Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Dažādi pasākumi Kultūras centrā <>

Bigbends

Ādažos bauda kvalitatīvu kultūru

23.11.2011
Autors apriņķis.lv

Pirms pusotra gada atklātajā Ādažu kultūras un izglītības centrā pasākumu ir daudz un zāles pilnas, kas pierāda, ka cilvēkiem tas ir nepieciešams, uzskata tā vadītāja Linda Tiļuga. “Ādažos kultūras tradīcijas ir visai senas, tagad mums ir tehniskās iespējas to attīstīt augstākā kvalitātē,” piebilst L. Tiļuga.

– Kas ir jūsu galvenā publika?

– Tā ir atšķirīga. Daudzi brauc no Rīgas, jo tas pats koncerts Rīgā mēdz būt dārgāks. Tāpat no Juglas šurp ir ātrāk atbraukt nekā uz pilsētas centru. Daudziem bērni te mācās. Protams, ādažnieki labprāt nāk.

Neredzu gan šo telpu piemērotību tīņu pasākumiem, piemēram, diskotēkām. Ceru, ka tuvākajā laikā atrisināsies jautājums par kafejnīcas esamību šeit. Tā ir ļoti nepieciešama, bet, tā kā ēka tikai tagad pārgājusi pašvaldības īpašumā, jāizsludina konkurss. Tomēr tā ir arī priekšrocība, jo uzņēmēji varētu labprātāk gribēt sadarboties ar Domi. Noteikti pastāvam uz to, lai uzņēmums, kas apkalpos kafejnīcu, būtu ar pieredzi ēdināšanā kultūras pasākumos vai iestādēs. Tas būs izdevīgi arī mums, jo gribam, piemēram, vasarā organizēt brīvdabas kino vakarus Gaujmalā un šādā pasākumā kafejnīca tikai uzlabotu atmosfēru. Šobrīd paši vārām kafiju, reizēm pat ne tikai māksliniekiem, bet arī citiem.

Kafejnīca nodrošinātu cilvēku apriti. Te vienmēr būtu cilvēki, kas, nākot ēst, varētu nopirkt biļeti uz pasākumu vakarā, apskatīt arī gleznu izstādi utt.

Centra uzdevums ir piedāvāt programmu, kur katrs atrastu, ko vēlas. Tādēļ grafiku veidojam tā, lai katru mēnesi būtu viens akadēmisks koncerts, teātra izrāde, bērnu pasākums un vieglās mūzikas koncerts. Šeit notiek arī valsts svētku pasākumi, tradīciju svētki.

– Pat Metropolitan opera nevar nopelnīt visus nepieciešamos līdzekļus, bet kādu daļu tomēr jāatpelna. Kāds ir centra ienākumu sadalījums – cik varat iekasēt paši un cik dod pašvaldība?

– Par koncertiem nevienam nemaksājam. Ir divi varianti – mums maksā telpu nomu vai arī saņemam 15 % no biļešu ienākumiem. Tomēr tas neko daudz nenosedz. Ja vidējā biļetes cena ir 5 lati un visas vietas zālē tiek pārdotas, mūsu ienākumi ir aptuveni 200 latu. Vienīgā iespēja ir pelnīt uz apjomu. Tomēr, tas nevar nosegt izdevumus. Ja kopējais centra budžets ir aptuveni 100 tūkstoši, tad nopelnīt varam apmēram 20 tūkstošus latu. Aptuveni puse budžeta līdzekļu aiziet darbinieku algām. Pašlaik pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma ēka ir pārreģistrēta pašvaldības īpašumā, bet visu laiku tā bija privāta. Mums tas ir ļoti izdevīgi un es zinu, par ko es atbildu.

Vēl viena joma, ar ko pelnām, ir telpu noma. Pie mums lielie uzņēmumi labprāt rīko savus korporatīvos pasākumus. Ir arī maksas pulciņi un nodarbības, kuru organizatori maksā par telpām. Tomēr problēma ir tā, ka varam izīrēt tikai divas telpas nodarbībām un divas zāles. It kā māja liela, bet reālo telpu nebūt nav daudz. Būtu bijis labi, ja zāle būtu lielāka. Skatītāju zālē ir 270 vietas, un balkonā vēl 100 vietu (no tām gan neko nevar redzēt, nav labi izplānots), savukārt Ceriņu zālē ir tikai 100 vietu. Tas ir par maz daudziem pasākumiem.

– Vai pašlaik paredzēti kādi Eiropas Savienības finansēti projekti?

– Ādažu pašvaldība stabilizācijas periodā nedrīkst līdzfinansēt projektus. Tādēļ lielus projektus nevaram īstenot. Bet nelielus projektus, piemēram, reklāmas stendu izveidošanu, varam un īstenojam. Pašlaik mums ļoti vajadzētu jaunu flīģeli, jo viens no šeit esošajiem ir SIA “Latvijas Koncerti”, kas to ir nodevuši lietošanā, otrs tika nomāts, bet līgumu šogad vairs nepagarināsim, jo iznāk pārāk dārgi. Rakstam projektus arī Valsts Kultūrkapitāla fondam, bet lielākoties mums atsaka.

– Vai sadarbosieties ar Rīgu 2014. gadā – Eiropas kultūras galvaspilsētas sakarā?

– Redzu šajā projektā lielu potenciālu. Esam pieteikušies. Mums galvenokārt nepieciešama reklāma un tūristi. Iesniedzu projektu vienā no četrām lielajām sadaļām, ko sauc “Brīvības iela”. Skatoties kartē, var redzēt, ka Ādaži ir Brīvības ielas turpinājums – pašā galā! Esam piedāvājuši savu programmu.

– Ādažu kultūras centrs ir otrā šāda veida iestāde, kas pēdējo gadu laikā atklāta Latvijas reģionos, vēl viens ir Ventspils “Jūras vārti”, kur regulāri notiek arī lieli televīzijas pasākumi, piemēram, Eirovīzija. Vai esat domājuši par ko tādu arī šeit?

– Televīzijas projektiem mūsu zāle ir par mazu. Bet par to domājam, un esmu runājusi arī ar televīzijas cilvēkiem, lai meklētu kādu risinājumu. Mēģināšu viņus pierunāt, lai kādu no šoviem atved arī pie mums. Tomēr koncertu un teātra ziņā pie mums ir viss tas pats, kas Ventspilī.

– Minējāt, ka vēlaties, lai šurp brauc tūristi. Vai viņiem Ādažos ir, kur nakšņot, vēl kādas citas izklaides iespējas?

– Pie infrastruktūras būtu jāpiestrādā. Vajadzētu padomāt, uz kuru pusi pašvaldība virzīsies. Nepieciešams izstrādāt piedāvājumu paketi tūristam, piemēram, pa dienu var jāt ar zirgiem, tad peldēties, dzīvot tuvējā viesnīcā, ēst restorānā un vakarā atnākt uz koncertu šeit. Šādi būtu daudz vieglāk ieiet apritē un konkurēt. Šobrīd nekā cita nav, un piektdienas koncerti to nevar nodrošināt, bet jaunais izpilddirektors sola strādāt šajā virzienā.

– Vajadzētu tādu kā radošo kvartālu?

– Tas būtu skaisti, sadarboties visiem. Vajag ļoti atsaucīgus cilvēkus, kas ir gatavi darboties. Pašlaik centra pirmajā stāvā ir Miķeļa Fišera gleznošanas studija. Maijā uz savu dzimšanas dienu organizējām Kultūras ielas svētkus, jo uz Gaujas ielas koncentrējušās Ādažu kultūras iestādes. Piedalījās visi, un šo gribam ieviest kā tradīciju.

Keksi

– Kāda pašlaik ir situācija ar Ādažu pašvaldības parādiem, kas to noveda tuvu maksātnespējai gada sākumā?

– Manuprāt, pašvaldība ātri ir tikusi galā ar grūtībām. Pašlaik vairs nav parādu. Gada sākumā situācija bija šausmīga. Domāju, ka zemākais punkts ir aiz muguras. Turklāt salīdzinājumā ar citām pašvaldībām šeit ir ļoti atsaucīgi cilvēki. Nav tā, ka katrs prasa, ko man iedos, bet gan – kā es varu palīdzēt!

– Kā vērtējat jauno kultūras ministri?

– Tad jau redzēs. Iepriekšējie ministri Ints Dālderis un Sarmīte Ēlerte savu pilnvaru sākumā apmeklēja Ādažus.

Kukaiņi

Ministram ir jāpārzina sfēra, bet pie mums nereti bijis tā, ka katrs, kas strādājis kultūras iestādes garderobē, domā, ka var būt ministrs.

Pašlaik ir milzīgs ministrijas aparāts, kas darbojas atsevišķās kultūras nozarēs, bet liela daļa ir sadrumstalota, pat nekomunicē savā starpā. Katrs imitē darbību, bet rezultāta nav. Piemēram, kultūras darbiniekiem nereti trīs semināri, ko rīko šīs iestādes, notiek vienlaikus. Jāplāno taču tā, lai es varu aizbraukt uz visiem!

– Vai pēc pusotra kultūras centra darbības gada, strīdiem par tā dārdzību un nepieciešamību varat minēt ieguvumus, kādēļ tas bija jāceļ?

– Pirmkārt, skolā Ādažos pašlaik ir tik daudz bērnu kā nekad. Vairs nav iespēju, kādu uzņemt. Bērniem šī kultūras iestāde ir nepieciešama, tāpat vajadzīga Mūzikas un mākslas skola. Koncertos ir pilnas zāles skatītāju, un, manuprāt, tas ir labākais pierādījums, ka šāda vieta bija nepieciešama.