Motobols preses slejās ( - 1975 ) ^

 

Ādažu motobolisti pārstāv republiku
1965.09.26 Darba Balss (Rīgas rajons)
PLADARS, E.

Ādažu motobolisti jau cīnās  

1966.03.06 Darba Balss (Rīgas rajons)
PLADARS, E.

BRĀĻI ZIRŅI PLUS BRĀĻI REŠETNIKI 

Motobols pie mums iegūst arvien vairāk skatītāju simpātijas, aug arī snēlētāiu skaits. Drīz sāksies PSRS meistarsacīkstes, kurās startēs arī mūsu republikas komanda. 7. maijā plkst. 17 VEF stadionā notiks pirmā lielā pārbaude. Mūsu motobolistu pretinieks būs Ļeņingradas komanda.  Treniņus motobolā sākuši arī sporta meistari motobraukšanā - Voldemārs un Oļģerts Rešetniki. Līdz šim motobolistu pusē bija pārgājuši visi trīs brāļi Zirņi - Agris, Vilnis un Dainis. Treniņus atsācis arī sporta meistars Andris Kļaviņš, taču pagaidām viņš vēl nestāsies ierindā. Kļaviņš izpilda komandas trenera pienākumus. Sportists gatavoias eksāmeniem LVFKI, bet PSRS meistarsacīkšu spēlēs būs uzbrucēju vidū.

Cīnīsies arī rīdzinieki un jūrmalnieki

1966.05.05 Rīgas Balss

Ādažnieki startē sekmīgi
1966.05.15 Darba Balss (Rīgas rajons)
Sjomina, I.

spēles moments pie «Orbītas» vārtiem

Ādažnieki startē sekmīgi
1966.05.15 Darba Balss (Rīgas rajons)
Sjomina, I.

Reti gadās, ka motobolisti uzsit bumbu tik augstu gaisā.
Kas iegūs bumbu? Viesi! Viņi bija ātrāki un veiklāki.

Ādažu komandā šoreiz spēlēja V. Liberts, A. Zirnis. O.Rešetniks, V. Zirnis un J.Drunka.

NEPATĪKAMI pārsteigumi
1966.06.28 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)

  Jau otro gadu Rīgas rajona kolhoza «Ādaži» fizkultūrieši piedalās sacensībās motobolā. Pašlaik kopsaimniecības motobolisti gatavojas jaunai pārbaudei žurnāla «Za ruļom» kausa izcīņai.

kolhoza motobolisti treniņa laikā

* Ļeņina Karogs / 01.11.1966

Motobols, 100 minūtes, būt Vai nebūt . . .

Šogad pirmo reizi risinās Latvijas PSR čempionāts motobolā. Tajā startē PSRS meistarsacīkšu dalībniece - Rīgas rajona «Ādažu» komanda, Bieriņu sabiedriskā automoto kluba, Rīgas tehnisko sporta veidu kluba, Tukuma un mūsu rajona komandas. 13. novembrī skatītāju simti devās uz pilsētas stadionu, lai noraudzītos mūsu puišu cīnu ar meistarsacīkšu sesto komandu - Rīgas autotransporta darbinieku centrālā automoto kluba spēlētājiem. Šim vīrišķīgajam sporta veidam, kas prasa no dalībniekiem labu reakciju, teicamu prasmi vadīt motociklu un drosmi, mūsu ra.jonā ir daudz cienītāju jau kopš agrākiem gadiem. 1951/58. gada sezonā motobols bija jau kluvis populārs un to spēlēja Cēsīs, Līgatnē, Jaunpiebalgā. Tagad pirmo reizi cēsniekiem radās iespēja piedalīties plašākās sacensībās. Izloze mūsu puišiem bija labvēlīga - uzvaras gadījumā tie iekļūtu čempionāta finālā, un līdz ar to 2. vieta republikas mērogā būtu nodrošināta. Atlika gaidīt, ko rādīs spēle . . .

Sākums bija daudzsološs. Pirmās divdesmit minūtes cēsnieki uz sasalušā un slidenā futbola laukuma bija galvas tiesu pārāki par saviem pretiniekiem, un spēle ritēja galvenokārt viesu laukuma pusē, ja neskaita dažus atsevišķus izrāvienus, kurus samērā viegli likvidēja droši spēlējošais Cēsu komandas aizsargs Edvīns Zālītis.  Ap puslaika vidu pēc burzmas viesu laukuma pusē bumba lido CAMK vārtsarga Pētera Ruļļa sargātajos vārtos. 1:0 mūsu rajona izlases labā! Jūtot zaudējuma tuvumu, aktivizējas viesu uzbrucēji, un spēle pamazām izlīdzinās. Otrā puslaika sākumā arvien bīstamāki kļūst viesu izrāvieni, un viens no tiem liek kapitulēt cēsnieku vārtsargam Ērikam Poševam. Izlīdzinājums! Tā arī beidzas spēles normālais laiks. Pēc nolikuma seko pagarinājums - divas reizes pa 10 minūtēm. Vairākas bīstamas situācijas pie abiem vārtiem, bet rezultāts neizmainās, un 100 minūtēs uzvarētājs nav noskaidrojies. 

Jāsaka, ka cēsniekiem mazliet: pietrūka sportiskās veiksmes. Skatītāju simpātijas ar straujajiem izrāvieniem iemantoja Imants Illukstiņš, arī bumbas vešanas tehnikā un manevrēšanā pārāki izskatījās mūsu_puiši, taču... atlika gaidīt dienu, kad abas komandas vēlreiz tiksies pārspēlē. 

Diemžēl, aizvadītajā sestdienā, kad notika pārspēle, cēsnieku cerības nepiepildījās. Lai gan, kā atzīmē speciālisti, mūsu komanda visu spēles laiku atradās teritoriālā pārsvarā, tomēr tai nācās piedzīvot zaudējumu. Otrajā puslaikā iesistie vārti izšķīra spēles likteni. Uzvarēja ATD CAMK. . .

spēles moments

spēles moments

Motobols, 100 minūtes, būt Vai nebūt . . .
1966.11.22 Padomju Druva (Cēsis)
Zara, Z.

Ādažnieki—republikas čempioni
1966.11.25 Darba Balss (Rīgas rajons)
AVOTS, H.

 

Aizraujoša spēle — motorizētais futbols 

Pēdējā laikā arvien vairāk sāk runāt par to kā meistarsacīkšu B klasē cīnās Ādažu kolhoza komanda, kurai ir iespējas iekļūt augstākajā klasē. 

Ādažnieku panākumi iejūsminājuši arī skatītājus, un tagad uz motobola spēlēm ierodas pat līdz 5000 apmeklētāju. Ādažu komandu sauc arī par brāļu Zirņu komandu. Mūsējo uzbrukumā spēlē sporta meistari Agris un Vilnis Zirņi, Elmo Salms. Lai gan spēles notiek parastajā futbola laukumā, dalībnieku skaits ir krietni mazāks. Trim uzbrucējiem palīgā nāk tikai viens aizsargs un viens vārtsargs. Saprotams, ka spēlē pats galvenais ir vairāk nekā kilogramu smagā bumba. Motobolisti uz priekšu tiek daudz ātrāk nekā futbolisti, jo viņi ne uz mirkli nešķiras no saviem motocikliem, vienīgi vārtsargs vislielāko briesmu brīdī uz mirkli drīkst pamest savu mašīnu. Kad mūsu komanda dodas uzbrukumā uz pretinieka vārtiem, tad motocikli parasti joņo ar 70 km ātrumu stundā. Vai tad nenotiek saskriešanās? Protams. Taču sportistiem pat kritiens neliek daudz uztraukties, jo motobolisti uz savām mašīnām ir patiešām akrobātiski veikli. Komandas kapteinis Agris Zirnis pat braucot prot pārsviest smago bumbu no vienas kājas uz otru. Motorizētajiem futbolistiem ir tāds pats mērķis kā parastajā futbolā — bumba jādabū pretinieka vārtos. Tas nemaz nav viegli. Ādažnieki prot arī labi sist, reizēm ne vien ar kāju, bet pat ar galvu. Līdzšinējās meistarsacīkšu spēlēs mūsu uzbrucēji daudzas reizes pārspējuši pretinieku vārtsargus. Bez šaubām, motobols ir daudz grūtāka spēle nekā futbols. Mūsu uzvaras parasti sekmēja tas apstāklis, ka brāļu Zirņu komanda prot lieliski apieties ar savām mašīnām.

PSRS meistarsacīkstēs tiekas «Ādažu» un
Taškentas «Pahtakor» motobolisti. 

Aizraujoša spēle — motorizētais futbols 1967.07.07 Pionieris A. APINIS

Sports, 27.07.1967. Nr118

Lielās bumbas meistari 

Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā VEF stadionā atkal pulcējās motobola entuziasti. Kā parasti daudzas mašīnas ar kolhozniekiem lerādās arī no Ādažu kolhoza. Veci un jauni, kam sports ir sirdslieta un kas aizrautīgi grib sekot skaistai, dinamiskai spēlei, atbrauca uz Rīgu pavadīt interesantus mirkļus. Ādažniekiem interese par motobolu ir sevišķi liela. Jo laukumā taču spēlē viņu puiši, pašu kolhoza mehanizatorl. PSRS kausa izcīņas ceturtdaļfināla spēlē Ādažu kolhoza motobola komandas pretinieks bija Poltavas «Vimpelis». Spriegā ciņa beidzās ar neizšķirtu rezultātu 2:2. Kausa izcīņas spēlēs «neizšķirts» nedrīkst būt. Abām komandām vajadzēja izpildīt pa diviem soda sitieniem. Ādažniekl abas reizes bumbu ieraidīja pretinieka vārtos. Stadions gavilēja. Tad lielo bumbu uz ādažnieku vārtiem divas reizes raidīja poltavieši. Un arī precīzi! Nu uzvaru vajadzēja noteikt izlozei. Laimīgāka roka izrādījās Ādažu komandas kapteinim sporta meistaram Agrim Zirnim. 28. oktobrī cīņas par PSRS kausu atkal iedegsies ar jaunu spēku. Tad mūsu rajona motobolistu pretinieks būs Padomju Savienības spēcīgākā komanda no Čerkeskas. Patlaban šī vienība piedalās Eiropas meistarībā. Pēc aizvadītās spēles Ādažu kolhoza motobolisti kļuva par meistarkandidātiem  šai sporta veidā. Taisnību sakot, kolhoza mehāniskās darbnīcas atslēdznieki Agris Zirnis, Vilnis Zirnis, Olģerts Rešetniks, Elmo Salms un citi jau tagad nēsā PSRS sporta meistara nozīmītes. Saimniecības sportisti šo goda titulu izcīnījuši agrākos gados, startējot dažādās motosporta sacensībās. . . . Tas notika pirms diviem gadiem. Kādā vasaras dienā kolhoza mehāniskās darbnīcas vīri pusdienas laikā notiesāja līdzpaņemtās maizītes un kopīgi pārrunāja par aizvadītās svētdienas sporta notikumiem. Viens no atslēdzniekiem izrādījās bijis Talsos uz motobola spēli. Viņš pārējiem darba biedriem par to tik interesanti stāstīja, ka visus iejūsmināja. Bet kāpēc mēs nevarētu izveidot savu motobola komandu? Agris Zirnis ievaicājās. Pieci motobraucēji mēs te jau esam. Kolhozā taču netrūkst puišu, kas brauc ar motocikliem. Doma nav slikta, pārējie piekrita. Tieši tobrīd darbnīcas pagalmā ieradās kolhoza valdes priekšsēdētājs Josifs Kukielis.  Puiši viņam tūdaļ izklāstīja savu ideju. Priekšsēdētājs noklausījās un tad pusjokojot  pusnopietni atbildēja:  Traka doma. Redziet, Ādažu slimnīcā pagaidām vēl trešais stāvs nav izbūvēts, citādi jau varētu riskēt... ? Ar to pirmā saruna izbeidzās.  Taču puiši no savas idejas vairs neatkāpās. Pamazām izdevās pārliecināt arī priekšsēdētāju un visus valdes vīrus. Pēc komandas nodibināšanas kolhozs sportistiem nopirka piecus motocikla motorus un desmit riepas. Pagaidām vairāk nevaram atļauties, priekšsēdētājs sacīja. Jūs visi esat lieli meistari un mehāniķi, mēģiniet kaut ko no veciem motocikliem samontēt. Kolhoza sportisti izstaigāja visas ciema mājas, ielūkojās gandrīz vai katrā pažobelē. Motociklsjau vairs nav nekas neparasts. Tas ir gandrīz katrā lauku mājā. Daudzas nolietotas un pamestas motocikla detaļas ceļoja uz mehānisko darbnīcu. Un te nu entuziastu zelta rokas darīja brīnumus. Vecais kjuva jauns, nolietotais kļuva atkal derīgs. No veciem graustiem izveidoja sešus motociklus. Tiem ielika jaunas "sirdis", riteņiem uzlika riepas ar lieliem protektoriem. Motobolam vajadzīgi īpašas konstrukcijas motocikli. 

Sākās pirmie treniņi. pēc tam arī pirmās sacensības. Tad sekoja pirmie panākumi. Pērn kolhoza sportisti kļuva par Latvijas čempioniem un veiksmīgi startēja arī Vissavienības sacensībās. Tagad komandai jau ir pieklājīga sacīkšu bilance. Aizvadītas 40 oficiālās spēles. Lielākā daļa no tām beigusies ar ādažnieku uzvaru. Kolhoza mehāniskajā darbnīcā motobola komandai ierādīta īpaša telpa. Tanī puiši gatavo savas sacīkšu mašīnas, viņi iekārtojuši savu "klubu". Telpā pie sienām desmitiem krāsainu sacīkšu afišu, kas stāsta par ādažnieku spēlēm ar Maskavas, Kijevas, llarkovas, Čerkeskas, Baku un citu Padomju Savienības pilsētu komandām. Pagaidām Ādaži ir vienīgā lauku saimniecība mūsu zem, kam ir sava motobola komanda. Dažkārt, kad puiši ierodas kādā pilsētā uz sacensībām, skeptiķi smaida: "Stāstiet kas jūs par kolhozniekiem... “. Taču fakts paliek fakts. Komandas kapteinis Agris Zirnis vairākus gadus ar labiem panākumiem pildīja saimniecības mehāniskās darbnīcas vadītāja pienākumus. Taču, kad komanda izgāja lielajā sporta arēnā un izbraukumi kļuva biežāki, šos pienākumus nācās uzticēt citam. Elmo Salms strādā par vecāko autoatslēdznieku. Autoatslēdznieks ir arī Oļģerts Rešetniks. Jānis Drunka ir virpotājs, bet Antons Andiņš strādā kolhozā par šoferi. Tagad Ādažos izveidojusies vēl otra motobola komanda. Tajā spēlē lopkopības fermu mehanizators Dainis Garais, divi elektriķi un vēl citu specialitāšu pārstāvji. Saimniecības motobolistu komanda izveidojusies par draudzīgu, saliedētu kolektīvu. Pēc komandas panākumiem  Vissavienības arēnā radās nepieciešamība braukt sacensties uz daudzām pilsētām. Brīvajos brīžos mehanizatori saremontēja kādu norakstītu autobusu un tagad ar to dodas tālos ceļojumos. Vīri ir prasmīgi meistari darbā, atsaucīgi ikvienā pasākumā. Nule aizvadītajā ražas novākšanā motobolisti  divās maiņās strādāja kaltē. Graudus laikus iztīrīja un izžāvēja, ne uz mirkli nevajadzēja apstādināt kombainus. Ražu varēja novākt  laikā. Panākumi rosina un mudina rītdien padarīt un sasniegt vairāk nekā šodien. Lieli plāni ir arī Ādažu sportistiem. Pagaidām vēl viņi ar saviem motocikliem lielo ādas bumbu dzenā pa kolhoza pļavu. Nākotnē nolemts pašu spēkiem būvēt pienācīgu stadionu. Tad oficiālas sacensības varēs rīkot arī pašu mājās. Nu un protams, mehanizatori turpinās startēt arī motosporta sacensībās Šogad Oļģerts Rešetniks  motosportā izcīnīja Padomju Savienības čempiona nosaukumu. bet Agris Zirnis valsts meistarsacīkstēs saņēma bronzas medaļu par izcīnīto trešo vietu. Skaidrs, ka Ādažu puišiem kurss pareizs. Tā arī turēt uz priekšu! 

Lūk, Ādažu kolhoza lielās bumbas meistari Dainis Zirnis, Agris Zirnis, Antons Andiņš, Elmo Salms. Vilnis Zirnis un Oļģerts Rešetniks. 

Lielās bumbas meistari

1967.09.22 Darba Balss (Rīgas rajons)

Kalvāna, A.

Pirmo reizi ārzemju turnejā  

1968.04.24 Darba Balss (Rīgas rajons)
Avotiņš, K. 

Motobolisti atklāj sezonu

Aizvakar savu pirmo spēli PSRS «B» klases meistarsacīkstēs šajā sezonā pret Škodas "Bārtavas" komandu absolvēja Rīgas rajona Ādažu kolhoza motobolistu komanda. Latvijas komanda, būdama par klasi augstāka, uzvarēja ar rezultātu 5:0.

bīstams moments pie Skodas «Bārtavas» vārtiem

Motobolisti atklāj sezonu
1968.05.14 Ļeņina Ceļš (Liepājas raj.)

BŪT VAI NEBŪT

Vai kolhoza «Ādaži» motobola komandai būt PSRS čempionāta 1. qrupā - uz šo jautājumu atbildi dos rītdienas sacensība plkst. 1 VEF stadionā. Mūsu motobosti tur otrreiz sacentīsies ar Ukrainas komandu «Malek», kas ir vienīgā, kurai ādažnieki šovasar zaudējuši (2:3). Kā zināms, pēdējā spēlē Ādažu komanda ar 10:0 pārspēja Lietuvas «Bartuvu» (attētā redzams šīs cīņas moments). Mūsu motoboüsti cer, ka rīt izšķirošajā spēlē viņus krietni atbalstīs rīdzinieki, motobola cienītāji.

10:0 pārspēja Lietuvas «Bartuvu» (attēlā redzams šīs cīņas moments)

BŪT VAI NEBŪT
1968.06.18 Rīgas Balss
V. Siņakova teksts

Olimpiskā loterija
ĀDAŽNIEKIEM - IR!

«Uzmanību! Esam stadionā, kur cīnās mūsu «Ādažu» motobolisti. Tiesneša svilpiens. Spēle sākas. Rēc motocikli. Saspringst braucēji. Kur bumba! Kreisajā laukuma stūrī. Tai klāt vairāki braucēji. Cīņa par bumbu. Ārkārtīgi ass moments! Sitiens uz vārtiem. Neveiksmīgi! Rēc motocikli. Traucas pakaļ bumbai. Kurš veiklāks! Sitiens! Jā!!! Rēc, traucas, burzma... O! Spēlē visādi gadās viens ādažnieku motocikls izgājis no ierindas ...» Spēlē tā gadās. Un vajag jauna. Ādažnieku priekšsēdētājs J. Kukelis ir «vīrs ar galvu». viņam pašam kabatā 20 olimpiskās loterijas biļetes. Kā zināms, tās dod iespēju laimēt arī motociklus. Pret tiem taču neviens ādažnieks nav vienaldzīgs. Priekšsēdētājs to zina. Un 1200 biļetes izklīst pa ādažnieku mājām. Bet, tā kā Līgo svētki tepat pie durvīm, tad olimpiskās loterijas biļetes var izsniegt arī prēmijas veidā. Pa 10 saņem labākās cūkkopes un teļkopes, slaucējas un traktoristi. Nē, sievietes te nav mazāk kaislīgas motobola cienītājas. Pašu vīri un dēli taču cīnās komandā, par kuru tā vien dzird: «Ādažnieki uzvar ar 10:0! Ādažu sportisti kļūst nepārspējami! Ādažu komanda izvirzījusies par savas apakšgrupas līderi!» Jā, motocikls ir vajadzīga un nepieciešama lieta! Ādažniekiem ir biļetes, ādažniekiem būs laimesti! Bet tev, lasītāj! 

ĀDAŽNIEKIEM – IR!

1968.06.23 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)

Bumba, cilvēks, motocikls.

Vismaz neizšķirts...
1968.07.16 Padomju Jaunatne

Kas jauns Ādažos?

Motobola popularitāte mūsu republikā ir stipri augusi. Uz to norāda lielais skatītāju skaits pagājušā gada spēlēs, kā arī laikraksta «Sports» gada aptaujas rezultāti. 1968 gada cīņas bija spraigas. «Ādažu» motobolisti iekļuva PSRS meistarsacīkšu A klasē. Šogad Vissavienības sacensībās mūsu republiku pārstāvēs trīs komandas «Ādaži» augstākajā līgā un Rīgas TSK, kā arī Tukuma «Vārpa» pieteikusi savu līdzdalību B klasē. A klases komandas nav mūsu motobolistiem svešas, ar tām «Ādaži» un arī skatītāji tikušies gan PSRS kausa izcīņā, gan draudzības spēlēs. Kuras ir tās astoņas komandas, kas nākošajā sezonā visas pēc kārtas viesosies Rīgā? Lūk: Čerkeskas «Dombai» (Eiropas kausa īpašnieki), Elistes «Komēta», Baku «Nord», Zeļenokumskas «Molņija», Ņevinomiskas «Kaukāzs», Poltavas «Vimpelis», Krasnojarskas «Jeņiseja», Alma-Atas «Automobilists». Motobola draugus gan interesēs, kad varēs redzēt pirmo spēli Rīgā, taču kalendāra plāns vēl nav saņemts, bet ir zināms, ka sezonu atklās maija sākumā. Gandrīz visi «Ādažu» nākošie pretinieki nāk no mūsu valsts dienvidiem, kur motobols jau pastāv un attīstās 10 gadus un ir ieguvis milzīgu popularitāti. Tur treniņi un spēles notiek cauru gadu, ļoti labos, speciāli motobolam būvētos stadionos, kā, piemēram, Čerkeskas stadionā, kurš var uzņemt 40 000 skatītāju. Mūsu motobolisti strādā Ādažu kolhoza mehāniskajās darbnīcās. Taču visi grib zināt, ko viņi dara, lai godam cīnītos sagaidāmajās spēlēs. Pamatsastāvs «Ādažu» komandā palicis tas pats vecais: visi trīs brāļi Zirņi un E. Salms. 

Ādažu motobolisti uz slidām. Viņi tūdaļ metīsies pakaļ ripai.
Uzņēmums izdarīts VEF hokeja laukumā.

No komandas atskaitīts O. Rešetniks, bet viņa vietā jau trenējas rīdziniekiem pazīstamais V. Seļeckis un P. Račkus, kā arī agrākais «Baltika» futbola komandas vārtsargs A. Kublinieks, kurš tagad pārkvalificējas krietni lielākas bumbas ķeršanas mākslā. Jau rudenī, paredzot, ka treniņi ziemā uz motobola laukuma nebūs iespējami, bet komandai nodarbības nepieciešamas visu laiku, Ādažu kolhoza valde apgādāja motobola komandu ar visu nepieciešamo hokeja inventāru. Pie mehāniskās darbnīcas pašu spēkiem iekārtots laukums, un tur divas reizes nedēļā notiek treniņi. Hokeja treniņos ir izkopts īpatnējs spēles veids, kas atbilst motobola uzbrukuma un aizsardzības taktikai. Pēc trenera A. Zirņa domām, hokejs palīdz izkopt asu reakciju un precīzas piespēles, bet tas uz motobola laukuma ir visnepieciešamākais. Bez tam novārtā nav atstāti arī motocikleti, daudz uzmanības tiek veltīts motoru tehniskai sagatavošanai un treniņiem. Visa komanda gatavojas startam Rīgas TSK. rīkotajā Ziemas lielās balvas izcīņā krosā. Marta sākumā komanda izbrauks uz valsts dienvidiem, kur tiksies vairākās draudzības spēlēs ar vietējām vienībām. Daudz ko varētu vēlēties tehnikas ziņā. Kolhozs nav žēlojis līdzekļus savas komandas apgādei, bet «Ādažu» spēlētājiem par visu komandas pastāvēšanas laiku no DOSAAF piešķirti tikai pieci jauni motocikli, kas ne tuvu nevar apmierināt visas vajadzības. Šajā jautājumā gribētos sagaidīt no DOSAAF republikas komitejas lielāku uzmanību, jo tehnika vajadzīga ne tikai, lai piedalītos valsts meistarsacīkstēs. bet arī lai gatavotos 1970. gada Tautu spartakiādei, kuras programmā uzņemts arī motobols. Ja par to laikus tiks domāts, tad motobols varēs dot republikas komandai vērtīgus punktus. Motodroma būves turpināšana un pabeigšana Biķernieku kompleksajā bāzē līdz 1970. gadam nav paredzama, tāpēc arī turpmāk spēles notiks VEF stadionā, kurš pēc rekonstrukcijas iaunaiā sezonā varēs uzņemt 8000 skatītājus. Pēc Padomju Savienības ielūguma mūsu valsti apmeklēs vairākas ārzemju komandas. Iespējams, ka dažas draudzības spēles notiks arī ar «Ādažu» komandu Rīgā. 

Kas jauns Ādažos?
1969.02.13 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Zirne, B.

Ādažnieki nosargā uzvaru

1969.06.10 Padomju Jaunatne
G. SVECE

kolhoza «Ādaži» komanda (no kreisās) : E. Salmo, D. Zirnis , K. Pļaviņš,
arteļa priekšsēdētājs J. Kukielis, A. Kublenieks, A. Zirnis, A. Bārbelis, P. Račkus.

SPORTS
1969.09.17 Darba Balss (Rīgas rajons)

«Ādaži» — «Automobilists» 5 : 2  

1969.07.09 Darba Balss (Rīgas rajons)
Eniņš, A.

Kolhoza motobols  

1969.09.30 Dzirkstele (Gulbene)   

Ādažnieku pārliecinoša uzvara  

1969.12.18 Darba Balss (Rīgas rajons)

SPORTS
Ādažnieku pārliecinoša uzvara

Svētdien VEF stadionā draudzības spēlē starp kolhozu «Ādaži» meistarkomandu un Lietuvas izlasi spēki nebija vienlīdzīgi. Tikai pirmajā periodā mūsējie vēl nevarēja sagraut pretinieka aizsardzību, taču vēlāk spēle risinājās gandrīz tikai pie vieniem vārtiem. Mājinieki ar 5:0 guva pārliecinošu uzvaru. Šī spēle bija pēdējā šajā gadā Rīgā._

pie Lietuvas komandas vārtiem.

pie Lietuvas komandas vārtiem.

Ādažnieku pārliecinoša uzvara

1969.12.18 Darba Balss (Rīgas rajons)

Nerespektējot titulus

1970.05.14 Darba Balss (Rīgas rajons)

SRS meistarsacīkstes
Neizšķirts, kas uzvaras vērts
«ĀDAŽI» ČERKESKAS «DOMBAJS» 1:1 (0:0, 0:1, 1:0, 0:0)

Čerkeskas «Dombaja» motobolisti ir četrkārtēji valsts čempioni un divkārtēji Eiropas kausa ieguvēji. Rīgā viņi ieradās pēc uzvaras pār Poltavas «Vimpeli» ar 5:1. Šogad Čerkeskiešiem nācies arī zaudēt ar «Omiču» 2:3. Mūsējie kārtējo reizi pierādīja, ka savā laukumā var mobilizēties un spēlēt teicami. Šis mačs neliecināja, ka «Dombajs» turnīra tabulā ir augšdaļā, bet ādažnieki pēdējā vietā. Tikās spēkos līdzīgas vienības. Ilgāku laiku nebija redzēti tik daudz sitienu pa pretinieka vārtiem. «Vārtu momenti» bira kā no pārpilnības raga. Visvairāk tos radīja A. Zirnis un E. Salms. Taču tieši pretinieku «cietokšņa» priekšā pajuka ādažnieku labi aizsāktās kombinācijas. Diemžēl pietrūka veiksmes izšķirošajos momentos. Vienmēr īstajā vietā atradās viesu vārtsargs P. Česnokovs. Bet tad labi noregulētajā ādažnieku vienības «mehānismā» negaidīti radās traucējumi. Otrajā periodā par pārkāpumu uz piecām minūtēm no laukuma noraidīja V. Zirni. Drīz vien piešķīra 11 m soda sitienu. V. Gromova raidījums bija neatvairāms. «Dombajs» izvirzījās vadībā 1-0. Iespēja izlīdzināt rezultātu mūsējiem radās trešajā periodā, kad savukārt nogrēkojās viesi. A. Zirņa spēcīgo sitienu vārtsargam izdevās atvairīt. «Ādažu» motobolisti tomēr teritoriālo pārsvaru pārvērta vārtu guvumā. No burzmas spēcīgs raidījums padevās D. Zirnim, un bumba, skarot šķērskoku pabeidza lidojumu «Dombaja» vārtos. Pēdējā periodā atlika nosargāt saistošajā sacensībā iegūto punktu. Ādažnieki pastipriņāja aizsardzību. A. Bārbelim palīgā devās arī A. Zirnis. Tiesneša beigu signālam skanot, uz rezultātu tablo  palika divi vieninieki. Neizšķirts, kas uzvaras vērts, jo panākts cīņā pret vienu no turnīra līderiem. Ādažnieki nākamo spēli aizvadīs šahtu pilsētā, kur 17. maijā tiksies ar «Gorņak». 24. maijā viņi spēlēs Poltavā ar «Vimpeli». Pēc tam, sakarā ar tehnisko sporta veidu spartakiādi valsts meistarsacīkstēs būs pārtraukums līdz augustam.

Vēl atzīmēti šādi rezultāti: «Kaukāzs» «Vimpelis» 5:0, «Omič» «Komēta» 2:5, «Automobilists» «Gornak» 5:1. 

Tā ādažnieki panāca izlīdzinājumu. Pie «Dombaja» vārtiem V. Zirnis (3.) un D. Zirnis (6.).

Neizšķirts, kas uzvaras vērts

1970.05.14 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)

KARLSONS, P.

Rīgā viesojas Vācijas Demokrātiskās Republikas motobolisti Drēzdenes pārstāvji. Svētdien pirmajā draudzības spēlē viņi tikās ar Ādažu sportistiem. Kolhoza mofobolisti bija krietni vien pārāki un uzvarēja ar rezultātu 9:3.

kārtējais asais moments pie drēzdeniešu vārtiem. Šoreiz gan viesi tika cauri sveikā.

Rīgā viesojas Vācijas Demokrātiskās Republikas motobolisti – Drēzdenes pārstāvji.

1970.07.09 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)

Tūkstošiem ļaužu aicinājušas republikas aršanas sacīkstes. Jau pirmajos brīžos tīkami pārsteidz šāda ranga pasākumu organizētāju organizācijas komisijas, kuras sastāvā pieredzējuši speciālisti, prasme un jo sevišķi saimnieka sovhoztehnikuma vadības izdarība aršanas sacīkšu rīkošanā. Savlaicīgi iedalīti izmēģinājuma un sacensību lauciņi, paraugtīrumiņi, lietderīgais kopējās platības sadalījums, glītās mājiņas tirdzniecībai, kur pat netrūka šašliku kioska, centrā glītas skatītāju tribīnes, mājiņas sacensību vadībai un palīgdienestiem, uzskatāmās aģitācijas stendi, kur glīti veidotu ekspozīciju varēja redzēt Saldus, Jēkabpils, Talsu un vēl dažiem citiem rajoniem. Darbojas satīriskā izdevuma «Lobītājs» redakcijas kolēģija. Transporta stāvlaukumā desmitiem un atkal desmitiem autobusu, eleganto šosejas un darbā neaizstājamo GAZ automašīnu, motociklu un motorolleru. Arī par to «barību» domāts tepat uz vietas var iegādāties degvielu. Sacīkšu laikā apmeklētājus vizina lidmašīna, tā sakot sacensību trauksmi var noskatīties no putna lidojuma. Kad traktori atgriezušies un atkal nostājušies ierindā, sacīkšu laukumā satiekas kolhoza «Ādaži» un Ulbrokas padomju saimniecības motobolisti. Bet ne visi pulcējas apbrīnot motobolistu veiklību, citi steidzas uz autobusu, lai aizbrauktu uz sovhoztehnikumā centru un iepazītos ar mācību korpusiem, kabinetiem, darbnīcām.

ZEMKOPĪBAS KULTŪRAS VĀRDĀ

1970.07.16 Komunisma Rīts (Tukums)

Vējš, T.

kamēr vērtēšanas komisija skaitīja punktus, notika sacensības motobolā

ZEMKOPĪBAS KULTŪRAS VĀRDĀ

1970.07.16 Komunisma Rīts (Tukums)

Vējš, T.

Vissavienības militāri tehnisko sporta veidu V spartakiādes pusfināla spēle motobolā svētdien notika VEF stadionā. Latvijas izlasi pārstāvēja mums visiem labi pazīstamā Ādažu komanda: A.Kublinieks, A.Bārbelis, V.Seļeckis, A.Zirnis, E.Salms, D.Zirnis, P.Račkus, rezerves vārtsargs A.Andiņš.

Maskavas izlase spēlēja šādā sastāvā: V.Dmitrijevs, V.Loginovs, V.Ņifantevs, V.Svinko, A.Jurcevs, L.Maškovs, A.Antonovs, O.Tisenko.

Pirms spēles republikas kategorijas tiesneši I.Fokins un G.Serdjuks no Kijevas ilgi apspriedās ar abu komandu pārstāvjiem un spēlētājiem par laukumu. Vai nu spēlēt, vai arī maču atlikt uz citu laiku, jo laukumu klāja bieza dubļu kārta. Komandas vienojās ar tiesnešiem, ka protestu nebūs, un, skatītāju tūkstošu sveikti, sportisti devās cīņā. Jau no pirmajām spēles minūtēm bija redzams, ka cīņa šoreiz būs pavisam neparasta. Motocikli svieda gaisā dubļu šaltis, taču ātruma nekāda. Bumba iestiga dubļos un ne par ko negribēja ripot. Par meistarību nevarēja būt ne runas, izšķiroša nozīme bija fiziskajai izturībai. Pirmajā periodā komandas apmainījās tikai ar dažiem ne visai bīstamiem sitieniem pa vārtiem. Otrā perioda trešajā minūtē V.Seļeckis atrada brīvu vietu pretinieku vārtu priekšā un... 1:0. Vēlāk spēle pilnīgi izlīdzinājās. Dubļi «nokrāsoja» spēlētāju formas tērpus un sejas, tā ka cits citu vairs gandrīz nevarēja pazīt. Ceturtā perioda otrajā pusē, salauzuši maskaviešu fizisko izturību, mūsējie pilnīgi pārņēma iniciatīvu savās rokās. Taču jaunus panākumus neizdevās gūt. A.Zirnis trīs reizes teicami apveda aizsargu, izgāja viens pret vienu ar vārtsargu un ... aizsita garām. Tomēr rezultāts 1:0 palika līdz beigu signālam un Latvijas PSR motobolisti iekļuva spartakiādes finālā. 11. oktobrī Zeļenokumskā viņu pretinieks cīņā par pirmo vietu būs KPFSR un Kazahijas PSR mača uzvarētājs. Tātad zīle jau ir rokā, nu var domāt arī par medni.

Ja laukums dubļains, tad uzvarai vajag divkārša spēka.

ZīleJau rokā

1970.10.06 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)

Dreimanis, I.

Savienības tehnisko sporta veidu spartakiādes finālā iekļuvuši Latvijas motobolisti, 

kurus pārstāv Rīqas rajona kolhoza «Ādaži» komanda.

Mūsu motobolisti VEF stadionā spartakiādes pusfinālcīņā ar 1:0 pārspēja Maskavas izlases komandu

A. AMOLIŅŠ

sports

1970.10.09 Dzimtenes Balss

Baltijas republiku meistarsacīkstes
Jaunie cīnās sparīgi
«ĀDAŽI» LIETUVAS PSR 4:1 (1:0, 1:0, 4:1, 1:0)

Svētdien Baltijas republiku meistarsacīkstēs «Ādažu» motobolisti tikās ar Lietuvas PSR izlasi, ko pārstāv Skodas «Bārtuva». Spēle sākās bez izlūkošanas, jo pretinieki šogad vairākkārt tikušies draudzības spēlēs. Uzbrucēju virknējums «Ādažiem» šoreiz bija mazliet citāds nekā parasti. Laukumā redzējām jaunos spēlētājus J. Zāli, V. Mordarenko, P. Račku. Viņi rādīja lielu cīņas sparu. Laukums bija pielijis, «smags», bumbu apstrādāt grūti. Pirmais periods noslēdzās ar minimālu «Ādažu» pārsvaru 1:0. Vārtus guva P. Račkus. Otrā perioda beigās rezultāts «izauga» līdz 2:0. Trešā perioda pirmajās minūtēs «Bārtuvas» kapteinis A. Repšs realizēja 11 m soda sitienu un rezultāts kļuva 2:1. Septiņpadsmitajā minūtē J. Zāle guva trešos vārtus savas komandas labā. Ceturtajā periodā A. Bārbelis rezultātu paaugstināja 4:1. Tā arī noslēdzās visa spēle. Baltijas republiku meistarsacīkšu fināls notiks 1. novembrī pl. 14 VEF stadionā. «Ādažu» pretinieki būs Igaunijas PSR izlase.

Bumba lido viesu vārtos.

Jaunie cīnās sparīgi

1970.10.27 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)

Zirne, B.

Ādažnieki - sporta meistari

«Ādažu» kolhozā ir laba tradīcija, Sezonas noslēgumā svinīgā sanāksmē vērtē motobola komandas sniegumu un nosprauž turpmākos uzdevumus. 1969. gadā, kad sportisti izpildīja sporta meistara kandidāta normas, tika izteikta vēlēšanās, lai pēc gada šīs nozīmītes varētu apmainīt pret sporta meistara četrstūri. Labie novēlējumi piepildījās. Pagājušajā sezonā, kā zināms, «Ādažu» motobola komanda PSRS kausa izcīņā ierindojās otrajā vietā un līdz ar to izpildīja sporta meistara nosaukuma piešķiršanai nepieciešamos nosacījumus. Sestdien skaistajā «Ādažu» klubā atzīmēja šo priecīgo notikumu. Sportistus sveica republikas DOSAAF tehnisko sporta veidu kluba priekšsēdētājs D. Dorošenko, DOSAAF Rīgas rajona komitejas priekšsēdētājs E. Gabris. Kolhoza «Ādaži» priekšsēdētājs J. Kukielis savā uzrunā atzīmēja, ka motobolisti ir ne vien labi sportisti, bet arī krietni kolhoza biedri. Kad rudenī ieilga kāpostu novākšana, talkā aicināja sportistus. Puiši enerģiski ķērās pie darba, un drīz vien lauks bija tīrs. Šādi piemēri bija vairāki. Republikas DOSAAF tehnisko sporta veidu kluba priekšsēdētāja vietnieks O. Valbergs PSRS sporta meistara nozīmītes pasniedza A. Andiņam, A. Bārbelim, A. Kubliniekam, P. Račkum, E. Salmam, V. Seļeckim, A. Zirnim, D. Zirnim un V. Zirnim.

Gatavošanās šīgada sezonas startiem rit pilnā sparā. Jau februāra beigās ādažnieki piedalīsies žurnāla «Za ruļom» kausa izcīņā. Valsts meistarsacīkstes un PSRS kausa izcīņa sāksies aprīlī.

Pirmie PSRS sporta meistari mūsu republikā motobolā. 

Pirmajā rindā no kreisās: A. Andiņš, spēlējošais treneris un kapteinis A. Zirnis,

kolhoza «Ādaži» priekšsēdētājs J. Kukielis, komandas priekšnieks K. Pļavinš. 

Stāv E. Salms, D. Zirnis, V. Seļeckis, A. Kublinieks, A. Bārbelis, V. Zirnis un P. Račkus. 

Ādažnieki – sporta meistari
1971.02.02 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Karlsons, P.

Ja māk, tad nāk  

1971.07.10 Darba Balss (Rīgas rajons)

Grieze, V.

MOTOBOLS - TEHNIKAS LAIKMETA FUTBOLS

ZIGFRĪDS ŠUSTERS

Maz būs tādu lasītāju, kas, varbūt arī nebūdami aizrautīgi līdzjutēji, vairāk vai mazāk nepazītu futbolu, šo populārāko 20. gadsimta komandu spēli, ar kuru mūsu republikā patlaban nodarbojas vairāk nekā 30 tūkstoši sportistu. Mazāk būs to, kas visā pilnībā iepazinušies ar futbola dzimtas jaunāko atvasi motobolu jeb futbolu uz motocikliem. Var gandrīz droši teikt, ka motobols patlaban ir viens no visjaunākajiem sporta veidiem, kaut arī tā pirmsākumi meklējami jau trīsdesmitajos gados: 1929. gadā to sāka spēlēt Dižonā (Francijā), bet gadu vēlāk arī Ķelnē (Vācijā). Plašāku popularitāti motobols iemantoja tikai pēc otrā pasaules kara, kad futbolisti uz motocikliem parādījās futbola dzimtenes Anglijas, ka arī Holandes, Polijas, Padomju Savienības un citu Eiropas valstu stadionos. Tūdaļ jāpiebilst, ka pagaidām motobols vispārēju atzinību guvis tikai mūsu kontinentā un ka pasaules meistarsacīkstes šajā sporta veidā vēl nerīko. Gan laukuma forma, izmēri un iekārtojums, gan spēles noteikumi un taktika motobolā aizgūti no futbola. Arī bumbu, kas gan ir lielāka ( 40 cm diametrā) nekā futbolā, spēlētāji drīkst pārvietot ar kājām, galvu, ķermeni, ka arī ar motociklu. Taču saskaņā ar motobolā specifiskajām iezīmēm spēlētāju lielo ātrumu un spēles dinamiskumu noteikumos ir arī daudzas atšķirības. Pilnīgi skaidrs, ka futbola laukumā uz motocikliem nebūtu iespējams joņot 22 spēlētājiem, tāpēc motobolā noteikumos paredzēts, ka no katras komandas var piedalīties tikai seši spēlētāji —1) vārtsargs, 2) aizsargs, 3) kreisais uzbrucējs, 4) centra uzbrucējs, 5) labais uzbrucējs un 6) rezervists (šeit sniegtā numerācija atbilst spēlētāju kārtās numuriem, ar kādiem apzīmēti arī viņu tērpi un motocikli). Ātrums noteicis arī citu nepieciešamību lai varētu izsekot notikumiem, kas motobolā ļoti ātri var pārsviesties no viena laukuma gala uz otru, spēli tiesā divi laukuma tiesneši, kamēr futbola tāds ir tikai viens. Lai vārtsargu pasargātu no laukuma spēlētāju uzbrukumiem, vārtu priekšā ir tā sauktais ārpusspēles laukums, kurā nedrīkst iebraukt neviens pretinieka spēlētājs. Šo laukumu veido divus metrus plata josla vārtu priekšā. Padomju Savienībā motobolā spēlētāji izmanto motociklus, kuru cilindru darba tilpums nepārsniedz 175 cm3, taču ārzemēs tas var būt arī 250 cm3. Tūdaļ jāpiebilst, ka ātruma starpību, kuru var sniegt spēcīgākās mašīnas, spēlē nav iespējams izmantot. Detaļas, kuras sadursmes gadījumā var kļūt bīstamas spēlētājiem, no motocikliem jānoņem. Spēles laiks sadalīts četros 20 minūšu periodos ar 10 minūšu pārtraukumiem starp tiem. Vārtsargam vienmēr jāatrodas uz motocikla, taču bumbas tveršanas laikā vārtu laukuma robežās tas var pamest motociklu un bumbas virzienā izdarīt ne vairāk kā divus soļus. Noķēris bumbu, vārtsargs to var izmest laukumā, taču tad viņam jabūt saskarē ar motociklu. Brīvsitiena, sānu iemetiena, atsitiena, soda un stūra sitienu piešķiršanas iemesli un noteikumi visumā ir tādi paši kā futbolā. Taču motobolā var izveidoties situācijas, kādas nav iespējamas futbolā. Tā. piemēram, bumbas vadīšanas laikā gadās, ka spēlētājs ar kāju piespiež bumbu pie motocikla un tā tiek vesta. Šajā, tāpat kā līdzīgā gadījumā, kad bumba iespiesta starp divu vienas komandas spēlētāju motocikliem, tiesnesis piešķir brīvsitienu vainīgo spēlētāju komandas vārtu virziena. Ja bumba brauciena laikā iespiesta starp diviem pretejo komandu spēlētājiem vai to motocikliem, tiesnesis pēc svilpiena atjauno spēli ar tiesneša jeb strīdus bumbu. Pats par sevi saprotams, ka motobolistiem gan labi jāprot vadīt mašīnu, gan pārvaldīt futbola tehniku un vēl vairāk taktiku. Nav nejaušība, ka vairums motobolistu nākuši no motobraucēju vidus, jo šajā spēlē nepieciešama ātra reakcija, veiklība un izturība. Ļoti stingri ir sodīšanas noteikumi, jo jebkurš pārkāpums draud izraisīt sadursmes un līdz ar to traumu iespējas. Motobola komandu organizēšana un uzturēšana prasa daudz rūpju, jo šeit nepieciešami labiekārtoti laukumi, dārga remontbāze un inventārs. Gandrīz vienlaicīgi ar motobola ienākšanu PSRS sporta dzivē tas parādījās arī Latvijā, kuru pamatoti uzskata par motosporta republiku. Pirmā bezdelīga bija Bieriņu Automotokluba komanda, kuru sāka organizēt 1958. gadā. Pirmā spēle notika 1960. gadā uz «Daugavas» centrālā stadiona ledus. 1965. gada vasarā motobola komanda noorganizējās kolhozā «Ādaži», kura mehāniskajās darbnīcās strādāja pazīstamais motobraucējs Agris Zirnis un citi šī sporta veida entuziasti. Jau tā paša gada septembrī šī komanda piedalījās PSRS pirmajās motobola meistarsacīkstēs. Taču smagajā konkurencē pirmās vietas nācās atdot mūsu zemes dienvidu komandām, kurām bija labākas treniņu iespējas. Par padomju motobolistu augsto līmeni liecina kaut vai tas, ka jau 1967. gadā PSRS čempions Cerkaskas «Dombaj» vienība kļuva par Eiropas kausa ieguvēju. Šādos apstākļos «Ādažu» komandai uz laiku nācās atstāt A klasi. Taču jau 1968. gadā PSRS B klases meistarībā «Ādaži» nezaudēja nevienu cīņu un atgriezās augstākajā līgā. Latvijas motobolisti, kurus valsts meistarsacīkstēs pārstāv jau minētā "Ādažu" komanda, patlaban ir vienā no pirmajām vietām PSRS. 1970. gadā PSRS meistarības izcīņā A klasē tā ierindojās sestajā vietā, DOSAAF Tehnisko sporta veidu spartakiādē otrajā vietā, bet žurnāla «Za ruļom» dāvātā kausa izcīņā arī otrajā vietā. Par izcīnīto panākumu spartakiādē «Ādažu» komandas dalībniekiem 1970. gadā piešķīra PSRS sporta meistaru nosaukumus.

MOTOBOLS

Bumba tīklā.

Tiesnesim jāpārtrauc spēle ...

MOTOBOLS – TEHNIKAS LAIKMETA FUTBOLS
1971.08.01 Zinātne un Tehnika
ŠUSTERS, ZIGFRĪDS

«Ādaži» noslēdz PSRS čempionātu

1971.08.07 Darba Balss (Rīgas rajons)

Grieta, V.

«Ādaži» motokluba vīri.

Futbols uz motocikliem - motobols - jau sen vairs nav svešs un neizprasts sporta veids. Katru gadu notiek PSRS motobola čempionāti, kuros, gods kam gods, braši turas arī Latvijas pārstāvji. Tie ir Rīgas rajona kolhoza «Ādaži» motokluba vīri. Ar katru gadu ādažnieku meistarība aug. Viņi jau ir motobola augstākās līgas dalībnieki un šī gada PSRS čempionātā izcīnīja 4. vietu. Tikai daži punkti pietrūka līdz bronzas medaļām. Tagad visas cerības uz nākamo sezonu.

Futbols uz motocikliem

«Ādaži» motokluba vīri.
1971.08.28 Darba Karogs (Valka)

PAKĀPIENS
1971.09.07 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Dreimanis, I.

PSRS kausa izcīņa
Dramatisks pusfināls

Svētdien VEF stadionā notika PSRS kausa izcīņas pusfināla spēle motobolā starp Poltavas «Vimpeli» un Ādažu komandu. Mūsējie laukumā devās šādā sastāvā: A.Kublenieks, A.Barbelis, J.Zāle, Z.Dravnieks, V.Seļeckis, D.Zirnis. 

Viesi: V.Zeļenskis, V.Daniljaks, I.Bulavackis, J.Vasiļčenko, J.Aleksejenskis un E.Gļebčenko. 

Pašās pirmajās cīņas minūtēs «Vimpelis» uzsāka vētrainu tempu, smagi uzbrukuma viļņi vēlās uz mūsu vārtiem. A. Kublenieks atvairīja daudzus ļoti bīstamus raidījumus un izpelnījās skatītāju aplausus. Pamazām viesu enerģija apsīka. Ādažnieki sāka veidot pretuzbrukumus, šajā cīņā uzbrukumā gāja A. Bārbelis, kas ilgu laiku bija aizsardzības spēlētājs. Kopā ar D. Zirni un V. Selecki viņš izrāvās pretinieku soda laukumā, tomēr viesu elastīgā aizsardzība visas briesmas likvidēja. Pirmais periods beidzās neizšķirti 0:0. Arī otrajā un trešajā periodā spēle ritēja ar mainīgām sekmēm, bet bez vārtu guvuma. Neizturēja spēlētāju nervi. 5 minūšu noraidījumus izpelnījās D. Zirnis, I. Bulavackis un J. Aleksejenskis. Liktenīga bija 4. perioda 8. minūte. Z.Dravnieks savā soda laukumā neatļauti atņēma pretiniekam bumbu. Tiesnesis piešķīra 11 m soda sitienu, kuru precīzi realizēja I. Bulavackis. Mūsu puišiem bija iespējas rezultātu izlīdzināt, bet... Ar rezultātu 1:0 Poltavas «Vimpelis» iekļuva finālā.

Ādažnieki bombardē Poltavas motobolistu vārtus . . Atkal pāri

Dramatisks pusfināls
1971.09.21 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Dreimanis, I.

SPORTS 1972.03.16 

Darba Balss (Rīgas rajons)

Pirmais solis sekmīgs

Ādažu motobola komandas dalībnieki
nopietni gatavojušies jaunajai sezonai.

Ādažu motobola komandas dalībnieki nopietni gatavojušies jaunajai sezonai.

 Viņi lielu vērību veltījuši arī fiziskajai sagatavotībai skrējuši krosu, spēlējuši futbolu, kā tas redzams mūsu attēlā. Ādažniekiem taču būs karsta sacensību sezona! Vakar mūsu motobola meistarkomanda pirmo reizi pārbaudīja savus spēkus draudzības spēlē ar viesiem no Lietuvas. Viņu pretinieki bija «Bartuves» motobolisti. «Ādažu» komanda izcīnīja pārliecinošu uzvaru ar rezultātu 3:0, Otrajā ceturtdaļā tika gūti pirmie, bet trešajā abi pārējie vārti.

Pirmais solis – sekmīgs

1972.03.19 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)

1972.05.20 Darba Balss (Rīgas rajons)

MOTOBOLISTI 

VEF stadions ir Latvijas motobola cienītāju Meka. Laukums gan nav nekāds izcilais — sausā laikā melni put, lietū spīd dubļos. Taču tad, kad te PSRS augstākās līgas meistarsacīkstēs spēlē Rīgas rajona Ādažu kopsaimniecības meistarkomanda, tribīnes atgādina milzīgas rakstāmmašīnas klaviatūru. Katrs taustiņš — viens cilvēks. Ieejas biļetes nopirktas tādēļ, ka šie skatītāju tūkstoši alkst redzēt skaistu, sportiski azartisku cīņu un, pats par sevi saprotams, mūsējo spožu uzvaru. Ne jau vienmēr māte raušus cep, bet arī tad, ja zaudēts ar godu, visiem spēkiem pretojoties visā Eiropā atzītiem favorītiem, gandarījums tomēr ir - ek, kas te bija par kolosāliem momentiem!... Cilvēku gaumes ir ļoti dažādas. Sava publika ir kamermūzikas koncertiem, sava — cirka izrādēm, sava — hokejam. Un arī katrā «motorizēto lielbumbas futbolistu» spēlē vienmēr ir klāt līdzjutēju kodols — pāris tūkstoši speciālistu, kuri jau pa gabalu pazīst ikvienu motobolistu un noteikumu smalkumus prot tulkot gandrīz tikpat labi kā viens otrs augsti kvalificēts tiesnesis . .. Motobols iegājis rīdzinieku ikdienā tāpat kā, teiksim, basketbols vai volejbols, futbols vai vieglatlētika. Un tāpēc, šķiet, ka šai īpatnējai, bet apbrīnojami aizraujošajai un dinamiskajai spēlei ir jau cienījams vecums. Tomēr Latvijas PSR Mazajā enciklopēdijā šis patstāvīgais sporta veids nav pieminēts. Zinātāji gan saka: «Pirmā motobola spēle Latvijā notikusi 1957. gadā.» Var jau būt. Taču īstais motobola dzimšanas datums mūsu republikā, šķiet, ir 1965. gada 13. jūlijs. Tai dienā tika uzrakstīts (zīmīgi — ar sarkanas krāsas lodīšpildspalvu) šāds dokuments: L/a «Ādaži» valdei. No l/a «Ādaži» fizkultūras kolektīva motosporta sekcijas. Iesniequms. Sakarā ar to, ka ir iespējas nodibināt kolhozā motobola komandu, kurā varētu piedalīties 3 sporta meistari, 1 pirmās klases sportists un vēl vairāki motociklisti, lūdzam valdi iedalīt līdzekļus šādas tehnikas iegādei: 1) motori 175 cm — 5 qab. Rbļ. 130,— gabalā. Kopā Rbļ. 650,— 2) riepas — 10 gab. Rbļ. 19,— gabalā. Kopā Rbļ. 190.  Tā kā Latvijas PSR patlaban stabilas motobola komandas nav, būtu iespējams piedalīties pat Vissavienības mēroga sacensībās, kā arī rīkot sacensības uz vietas un tuvākajā apkārtnē un tādējādi izdotos līdzekļus varētu īsā laikā segt. Fizkultūras kolektīva motosekcijas aktīvs (paraksti). «Kāpēc mums tas vajadzīgs?» teicēji izrādījās mazākumā. Virsroku ņēma cilvēki, kuri uzskata, ka jaunatnes brīvā laika izmantošanas problēma ir saistīta gan ar ražošanas plānu izpildi, gan ar kolhoza nākotni vispār. Kad tika saņemta «Ādažu» priekšsēdētāja J. Kukeļa, galvenā inženiera J. Mālzema un visbeidzot arī Rīgas rajona Lauksaimniecības ražošanas pārvaldes priekšnieka vietnieka E.Lāčgalvja «svētība», varēja sākt rūcinēt motociklus. Komandas pamati bija motosporta vecmeistara Edgara Zirņa atvases Agris, Dainis un Vilnis. «Ādažu» vienības vēsture ir septiņus gadus ilga, un visdaiļrunīgākais fakts tajā: vairāk nekā desmit ādažnieku izpildījuši PSRS sporta meistara normu, bet spēlējošais treneris Agris Zirnis saņēmis arī Latvijas PSR Nopelniem bagātā trenera goda nosaukumu. Tagad mums ir viena no spēcīgākajām motobola komandām Padomju Savienībā. Kolhoza sportisti guvuši uzvaras arī starptautiskos mačos Polijā un Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Agris, Dainis un Vilnis Zirņi, Elmo Salms un citi, kuri «Ādažus» izveda tautā, bija motokrosa meistari. Bet, kad īstie futbolisti redzēja, kā motoru vīri treniņā laužas bumbas spēles ābecē, no smiekliem bija gandrīz vai gar zemi jākrīt. Sāpīgi zaudējumi valsts labākajām komandām ādažniekiem parādīja vienīgo ceļu: jātrenējas un jātrenējas katru dienu. Citādi augstākajā līgā nav ko meklēt. — No tehniskajiem sporta veidiem motobols ir visgrūtākais, — saka Agris Zirnis. Motobolistam vispirms jāprot pilnīgi automātiski vadīt braucamo rīku. Vadīt — tas ir par maz teikts: jāmāk momentāni apmesties riņķī par 180 grādiem, izdarīt māņu kustības, pilnā gaitā, gluži kā slalomistam, izlīkumot starp braucošajiem pretinieku motocikliem. Un tad vēl bumbas vešana un sišana ar labo un kreiso kāju, piespēles, «taktiskā domāšana», zibenīga situācijas novērtēšana, laukuma pārredzēšana utt. Likt 2,5 kg smagajai bumbai (slapjā laikā līdz 3,5 kg) šauties kā lodei vārtu augšējā stūrī — arī tas prasa daudz. Bez tam vajadzīga drosme, lielāka nekā, piemēram, šosejas braucējam vai motokrosistam. Palikt aukstasinīgam pat tādā situācijā, kad no abām pusēm tev rēkdami drāžas virsū motocikli! Zīmīgi: «Ādažos» motobolu spēlēt izmēģināja vairāki visā valstī slaveni motosportisti — krosisti un šosejnieki. Vieni to neiemīlēja tāpēc, ka treniņi šķita par grūtu (svarcelšana, futbols, hokejs, vingrošana, slēpošana, skriešanas krosa kilometri — gan vasarā, gan ziemā), otri pateica: «kaulus es varu salauzt pats, nevis ļaut to prieku citiem». Ar kauliem jau nu tā ir kā ir: retu spēli motobolists beidz bez kāda ziluma vai nobrāzuma. Bet tāds ir šis sports. Tas nemīl vājos tāpat kā hokejs ... Aizvadītajā sezonā ādažnieki valsts augstākajā līgā ieņēma ceturto vietu, kaut gan cerēja vismaz uz bronzas medaļām. Turnīra gaitā izrādījās, ka viss padomju motobols kļuvis meistarīgāks. Citi auguši ātrāk par mūsējiem. Tas nozīmē, ka jaunajai sezonai jāgatavojas vēl pārdomātāk, rūpīgāk un «niknāk» nekā aizvadītajai. 

Bet tagad ieskatīsimies motobola laukumā. Kas ir šie vīri, kuri pārstāv «Ādažus» un kuriem tik dāsni uzgavilē pārpildītās VEF stadiona tribīnes? Vārtus sargā Andrejs Kublenieks. Profesija — atslēdznieks. Lūk, viņš tīģeriskā lēcienā atvaira bumbu, kas triecas pašā «devītniekā». Netveramu bumbu Andrejam nav. Viņam jo grūtāk, jo labāk. Bet... posts ar šķietami viegli tveramajām. Skaties, bumba izskrien cauri padusei, te atkal ... Gadās jau. Taču trenerim A. Zirnim te ir savas domas. Viņi saka: — Par zaudējumu jāvaino pašu uzbrucēji, nevis vārtsargs! Protams, tas nenozīmē, ka pēc kāda «poda izgāšanas» vārtsargs nedzird nevienu skarbāku vārdiņu. Bet ne jau visus, kuri skan pēc zaudējuma ... Andrejam Kubleniekam bija milzīga slodze — varbūt ne tik daudz spēlēs, cik treniņos. Viņa dublieris cieta satiksmes negadījumā, un te nu nācās vienam pašam visu sezonu stāvēt vārtos. Bez nomainītāja. Andris Bārbalis ir viens no labākajiem «Ādažu» motobolistiem. Otrās klases šoferis. Atzīstami ved bumbu gan ar labo, gan ar kreiso kāju. Laukumā ir viskustīgākais. Labi izkopti māņu sitieni, tikai spēles karstumā tos dažkārt aizmirst. Cīņai viņš atdodas pilnīgi. Ļoti perspektīvs motobolists. Brīvajā laikā viņa «sāpju bērns» ir «Vecā tantiņa» — tā motobolisti godā komandas autobusu (to pirms vairākiem gadiem autobusu parkā norakstīja kā ekspluatācijai nederīgu). Te arvien ir kas remontējams. Kad jābrauc lielāks ceļa gabals — uz Elistu vai Astrahaņu —, tad ņem līdzi arī rezerves motoru, drošs paliek drošs ... Vilnis Zirnis agrāk spēlēja tikai ar labo kāju. Nu tiek apgūti sitieni ar kreiso. Komandā viņam uzticēti ne vien uzbrucēja, bet arī autogēna un elektrometinātāja pienākumi. Par viņu saka — meistars «uz visām kantēm», kaut gan pamatprofesija Vilnim ir atslēdznieks. Tehnikas jautājumos viņš ir gudrākais komandā. Viļņa motocikls vienmēr ir ideālā kārtībā. Motobolā tas ir nenovērtējami svarīgi. Publikas simpātijas ļoti ātri iemantojis tikko divdesmit gadus vecais Jānis Zāle. Motocikls — tā ir viņa sirdslieta. Viņš būtu ar mieru pie stūres nosēdēt no rīta līdz vakaram. Triju gadu laikā, kopš Jānis trenējas motobolā, ir jūtami izaudzis. Jānim ir spēcīgs sitiens, tikai dažkārt viņš pārlieku steidzas to likt lietā. Kopā ar Bārbali abi veido ļoti ātru uzbrucēju pāri, kas pretiniekus nokausē līdz deviņiem sviedriem. Biedru vidū slavens arī ēstgribas dēļ: pilns šķīvis zupas, divi otrie, pudele kefīra un saldais ēdiens vienā reizē tā vien tik ir. Toties spēks ir kaulos ... Vitālijs Seleckis — saldētavu iekārtas tehnologs — izceļas ar savu neatlaidību. Universāls spēlētājs. Biežāk par citiem atņem pretiniekam bumbu. Apgūt sitienus uz vārtiem viņam nācās visgrūtāk: atšķirībā no citiem, pirms «saslimšanas» ar motobolu, sportu nepazina. Kaut gan viņam tikai divdesmit pieci gadi, pošas no komandas aiziet. Gribot mierīgāku dzīvi. Dainim Zirnim piemīt apskaužama īpašība — viņš lieliski pārredz laukumu un teicami orientējas vissarežģītākajās situācijās. Ja pretinieka aizsardzībā pavērsies kāds neuzmanīts robiņš, viņš ar bumbu būs tur iekšā. Tālākais jau ir, kā mēdz teikt, tehnikas jautājums. Ļoti talantīgs motobolists. Paradoksāli: tas viņam zināmā mērā traucē izveidoties par vēl labāku meistaru, jo uz talanta rēķina treniņā grib tikt cauri ar pusslodzīti. Kā nekā treneris taču ir miesīgs brālis ... Tad nu iznāk ar Agri pa konfliktam. Komandā ciena īstu vīru valodu. Kad iztirzā aizvadītu maču, visu, kas uz sirds, cits citam saka tieši acīs. Izstrīdas, dažkārt pat asi. Taču pēc tam ļaunu prātu netur. Zina, ka bija runāts komandas interesēs. Valerijs Mardarenko ir bijušais futbolists. Brauc uzbrukumā, pēc trenera vārdiem, «kā dīzelis, ko nevar apstādināt». Spēlētgriba ir milzīga. Tikai viena nelaime: nekādi nespēj saaugt ar motociklu. Tomēr gadu gaitā progresē. Par Agri Zirni es jau teicu: spēlējošais treneris. Trīsdesmit pieci gadi uz kamiešiem, bet enerģijas un izturības pietiek gan trenēt komandu, gan spēlēt, gan pildīt tūkstoti un vienu pienākumu, kas «obligāti un neatliekami» komandas interesēs izpildāms šodien, rīt un parīt. No «pašdarbības trenera» izveidojies par visā Padomju Savienībā atzītu motobola autoritāti. Kas ādažnieku meistarkomandā spēlēs 1973. gada sezonā? Kāds būs vienības triecienspēks? Kas jauns būs taktikā? Uz to atbildi dos garā ziema, kas motobolistiem atkal paies treniņu zālē, darbnīcā, pašu iekārtotajā hokeja laukumā un baltajās slēpošanas trasēs. Bet skaidrs jau ir tagad: ādažnieki domā par savas komandas nākotni. Ap motobolistu darbnīcu kā bites ap medu pulcējas zinātkāri zēni, padsmitgadnieki. Tiem ar kolhoza valdes atbalstu nopirkti vairāki motovelosipēdi un mopēdi. Gaujmalā iekārtotajā trasītē zēni trenējas. Darbnīcā ķimerējas ar motoriem. Bet viņu galvenie «patroni», Agris un Vilnis Zirņi, savās prasībās ir nelokāmi: te drīkst nākt tikai tādi, kuri skolā labi mācās un teicami uzvedas. Ir jau plūktas pirmās lauru lapiņas — kolhoza zēniem pieder uzvara republikas «Zelta mopēda» izcīņā motokrosā. — Vai būs motobolisti? — vaicāju Agrim Zirnim. — Varbūt, — viņš atbildēja. — Bet ne jau tas ir galvenais. Galvenais — lai iemīl tehniku, lai iemācās strādāt. Lai izaug par labiem cilvēkiem. Ja tagad uzies uz pareizā dzīves ceļa, būs vieglāk vēlāk. Arī motobolu spēlējot. ..

Juris Robežnieks 

«Ādažu» spēlējošais treneris A. Zirnis.  Uzbrukums pretiniekam bijis pārāk nikns. Tiesnesis brīdina ... Vārtu moments.  Pirms cīņas ... Visa uzmanība pretiniekam.  Viesu vārtsargs pārspēts! VEF stadionā dārd sajūsmas vētra.

Te nu nāk prātā nelaiķa satiriķa J. Dreslera rindas:

 «Un no šāda lādiņa pāri paliek ādiņa ...» 

MOTOBOLISTI 1972.10.01 Zvaigzne Juris Robežnieks Bumbu "Kaukāza" vienības motobolistam V. Zubovam cenšas atņemt ādažnieks V. Mardarenko (Nr. 7). Mērķtiecīgi 1973.05.15 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) GRIEZE, V. Ādažnieku vārtsargs A. Kublenieks rāda māku / spēle ar Feodosijas Spartaku ZAUDĒTS SVARĪGS PUNKTS 1973.08.02 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Dreimanis, I. Dainis Zirnis cīnās par bumbu AIZSARDZĪBAS PRASME 1973.08.07 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) KARLSONS, P. Pie «Bartuvas» vārtiem. «ĀDAŽI»  «BARTUVA» 3:0 Svētdien VEF stadionā «Ādažu» motobolisti aizvadīja PSRS meistarsacīkšu spēli ar Skodas «Bartuva» komandu citādā virknējumā nekā parasti. Bija jādod vārds debitantam J. Virzam. Jau ar pirmiem mirkļiem izvērtās asa, bīstamām situācijām bagāta cīņa. Uzbrukumā darbojās A. Bārbelis, A. Zirnis un D. Zirnis. Varēja domāt, ka slikti atsauksies A. Bārbeļa pārinieka J. Zāles trūkums, bet nē. Redzējām pavisam maz tukšas braukāšanas laukuma vidū, bet vairāk mērķtiecīgu sitienu pa vārtiem. Pirmā perioda vidū J. Virza nomainīja D. Zirni un, saņēmis atlēkušu bumbu, gluži netraucēts nonāca viens pret vienu ar pretinieku vārtsargu. Taču pieredzes un meistarības trūkums neļāva gūt vārtus. Minūti pirms perioda  beigām 16 m soda sitienu realizēja D. Zirnis. Ādažnieku teritoriālais pārsvars saglabājās. 2. perioda 4. min. no A. Zirņa piespēles A. Bārbelis guva vārtus 2:0. Trešais periods rezultātā izmaiņas nedeva, bet pēdējā periodā A. Bārbelis vēlreiz iesita bumbu vārtos un spēle beidzās ar rezultātu 3:0. «Ādažu» motobola komanda aizvadījusi 14 spēles un savākusi 20 punktus, kas ļauj vēl joprojām pretendēt uz bronzas medaļām, bet priekšā vēl trīs izbraukuma spēles ar tuvākiem konkurentiem «Kaukāzu», «Molņiju» un «Automobilistu» un 23. septembrī ar meistarsacīkšu līderi Poltavas «Vimpeļa» komandu. «Bronza» vēl spīd... 1973.08.28 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Zirne, B.

Bumba lido uz «Vimpeļa» vārtiem

«Ādaži» tomēr trešie
1973.09.25 Padomju Jaunatne
V. GRIEZE

«Ādaži» tomēr trešie

1973.09.25 Padomju Jaunatne

V. GRIEZE

Savas komandas priekšgalā - A. Zirnis

Par vīrišķību – bronzas medaļas
1973.09.25 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
KARLSONS, P.

PUNKTI, METRI, SEKUNDES
1973.09.27 Dzimtenes Balss
A. AMOLIŅŠ

Pirmo izbraukumu jaunajās PSRS meistarsacīkstēs aizvadījusi «Ādažu» motobolisti,

 svešos laukumos cīnoties ar mainīgam sekmēm. 

Ādažniekus pirmajā meistarsacīkšu spēlē Rīgā redzēsim 16 maijā 

Noskaņojuma barometrs 

1973.10.09 Darba Balss (Rīgas rajons)

KEHRIS, Ē.

MEDAĻU SPĪDUMS UN... RŪPES
«Ādažu» sezonas bilance

Drēgnas septembra dienas pievakarē motobola līdzjutēji meta gaisā Agri Zirni un viņa komandas biedrus. Bija beigusies valsts meistarsacīkšu spēle starp «Ādažiem» un Poltavas «Vimpeli». Rudens lietavu izmērcētajā VEF laukumā vīri notašķījās dubļiem līdz acīm, bet drosmīgi izturēja mačā pret PSRS čempionvienību. Sezonas vissvarīgākajā spēlē, kad atskanēja tiesnešu beigu signāls, uz rezultātu tablo bija neizšķirts 2:2. Tas nozīmēja, ka mūsējie tabulā par punktu apsteiguši sīvākos konkurentus Ņevinnomiskas «Kaukāzu» un Zeļenokumskas «Molņiju». Pirmo reizi republikas motobola vēsturē «Ādaži» valsts meistarsacīkstēs izcīnīja bronzas medaļas. Grūts bija ceļš uz šo panākumu. Mūsu komanda A klasē startē, sākot ar 1969. gadu. Toreiz «Ādaži» bija piektie, 1970. g. sestie, 1971. g. ceturtie (līdz bronzas medaļām pietrūka viena punkta), 1972. g. ceturtie un nu, 1973. g. trešie. Šī gada panākumu kaldināja A. Kublenieks, A. Bārbalis, V. Zirnis, A. Zirnis, J. Zāle, D. Zirnis, V. Mardarenko, M. Rapcevičs, J. Virza. Tiesības uz PSRS sporta meistara nosaukumu ieguva J. Zāle un V. Mardarenko. Kad urravas pieklusušas, laiks pavētīt «Ādažu» rudens ražas graudus. Kāda izskatījās mūsu vīru sezona valsts meistarsacīkšu A klasē? Graudus no pelavām atsijāt man palīdzēja «Ādažu» motobola meistarkomandas treneris un kapteinis, Latvijas PSR Nopelniem bagātais treneris Agris Zirnis. Uzmanības centrā galvenokārt bija pārdomas par to, kas vēl nav sasniegts, pie kā vēl jāpiestrādā. 

TRENINĀ  ŠĶĒRSKOKS BRAKŠĶ, BET SPĒLĒ... 

Pārskatot šīgada valsts meistarsacīkšu punktu tabulu, redzam, ka vienības pēc guvuma sadalījušās vairākās grupās. Vispirms čempions un vicečempions Poltavas «Vimpelis» un Elistes «Automobilists». Tās ir vienības, kas izcēlās ar augstu rezultativitāti mačos un tādējādi ir krietnu soli priekšā citiem («Vimpelim» 34 punkti un vārti 106—18, «Automobilistam» attiecīgi 32, 75 20). Tālāk seko bronzas medaļnieks «Ādaži» 21 p., «Kaukāzs» un «Molņija» 20 p. Nākošajā grupā nosacīti var iedalīt Omskas «Omiču» 15, Škodas «Bartuvu» 14 un Feodosijas «Spartaku» 14 p. Un visbeidzot, A klases divas vājākās vienības Ustjlabinskas «Kubaņa» un Kretingas «Švituris», kuru vietā nākamajā sezonā spēlēs Vozņesenskas un Elistes (11 komanda) motobolisti. Šajā sezonā astoņpadsmit spēlēs «Ādaži» ieguva 26 un zaudēja 18 vārtus. Devums sadalās šādi: A. Bārlalis 9, J. Zāle 5, D. Zirnis 5, A. Zirnis 3, V. Zirnis 2 un V. Mardarenko 2 vārti. Salīdzinot ar citām vienībām, mūsu komandas uzbrucēju rezultativitāte ir zema. Vēl mazāks guvums ir vienīgi trim tabulas lejasgala komandām «Kubaņal» (22), «Bartuvai» (20) un «Šviturim» (9). Interesanti ir dati par vienā spēlē iesisto vārtu vidējo daudzumu. 1969. gadā mūsu republikas meistarkomandai šis rādītājs bija 2,1 (16 spēlēs), 1970. g. 2,2 (8 spēlēs; sacensības notika vienā riņķī), 1971. g. 2,5 (14), 1972. g. 2,8 (16) un šogad straujš kritums vidēji vienā spēlē 1,4 vārti (18), Motobola mačā ir raksturīgi, ka vairākas reizes jāizpilda 16 m un 11 m soda sitieni. Arī šajā ziņā ādažnieki nevar lepoties. Agrāk «vienpadsmitmetriniekus» sita vienīgi A. Zirnis, šogad veiksmi izmēģināja arī citi komandas biedri. Pirmajā riņķī netika realizēts neviens 11m soda sitiens. Jā, treniņos bumba lido kā lode, vārtu šķērskoks brakšķ vien, taču spēlē nervozējam, un visas iemaņas pagaist, pret skaitļu loģiku A. Zirnis neko negrib iebilst un turpina: Nenoliedzami, ka viens no komandas svarīgākajiem uzdevumiem ir izkopt sitienu izpildes tehniku. Uzbrukuma kombinācijas parasti noslēdza «tandēms» Bārbalis - Zāle. No viņu sadarbības un veiksmes lielā mērā atkarīga komandas rezultativitāte vispār. Andrim ir laba bumbas vadīšanas tehnika, taču pietrūkst situācijas, vārtu momentu izjūtas. Bieži Bārbalis nepiespēlē bumbu partnerim, bet cenšas pats sist no liela attāluma. Sitiens iznāk mīksts un nesagādā nekādas grūtības pretinieku vārtsargam. Jānim Zālēm sitiens ir labs, taču viņš to bieži izpilda, atrazdamies ne visai izdevīgā uzbrukuma pozīcijā Šaurā leņķī pret vārtiem. Arī šajā gadījumā bumbu tvert ir vieglāk. Cita lieta, ja uzbrucējs atrodas taisni iepretim vārtiem. A. Bārbaļa un J. Zāles meistarību atzinīgi novērtējuši speciālisti. Viņi abi iedalīti PSRS moiobola izlases, kandidātos. Liela centība piemīt Valerijam Mardarenko, taču daudz vēl jāstrādā, lai labi iekļautos kopēja ansamblī. Jaunais Juris Virza. Lai kļūtu par «lietaskoku», viņam cītīgi jātrenējas, jāapgūst tehnika un taktika. 

KO DARĪT AR «VIEGLAJĀM» BUMBĀM? 

Aizvadītajā sezonā «Ādaži» zaudēja tikai astoņpadsmit vārtus. Pēc šī rādītāja mūsu komanda dala pirmo un otro vietu ar čempioniem Poltavas «Vimpeli». Centīgs bija vārtsargs A. Kublenieks. Otrs vārtu vīrs M. Rapcevičs piedalījās četrās spēlēs. Garā auguma dēļ A. Kublenieks samērā viegli atvaira bumbas, kas lido vārtu augšējos stūros. Te viņu grūti pārspēt. Sliktāk veicas tad, ja pretinieku uzbrucējs tēmē kādā no apakšējiem stūriem. Skatītāji izbrīnījušies bieži vaicā cits citam kā tas varēja gadīties, ka mūsējo vārtos ieripoja viegli tverama bumba? Tādi brīži tiešām bija izbraukuma spēlēs un arī pašu mājās. Tātad klibo stabilitāte. Andrejs pelnījis uzslavu par vīrišķību. Šosezon vairākas reizes viņam bija jāspēlē, kaut skaudri sāpēja kāja. 

PROBLĒMU KALNA PAKAJĒ

"Ādažu" vienības pamatsastāvā vairāki vīri pārkāpuši trīsdesmit gadu robežu vai arī tai tuvojas. Mani maz interesē dzimšanas gads, galvenais ir sportista meistarība, saka treneris Agris Zirnis. Un meistarības netrūkst. Apliecinājums tai medaļas. Šī mērķa sasniegšanai ādažnieki nav žēlojuši spēkus. Bet tagad, kad baudīti sūrā darba augļi, treneris stāv problēmu kalnā pakājē. Pašaizliedzīga kalpošana iemīļotajam sporta veidam prasa upurus. «Vecie» vairs nevar spēlēt ar pilnu slodzi sāp kājas, rokas, mugura. Arvien grūtāk ārstēt savainojumus. Jau skaidrs, ka aktīvās sporta gaitas gatavojas izbeigt A. Kublenieks un Dainis Zirnis. Ārsti vēl lems, vai spēlēt varēs A. Bārbalis, kam ir mugurkaula trauma. Bez šiem trim komanda vairs nebūs «Ādaži». Ko darīt tālāk? PSRS tautu VI spartakiādes programmā ir tehniskie sporta veidi. Motobolisti republikas pūrā varētu dot vērtīgus punktus. Varētu gan. Bet ja komanda jāorganizē gandrīz no jauna? Kur ņemt rezerves republikas motobola meistarkomandai? Motosporta BJSS mācību programmās nav motobola, varbūt tieši tāpēc jaunieši neapgūst šo vīrišķīgo sporta veidu. Otra mūsu meistarkomanda Rīgas Tehnisko sporta veidu kluba vienība šogad startēja PSRS meistarsacīkstēs B klasē. Tās meistarība vēl pazema, un tāpēc no šīs komandas pagaidām nevar gaidīt papildinājumu «Ādažiem». Ja notiktu republikas meistarsacīkstes, varētu redzēt jauniešus, kas grib spēlēt motobolu. Taču rajonos nav motobola treneru, trūkst motociklu. PSRS meistarsacīkšu mačiem nepieciešams labiekārtots laukums. Tāds top Biķernieku kompleksajā sporta bāzē. Sezonas nogalē tika izmēģināts jaunais segums. Pavisam cits ātrums nekā VEF laukumā, saka A. Zirnis. Vēl jāpabeidz iekārtot skatītāju tribīnes. Situācijā, kad medaļu spožumu aizēno rūpes par nākošo sezonu, treneris un kapteinis Agris Zirnis ir optimistisks: Nākošgad spēlēsim atkal. Gaidām atbalstu no visiem, kam rūp republikas motobola nākotne. Treniņus atjaunosim janvāra pirmajās dienās. Būtu jāizveido «Ādažu» otrā komanda, kas varētu spēlēt PSRS meistarsacīkšu B klasē. Tas ir ļoti nepieciešami, kaut arī varbūt būs jāskatās pār žogu kaimiņu pagalmā ...  Ādažnieki savu motobola meistarkomandu sveiks 1. decembrī svinīgā sarīkojumā kultūras namā. Tad sportisti saņems PSRS meistarsacīkšu bronzas medaļas. Un nemaz tik tālu vairs nav nākamā sezona ar darbu un jaunām rūpēm 

Pretinieku vārtsargs likteņa varā

MEDAĻU SPĪDUMS UN... RŪPES

1973.11.29 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Karlsons, P.

Cauri veiksmēm un nedienām pretim medaļām 

Trīs gadus «Ādažu» motobolisti centās iegūt savā īpašumā valsts čempionāta bronzas medaļas. Divi pirmie mēģinājumi bija nesekmīgi. Arī šinī sezonā motobola cienītājiem bija ko pārdzīvot. Jau pirmajā spēlē ādažnieki sagādāja sensāciju — tikai reizi Ustjlabinskas «Kubaņas» vārtsargam nācās meklēt bumbu savu vārtu tīklā (vainīgais — D. Zirnis). Tā kā «Kubaņas» uzbrucēji piespieda A. Kublenieku darīt to pašu, turnīra debitanti tika pie pirmā punkta. Šāds iznākums laikam gan krietni aizkaitināja ādažniekus, jo arī nākamajā kārtā viņi parūpējās par sensāciju — šoreiz patīkamu. Iepriekšējos gados mūsējie bija Poltavā zaudējuši «Vimpelim» ar 1:4 un 0:5, bet šoreiz uz V.Kudinova veiksmīgu raidījumu atbildēja A. Bārbalis, un gala rezultāts bija 1:1. Iegūtā punkta vērtību sevišķi pavairo fakts, ka turnīra noslēgumā tas izrādījās par vienīgo, ko nākamie čempioni zaudēja savā laukumā. Pēc atgriešanās no pirmā izbraukuma «Ādaži» īsā laikā aizvadīja četras spēles savā laukumā, taču uzbrucēji ar rezultativitāti lepoties nevarēja. Toreiz daudzi šo uzbrucēju nevarību uzskatīja par pārejošu parādību. Īstu vārtu birumu skatītāji gaidīja spēlē, kad «Ādaži» pēc ilgākas atpūtas un brauciena pa Vācijas Demokrātisko Republiku Rīgā tikās ar «Spartaku», šīs cerības nepiepildījās, jo mūsējie cīnījās pārāk vienveidīgi. Katrs centās kļūt par vārtu guvēju. Pēc spēles VEF stadionā notika vēl nebijis atgadījums — tie paši skatītāji, kas līdz šim bija ar aplausiem pateikušies pat par sīkstā cīņā zaudētu sacensību, šoreiz ādažniekus no laukuma pavadīja ar skaļiem svilpieniem. Punkts vējā. Vai medaļas arī?» rakstīja komentētāji. Pavisam tukšā ādažnieki palika Omskā. Nekādi nevarēdami nomainīt nulli uz rezultāta dēļa, viņi ar līdzīgu vērtību «papildināja» savu punktu bagāžu. Optimisti lielas cerības lika uz spēli ar «Švituri». Ja jau pašu mājās, Kretingā, «Kaukāzs» šo komandu pārspēja ar 12:1, tad Rīgā rezultātam jābūt vēl izteiksmīgākam. Notika pretējais. Ritēja pēdējā perioda 8. minūte, bet rezultāts 0:1 liecināja, ka debitanti ir pārāki par medaļu kārotājiem. Tikai tad A. Zirnim izdevās piekoriģēt A. Bārbaļa sitienu un nedaudz vēlāk D. Zirnim nolikt bumbu pa kājai V. Mardarenko. Pirms pēdējā izbraukuma «Ādažu» pozīcijas bija maz iepriecinošas. Ar izcīnītajiem 70 punktiem komanda gan atradās 3.vietā, taču «Kaukāzam» un «Molnijai» bija tikai par diviem mazāk. Kļuva skaidrs, ka šīs komandas gribēs revanšēties par zaudējumiem Rīgā un papildināt savu punktu krājumu. Tādā gadījumā trim sacensoņiem guvums būs vienāds un vietu sadali noteiks vārtu starpība. Situācijas nopietnību lieliski izprata arī motobolisti un cīnījās, ko spēja. «Molņija» gan uzvarēja ar 1:0 un savāca tikpat punktu, cik «Ādaži», taču vārtu starpību kaut cik jūtami neuzlaboja. Arī «Automobilists», rādot savu sezonas labāko spēli, guva pārsvaru tikai ar 2:0. Tas nozīmēja, ka mūsu republikas pārstāvji sev nodrošinājuši vismaz 4. vietu. Tomēr medaļu saņemšanai nepieciešamo punktu izbraukumā iegūt neizdevās, jo arī «Kaukāzam» nācās zaudēt — 1:2. Šajā spēlē J. Zāle izvirzīja viesus vadībā, taču vicečempioni rezultātu izlīdzināja un īsi pirms sacensības nobeiguma guva uzvaras vārtus.

Punktu skaits abām komandām kļuva vienāds, taču ievērojami labākā vārtu starpība ļāva «Kaukāzam» ieņemt 3.vietu. Tādējādi pēdējā iespēja tikt pie bronzas medaļām bija noslēguma spēlē VEF stadionā. Diemžēl pretinieks bija «Vimpelis» — jaunais valsts čempions, kas līdzšinējās sacensībās izbraukumā bija pārspējis visus pretiniekus. Arī Rīgā poltavieši pirmie guva vārtus, taču A.Zirnis nepalika atbildi parādā, bet A. Bārbalis lika turnīra līderiem pirmo reizi būt zaudētāju lomā. Tikai minūti pirms spēles beigām viesi rezultātu izlīdzināja, un arī otrā tikšanās ar «Vimpeli» beidzās neizšķirti. «Ādažiem» tā deva vienu punktu un bronzas medaļas. Čempionāta noslēgumā komandu secība bija šāda: 
1. «Vimpelis» 
2- «Automobilists» 
3. «Ādaži» 
4. «Kaukāzs» 
5. «Moļnija» 
6. «Omičs» 
7. «Bārtuve» 
8. «Spartaks» 
9. «Kubaņa» 
10. «Švituris» 

No piedalīšanās PSRS kausa izcīņā «Ādažu» motobolisti atteicās — spēlētāji bija noguruši, vairākiem bija nopietni savainojumi, arī tehnika prasīja remontu. Toties Baltijas kauss glabājās pie ādažniekiem, un vajadzēja pacensties to savā īpašumā iegūt nākošo reizi. Uzvarot Rīgā, Peidē un Ļeņingradā, šo uzdevumu izdevās izpildīt. 

Decembra sākumā Ādažu kolhoza kultūras namā notika svinīga sanāksme, kurā motobolistiem pasniedza izcīnītās balvas: PSRS čempionāta bronzas un Baltijas kausa zelta medaļas, kā arī diplomus. Šos panākumus kaldināja šādi sportisti: 

ANDREJS KUBLENIEKS. Vārtsargs. Pieredzējis spēlētājs. Labi jūt situāciju laukumā un prot dot norādījumus pārējiem komandas biedriem. Šinī sezonā ticis vaļā no vājības «paspīdēt» publikas priekšā, kas iepriekšējos gados dažreiz lika meklēt bumbu vārtu tīklā. Noteikumu robežās cenšas spēlēt ārpus vārtsarga laukuma. Cik reižu tādā veidā likvidējis bīstamus momentus, neviens nav uzskaitījis Dažkārt riskantajā kritienā kļūdījies, bijis spiests padot bumbu uz centru, un par to saņēmis nosodījumu. Kopumā godam izpildījis savus pienākumus, jo tikai čempioni zaudējuši tikpat maz vārtu kā "Ādaži". Pērn bija PSRS izlases kandidāts

ANDRIS BĀRBALIS. Uzbrucējs. Šinī sezonā deviņas reizes sagādājis nepatikšanas pretinieku vārtsargiem. Diemžēl arī neizmantoto iespēju saraksts iznāktu pagarš. Nebaidās tuvcīņas. Vairākkārt atbildīgos brīžos (pret «Molņiju», «Automobilistu») prata vārda tiešajā nozīmē izlauzties cauri aizsargu ierindai un gūt panākumus, izmantojot auguma priekšrocības. Izcili manevrē ar bumbu, bet bieži vien negrib to laikus atdot izdevīgākā situācijā esošam partnerim, šogad bija PSRS izlases kandidāts un piedalījās tās koptreniņos. 

VILNIS ZIRNIS. Gandrīz visu laiku spēlēja aizsardzībā. Spriežot pēc zaudēto vārtu skaita, šo uzdevumu izpildījis labi. Prot izvēlēties pozīciju vārtu priekšā un diezgan bieži (pēc A. Kublenieka vārdiem) nosedz pusi no tiem. Nebaidās doties pretim ātri braucošam uzbrucējam un tā likvidēt bīstamas situācijas. Gadās arī kļūdīties un par to maksāt dārgu cenu. V. Zirnis praktiski bija pēdējo vārtu autors spēlē ar "Vimpeli", jo atsita bumbu tik neveiksmīgi, ka tā, trāpījusi V. Kudmove motociklu, ielidoja savu vārtu tīklā. Tomēr par zaudēto punktu viņu sevišķi bargi kritizēt nevar, jo, tikai pateicoties Vilnim, ādažnieki uzvarēja Kretingā. 

AGRIS ZIRNIS. Komandas kapteinis. Latvijas PSR Nopelniem bagātais treneris. Viņam nācās izturēt lielu slodzi spēlēs, vēl liekāku svētku vakarā, jo bija jāsaņem komandai, spēlētājiem un trenerim domātās balvas. 
Bieži vien bija uzbrukuma smailē. Vārtus guvis brīžos, kad spēles gaitā par katru cenu vajadzēja radīt lūzumu. Pašaizliedzīgs. Neskatoties uz savainojumu, izgāja laukumā pēdējā sacensībā "Vimpeli" un darīja visu iespējamo, lai "Adaži" iegūtu medaļas. Pelnījis pārmetumus kā treneris, jo neizmantoja visas (kaut arī niecīgas) iespējas jauno spēlētāju pārbaudei cīņās ar nopietniem pretiniekiem.

JĀNIS ZĀLE. Tīri uzbrukuma spēlētājs. Gatavs apdraudēt pretinieka vārtus no jebkuras vietas. Spēcīga sitiena īpašnieks. Nebaidās no tuvcīņas. Sevišķi strauji progresēja pērn, kad trūkumus tehnisko paņēmienu lietošanā un spēles taktiskajā izpratnē kompensēja ar neizsīkstošu cīņas gribu. Acīmredzot tieši šīs īpašības dēl bija iedalīts PSRS izlases kandidātos un kopā ar Andri Bārbali piedalījās tās treniņos. Šogad guva piecus vārtus. Jāturpina paaugstināt meistarību. Tai pieaugot, sevišķi jāuzmana iedomības velniņš, kas bijis ir un būs daudzu jaunu, talantīgu spēlētāju klupšanas akmens. Motobola cienītāji var apsveikt Jāni Zāli ar sporta meistara nosaukuma piešķiršanu. 

DAINIS ZIRNIS. Pieredzējis spēlētājs, kas motokrosos iegūtās iemaņas izmanto motobola laukumā. Veiksmīgi prot izvēlēties brīvu vietu pretinieka vārtu priekšā un, saņemot bumbu, ietriekt to tīklā. Lieliski saprotas ar Vitāliju Selecki, teicami papildināja viens otru. Svētkos abi draugi sēdēja blakus un tā arī pateica: «Viens bez otra mēs neesam nekas». Sakarā ar Vitālija aiziešanu no komandas Dainis rādīja vājāku sniegumu un tikai piecas reizes ieraidīja bumbu pretinieka vārtos. Necieš pāridarījumus un cenšas pretiniekam atmaksāt ar to pašu. Šī iemesla dēļ reizēm nopelnīja piecu minūšu atpūtu. 

VALERIJS MARDARENKO. Jau ilgu laiku spēlē "Ādažu" komandā, taču tikai šogad īsti tika pie vārda jo līdz šim bija «mutīgais» rezervists. Tomēr vēl daudz sviedru būs jālej, lai varētu kā līdzīgs ar līdzīgu cīnīties pret mūsu valsts motobota elites pārstāvjiem. Šogad guva tikai dažus vārtus, jo līdz ar Vilni Zirni gādāja par savējo drošību. Vieni no tiem — pēc Daiņa Zirņa piespēles — atnesa uzvaru pār «Švituri». Arī Valerijs šagad ir PSRS sporta meistars.

MARJANS RAPCĒVIČS. Vārtsargs. Stipras gribas cilvēks. Braucot uz vienu no treniņiem, cieta nelaimes gadījumā un bija spiests ilgstoši ārstēties. Neatlaidīgos treniņos atjaunoja sportisko meistarību un šogad atkal sargāja komandas vārtus. 

JURIS VIRZA. Debitēja spēlē ar «Bārtuvu». Ir visas dotības kļūt par labu spēlētāju, taču vēl daudz, daudz jātrenējas. Šī sezona atnesa viņam meistarkandidāta nosaukumu. Būtu labi, ja Juris apzinātos, cik lieli nopelni tā iegūšanā ir viņam pašam, cik pārējiem komandas biedriem. 

PĒTERIS PELČERS. Rīgas tehnisko sporta veidu kluba spēlētājs. Piedalījās Baltijas kausa izcīņā. Gūtie panākumi arī viņam deva meistarkandidāta godu.

Daudzie motobola draugi sirsnīgi sveica medaļniekus un novēlēja turpmāk gūt vēl lielākus panākumus. Diemžēl sarunās ar pašiem spēlētājiem noskaidrojās pavisam bēdīga aina. Vairāki no viņiem paziņoja, ka nolēmuši aiziet no lielā motobola. Ja tā notiks (ceru, ka viens otrs vēl pārdomās), komanda praktiski būs jārada no jauna. Neapšaubāmi, ka ar kolhoza valdes un motobola attīstībā ieinteresēto organizāciju palīdzību to izdarīs. Kas aizstās «Ādažu» meistarus? Republikā līdzvērtīgas maiņas nav (par teicamu spēlētāju gan varēja izaugt agresīvais tukumnieks Z. Dravnieks). Acīmredzot nāksies meklēt labus spēlētājus kaimiņu republikās, jo pretējā gadījumā problemātiska būs palikšana A klasē. Bez tam aiz kalniem nav PSRS tautu VI spartakiāde, kuras programmā ir tehniskie sporta veids, iepriekšējā reizē motobolisti izcīnīja 2. vietu un deva attiecīgu punktu skaitu, bet, šķiet, ka nākamajā lietuvieši var mums to atņemt. Patīkami, ka, lieliski zinot situācijas nopietnību, komandas treneris A. Zirnis tomēr ir optimistiski noskaņots. Jau pavasarī motobolisti atsāks treniņus, bet pēc tam piedalīsies žurnāla «Za ruļom» kausa izcīņā. Februārī Biķernieku sporta bāzē sāks komplektēt spēlētājus «Ādažu» otrajai komandai. A. Zirnis uz konkursu aicina ikvienu jaunieti, kam ir cieša apņemšanās spēlēt motobolu. 

Cauri veiksmēm un nedienām pretim medaļām

1973.12.16 Padomju Jaunatne V. PIRKSTS

LATVIJĀ SPĒLĒ MOTOBOLU 

Kas ir motobols? Tā dēvētā, techniskā sporta spēle, kur vīri uz motocikliem dzenā palielu bumbu un cenšas to ietriekt pretinieka vārtos. Šo sporta veidu tagad piekopj arī Latvijā, un tā A klases vienību "Ādaži" uztur un atbalsta ar lieliem līdzekļiem tāda paša nosaukuma liels kolchozs netālu no Ropažiem. Šogad PSRS meistarsacīkstēs 10 vienību konkurencē "Ādaži"  izcīnīja pirmo reizi ļoti kāroto trešo vietu /bronzas medaļa/, paliekot aiz Vimpeļa un Automobilista, bet pārspējot Kaukāzu, Molņiju, Omiču, Bārtuvu, Spartaku un Švituri. Ādažnieki no 16 sacensībām uzvarēja 8, zaudēja piecas spēles un piecās panāca neizšķirtu. Iegūto vārtu skaits bija 21, zaudēts 18 - tikpat cik čempionam "Vimpelim". PSRS kausa izcīņā Latvijas izlase nav piedalījusies, bet ieguva īpašumā Baltijas kausu, uzvarot piekto reizi pēc kārtas. Rīgā motobola spēles notiek VEF stadionā. Sezonas beigās sportistu apbalvošana notikusi Ādažu kolchoza kultūras namā. Gūto panākumu kaldināšanā piedalījušies Andrejs Kublenieks, Andris Bārbalis, Vilnis Zirnis, Agris Zirnis /vienības kapteinis un "nopelniem bagāts" trenētājs/, Jānis Zāle, Dainis Zirnis, Valērijs Mardarenko, Marjans Rapčevics un Juris Virza. Vairāki izraudzīti arī PSRS izlases kandidātos. Visumā sekmīgajiem ādažniekiem tomēr tagad draud, kā parasti, agrāk vai vēlāk, tumša nākotne. Vairāki veterāni izteikušies, ka nolēmuši aiziet no "lielā motobola". Un tā kā vietnieki nav izaudzināti /arī kā parasti/, tad būšot jāmeklē spēlētāji kaimiņu republikās, lai varētu palikt arī turpmāk A klasē. Lai vēl ko mēģinātu glābt, tad nu izlemts, ka pavasarī Biķernieku sporta bazē sākšot spēlēt "Ādažu" otrā vienība, un trenētājs Agris Zirnis tagad aicina ikvienu jaunieti piedalīties šajā pasākumā, kam vien ir cieša apņemšanās spēlēt motobolu. Diez, vai atmošanās nebūs atkal drusku tā kā par vēlu, kā tas jau noticis ar basketbolu un arī vairākām citām sporta nozarēm? Tukšumu pēc tam aizvien  aizpildījuši okupanti.

Sporta spēli, ko dēvē par motobolu 

ar labām sekmēm tagad piekopj arī Latvijā 

LATVIJA SPĒLE MOTOBOLU 1974.01.19 Laiks V. R

Ātrums... Agris Zirnis (4. num.) atskatās. Jā, pretinieku komandas vārtsargs pārspēts. PUNKTS IEGŪTS, PUNKTS ZAUDĒTS 1974.05.21 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Karlsons, P.

 TIKAI NEIZŠĶIRTS 

1974.06.18 Darba Balss (Rīgas rajons)

Viesu motobolistam N. Nagaikinam bumbu cenšas atņemt A.Zirnis (4.) un J. Zāle.

Līderu paraugstunda

1974.08.20 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)

KARLSONS, P.

Nāk sezona ar jaunām rūpēm

... Biķernieku motobola stadionā rit «Ādažu» meistarkomandas treniņi. Vienība gatavojas garai un grūtai sezonai. Jau 12, aprīlī sāksies punktu skaitīšana. Pagājušajā gadā izcīnītā 7. vieta pēc agrākā sacensību nolikuma būtu pietiekami, lai spēlētu A klasē. Šosezon A klasē spēlēs pirmās piecas labākās komandas Elistes «Automobilists», Poltavas «Vimpelis», Vozņesenskas «Voshod», Zeļenokumskas «Molņija», Nevinnomiskas «Kaukāzs» un B klases uzvarētāja vienība Vidnojes «Metalurgs». Pārējās vienības, to vidū arī «Ādaži», sacentīsies B klasē. B klases komandas ir sadalītas četrās zonās. «Ādaži» ir otrās zonas grupā. Mūsējo sāncenši ir "Škoda" «Bartuva», «Strija» un Višņaku (Poltavas apg.) «Ņiva». Zonu komandas sacentīsies katra ar katru divos riņķos. Vienības, kas izcīnīs zonā pirmās vietas, turpinās cīņas atsevišķā turnīrā. Šī turnīra uzvarētāja komanda nākamajā gadā varēs spēlēt A klasē. «Ādažu» vienība gatavošanos jaunajai sezonai uzsāka jau decembra sākumā. Komandas treniņos piedalās pieredzējušie sportisti J. Zāle, V. Mardarenko, A. Kublenieks, D. Zirnis, P. Pelčers, G. Balodis, J. Krievs, J. Virza, Z. Radiņš, kā arī E.Egle, E.Bumbieris, I. Obrumanis un A. Fridrihsons. Vēlēšanos spēlēt mūsu meistarkomandā izteicis Omskas «Omiča» vienības vārtsargs V.Domračovs. Šosezon laukumā uz motocikla vairs neredzēsim republikas Nopelniem bagāto treneri Agri Zirni. Viņš turpmāk veiks trenera funkcijas. Šis gads nozīmīgs tāpēc, ka bez valsts meistarsacīkstēm notiks arī PSRS tautu VI spartakiādes sacensības tehniskajos sporta veidos. Tās risināsies jūlijā pēc divmīnusu sistēmas. Pēc trenera domām, mūsu zonas komandas ir relatīvi spēcīgākas par citu zonu vienībām. Taču nav pamata pesimismam. Puiši nodarbībās rāda lielu centību un darba mīlestību. Bet tā taču ir laba ķīia panākumiem. Satrauc kas cits. Lūk, ko saka A. Zirnis: PSRS tautu spartakiādes qadā gribētos, lai motoholistiem lielāku palīdzību nekā līdz šim sniegtu republikas DOSAAF Centrālā komiteja un DOSAAF republikas Tehnisko sporta veidu klubs. Mums ir grūtības ar motociklu un cita inventāra iegādi. Bet tie nav neatrisināmi jautājumi, tikai nepieciešama abu organizāciju labāka sadarbošanās. Punktus meistarsacīkstēs un medaļas spartakiādē taču gaidīs visi Latvijas motobola draugi ... Klāt atkal sezona ar jaunām rūpēm. Tātad ādažniekiem pirmais mačs 12. aprīlī. Vēlēsim veiksmi!

Vai lielā bumba paklausīs? A. Fridrihsons domā, ka īpašām problēmām nevajadzētu būt.

«Ražošanas apspriede». Vērīgi jāuzklausa trenera A. Zirņa norādījumi.

Nāk sezona ar jaunām rūpēm
1975.04.05 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Karlsons, P.

Daudz sviedru līst treniņos. Bet tie nepieciešami, lai «Ādažu» motobolisti būtu labā formā.

No 15 – vienpadsmit
1975.04.19 Darba Balss (Rīgas rajons)
Pladars, E.

ĀDAŽI SEZONAS PRIEKŠVAKARĀ

Vienreiz, piecreiz, desmitreiz.., «Ādažu» motobolisti treniņi ar bumbu.

Izveicība un prasme būs vajadzīga pretinieka vārtu apšaudei.

Aprīļa beigās motobola laukumos atkal ieradīsies līdzjutēji. Lielā bumba lidos vārtos. Sāksies valsts meistarsacīkstes. Pagājušo sezonu mūsu republikas meistarkomanda «Ādaži» beidza ļoti sekmīgi. Vienība pirmo reizi PSRS meistarsacīkstēs izcīnīja bronzas medaļas. Bet kā būs šogad? Kāds ir «Adažu-74» modelis? To jautājām vienības trenerim, Latvijas PSR Nopelniem bagātajam trenerim Agrim Zirnim. Strādājam, skanēja atbilde, kādi būs rezultāti, grūti pateikt. No optimistiskām prognozēm pašlaik jāatturas. Jā, grūti brīži bija jāpiedzivo A. Zirnim, kad pēc atvaļinājuma bija jāsāk domāt par jaunās sezonas nodarbību plānu. Aktīvās sporta gaitas pārtrauca «Ādažu» ilggadējie balsti vārtsargs A. Kublenieks, laukuma spēlētāji D. Zirnis, V. Zirnis. No komandas aizgāja arī otrs vārtsargs M. Rapcevičs. Traumas jāārstē A. Bārbalim. Ārsti vēl lems. vai viņš varēs atgriezties motobola laukumā. No «vecajiem» ierindā palika vienīgi J. Zāle, V. Mardarenko, J. Virza un pats treneris. Šajā kļūmīgajā situācijā asāka nekā jebkad kļuva gadiem ilgi risinātā un neatrisinātā meistarkomandas rezervju problēma. Treneris sāka meklēt aizvietotājus veterāniem. Komplektējot komandu un kārtojot organizatoriskos jautājumus, nedēļas aizskrēja kā ar vēja spārniem. Un tagad, stāvot uz jaunās sezonas sliekšņa, var teikt komanda būs! Pareizāk sakot, tā jau ir. Ir «Ādaži-74»! Vārtus sargās Dainis Stabiņš. Pirms pārnākšanas uz «Ādažiem» viņš tvēra futbolistu sistās bumbas. Tagad jāpārkvalificējas. Bumba lielāka, sitieni savādāki nekā futbolā. Rezerves vārtsarga pagaidām nav. Laukuma spēlētāji būs Rīgas tehnisko sporta veidu kluba komandas bijušie dalībnieki Pēteris Pelčers, Guntis Balodis, Jānis Krievs. Komandas priekšnieka pienākumus pilda Ēriks Rupšenieks. Kas tad ir paveikts sagatavošanās periodā? A. Zirnis:  Trīsreiz nedēļā trenējāmies VEF sporta zālē. Lai iegūtu fizisko rūdījumu, cilājām svaru stieni, sacentāmies bumbu spēlēs, peldējām. Lai «neaizmirstos», kā jāvada motocikls, piedalījāmies aizmotora slēpošanas sacīkstēs. Tagad Biķernieku bāzes jaunajā motobola laukumā apgūstam taktikas elementus, bumbas vadīšanas tehniku. Viens no uzdevumiem ir radīt cīņas spējīgu, draudzīgu kolektīvu. Un tas veidojas. Jāpriecājas, ka komandas jaunie motobolisti ir ļoti centīgi un apzinīgi. Vairākas pārbaudes spēles ar Igaunijas un Lietuvas komandām liecināja, ka puišu fiziskā sagatavotība apmierina. Viņi izcēlās ar lielu cīņas gribu. Taču taktikā un tehnikā trūkumu, protams, vēl daudz. Ko šajā sezonā varam gaidīt no mūsu meistarkomandas? Skaidrs, ka grūti runāt par medaļām. Mūsu uzdevums ir izcīnīt piekto vietu. Paredzams, ka nākamgad valsts meistarsacīkšu nolikumā būs pārkārtojumi. A klasē startēs tikai sešas komandas (tagad desmit) piecas labākās šāgada meistarsacīkšu vienības un B klases turnīra uzvarētāja. Tāpēc šogad ļoti svarīgi ir nepalikt ārpus pirmā piecnieka. Nepieciešama arī pieredze un rūdījums 1975. gadam, kad risināsies PSRS tautu VI spartakiāde, kuras punktu pūrā ieskaitīs arī sasniegumus tehniskajos sporta veidos.  Un tā drīz atskanēs tiesneša svilpe, un gaisu tricinās motociklu rēkoņa. Motobola bumba uzsāks savu ceļojumu no vieniem vārtiem uz otriem. Un tagad uzmanību jums, jaunie motobola draugil Puiši, kam ir motocikla vadītāja tiesības un kas vēlas apgūt šo vīrišķīgo sporta veidu, tiek aicināti ierasties darbdienās no plkst. 14 Biķernieku sporta bāzē pie trenera A. Zirņa. Varbūt tieši kāds no jums nākotnē kļūs par «Ādažu» meistarkomandas dalībnieku? 

ĀDAŽI SEZONAS PRIEKŠVAKARA
1974.04.04 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Karlsons, P.

-