otrajā rindā ceturtais no labās Pēteris Krēsliņš |
I. Latvijas ugunsdzēsēju kongresa delegātu saraksts. 1. Ādažu Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju Biedrības: Valdes loceklis Jānis Grapmanis. I. kolonas brandmeisters Jānis Finvers. 11. kolonas brandmeisters Jānis Ozoliņš. 111. kolonas brandmeisters Jānis Iljins.
Biedrību dzīve un darbība.
Rakstiski un ar telegramām jubilāri sveicināja: Rīgas brandmajors A. Kiesners, Jūlijs Krūmiņš, bij. Ādažu skolotājs Cimze un Amanda Cielen. Pēc apsveikumiem notika centīgāko biedru apbalvošana uzslavas rakstiem, kurus izsniedza priekšnieks un komandas virsnieks. Pēc oficiālas daļas sākās koncerts, kurš ar savu bagāto programu izdevās jo teicami. Vakarā kopmielastā viesus un biedrības darbiniekus apsveica biedrības pr-ks J. Krēsliņš un priekšstāvji no augstāk minētām organizācijām. Jautrā omulībā un ar pacilātu garastāvokli tika nosvinēti biedrības 25 gadu pastāvēšanas svētki, kuri Ādažu ugunsvīriem un sabiedrībai ilgi jo ilgi paliks labā atmiņā. Svētdien 28. novembrī biedrība sarīkoja teātra izrādi, kurā tika uzvesta J. Jēpa — Baldzena drāma «Dzīves sērdieņi" un koris Sauliša kga vadībā izpildīja vairākas dziesmas. Svētki nosvinēti, atkal darba dienas sākušās. Lai nepagurst čaklo dāmu palīdzīgās rokas arī ikdienišķā biedrības darbā. Tad sekmīgi arī uguns vīri veiks savu darbu valsts un pilsoņu labā. Ādažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības 25 gadu jubilejas dalībnieki.
Ādažu brīvpātīgo ugunsdzēsēju biedrība. Biedrība svinēja 27. novembrī š. g. biedrības 25. gadu pastāvēšanas svētkus. Biedrība dibināta 1901. g. 26. novembrī Aldermuižā no Richarda Dauguļa, Anša Krustkalna, Mārča Cielena, Jāņa Finvera, Dāva Brauke un Jāņa Veides. Biedrībai ir 4 kolonas, kuras apkalpo Ādažu pagastu. Biedru skaits 230. Savā — pastāvēšanas laikā biedrība ir piedalījusies vairāk kā 46 ugunsgrēkos. Plkst. 4 p. pusdienas pie Ādažu pagasta mājas notika parāde, kuru pieņēma Savienības valdes priekšsēdētājs A. Ērglis. Svētkus atklāja biedrības priekšnieks J. Krēsliņš ar uzrunu, kurā norādīja uz ugunsdzēsēju darba nozīmi un viņas idejas cēliem mērķiem. Garīgo aktu vadīja Ādažu baznīcas mācītājs Griners. Vēsturisko pārskatu par biedrības darbu sniedza komandas virsnieks J. Finvers. Apsveikumus jubilārei nodeva sekoši biedrību priekšstāvji: Saeimas loceklis Grantskalns, Latvijas ugunsdzēsēju b-bu un org. S-bas valdes A. Ērglis, S-bas, žur. „Ugunsdzēsējs" un Latvijas, Estijas un Lietuvas Apvienības vārdā.
Šreienbušas br. ug. b-bas priekšstāvis Varans, Aleksandra br. ug. b. — Jermakovs, Rīgas pilsētas arodnieku — G. Ziemels; Carnikavas labdarības b-ba; Ādažu ugunsapdrošinašanas b-ba; Ādažu pagasta valdes pr-js; Carnikavas cv. lut. draudzes pr-ks; Ādažu cv. lut. draudzes pr-ks; Ādažu lauksaimniecības b-ba; Carnikavas zvejnieku b-ba; Carnikavas zvejas rūpniecības Sabiedrība. Carnikavas zvejas ražotāju b-ba „Vārds"; Latvijas Pretalkaholu b-bas Ādažu Berģu jaunatnes Savienības nodaļa; Ādažu patērētāju b-ba; Ādažu mednieku b-ba; Ropažu mazsaimniecības Veicināšanas b-ba; Ādažu aizsargu b-ba un Milgravju br. ug. b-bas Jaunciema nodaļas priekšstāvji.
Ādažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības 25 gadu jubilejas dalībnieki. |
|
Gadasvētki Ādažos.
* Ugunsdzēsējs / "Gadasvētki Ādažos" / 01.01.1933
Ugunsdrošība Ādažos - toreiz un tagad
Kaut
arī ugunsdzēsības funkciju Ādažos nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests, novada iedzīvotāji nejūtas droši, jo ugunsdzēsēji notikuma vietā
ierodas novēloti. Iecere izveidot Ādažu un blakus esošo pašvaldību
sadarbību ar VUGD joprojām nav vainagojusies ar rezultātu. Tiek domāts par
brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību Ādažos un apkaimē, kas nav nekas neiespējams.
Tādēļ šobrīd meklējam brīvprātīgos. Kā stāsta Janelsītis Aivars, Siguldas
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks, arī Ādažos
tāda savulaik bijusi, turklāt tā tikusi atzīta par vislabāko Pierīgā. Aivars
Janelsītis Ādažos savulaik strādājis par brīvprātīgo ugunsdzēsēju un tāpēc dalās
pieredzē.
Aivars Janelsītis |
Aivars Janelsītis pastāstīja, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības dibināšanas iemesls bija pirmais veiksmīgi nodzēstais ugunsgrēks Rīgas apriņķī.
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības dibināšanas pamatā bija apstāklis, ka vēsturiski valsts organizētie ugunsdzēsēju depo bija tikai apriņķu centros. Lai saprastu, ko nozīmē jēdziens apriņķis ir jāiztēlojas Rīgas apriņķi – sākot no Kalnciema, gar Jelgavu, līdz Skultei, gar Gaujas malu, tad gar Līgatni, Nītauri, līdz Ērgļiem un Aiviekstei. Aivaram Janelsītim pie sienas ir liela karte, uz kuras vienkārši ir parādīt toreizējā apriņķa robežas.
Ko
nozīmē būt par brīvprātīgo ugunsdzēsēju?
Aivars
Janelsītis stāsta, ka brīvprātīgā ugunsdzēsēja darbs netika apmaksāts no valsts
vai pagasta, bet gan par to maksāja darba devējs, pie kura brīvprātīgais
strādāja. Nedēļā tāda varēja būt viena diena, kuras laikā brīvprātīgais varēja
tikt izsaukts uz notikuma vietu. Priekšsēdētājam maksāja algu valsts, gan tikai
pusslodzi, bet vietniekam (jeb kā toreiz sauca priekšsēdētāja biedram) maksāja
pilnu slodzi.
Arī
Ādažos bija brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība/ komanda, ko kādu laiku vadīja
toreiz slavenais Ādažu kolhoza priekšsēdētājs Josifs Kukelis (kas kolhozu
vadīja tieši pirms Alberta Kaula). Viņš izveidoja brīvprātīgo ugunsdzēsēju
komandu, kas tika atzīta par vislabāko Pierīgā. Tai bija sava izbraukuma
dzēšanas tehnika un vairāk kā simts brīvprātīgo biedru, kas veica lielu
profilaktisko darbu dzīvokļos un sabiedriskajā sektorā.
Vietējie
ugunsdzēsēju spēki toreiz bija ļoti nozīmīgi, jo saziņa bija ļoti vāja. Aivars
Janelsītis atceras, ka uz 10 mājām bija viens radio, bet TV toreiz vispār
skaitījās tikpat tāls un nesasniedzams kā ceļojums uz Mēness. “Bezdrātu
telefons” bija galvenais saziņas līdzeklis. Sākumā uz ciemu bija tikai 4
telefoni.
Ugunsdrošība
daudzdzīvokļu ēkās Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība,
tāpat kā daudzos gadu atpakaļ, arī šobrīd publicē materiālus par ugunsdrošību.
Aivars Janelsītis apgalvo, ka pats svarīgākais dzēšot ugunsgrēku daudzdzīvokļu
mājā ir operatīva un ātra rīcība.
Daudzdzīvokļu
dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pamatpienākums ir rūpēties par sava
dzīvokļa, individuālo pagrabtelpu un koplietošanas telpu ugunsdrošību, zināt
ugunsdrošības noteikumus, zināt kā rīkoties ugunsgrēka un evakuācijas gadījumā,
zināt kā izmantot ugunsdzēsības līdzekļus un kur tie atrodas. Svarīgi ir zināt,
ka ugunsgrēka gadījumā ir jāzvana pa tālruņa numuru 112.
Jautājot
par kūlas dedzināšanu, Aivars Janelsītis ir pavisam lakonisks: “Līdz 90. gadiem
kūlas kā tādas vispār nebija, jo itin viss tika sakopts un pārvaldīts. Tādēļ šī
problēma ir paradījusies tikai pēdējos 25 gados.”
Sargā
sevi jeb ugunsdrošības profilakse
Aivars
Janelsītis uzsver, ka kā jebkurā lietā, arī ugunsdrošībā, pats svarīgākais ir
profilakse. Ādažos, Kukeļa, un vēlāk arī Kaula, laikos, katrā lielākā celtnē –
cehā, fermā bija nozīmēts brīvprātīgais ugunsdzēsējs. Šie cilvēki rūpējās par
to, lai tiktu ievērotas ugunsdrošības normas un neizceļas ugunsgrēks. Tāpat arī
pie ēkām bija obligātie komplekti ugunsgrēku sākotnējai dzēšanai – spainis,
ķeksis, ūdens caurule, u.c. lietas, blakus smilšu kaste un ūdens ņemšanas
vieta. Tas nozīmēja, ka vietējie paši varēja uzsākt dzēšanu, ēkas brīvprātīgā
ugunsdzēsēja vadībā, kamēr sagaidīja palīdzību.
Aivars
Janelsītis atzīst, ka šobrīd cilvēki pārāk daudz paļaujas uz ārējo palīdzību.
Ja daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji paši parūpētos par to, lai nebūtu vietu un
lietu, kas varētu viegli uzliesmot vai traucētu ugunsliesmas dzēst,
ugunsdzēsējiem būtu daudz vairāk laika nodarboties ar profilaksi. Arī
privātmāju īpašniekiem ir jādomā par ugunsdrošību – piemēram, tiem, kuriem
dzīvoklī ir kamīns, būtu jānodrošinās ar ugunsdzēšamajiem aparātiem.
Ugunsdzēšamie
aparāti un dūmu detektori
Aivars Janelsītis |
Arī
skursteņus nepieciešams uzturēt kārtībā. Kad Aivars Janelsītis strādāja Ādažos
par brīvprātīgo ugunsdzēsēju, Ādažos bija 25 skursteņslauķi, 5 krāšņu būvētāji
un 3 zibensnovedēju speciālisti!
Jāņu
svinēšana
Uzsākot
brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības darbu, tika domāts ne tikai par drošības
pasākumu organizēšanu, atlika laiks arī atpūtai. Pat Jāņi tika svinēti.
Biedrības telpas bija pagasta būtiskākā tikšanās vieta. Šeit tika izrādīts pat
teātris. Ap biedrības telpām veidojās un pulcējās arī visi pašdarbības
kolektīvi. Piemēram, orķestris “Ādažu suvenīrs”, kas bija būtiska sastāvdaļa
arī Jāņu zaļumballē.Par drošību atbildēja kārtībnieks (šodien policists), bet brauca uz
zaļumballi tikai tad, ja svinētāji sakāvās.
Kā tad
īsti notika svinēšana? Aivars Janelsītis atceras, ka visi lustējās līdz otrajai
dienai. Lai varētu rīkot Bufeti, tika speciāli rīkota izsole. Vienreiz esot pat
bijušas piecas vietējās saimnieces, kas visas ir gribējušas tikt pie prestižās
Jāņu pasākuma Bufetes vadīšanas. Par izsolē ieņemto naudu uzturēja biedrību.
Būt par Bufetnieci skaitījās prestiži. Dāmas pašas gatavoja un pašas tirgoja.
Paštaisīto miestiņu veda no Cēsīm. Vēl tirgoja Jāņu vainagus un pušķus.
Galvenais, Janelsītis atceras, ka piedāvāja arī drukātas instrukcijas par to,
kā meklēt un atrast papardes ziedu.
Tuvojoties
Līgo svētkiem, Aivars Janelsītis kā brīvprātīgais ugunsdzēsējs, iesaka svinēt
Jāņus atbilstoši vislabākajām brīvprātīgo ugunsdzēsēju tradīcijām – ar
jāņugunīm, kas neapdraud savu un kaimiņu drošību.
Ādažu ugunsdzēsēji pie depo mājas. No kreisās-Viktors Balulis, Jevgenijs Kosņikovskis, Gunārs Avotiņš, Dainis Popovs / 20.gs.80.gadi |
Ugunsdzēsēju sporta laukumā Mangaļos / 1972.gads |
Valdis Ļitvinovs (pa kreisi) kopā ar Visvaldi Voinu (pa labi) |
* Darba Balss / 04.08.1970
* * *
LĪDZTEKUS IKDIENAS DARBAM
Brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem ir tradīcija — reizi gadā sapulcēties Siguldā, lai ugunsdzēsības sporta sacensībās sniegtu pārskatu par aizvadītā darba posmā gūto prasmi. Šajās dienās bija sapulcējušās komandas, kuru, rīcībā modernas kaujas mašīnas ar daudzveidīgu tehniku. Varētu sacīt, ka tās ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju gvardes vienības, kuru locekļi līdztekus ikdienas darbam apgūst un izprot uguns savaldīšanas prasmi. Pēc parašas, pirms mūzikas skaņas aicina parādes ierindā, spilgti sarkanās automašīnas dodas braucienā pa pilsētu, lai atgādinātu iedzīvotājiem: «Gaidām jūs sacensību laukumā!» Parādes ierindā vienpadsmit mašīnas un to vīri. Pārējās stāv sardzē savos posteņos saimniecībās un uzņēmumos. Vienīgi Olaines plastmasu pārstrādāšanas rūpnīcai paredzētā vieta tukša, ikgadējā skate no jauna parādīja, ka vīri sekmīgi apgūst tehniku, labākos darba paņēmienus un guvuši krietnāku fizisko sagatavotību. Kas pērn vēl bija labs, tas šogad likās jau viduvējs. Parādījās jaunas augošas komandas, piemēram, Siguldas centra komandā startēja komunālo uzņēmumu kombināta ugunsdzēsēji, kas nākamajā gadā jau patstāvīgi piedalīsies cīņā par ceļojošo balvu. Tiem, kas mācībā bija pieļāvuši kaut niecīgu nevērību, cīņa kļuva pat dramatiska. Tā «Ādažu» kolhoza komandas puiši sacensībām bija trenējušies labi, izvēršanās bija raita, bet, kad viss bija tiešām veikts, viņi ar stobriem rokās gatavi ūdens strūklu triekt mērķī, izrādījās, ka automašīnas sūknis ilgi nevarēja padot ūdeni. Zaudējums, kad no gandrīz otrās vietas bija jāatkrīt uz ceturto, šķiet, liks viņiem nopietni padomāt, ka tehnikai ik brīdi jābūt nevainojamā kārtībā. Tāpat vāji rezultāti bija tiem, kam tehnika strādāja nevainojami, bet pašiem vīriem pietrūka treniņu rūdījuma. Neveiksmīgi startēja Baldones centra komanda, kurai šļūteņu līnija izrādījās par īsu, lai aizsniegtu mācību torni. Bet ja nu tā gadās ugunsgrēkā? Kad tradīcijas kopj, tās laiž dziļas saknes. Kad 1950. gadā Siguldā notika rajona pirmās ugunsdzēsēju sacensības, to rīkošanā palīdzēt ieradās Rīgas pilsētas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības pieredzējušākie lietišķā sporta tiesneši. Šajās sacensībās draudzīgā sadarbībā atzīmēja jau 20 gadu jubileju. Grūtākajā sacensību veidā - simts metru šķēršļu joslas pārvarēšanā startēja 48 dalībnieki. Individuāli pirmās trijās vietās ierindojās vangažnieki — Harijs Nicmanis. Jānis Līvmanis un Staņislavs Cunskis. Ar rezultātiem - 21,2 sek., 23,0 un 23,4 sekundēm. Šajā disciplīnā pēc jauniem, paaugstinātiem sporta normatīviem sasniedza; viens 1. sporta klases, četri — otrās un trīs trešās sporta klases rezultātus. Komandu izcīņā šai disciplīnā uzvarēja vangažnieki, atstājot otrajā vietā sovhoztehnikuma «Bulduri» komandu. Trešā vietā ierindojās Siguldas pilsētas komanda. 4X100 m ugunsdzēsības stafetē komandām pirmo vietu ar rezultātu 1 min. 31 sek._izcīnīja Vangažu dzelzsbetona konstrukciju rupnīcas pārstāvji. Otrajā vietā - Bulduri, bet trešajā — kolhoza «Ādaži» ugunsdzēsēji.
Pēdējā sacensību disciplīnā komandas startēja ar specmašīnām, parādot, kā pareizi, ātri un saskaņoti nodzēst ugunsgrēku. Arī šeit uzvaru izcīnīja vangažnieki, atstājot aiz sevis Bulduru un Siguldas komandas. Sacensību noslēgumā rajona ugunsdzēsēju biedrības ceļojošo balvu saņēma Vangažu komanda. Otro vietu ieguva Bulduru sovhoztehnikums, trešo — Siguldas pilsētas komanda. Abi pirmo vietu ieguvēji izcīnīja tiesības pārstāvēt rajonu zonas sacensībās, kas notiks Slokā. Sacensības tagad visām grupām aizvadītas. Līdz ar panākumiem atklājušās arī nepilnības, kuras turpmākajā darbā jānovērš, lai vēl sekmīgāk gatavotos 1971. gada ugunsdzēsības sacensībām.
G. Lives teksts un foto
* Darba Balss / 04.08.1970
===============
Sacentās ugunsdzēsējiKad pa sestdienīgi rāmo ielu aiztrauca divas ugunssārtas mašīnas rinda pie laikrakstu kioska saausījās. - Diez, kur tad nu deg? -- ziņkāri ieminējās viena no gaidītājām. Bet tūlīņ arī viņā ielas galā atskanēja orķestra marša skaņas un parādījās ugunsdzēsēju gājiena priekšējās kolonnas. -E, kas tad uz «pažaru» ar «mūziķi» iet? - zobgalīgi atsaucās cita un viszinoši piebilda - šodien viņiem kādas tur sacensības notiek. No visas republikas sabraukuši. - Atkal ko sadomājuši. Būtu labāk dzēsuši nevis sportojuši nez ko, - norūca pirmā. Šis noklausītais dialogs manuprāt raksturīgs ar to, ka liecina - ne tuvu visiem ir skaidri ugunsdzēsības lietišķā sporta sacensību mērķi. Un laikam jau tādēļ, ka ne reizi uz tām nav būts. Pagājušo sestdien un svētdien kuldīdzniekiem šajā ziņā bija pat apskaužamas iespējas - Lauksaimniecības tehnikas rajona apvienības jaunajā stadionā notika republikas ugunsdzēsēju komandu sacensības, kurās piedalījās šī sporta veida labākie meistari - 26 pilsētu un rajonu izlases.
ugunsdzēsēju sacensību laikā. |
Līdz ar aizraujošām cīņām skatītāji varēja pārliecināties, ka šādas sacensības nav pašmērķis. bet visciešākām saitēm saistītas ar ugunsdzēsēju sagatavotības un kaujas spēju celšanu. Sacensību programmā bija četras disciplīnas: 100 metru šķēršļu joslas pārvarēšana (2 metri augsta barjera, līdzsvara balķis), 4X1OO metru stafete, uzkāpšana mācību torņa ceturtajā stāvā ar triecienkāpnēm, izvēršanās kaujai ar motorsūkni. Visvairāk punktu savāca un žurnāla «Lauku Dzīve» dāvāto kausu ieguva kolhoza «Ādaži» komanda. Jāpiezīmē, ka viņi ir pērnā gada Vissavienības lauku sacensību uzvarētāji un arī Kuldīgā uzrādīja vairākus meistarklases rezultātus. Otro vietu kopvērtējumā ieguva Jūrmalas pilsētas, bet trešo - Rīgas rajona komanda. Bet kuldīdznieki? Viņi bija trešie vingrinājumā «izvēršanās kaujai», bet visu četru disciplīnu vērtējumā ierindojās 6. vietā. Divdesmit sešu komandu konkurencē labi!
Sacentās ugunsdzēsēji |
1974.07.11 Padomju Dzimtene (Kuldīga) Pakalns, N. ============= |
aizmugurē no kreisās: Alfrēds Graudiņš, Arvīds Dzerkals, Aleksejs Sorokins, Dainis Popovs priekšā no kreisās: Valdis Ļitvinovs, Ustins Solovjovs |
No labās: Valdis Ļitvinovs, Vilnis Korņejevs, Arvīds Ozols, B.Rozgalis,Aleksejs Sorokins, Arvīds Dzerkals, Viktors Kiverenko |
Ādažu ugunsdzēsēju komanda - PSRS čempioni. No kreisās: Arvīds Dzerkals, B.Rozgalis, Valdis Ļitvinovs, Arvīds Ozols, Aleksejs Sorokins, Viktors Kiverenko, priekšplānā Alfrēds Graudiņš |
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru