svētdiena, 2020. gada 13. decembris

Gaujas pilsēta jeb Pilsēta pie upes ^

Būvējam, apzaļumojam... 
Kolhoza «Ādaži» ciemats aptver ap 140 hektāru, no kuriem 50 izmantoti sabiedrisko un daudzstāvu dzīvojamo ēku apbūvei un parkam. Ciemata teritorija līdzena. Ir koki ap skolu, slimnīcu un ciema padomes izpildkomiteju. Klajā, līdzenā teritorijā ir ierobežotas ainavas veidošanas iespējas. Kā sākotnēji noteicošo izvirza zālāju un puķu stādījumus. Vertikālajā plāknē izmantojam vīteņaugus pie dzīvojamo ēku lodžijām un mūra sienām. Teritorijā ar koku audzēm brīvajos laukumos ir izveidoti zālāji, ietves iesedzot ar saliekamām betona plāksnēm. Tuvākajos gados turpināsim teritorijas apzaļumošanu un labiekārtošanu pie jaunceļamām dzīvojamām un sabiedriskām ēkām. Pretī jaunceļamai poliklīnikai taps terasveidīga atpūtas zona ar strūklaku un ūdensbaseinu, tiek izstrādāts dendroloģiskais projekts ciemata parkam, kas ietvers teritoriju starp jaunceļamo bērnu dārzu, skolu un Gaujas veco gultni. Tālākajā perspektīvā paredzēta Gaujas vecās gultnes padziļināšana un ciemata otrās kārtas daudzstāvu apbūves apzaļumošana. 

Būvējam, apzaļumojam...
1979.12.20 Dzimtenes Balss
A. Melngalvis, Ādažu kolhoza arhitekts

*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀
🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀

fragments no
VĀCU ZINĀTNIEKA DARBS LATVIEŠU VĒSTURĒ
1956.09.01 Ceļa Zīmes
E. Blese
🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀




 

 







mākonī atrasts video


🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀
28.12.2014 
2014. gads Pierīgā: 
Ādažos savs autobusu maršruts, mākslas galerija un dambis 
Autors Apriņķis.lv 

Aizvadītais gads Ādažu novadā bijis tik ražīgs kā reti kurš cits – daudz kas 2014. gadā Ādažos noticis pirmo reizi. 

Sācis kursēt iekšējais autobusu maršruts, kas daudziem skolēniem no attālākajiem ciemiem tagad ļauj ērti nokļūt skolā agrajās rīta stundās.

"Tika atvērts Klientu apkalpošanas centrs, lai atvieglotu iedzīvotāju saziņu ar atsevišķu jomu speciālistiem. Bērniem ar īpašām vajadzībām dome piešķīrusi 50% atlaidi smilšu terapijai, Montesori pedagoga, logopēda un reitterpijas nodarbībām. Sākti un turpinās dambja gar Gauju būvniecības darbi, kas pasargās iedzīvotājus no plūdiem," stāsta pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītāja Monika Griezne.

Šogad Ādažos izveidota arī viena no lielākajām slidotavām Latvijā. Ieviestas jaunas tradīcijas sporta dzīvē – 1. maija krosa stafešu skrējiens, Rudens kross, Ādažu novada sportistu apbalvošanas ceremonija "Ādažu sporta laureāts".

Lai vairotu drošību novadā, Ādažu centrā uzstādītas vairākas videonovērošanas kameras, labiekārtota Vējupes pludmale, Baltezera kapos izveidotas jaunas ūdens ņemšanas vietas. Iztīrīti arī aizaugušie grāvji novada ciemos.

Ādažu centrā atvērts plašs, ērts, drošs un atraktīvs bērnu rotaļu laukums, kā arī atklāta Vēstures un mākslas galerija.

"Iedzīvotāju vislielāko atzinību un novērtējumu guvuši novada jeb Gaujas svētki, kas 2014. gadā izskanēja ar līdz šim nepieredzētu vērienu," atzīmē M. Griezne un uzsver, ka 2014. gadā Ādažu Kultūras centram bija tas gods izstādīt arī leģendārā mākslinieka Leo Kokles gleznas no mākslinieka dzīvesbiedres Terēzes Kokles kolekcijas.

 
🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀
Nav kur žagaru nolauzt
Dārza margrietu un kliņģerīšu viļņi. Prātā palikuši Edgara Kauliņa vārdi: — Kūtij tomēr jāož pēc kūts. Tas bija toreiz, kad estētikas vārdā sāka gudrot, cik tālu puķi varētu iedabūt kūtī. Lai tā būtu govij gandrīz vai pie astes. Bet ar tādu aprēķinu, ka, mušas gaiņājot, aste nenotrauc ziedlapiņas. Joprojām strīdi jādzird par kolhoza «Ādaži» lielfermu Briljanti. Ziemas dārzs vienus sajūsmina, citus mulsina, bet dažus arī kaitina. Bet kāpēc «Ādažu» meklējumu neuztvert kā vienu no variantiem lielfermu ērā? Ja puķe pie kūts iederas, lai aug un priecē stādītājus. Bet vai nav dīvaini, ka ap kūtīm nav koku? Pilni lauki ar kailfermām. Ir kūtis, kuras nemaz vairs neož pēc kūtīm. Pakaišu struktūra, mēslu izvākšana, ventilēšana — tie ir priekšnoteikumi, kas noņem smaku. Bet ne jau par smaku cilvēks tik daudz uztraucas. Amonjaks koncentrētā veidā ir inde un arī pašam lopam par labu nenāk. Tāpēc lopkopības pārpalikumi jāuztver un jāabsorbē. Koki var ne tikai estētiski papildināt arhitektūru, bet kļūt par kūts līdzstrādniekiem. Rīgas rajona kolhozā «Padomju Latvija» Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas zinātniskās pētniecības institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Rūdolfs Stalbovs vienojies ar saimniecības vadību un izstrādājis tehniskās apzaļumošanas shēmu. Uz kūti un lopiņiem pieņemts raudzīties zinātniski. Bet koks atrauts no zinātnes. Un cilvēks atrauts no koka. Rūdolfs Stalbovs: — Koku stādīšana nav meža, bet audzināšanas jautājums. Zinātnieks runā un domā par ekoloģiskām kopsakarībām. Bet ar ko jāsāk? Ar tās lopkopes izbāršanu, kura nav iestādījusi koku? Brukt virsū projekta autoriem? Celtniekiem? Saimniecību vadītājiem? Visi kopā un katrs atsevišķi  ir pazaudējuši koku. Stādīšanas, prieku. Katru gadu kilometru kilometriem veido jaunus ceļus. Bet koku rindu gar ceļa malām nav. Kāpēc? Inde, kas  aizķertos apstādījumos.  Kā var nodot un pieņemt kūti? Ja nav stādījumu. Kā var ielikt atzīmes «labi» un «teicami», ja trase vai ēka izrauta no ekoloģiskās ķēdes? Dažkārt esam līdz stingri. Madonas rajona padomju saimniecībā «Prauliena» atjaunoja vecsētu. Kūti lopiņiem, dzīvojamo ēku lopkopjiem. Sanitāri epidemioloģiskā dienesta pārstāvji dokumentus. Pēc normām kūtst bija par tuvu dzīvojamai ēkai. Saimniecības direktors Aleksandrs Udots skaidroja: — Toreiz, kad senči būvēja, viņi nevarēja iedomāties, ka būs  tādas normas.
Nekā nezinām. Ja gribat, lai parakstām, pārceliet kūti tālāk. Bet ceļu pieņem bez kokiem.
Un fermu pieņem bez kokiem. Tie, kas Praulienā būvēja māju, gadsimtu uz priekšu nevarēja paredzēt, kādas būs normas attālumam no kūtssmakas. Toties viņi uzreiz iestādīja kokus. Lai būtu blīvžogs.  
Dzirdēts: — Ko dos skrāja bērzu rinda ceļa malā? Tad jau vajag zaļu sienu. Vēji aizķeras, kūleņus met. Koki ieelpo un izelpo. No paaudzes paaudzē pārmantotas gudrības. Par vienas sētas krūmiem un kokiem. Par šaurā līčloču ceļa alejām. Bet vajadzīgas šodienas gudrības. Tām lielajām fermām. Un tiem taisnajiem un platajiem ceļiem. Vai par to jādomā tikai Bulduru dārzniekiem? Cilvēks brīžiem domā ārkārtīgi lēni. Bet koks aug vēl lēnāk. Un tomēr ar mūsu lēno domāšanu jāaizdomā kokam pa priekšu. Lopkopei sarunā izspruka trāpīgums: — Gribēju puišeli nopērt, bet nav kur žagaru nolauzt. Te jau viss klajš. Pie kūts tīkams akmensdārzs. Bet nav kur žagaru nolauzt.

Nav kur žagaru nolauzt
1982.11.28 Cīņa
Ē. Hānbergs
🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀 🎀


 

*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
 
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"

-

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru