Kultūras nams - 1 <>



1970.gadā tika  nodota valdes ēka un  kultūras nams

 

🎀 🎀 🎀

ARUMS Andris – arhitekts.

Dzimis 1939.04.01. Kuldīgā. Beidzis A i z p u t e s vidusskolu (1956), RPI Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu (1962). Strādājis dažādās projektēšanas organizācijās un lauku kopsaimniecībās. Rīgas rajona galvenais arhitekts (1979 – 1994), Latvijas Arhitektu savienības (AS) biedrs (1982). Kolhoza Ādaži administratīvās ēkas (1969), kolhoza Cīņa sabiedriskās ēkas (1968 -72) projektu autors. 

Mājīgajā foajē starp sēdošajiem: Ilmārs Piruškins un Aivars Dzirkalis 

🎀 🎀 🎀

Pirms 60 gadiem (1936) dzimusi keramiķe Maiga Dimza-Dimme. Viņas darbi ir izstādīti Faencā, Valorisā, Gdaņskā, personālizstādes bijušas Rīgā un Siguldā. Viņa ir piedalījusies kafejnīcu «Sigulda», «Turaidas roze», «Gauja» un Ādažu kultūras nama interjera mākslinieciskajā izveidē. 

«Ādažu» kolhoznieces sagaida viesus savā jaunajā klubā.

1970.04.26 Padomju Jaunatne

🎀 🎀 🎀

Rit kārtējais estrādes ansambļa mēģinājums

🎀 🎀 🎀

ARHITEKTA IDEJAS ATKLĀSMES SFĒRA
OĻĢERTS KRAUKLIS

..... Minētajiem objektiem gribu pievienot līdz šim vēl tikpat kā nedzirdētu nosaukumu — Rīgas rajona lauksaimniecības arteļa «Ādaži» kultūras nams. Parastajā lauku ciematu kultūras nama tipa projekta realizācijā interjeru risinājums ir pilnīgi individuāls un, manuprāt, ļoti pārliecinošs. Autora — arhitekta O. Dombrovska domu realizējis ļoti atsaucīgs celtnieku kolektīvs no pašas saimniecības «Ādaži» (galvenā inženiera V. Ofkanta vadībā). Rezultātā izdevies radīt kvalitāti, kas, spriežot pēc pieredzes, nezin vai būtu pa spēkam kādai «normālai» celtniecības organizācijai. (Atcerēsimies, ka republikā pirmā dzelzsbetona čaula — «Sēnītes» pārsegums — realizēta ārpus Celtniecības ministrijas organizāciju ietvariem.) Vispārējais telpu sajūgums un to funkcionālā saistība saglabāta pēc tipa projekta. Skatītāju zāle risināta ļoti vienkārši ar divu galveno apdares materiālu pielietojumu. Sienu apakšējā zona nedaudz pāri cilvēka augumam apmesta marmora graudu cēlapmetumā. Augšējā daļa ietērpta finierētu gludu ozola paneļu apšuvumā līdz pat griestiem, ko veido šo pašu paneļu trijstūru prizmas zāles garenvirzienā. Plastisko, tīri tektonisko griestu zīmējumu patīkami atdzīvina ļoti vienkāršie ar roku darbu, tomēr rūpnieciskā precizitātē izstrādātie sārta pulēta kapara gaismas ķermeņi (labākā izpildījumā nekā kombināta «Māksla» veidotie samērā butaforiskie gaismas ķermeņi kafejnīcā «Pūt, vējiņi!»). Zāles telpiskajā kompozīcijā ļoti aktīvi darbojas vēl viens spēcīgs elements — caur vienu stiklotu sienu uztveramā dabas ainava, kas padara it kā iracionālu tradicionālo zāles taisnstūra telpu. Pa kāpnēm uz leju no foajē līmeņa no kļūstam bāra un bufetes telpā. Tā risināta it kā ar rustikālu, bet tai pašā laikā smalku un izmeklētām niansēm bagātu paņēmienu. Apdarē lietots koks un ļoti reljefs (nevis fakturēts) balts apmetums. Acij tīkamas daudzās kaltās metāla formas un detaļas (durvju rokturi, eņģes, pakaramie, interesanti veidoti metāla ierāmējumi kokā grieztiem ciļņiem). Visi uzskaitītie metālkalumi izveidoti uz etnogrāfisko tradīciju bāzes, pie tam izpildījums ļoti pārliecinošs ar savu vienkāršību un tiešumu, bez mazākām butaforisma iezīmēm. No vienotā stila nedaudz atšķiras gribēti modernā formā veidotie gaismas ķermeņi. (Kalumu un kokgriezumu autori un izpildītāji ir E. Garkēvičs un M. Ozoliņš.) Māksliniecisko detaļu un elementu piesātinātībā autoriem izdevies noturēties, nepārsniedzot kritisko robežu. Vēl mazliet, un tad jau būtu kaut kas par daudz un kvalitāte strauji mazinātos. Tektoniskā un mākslinieciskā elementa savstarpējā saistība šeit kļuvusi it kā par vienu veselu, pie tam interesanti atzīmēt, ka interjeru un detaļu meti un projekti izturējuši pārbaudi nevis kādā mākslas padomē, bet vienīgi autori kolektīva atbildības priekšā. ......

1970.07.01 Māksla

===== Gunārs Pelēkais - Kultūras nama vadītājs 70-tajos =====

Gunārs Pelēkais

🎀 🎀 🎀

varētu būt skolas izlaidums-no kreisās: Ārija Lejniece-ciema padomes pr-ja, Josifs Kukelis-kolhoza pr-js, Izolde Kokina-ciema padomes sekretāre, Velta Turina-skolas direktore

* Komunārs ( Dobele ) / 28.02.1976

Pa labi slavenā ābele pie kuras varēja atrisināt daudzus jautājumus Alberta Kaula valdīšanas laikā

🎀 🎀 🎀

Kultūras nams un kolektīvs 

Pats nozīmīgākais un interesantākais «Estētiskās kafejnīcas» sarīkojumu ciklā -_tikšanās ar PSKP XXVI kongresa delegātiem. Viena no pirmajām  paredzēta jauniešu auditorijai, un tajā viesosies PSRS Tautas skatuves māksliniece Vija Artmane. Lūdzot viņu dalīties domās ar jauniešiem, ievēroju praksē pārbaudītu atziņu: tie uzskati, kurus par dažādām dzīves parādībām pauž ievērojams cilvēks, paliek klausītāja apziņā ilgam laikam, neizplēn kā ikdienišķi pateikts vārds. Mākslinieka dzīve sasaucas arī ar māksliniecisko pašdarbību. Un gribas, lai tie, kas brīvo laiku veltī mākslinieciskajai pašdarbībai, saprastu, cik liels darbs, pašaizliedzība atteikšanās no personiskajām interesēm vajadzīga, lai gūtu kaut cik redzamus sasniegumus mākslā un tajā skaitā arī mākslinieciskajā pašdarbībā. 

Bez tam ļoti nepieciešami mūsdienu bērniem radīt vēlēšanos garīgi augt un rosināt sabiedrisko aktivitāti šādā nolūkā. Paredzēta tikšanās ar Tautas dzejnieku Imantu Ziedoni un citiem. Lai jau no mazām dienām audzinātu bērnus mākslas un kultūras pasaulē, sākot jau no pirmās klases, turpināsim sadarbību ar Ādažu astoņgadīgo skolu. Iepriekšējā sezonā rīkojām skolēniem pēcpusdienu — tikšanos ar grāmatu un tās ilustratoru, kurā piedalījās dzejnieks Jāzeps Osmanis un māksliniece Ilona Ceipa. Bērni šajā sarīkojumā bija ne tikai klausītāji, bet arī darba darītāji. Viņi bija sagatavojuši J. Osmaņa dzejas montāžu un viņa dzejoļu ilustrācijas, ko sarīkojuma gaitā komentēja māksliniece. Bērnu estētisko audzināšanu sekmēs arī deju kolektīvi. Pirmsskolas vecuma grupas programmā bez pirmajiem deju soļiem un ritmikas iekļautas arī latviešu tautas dziesmas un Zigmunda Lorenca dziesmas ar Jāzepa Osmaņa tekstiem. Ar lielu mīlestību un atbildību strādā jaunāko un vidējo klašu deju kolektīvs, ko ilgus gadus vada Lilita Lēruma. Viņas darba nopelns, ka pagājušajā sezonā Ādažu skolas bērnu deju soli iepazina arī Francijas televīzijas skatītāji. Šīs sezonas uzdevums ir pirmām kārtām labi sagatavoties rajona skolēnu deju kolektīvu skatei. 

Esam nodomājuši organizēt arī zīmēšanas pulciņu, kura nodarbības notiks skolā. Sekmīgi darbojas un ļoti daudz apmeklētāju ir klavieru un akordeona pulciņos. Ilggadīgi mūsu kultūras namā notiek kauju slavas un darba tradīciju sarīkojumi. Atzīmējam pavasara sējas noslēgumu, rudeņos svinam ražas svētkus. Saturīgi un jauki norisinās darba veterānu un pirmrindnieku ģimeņu sarīkojumi. Pēdējo ideja katra cilvēka ievērojamu darba rezultātu sasniegšanā liela nozīme ir ģimenes sapratnei un atbalstam. Šie sarīkojumi iemantojuši lielu popularitāti. Kolhoza darba pirmrindniekus allaž sveic valdes priekšsēdētājs Alberts Kauls un partijas komitejas sekretāre Daina Dzirkale. Pēc nopietnajiem un labajiem vārdiem seko interesanta un jautra atpūtas dala. Šajos darba tradīciju vakaros ikreiz ar īpaši sagatavotu programmu piedalās kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis, ko vada kultūras nama mākslinieciskā vadītāja Marina Sprindžuka un pūtēju orķestris, ko vada Mārtiņš Meija.  Kolhoza pašdarbniekus aiz mūsu republikas un pat valsts robežām ar labu māksliniecisko vārdu daudzinājis Tautas deju ansamblis «Sprigulītis», ko vada republikas Nopelniem bagātais kultūras darbinieks Imants Magone. 3. novembrī «Sprigulītis» dodas ceļā uz Etiopiju, lai tur piedalītos PSRS kultūras dienās. Gadskārtējais laureāts republikas skatēs - Gunāra Freidenfelda vadītais estrādes ansamblis "Ādaži" regulāri iepriecē ar estrādes dziesmu. Īpaši iecienītas paša G. Freidenfelda kompozīcijas. Pašlaik ansamblis gatavo jaunu programmu, iekļaujot tajā Padomju Savienības tautu estrādes melodijas, latviešu padomju komponistu dziesmas un ārzemju mūzikas interesantākos sacerējumus. Lietišķās mākslas pulciņi - adīšanas, tamborēšanas, mezglošanas, klūdziņu pinēju, metāla un dzintara apstrādātāju — šajā sezonā sākuši aktīvu darbību, lai pavasarī varētu sarīkot darbiem bagātu izstādi un piedalīties lietišķās mākslas izstrādājumu gadatirgū Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Vairākas pulciņu dalībnieces gatavojas Tautas daiļamata meistara nosaukuma iegūšanai. Šī darba virzītāja un iedvesmotāja ir enerģiskā  tautas daiļamata meistare Biruta Koļesovska. Gribas atzinīgi piebilst, ka mūsu kultūras nama pašdarbnieki līdzās plānotajiem pasākumiem regulāri iepazīstina ar mūsu tautas dziesmām, dejām un mūziku mūsu republikas ārzemju viesus, tā liekot aizskanēt pasaulē Padomju Latvijas kultūrai. Mums ir daudz aktīvistu no zemes darbarūķu, vidus, kā dārzniece Anna Avotiņa, zootehniķe Silvija Sproģe, traktorists Arvids Zigmunds, elektriķis Jānis Ostrovskis, narkologs Pēteris Balzāns un citi. Darbu sekmējis ierosmes bagātais, saticīgais manu kolēģu kultūras darbinieku kolektīvs, kas neskaita stundas un vienmēr ir gatavi darbam.

B. Zandi uzklausīja  A. Neiburga 

* Darba Balss / 22.10.1981

 "ĀDAŽU" pašdarbnieki skatītājam 

Kolhoza «Ādaži» kultūras nama pašdarbības kolektīvi beiguši savu aktīvo sezonu. Ar veikto darbu iepazīstinājuši bērni, kuri apgūst klavieru un akordeona spēli. Ar daudzpusīgu koncertu atzīmējam Starptautisko bērnu aizsardzības dienu: piedalījās abu vecumu grupu skolēnu deju kolektīvi, Ādažu astoņgadīgās skolas daiļrunātāji, labākie klavieru un akordeona pulciņu dalībnieki. Mazie pašdarbnieki atmiņai par aizvadīto sezonu saņēma grāmatas, vecākās pionieru vadītājas R. Ulpes vadībā piedalījās spēlēs un rotājās. Kultūras nama diskotēka bija parūpējusies par bērniem piemērotiem deju ritmiem. Skolēnu deju pulciņa dalībnieki izbrauca ekskursijā uz Vidzemi. Apmeklēja Jāņaskolu, izstaigāja brāļu Kaudzīšu dzīves un darba vietu — Kalna kaibēnus. Šis brauciens — velte par mazo dejotāju darbu. Īpaši bagāta, sparīga un atbildīga aizvadītā sezona izvērtās Tautas deju ansamblim «Sprigulītis», kas piedalījās vairākos koncertos LPSR Operas un baleta teātri, Valsts filharmonijā LKP XXIII kongresa delegātiem un PSKP XXVI kongresam veltītajos koncertos, kā arī Operetes teātrī. Mūsu dejotāji bija aicināti arī uz Maskavu piedalīties Centrālās televīzijas rīkotajā starptautiskajā programmā «Varavīksne». Šā koncerta pārraidi noskatījāmies maijā. No republikāniskās estrādes orķestru skates mūsu ansamblis «Ādaži» nupat atgriezās ar pirmo vietu, bet instrumentālais ansamblis «Arka» ar otro godalgu. Šajās dienās kolhozā «Ādaži» ieradās Beļģijas TV režisors un operators, kuri gatavo stundu garu sižetu par PSRS tautu daudznacionālo mākslu. Programmā ietverta arī latviešu tautas māksla, ko pārstāvēja mūsu kolhoza Tautas deju ansamblis «Sprigulītis» un kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis. Beļģijas televīzija pievērsusies pasaules tautu nacionālās mākslas savdabībai, kopējā programmā tiek filmētas 34 zemju nacionālās dejas, dziesmas, tautas instrumentu orķestri. Dienā darbs kolhoza laukos un fermās, vakarā — deja, dziesma, — tāds ir mūsu kolhoza pašdarbnieku kopējais ieguldījums, lai kopīgu valodu rastu pasaules tautu veselais saprāts, doma un sirds. 

B. Zande, Ādažu kultūras nama di rektore

"ĀDAŽU" pašdarbnieki skatītājam

1981.07.26 Cīņa

PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs, Ādažu kolhoza priekšsēdētājs Alberts Kauls un viņa vietnieks Ivars Muzikants apskata Ādažu ražojumu izstādi kultūras namā / 1987.g.



Kultūras nama darbinieki jubilejā sveic kolēģi - Virdžīniju Liberti. Jubilāre izaudzinājusi 8 bērnus - četras meitas: Veltu, Māru, Dainu, Viju, kā arī četrus dēlus: Jāni, Pēteri, Aivaru, Vilni.

Donats Doniks

==