Basketbols - ( - 1985 ) ^

 

🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

Ādažnieku saspēles vadītājs
A. Zabello.

VEF sporta kluba valdes priekšsēdētājs J. Kisiels vakar «Daugavas»- sporta namā svinīgi pasniedza piemiņas kausu starptautiskā turnīra uzvarētājiem kolhoza «Ādaži» basketbolistiem. Uzvarētāju vienībā spēlēja Andris Simanovičs, Austris Vasips, Vjačeslavs Arseņjevs, Edvīns Zeidaks, Sergejs Gončarenko, Modris Putenis, Aleksandrs Zabello, Argo Jermacāns, Vilnis Valdmanis, Vilnis Legzdiņš, Juris Štāls un Igors Lukašēvics. 

Bet pirms tam ādažnieki ļoti sīvi cīnījās ar Liepājas «Sarkanā  metalurga» vīriem. Turnīra uzvarētāji par šīs spēles uzvarētājiem kļuva tikai pagarinājumā —91:86 (45:43, 80:80). Ādažniekiem visvairāk punktu guva Gončarenko 27, Simanovičs 16, Zeidaks un Zabello pa 14; liepājniekiem Dobelis 24, Rolis 23, Tjarve 22.

Kauss – kolhozniekiem
1976.09.12 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
M. ZELMES teksts

🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

* Darba Balss / Sports / 23.11.1976

Liepājā un Ādažos

1977.06.08 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Kartenko, G.

🏀  🏀  🏀  🏀  🏀  🏀  🏀  🏀  🏀

mirklis no «Pogoņ» kluba un Ādažu komandas spēles.

 E. Zeidaka (pa kreisi) un J. Voitčaka divcīņa.

Ščecinas sportisti jau domā par olimpiskajām spēlēm
1978.01.07 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Reks, Tadeušs

🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

Kolhozos un padomju saimniecībās ir ne mazums basketbola komandu. Spēcīgākai no tām — Rīgas zvejnieku kolhoza «9. Maijs», Pierīgas lauksaimniecības kolhozu «Ādaži» un «Ķekava»
vīriešu vienības spēlē Latvijas čempionāta A klasē.

ČEMPIONI VAR AUGT ARĪ ZAĻĀ PĻAVĀ
1978.08.03 Dzimtenes Balss
A. Markss

🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

Medaļai otro pusi kaļ «Ādažos» 

PĀRSTEIGUMS SEZONAS GARUMĀ * TĀ SACERĒJA FANFARU MŪZIKU * KOMANDĀ NAV SPORTISTU • VIRKNĒJUMS * KUR RODAS BASKETBOLA NEGAUSĪBA? * JA NEBŪS SPĒKA — NENOTURĒSIES * VAI 35 GADI IR VETERĀNA VECUMS? * ČEMPIONU MEDAĻU SAKAUSĒJUMS 

Ko nu vairs šodien par  tādām nieka lietām kā republikas meistarsacīkstes nopietni noņemties ... Ir daudz svarīgākas, ievērojamākas sacensības, visaugstākā meistarība vērojama kā televizoru ekrānos tā arī klātienē. Pašmāju mačiem laiku un emociju tērēt diezin vai lr vērts. Ne tajos īsta spraiguma, ne prasmes, ne skanīgu titulu. Sporta pasākumu plāns tādas sacensības tomēr paredz? Nu, tad lai rit savā nodabā! Esam kļuvuši izlutināti. Pavīpsnāt vien zinām, kad reizumis dažs ilggadējs līdzjutējs ar nopūtu atceras: «Jā, kādreiz uz republikas čempionāta galvenajiem mačiem lieku biļetīti meklēja čaklāk nekā tagad uz Sporta pili.» Taču tās nav pasakas. Tad kāpēc savulaik tā ir noticis? Varbūt skatītāji bija mazprasīgāki? Vai spēlētāju meistarība augstāka? Protams, nē! Vairāk bija vienīgi entuziasma — kā tribīnēs, tā laukumā. Skatītāji saistošas cīņas veicināšanai var darīt daudz, tomēr spraiguma dzirksts par liesmu uzpūšama vispirms pašiem sportistlem. Ar vēlēšanos atdot uzvarai visu, ko proti, ar apņēmību celt sava kolektīva prestižu. To joprojām gaida arī skatītājs un, ja nespēj sagaidīt, tad zaudē ticību un novēršas no sacensībām. Taču — lai paliek «Reiz bija . . .». Ir arī šodien, vajag tikai ieskatīties. Par Latvijas PSR 1980. gada čempioniem basketbolā kļuva kolhoza «Ādažl» sportisti. 

Tas bija pārsteigums sezonas garumā. Protams, pastarīšos «Ādažus», pērnā gada bronzas medaļu ieguvējus, neviens netaisījās ieskaitīt. Kā šāgada zelta medaļu pretendentus vispirms gan minēja citus — ASK, kas republikas sacensībām bija pieteicis gandrīz pilnu meistarsastāvu, ar aktīvajiem meistariem bagātās studentu komandas. Kolhoznieku izredzes tik augstu nevērtēja, kaut arī «Ādažos» strādā ne viens vien bijušais meistarkomandas basketbolists. Startā «Ādaži» guva veselu virkni uzvaru, arī spēlējot ar ASK. Taču vēl bija gaidāmas cīņas ar studentiem, bet, sacenšoties ar karavīriem, panākumu deva ne tikai pašu spēks, arī melstarsastāva negribīgā spēle.

Gan jau viss nostāsies savās īstajās vietās .. . Pēc pirmā riņķa «Ādažiem» bija astoņas uzvaras, arī spēlēs ar LVFKI un RPI. Zaudēts vienīgi Liepājā — «Sarkanajam metalurgam». Bet otrais riņķis ritēs pēc ilga pārtraukuma. Gan jau, gan meistari sasparosies un apsteigs kolhozniekus . . . Čempionu godu «Ādažl» sev nodrošināja jau vairākas spēļu kārtas pirms sacensību nobeiguma. Arī tad vēl kolhoza komanda cīnījās nevis pienākuma dēļ, bet pēc basketbolista sirdsapziņas. «Marka» tika izturēta līdz galam, un vērtīgākos apbalvojumus saņēma tiešām tie, kas tos pelnījuši visvairāk. Par to pēc redzētā šaubu nebija nevienam. Sacensību nobeiguma parādē «skanēja uzvaras fanfaras», kad vaicāju Raimondam Karnītim, kā, viņaprāt, ādažniekiem izdevies šo mūziku sacerēt. TTT vadītājs, šķiet, basketbolam visuzticīgākais arī kā skatītājs un vērtētājs visdažādākā ranga sacensībās — ne tikai par «lielo sportu» priecājoties.

— «Ādaži» ir teicami sagatavoti kā kolektīvs, spēlētāji cits citu labi pazīst. Var redzēt, ka veikts rūpīgs treniņdarbs, komanda gatavojusies ikvienai spēlei. Izpaužas visnopietnākā attieksme pret republikas meistarsacīkstēm. Turpretī citas, pēc spēlētāju virknējuma šķietami spēcīgakas vienības (ASK, LVFKI, RPI) par uzvaru juta krietni mazāku atbildību. Meistarkomandu pārstāvji šajos kolektīvos vairāk domāja par savu gatavošanos PSRS meistarsacīkstēm, nepiedalījās visās republikas čempionāta cīņās. Veiksmīgas spēles mijās ar nevarīgām. Toties ādažnieki sasniedza stabilitāti visā čempionāta gaitā, cīnījās ikvienas spēles epizodēs, tā arī krājot nebūt ne viegli izcīnītas uzvaras.

Apsveikuma vārdi un tikko saņemto medaļu šķinda lzskanējuši. «Daugavas» sporta nams dzēš ugunis līdz nākamajām sacensībām. 

Vēl pēdējās, pēcmeistarsacīkšu formalitātes pie tiesnešu galdiņa izpildījis, nāk ādažnleku treneris Alvils Gulbis. Viņu pazīstam kā ASK meistarkomandas slavas gadu spēlētāju, kā VEF treneri. Gulbja vadītie «Ādaži» virzījušies pa augšupejošu līkni. 1978. gadā piektā vieta republikas meistarsacīkstēs. 1979. gadā — trešā. 1980. — pirmā. Kāpēc?

A.Gulbis

— Mūsu komanda nav tikai basketbolistu virknējums vien. Pirmām kārtam tā ir savas darba vietas kolektīva pārstāvji. Apzināta šā kolektīva sporta goda aizstāvēšana deva jūtamus papildspēkus cīņās basketbola laukumā.

— Ko tad basketbolisti dara kolhozā?

— Lielākā tiesa strādā celtniecībā, daži arī palīguzņēmumos un dārzniecībā. Tikai divi mūsu spēlētāji nav tieši saistīti ar ražošanu «Ādažos».

— Runājot par basketbolisku "ražošanu", kolhozu komandām visai dibināti pārmet, ka tās neesot «ražotājas». Proti, nerūpējoties par jauno basketbolistu audzināšanu, izmantojot tikai veterānu pakalpojumus.

— Priekšstats par mūsu kolektīvu kā veterānu komandu, manuprāt, ir nepareizs. Esam spējuši savienot veterānu pieredzi ar jaunu spēlētāju entuziasmu un ar vairāku sportisko spēku briedumu sasniegušu sportistu prasmi. Pēc gadu skaita par veterāniem varbūt varētu dēvēt Aleksandru Zabello un Andri Simanoviču, toties, kā paši redzējāt, viņu darbība laukumā rāda lielāku cīņas sparu un atbildību par savu kolektīvu, nekā ir daudziem jaunajiem.

— Tiesa, republikas meistarsacīkšu zinīgie skatītāji visu sezonu nāca vērot Zabello un Simanoviča spēli kā «Ādažu» koncertnumuru. 

Kā treneris izvērtē abu pieredzējušo sportistu ieguldījumu komandas guvumā?

— Skaisti izsakoties, viņi veidoja ietvaru tai ainai, kuru radīja komanda kopumā. Viņi prata parādīt pārējiem ceļu uz uzvaru, palīdzēja labāk apgūt basketbola gudrības. Vārdu sakot, saturēja, vadīja komandu, vajadzīgā brīdī ne tikai ar aizrautību, bet arī ar vēsu prātu un aprēķinu. Bez šīm īpašībām labs basketbols nav iedomājams.

— «Ādažos» tiešām ir no kā mācīties. Kā to iespējams izmantot plašāk, iesaistot jaunos basketbolistus? Ne visiem jaunatnes komandu spēlētājiem ir pa spēkam izturēt konkurenci meistarkomandās, varbūt viņu izaugsmi var veicināt jūsu kolektīvs?

— Atklāti sakot, arī iekļūt «Ādažu» komandā daudziem jaunajiem nebūs pa spēkam. Vajadzēs izturēt sīvu sportisko konkurenci. Pašlaik republikas meistarsacīkstēs vērotais jauno basketbolistu sniegums nevieš lielas cerības salūkot papildinājumu.

— Kādas prasības jūs izvirzītu savas komandas kandidātiem?

— Būt ne tikai morālo vērtību veidotājiem basketbola laukumā, bet arī materiālo ražotājiem kolhoza kolektīvā.

— Manas ieceres?

— Nostiprināt, attīstīt sasniegto.

Šogad republikas čempionu medaļas saņēma A. Zabello A. Simanovlčs. A. Jermacāns. A. Gulbis, G. Kambala, K. Tjarve. V. Aņisimovs. M. Putenis. E. Zeidaks. J. Štāls. V. Legzdlņš un A. Birze. Piecu labāko republikas meistarsacīkšu spēlētāju pulkā no ādažniekiem uzņemti A. Zabello un A. Birze. Par Aivaru Birzi speciālisti spriež, pārāk agri esot atteicies no dalības meistarkomandā. Turpretī Zabello gājis cauri visiem iespējamiem basketbola pārbaudījumiem, meistarkomandas un republikas izlasi ieskaitot. Groza bumbai veltījis divdesmit piecus gadus. Bet vēl nesen meistaru vadītājs, atbildot uz vaicājumu, vai republikas meistarsacīkstēs varot saskatīt kādu meistarkomandai derīgu spēlētāju, atbildē tā: «Jā. tāds ir Zabello!». Kā liecina Aleksandra darbība laukumā, tas nav joks. Trīsdesmit piecu gadu vecumā viņš joprojām rāda visu to, ko gribam redzēt teicama sportista sniegumā. Turklāt A. Gulbis uzsver ne tikai komandas kapteiņa basketbola prasmi, bet arī viņa līdera lomu vienības saliedēšanā, cīņasspēju radīšanā. Kur gan rodas tāda basketbola negausība? Par čempiona medaļu priecājas Zabello atvase, bet Zabis pats beidzot pierunāts sniegt pirmo interviju savā sportista mūžā.

— Par ilggadējiem sportistiem mēdz stāstīt dažādas neticamas lietas. Ir gadījies dzirdēt, ka tev pie gultas atrodoties basketbola grozs un tu trenējoties metienos, segu nenometis . ..

— Tā gluži nav. Taču tad, kad vēl dzīvoju pie mātes, dzīvoklī ar augstiem griestiem, grozs tur tiešām bija. To nostiprināju gaitenī un, darbojoties ar tenisa bumbiņu, piestrādāju pie lēciena, kustību koordinācijas.

— Vērojot Visvaldi Eglīti, tu esot nopūties: kaut es varētu tā paņemt basketbola bumbu saujā kā spēļlietiņu un ietriekt to grozā no augšas . . .

— Jā, bija tāda skaudība. Ar basketbola bumbu man lēcienā grozu sasniegt tā arī nav izdevies, toties volejbolam domāto treniņā esmu ietriecis grozā.

A.Zabello

— Sporta spēļu ir daudz. Vai tev ar tavu nelielo augumu (172 cm) bija jāizvēlas tikai un vienīgi basketbols? Sķiet, daudz lielākus panākumus tu varētu gūt citos laukumos.

— Bija liela aizraušanās ar hokeju, pat sāku regulāri trenētles pazīstamā speciālista Rozenberga vadībā. Taču 6. vidusskolā, kurā mācījos, vispopulārākais bija basketbols, par ko nepagurts aģitēja fiziskās audzināšanas skolotājs Andris Purkalns. Tā paliku zem groza.

— Vai tas nav bijis jānotēlo?

— Vispirms cerēju, ka vēl izaugšu. Bet tad ieskatījos citu neliela auguma  basketbolistu varējumā: Maigonis Valdmanis un Kārlis Strēlis arī nav izauguši gari, toties — kā prot spēlēt! Bija no kā mācīties. Un basketbols jau bija kļuvis ļoti tuvs.

— Treneris Tālivaldis Pētersons «Lokomotīvē» prata puikam basketbola mīlestību padarīt par pārliecību . . .

— Uz tenisita laukuma «Lokomotīves» stadionā pavadījām vai visas vasaras brīvlaika dienas, citkārt — visu brīvo laiku. Ja kādu brīdi basketbols arī bija «līdz kaklam», tad nopeldējāmies tur pat Mārupītē un tad varēja «vīlēt» līdz tumsai.

— Tādu sava sporta veida patriotismu tu esi saglabājis līdz šai dienai. Vai varbūt to var nosaukt citādi — par vēlēšanos apliecināt sevi ar sporta palīdzību?

— Nezinu. Man patīk spēlēt, aizrauties spēlē. Atnācis uz treniņu vai sacensību, aizmirstu visas dzīves nepatlkšanas. Kamēr vēl varu uzspēlēt labā kvalitātē, tikmēr spēlēšu.

— Varbūt tu par agru aizgāji no meistarkomandas?

— Ilgi ārstēju grūtu ceļa locītavas savainojumu un domāju, ka labāko sportisko formu vairs neatgūšu.

— Aizvadītā sezona šo domu uzskatāmi atspēko . . .

— Nekādu speciālu gatavošanos neizdarīju, trenējos, kā allaž radis. Ja nu vienīgi pievērsu lielāku uzmanību fiziskajai sagatavotībai. Gadiem ritot, par to īpaši jārūpējas. Basketbolā, ja nebūs fiziskās bāzes, nevarēs noturēties.

— Jau kādreiz, kad vienai meistarkomandai tu likies vairs nevajadzīgs, «Lokomotīves» komandā republikas meistarsacīkstēs iezīmējās teicami saskaņots spēlētāju pāris — Zeidaks un Zabello. Tagad «Ādažos» ne mazāk teicami sadarbojas Zabello un Simanovičs. Vai tā ir sagadīšanās vai likumsakarlba? 

— Treniņa sadarbību, protams, izkopjam. Vēl es nosauktu Aivaru Birzi, ar kuru kopā veidojam tādu kā trīsstūri. Sadarbības pamatā ir pēc iespējas plaša ikviena labāko īpašību izmantošana.

— Vai ir vēl kāds basketbolists mūsu republikā, ar kuru tu labprāt vēlētos spēlēt kopā?

— Droši vien daudz, taču par šādu jautājumu — kā izvēlēties partnerus — nekad neesmu domājis. Partnerus īpaši neizvēlos, bet meklēju kontaktu ar tiem, ar kuriem iznāk kopā spēlēt. Tad arī rodas saprašanās. Protams, ir arī spēlētāji, kuri laukumā vienlaikus atrasties nevar, jo sadarbība nav iespējama.

— Bet vai kādreiz nenomoka jautājums: kas paliks pēc manis? Kā tagad izradās, sūkstoties par garo vīru trūkumu, esam aizmirsuši sagatavot arī prasmīgus «mazos» — aizsargus, saspēles vadītājus.

— Treneriem tie jāmeklē un jāsagatavo — ar tādām pašām pūlēm un interesi kā centra spēlētājus. Mūsu republikā basketbols ir populārs, gan jau nāks jauni spēlētāji, tikai uzmanība gan nepieciešama. Gribētos vēl piebilst, ka arī pašiem jādomā par basketbolisku īpašību izkopšanu. Es, piemēram, neesmu kreilis, tomēr apgūstu darbību arī ar kreiso roku. Jauno basketbolistu nodarbībās tamlīdzīgus centienus neesmu manījis.

— Pirmajā brīdī darbība uzbrukumā šķiet daudz patīkamāka un ievērojamāka nekā pūles aizsardzībā. Pēc tāda principa arī spēlē laba tiesa jauniešu . . . — Cīnīties aizsardzībā ar meistarīgu pretspēlētāju nav mazāks prieks, kā grozā mest. Tiesa, mani pretspēlētāji meistaru līmenī ir vismaz galvas tiesu garāki, un cīņa ar viņiem prasa daudz spēka. Jo patīkamāk, ja izdodas pārtvert piespēli, izķert bumbu. Tam skaistajam gājienam gan jāpatērē ar katru gadu vairāk enerģijas.

- Par tās trūkumu tev būtu grēks sūdzēties!

— Tā gan, tikai neviens nezina, cik sarežģīti dažkārt ir atkopties pēc pilnīgas spēku atdeves. Atjaunošanās process kļūst aizvien ilgāks.

— Nu, trīsdesmit pieci gadi jau vēl nav nekāds vecums. Stenlijs Metjūzs futbolu un Gordijs Hovs hokeju spēlēja, kad viņiem bija pāri par piecdesmit...

— Nesmejies . . . -Vecuma cenzu nedrīkst ieviest, un nav ko uzsvērt veterāna "godu". Esmu vai neesmu veterāns — sev ar to nekādas atlaides un atvieglinājumus neprasu. Eju un spēlēju. Spēlēšu tik ilgi, kamēr atbildīšu labas komandas prasībām. Kur tad lai paliek basketbolists manā vecumā, kuri vēl var paskriet un grib cīnīties?

— Nav jau obligāti jāspēlē republikas čempionāta augstākajā līgā . . .

— Zināms pašlepnums man tomēr ir. Šķiet, es nevarētu palikt uz laukuma tikai pastaigas pēc, lai citi sacītu: ko tad viņš tur aizņem vietu! Jāspēlē labs basketbols un, ja to vairs nevar, tad jāmet miers un jāmeklē cits vaļasprieks. Tāds, basketbolam visu līdz pēdējam atdodošs spēlētājs bija, piemēram, Oļģerts Jurgensons. . .

«Ādažos» labas basketbola tradīcijas nu ir iedibinātas. Kolhozā strādā sportisti, kuri var būt citiem paraugs. Tikai — to «citu» pagaidām vēl maz. Tomēr plānos celtniekiem ir sporta zāles celtniecība, tajā būs vieta arī jaunatnes grupām . . .

Tāds ir pieskāriens «tikai» republikas čempionu medaļām. Tajās iekausēts

kolektīvisms . . .

prasme strādāt .. .

aizrautība . . .

Atvainojiet skaļos vārdus! Arī entuziasms.

Medaļai otro pusi kaļ «Ādažos»

1980.05.13 Padomju Jaunatne KĀRLIS MIHELSONS

🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

Ādaži '80

Jaunie Latvijas čempioni basketbolā. Ādažu vīriešu komanda.
Pirmajā rindā (no kreisās): Argo Jermacāns, Andris Simanovičs, Aleksandrs Zabello, komandas priekšnieks Alfrēds Graudiņš, kolhozā sporta dzīves vadītājs Viesturs Kamšs, Aivars Gulbis. Aiz viņiem Kārlis Tjarve, Vjačeslavs Aņisimovs, Edvīns Zeidaks, Juris Štāls, Modris Putenis, Vilnis Legzdinš, treneris Atvils Gulbis, Aivars Birze un Guntars Kambala.

1980.04.29 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Mežavilks, Z. 🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

Ādaži - Ķekava. Uzbrūk nenogurdināmais A. Zabello.

Vīri kārto rēķinus
1980.10.29 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Zelme, M.

🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

ĀDAŽNIEKU PANĀKUMS 

Klaipēdā noslēdzies PSRS arodbiedrību CP kausa izcīņas fināls vīriešiem. Cīņu par kausu sāka 32 fizkolektīvu basketbola komandas, kas bija sadalītas astoņās zonās. Uzvarējuši zonas turnīru, kas risinājās Rīgā, kolhoza «Ādaži» basketbolisti pirmoreiz ieguva tiesības spēlēt finālā. Pirmā uzvara apakšgrupā pret Taškentas vienību izdevās pārliecinoša 101:78. Demonstrējot labu sniegumu aizsardzībā, tika gūts punkts cīņā ar Sevastopoles TTP vienību 76:58. 

Ādažu basketbolisti aizsardzībā

Pirms trešās spēļu kārtas, kurā ādažniekiem bija jāspēlē ar mājiniekiem Klaipēdas «Neptūnu», kļuva skaidrs, ka abas komandas iekļuvušas finālā un spēlei jānoskaidro, kura vienība tur iekļūs ar uzvaru. Dramatiskā cīņā, kurā bija viss, ko vēlas redzēt basketbola līdzjutēji, sportiskās veiksmes vairāk mājiniekiem 85:90. Brīvdienā sportisti devās uz eksotikas pilno Jūras muzeju un tur smēlās spēkus nākamai cīņai ar pagājušā gada kausa ieguvējiem Viļņas «Ekonomikas» basketbolistiem. Jau spēles sākumā kļuva redzams, ka lielāka uzvaras griba ir A. Gulbja vadītajiem rīdziniekiem. Ādažnieku aizsardzība  piespieda pretiniekus kļūdīties. Kolhoza basketbolisti, veiksmīgi organizējot uzbrukumus, sagādāja lielāko turnīra pārsteigumu un izcīnīja pelnītu uzvaru 81:69. Pirms pēdējās spēles izveidojās situācija, kurā bez rēķināšanas nevarēja iztikt. Ja mūsējie uzvar Gorkijas «Automobilistu», bet Viļņa pārspēj mājiniekus, «Ādaži» pirmie. Pēc «Ādažu» «Automobilista» spēles Klaipēdas skatītāji ilgi aplaudēja ādažnieku kapteinim A. Zabello, kura skaistā un rezultatīvā spēle ne tikai izpelnījās augstu atzinību viņš ieguva turnīra labākā spēlētāja balvu, bet nodrošināja arī ādažnieku uzvaru 93:81. Taču mājinieki sagrāva «Ekonomikas» vienību ar 105:85 un saņēma savā glabāšanā ceļojošo kristāla kausu. «Ādaži» otrie, trešajā vietā Viļņas, ceturtajā «Automobilista» vienības. Tas ir liels «Ādažu» basketbolistu panākums. Viņi bija turnīrā vienīgā kolhoza komanda, arī vienīgā, kas finālā spēlēja pirmo reizi. Vienībā startēja A. Zabello, A. Jermacāns, A. Simanovičs, E. Kaugurs, K. Tjarve, V. Aņisimovs, G. Kambala, A. Birze, J. Štāls, J.Balodis, treneris A. Gulbis.

 
ĀDAŽNIEKU PANĀKUMS
1981.08.09 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Kalējs, E.

🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

* Darba Balss "Kā tiek pie sensācijas" / 13.08.1981

* Darba Balss / 13.08.1981

🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

* Darba Balss "Kā tiek pie sensācijas" / 13.08.1981

🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

Ādažu Sporta kompleksā / 20.gs.80. gadi

🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

Ārzemju braucienā

* Darba Balss / H.Jurčenoka raksts "Vērtību gūst ceļamaize"/ 24.06.1982"

🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

Ādažnieka J. Visocka metienu cenšas traucēt

 «Ķekavas» komandas basketbolists J. Birznieks.

Katram savas rūpes
1982.12.14 Rīgas Balss
Sarguns, J.

🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

A. Zabello beidzis spēli un kopā ar savu dēlu var noskatīties, kā spēlē citi.

Sasprindzinājums pieaug

1983.03.02 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)

Zelme, M.

🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

LVFKI «Ādaži». Cīņa zem ādažnieku groza

Rudeni labākie — LVFKI un TTT

1982.12.21 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)

Zelme, M.

🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

Ādažnieku grozam uzbrūk LVFKI vienības centra spēlētājs V. Spolītis.

LVFKI basketbolisti—republikas čempioni

1983.03.15 Rīgas Balss SARGUNS, J.

🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

«Ādažu» vienības grozam uzbrūk «Ķekavas» komandas basketbolists J. Balodis

REPUBLIKAS KAUSIEM – JAUNI ĪPAŠNIEKI

1983.03.28 Rīgas Balss Sarguns, J. 🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀 🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀 Adrese- Rīgas rajonā Finālspēles moments vīriešiem. Uzbrukumā «Ādažu» komanda. Beidzies arī otrs lielākais republikas basketbola sarīkojums Latvijas kausa izcīņa. Abas trofejas savā īpašumā ieguva Rīgas rajona kolhozu komandas; sievietēm «Padomju Latvija», vīriešiem «Ādaži». Paklusām, bez liekas reklāmas līdz finālam nokļuva TTT komandas juniores un jauna pirmās līgas vienība «Padomju Latvija».  Rīta stundā «Daugavas» sporta namā labāk bija «atmodušās» kolhoza sportistes. Viņas bija aktīvākas, kustīgākas. Šajā vienībā spēlēja četras basketbolistes, kas vēl nesen pārstāvēja TTT krāsas (Tuklere, Kalniņa, Kubliņa un Kauķe), kā arī nesenā TTT juniore Jansone. Tāpēc viņu pusē bija arī lielāka spēļu pieredze. Taču to juniores varēja kompensēt ar jaunības ātrumu, tempu, izmantojot auguma pārsvaru. Taču šīs īpašības TTT juniores parādīja tikai epizodiski. Ar 54:45 (25:20) uzvarēja «Padomju Latvjjas» basketbolistes. Trenera A. Bergvalda vadībā vienībā spēlēja D. Medne, I. Tuklere, I. Kalniņa, I. Kubliņa, I. Segliņa, D.Jansone, I. Cera, G. Kauķe, L. Kārkliņa un D. Landenberga. Kausa izcīņā piedalījās 14 sieviešu komandas. Vīriešiem bija lielāka konkurence - 28 vienības. Līdz finālam tika divas kolhozu komandas no Rīgas rajona «Ādaži» un «Ķekava». Izšķirošajā spēlē sākuma iniciatīva piederēja ķekavniekiem. Viņu snaiperi Birznieks un Balodis darbojās precīzi. Taču puslaika pēdējā sekundē ar ļoti tālu metienu no pretējās laukuma puses Simanovičs panāca izlīdzinājumu. Tas, šķiet, bija lūzuma punkts, un no šī brīža iniciatīva piederēja ādažniekiem. Viņi uzvarēja pārliecinoši 111:97 (59:59). Trenera A. Gulbja vadībā «Ādažu» vienībā spēlēja K.Tjarve, A. Šeflers, A. Zabello (finālspēlē neapšaubāmi labākais laukumā), A. Gulbis, Z. Jansons, V.Aņisimovs, A. Birze, J. Štāls, A. Simanovičs un A. Krištopāns.  Adrese- Rīgas rajonā 1983.03.30 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Mežavilks, Z. 🏀🏀🏀 "Dauqavas" centrālajā sporta namā draudzības spēlē kolhoza «Ādaži» basketbolisti tikās ar Šveices strādnieku sporta kluba «Salus» vienību. Ar 137:52 uzvarēja mūsu sportisti. Rezultatīvākais «Ādažu» komandā bija A. Simanovičs 32 punkti.  Uzbrūk viesu vienības rezultatīvākais spēlētājs vienības kapteinis Žans Žaks Ševaljē. 1983.08.08 Rīgas Balss 🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀 «Ādažu» saimniecības basketbolisti jau bijuši republikas čempionu godā. Arī šajā sezonā ādažnieki ir meistarsacīkšu tabulas galvgalī un kandidē uz medaļām. Saimniecības basketbolisti ir ne tikai teicami sportisti un pašaizliedzīgi cīnītāji sporta laukumā, bet arī labi darba darītāji ikdienā. Viens no komandas balstiem ir A. BIRZE. Viņam ir arī fotoreportiera iemaņas. Šajās A. Birzes fotogrāfijās redzami komandas biedri ikdienas darbā.   Palīguzņēmuma darbinieki (no kreisās) A. Simanovičs, J. Štāls, A. Gulbis un A. Zabello. Santehniķis K. Tjarve. Šoferis A. Šeflers. 1983.12.21 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Zelme, M. ========= Arī tādā «līmenī» risinājās dramatiskā cīņa par medaļām starp baldoniešiem un ādažniekiem Medaļas sadalītas 1984.03.21 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Zelme, M. 🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀 Laukumā "9.maija" un "Ādažu" vienības Čempionāts uzņem gaitu 1984.11.12 Rīgas Balss SARGUNS, J.

🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

Par republikas kausa īpašniekiem kļuva "Ādažu"basketbolisti, kuri finālā pieveica RMI vienību. Attēlā: finālspēles moments

rekordi uzvaras rezultāti
1985.03.26 Padomju Jaunatne

🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀

Ādažnieki - republikas kausa īpašnieki

Uz grozu mērķē
komandas kapteinis A. Šeflers

Republikas kausa izcīņas pirmajā pusfinālā tikās RMI un Ventspils SRAU komandas. Rezultāts 80:74 jauno mediķu labā.

 Otrajā pusfinālā sacentās mūsu rajona pārstāvji - «Ādažu» un «Baldones» basketbolisti. Cīņa bija finālsacensības cienīga. Pirmo puslaiku baldonieši noslēdza savā labā — 41:38. Otrā puslaika vidū viņi guva pat 10 punktu pārsvaru. Tomēr Ādažu sportistus tas nesamulsināja, un viņi uzvarēja ar 80:74. Reta sagadīšanās, ka abās pusfināla spēlēs vienāds rezultāts. Tātad cīņā par republikas kausu devās RMI un «Ādažu» komandas. Taču šī spēle nebija tik aizraujoša. Tikai pēc pieciem sekmīgiem ādažnieku uzbrukumiem pie pirmā panākuma tika jaunie mediķi. Arī turpmāk spēku samērs nemainījās, un ar 102:62 uzvaru svinēja ādažnieki.

Komandā spēlēja A. Birze, E. Kaugurs, A. Krištopāns, A. Simanovičs, V. Aņisimovs, J. Štāls, A. Šeflers, J. Frolovs. I. Loginovs, K. Tjarve, Z. Jansons, M. Straume, treneris A. Zabello.

Ādažnieki-republikas kausa īpašnieki 1985.04.02 Darba Balss (Rīgas rajons) Gunts, J.

Motobols preses slejās ( 1975 - 1979 ) ^

 

Nāk sezona ar jaunām rūpēm 

1975.04.05 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) 

Karlsons, P.

Sestdien Biķerniekos – motobols  

1976.04.22 Darba Balss (Rīgas rajons)
V. Grieze

🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰

 

TĀ IET MOTOBOLĀ
1976.06.24 Darba Balss (Rīgas rajons)
V. Grieze

🏆 🏆 🏆

Vēlreiz neizšķirts  

1976.08.10 Darba Balss (Rīgas rajons)
V. Grieze

🎌 🎌 🎌

«ĀDAŽI» PUSFINĀLĀ 

Sestdien «Ādažu» motobolisti PSRS kausa izcīņas ceturtdaļfināla sacensībā tikās ar Vozņesenskas «Voshod» komandu un uzvarēja ar 1:0. Pirms spēles ādažniekam P. Pelčeram pasniedza PSRS sporta meistara nozīmi. Sacensība sākās ar mūsu komandas uzbrukumiem. Vairākas reizes Zālem izdevās apspēlēt pretinieku aizsardzību, taču no izdevīgām pozīcijām sistā bumba vārtos negāja. Arī Virzam. D. Zirnim un Mardarenko bija iespējas gūt panākumus, taču arī tās izmantot neizdevās. Īsi pirms perioda beigām viens pret viesu vārtsargu nokļuva Balodis, bet aizsita bumbu cieši gar vārtu stabu. Līdzīgas situācijas atkārtojās arī nākamajās divdesmit minūtēs. Izpildot 16 m soda sitienu, Zāle atrada spraugu viesu veidotajā «mūri», bet vārtsargs tomēr paspēja bumbu atvairīt. Tā nonāca pie Virzas, kas nekavējoties sita, taču Peruns arī šoreiz glāba savu komandu. Trešo periodu uzsākot, ar bumbu bija ādažnieki. Zāle nokļuva viesu soda laukumā un no visai neizdevīgas pozīcijas izdarīja sitienu. Bumba pārlidoja vairākiem spēlētājiem, skāra vārtu stabu un atradās tīklā. Vārtu zaudējums mobilizēja viesus, un komanda it kā pārvērtās. Ja pirmajās 40 minūtēs iniciatīva piederēja ādažniekiem un vārtsargam Domračovam visai reti nācās iejaukties spēlē, tad sacensības otrā daļa aizritēja ar jūtamu viesu pārsvaru. Vozņesenskiešiem bija lieliskas izdevības, vairākas reizes likās, ka viņi gūs panākumu, taču «Ādažu» vārtsargs Domračovs spēlēja teicami. Sevišķi daudz darba viņam bija laikā, kad ādažnlekl cīnījās četratā (uz piecām minūtēm noraidīja Virzu). Tiesa, arī laukuma saimniekiem bija iespējas palielināt vārtu starpību. D. Zirnis acīgi pamanīja brīvo Pelčeru un izdarīja precīzu piespēli, bet ļoti spēcīgajam sitienam pietrūka precizitātes. Arī pusfināla spēle ar Kovrovas «Kovrovec» notiks Rīgā. Tā sāksies 2. oktobrī pulksten 16. 

«ĀDAŽI» – PUSFINĀLĀ
1976.09.28 Padomju Jaunatne
V. GRIEZE

⚡⚡⚡

Kārtējā «ražošanas apspriede».
Latvijas PSR Nopelniem bagātajam trenerim Agrim Zirnim
aizvien ir ko sacīt saviem audzēkņiem - «Ādažu» motobolistiem. 

Čempioni bija STIPRĀKI
1976.10.10 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Pirksts, V.

💠💠💠

Pirmajā — zaudējums

Sestdien Biķernieku sporta bāzē notika PSRS motobola kausa izcīņas pirmā finālspēle, kurā kolhoza «Ādaži» komanda sacentās ar Elistes «Automobilistu». Tā kā tikko aizvadītajā čempionātā vienības cīnījās neizšķirti, skatītāji cerēja, ka šoreiz sportiskā laime būs ādažnieku pusē. Diemžēl tā nenotika. Viesu uzvara bija pārliecinoša — 5:0. Vadoties no rezultāta, var domāt, ka viesu pārsvars bijis nospiedošs un iniciatīva visu spēles laiku piederējust viņiem. Īstenībā sacensība ritēja visai līdzīgi, jo ādažnieki ar cīņas sparu kompensēja viesu taktiskās un tehniskās meistarības pārsvaru. Pirmajā periodā nevienai no komandām neizdevās gūt vārtus. Tikai 28. minūtē viesi panāca 1:0. Jo Kravcovs uztvēra atlēkušo bumbu un nekavējoties raidīja to vārtos. Līdzīgas iespējas gan pirms tam, gan vēlāk bija ādažniekiem, taču neviena no tām netika izmantota. Tā Zirnis prata ar galvu uztvert bumbu un novirzīt to partnerim izdevīgākā pozīcijā, bet raidījums gāja vārtiem secen. Komandas kapteinis Zāle pamanīja brīvu Virzu un precīzi pāradresēja bumbu. Juris sita tieši no gaisa un tikai dažu centimetru trūka, lai bumba no vārtu staba iegrieztos tīklā. Spēles turpinājumā vēl četras reizes vārtu stabs vai pārliktnis atvairīja ādažnieku sitienus, vairākkārt Bejavcevam tikai ar lielām pūlēm izdevās nosargāt savus vārtus. Viesiem neizmantoto izdevību bija mazāk. Trīs reizes viņi palielināja vārtu starpību ar meistarīgi izpildītiem soda sitieniem. 41. minūtē Kuzičenko pamanījās no 16 m atzīmes trāpīt nelielajā spraugā starp spēlētāju veidoto sienu un pārliktni, bet īsi pirms spēles noslēguma turpat trieca nedaudz ārpus soda laukuma nolikto bumbu. Līdzīgā veidā pārākumu guva arī  viesu kapteinis Oņišcenko. Tikai reizi bumba vārtos pabija pēc veiksmīgas kombinācijas. Arī to vārtu autors bija Kuzičenko. Sacensības pirmo pusi ļoti veiksmīgi aizvadīja «Ādažu» vārtsargs Jakuņins. Diemžēl pēdējos periodos viņš vairākos gadījumos neprata izvēlēties īsto vietu vārtos. Bez jau nosauktajiem spēlētājiem sestdienas sacensībā piedalījās Pelcers, Mardarenko un Balodis un patīkami, ka ikviens no viņiem cīnījās līdz pēdējai sekundei. Tiesnešu signāls par sacensības noslēgumu apturēja kārtējo ādažnieku uzbrukumu. Atbildes spēle 16. oktobrī notiks Elistē.

Uzbrūk viesi

Pirmajā — zaudējums
1976.10.12 Padomju Jaunatne
V. GRIEZE

💫💫💫

«Ādažiem» ir valsts meistarsacīkšu augstākās līgas motobola komanda. Pērn tā iekļuva pat PSRS kausa finālā. Attēlā vārtsargs Boriss Jakuņins. Kopsolī ar laiku 1977.02.15 Zvaigzne Zigurda Mežavilka un Ilmāra Apkalna foto «ĀDAŽU» MOTOBOLA MEISTARKOMANDA 1977.03.01 Zvaigzne 🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰 PSRS meistarsacīkstes LĪDZSVARS «ĀDAŽI» ZEĻEIMOKUMSKAS «MOLŅIJA» 1:1 Cīņas karstumā gadās, ka braucamais jādabū uz «kājām». J. Zāle (vidū) pārmetoši skatās uz V. Šaulu. Četras minūtes pirms sacensības beigām pretinieku vārtu tuvumā nogāž «Ādažu» uzbrucēju J.Zāļi. Tiesnesis nepārprotami norāda uz 11 m atzīmi. Uz rezultātu tablo tobrīd bija divi vieninieki neizšķirts. Kas izpildīs soda sitienu? Kas uzņemsies atbildību? Reāla iespēja pieveikt līderi. Varbūt pats cietušais? Nē, tomēr ieskrējienam gatavojas spēlētājs ar septīto numuru. V. Mardarenko. Tiesnesis dod signālu. Jāizšķiras, jāizšķiras taču beidzot, kur raidīt bumbu Viesu garais vārtsargs veikls veikls. Itin viegli «izceļ» bumbas no augšējiem stūriem. Varbūt mēģināt pa apakšu? Sitiens, nekā, tribīnēs nopūšas. Bumba lido virsū vārtsargam. Tādu satraucošu epizodu aizvakardienas mačā PSRS motobola meistarsacīkstēs starp «Ādažiem» un «Molņiju» bija daudz. Abām vienībām divi punkti vajadzīgi kā gaiss. «Molņijai», lai no sevis neaizlaistu projām čempionus «Automobilistu», rīdziniekiem, lai paceltos tabulā augšup un pietuvotos trešajai vietai. Zeļenokumskieši ir mūsu komandas seni pretinieki jau kopš 1969. gada, kad «Ādaži» pirmo sezonu spēlēja A klasē. Viņi valsts meistarsacīkstēs divreiz izcīnījuši sudraba un vienu reizi bronzas medaļas. Pašreizējā komandas sastāvā divi starptautiskas klases sporta meistari V.Šaula un V.Kudinovs. Ādažnieki pārdomāti organizēja spēli, un pirmajos divos periodos abus viesu titulētos meistarus laukumā tikpat kā nemanīja. Viņi tika rūpīgi uzmanīti. Latvijas motobolisti veidoja kombinācijas un it bieži nonāca pie viesu vārtiem. Otrajā periodā pēc kārtējā uzbrukuma mūsu P. Pelčers acīgi pamanīja nenosegto G. Balodi un precīzi piespēlēja viņam. Tālākais tika paveikts nekļūdīgi 1 - 0. Bet mūsējiem neizdevās panākumu nostiprināt, kaut arī izdevību bija atliku likām. Atkal parādījās vecā vaina neprecīza sitienu izpilde. Itin bieži vārtu tuvumā bumba pēkšņi vairs neklausīja un kāja šķēla tukšu gaisu. Pārāk liela sasprindzinājuma dēļ pat J. Zālem gadījās kļūmes. Taču gods kam gods, adažnieki par centību un cīņas sparu pelnījuši uzslavu. Viesiem nācās atspēlēties. Un tomēr Kudinovs parādīja klasi. Viņa ieslīpi raidīta bumba ielidoja mūsu vārtu garajā stūrī. Ādažnieku vārtsargu V Domračovu šaja neveiksmē nevar vainot. Viņš maču aizvadīja labi. Un tā līdzsvars 1:1. Abas vienības noslēgušas rēķinus čempionātā. Pirmā riņķa mačā savā laukumā zeļenokumskieši uzvarēja ar 3:1. Kopš 1969 gada sāncenši valsts čempionātā mērojušies spēkiem piecpadsmit reizes. Un atkal līdzsvars sešas uzvaras «Molņijai», tikpat daudz «Ādažiem», trīs mači beigušies neizšķirti. Vārti gan mums par sliktu 27—38. (Tas tāpēc, ka reiz 1971 gadā tika piedzīvots smags zaudējums 0:7 ). Nākamā spēle «Ādažiem» 23. jūlijā savā laukumā ar Vozņesenskas vienību «Voshod». Ritenis pret riteni. J. Zāle pie viesu vārtiem. LĪDZSVARS 1977.07.19 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Karlsons P. 💢💢💢 «Ādažu» motobola meistarkomanda drīzāk nekā citas vienības pabeidza valsts čempionāta spēles. Pāris nedēļas nācās nervozēt un gaidīt, kādi tad būs galīgie rezultāti. Mūsējie paši vairs nevarēja ietekmēt cīņu gaitu. Palika vienīgi cerības uz medaļām. Tiesa, teorētiski bija iespējams, ka neiekļūstam pirmajā trijniekā. Nu visi uztraukumi aiz muguras. Kā jau ziņojām, sestdien Elistes «Automobilists» izšķirošajā mačā par čempiona nosaukumu ar 8:2 pārspēja Zeļenokumskas «Molņiju». Vozņesenskas «Voshod» Vidnojes «Metalurgs» 4:1. «Ādažu» motobolisti izcīnīja otro vietu un sudraba medaļas. Tas ir otrais lielais mūsu vienības panākums astoņos gados, kopš tā startē PSRS meistarsacīkstēs. 1973. gadā ādažnieki saņēma bronzas medaļas, un tagad sperts solis uz priekšu iegūts sudrabs.  «Ādažu» motobola  1977.09.13 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)  ar bumbu rezultatīvākais uzbrucējs Jānis Zāle MOTORIZĒTAIS SPORTS Latvijā tas ir ļoti populārs - gan Rīgā, gan visattālākajos lauku rajonos. Latvijā izauguši daudzi slaveni autobraucēji (atcerēsimies kaut vai Aleksandru Karamiševu, kas pirms dažiem gadiem uzvarēja lielajā Eiropas autorallijā) un motobraucēji, mums ir ļoti spēcīga motobola komanda "Ādaži", kas nule pirmo reizi kļuva par PSRS vicečempionu, turklār Rīgā čempionam - Elistes  "Automobllistam" sagādāja sāpīgu zaudējumu ar 5:2. KAS JAUNS MEISTARKOMANDĀS? 1977.09.15 Dzimtenes Balss A. Amoliņš 💮💮💮 PIRMS SOLĪŠANAS PĀRBAUDĪT!  Kas iznāk, ja kāju veiklību apvieno ar motobraucēja iemaņām? Kāds gudrinieks man reiz atbildēja, ka tai gan vajagot būt jautrai ģimenītei, kurā sieva kaut kādā neizprotamā veidā tikusi pie vadītāja tiesībām un blakusvāģī bez grīdas iesēdinājusi vīru — futbolistu. Un vēl, ka šo matriarhāta atrakciju neviens daudzmaz normāls vīrietis gan ilgi ieturēt vis nevarēšot .. Joki paliek joki, šoreiz — runāšana par daudz nopietnākām lietām «Motobols — nākotnes futbols» — tā kādreiz vēstīja VEF laukuma apmale. Skatītāji tad vēl atbildēja ar «ha-ha!», bet šurp nāca aizvien biežāk. Var jau būt, ka toreiz tas viss daudzu izpratnē bija tikai tāda neredzēta izprieca un kādam  vienkārši modes pēdējais kliedziens. Taču sestdienas vai svētdienas novakares pie VEF Kultūras pils Rīgā ļaužu jūrā tramvajs virzījās uz priekšu tik lēni un prātīgi kā daždien kuģis, kuram dzenskrūvē iepinusies trose. «Lieta» bija sākusies! «Ādaži» — B klasē. «Ādaži» - PSRS labāko motobola vienību vidū. Un tad — «urā!» mums ir medaļas! tieši mums, jo lielas bumbas savaldītāji ir mūsu puiši, un katrs rīdzinieks jūtas gandrīz tā it kā medaļa būtu pašam kakla uzkārta. Tas nekas, ka pagaidām tikai bronza, gan būs arī augstāka kaluma medaļas. Un bija arī! Šogad, sezonu beidzot, «Ādaži» PSRS vicečempioni. Ej nu vairs tiec gudrs, vai agrākos gados par motobolu rakstītais sauklis tagad neprasās pēc korekcijas.  Komandas sastāvs, gadiem skrejot, izmainījies gandrīz simtprocentīgi, taču motobols tādēļ nav cietis. Tagad jau vairākus gadus laukumā neredzam Agri Zirni, bet vai tādēļ viņš mazāk noderīgs komandai un republikas motobolam. Tikai Agrim pašam kļuvis nesalīdzināmi grūtāk. Gāja uz «plača», cīnījās kā spēlējošais treneris. Dažureiz vajadzības gadījumā varēja vienkārši piebraukt partneriem, pateikt, kā būtu jārīkojas, ja vajadzēja, pats bija iniciators. Pašam iesist bumbu vārtos ir daudz vienkāršāk nekā to iemācīt citiem. Tiesa, viena iespēja viņam bija liegta. Redzēt, kā tas viss izskatās no malas, padomdevējam ir krietni svarīgāk. Tomēr arī šobrīd Latvijā PSR Nopelniem bagātais, treneris Agris Zirnis saviem puišiem palicis vecākais biedrs, kuram var kādreiz iebilst, izteikt savas domas par kāda elementa lietderību. Tikai vienu gan Agris neatļauj: pārprasta «vienlīdzība» spēles laikā var nākt komandai vienīgi par ļaunu, tādēļ maču laikā - izpildi trenera norādījumus! Draudzēšanās un kopīga spriešana lai paliek atpūtas stundām, brīžiem. Sezonas laikā nāca prātā šim nav nekāda saldā dzīve, ja jau vienu otru reizi nākas pat paša brāli ņemt priekšā un kritizēt par pieļautajām kļūdām. Taču tā tam jābut, jo radu būšana sporta spēlēs itin drīz var «atkosties». Komanda izaugusi acīm redzami. Un šī pārvērtība nebūt nav vienas sezonas darbs. Lai līdz tai nokļūtu, bija jāstrādā ar pilnu sparu arī neveiksmīgajos gados, tad viss, likās, krīt no rokām ārā. Spēlētājs, lai arī cik perspektīvs viņš  būtu, bez gala daudz jāpamāca un jālabo. Un ko tu padarīsi, ka jaunatnācējs sākumā turas pie motocikla stūres, gluži kā niknam bullim ragos ieķēries, un tik vien tās domas, lai kaut bez bumbas spētu visvienkāršākos spēles elementus izpildīt. Kustību koordinācija svarīga ikvienam, bet motobolistam — jo sevišķi. Sagatavošanās periods — komanda trenējas gan sporta zālē, gan baseinā. Peldēt kopā ar motociklu protams, neviens neliek. Jāpeld tāpat, vienkārši - tikai noteikti trenera nodomu pildot. Daudzi sporta veidu pārstāvji saka: «Ja jau sāksi «peldēt» sacensību laikā tad ir cauri. Nekas prātīgs neiznāks!» Tādēļ labāk peldēt sviedros treniņā, bet atbildīgos mačos būt «uz strīpas». Motobolisti ar savām kājām neskrien, tikai  spēļu laikā. Treniņos to ne tikai drīkst, bet pat vajag darīt. Kāds motobolam sakars teiksim ar brīvās cīņas treniņiem? Izrādās, ka ir gan, turklāt vistiešākais. Arī šo treniņnodarbību nepieciešamība ir nepārprotama gūt fizisko rūdījumu.   Gadījies visādi. Motobolists paņem lelli, kuras svars atbilst dūšīga vīra svaram, un tad nu «spēlējas», mēģinot to pēc visiem cīņas noteikumiem nomest uz paklāja. Pēc brītiņa raugi: guļ vīrs kā ozols zemē, rotaļlieta — virsū, un sauc: «Aizvāciet taču to biedēkli, citādi tas briesmonis mani nospiedīs .. .» Nenospieda vis. Tikai pēc tādas pamatīgas «spēlēšanās» kāds mazāk rūdīts puisis baksta ar pirkstu: vai! man sāp te, šite un vēl tur. Nākošreiz jau mazāka kaulu sāpe, bet, kad pienāk sezona, — vairs ne par ko nav jāžēlojas. Spēlēšanas vaina! Te nu bija «sēdošais» sporta veids! Trenerim nav jāskaidro, ka spēlētājiem pašiem laukumā jadoma ar galvu, nevis ar ķiveri. Ātrs motors domāšanas lēnumu nekompensē. Kombināciju spēles veids, kādu atzīst Ādažos, prasa katra motobolista augstu tehnisku sagatavotību un labu taktikas izpratni. Uzreiz tas viss neatnāk, un, ja vien nepratīsi iegūt un noturēt — izplēnēs līdz ar punktiem turnīra tabulā Agrāk gāja grūtāk, jo komandā bija ļoti daudz jaunu karstgalvju un maz pieredzes. Toreiz, pret ādažniekiem spēlējot, valsts spēcīgākā komanda - Elistes «Automobilists» — vēl varēja atļauties, Agra Zirņa vārdiem runājot, nospēlēt futbolā ierastu trijstūri: ar vienkāršu manevru sadzīt visus mūsējos kā aitiņas aplokā un izbrīvēt kādu spēlētāju netraucētam raidījumam uz vārtiem. Tagad vairs tāds numurs neiet cauri! Pretiniekiem nākas meklēt ko jaunu. Gadījies, ka kāds sāncenšu labākais snaiperis pat mūsējo treneri uz labu brīdi atstājis neziņā. Kā smejies, arī teātri spēlēt savā ziņā jāprot. Ja pretinieks noticēs, par lielu aktieri vari sevi arī neuzskatīt, bet par meistaru gan.  Vienpadsmitmetrinieks. Izrādās, ka galvassāpes spēj sagādāt ne tikai uz pašu vārtiem piespriestais sitiens vien. Ādažniekiem gandrīz visu sezonu neveicās ar šā «pilnīgi drošā» vārtu gūšanas līdzekļa pielietojumu. Tiesneši neskopojās, spēlētāji — izmēģinājās visi pēc kārtas, taču bumba vārtos negāja. Par stabu rībināšanu punktus nedod, par neprecīzu sitienu pašam spēlētājam kauns. Galu galā «brīvprātīgo» vairs nebija, un uz 11 m atzīmes noliktā bumba atgādināja par dzimtbūšanas laiku klaušām. Taktikas gudrībām motobolā ir liela un nepārvērtējama nozīme. Svarīgi tikai, lai ar viltīgajiem domu kruzuļiem galu galā neapmuļķotu pats sevi. «Ādažu» jaunajiem vienu otru reizi gadās pārcensties. Agris Zirnis saka: — Kādreiz skaties un nevari saprast, ko tas puisis sadomājis. Apved vienu pretinieku, apspēlē otru un trešo un tad sāk atkal tādā pašā kārtībā no sākuma. Gluži kā šahā izdomājis piecus gājienus uz priekšu un, lūst vai plīst, grib savu kombināciju nospēlēt līdz galam, kaut ceļš uz panākumu ir krietni īsāks.  Aizvadītajā sezonā Ādaži pretinieku vārtsargus skumdinājuši 43 reizes. Gandrīz pusi no komandas gūtajiem vārtiem iesitis Jānis Zāle. Tad arī vairs nav brīnums, ka PSRS meistarsacīkšu visrezultatīvāko vīru ievērojuši valsts izlases treneri. Šogad gan vēl neizdevās iekļūt PSRS komandas sastāvā braucienam uz Eiropas čempionātu, bet, zinot Jāņa darba spējas un centību, varam droši cerēt, ka tas viss viņam vēl priekšā. Kā ikvienam sporta spēļu kolektīvam, arī ādažniekiem vēl daudz neatrisinātu problēmu. Viena no galvenajām — vārtsargu trūkums. Nu jau gandrīz kļuvis par ieradumu, ka motobolistu rindas papildina bijušie futbola vārtu vīri. Nav ko slēpt: futbola federācija ir galīgi neapmierināta: «Vai, vai, ko jūs darāt!?», taču būtībā galvenā problēma sākas ar pašu vārtsargu pielāgošanos lielās bumbas tveršanai. Izmēģinājušies daudzi, taču rezultātu pagaidām nav, un šo "sudraba sezonu" vienība aizvadīja tikai ar vienu vārtu vīru — Valeriju Domračovu. Kas notiktu, ja kādā spēlē viņš tiktu savainots, pat iedomāties bail. Protams, var saprast ari tos vārtsargus, kuri pamēģinājuši un diemžēl atteikušies no motobola karjeras — daudz kas jāmācās no jauna, no daudziem ierastiem paņēmieniem jāatradinās. Ko jūs teiktu, ja jums liktu labajā vārtu stūrī lidojošu bumbu atvairīt ar kreiso roku? Nav ērti? Tomēr tas nepieciešams paša vārtsarga interesēs, lai izvairītos no smagās bumbas lidojuma spēka radītajiem savainojumiem. Tātad atkal jāmeklē puiši, kas spētu un, galvenais, gribētu visu apgūt par jaunu, nekurnot par grūtībām un neveiksmēm. Vēl daudz arī neatrisinātu organizatorisko grūtību. Motobolam ir viena ļoti būtiska īpatnība: jārūpējas ne vien par savu tehnisko sagatavotību, bet arī par motocikla spēju rūkt un vilkt. Aizvadītajā gadā ādažnieki, liekas, beidzot atraduši īsto vīru mehāniķa amatam.  Aldis Golmeistars strādā ar lielu entuziasmu, vēlēšanos palīdzēt, un kolektīvam tas nav mazsvarīgi. Un, ja komanda otrā riņķa spēlēs ne reizes nepalika zaudētājos, tur nopelns un ieguldījums arī tehnikas aprūpētājam. Vienības interesēs būtu biežāk tikties mačos ar nākamajiem pretiniekiem, kad gatavošanās sezonai sasniegusi vislielāko intensitāti. Diemžēl tas bieži vien neizdodas to pašu organizatorisko trūkumu dēļ. Nākamgad Rīgā iespējama Beļģijas motobolistu ierašanās. Kustību koordinācijas trenētībai vajadzīgs batuts. Bet kurš var pateikt, vai to izdosies dabūt? Tādu un līdzīgu sīkumu ir vairāk, nekā tam vajadzētu būt. Motobola meistarkomandai daudz vajadzību, bet tā var un prot arī daudz dot pretī. Un ne jau medaļu spīdums ir noteicošais. Svarīgi, lai attieksme vienmēr un visur būtu pareiza. Kā atzina Agris Zirnis, ikviens no «Ādažu» puišiem spēj parādīt vēl daudz vairāk. Sezona ir galā. Grūta, bet skaista. Rudeni «Ādažu» motobola meistarvienības puiši «cīkstējās» sava kolhoza lauku darbos. Taču jaunā gadā atkal atsāksies treniņi. Motobola Jaungads pienāk pavasarī. Līdz tam vēl jāstrādā, jātrenējas, jo, ejot uz Biķernieku sporta bāzi, mēs gaidīsim tikai labu spēli. Un uzvaras! Kad būs zelts? Agris Zirnis teica: — Dzīvosim, redzēsim! Labāk mazāk solīt, bet vairāk darīt. Taisnība vien ir! Pat uz zāļu pudelītēm taču bieži vien raksta: pirms lietošanas - saskalot. Arī motobolistiem princips gandrīz tas nats. Pirms solīšanas — pārbaudīt! 1977.11.01 Liesma JĀNIS VAHERS ♦♦♦ ādažnieki redzami savā kartējā mačā cīņā par valsts čempionāta sudraba medaļām Līdz pilniem apgriezieniem vēl patālu 1977.12.21 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Pladars, E. Laiks, Nr.5 (18.01.1978) Treniņā grūti? Būs vieglāk laukumā, kad sāks ripot lielā motobola bumba.  Vai būsim atkal stipri? 1978.04.25 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Karlsons, P. ♧♧♧ "Ādaži"motobola meistarkomanda / 1978.g.    Pienācis laiks revanšēties  1978.08.12 Darba Balss (Rīgas rajons) V. Grieze

♠♠♠

Cīņa pie viesu vārtiem.

BRONZA IR! SUDRABS...?
1978.09.05 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Roms, K.

♢♢♢

Kā «Ādaži» atdeva sudraba medaļas

tas panāca Vozņesenskas «Voshod». 

Tā ka mūsējo sāncenši pēdējo spēli aizvadīja Kovrovā ar turienes «Kovrovec»,

 bet ādažnieki Biķernieku kompleksajā sporta bāzē uzņēma Zeļenokumskas «Molņiju», 

varēja cerēt, ka arī šoreiz izpaudīsies sava laukuma priekšrocības. 

Daļēji tā arī notika. «Kovrovec» un «Voshod» sacensībā mājinieki divas reizes izvirzījās vadībā: 

Vozņesenskieši ar  ielām pūlēm ceturtajā periodā panāca neizšķirtu 2:2 un 

ieguva tikai vienu punktu. Nav grūti iedomāties viņu sarūgti-

Kā «Ādaži» atdeva sudraba medaļas 1978.09.12 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Roms, K.

Bronza — labi vai slikti?  

1978.10.01 Darba Balss (Rīgas rajons)
V, Grieze

♣♣♣

LAI RŪC TIKAI MOTORI 

«Ādažu» motobolistiem PSRS augstākās līgas meistarsacīkstēs iestājies pārtraukums. Tas arī bija ļoti nepieciešams ne tikai tāpēc, lai sagatavotu tehniku un paši slīpētu meistarību turpmākajiem startiem čempionātā, bet arī lai godam sagatavotos Tautu VII spartakiādes tehnisko sporta veidu cīņām. Lieta tā, ka Latvijas izlases kodolu pilnībā veido «Ādažu» meistarkomandas spēlētāji. Patlaban republikas izlases sastāvā trenējas 12 motobolisti. Aizvadītais gatavošanās posms liek domāt, ka pamatpiecniekā, kas izies laukumā pirmajā Tautu spartakiādes mačā, acīmredzot būs vārtsargs Valerijs Domračovs, aizsargs Jānis Podziņš, vidējās līnijas spēlētājs Dainis Zirnis, kā arī jaunizveidotais uzbrucēju pāris Jānis Zāle un Vladimirs Lubņevskis. Tuvākais rezervists Elmārs Mediņš. Protams, arī pārējie izlases dalībnieki, uzlabojot savu sniegumu, var pretendēt uz vietu sastāvā, jo šis nebūt nav galīgais variants. Diemžēl spartakiādes cīņām komandai nevarēs palīdzēt jau valsts čempionāta spēlēs savu prasmi vairākkārt apliecinājušais Vladimirs Seilkmans, jo viņš pārcēlies uz dzīvi Latvijā nesen (nolikums atļauj aizstāvēt attiecīgās republikas godu tikai tiem sportistiem, kas tās teritorijā dzīvo vismaz no 1978. gada 1. janvāra). Latvijas izlases vadība uz koptreniņiem aicināja arī Bauskas rajona kolhoza «Uzvara» motobolistu Pēteri Pelčeru, taču viņš komandas bāzē nav ieradies. Latvijas izlases motobolisti jau uzsākuši pēdējo un izšķirīgo sagatavošanās posmu. Liela vērība tiek pievērsta spēlētāju taktiskajai sagatavotībai, kā arī sadarbības slīpēšanai starp atsevišķiem komandas posmiem. Vienības vadība pagaidām nav apmierināta ar spēli aizsardzībā. Te galvenokārt izpaužas ne tik daudz tehniskās meistarības nepilnības, cik ātras situāciju novērtēšanas un taktiski pareizas pretspēlēs trūkumi. Vairāk jāsaskaņo arī vārtsargu un aizsardzības spēlētāju kopdarbība. Daudzsološs šobrīd izskatās jaunizveidotais uzbrucēju duets J. Zāle un V. Lubņevskis gan ar piebildi, ja Vladimiram, kurš ir reti spēcīga un arī precīza sitiena īpašnieks, izdosies izdeldēt grēkus taktiskās domāšanas ziņā. Turpinās arī spēlētāju fiziskās kondīcijas uzlabošana. Puiši skrien krosus, izpilda speciālus vingrinājumus izturības nostiprināšanai, daudz spēlē futbolu. Jā, kas nu ir, tas ir, teiksim, futbols basām kājām jūrmalas smiltīs pirmajā brīdī liekas nostiprinājis kāju muskuļus un pēdu līdz tādai pakāpei, ka nākamajā rītā grūti no gultas tikt laukā. Bet tas tikai mirkli, jo jāpošas taču atkal uz kārtējo treniņu. 

Arī atpūtas brīžos nenāk par ļaunu izkliedēt smagās motobola domas, teiksim, ar galda tenisu, pat novusu. Komanda tikmēr «atpūtās», kamēr krita azartā un sarīkoja paši savu turnīru jeb, kā to jokojot nosauca «superzvaigžņu čempionātu». Un tad pierādījās, ka vislabākā reakcija pie tenisa galda ir tiem, kam tai jābūt - vārtsargiem, ka novusā ar precizitāti sitienu izpildē izceļas labākie uzbrucēji, bet padomus no malas arī šeit vislabāk prot dot tie, kam pagaidām motobola mača laikā vairāk iznācis būt vērotāju lomā ... Turklāt tagad jau gluži labi zināms, kurā somā ir jaunākie laikraksti, lai pēc tam varētu apspriest ne tikai sporta notikumus un to, vai amerikāņu kosmosa stacija «Skylab» var nokrist Bastejkalnā vai ne, bet arī daudz ko citu. . .. Bet atskan vecākā trenera Agra Zirņa rīkojums, un visi atkal kāpj smagajos motobola zābakos. Bez rūkšanas un kurnēšanas. Lai rūc motocikli. Arī treniņspēļu reizēs. Šajā ziņā gan plānoto izdevies paveikt tikai daļēji, jo sāncenši pirms spartakiādes kļuvuši piesardzīgi un savus trumpjus pirms laika rādīt negrib. Šā iemesla dēļ  pajuka iecerētā treniņmaču turneja Baltkrievijā. Neatteica senie paziņas un sāncenši Škodas «Bartuvas» motobolisti. Rīgā notika divas draudzības sacensības, kurās pie vārda tika visi mūsu republikas izlases kandidāti un kurās divkārt uzvarēja mājinieki 5:0 un 2:0. No šīm spēlēm gan grūti spriest par mūsu potenciālo pretinieku — Lietuvas izlases motobolistu spējām, jo paredzams, ka kaimiņu izlases kodolu veidos Kretingas «Švituris» spēlētāji, no «Bartuvas» talkā saucot tikai divus vīrus (to vidū, starp citu, arī bijušo «Ādažu» komandas dalībnieku Pranu Račku). Nāca prātā doma, ka Baltkrievijas izlase, laikam gan nevēloties sacensties ar Latvijas sportistiem, ieplānojusi tikšanos ar mūsējiem spartakiādes turnīrā. Taču tas var notikt vienīgi tad, ja baltkrievi uzvar Lietuvas vienību, bet Latvijas izlase igauņus. Tā teikt, kas būs, to kristīs, un, kuri gatavošanās posmā rīkojušies pareizāk lietuvieši vai baltkrievu sportisti, parādīs Tautu spartakiādes turnīrs, kurš teju teju sāksies. Savukārt Latvijas izlase pagaidām regulāri aizvada treniņspēles savstarpēji starp diviem komandas sastāviem. Spartakiāde motobolistiem sāksies krietni agrāk, nekā citu sporta veidu pārstāvjiem. Jau šodien Latvijas PSR izlase cīnīsies pirmajā mačā Paidē (Igaunijas PSR) ar kaimiņrepublikas izlasi. Tautu spartakiādes turnīra izcīņas shēma ir ļoti spraiga, jo jau pēc pirmās neveiksmes ikvienai izlasei jāpāriet skatītājos. Sekmīga starta gadījumā Latvijas motobolistu pretinieks, kā jau minēju, būs Lietuvas un Baltkrievijas mača uzvarētājs. Arī šo spēli mūsu komanda aizvadīs izbraukumā 14. jūlijā. Ja šī barjera tiks pārvarēta (bet tas nepieciešams, lai Latvijas PSR izlase varētu izpildīt doto uzdevumu spartakiādē izcīnīt vismaz 3. vietu), tad 21. jūlijā sekos pusfināla mačs ar Ukrainas vienību, kura sastādīta no trīs augstākās līgas komandu Poltavas «Vimpeļa», Vozņesenskas «Voshod» un Višņaku «Ņivas» labākajiem spēlētājiem. Skaidrības labad jāteic, ka Ukrainas un KPFSR izlases kā iepriekšējās spartakiādes finālisti sāks cīņas tikai no pusfināla. Tāpat kā iepriekš, mūsu republikas izlasei tad vajadzēs doties viesos. 4. augustā sāksies cīņa par medaļām. Šajā dienā pusfinālu zaudētāji izšķirs, kam pienākas bronzas godalgas, un 5. augustā notiks finālspēle starp abām labākajām vienībām. Protams, komandai gatavošanās posmā radušās arī savas problēmas. Nelabvēlīgā izloze liegusi spēlēt ierastajos apstākļos teicamā laukumā. Diemžēl pagaidām tādu motobola stadionu kā Rīgā, nav daudz pat visas valsts mērogā. Kā Igaunijā, tā arī Lietuvā spēles notiek uz zālāja vai zemes seguma laukumiem, kur tehnikas elementu izpildei nepieciešamas citādas iemaņas. Kas izdarāms uz bitumena vai asfalta, grūtāk veicams vai nav piemērots uz zemes vai zālāja. Tādēļ nepieciešama neliela pārorientēšanās un piemērošanās paredzētajiem apstākļiem. Taču kā to veikt, ja neviena organizācija nav ar mieru laist motobolistus uz sava zālāja laukuma. Pēc tam pāri palikšot tikai arumi... Pagaidām nav iemesla būt apmierinātiem arī ar republikas Tehnisko sporta veidu kluba palīdzību. Dažu darbinieku neizprotamās attieksmes un pat vienaldzības dēļ Latvijas izlases vienībai dažkārt neizdodas plānotajā laikā sākt koptreniņus (kā, starp citu, bija arī, pat pēdējo sagatavošanās posmu sākot). Joprojām nav skaidrības par izlases tērpu un treniņtērpu savlaicīgu izsniegšanu. Tā organizatoriskas nebūšanas reizēm pārvēršas gluži elementāros traucējumos treniņdarbā. Bet «kroni» visam uzlika pagaidām vēl nezināmi motociklu un motosporta «mīļotāji», kuri nesen bija izdarījuši «revīziju» komandas tehnikas glabātuvē. Līdz ar to milzīgs darba, apjoms šobrīd jāveic arī komandas mehāniķiem Aldim Golmeisteram un Kārlim Grundem, glābjot, kas vēl saglābjams. Spartakiādē piedalīsies visu savienoto republiku motobolisti. Atteikušas savu līdzdalību vienīgi Maskavas un Ļeņingradas izlases. Un kas tagad var pateikt, kā būs tad, kad sāncenši ar visnopietnākajiem nodomiem izies laukumā riteni pret riteni. Mūsējie gatavojas. Kā apgalvo vecākais treneris Agris Zirnis, 1971. gadā PSRS tautu V spartakiādē mūsu republikas izlase tika līdz finālam, kaut arī tehnisko , elementu izpildes ziņā dažs sāncensis bijis pārāks. Toreiz bija panākta saprašanās gan laukumā, gan sadzīvē. Tas bija kolektīvs. Nevar teikt, ka pašreizējais izlases modelis tāds nebūtu, taču ar iebildi ir iespējas daudz ko uzlabot, vārdu sakot augt. Un tad, kā teica treneris, rezultātiem jābūt ne sliktākiem. ... Komandas kapteinis Jānis Zāle pēdējā laikā gan pēc komandas biedru apspēlēšanas treniņā, gan gūtajiem vārtiem pasācis ar smaidu sacīt: «Ko?! Negaidīji vis!» Un nupat viņš reizēm pat pie pusdienu galda un dušas telpās nākdams, apjautājas tāpat... Starp citu, «slimība» progresē un, kā izrādās, kļuvusi lipīga. Tagad šo spārnoto teicienu laiku pa laikam saka katrs komandas dalībnieks. Un būtu jau briesmīgi jauki, ja to pašu mūsējie varētu teikt pretiniekiem arī spartakiādes mačos. Tad izdotos tas, ko komandas līdzjutēji tik un tā gaidīs labas vēstis no spartakiādes.

LAI RŪC TIKAI MOTORI

1979.07.07 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)

Vahers, J.

BIJA JĀIZTUR

Sestdien, caur Biķernieku mežu soļojot uz kārtējo PSRS meistarsacīkšu spēli. mums līdzās nobremzēja autobuss, kura sānus rotāja košs uzraksts "Motobols". — Vai neparādīsit ceļu uz Biķernieku stadionu? — Protams, mēs taču tieši uz turieni arī ejam! Pirmajā brīdī likās, ir nu gan jocīgi tie kovrovieši! Vēl vakar trenējās mūsu bāzē, bet šodien no uztraukuma jau ceļu aizmirsuši . .. Tikai ciešāk ieskatoties, sapratu ka kļūdos es, nevis viņi. — Braucam savējos atbalstīt. Pavasarī Kovrovā ar ādažniekiem gāja, ai, cik grūti! Zināt taču — 1:1. Bet mums pašiem spēle svētdien Bauskā ar "Uzvaras" puišiem. Nu protams, tie taču Kovrovas otrās meistarvienības — "Voshod" motobolisti, kuri savukārt piedalās B klases turnīrā.  ... Jānis Zāle atbrauc uz stadionu tā kā nekad — tieši ar spēlei gatavotu motociklu. Esot abi ar mehāniķi Aldi Golmeisteru visu iepriekšējo vakaru "ķīlējuši". Ies? Lai tikai pamēģina neiet! Vārtsargi šņorē bumbas un klusē — pirms spēles nav ko pļāpāt. Daiņa Zirņa dēlēns Mārtiņš atnāk ar ziņu: Agra onkulis esot teicis, lai ejot uz komandas sapulci. Te nu visi sēž, un Agra onkulis, kuru motobolisti godā par vecāko treneri Agri Zirni, jau sāk runāt par cīņas plānu. Nevarēs spēlēt Pēteris Pelleris — tā. Pārkārtojamies. Vārtos — Domračovs. Dainis darbosies aizsardzībā, bet Vladimirs Seikmans spēlēs par «brīvo». Uzbrukuma parastais pāris — Zāle un Lubņevskis. Pagaidām uz maiņas vietu jādodas Mediņam un Podziņam. Bet spēlēsim tā . .. Skaidrs? Jau ar pirmajiem mača mirkļiem iniciatīva pieder ādažniekiem. Viss izdodas gluži pieņemami, tikai precīza raidījuma uz vārtiem nav. Beidzot ir labs moments — Seikmans iziet viens pret vārtsargu, sitiens.. . Agris Zirnis (klusībā): "Redzi nu, uz mata tāda pati izdevība ka mačā ar "Metalurgu", atkal virsū vārtsargam ... treniņā vajadzēs piestrādāt. Izdevības jāizmanto, tik bieži jau tās nerodas!» Tuvojas otrā perioda beigas, mūsu spēlētāji pie kovroviešu vārtiem sagriež īstu virpuli, bet tālāk  netiek. Viesi dodas vienā no retajiem pretuzbrukumiem, ādažnieki nez kāpēc sabraukuši motokaudzē, un valsts izlases dalībnieks Carjovs kā brauc, tā maļ — 0:1. Beidzot ir arī mums kaut kāds prieciņš — tiesnesis rāda uz 11 m atzīmi. Protams, kāpt uz kājām, turklāt vēl ar visu motociklu, nav pieklājīgi! D. Zirnis ieskrienas ... Ka tikai nu Jakuņins neuzminētu, kur Dainis sitīs! Viņš taču, pie mums trenējoties, to ielāgojis tīri labi...» — tā savas bažas pauž vecākais treneris. Uzminēt jau uzminēja (pareizāk sakot — zināja) gan, taču D. Zirņa sitiens šoreiz bija tik spēcīgs un precīzs, ka gar pašu vārtu stabu traucošo bumbu Jakuņins aizsniegt nepaguva. Tīkls nodrebēja - 1:1. Pārtraukumā aktieris Jānis Paukštello. kas par labu motobolam uz brīdi aizmucis no filmēšanās, smaidīja: — Paklau, bet puiši taču spēlēja lieliski! Un tas vārtu zaudējums tāda nejaušība vien bija. Spēlējam vien tālāk, būs labi! — Tiesa, Agris Zirnis gluži tik apmierināts vis nebija. Centrs jāpāriet precīzāk, nevajag skriet ar bumbu burzmā, 16 m soda sitieni jāizpilda viltīgāk — nu, var būt, ka tad būs puslīdz normāli. Dažs skatītājs vēl nav atgriezies no smalkmaizīšu pirkšanas, kad Zāle, tikmēr it kā garlaikodamies izvizinājis bumbu pa visvisādiem līkločiem, atrod  spraugu kovroviešu aizsardzībā un pabaro visus līdzjutējus uzreiz — 2:1. — Tas nu gan ir par traku. Atkal rupja kļūda aizsardzibā! — bilst Agris Zirnis un ieraksta savā piezīmju

Uzbrūk Ādažu trio

grāmatiņā — 2:2. Bet cīņa sit augstu vilni; ik pa mirklim darbs ir arī mehāniķiem, Zāle ar māņu kustību liek Jakuņinam palēkties un zem viņa kājām ieripina bumbu tīklā — 3:2. Televīzijas sporta komentētājs Edvīns Davidsons, kas ziedojis atvaļinājuma dienu, lai šoreiz pavērotu spēli bez mikrofona rokās, nekavējoties izmanto tās, lai saberzētu, un arī sakāmais viņam ir: — Nu jau tikpat kā ... Jāiztur! No jaunajiem spēlētājiem, kuru šobrīd komandā ir tik daudz, gaida uzvaru. To saprot visi. Vārtsargam Valerijam Domračovam neviens neko nepārmet, bet viņš pats nespēj rimties: — Pēdējo sitienu taču gandrīz notvēru, to golu es sev nevaru piedot... Pēdējais periods rit, kā vajag, visi cīnās, un nevar spriest, ka gaidītu beigu signālu. Jānospēlē prātīgi, neaizraujoties ar uzbrukumiem. Eh, kļūda — praktiski vienīgā visā spēles beigu daļā — uzdzen stadiona kalpotāju pa kāpnītēm pie rezultātu dēļa, lai kovroviešu pusē "2" apmainītu pret "3". Viesu soda laukumā pa gaisu aizkūleņo Zāle, tiesnesis rāda, ka nekas nav noticis, — viņš taču bija tuvāk. Un tad rokas uzšaujas gaisā. Diemžēl ne jau ādažnieku līdzjutējiem. Tiesnesis tās pacēlis, lai pavēstītu, ka mača laiks ir beidzies, sāncenšiem brālīgi dalot punktus — 3:3. Agris Zirnis, pieceļoties no sava galdiņa laukuma malā, izslēdz hronometru: — Atdevām uzvarētu spēli.. . — Bet ģērbtuvē valdīja klusums. Nākamsestdien. 25. augustā, plkst. 17 cīņa ar valsts čempionvienību Elistes *Automobilistu». 

BIJA JĀIZTUR

1979.08.21 Padomju Jaunatne JĀNIS VAHERS 🚥🚥🚥

MĀKOŅI NOKAVĒJĀS

Sešās aizvadītajās PSRS motobola čempionāta sacensībās, kas šogad notika Biķernieku kompleksajā sporta bāzē, pastāvīgs «apmeklētājs» bija lietus. Dažreiz lija tieši spēļu laikā, dažreiz laukums bija samērcēts īsi pirms cīņas sākuma, taču kā vienā, tā otrā gadījumā motocikli slīdēja un bumba drīz vien kļuva smaga un grūti vadāma. Dažs labs motobola cienītājs minētos apstākļus uzskatīja par ādažnieku niecīgās rezultativitātes cēloni. Jo līdz šim pretinieku vārtsargi Rīgā bija kapitulējuši tikai vienpadsmit reižu, turpretī pērn bija gūti 25 vārti. Arī aizvadītās sestdienas pēcpusdienā, kad «Ādažu» pretinieks bija Zeļenokamskas «Molņija», pie apvāršņa biezēja tumši padebeši, taču šoreiz «mākoņu kancelejā» acīm redzot sajuka maršruti un laiki. Pirmo reizi motociklu riepas nevis šķieda ūdens šaltis, bet gan pacēla putekļu vērpetes. Tas viesa cerības, ka nu ādažnieki beidzot varēs īsti parādīt savu meistarību, ne reizi vien pārspēt pretinieku vārtsargu un tādējādi apmainīt bronzas medaļas pret sudraba balvām. Diemžēl notika pretējais. Ideālajos apstākļos daudz labāk darbojās viesi, tie uzvarēja ar 3:1 un tā nevien nodrošināja sev palikšanu A klasē, bet pat aizbēga no priekšpēdējās vietas uz sesto. Viņi bija tie, kas parādīja, kā jāgūst vārti. Jau 9. minūtē zeļenokamskiešu spēlējošais treneris Saula guva pirmo panākumu, bet 28. minūtē Kudinovs ar filigrānu precizitāti izmantoja Domračova kļūdu un pārcēla bumbu pāri nedaudz uz priekšu iznākušajam vārtsargam. Būtu nepareizi apgalvot, ka ādažnieki necentās rezultātu mainīt savā labā. Komandas kapteinis Zāle pats mēģināja iedabūt bumbu pretinieka vārtos. Vairākkārt precīzi piespēlēja, taču līdz pat ceturtā perioda sākumam nevienam neizdevās pārspēt lieliski spēlējošo Suslovu. Tikai pēc tam, kad par Zāles apstādināšanu ar neatļautu paņēmienu viesus sodīja ar sitienu no 11 metru atzīmes, pats cietušais ieraidīja bumbu vienības «Molņija» vārtos. Šis panākums ļāva uzplaiksnīties -cerību liesmiņai, ka nu izdosies radīt lūzumu sacensības norisē, taču tūliņ sekoja «Molņijas» pretuzbrukums, un Kudinova «šāviens» vārtu augšējā stūrī atkal atjaunoja divu vārtu starpību. Arī šoreiz Domračovs bija mazliet iznācis uz priekšu, taču sitiens bija tik spēcīgs un precīzs, ka pat uz vārtu līnijas stāvēdams, Valerijs diezin vai būtu spējis to atvairīt. Atlikušajā laikā ādažnieki joprojām uzbruka, taču sportiskā veiksme šoreiz tiešām «sēdēja» uz viesu motocikliem. Pat tādā brīdī, kad bumba, atsitusies pret Saulas braucamo, asi mainīja lidojuma virzienu un traucās uz vārtu stūri, Domračova kolēģis brīnumainā kārtā prata to atvairīt. Tādējādi pēdējā sacensībā ādažnieki cieta pirmo zaudējumu savā laukumā. Sudraba medaļas bija pavisam tuvu, jo mūsu motobolistu sāncenši — Vozņesenskas «Voshod» spēlētāji, cīnoties Kovrovā ar vietējo «Kovrovec» arī zaudēja punktu — 2:2. Diemžēl mākoņi, kas ļoti iespējams, būtu nodrošinājuši ādažniekiem piekto uzvaru pēc kārtas, šoreiz lietu atnesa par vēlu. Šajā jokā ir daudz patiesības, jo zeļenokamskietis Kudinovs, apsveicot ādažniekus par bronzas medaļu izcīnīšanu, atzinās, ka slidenā laukumā nebūtu varējis izdarīt tik precīzus sitienus, bet Suslovs piebilda, ka piemirkusi tātad krietni smagāka bumba no vārtu šķērskoka nebūtu atlēkusi laukumā, bet, lidojot mazliet zemāk. ievirzījusies tīklā. 1978. gada motobola čempionātā komandas ieņēma šādas vietas. Automobilists,  Voshod, Ādaži, Kovrovec,  Metalurgs, Molniļa,  Niva, Vimpelis.

"Ādažu" meistarvienība (no kreisās): Alģimants Auksakis, Valerijs Mardarenko, Dainis Zirnis, Juris Virza, Guntis Balodis, Pēteris Pelcers, Valerijs Domračovs un Jānis Zāle. 

MĀKOŅI NOKAVĒJĀS

1978.09.12 Padomju Jaunatne V GRIEZE

💢💢💢 

PSRS meistarsacīkstes 

Jaunie iekļaujas ansamblī

«ĀDAŽI» - VOZŅESENSKAS «VOSHOD» 6:5 (1:1, 2:2, 1:2, 2:0) «Ādažu» pirmā spēle savā laukumā PSRS motobola šīgada meistarsacīkstēs tika gaidīta ar nepacietību. Kā zināms, komandā notikušas lielas izmaiņas. Vienību atstājuši vairāki, pieredzējuši motobolisti. Viņu vietā pamatsastāvā iekļauti jauni spēlētāji, kuriem šosezon ir pirmais starts augstākajā līgā. Blakus «vecajiem» D. Zirnim, J. Zālem un V. Domračovam pieteikumā ierakstīti V. Lubņevskis, J. Podziņš, E. Bumbieris, I. Lubāns un V. Seikmans no Omskas, kas izteicis vēlēšanos spēlēt mūsu meistarkomandā. Ja zaudējums pirmajā mačā čempioniem «Automobilistam» bija likumsakarīgs, ja ne veiksme otrajā spēlē pret «Molņiju» apbēdināja (taču tikai 1:2), tad sacensībai savā laukumā ar «Voshod» vajadzēja daļēji atbildēt uz jautājumu, ko mēs šogad spējam un kādi «izskatās» jaunie motobolisti. Jaunie motobolisti radīja labu iespaidu. Pat labāku nekā gaidīts tā dzirdēju runājam tribīnēs. Skatītāju vērtējumā ir vērts ieklausīties. Protams, vēl pāragri jauniešiem sist uz pleca, taču katrā ziņā iepriecināja viņu centība un cīņas spars. Kļūdu bija daudz, īpaši aizsardzībā, kur pamatīgu eksāmenu vajadzēja izturēt J. Podziņam. Uzbrukumā mūsu teicamajiem J. Zālem un D. Zirnim vajadzīgs vēl viens labs saspēles partneris. Par tādu veidojas V. Seikmans. Šajā mačā viņš vēl pārāk kautrīgi devās uz pretinieka vārtiem. Šķiet, jāpalielina arī manevrēšanas ātrums. Uzbrukumā savu «es» meklē V. Lubņevskis. Viņam izdevās izrāviens, kas varēja beigties ar lielisku vārtu guvumu, taču bumba trāpīja stabu. Ko var veikt labi saskaņots uzbrucēju duets, pierādīja D. Zirņa un J. Zāles sadarbība. Viņi par abiem guva visus sešus vārtus. Dainim patiesi bija lielā diena. Viņš «Voshod» vārtsargu pārspēja piecas reizes! Kad Jānis motocikla kļūmes dēļ nevarēja piedalīties spēlē, komandas triecienspēks tūlīt mazinājās. Pretinieki tad guva panākumu divas reizes. Sasprindzinātā un dramatiskā mača beigu posmā vairāk veiksmes un izturības bija ādažniekiem. Pēdējās desmit minūtēs aizritēja ar viņu nenoliedzamu pārsvaru. Mūsējo uzvaru ar 6:5 nodrošināja precīzs J. Zāles raidījums vārtu stūrī. 

P. Karlsons

Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums), Nr.64 (22.04.1979)

===================

PSRS meistarsacīkstes
Veiksmīgā pēdējā minūte 

«ĀDAŽI» VISŅAKU «ŅIVA» 1:1  

Bumba nāk kā no dižgabala. Kurš kuru?

PSRS motobola meistarsacīkšu kārtējā spēlē starp «Ādažiem» un Višņaku (Poltavas apg.) «Ņivu» dramatisku momentu bija pārpārēm. Trīs vienpadsmit metru soda sitienus izpildīja ādažnieki, vienu viesi. Trīs reizes tiesnesis novietoja bumbu uz sešpadsmit metru atzīmes pret mūsu vārtiem un divas reizes pret «Ņivu». Un galu galā no visām šīm reālajām iespējām realizēta tikai viena. Mača pēdējā minūtē, kad sasprindzinājums sasniedza augstāko pakāpi, atbildību uzņēmās D. Zirnis un apņēmīgi devās izpildīt 11 m soda sitienu. Tā bija pēdējā iespēja izglābt komandai vienu punktu un pašam reabilitēties par neveiksmīgo raidījumu līdzīgā situācijā pirmajā periodā. Šoreiz «Ņivas» vārtsargs neuzminēja bumbas lidojuma virzienu, un skatītāji varēja atviegloti uzelpot. .. Visumā mačs izvērtās par meistarībā līdzīgu pretinieku spēkošanos. Viesu vienībā uzmanību uzreiz piesaistīja kapteinis A. Kirijačenko un spēlējošais treneris N. Bučiks. Šie abi motobolisti arī sagādāja visvairāk rūpju mūsu komandas aizsardzībai. Šoreiz pieejas ādažnieku vārtiem tika rūpīgāk noslēgtas nekā iepriekšējā mačā ar «Voshod». Trīs periodus mūsējie sekmīgi atvairīja pretinieku dueta spiedienu. Tomēr ceturtajā periodā atlika paviršāk uzmanīt pretinieku spēlētājus, un kombinācija Kirijačenko Bučiks tika nekļūdīgi realizēta. Mūsējie savukārt centās izvirzīt izdevīgās pozīcijās J. Zāli un D. Zirni. Ar ātriem manevriem sāncenšu aizsardzība tika «uzirdināta», radās lieliskas iespējas gūt vārtus, taču šoreiz veiksme nebija mūsu sabiedrotā. Daudziem lieliskajiem momentiem klāt jāpieskaita arī četri nerealizētie soda sitieni (divi 11 un divi 16 m). Šķiet, ādažnieki par maz mēģināja gūt panākumus no tālākas distances. Un tā tomēr laimīgs neizšķirts. Nākamajā spēlē 5. maijā «Ādaži» savā laukumā tiksies ar Kretingas «Svituri».

Veiksmīgā pēdējā minūte
1979.05.01 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Karlsons, P.

BIJA JĀIZTUR

1979.08.21 Padomju Jaunatne
JĀNIS VAHERS

Bez zīmoga - nederīgs

Pēc PSRS augstākās līgas meistarsacīkšu atsākšanas «Ādažu» motobolistiem pašmāju spēļu sērija sākusies ļoti grūta. Pirms nedēļas mačs ar turnīra līderi Vidnojes «Metalurgu», aizvadītajā sestdienā cīņa ar otrās vietas pašreizējo īpašnieku Kovrovas vienību «Kovrovec», bet nākamajā sestdienā 25. augustā spēle ar valsts čempioniem Elistes «Automobilista» meistariem. Un ādažnieki dara ko var, lai nepaliktu kaunā. Kovrovas motobolisti Rīgā ieradās pēc uzvaras Kretingā pār turnīra pastarīti vietējo «Svituris» kolektīvu (3:1). Tiem motorizētā futbola cienītājiem, kuru interese par motobolu sniedzas tālāk nekā «reizēm», protams, nebija sveši arī mūsu sāncenšu spēlētāji.

«Ādaži» - «Kovrovec»

PSRS izlases dalībnieks Carjovs, pieredzējušais Cudikovs, bijušais «Ādažu» vienības vārtsargs Jakuņins... Nepamanīts nebija palicis arī tas, cik sasprindzināti abi pretinieki cīkstējušies pirmajā riņķī Kovrovā (1:1). Mača sākums aizritēja ar ādažnieku teritoriālo pārsvaru, taču izcīnīt pārākumu arī rezultāta izteiksmē traucēja neprecīzie noslēdzošie sitieni. Lieliska izdevība vārtu iekarošanai bija Seikmanam, taču, izgājis viens pret vārtsargu, viņš jau kuro reizi uzsita bumbu vārtu vīram tieši virsū. Un, lai gan ādažnieku spiediens pirmās ceturtdaļas beigās bija īsti varens, rezultāta tablo tā arī palika ar neaizskaramības zīmogu. 

Kolhoza «Ādaži» valdes priekšsēdētāja vietniekam
Teodoram Rubenim spēles laikā pārdzīvojumu netrūkst.

Otrā perioda beigu daļā vienā no viesu pretuzbrukumiem bumba nonāca pie nenosegtā Carjova, un mājiniekiem vajadzēja sākt no centra. Tomēr minūti pirms pārtraukuma loģika uzvarēja: vārtus guva tie, kas vairāk uzbruka. Uz kovroviešu vārtsarga Jakuņina «cietoksni» tika piešķirts 11 m soda sitiens, un D. Zirnis ar spēcīgu sitienu ieraidīja bumbu vārtu augšējā stūrī. Iniciatīvu joprojām saglabāja mūsu motobolisti, un trešā perioda sākums bija gluži kā otrā turpinājums. Jau pirmajā minūtē Zāle izlauzās cauri viesu aizsardzībai un ietrieca bumbu tīklā. Perioda vidū atkal sekoja rupja kļūda aizsardzībā 2:2. Tomēr vēl pirms pārtraukuma Zāle vēlreiz «iestāstīja» viesu vārtsargam, ka sitīs vienā stūrī, bet pats pamanījās ieripināt bumbu otrā. 3:2 tas pirms pēdējām 20 minūtēm jau bija pieteikums uzvarai. Diemžēl vēl viena kļūda aizsardzībā cerības uz panākumu svītroja 3:3. Secinājums? Ja tomēr grib uzvarēt, pieļaujot tik daudz kļūdu aizsardzības spēlē, tad vairāk vārtu jāgūst pašiem. Kaut vai tā, kā to nesen izdarīja mūsu nākamie pretinieki elistieši, kuri, zaudējuši 5 vārtus, prata iesist 8 bumbas Vozņesenskas «Voshod» vārtos. Par pārsvaru vien bez vārtu gūšanas uzvaru nepiešķir. Šajā cīņā labi sagatavotais uzvaras pieteikums tā arī palika bez trāpīga sitiena «zīmoga» beigās. Bet jebkurš dokuments bez zīmoga ir nederīgs.

Bez zīmoga - nederīgs

1979.08.21 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Vaidavietis, J.

Vīrs pret vīru, ritenis pret riteni un bumba vidū.

Par piekto vietu
1979.09.04 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Ābols, P.

💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢

SPORTS
1979.09.25 Darba Balss (Rīgas rajons)

🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰

Izskaņa optimistiska, taču...  

1979.10.09 Darba Balss (Rīgas rajons)
V. Grieze

☀☀☀☀☀☀☀

PSRS meistarsacīkstes 

Pamats turpmākajam 

«ĀDAŽI» - POLTAVAS «VIMPELIS» 4:2 

PSRS motobola meistarsacīkstes «Ādažu» komanda beidza ar maču pret Poltavas «Vimpeli». Sacensībai bija liela nozīme vietu sadalē starp tabulas vidusdaļas komandām. Zaudējums mūsējos atvirzītu uz septīto vietu, uzvaras gadījumā varētu pacelties par pāris vietām augstāk. Kā nu tas būs, varēs pateikt tikai tad, kad arī pārējās komandas būs izspēlējušas visus mačus. Pagaidām ir gan divi punkti kabatā, bet jānogaida, ko spēs konkurenti. Iepriekšējos gados jau vairākas kārtas pirms nobeiguma bija skaidrs, ka par čempionu atkal kļūs Elistes «Automobilists». Šogad reāli uz pirmo vietu pretendē arī Vidnojes «Metalurgs». Vidnojiešiem ir divi punkti vairāk nekā konkurentiem un vēl jāspēlē ar «Vimpeli» un «Ņivu». Elistes motobolistiem arī jātiekas ar «Ņivu» un «Vimpeli». «Ādaži» cīņā pret «Vimpeli» bija maksimāli mobilizējušies, apņēmušies sekmīgi beigt meistarsacīkstes. Bet arī poltavieši nevēlējās dāvināt punktus. Gluži otrādi. Uzvarot ādažniekus, viņi varētu pat pretendēt uz bronzas medaļām. Tādā sakarsētā atmosfērā pirmie trīs periodi aizritēja līdzīgā cīņā. Katra vienība guva pa diviem vārtiem, īpaši efektīgi «šāva» D. Zirnis no 16 m atzīmes pa spraugu «sienā» un viesu vienības spēlētājs Aļeksenskis, trāpot vārtu augšējā stūrī. Viss izšķīrās pēdējā periodā. Ādažnieki sekmīgi nosedza «Vimpeļa» bīstamāko uzbrucēju Aļeksenski un paši izmantoja katru izdevību uzbrukuma ievadīšanai. Labu aktivitāti parādīja ādažnieku jaunais spēlētājs V. Lubņevskis. Spraigā momentā viņš izcīnīja bumbu pie saviem vārtiem un vēlāk izvirzīja sitiena pozīcijā Zāli 3:2. Cenzdamies par katru cenu rezultātu izlīdzināt, viesi kļuva pavirši, un Lubņevskim radās vēl divas labas izdevības rezultātu paaugstināt. Tad neatļauti kavēja Aļeksenski, un poltavieši ieguva tiesības uz 11 m soda sitienu. Zaharovs, rūpīgi nesagatavojies, steidzās un raidīja vārtiem garām. Mača pēdējās sekundēs Zāle no Lubņevska piespēles vēlreiz pārspēja «Vimpeļa» vārtsargu. Un tā 4:2 «Ādažu» labā.  

Tabulā pašlaik ir šāds stāvoklis.  

Metalurgs             14 12 0  2   58:23  24  

Automobilists     14  9  3  2   62:26  21  

Kovrovec               16 6  5   5   38:37  17  

Molnija                  16  7  1   8   37:36  15  

Vimpelis                14  6 3   5   22:27  15  

ADAŽI                    16  5  5   6   38:47 15  

Niva                         13  3  7  3   23:24  13  

Voshod                   15  5  3  7    54:50 13  

Svituris                  16  0  1 15  19:81    1  

Tātad daži «ja»... Ja atlikušajās trīs spēlēs «Ņiva» iegūs divus punktus un «Voshod» vienā divus, tad «Ādaži» noslīd uz priekšpēdējo vietu. Lai nu kādā vietā ādažnieki arī paliktu sestajā, septītajā vai astotajā, šobrīd svarīgāks ir kaut kas cits. Atstājot meistarkomandas snieguma detalizētu analīzi uz vēlāku laiku, varam teikt, ka vienības vadībai (komandas priekšnieks E. Čakars, vecākais treneris A. Zirnis, treneris J. Vahers, mehāniķis A. Golmeisters) sezonas laikā izdevās radīt cīņas spējīgu kolektīvu, kas var konkurēt ar valsts labākajām komandām (neizšķirts 3:3 pret «Automobilistu»!). Bet pavasarī, kad sākās čempionāts, komandai bija grūtas dienas. Vienību atstāja vairāki pieredzējuši pamatsastāva spēlētāji. Viņu vietā nācās iesaistīt jaunos motobolistus. Jaunie godam izturēja augstākās līgas ugunskristības. Bet par medaļām domāsim turpmākajās sezonās. Pamats optimismam ir radīts. Citi rezultāti. «Voshod» «Automobilists» 0:0, «Metalurgs» «Ņiva» 4:1.  

PIEZĪME. «Ādažu» un «Vimpeļa» spēle sākās stundu agrāk nekā parasti. Sacensību organizatori diemžēl neuzskatīja par vajadzīgu informēt redakciju par mača laika mainīšanu. Tāpēc atvainojamies tiem motobola līdzjutējiem, kas nokavēja sākumu.

Dainis Zirnis trāpīgi tēmē «sienas» spraugā.

Pamats turpmākajam
1979.10.09 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Karlsons, P.