Ciešanu vārti <>

2006. gadā Ādažu novada dome izsludināja konkursu par pieminekļa izveidi Baltezera kapos, komunistiskā terora upuru piemiņas vietā. Konkursā uzvarēja tēlnieces Vijas Dzintares un arhitektes Irēnas Rubauskas projekts „Vārti". Lai pabeigtu pieminekļa celtniecību un piemiņas vietas labiekārtošanu, programmas „Eiropa pilsoņiem" ietvaros tika īstenots projekts „Ciešanu vārti" / „The Gate of Sorrow".

=====================================

Baltezera piemineklim pietrūkst naudas

Pieminekļa “Vārti” izgatavošana un novietošana Baltezerā nogalinātajiem komunistiskā terora upuriem apstājusies, kamēr Ādažu novada dome sameklēs 15 tūkstošus latu projekta pabeigšanai.

Domu Baltezera kapos uzcelt pieminekli komunistiskā terora upuru piemiņai pirms diviem gadiem izteica Saeimas deputāts Leopolds Ozoliņš (ZZS), kā arī solīja pieminekļa izveidi atbalstīt finansiāli, līdz tas tiks uzstādīts. Izsludinātajā pieminekļa konkursā pirmo vietu ieguva Vijas Dzintares skulptūras ideja “Vārti”.

“Skulptūras simbolisko nozīmi veido akmenī kalti vārti loka formā. Loka priekšpusi veido trīs sērojoši tēli, kas simbolizē ģimeni – tēvs, māte un bērns. Skulptūras loka forma norāda, ka pastāv gan dzīve, gan nāve. Izejot cauri vārtiem – skulptūras aizmugures daļā attēlota varavīksne. Tā simbolizē cilvēka dvēseles ieiešanu citā valstībā, kur tā kļūst atbrīvota un mūžībai apskaidrota. Aizmugures daļa ir kā pretstats sērojošajam priekšplānam, un katrs tajā var saskatīt savu skaidrojumu,” tēlu simboliku atklāja tēlniece V. Dzintare.

“Vārti” ir Somijas pelēkajā granītā kaltā skulptūra, kas ir divus metrus plata un trīs metrus augsta un būs novietota uz granīta postamenta. Tās priekšā būs melnas granīta plāksnes ar izkaltiem upuru uzvārdiem. Pieminekļa uzstādīšana bija paredzēta šā gada jūlijā. Pēc tam noritēs teritorijas labiekārtošanas darbi, kas Ādažu novada domei izmaksās 28 tūkstošus latu.

Pieminekļa izveidei sākotnēji tika piešķirti 28,8 tūkstoši latu. Pieminekļa izveidei 5 tūkstošus piešķīra ZZS, no valsts budžeta tika atvēlēti15 tūkstoši un 8,8 tūkstošus deva Ādažu novada dome. Taču pieminekļa pabeigšanai un uzstādīšanai vēl pietrūkst 15 tūkstošu latu. Kā paskaidroja deputāta L. Ozoliņa palīgs Jānis Iesalnieks, kopš 2006. gada, kad tika sastādīta projekta tāme, straujās inflācijas dēļ projekta izmaksas ir krietni pieaugušas un ar šādu situāciju projekta virzītāji nebija rēķinājušies.

Kā pastāstīja Ādažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Balzāns, šobrīd pieminekļa pabeigšanai un uzstādīšanai trūkstošo naudu novada dome cer saņemt no Eiropas Savienības līdzekļiem komunistiskā terora upuru piemiņas vietu iekārtošanai. Pirms meklēt finansējumu ārpus Latvijas, P. Balzāns vērsās pie ZZS frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa ar rakstisku lūgumu piešķirt naudu pieminekļa pabeigšanai, bet nesaņēma nedz līdzekļus, nedz atbildi.

“Ja ZZS nebūtu ierosinājuši ideju par pieminekļa uzstādīšanu un solījušies to finansēt, Ādažu novada dome izlemtu, kā piemiņas vietu Baltezera kapos labiekārtot. Inflācijas iespaidā izmaksas ar katru dienu aug. Jo ilgāk piemineklis nav pabeigts, jo dārgāk tas izmaksās nākotnē,” skaidroja priekšsēdētāja vietnieks.

Baltezera krastā 1941. gadā tika nošauti 113 “stūra mājas” pagrabos mocītie cilvēki. Turpat ezera krastā bedrēs tie tika aprakti. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas, komunistiskā terora upuri bija pārapbedīti Baltezera kapos.

* Latvija Amerikā / 28.06.2008

Tēlnieces Vijas Dzintares un arhitektes Irēnas Rubauskas izlolotais piemineklis "Ciešanu vārti"  simbolizē  ģimeni - sakļāvušās bērna, mātes un tēva figūras, kuras sēro par zaudētajiem piederīgajiem. Figūras veido pusloku, kurā jaušami varavīksnes apveidi, attēlojot cerību loku. / Piemineklis atklāts 2009.gada 14.jūnijā

Piemiņas brīdis 14.06.2011.gadā



Piemiņas brīdis 2012.gadā

 

2012.gads



Skulptūras simbolisko nozīmi veido akmenī kalti vārti. Loka forma norāda, ka pastāv gan dzīve, gan nāve.Aizmugures daļa ir kā pretstats sērojošam priekšplānam. Uz postamenta iekalti Kārļa Skalbes vārdi-"Aiz manis zeme, pilna sāpju". Pieminekļa pakājē novietota plāksne ar vairāk nekā simts Baltezerā noslepkavoto komunistiskā terora upuru vārdiem.

no kreisās: Normunds Breidaks, Ieva Roze, Pēteris Balzāns



 

Komunistiskā terora upuru memoriāla skulptūra ir vārtu un varavīksnes loka tēls vienlaicīgi. Kā vārti skulptūra ir ciešanu un traģisku pārdzīvojumu simbols. Nomocīto cilvēku dvēseles, kas caur vārtiem pa varavīksnes loku aiziet mūžības ceļā, pavada sērojošas cilvēku figūras-ģimene, kā simbols tam, ka vardarbības sekas skar arī nākotnes paaudzes. Kā varavīksnes loks skulptūra ir gaišs apliecinājums dvēseles mūžībai un tās nezūdošajai vietai cilvēku atmiņā. / Vija Dzintare /



Varavīksne, jeb pusloks ir apļa turpinājums, otra, neredzamā apļa puse liec loku viņsaulē jeb pagātnē. Šajā saulē mestais loks sniedz apskaidrību par tagadnes un  pagātnes savstarpējo saikni. Skulptūras līnijas un formas vērstas uz zemi un savukārt nāk no zemes, no viņsaules, līniju ritmam savstarpēji iedarbojoties, rodas enerģētisks strāvojums, kas ar savu vēstījumu tiecas nākotnē.

/ pieminekļa autore Vija Dzintare / 



=