trešdiena, 2020. gada 8. jūlijs

Dina Medne <>

Izturības eksāmens
slaucēja komjauniete D. Medne
Mans uzdevums  mācīties, - par galveno runājot, atbild Dina Medne, kolhoza «Ādaži» Briljantu kompleksa atnešanās nodaļas lopkope, Rīgas Viļa Lāča 31. vidusskolas absolvente. Sākumā gan domāju kļūt par ģeoloģi, taču iznāca citādi, — atceras D. Mednc. Tēvs un māte kopa brūnaļas Garciema fermā. Es viņiem bieži palīdzēju barot gotiņas un tīrīt kūti. Gadījās arī saņemt teliņus, un tad māte saslima, un es viņu aizstāju. Vēlāk, apgūstot ražošanu kompleksā, pārcēlāmies uz dzīvi Ādažu centrā, un es sāku strādāt šeit. Dina Medne stāsta vēl par savu ģimeni: četrgadīgo Inesi un mazo Armandiņu. Vīrs Leons vada kolhoza auto ZIL130. Un tad mūsu saruna skar nākotni, turpmākās dzīves ieceres. Fermā ir daudz sarežģītu mehānismu un strādāt interesanti. Esmu izlēmusi: iet mācīties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā un kļūt par zootehniķi vai, veterinārārsti. Pret dzīvniekiem, īpaši teliņiem pirmajās stundās, jāizturas ļoti rūpīgi. To prot tikai sievietes. Darbs kūti pēc vidusskolas, viņai ir kļuvis izturības eksāmens. Pirmās grūtības veiksmīgi pārvarētas. Darot vienkāršos darbus rodas atziņa jāiet mācīties, lai varētu dot vēl lielāku ieguldījumu lauksaimniecības nostiprināšanā.
 
Izturības eksāmens
1980.11.29 Darba Balss (Rīgas rajons)
Juhta, H.

🐄🐄🐄
JAUNIEŠU RŪPES LOPKOPĪBAI 

«Ādažus» pazīst daudzi, lai gan kolhoznieku saime itin prāva — vairāk nekā četri tūkstoši strādājošo un viņu vidū pat sava Sociālistiskā Darba Varone — lopkopēja Aina Dreimane. 

Dina ir jauna, klusa, kautrīga, un šo slaido gaišmati nezinātājam iesākumā pat grūti iedomāties par teicamu slaucēju, aktīvu sabiedriskā darba veicēju. Viņas iznesība un zinīgums vairāk vedina uz domām par kādu zinātniskās pētniecības institūta vai, teiksim, specializētas bibliotēkas darbinieci. Bet, protams, viss ir dabiski. Vai tad lopkopībā strādājošās sievietes nav tādas pašas kā visas? Vai tad viņu vidū tagad mazums skaistu, gudru un sievišķīgu? 

NO UZZIŅAS PAR SAIMNIECĪBU: 

Fermās un tīrumos, siltumnīcās un palīgcehos, celtniecībā un zvēraudzētavā — visās daudzšķautņainajās jomās «Ādažos» katrs trešais strādājošais ir jaunietis, bet saimniecības ļaužu vidējais vecums — 39 gadi. . . . 

Dina piedzima pirms 26 gadiem Alūksnes rajona Liepnas ciemā. Dinas māte tur strādāja par slaucēju. Jau septiņu gadu vecumā arī meitene iemēģināja roku, kā jau īsts lauku bērns. Tāpēc vēlāk, kad vien vajadzēja, bija mātei krietnākais palīgs. Pēc vidusskolas beigšanas meitene laiciņu strādāja par vilciena pavadoni — vilināja attālumi, ceļu romantika. Šai laikā redzētais un dzirdētais lika nopietnāk ieskatīties sevī un saprast, ka īstā vieta tomēr laukos. Vecāki mainīja dzīvesvietu. Ādažu kolhoza Garciema ferma no saimniecības centra atradās patālu. Māti un meitu tas sevišķi nesatrauca — vajadzēja strādāt, godīgi pildīt savu pienākumu, jo viņu gādībā nu bija ap piecdesmit brūnaļu. Tagad, atceroties to laiku, Dina saka: — Kad sāku, bija astoņpadsmit. Pieci gadi Garciemā — tas ir tāds laiciņš . . . To izrunājot, skaidri jūtams miers, nesteidzība un paļāvība. Sev un darbam. 

Dinas kluso, neuzkrītošo mērķtiecību un stabilitāti ādažnieku saime ievēroja. 1982. gada jūlijā vinu uzņēma par PSKP biedri. Būdama komjauniete, Dina aktīvi piedalījās visos pasākumos — salidojumos, sacensībās, skatēs un komjauniešu sestdienas talkās. Kā organizētāja un dalībniece. Arī tagad viņa ir saimniecības komjaunatnes organizācijas aktīva locekle, atbild par šefības darbu skolā. 

PAKĀPENĪBA
Garciema periods Dinas dzīvē nozīmīgs vēl arī tāpēc, ka atnāca mīlestība, kļūdama par pamatu ģimenei. Kad netālu no Ādažu ciema pēc saimniecības toreizējā jaunā priekšsēdētāja Alberta Kaula iniciatīvas (un viņa tiešā vadībā) uzcēla moderno lopkopības kompleksu «Briljanti» tūkstoš govīm, tad Dinas un daudzu saimniecības jauniešu dzīvē notika būtisks pagrieziens — viņa sāka tur strādāt. Jāpiebilst, ka arī Garciema fermas gotiņas pārcēlās uz Briljantiem. 

NO UZZIŅAS PAR SAIMNIECĪBU: 

Kopš 1974. gada «Ādažu» attīstībā sākās jauns posms — tas kļuva par lielas ražošanas koncentrācijas, jaunas tehnoloģijas ieviešanas, darba kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju krasu uzlabošanas cēlienu. 

Strādāt Briljantos — tas Dinai bija kā atalgojums par teicamo darbu Garciemā, kā avanss vēl ražīgākam veikumam nākotnē. Ciematā vecāki bija uzcēluši savu māju, Dina nu bija īsta ādažniece! Briljantu slava gadu no gada aug augumā — ne tikai Latvijā, Padomju Savienībā, bet arī ārzemēs daudzās respektablās lauksaimniecības izstādēs saņemti cildinoši vērtējumi, diplomi un medaļas. Briljantu lielfermas mehanizācija un automatizācija var pārsteigt daudzus. 

Ne velti šī lielferma tiek uzskatīta par piena ražošanas nākotnes modeli. Tās ļaudīm sagādāti vislabākie darba apstākļi — moderni iekārtoti kabineti speciālistiem, atpūtas telpas, dušas. Arī mācību klase profesionālās meistarības celšanai. No vadības pults fermas brigadieris ar telemehānikas palīdzību var vadīt darba procesus, kas lielākoties ir automatizēti. Šāds darba līmenis nosaka arī kolektīva mikroklimatu — prasa katram likt lietā savas zināšanas un nemitīgi bagātināties. 

NO UZZIŅAS PAR SAIMNIECĪBU: 

Visuzskatāmāk Ādažu kolhoza izaugsme redzama celtniecībā. Tās apjoms no nepilna miljona rubļu 1975. gadā izaudzis līdz trim miljoniem 1983. gadā. Šai laikā uzceltas 12 daudzstāvu dzīvojamās mājas, poliklīnika bērniem, ēdnīca, automātiskā telefona centrāle... Un lielas ražošanas ēkas: «Briljanti», putnkopības komplekss «Pērle», cūkkopības komplekss «Dālderi» un barības virtuve, minerālmēslu noliktavas pirmā kārta. Veikti lieli rekonstrukcijas darbi. 

Dina jūt gandarījumu par to, ka strādā tieši Briljantos. Viņasprāt, tur ir interesanti. Darbs patīkams. Jā, patīkams. Ja cilvēks vēl sevi šādi noskaņo, tad, protams, darba rezultāti nav ilgi jāgaida. (Caurmēra izslaukums no govs saimniecībā ir tuvu četrarpus tūkstošiem kilogramu). Viņas maiņā darba biedri ir iejūtīgi un izpalīdzīgi. To var teikt, ne tikai darba jautājumus kārtojot. Biedru skatam nepaslīd garām arī Dinas rūpes un domas par mājām, ģimeni, Briljantos strādā tikai jauniešu kolektīvs, sadalīts divās maiņās — rīta un vakara. Savu brīvo laiku var droši plānot. Pat ilgākam brīdim uz priekšu. Un tas rosina saimniecības jauniešus vairāk domāt par sevis pilnveidošanu. 

NO UZZIŅAS PAR SAIMNIECĪBU: 

Ar kolhoza ceļazīmēm augstākajās mācību iestādēs skolojas 45 jaunieši, vidējās speciālajās — 25, profesionāli tehniskajās — 30 jauniešu. Republikas augstskolu un tehnikumu neklātienes nodaļās mācās 47 jaunie kolhoznieki. Pašlaik augkopībā, lopkopībā, celtniecībā, transporta dienestā un citās ražošanas nozares strādā 870 kolhoznieki ar augstāko un vidējo speciālo izglītību un 768 ar vispārējo vidējo izglītību. Speciālistu saime ir pieci zinātņu kandidāti. 

Arī Dinai ir nopietna doma par studijām Lauksaimniecības akadēmijas neklātienē. Saimniecība atbalstīs un vīrs Leonards būs pirmais, kas sapratīs un uzmudinās. Medņu ģimenē aug divi bērni — pirmās klases skolniece Inese un četrus gadus vecais Armands. Arī Leonards pats domā par iespējām apgūt augstāko izglītību. Abi jaunie Medņi sadala veicamos pienākumus mājas,, palīdz viens otram, lai varētu apmeklēt labas teātra izrādes, koncertus atpūtas pasākumus. 

NO UZZIŅAS PAR SAIMNIECĪBU: 

«Ādažos» strādā 1044 jaunieši vecumā līdz 30 gadiem, ir 828 bērni līdz 7 gadu vecumam, 560 - no 7 līdz 12 gadu vecumam un 447 — no 12 līdz 16 gadu vecumam. Pavisam 1845 cilvēku liela jaunā maiņa. 

Bērnībā Dinai bija viens liels sapnis — mācīties par ģeoloģi, piesaistīja šīs profesijas iespēja daudz ceļot. Ceļojumu prieks Dinai nav zudis, līdz ar teicamiem sasniegumiem darbā radusies iespēja sapni piepildīt. 1981. gada Dina apmeklēja Bulgārijas Tautas Republiku. Kolhozs samaksāja visus ceļa izdevumus. Pēc šā brauciena Dinai radās daudzas un dažādas pārdomas, būtiski secinājumi. Viens — noteikti jāapgūst kāda svešvaloda. Un kad «Ādažu» saimniecībā pēc kolhoza priekšsēdētāja Alberta Kaula iniciatīvas atklāja svešvalodu kursus, Dina bija un ir viena no cītīgākajām angļu valodas apguvējām. 

NO UZZIŅAS PAR SAIMNIECĪBU: 

Ādažnieki apvienoti 1575 kolhoznieku sētās. Liela dala dzīvo centrālajā ciematā, kurā vairākstāvu namos ir ap 400 labiekārtotu dzīvokļu. 

Arī Medņu ģimene pērnvasar svinēja jurģus. Saņēma labiekārtotu divistabu dzīvokli, kurā tagad vēl daudz kas iekārtojams un iegādājams, lai mājām būtu mājas omulība. Un tas, protams, pirmām kārtām būs Dinas ziņā. 

Dina Medne
JAUNIEŠU RŪPES – LOPKOPĪBAI
1984.04.28 Padomju Jaunatne
J. ČAPIŅŠ


=

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru