Pirms pusgadsimta 1941. gada 14.jūnijā staļinieši veica pirmo Baltijas valstu iedzīvotāju masveida deportāciju, kaut gan genocīds pret mūsu tautu sākās jau gadu iepriekš. Cilvēki tika apcietināti, iznīcināti, pazuda bez vēsts pat pirms "demokrātiskajām vēlēšanām" un brīvprātīgās iekļaušanās" lielajā tautu saimē. Par patieso šī genocīda gaitu ziņas iegūstam tikai tagad no tiem cilvēkiem, kas paši izgājuši cauri šai ellei, kuru normāla cilvēka prāts nav spējīgs ne aptvert, ne saprast. Pat ar visbagātāko fantāziju apveltīts rakstnieks nav spējīgs izdomāt tādas velnišķīgas mocības un nežēlību, kāda tā bija īstenībā un kuru realizēja īpaši izveidotā sistēma. Tagad, kad mūsu rīcībā ir nonākušas grāmatas - atmiņu krājums "Via dolorosa" un Melānijas Vanagas "Veļupes krastos", tagad ir iespēja kaut vai iztēlē apjēgt šīs šausmas, kam cauri gāja visi - gan sirmgalvji, gan zīdaiņi un bērni ar savām mātēm, atšķirtām no vīriem. Ne velti šo grūto ceļu izgājušie negrib atcerēties pārdzīvotās šausmas: pārāk smagi viss tas ir bijis.
* Ādažu ritmi / 07.06.1991 / Baigā gada atcerei / D.Pakalns
Sakārtota piemiņas vieta Baltezera šausmu stāstam
* Raivis
Bahšteins. Rīgas apriņķa avīze. 2009. gada 15. jūnijs
Baltezera
kapos, komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā atklāja pieminekli “Ciešanu
vārti”. Zem sanākušo krāsainajiem lietussargiem lielākoties slēpās sirmas
galvas. Skanot valsts himnai, dažiem noritēja pa asarai. Piemineklis bija ilgi
gaidīts un kalpos par kapakmeni ne vien tiem vairāk nekā simt Baigajā gadā
Baltezerā nonāvētajiem, bet arī kā atgādinājums visiem latviešiem par nemaz ne
tik sen piedzīvoto milzu traģēdiju. Baltezerā atklātais piemineklis ir viena no
skaistākajiem šāda veida piemiņas vietām Pierīgā.
Kas
senatni pēta, tas nākotni svēta
Tēlnieces
Vijas Dzintares un arhitektes Irēnas Rubauskas izlolotais piemineklis “Ciešanu
vārti” simbolizē ģimeni – sakļāvušās bērna, mātes un tēva figūras, kuras sēro
par zaudētajiem piederīgajiem. Figūras veido pusloku, kurā jaušami varavīksnes
apveidi, attēlojot cerību loku.
Skulptūras
simbolisko nozīmi veido akmenī kalti vārti. Skulptūras loka forma norāda, ka
pastāv gan dzīve, gan nāve. Aizmugures daļa ir kā pretstats sērojošajam
priekšplānam. Uz postamenta iekalti Kārļa Skalbes vārdi – “Aiz manis zeme,
pilna sāpju”. Pieminekļa pakājē novietota plāksne ar vairāk nekā simt Baltezerā
noslepkavoto komunistiskā terora upuru vārdiem.
Pieminekli
iesvētīja vairākās luteriskajās Pierīgas draudzēs pazīstamais mācītājs Gundars
Bērziņš. “Notikušajai traģēdijai nav nekāda izskaidrojuma, un nav atbildes,
kāds ir bijis Dieva prāts tai brīdī. Padomju režīms, kurš sevi sauca par
bezdievīgu, patiesībā bija dziļi reliģisks, jo vērsās pret ticīgajiem un
veselām tautām. Pārvarot naida piepildītu pāri nodarījuma izjūtu, mēs atzīstam,
ka neviena vara, neviens monstrs nevar pārspēt Dieva mīlestību,” norādīja G.
Bērziņš.
“Šodien
ir līdz asarām aizkustinošs brīdis. Visvairāk jaunatnei ir vajadzīgs šis
brīnišķīgais piemineklis, jo – kas senatni pēta, tas nākotni svēta,” RAA
pieminekļa atklāšanas pasākuma laikā sacīja rīdziniece Biruta Balande un
Brigita Bērziņa no Jaunzēlandes, kuras tēvs tika nežēlīgi nogalināts padomju
represiju dēļ.
Daudzi
vēlas pārrakstīt vēsturi
Tēlniece
V. Dzintare uzsvēra, ka viņai kā vecāka gadagājuma cilvēkam bijis vieglāk
izveidot pieminekli padomju represijās cietušajiem, jo “izjūtas pret šiem
notikumiem ir gluži personiskas un līdzi izdzīvotas”.
“Pieminekļi
ir jāveido, jo šodienas politiskajā situācijā arvien vairāk cilvēku un
politisko spēku vēlas pārrakstīt vēsturi. Bet, kamēr ir dzīvi tie, kas atceras,
kāds bija 1941. gads, represijas un deportācijas, šie vēstures fakti ir jāceļ
gaismā un par tiem jāstāsta mūsu bērniem, lai nekad mūžā nevienam neienāktu
prātā kaut ko tamlīdzīgu atkārtot pret latviešu tautu,” sacīja N. Breidaks.
Ādažu mērs pateicās tēlniecei un viņas komandai. Atklājot pieminekli, N.
Breidaks vēlēja visiem Latvijas jauniešiem mūžīgi sargāt Latviju un latviešu
tautu.
“Ik
gadu 14. jūnijā ierodamies Baltezera kapsētā, lai pieminētu un atcerētos
komunistiskā terora upurus un pagājušās represijas, bet šogad šī diena ir īpaša.
Daudzus iepriekšējos gadus solīju, ka šeit būs skaists piemineklis
bojāgājušajiem un atgādinājums dzīvajiem par to, ko mūsu tauta ir
pārdzīvojusi,” pieminekļa atklāšanas laikā bija aizkustināts Ādažu novada domes
priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Balzāns, kurš pieminekļa idejai stāvējis klāt
kopš tās rašanās brīža.
Kā
pastāstīja P. Balzāns, 2006. gadā nākusi iniciatīva no Saeimas deputāta
Leopolda Ozoliņa par to, ka jāveido piemiņas vieta Baltezerā – skaists
piemineklis cietušo mūžīgai piemiņai. No Valsts budžeta tika iedalīta pirmā
nauda, atsaucās arī vairāki Saeimas deputāti, daļu finansēja Ādažu dome, vēlāk
arī Kanādas latvieši. Ādažu dome izsludināja konkursu, kurā par labāko atzina
tēlnieces Vijas Dzintares projektu. Tā kā līdzekļu arvien bija par maz, radās
ideja startēt programmā “Eiropa pilsoņiem” ar projektu “Ciešanu vārti”.
Panākumi tajā deva nepieciešamo finansējumu pieminekļa izveidei.
Baltezera
šausmu stāsts
Ādažos
savāktajās vēstures liecībās lasāms, ka pēc dažādas informācijas Baltezera kapsētā
apglabāti 113–130 1941. gada jūnijā un jūlijā nogalinātie VDK upuri, kas 1941.
gada rudenī pārapbedīti no nošaušanas vietas Baltezera krastā. RAA jau ir
rakstījusi, ka 1941. gada vasarā Padomju armija no mājām aizveda, čekas
pagrabos spīdzināja un Baltezera krastos masveidā nežēlīgi nogalināja aptuveni
130 cilvēku. Lielākā daļa no tiem bija Latvijas virsnieki, robežsargi un arī
civiliedzīvotāji. Vēlāk vasarnīcās nošautos un moku bedrē atrastos upurus
iedzīvotāji pārapbedījuši Baltezera kapos. Domājams, upuri apglabāti pa desmit
vienā rindā, tādējādi veidojot 11–13 rindas. No tām līdz šodienai pilnībā nav
saglabājusies gandrīz neviena. Sākotnēji apbedījumam bijis kopīgs krusts un
katram apbedījumam individuāla piemiņas zīme (koka krusts un uz tā koka plāksnīte
ar vārdu, uzvārdu un personas datiem). Kopš 1944. gada koka krusti pakāpeniski
gājuši bojā un nav atjaunoti. Upuru piederīgie, lai iezīmētu kapu kopiņas, pie
tām uzstādīja dažāda veida un materiāla krustus no Baltezera kapu vecās daļas.
 |
| Baltezera kapos pie pieminekļa "Ciešanu vārti" 2009.g. 26.maijā īsi pirms tā atklāšanas. Kopā sanākuši tie, kas palīdzēja pieminekļa tapšanā ( centrā - pieminekļa autore un tēlniece Vija Ilze Dzintare ) No kreisās Pēteris Balzāns, , Ādažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks, Inga Pērkone, Ādažu novada domes projektu vadītāja. No labās Gunta un Andris Neimaņi, kapu uzraugi, starp viņiem Leopolds Ozoliņš |
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
=
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru