 |
Siltumnīcu masīvs - tautā saukts par abesīniju.jpg) |
Kolhoza "Ādaži" siltumnīcās, kas pārklātas ar polietilēna plēvi, audzēja visu gadu gurķus, tomātus, puķes, kā arī tādas dienvidu kultūras kā vīnogas, arbūzus, melones, baklažānus un saldos piparus. Tieši šis novatoriskais pasākums saistīja ekskursantu uzmanību, kas ieradās kolhozā gan no brālīgajām republikām, gan sociālistiskajām, gan kapitālistiskajām valstīm. Šai pieredzei veltīta filma un ekspozīcija Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Maskavā. Siltumnīcu projektu autorus un organizatorus - kolhoza priekšsēdētāju Latvijas PSR Nopelniem bagāto lauksaimniecības darbinieku J.Kukeli un dārzkopi O.Bērziņu apbalvoja ar TSSI zelta un sudraba medaļām.
Kolhoznieki, sadarbībā ar zinātniekiem, radoši risināja siltumnīcu saimniecības tālākas pilnveidošanas problēmas. Ieviesa augsnes un ūdens sildīšanu ar elektrību. Ražot vairāk un lētākus dārzeņus - lūk, kolhoza "Ādaži" devīze.
 |
| Kantora darbinieki talko siltumnīcās |
 |
| D.Janevics kopā ar O.Bērziņu / Donāts ievēlēts par kolhoza valdes locekli. Viņš neklātienē studē P.Stučkas LVU Bioloģijas fakultātē. |
 |
V. Kokorevičs - galvenais agronoms
|
Augļkopība mūsu kolhozā attīstās uz zinātnes sasniegumu un pirmrindas pieredzes plašas izmantošanas pamata," saka galvenais agronoms Voldemārs Kokorēvičs. V.Kokorēviča kandidāta disertācijas pamatā ir dzimtajā kolhozā uzkrātie izmēģinājumu un zinātniskās pētniecības darba materiāli par dienvidu kultūru audzēšanu Latvijas apstākļos.
 |
Donats Janevics ( 1941 - 02.01.2006 )
Ādaži, Rīgas rajons, 1968. gada 25. jūnijs. Autors S. Daņilovs.
 |
| 3ha platībā izvietotas ar polietilēna plēvi apvilktās siltumnīcas |
1958.gada pavasarī Ādažu kolhozā uzcēla pirmo izmēģinājuma siltumnīcu 180 kvadrātmetru platībā un pārklāja to ar polietilēna plēvi. Otru tādu pašu siltumnīcu atstāja zem stikla. Iestādīja gurķus. Dēstu stādīšanas un augu kopšanas agrotehnika bija pilnīgi vienāda. Izmēģinājumam bija pārsteidzoši rezultāti. Siltumnīcā, kas bija pārklāta ar polietilēna plēvi, ieguva 12 kg gurķu no 1 kv.m., bet stikla siltumnīcā 7 kg. Bez tam polietilēna plēves siltumnīcā raža ienācās divas nedēļas ātrāk. Ražas pieaugums diennaktī bija par 63% lielāka. Tas deva izdevumu ekonomiju - 24 kapeikas uz kilogramu produkcijas.
Pirmajam eksperimentam sekoja citi. Jau 1959. gadā kolhozā uzcēla siltumnīcu ar plēves segumu 400 kv.m. platībā, bet 1963.-64. gada ziemā 4 mēnešu laikā uzcēla lielbloku siltumnīcu ar plēves segumu 2 ha platībā. Šajā 2 ha lielajā siltumnīcā izaudzēja tik daudz dārzeņu, cik agrāk 20 ha lielā platībā. Par spīti skeptiķiem un šīs nozares pretiniekiem, plēve izturēja vējus un ziemas salu.
 |
Maija Bērziņa - agronome, bildē pa kreisi kopā ar Osvaldu Bērziņu
|
 |
Agronome Marija Circene, studējot Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, praktizējās dzimtajā kolhozā. Šeit viņa specializējusies baklažānu, meloņu un saldo piparu audzēšanā siltumnīcās, kas pārklātas ar polietilēna plēvi. Tas bija arī viņas diplomdarba temats.
|
1964. gadā Gaujas palienē bija jau vesela siltumnīcu pilsētiņa. Tā sastāvēja no 42 ar polietilēna plēvi pārklātām siltumnīcām, kas sadalītas divos 250X40 m blokos. Augsni tajos apstrādā ar traktoriem.
Līdzekļi, kas tika patērēti šādu siltumnīcu celšanai 20 000 kv.m. platībā, atmaksājās šo siltumnīcu ekspluatācijas pirmajā gadā. Bez tam kolhozs tai pašā gadā, realizējot šais siltumnīcās izaudzētos dārzeņus, ieguva 18 tūkstošus rubļu tīrā ienākuma.
1968.gadā siltumnīcas, kas pārklātas ar plēvi, aizņēma jau vairāk nekā 30 000 kv.m.. 1969.gadā tika nodotas ekspluatācijā 8 000 kv.m. jaunas konstrukcijas siltumnīcas, kas pārklātas ar polietilēna plēvi. Pēc Ādažu parauga šādas siltumnīcas uzceltas arī daudzos Latvijas un citu padomju republiku kolhozos.
====================================
🌱🌱🌱
Dārzeņu fabrika kolchozā
No Saulkrastu šosejas tālu redzams 40 metru augsts skārda dūmenis, no kura veļas melni dūmi. Pasažieri un gājēji bieži taujā vietējiem iedzīvotājiem: — Kas tas Jums tur, mežmalā, par jaunu uzņēmumu? — Tā ir mūsu jaunā «dārzeņu fabrika» — lepni atbild Ādažu kolchoznieki.
No Saulkrastu šosejas tālu redzams 40 metru augsts skārda dūmenis, no kura veļas melni dūmi. Pasažieri un gājēji bieži taujā vietējiem iedzīvotājiem: — Kas tas Jums tur, mežmalā, par jaunu uzņēmumu? — Tā ir mūsu jaunā «dārzeņu fabrika» — lepni atbild Ādažu kolchoznieki.
 |
| vienā no pēdējā laikā uzceltajām siltumnīcām dārzeņu audzētājs b. Bērziņš rožu mājā. |
Rīgas rajona Staļina vārdā nosauktā lauksaimniecības arteļa siltumnīcas var ar pilnām tiesībām saukt par dārzeņu fabriku. Tur visu gadu aug loki, redīsi, spināti, dilles, salāti un daudzas citas dārzeņu kultūras. Siltumnīcu kopplatība nav liela — tikai tūkstoš kvadrātmetru, bet to izmanto ļoti racionāli. Biedra Bērziņa vadītā dārzeņu audzētāju brigāde gadā ievāc trīs līdz četras ražas. Lauksaimniecības artelis saņem no dārzeņu audzēšanas 200- 300 tūkstoš rubļu ienākuma gadā. Bija agrs marts ar rīta salnām, bet kolchozs jau ik dienas piesūtīja Rīgas tirdzniecības organizācijām simtiem kilogramu dažādu dārzeņu. Redīsus vien pārdeva turpat tonnu. Tagad zem stikla jumtiem izstādīti tomāti, gurķi, un puķu kāposti. Gurķi un tomāti jau ziedos. Plauktos simtiem kastīšu ar kūdras un trūdzemes podiņiem, kuros iesēti pētersīļi, selerijas, redīsi un rabarberi. — Pēc plāna mums no katra kvadrātmetra jāievāc 5 kilogrami dārzeņu, — stāsta b. Bērziņš. — Bet, apsverot visas iespējas, mēs nolēmām šo uzdevumu pārsniegt divkārt un dot kolchozam vismaz 400 tūkstoš rubļus ienākuma. Dārzeņu audzēšana kolchozā ir ļoti ienesīga nozare. Pašlaik kolchoznieki ceļ jaunas siltumnīcas un iekārto lecektis. Reizē pārkonstruē arī apkures sistēmu un uzlabo aplaistīšanu. Siltumnīcās audzē arī daudz ziedu: neļķes, krizantēmas, atraitnītes u. c. Bet kolchoznieku lepnums ir rožu māja, kur aug simtiem rožu. Daudzas no tām jau uzplaukušas.
|
🍅🍅🍅
🍆🍆🍆
* Darba Balss / 24.12.1961
* Darba Balss / 24.12.1961
Darba pieredzes apmaiņā
Darba pieredzes apmaiņā
🍀🍀🍀
Jaungada svētkiem ziedu netrūks
Ieejot Ādažu kolhoza dārzniecības siltumnīcās, nokļūstam īstā ziedu valstībā. Kuplās alpu vijolītes piebārstītas ar tauriņveidīgiem dažādu nokrāsu ziediem. Prīmulu spilgtais lapu zaļums un krāšņie ziedi atgādina pavasarīgu pļavu. Zem kuplajām kallu lapām var paslēpties to kopējas, dienas gaismas spuldžu mirdzumā viz baltie, piltuvveidīgie ziedi. Neļķu mājā savā krāšņumā sacenšas triju mūsu republikas pilsētu vārdos nosauktās neļķes: rozā Rīgas pērle, baltā liepājniece un koši sarkanā valmieriete. Vai plašās kolhoza siltumnīcas izmanto tikai ziedu audzēšanai? Ilggadīgais dārznieks Osvalds Bērziņš atbild: Nē, līdz pat oktobra beigām visa zemstiklu platība bija aizņemta ar dārzeņu kultūrām. Lūk, šajā siltumnīcā vēl novembra sākumā zaļoja gurķi. Nelielā platībā vienā no siltumnīcas blokiem mākslīgajā apgaismojumā jau spilgti zaļo tomātu, gurķu, salātu un citu dārzeņu dēstiņi. Kad februārī divos blokos beigs ziedus raisīt alpu vijolītes, to vietā izstādīs gurķus un sabiezinājumā salātu dēstus. Kallas martā nomainīs tomāti, un tā līdz ar pavasara iestāšanos visa zemstiklu platība būs aizņemta ar dārzeņiem. Čaklā dārzkopju saime sava pieredzes bagātā dārznieka Osvalda Bērziņa vadībā panākusi, ka katru zemstikla kvadrātmetru racionāli izmanto visu gadu. Dārzkopju kolektīvs Jauno gadu sagaidīs ar izciliem darba rezultātiem. Plānoto 30.000 rubļu vietā ieņēmumi par pārdotajiem dārzeņiem un ziediem sasniedz 50.000 rubļu. Tai skaitā vislielākie ienākumi 30.000 rubļu ir no puķēm. Rozes devušas 8 tūkstoš rubļu ienākumu, kallas 7, alpu vijolītes 5 tūkstošus. Jaungadam Rīgas darbaļaudis no kolhoza dārzniecības saņems vēl 10.000 alpu vijolīšu ziedu, 500 kallu, daudz smaržīgo neļķu un frēziju. Ar atzinību dārzkopis Osvalds Bērziņš runā par savām čaklajām palīdzēm rožu kopējām Zelmu Liepiņu un Paulīnu Volānu, glezno kallu audzētājām Ernu Pētersoni un Natāliju Gambalatu, alpu vijolīšu aprūpētājām Martu Ņikitinu un Adeli Laganovsku. Ļoti centīgas darbā ir arī komjaunietes Velta Meijere un Zinaida Zūga. Palīdžu raitais darba solis un prasmīgās rokas deva krietnu ieguldījumu ražošanas plāna pārsniegšanā, saka dārznieks. Novēlam dārzniecības kolektīvam arī nākošajā septiņgades ceturtajā gadā gūt krietnus panākumus darbā, vēl vairāk iepriecināt pilsētniekus ar krāšņo puķu rotu un vitamīniem bagātiem agriem dārzeņiem.
🌺🌺🌺
Pirmie dārzeņi, brīnišķas kallas
Kaut sals pirms dažām dienām sasniedza pat -25, Ādažu kolhoza siltumnīcās kupli sazaļojušas bietītes, pētersīļi, selerijas, milzīgas ziedu vāles raisa kallas ar krāsu raibumu acis iepriecē ciklamenas. Dārzniecības ļaudis pagājušajā gadā deva kolhozam ap 100 tūkstoš rubļu ienākuma, pusi no tā iegūstot par zemstikla kultūrām. Šogad šim skaitlim jāpieaug līdz 150 tūkstoš rubļiem tajā skaitā no zemstikla platībām līdz 80 tūkstošiem rubļu. Tāpēc darba netrūkst. Vairākas reizes nedēļā uz Rīgu brauc automašīnas ar agrīnajiem dārzeņiem un ziediem. Jau trešās lapiņas raisa gurķu dēsti, pašlaik sēj salātus un redīsus.
 |
| Čakla strādniece ir kādreizējā Rīgas 2. bērnu nama audzēkne, tagad kolhoza audžumeita Tamāra Urbasa (attēlā pa kreisi). Aug arī Jekaterinas Regānes (pa labi) darba prasme. |
* Darba Balss / 23.01.1963
H. Avota teksts.
🌹🌹🌹
„Ādažos" labākā otrā brigāde
Pagājušā gadā kolhoza «Ādaži» dārzniecības otrās brigādes ļaudīm vajadzēja krietni pastrādāt, lai nepaliktu parādā dārzeņu pārdošanā valstij. Bet šogad? 50 000 rubļu ienākumu, ko brigāde iepriekšējā gadā ieņēmusi pa visu gadu, šogad jau ieņemti par zemstikla kultūrām. Brigāde cīnās par komunistiskā darba brigādes nosaukuma (dārznieks O.Bērziņš) iegūšanu. Iepriekšējos mēnešos uz pilsētu aizceļojuši ap 1 t puķu kāpostu. 2 t salātu, 0,5 t redīsu. Dārzeņu kopēji prasmīgi izmanto zinātnes atziņas. Sintētiskās plēves pasargā stādus no aukstajiem pavasara vējiem un salnām, tādēļ jau varēja novākt no lauka un nodot 4 t tomātu un 8 t gurķu. Bet abas dārzniecības brigādes kopā nosūtījušas ap 65 t gurķu, pārsniedzot plānu par 15 tonnām. Daudz darba vēl gaida kolhoza «Ādaži» dārzniecības otrās brigādes ļaudis līdz rudenim jāpārdod valstij 20 t kāpostu, 10 t burkānu un 52 t galda biešu.
S. Krastiņš
* Darba Balss / 17.07.1963
* Darba Balss / 17.07.1963
🍅🍅🍅
MUMS ŠEIT DAUDZ KO MĀCĪTIES
Ādažu kolhoza dārzniecība kļuvusi par īstu jauno kadru kalvi. Uz lauka vai siltumnīcās, zemes sagatavošanā, pie gurķiem, tomātiem vai ziediem visur redz saimniekojam jaunietes. Pagājušajā gadā republikas lauksaimniecības neklātienes tehnikumu beidza Vija Melnalksne un Elza Briede. Tagad viņas strādā Ādažu dārzniecībā. Kopš pagājušā gada par šī kolektīva locekli kļuvusi arī komjauniete Leontīne Balule. Enerģisko jaunieti kolhoza komjaunieši ievēlēja par savas pirmorganizācijas sekretāri.
Ādažu kolhoza dārzniecība kļuvusi par īstu jauno kadru kalvi. Uz lauka vai siltumnīcās, zemes sagatavošanā, pie gurķiem, tomātiem vai ziediem visur redz saimniekojam jaunietes. Pagājušajā gadā republikas lauksaimniecības neklātienes tehnikumu beidza Vija Melnalksne un Elza Briede. Tagad viņas strādā Ādažu dārzniecībā. Kopš pagājušā gada par šī kolektīva locekli kļuvusi arī komjauniete Leontīne Balule. Enerģisko jaunieti kolhoza komjaunieši ievēlēja par savas pirmorganizācijas sekretāri.
— Šeit nostiprināsim skolā iegūtās teorētiskās zināšanas, praksē iepazīsimies ar jaunākajām dārzeņu audzēšanas metodēm, un tad dosimies uz atpalikušākiem kolhoziem palīgā attīstīt dārzkopību, — saka šīs jaunietes. Sintētiskā seguma augu mājā leknos gurķus apkopj pulciņš meiteņu. Tās ir lauksaimniecības neklātienes tehnikuma jaunāko kursu audzēknes, kas šeit ieradušās praksē. Sastapām arī prakses vadītāju A. Tauriņu: Ādažu kolhoza dārzniecība ir ļoti vispusīga. Šeit pielieto visprogresīvākās dārzeņu un puķu audzēšanas metodes, izdara izmēģinājumus republikas zinātnisko iestāžu darbinieki. Piemēram, praktikantiem ļoti interesanti iepazīties ar dārzeņu audzēšanu zem sintētiskajām plēvēm un sevišķi — no stikla plastikas uzceltajā augu mājā. Ļoti daudz derīgu padomu viņām sniedz dārznieks, mūsu tehnikuma pedagoģiskās padomes loceklis b. Bērziņš. Arī dārznieks ar tehnikuma audzēkņu veikumu apmierienāts: Meitenes strāda čakli. Liela nozīme tam, ka daļa no viņām jau agrāk strādājušas. Uņ ja cilvēks mācās neklātienē, tad skaidrs, ka viņš savu profesiju izvēlējies pārdomāti, atdos tai visu sirdsdegsmi. 
🌸🌸🌸
Šeit gadā ražos 350 tonnas dārzeņu
Atceries, lasītāj, aizvadītā gada fotopanorāmu, ko publicējām mūsu laikraksta 1.janvāra numurā! Kādā uzņēmumā bija redzams ļaužu pulciņš, kas stingri noteiktā rakstā plašā tīrumā ieraka baltus stabus. Ādažu kolhozā sākās gigantiskas sintētiskās plēves siltumnīcas būve . . . Spriegā darbā aizritējuši 3 mēneši. Vienu hektāru lielā siltumnīca gatava! Saule tajā jau izkausējusi sniega segu, un drīz te iebrauks traktorl, lai sāktu augsnes apstrādi. Pašreiz būvbrigādes ļaudis līdzās pirmajam steidz otra tikpat liela sintētisko plēvju korpusa būvi. Ādažu kolhoza dārzeņkopji jau šogad jaunajās siltumnīcās apņēmušies saražot 350 tonnu dārzeņu. Ķīmijas produktu izmantošana siltumnīcu būvē samazinājusi augu māju izmaksu desmitkārt, salīdzinot ar stikla siltumnīcām. Jaunais siltumnīcu kombināts kolhozam gadā dos 175.000 rubļu tīras peļņas.
 |
| Ādažu kolhozā sākās gigantiskas sintētiskās plēves siltumnīcas būve … |
A. Klīves teksts
🍀🍀🍀
* Darba Balss / 26.07.1964
🍅🍅🍅
Polietilēna siltumnīcas
Kolhozā „Ādaži“, kas atrodas netālu no Rīgas, vairāku hektāru platībā ierīkotas neparastas siltumnīcas. To karkasus sedz sintētiskā plēve. Zem sintētiskajiem jumtiem valda īsta dienvidu vasara. Kolhoznieces novāc lielas zeltainas melones, trīs četrus kilogramus smagus arbūzus, baklažānus un sarkanos piparus. Lieliski ienākušies arī gurķi un tomāti. Kolhoza dārzeņu audzētāji pirmie Padomju Savienībā stikla vietā sāka izmantot sintētisko plēvi. Tas bija pirms sešiem gadiem. Šai laikā uzkrātā pieredze uzskatāmi parāda, ka siltumnīcas ar sintētiskās plēves segumu ir daudz pārākas par parastajām siltumnīcām. Izdevumi to uzcelšanai ir 10 līdz 15 reizes mazāki. Dārzeņi ienākas nesalīdzināmi ātrāk (kopīgais veģetācijas periods ir par diviem mēnešiem īsāks nekā stikla siltumnīcās). Vienā sezonā, kas ilgst no marta beigām līdz novembrim, var novākt divas trīs ražas. Pirmie izaug redīsi, salāti, loki, dilles un kolrābji, pēc tam - gurķi, tomāti un dienvidu augļi, bet trešajā periodā - redīsi, kabači un citi dārzeņi. Siltumnīcas iekārtotas tā, ka augsni var apstrādāt un dārzeņus kopt ar traktoriem. Sekojot Ādažu kolhoza paraugam, arī citas piepilsētas saimniecības šogad paplašināja siltumnīcu platības zem sintētiskās plēves. Tās pārsniedz 20 hektārus. Izmantojot jauno metodi, bija iespējams pārdot dārzeņus par krietni zemākām cenām. Šopavasar rīdzinieki pirmos gurķus un citus dārzeņus varēja nopirkt par vienu rubli lētāk nekā iepriekšējos gados.
 |
| Ādažu kolhoza siltumnīcu saimniecība. |
| Polietilēna siltumnīcas |
1964.08.22 Za Pobedu Kommuņizma (Ludza)
|
🍉🍉🍉
Pieredzes stafete ceļo
Pagājušajā mēnesī pa rajona saimniecībām ceļu uzsāka «Pirmrindas pieredzes un zinātnes atziņu ieviešanas stafete». Šīs stafetes albumi rajonā ceļo pa trim maršrutiem, un katra saimniecība albumā ieraksta savu labāko pieredzi. Stafete, kaut ceļojusi tikai vienu mēnesi, ir kļuvusi par plašu pirmrindas pieredzes un zinātņu sasniegumu ieviešanas rosinātāju. Saimniecību ļaudis pārskata un rezumē jau paveikto, to parāda albumā un gūst jaunu stimulu turpmākajam darbam. Stafetes nodošana izvēršas par divu kolhozu pirmrindnieku pieredzes apmaiņas un draudzības svētkiem, rodas spēcīgi sacensības asni. Viena no saimniecībām, kura stafeti jau nodevusi tālāk, ir Ādažu kolhozs. Šīs saimniecības ļaudis albuma lapās parāda savu pieredzi dārzeņu audzēšanā polietilēna plēves siltumnīcās. Lai ar Ādažu kolhoza gūtajiem panākumiem, par kuriem viņi stāsta albumā, iepazīstinātu visu plašo «Darba balss» lasītāju saimi, šodien dodam vārdu saimniecības dārzkopim O. Bērziņam.
Jau 1958. gadā Ādažu kolhozā sākām dārzeņu un puķu audzēšanu zem sintētiskajām plēvēm. Sešgadīgā pārbaude un novērojumi, lietojot dažādus stikla atvietotājus, rādīja secinājumu, ka vislabākos panākumus var gūt, ja ap 2 m augstos siltumnīcu karkasus pārsedz ar polietilēna plēvi. To varam uzskatīt par pagaidām labāko stikla atvietotāju dārzeņu un puķu audzēšanā. Plēves izmantošanai var lietot vienkāršus, lētus karkasus. Zem tiem atrodošās platības var apstrādāt ar traktora palīdzību, tāpat arī dārzeņu kopšanu pirmajā laika posmā iespējams mehanizēt. Darbus var veikt neatkarīgi no laika apstākļiem. Kā trūkums jāatzīmē plēves mazizturība, tā kalpo tikai 7—9 mēnešus, tas ir, vienu ražošanas sezonu. Neraugoties uz plēves īso kalpošanas laiku, tā atmaksājas labāk nekā siltumnīcu būvē ieguldītie līdzekļi. Galvenais, ka ar nelielu kapitālieguldījumu iespējams īsā laikā pārsegt lielas platības. Tā, piemēram, Ādažu kolhozā šopavasar dažos mēnešos uzbūvēja divas ar plēvi pārsegtas siltumnīcas 2 ha platībā, tādējādi līdzšinējās zemstikla un zemplēves platības palielinot 50 reizes. Jaunizbūvētajās siltumnīcās 1 ha apstādīts ar tomātiem, 1 ha ar gurķiem, atdalot no pēdējā nelielu platību izmēģinājumiem meloņu, arbūzu, paprikas un baklažānu audzēšanai. Priekškultūra te bija salāti, redīsi, dilles un seleriji. Līdz 1. augustam jau novākts ap 75 tonnu dārzeņu, tai skaitā ap 50 tonnu gurķu un 15 tonnu tomātu.
O. Bērziņš, Ādažu kolhoza dārzkopis
🌸🌸🌸
🍅🍅🍅
Nodosim valstij 20.230 tonnas dārzeņu
Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, slimnīcas, sakņu veikali katru dienu jau saņem simtiem kilogramu jaunās ražas gurķu, salātu, redīsu, loku. Ar katru pavasara mēnesi vitamīniem bagātās barības īpatsvars darbaļaužu uzturā kļūst aizvien lielāks. Mūsu pārvaldes saimniecību dārzeņu audzētāji netaupa pūles, lai republikas galvaspilsētas iedzīvotājus nodrošinātu ar bagātīgu dārzeņu klāstu. Sarunā ar «Darba balss» korespondentu ražošanas pārvaldes vecākā agronome M. Laicāne minēja interesantus skaitļus un faktus, kas raksturo šīs ražošanas straujo attīstību mūsu kolhozos un sovhozos.
Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, slimnīcas, sakņu veikali katru dienu jau saņem simtiem kilogramu jaunās ražas gurķu, salātu, redīsu, loku. Ar katru pavasara mēnesi vitamīniem bagātās barības īpatsvars darbaļaužu uzturā kļūst aizvien lielāks. Mūsu pārvaldes saimniecību dārzeņu audzētāji netaupa pūles, lai republikas galvaspilsētas iedzīvotājus nodrošinātu ar bagātīgu dārzeņu klāstu. Sarunā ar «Darba balss» korespondentu ražošanas pārvaldes vecākā agronome M. Laicāne minēja interesantus skaitļus un faktus, kas raksturo šīs ražošanas straujo attīstību mūsu kolhozos un sovhozos.
M. Laicāne: Piepilsētas saimniecību specializācija dārzeņu audzēšanā no gada gadā dod aizvien labākus rezultātus. Šogad no 1350 ha lielas kopplatības, kas Rīgas pārvaldē atvēlēta dārzeņiem, valstij pārdos krietni daudz produkcijas - 20230 tonnas.
KORESPONDENTS: Lai varētu raksturot šīs ražošanas nozares attīstību, būtu interesanti šā gada uzdevumu salīdzināt ar pērnā gada veikumu.
M. Laicāne: Salīdzinājumu lai izdara paši lasītāji. Tas ir ļoti spilgts. Minēšu tikai pērnā gada attiecīgos skaitļus. 1963. gadā pārvaldes kolhozos un padomju saimniecībās dārzeņi aizņēma par 300 ha mazāku platību. Valstij tika pārdots nedaudz vairāk par 11500 tonnām kāpostu, biešu, tomātu, gurķu, burkānu, seleriju, salātu, redīsu, loku. Atšķirībā no pērnā gada šogad ievērojami vairāk saražos agros dārzeņus.
KORESPONDENTS: Tas droši vien sakarā ar daudzo polietilēna plēvju siltumnīcu būvi?
M. Laicāne: Jā, dārzeņu audzētāji ir draugos ar ķīmiju un tās devumu lieti izmanto. Četrās saimniecībās: «Ādažos», «Budeskalnos», «Olainē» un «Salienā» agros dārzeņus gurķus, tomātus, salātus, lokus un redīsus audzēs 2 ha lielās plēvju siltumnīcās - gigantos. Septiņos kolhozos: «Ķekavā», «Daugavā», «Mežvidos», «Vienībā», «Spēkā», «Spilvē» un «Sauriešos» agrie dārzeņi zaļos 0,5 ha lielās plēvju siltumnīcās. Tā kā iesākām sarunu par to, kā dārznieki ievieš praksē ķīmijas devumu, gribu piebilst, ka vairāki īsti sava darba entuziasti pievērsušies jaunam perspektīvam pasākumam dārzeņu audzēšanai bezaugsnes apstākļos. Četri mūsu dārznieki biedri E. Mazurkēvičs («Saliena»), M. Kalniņa («Daugava»), J. Ozols («Mārupe») un C. Gailis («Atmoda») par pērnā gada panākumiem nesen saņēma Lauksaimniecības produktu ražošanas un sagādes ministrijas prēmijas. Šogad C.Gailis hidroponikā audzē dārzeņus jau 300 kvm platībā un no katra kvadrātmetra jau novācis vairāk nekā kilogramu lielu ražu.
KORESPONDENTS: Un ko jūs varat pastāstīt par dārzeņu audzēšanu atklātā laukā?
M. Laicāne: No šīm platībām, protams, iegūsim vislielāko produkcijas daudzumu. «Salienā» dārzeņi aizņems 350 ha, «Budeskalnos» 200 ha, "Olainē" 262 ha. Salienieši galvenokārt pievērsīsies burkānu audzēšanai. No 215 ha lielas platības viņi paredzējuši vidēji iegūt pa 166 cnt no ha. «Olainē» visvairāk audzēs kāpostus 150 ha platībā. Šai saimniecībā plānotā vidējā raža ir 185 cnt no ha. Šogad visas saimniecības, kas specializējas dārzeņu audzēšanā, pievērsīsies arī sīpolu audzēšanai. Pērn pilsētu darbaļaudis ļoti asi izjuta sīpolu trūkumu tirdzniecībā. Šogad tie vairs pircējiem rūpes nesagādās. Pērn pārliekā sausuma dēļ daudzas saimniecības nevarēja izpildīt plānoto uzdevumu gurķu audzēšanā. Šogad gurķi netrūks, jo polietilēna siltumnīcās tos izaudzēs neatkarīgi no laika apstākļiem.
M. Laicāne: Bez šaubām: «Ādažu» kolhoza vadītāji, piemēram, aprēķinājuši, ka jaunā polietilēna plēvju siltumnīca vien saimniecībai dos ap 175.000 rubļu tīrās peļņas gadā. Diemžēl, dažas mūsu pārvaldes saimniecības dārzeņu audzēšanai neveltī vajadzīgo uzmanību un tādējādi palaiž vējā milzīgus līdzekļus, ko varētu dot šīs ražošanas nozares attīstība. īpaši tas jāsaka par kolhozu «Rīts», kam visi apstākļi plaši izvērst dārzeņu ražošanu. Gribētos ieteikt kolhoza vadītājiem apciemot, piemēram, Ādažu kolhozu, paskatīties, pamācīties.
 |
Ādažu dārzniecības komunistiskā darba brigāde |
Ādažu kolhozā šais dienās pabeidza lielās polietilēna plēves siltumnīcas otrās kārtas būvniecību. Saimniecības būvbrigādes ļaudis turēja doto vārdu, noteiktajā termiņā beidzot darbus. Tagad siltumnīcā jau saimnieko dārzeņu audzētāji. Aizvakar šeit sāka dēstīt salātus. Galvenās platības aizņems gurķi un tomāti. Ādažu dārzniecības komunistiskā darba brigāde te šogad apņēmusies izaudzēt 350 t dārzeņu.
M. Laicane
Darba Balss (Rīgas rajons);
Darba Balss (Rīgas rajons);
19.04.1964;
🍀 🍀 🍀
🍀🍀🍀
PAVASARIS ĀDAŽOS
Uz Baltezera ledus vēl pēdējie bļitkotāji. Bet turpat aiz sila Ādažu kolhoza dārzniecībā jau pavasaris. Kolhoza celtnieki apvelk ar polietilēna plēvi pēdējos siltumnīcu karkasus. Šogad plēvju segtās platības palielinās līdz 2,5 hektāriem. Dēstu mājā strādnieces sagatavo gurķu stādus. Tiklīdz augsne zem plēvēm būs saules iesildīta, tos pārstādīs plašajās siltumnīcās. Dārznieku O.Bērziņu šajās dienās varam sastapt visur. Viņš rūpējas, lai viss tiktu laikus sagatavots. Ne diena tik dārgā pavasara laika nedrīkst iet zudumā. Ražai pilsētnieku galdā jānonāk laikus. Arī šopavasar dārznieks O.Bērziņš pārsteidz ar interesantiem jaunumiem. Ne jau sensācijas dēļ. Eksperimentēdams viņš mēģina ieraudzīties nākotnē. Šoreiz jaunā kultūra ir sēnes šampinjoni, Nezinātāji tās sauc par «suņu sēnēm». Īstenībā tās ir visgaršīgākās un visvērtīgākās sēnes. Vai to audzēšanai nevarētu izlietot siltumnīcu neizmantotās platības? To O.Bērziņš kopā ar zinātniskajiem darbiniekiem dažādos variantos izmēģina apmēram 20 kvm platībā. Jau pirmie rezultāti liecina, ka ar sēņu audzēšanu ir vērts nodarboties.
Dārzniecībā turpina risināt jautājumu par dārzeņu ražošanas palētināšanu. Jo zemāka būs pašizmaksa, jo lētāki būs dārzeņi pilsētas ļaudīm. Ar polietilēna plēvi segtais kombināts ļauj ražot lēti. Tomēr ar sasniegto vēl nedrīkst apmierināties. Tādēļ tagad «Ādažu» dārzeņkopjiem prātā jaunas viegla tipa pārnesamas plēves siltumnīcas. Dārznieki vairs nebūs piesaistīti tikai kombināta platībai. Operatīvi pārvietojot karkasus ar plēvēm, augstas ražas varēs iegūt vēl lielākās platībās. Radošu ieceru O. Bērziņa vadītajam dārzniecības kolektīvam daudz. Ikviens apzinās, ka, strādājot šodienai, jādoma arī par rītdienu. To viņi dara jau no pavasara pirmajām dienām.
G. Līvena teksts
* Darba Balss / 18.04.1965
🍅🍅🍅
RĪDZINIEKI GAIDA DĀRZEŅUS
Lai plašāk apgādātu Rīgas darbaļaudis ar dārzeņiem, kolhozā «Ādaži» pagājušajā gadā uzcēla polietilēna plēvju siltumnīcu kombinātu divu hektāru platībā. Plānojot dārzeņu ražošanu šogad, tajā piedalījās arī kolhoza speciālisti. Tātad varēja secināt, ka izvēlētais uzdevums dārzkopjiem ir pa plecam. Tomēr šobrīd kolhozs līgumus par dārzeņu piegādi nepilda. Līdz 1. maijam no līgumā paredzētajām 3,7 tonnām dārzeņu bija piegādāta tikai 2,1 tonna. Kolhoza dārznieki biedri Bērziņš un Ūdris aizbildinās ar auksto laiku. Te jāizsaka pārmetums kolhoza valdei, kas laikus neparūpējās par polietilēna plēvju kombināta apsildīšanu. Piemēram, Olaines sovhozā apsildāmajās plēvju siltumnīcās jau novākts pa 7 kg sīpolloku un salātu no katra kvadrātmetra. Kolhoza dārzeņkopji jau samierinājušies, ka arī maijā paliks parādā rīdziniekiem trīs tonnas dārzeņu, tātad kopā 4,6 tonnas. Agros dārzeņus Rīgā gaidīt gaida. Noslēgtais līgums - likums. Tāpēc Ādažu dārzeņu audzētājiem vēlreiz jāapsver visas iespējas un jācenšas strādāt tā, lai parāds nevis augtu, bet to likvidētu.
A. SOKOLOVSKA, ražošanas pārvaldes agronome dārzkope
* Darba Balss / 16.05.1965
* Darba Balss / 16.05.1965
🍆🍆🍆
* Darba Balss / 23.01.1966
🍆🍆🍆
Vasara nāk pilnā briedā
A. Vaidars
* Darba Balss / 10.04.1966🍅🍅🍅
Rīgas rajona kolhoza “Ādaži”
dārzeņu audzētāja Skaidrīte Kļaviņa ievāc agro tomātu ražu.
🍅🍅🍅
AGRĀK NEKĀ CITUS GADUS
Kad mūsu slimnīcas, bērnudārzi, sakņu veikali šogad saņēma pirmos smaržīgos gurķus? Kad īsti? Kas to vairs atceras, — varbūt maija sākumā, varbūt aprīlī, katrā ziņā tas bija ļoti agri. Rīgas rajona kolhoza «Ādaži» siltumnīcu saimniecības strādniece Hilda Virza arī saka, ka šopavasar viņi pirmo ražu ievākuši 25 dienas agrāk.
| AGRĀK NEKĀ CITUS GADUS |
1967.07.05 Zvaigzne A. CIPIZUBOVA teksts |
🍅🍅🍅
.jpg "J. STŪRMAŅA foto") |
| Paulīna Loginova |
Ja ar katru dienu vairāk un vairāk dažādu jauno dārzeņu parādās Rīgas veikalu plauktos, tad šeit savs paldies jāsaka arī Rīgas rajona kolhoza «Ādaži» I brigādes dārzniecības brigadiera palīdzei komjaunietei Paulīnai Loginovai (attēlā) un pārējām dārzniecības meitenēm, kas ik dienas rūpējas, lai rīdzinieki saņemtu pēc iespējas vairāk dārzeņu.
1969.04.02 Padomju Jaunatne
V. RUDOJA
===========
Prakse zinātnei palīdz
Vairākas dienas republikā un arī mūsu rajonā viesojās Vissavienības dārzeņu audzētāju semināra apspriedes dalībnieki. Viņu uzmanības centrā bija ķīmijas izstrādājumu pielietošana un lietderība dārzeņu audzēšanā. Piektdien semināra dalībnieki apmeklēja Ādažu kolhoza dārzniecību. Tur viņus iepazīstināja ar polietilēna plēvju pielietošanu agro dārzeņu un puķu audzēšanā. Pavasarī siltumnīcās, kas segtas ar polietilēna plēvi, audzējam salātus un kāpostu stādus, tad gurķus un tomātus, bet rudenī trešo ražu iegūstam no puķēm, stāsta, kolhoza priekšsēdētājs J. Kukielis, vezdams atbraucējus gar tikko iekārtoto skvēriņu un strūklaku.
Visi ar lielu interesi apskata siltumnīcu pēc siltumnīcas. To divas garas rindas. Zem mākslīgā stikla vesela saimniecība. Strādnieki vāc gurķus. Skatienu piesaista tomātu oranžo un sarkano ķekaru bagātība. Zinātniekus lūdz apstāties pie siltumnīcām ar dienvidu augiem — piparu un baklažānu plantācijām. Katrs var nogaršot saldo meloni un pat arbūzu. Kolhoza siltumnīcā labi aug visi šie dienvidu brīnumi un nemaz nejūtas slikti. To visu nodrošinājusi ķīmija. Stikls. Tas patiešām ir jau pagātnes materiāls. Sintētiskās plēves nodrošina labus apstākļus gan ziemeļu, gan dienvidu augiem. Lai tikai rūpniecība šos materiālus pasteidzas saražot vairāk! Mūsu rajonā pagaidām zem plēvēm dārzeņi aug tikai pāris desmitos hektāru, secina lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks Osis. Ja šādi iekārtotu vēl vismaz 50 — 60 ha, mēs Rīgas, iedzīvotājus varētu pilnīgi nodrošināt ar agrajiem dārzeņiem. Nākotnē šis uzdevums jāatrisina un to atrisinās. Tādēļ zinātnieki pētī šī un citu sintētisko materiālu pielietošanu lauksaimniecībā. Prakse un ādažnieku novērojumi būs lielisks iedrošinājums turpmākajiem pētījumiem, bet tiem savukārt jāietekmē ražošana. Ādažnieki pārliecināti, ka, arī polietilēna caurules pārbaudi izturējušas, tādēļ rūpniecībai jāpalielina to ražošana. Zinātnieki, Vissavienības lauksaimniecības ministrijas pārstāvji par redzēto iepriecināti. Viņi interesējas arī par puķu audzēšanu, neļķu un lefkoju sēklu iegūšanu, celtniecības izmaksām, plēves izturību un vienkāršu, pašu kolhoznieku konstruētu, vēdlogu atvēršanas mehānismu. Tā jau tam jābut - zinātnei un praksei jāiet roku rokā, vienai otru papildinot. Ar vairākiem izmēģinājumiem semināra dalībniekus iepazīstināja Tīraines izmēģinājumu stacijā.
* Darba Balss / 02.08.1967
M. Jurjānes teksts
🍆🍆🍆
* Darba Balss / 14.06.1967
* Darba Balss / 14.06.1967
🍆🍆🍆
1967.05.26 Darba Balss (Rīgas rajons)
* Darba Balss / 26.05.1967
🍅🍅🍅
Man patika un gribu atbraukt atkal
CIEMIŅU MIKROINTERVIJAS
Vakar no Rīqas atvadījās divas latviešu tūristu grupas, kas bija ieradušās dzimtenē no Amerikas kontinenta. Aizvadītajās dienās kopā sanāca daudz interesantu un iespaidiem bagātu ekskursiju, daudz sirsnīgu un neaizmirstamu tikšanos. Tām jāpieskaita arī Rīgas rajona kopsaimniecības «Ādaži» apciemojums Līgo vakarā, kad kopīgi svētkus svinēja tālie ciemiņi, viesmīlīgie ādažnieki, Rīgas un Maskavas rakstnieki. — Cik jauki te Ādažos, — «Dz. B.» reportierim sacīja tautiete Dzintra Sīpoliņa no Otavas. — Skaistu iespaidu atstāja iepazīšanās ar kolhoza kažokzvēru audzētavu un plato siltumnīcu saimniecību. Patīkami bija ari redzēt tik enerģisku un dzīvespriecīgu cilvēku, kāds mums daudziem šķita «Ādažu» priekšsēdētājs J. Kukelis. Sirsnīgo tikšanos allaž atmiņā sauks kolhoznieku darinātie suvenīri, kurus mums pasniedza. Man ļoti patika arī ciemošanās pie Skultes zvejniekiem. Dzimteni apmeklēju jau otro reizi, un tagad, sakot tai ardievas, atzīšos: es pie jums atgriezīšos tiklīdz vien radīsies tāda izdevība. Katrs tāds dzimtenes apciemojums sniedz spēku un dzīvesprieku ilgam laikam.
 |
| Amerikas latvieši iepazīstas ar Ādažu kopsaimniecības siltumnīcām. |
28.06.1968
🌸 🌸 🌸
 |
| Apsildāmās siltumnīcas Rīgas rajona kolhozā "Ādaži" / 14.09.1968 |
 |
| Agro gurķu apputeksnēšana ar bišu saimju palīdzību zemplēves teritorijā / 11,05,1969 |
🍅🍅🍅
* Darba Balss / 10.01.1968
🌸🌸🌸
Ādažu dārzkopju jaunumi
Aizvadītajā gadā Ādažu dārzeņkopji saražoja ap 900 tonnu produkcijas. Lieli uzdevumi saimniecībai arī šogad. Kolhoznieki apņēmušies valstij pārdot vēl vairāk dārzeņu, ātrāk nekā citus gadus piegādāt agros gurķus, lokus, salātus un, protams, no šīs ražošanas nozares gūt vēl krietnākus ienākumus. Daudzos ekskursantus, kas tik bieži ierodas Ādažos, šeit vienmēr pārsteidz, kāds interesants jaunums. Arī šogad ādažnieki ir uzticīgi savai tradīcijai iet pa meklētāju ceļu. Patlaban siltumnīcu kombināta teritorijā spraigi rit būvdarbi. Kolhoza amatnieki šeit ceļ jaunu stikla māju. Metinātāji jau saliedējuši tērauda cauruļu karkasu. Drīz to nosegs ar platiem stikla logiem. Interesantais jaunums ir tas, ka šai siltumnīcā pirmo reizi pie mums augsnes apsildīšanai izmantos elektrību. Šīs metodes iniciatori ir Ļeņingradas ziemeļrietumu apgabalu lauksaimniecības mehanizācijas un eiektrifikācijas institūta darbinieki. Dārznieks Viktors Kivrāns Ļeņingradā pamatīgi iepazinās ar jauno metodi, ar Ļeņingradas apgabala sovhoza «Detska seļskaja» dārzeņkopju pieredzi. Šai saimniecībā plaši pielieto siltumnīcu augsnes apsildīšanu ar elektrodu palīdzību. Apsvēruši visu pozitīvo, ādažnieki tagad šo jauno metodi ievieš arī savās mājās. Ļeņingradas institūts palīdz ar padomu un materiāliem. Jaunajā siltumnīcu blokā iekārtos izdedžu paklāju, bet virs tā novietos betona blokus ar elektrodiem. Uz šīs grīdas uzbērs kūdras kārtu, kurā audzēs gurķus. Augsnes apsildīšanu izdarīs naktīs. Tad mazāk noslogotas elektrības līnijas. Šai laikā siltumnīcās nav cilvēku, un tāpēc pat avārijas gadījumā nevar notikt nelaime. Dienā sasildītie betona bloki pamazām atdos kūdrai savu siltumu. Tādējādi gurķi varēs augt un attīstīties ideālos apstākļos. Jaunajai siltumnīcai dēsti jau aug un tiklīdz stikla māja būs gatava, tos pārstādīs kūdrājā. Ādažu dārzeņkopji plāno šai siltumnīcā pirmo agro gurķu ražu novākt marta sākumā uz Starptautisko sieviešu dienu. Interesi izraisa arī Ādažu prakse dārzeņu uzglabāšanā. Novembrī kolhozā novāca pēdējos redīsus. Tolaik Rīgas sakņu veikalos bija produkcijas pārpilnība. Kolhoziem un sovhoziem grūtības sagādāja arī dārzeņu nodošana bāzēs. Par redīsiem maksāja 20 kapeikas kilogramā. Tāpēc ādažnleki nolēma daļu saražotās produkcijas uzglabāt un nodot ziemā. Pirmās kompleksās brigādes dārzeņkopji redīsu kastītes novietoja saldētavā optimālā temperatūrā. Otrās brigādes ļaudis lietoja citu paņēmienu. Viņi redīsus sabēra kastītēs, apbēra ar zemi un novietoja pagrabā. Abās brigādēs saražoto produkciju līdz pat šim laikam uzglabāja ļoti labā stāvoklī. Tagad kolhozs par redīsiem saņem 1,20 rubļus kilogramā. Tāpat kā visus iepriekšējos gadus 1967. gada rudenī daudzi dārzeņu audzētāji nevarēja bāzēm un veikaliem nodot visus saražotos kāpostus un burkānus Ādažu kolhozam vien ap 100 tonnu kāpostu palika saimniecībā. Radās problēma, kā tos saglabāt, lai labā kvalitātē varētu realizēt ziemā. Brigadieris Heinrihs Ūdris kopīgi ar saimniecības valdes priekšsēdētāju Josifu Kukieli vienojās par visai vienkāršu pasākumu. Pārpalikušos kāpostus saveda vienā no polietilēna plēvju siltumnīcām, kuras platība ap 400 kvadrātmetru. Šeit uzstādīja siltuma ģeneratoru, izlika termometrus. Siltumnīcā pat visaukstākajās dienās, kad ārā dzīvsudraba stabiņš noslīdēja pie 25 grādu atzīmes, temperatūra saglabājās normas robežās. Kāposti nesalst, nevīst un nepūst. Tagad kolhozs tos piegādā valstij un par katru kilogramu saņem 15 kapeikas 3 reizes vairāk nekā rudenī. Dārzeņu ražošanas palielināšana aizvien vairāk saistās ar problēmu par produkcijas realizāciju Ādažnieki šai ziņā raduši savdabīgus atrisinājumus
A. Kalvāna teksts
🍀🍀🍀
 |
| Klaudija Baranova strādā pie ziedkāpostu griešanas. |
 |
| Zemplēvju tomātu ražu naski vāc Sandra Birkāne. |
1979.08.29 Cīņa
===========
🍀🍀🍀
ĀDAŽU KOLHOZĀ
lauku darbi rit pilnā sparā. Sēj auzas, stāda kartupeļus. Bet pie siltumnīcas jau redzami darba augļi -- kastēs nosūtīšanai veikalam sagatavoti loki un salāti. Saimniecība plāno gūt labus ienākumus no agrīnajām tomātu un kāpostu šķirnēm. Raženi aug arī gurķi, sarkanie pipari, melones un arbūzi.
ĀDAŽU KOLHOZĀ
Darba Balss (Rīgas rajons)
A. PLATĀ teksts
🍀🍀🍀
 |
| Siltumnīcu masīvs / 1973.g. |
 |
| Puķkope A. Lubāne / 04,03,1978 |
* * *
Vieni no pirmajiem valstī
Ādažu lauksaimniecības artelī, kas atrodas netālu no Rīgas, vairāku hektāru platību aizņem neparastas siltumnīcas. To karkasi apvilkti ar sintētisko plēvi. Zem caurspīdīgajiem zilganajiem jumtiem valda īsta dienvidnieciska vasara. Strādnieces te novāc prāvas dzeltenīgas melones, arbūzus, baklažānus, sarkanos pākstveida piparus. Saimniecību sakņkopji vieni no pirmajiem mūsu zemē stikla vietā sāka pielietot sintētisko plēvi. Sākums tam likts pirms sešiem gadiem Šai laikā uzkrātā pieredze uzskatāmi pieradījusi sintētisko plēvju siltumnīcu milzīgās priekšrocības. lzdevumi to ierīkošanai samazinās desmit piecpadsmit reizes. Nesalīdzināmi ātrāk nogatavojas visi dārzāji. Vienas sezonas laikā no marta beigām līdz novembrim siltumnīcās nobriest divas trīs ražas. Sekojot Ādažu kolhoza paraugam, Rīgas piepilsētas saimniecības šogad zem plēvēm audzē dārzājus vairāk nekā divdesmit hektāru platībā.
Zarja Komuņizma ( Krāslava ) / 21.12.1974
🌺🌺🌺
Kolhozā «Ādaži» turpinās dārzeņu kultūru sēja un stādīšana. Tīrumā jau aug 11 hektāru dārzeņu, tanī skaitā 3 hektāri redīsu, sīpolu un agro kāpostu. Pašlaik turpinās ziedu kāpostu izstādīšana, šim nolūkam sagatavota 12 hektāru platība. Pavisam saimniecībā šogad audzēs 40 ha kāpostu.
* Darba Balss / 14.05.1977
🌺🌺🌺
Ziedi svētku dienai
Rīgas rajona kolhoza «Ādaži» puķkopji sagatavojusi Latvijas galvaspilsētas sievietēm skaistu dāvanu Starptautiskajā sieviešu dienā. Rīgas veikali priekšsvētku dienās saņēmuši apmēram 200 tūkstošus ziedu, kas izaudzēti kolhoza siltumnīcās, — neļķes, tulpes un ciklamenas.
 |
Kolhoza "Ādaži" puķkope Gunta Jēkabsone sagatavo tulpes nosūtīašnai tirdzniecības tīklam
1978.03.08 Cīņa
🌸🌸🌸
* Darba Balss / 08.03.1978
🌸🌸🌸
 |
Ādažu siltumnīcās augsni silda ar elektrību. Siltumnīcas dežurante ieslēdz strāvu. |
| 🌸🌸🌸 |
Dārzeņi laikā un sortimentā
... No deviņām kultūrām vajadzīgajā daudzumā piegādātas tikai četras kultūras: sīpolloki, salāti, rabarberi. ziedu kāposti, pie tam visu rabarberu plānu izpildīja padomju saimniecība «Olaine», bet ziedu kāpostu — kolhozs «Ādaži». Sevišķi jācildina ādažnieki. Dārznieces M. Bērziņas vadībā šeit katru gadu izaudzē ievērojami vairāk agro ziedkāpostu. Arī šogad to sagāde izpildīta turpat divkārt. Plānu neizpildīja redīsu, pētersīļu, diļļu, skābeņu un lapu bietīšu sagādē, lai gan dažām kultūrām ir zināms attaisnojums iznīka diļļu sējumi, pavasara pusē izsala pētersīļi...
Agrorūpnieciskās apvienības vecākais agronoms I. Mitris
* Darba Balss / 20.08.1983🌺🌺🌺
 |
| Bijušo siltumnīcu vietā uzbūvēja gaļas pārstrādes uzņēmumu / a/s "GP-Ādaži", vēlāk SIA "BLC" |
==
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru