DZEJNIEKU DUBULTPORTRETS
Kad 1986. gada rudenī Raiņa 120. dzimšanas dienā Slobodskā viesojās mūsu kultūras darbinieku grupa, viņi tur iestādīja 120 priedītes, tā veidojās Raiņa aleja. Ne mazums darīts, lai tālajā novadā saglabātu izcilā dzejnieka piemiņu. Viņa vārdu nes arī iela Slobodskā. Tajā pašā rudenī Latvijas PSR kultūras dienās Kirovas apgabalā pie mājas Slobodskā, kur trimdas laikā dzīvojuši Rainis un Aspazija, atklāja piemiņas plāksni. Jau toreiz radās iecere, ka te varētu atrasties arī Raiņa krūšutēls. Taču vēlāk mūsu literāti ierosināja veidot akmenī abu dzejnieku dubultportretu. Tā arī nolēma. Topošā pieminekļa autors Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks, Ļeņina prēmijas laureāts Jānis Zariņš patlaban jau strādā. Desmit tonnas smagais akmens vests no Smārdes. Pasākumam kūmās stāv arī agrofirma «Ādaži», tās priekšsēdētājs Alberts Kauls, viņi uzņēmušies rūpes par finansēm, par transportu. Iecerēts, ka pavasarī piemineklis dosies tālajā ceļā uz Slobodsku, kur to novietos pie Raiņa mājas.
Šāds dzejnieku dubultportrets tiek iemūžināts akmenī.
Tēlnieks Jānis Zariņš brīdi, kad lielais akmens tikko
kā bija atvests no Smārdes apkaimes.
H. Burmeistara foto
| DZEJNIEKU DUBULTPORTRETS | ||||
1987.12.01 Rīgas Balss Adermane, A.
  |
KULTŪRU LAUKIEM
Ādažos l. februārī Alberts Kauls atklāja kārtējo seminárapspriedi LLS kultūras un izglītības darba organizatoriem. Raimonds Pauls pastāstīja, kā veicas, kultūras ministra pienākumus pildot. Arī šajā ministrijā samazināts darbinieku skaits no 94 līdz 54. Viņš uzsvēra, ka Konservatorijas un kultūras mācību iestāžu studenti turpat vai visi simts procenti pēc studijām paliek Rīgā, vienalga, kādā amatā. Nacionālo kultūras kadru trūkums ir viens no iemesliem kultūras darba apsīkumam. Īpaši no tā cieš kultūra laukos. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, katastrofāli sarūk ieguldījumi kultūras jomā. Taču latviešu tautas kultūra nav iedomājama bez koriem, deju kolektīviem un pūtēju orķestriem. Jaunajiem padomju vadītājiem būs īpaši grūti šādos apstākļos. Uz viņiem gulsies viss atbildības smagums arī par kultūras attīstību. Tuvojas centrālais notikums šā gada kultūras dzīvē - Dziesmu svētki. Ministrs nobažījies, kā tikt galā ar organizatoriskajām problēmām. Kā izvietot citzemju tautiešus un mūsu pašu dalībniekus. Jā, sākotnēji paredzēja no katra rajona 1000 dalībnieku, tagad šis skaitlis pieaudzis līdz 1700. Kuram pateikt, lai nebrauc? Par biļešu pieprasījuma apmierināšanu vispār nav ko runāt. To izdarīt ir neiespējami. Kultūras ministrs aicināja politisko cīņu virpuli drīzāk nomainīt ar cīņu par kultūras uzplaukumu. Imants Ziedonis šoreiz pievērsās sava administratīvā darba problēmām Kultūras fondā. Tautas dzejnieka teiktais allaž ir kodolīgs, koncentrēts, tēlains. Saviem vārdiem atstāstīt to grūti. Tāpēc šeit varu sniegt tikai konspektīvu viņa teiktā izklāstu. Kultūrai ir jābūt tūlīt. Jāveido novadu fondi piemaksām kultūras darbiniekiem. Vispirms jāatestē priekšnieks, vai viņš ir kultūrspējīgs. Jāievēl tikai tie deputātu kandidāti, kuri zina sava novada kultūrvēsturi. Kultūras fonds darbojas kultūrdarba piramīdas apakšējā daļā. Tur, kur kultūru neviens neaizsargā, kur tā veidojas dabiskajā vidē un bez dotācijām. Te arī lauku cilvēku galvenā kultūras izteiksmes sfēra. Galvenā loma plašai kultūras dzīvei laukos ir tautas svētku svinēšanas tradīcijas. Sabiedrībai pienācīgi janovērtē vēstures rakstītāju un hronistu darbs. Vietvārdu atlasa veidošana. Nākamais posms - dabūt vārdus ārā no enciklopēdijām, lai projicētu tos atpakaļ uz zemes. Imants Ziedonis pabeidza zīmēt savu kultūras piramīdu, norādot, ka pār vidusslāni jeb subsidēto kultūru valda Raimonds Pauls ar Kultūras ministriju, un nedaudz pieskārās arī piramīdas augšējai daļai - elitārajai kultūrai. Tā jau ir spējīga sevi uzturēt, arī ar mecenātu palīdzību. Pabeidzot domu apmaiņu ar LLS kultūrorganizatoriem, Imants Ziedonis aicināja izdarīt kultūrspiedienu uz jaunajām padomēm. Alberts Kauls, turpinot semināru, uzsvēra, ka kultūras pietrūkst arī politiskajā dzīvē. Laukos svarīgi apvienot visus cilvēkus, tāpēc LLS arī nav izvirzījusi mērķi kļūt par partiju. Lauku organizatorisko attīstību priekšsēdētājs saskata dažādu ražotāju apvienību veidošanā. Lauksaimnieku īpašumā jānodod ne tikai zeme un ražošanas līdzekļi, bet arī sagādes, pārstrādes, realizācijas un apgādes uzņēmumi. Lai «paceltu» atpalikušās saimniecības, līdzekļu nav. Zeme jāatdod zemniekiem vai mežam. Lielsaimniecībai jāatstāj tikai tik daudz zemes, lai tā varėtu nodrošināt normālu dzīves līmeni strādājošiem. Piedaloties padomju valsts augstākā varas orgāna darbā jūtams, ka valdība vēl nav īsti gatava patiesi dot lauksaimniecībai prioritāti. Republika turpina attīstīt rūpniecības uzņēmumus, lai gan trūkst cilvēku un enerģijas. Lielsaimniekiem jābūt iejūtīgiem pret jaunsaimniekiem, citādi kustība var panīkt. Alberts Kauls jebkurā uzstāšanās reizē cenšas balstīties uz Kārļa Ulmaņa atziņām. Visas civilizācijas pamats ir lauksaimniecība. Pats svarīgākais ir iekšējā atdzimšana. (1934. gads) Vairāk jāparāda sevi darbos, ne vārdos. (1937. gads) Zināšanu un inteliģences trūkums vēl ilgi liks lauksaimniecībai iet pa maldu ceļiem. (1922. gads). A. Kauls vēlreiz uzsvēra vienotības nepieciešamību starp visiem Latvijā dzīvojošajiem. Pamats tam ir tikumība, zeme un tradīcijas. Nedrīkst atstumt cilvēkus. Jābūt vienotībai, lai neiznīktu tauta. Ādažu skolas direktors J. Tikmers dalījās atziņās par izglītības mūsdienu problēmu risinājumu. Kā perspektīvu izglītības attīstības pamatu viņš uzskata Ādažos realizējamo sistēmu jauna cilvēka veidošanā. Māmiņa 5 gadus bērnu audzina ģimenē. Kopīga audzināšanas sistēmā tālāk darbojas skola, kultūras nams un sporta nams. Jaunie ādažnieki, kas ir šīs sistēmas audzināti, garantēti atgriežas savās tēva mājās arī pēc augstskolas vai armijā pavadītajiem gadiem. Mājturības skolas vadītāja Aina Balode informēja, ka kultūras namā 33 kolektīvos darbojas 560 pašdarbnieki. Gadā kultūras nams saņēmis 165 tūkstošus rubļu dotāciju. Saviem spēkiem plāno gada ienākumu 15 tūkstošu rubļu apmēra. LLS kultūras darba organizatore Baiba Stašāne, galvenā šī semināra organizētāja, nobeigumā aicināja kultūras darba aktīvistus tikties regulāri ik mēnesi katrreiz savā novadā. Par LLS politisko darbu un stratēģiju un taktiku vēlēšanās runāja politdarba vadītājs Aivars Bērtulis. Ar šo uzstāšanos var iepazīties LLS avīzes «Zeme» 4. numurā. Izteicās arī sanāksmes dalībnieki no rajoniem. Mūsu rajona delegāti ielūdza visus uz Lieldienu svinēšanu Madonā 15. aprīli.
KULTŪRU LAUKIEM
1990.02.13 Stars (Madona)
RIEKSTS, V.
======================
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
Miķelis Fišers Kultūras centra telpās.
🎼 🎼 🎼
25.03.2015
Ādažnieki kļuvuši par
Latvijas vīru vokālo ansambļu konkursa laureātiem
Autors Apriņķis.lv
Par labāko vīru senioru vokālo ansambli Jūrmalā notikušajā II Latvijas vīru vokālo ansambļu konkursā atzīts Ādažu vīru vokālais ansamblis, tā vadītājs ir Gunārs Freidenfelds.
Ādažu ansamblis žūrijas vērtējumā ieguva 40,61 punktu un nopelnīja pirmās pakāpes diplomu. Otro vietu šajā grupā ieguva VEF Kultūras pils vīru vokālais ansamblis, liecina Latvijas Nacionālā kultūras centra sniegtā informācija.
19 vīru vokālo ansambļu konkurencē augstāko punktu skaitu un "Grand Prix" konkursā saņēma Imantas Kultūras un atpūtas centra vīru vokālais ansamblis "Harmonija Rīgai" (vadītājs Ārijs Šķepasts).
"Sajūtas pēc konkursa ir tiešām pozitīvas. Patīkami pārsteidza daudzveidīgais repertuārs, ko veidoja ne tikai dziesmas no koru repertuāra un populārās mūzikas, bet arī pašu ansambļu piedāvātie aranžējumi, kas priekšnesumam piešķīra vēl lielāku vērtību. Liels prieks par to, ka arī jauni puiši nebaidās dziedāt, jo vīrietis, kas dzied, ir skaists vīrietis!" izteicās Jānis Ozols, žūrijas loceklis, Pierīgas koru apriņķa virsdiriģents, koru "Maska" un "Pa saulei" mākslinieciskais vadītājs
II Latvijas vīru vokālo ansambļu konkursu rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas pašvaldību un Latvijas Vokālo ansambļu asociāciju.
🎼 🎼 🎼
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
 |
tēlnieka Jaunzema darbi |
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru