Ugunsdzēsēji ^

Ugunsdzēsēji apmācībās pie Carnikavas Zvejas mājas. 20.gs. 30. gadi. Ādažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība dibināta 1901.g. Līdz 1940. gadam uguns nelaimē nonākušajiem ādažniekiem palīdzējušas divas Savstarpējās uguns apdrošināšanas biedrības.

otrajā rindā ceturtais no labās Pēteris Krēsliņš

I. Latvijas ugunsdzēsēju kongresa delegātu saraksts. 1. Ādažu Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju Biedrības: Valdes loceklis Jānis Grapmanis. I. kolonas brandmeisters Jānis Finvers. 11. kolonas brandmeisters Jānis Ozoliņš. 111. kolonas brandmeisters Jānis Iljins. 

* Ugunsdzēsējs / 01.08.1922

Biedrību dzīve un darbība.

Ādažu brīvpātīgo ugunsdzēsēju biedrība. Biedrība svinēja 27. novembrī š. g. biedrības 25. gadu pastāvēšanas svētkus. Biedrība dibināta 1901. g. 26. novembrī Aldermuižā no Richarda Dauguļa, Anša Krustkalna, Mārča Cielena, Jāņa Finvera, Dāva Brauke un Jāņa Veides. Biedrībai ir 4 kolonas, kuras apkalpo Ādažu pagastu. Biedru skaits 230. Savā — pastāvēšanas laikā biedrība ir piedalījusies vairāk kā 46 ugunsgrēkos. Plkst. 4 p. pusdienas pie Ādažu pagasta mājas notika parāde, kuru pieņēma Savienības valdes priekšsēdētājs A. Ērglis. Svētkus atklāja biedrības priekšnieks J. Krēsliņš ar uzrunu, kurā norādīja uz ugunsdzēsēju darba nozīmi un viņas idejas cēliem mērķiem. Garīgo aktu vadīja Ādažu baznīcas mācītājs Griners. Vēsturisko pārskatu par biedrības darbu sniedza komandas virsnieks J. Finvers. Apsveikumus jubilārei nodeva sekoši biedrību priekšstāvji:  Saeimas loceklis Grantskalns, Latvijas ugunsdzēsēju b-bu un org. S-bas valdes A. Ērglis, S-bas, žur. „Ugunsdzēsējs" un Latvijas, Estijas un Lietuvas Apvienības vārdā. 

Šreienbušas br. ug. b-bas priekšstāvis Varans, Aleksandra br. ug. b. — Jermakovs, Rīgas pilsētas arodnieku — G. Ziemels; Carnikavas labdarības b-ba; Ādažu ugunsapdrošinašanas b-ba; Ādažu pagasta valdes pr-js; Carnikavas cv. lut. draudzes pr-ks; Ādažu cv. lut. draudzes pr-ks; Ādažu lauksaimniecības b-ba; Carnikavas zvejnieku b-ba; Carnikavas zvejas rūpniecības Sabiedrība. Carnikavas zvejas ražotāju b-ba „Vārds"; Latvijas Pretalkaholu b-bas Ādažu Berģu jaunatnes Savienības nodaļa; Ādažu patērētāju b-ba; Ādažu mednieku b-ba; Ropažu mazsaimniecības Veicināšanas b-ba; Ādažu aizsargu b-ba un Milgravju br. ug. b-bas Jaunciema nodaļas priekšstāvji. 

Ādažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības 25 gadu jubilejas dalībnieki.

Rakstiski un ar telegramām jubilāri sveicināja: Rīgas brandmajors A. Kiesners, Jūlijs Krūmiņš, bij. Ādažu skolotājs Cimze un Amanda Cielen. Pēc apsveikumiem notika centīgāko biedru apbalvošana uzslavas rakstiem, kurus izsniedza priekšnieks un komandas virsnieks.  Pēc oficiālas daļas sākās koncerts, kurš ar savu bagāto programu izdevās jo teicami. Vakarā kopmielastā viesus un biedrības darbiniekus apsveica biedrības pr-ks J. Krēsliņš un priekšstāvji no augstāk minētām organizācijām. Jautrā omulībā un ar pacilātu garastāvokli tika nosvinēti biedrības 25 gadu pastāvēšanas svētki, kuri Ādažu ugunsvīriem un sabiedrībai ilgi jo ilgi paliks labā atmiņā. Svētdien 28. novembrī biedrība sarīkoja teātra izrādi, kurā tika uzvesta J. Jēpa — Baldzena drāma «Dzīves sērdieņi" un koris Sauliša kga vadībā izpildīja vairākas dziesmas.  Svētki nosvinēti, atkal darba dienas sākušās. Lai nepagurst čaklo dāmu palīdzīgās rokas arī ikdienišķā biedrības darbā. Tad sekmīgi  arī uguns vīri veiks savu darbu valsts un pilsoņu labā. Ādažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības 25 gadu jubilejas dalībnieki.

Biedrību dzīve un darbība. 1927.01.01 Ugunsdzēsējs 🚒🚒🚒

Gadasvētki Ādažos. 

* Ugunsdzēsējs / "Gadasvētki Ādažos" / 01.01.1933

Ugunsdrošība Ādažos  - toreiz un tagad

Kaut arī ugunsdzēsības funkciju Ādažos nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, novada iedzīvotāji nejūtas droši, jo ugunsdzēsēji notikuma vietā ierodas novēloti. Iecere izveidot Ādažu un blakus esošo pašvaldību sadarbību ar VUGD joprojām nav vainagojusies ar rezultātu. Tiek domāts par brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību Ādažos un apkaimē, kas nav nekas neiespējams. Tādēļ šobrīd meklējam brīvprātīgos. Kā stāsta Janelsītis Aivars, Siguldas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks, arī Ādažos tāda savulaik bijusi, turklāt tā tikusi atzīta par vislabāko Pierīgā. Aivars Janelsītis Ādažos savulaik strādājis par brīvprātīgo ugunsdzēsēju un tāpēc dalās pieredzē.

Aivars Janelsītis

Aivars Janelsītis pastāstīja, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības dibināšanas iemesls bija pirmais veiksmīgi nodzēstais ugunsgrēks Rīgas apriņķī. 

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības dibināšanas pamatā bija apstāklis, ka vēsturiski valsts organizētie ugunsdzēsēju depo bija tikai apriņķu centros. Lai saprastu, ko nozīmē jēdziens apriņķis ir jāiztēlojas Rīgas apriņķi – sākot no Kalnciema, gar Jelgavu, līdz Skultei, gar Gaujas malu, tad gar Līgatni, Nītauri, līdz Ērgļiem un Aiviekstei. Aivaram Janelsītim pie sienas ir liela karte, uz kuras vienkārši ir parādīt toreizējā apriņķa robežas.

Ko nozīmē būt par brīvprātīgo ugunsdzēsēju?

Aivars Janelsītis stāsta, ka brīvprātīgā ugunsdzēsēja darbs netika apmaksāts no valsts vai pagasta, bet gan par to maksāja darba devējs, pie kura brīvprātīgais strādāja. Nedēļā tāda varēja būt viena diena, kuras laikā brīvprātīgais varēja tikt izsaukts uz notikuma vietu. Priekšsēdētājam maksāja algu valsts, gan tikai pusslodzi, bet vietniekam (jeb kā toreiz sauca priekšsēdētāja biedram) maksāja pilnu slodzi.

Arī Ādažos bija brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība/ komanda, ko kādu laiku vadīja toreiz slavenais Ādažu kolhoza priekšsēdētājs Josifs Kukelis (kas kolhozu vadīja tieši pirms Alberta Kaula). Viņš izveidoja brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu, kas tika atzīta par vislabāko Pierīgā. Tai bija sava izbraukuma dzēšanas tehnika un vairāk kā simts brīvprātīgo biedru, kas veica lielu profilaktisko darbu dzīvokļos un sabiedriskajā sektorā.

Vietējie ugunsdzēsēju spēki toreiz bija ļoti nozīmīgi, jo saziņa bija ļoti vāja. Aivars Janelsītis atceras, ka uz 10 mājām bija viens radio, bet TV toreiz vispār skaitījās tikpat tāls un nesasniedzams kā ceļojums uz Mēness. “Bezdrātu telefons” bija galvenais saziņas līdzeklis. Sākumā uz ciemu bija tikai 4 telefoni.

Ugunsdrošība daudzdzīvokļu ēkās Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, tāpat kā daudzos gadu atpakaļ, arī šobrīd publicē materiālus par ugunsdrošību. Aivars Janelsītis apgalvo, ka pats svarīgākais dzēšot ugunsgrēku daudzdzīvokļu mājā ir operatīva un ātra rīcība.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pamatpienākums ir rūpēties par sava dzīvokļa, individuālo pagrabtelpu un koplietošanas telpu ugunsdrošību, zināt ugunsdrošības noteikumus, zināt kā rīkoties ugunsgrēka un evakuācijas gadījumā, zināt kā izmantot ugunsdzēsības līdzekļus un kur tie atrodas. Svarīgi ir zināt, ka ugunsgrēka gadījumā ir jāzvana pa tālruņa numuru 112.

Jautājot par kūlas dedzināšanu, Aivars Janelsītis ir pavisam lakonisks: “Līdz 90. gadiem kūlas kā tādas vispār nebija, jo itin viss tika sakopts un pārvaldīts. Tādēļ šī problēma ir paradījusies tikai pēdējos 25 gados.”

Sargā sevi jeb ugunsdrošības profilakse

Aivars Janelsītis uzsver, ka kā jebkurā lietā, arī ugunsdrošībā, pats svarīgākais ir profilakse. Ādažos, Kukeļa, un vēlāk arī Kaula, laikos, katrā lielākā celtnē – cehā, fermā bija nozīmēts brīvprātīgais ugunsdzēsējs. Šie cilvēki rūpējās par to, lai tiktu ievērotas ugunsdrošības normas un neizceļas ugunsgrēks. Tāpat arī pie ēkām bija obligātie komplekti ugunsgrēku sākotnējai dzēšanai – spainis, ķeksis, ūdens caurule, u.c. lietas, blakus smilšu kaste un ūdens ņemšanas vieta. Tas nozīmēja, ka vietējie paši varēja uzsākt dzēšanu, ēkas brīvprātīgā ugunsdzēsēja vadībā, kamēr sagaidīja palīdzību.

Aivars Janelsītis atzīst, ka šobrīd cilvēki pārāk daudz paļaujas uz ārējo palīdzību. Ja daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji paši parūpētos par to, lai nebūtu vietu un lietu, kas varētu viegli uzliesmot vai traucētu ugunsliesmas dzēst, ugunsdzēsējiem būtu daudz vairāk laika nodarboties ar profilaksi. Arī privātmāju īpašniekiem ir jādomā par ugunsdrošību – piemēram, tiem, kuriem dzīvoklī ir kamīns, būtu jānodrošinās ar ugunsdzēšamajiem aparātiem.

Ugunsdzēšamie aparāti un dūmu detektori

Aivars Janelsītis

Savukārt visi pārējie var laicīgi pasargāt sevi vismaz no dūmiem, iegādājoties dūmu detektorus. Dūmu detektors nepasargās no ugunsgrēka, bet brīdinās par to, ka iespējams kaut kur varbūt ir izcēlies ugunsgrēks. Janelsītis joko, ka daudzi cilvēki baidās no dūmu detektoriem, jo domā, ka tad jau vairs nebūs iespējams neko enerģiski gatavot virtuvē. A.J. ar smaidu uzsver, ka arī gatavot ir jāprot.

Arī skursteņus nepieciešams uzturēt kārtībā. Kad Aivars Janelsītis strādāja Ādažos par brīvprātīgo ugunsdzēsēju, Ādažos bija 25 skursteņslauķi, 5 krāšņu būvētāji un 3 zibensnovedēju speciālisti!

Jāņu svinēšana

Uzsākot brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības darbu, tika domāts ne tikai par drošības pasākumu organizēšanu, atlika laiks arī atpūtai. Pat Jāņi tika svinēti. Biedrības telpas bija pagasta būtiskākā tikšanās vieta. Šeit tika izrādīts pat teātris. Ap biedrības telpām veidojās un pulcējās arī visi pašdarbības kolektīvi. Piemēram, orķestris “Ādažu suvenīrs”, kas bija būtiska sastāvdaļa arī Jāņu zaļumballē.Par drošību atbildēja kārtībnieks (šodien policists), bet brauca uz zaļumballi tikai tad, ja svinētāji sakāvās.

Kā tad īsti notika svinēšana? Aivars Janelsītis atceras, ka visi lustējās līdz otrajai dienai. Lai varētu rīkot Bufeti, tika speciāli rīkota izsole. Vienreiz esot pat bijušas piecas vietējās saimnieces, kas visas ir gribējušas tikt pie prestižās Jāņu pasākuma Bufetes vadīšanas. Par izsolē ieņemto naudu uzturēja biedrību. Būt par Bufetnieci skaitījās prestiži. Dāmas pašas gatavoja un pašas tirgoja. Paštaisīto miestiņu veda no Cēsīm. Vēl tirgoja Jāņu vainagus un pušķus. Galvenais, Janelsītis atceras, ka piedāvāja arī drukātas instrukcijas par to, kā meklēt un atrast papardes ziedu.

Tuvojoties Līgo svētkiem, Aivars Janelsītis kā brīvprātīgais ugunsdzēsējs, iesaka svinēt Jāņus atbilstoši vislabākajām brīvprātīgo ugunsdzēsēju tradīcijām – ar jāņugunīm, kas neapdraud savu un kaimiņu drošību.

 

Ādažu ugunsdzēsēji pie depo mājas. No kreisās-Viktors Balulis, Jevgenijs Kosņikovskis, Gunārs Avotiņš, Dainis Popovs /  20.gs.80.gadi



Ugunsdzēsēju sporta laukumā Mangaļos / 1972.gads





aizmugurē no kreisās: Dainis Popovs, Valdis Ļitvinovs, Māris Šauriņš, Viktors Kiverenko, Aleksejs Sorokins, Arvīds Dzerkals, Vilnis Korņejevs, Arvīds Ozols.
pirmajā rindā no kreisās: Antonija Šauriņa, Vera Kiverenko, Tamāra Lapsiņa, Alfrēds Graudiņš, Daina Liberte, Maija ___, Gunta Jākobsone
Visi kopā-Ādažu ugunsdzēsēju komanda

Valdis Ļitvinovs (pa kreisi) kopā ar Visvaldi Voinu (pa labi)



* Darba Balss / 04.08.1970

* * *

LĪDZTEKUS IKDIENAS DARBAM 

Brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem ir tradīcija — reizi gadā sapulcēties Siguldā, lai ugunsdzēsības sporta sacensībās sniegtu pārskatu par aizvadītā darba posmā gūto prasmi. Šajās dienās bija sapulcējušās komandas, kuru, rīcībā modernas kaujas mašīnas ar daudzveidīgu tehniku. Varētu sacīt, ka tās ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju gvardes vienības, kuru locekļi līdztekus ikdienas darbam apgūst un izprot uguns savaldīšanas prasmi. Pēc parašas, pirms mūzikas skaņas aicina parādes ierindā, spilgti sarkanās automašīnas dodas braucienā pa pilsētu, lai atgādinātu iedzīvotājiem: «Gaidām jūs sacensību laukumā!» Parādes ierindā  vienpadsmit mašīnas un to vīri. Pārējās stāv sardzē savos posteņos saimniecībās un uzņēmumos. Vienīgi Olaines plastmasu pārstrādāšanas rūpnīcai paredzētā vieta tukša, ikgadējā skate no jauna parādīja, ka vīri sekmīgi apgūst tehniku, labākos darba paņēmienus un guvuši krietnāku fizisko sagatavotību. Kas pērn vēl bija labs, tas šogad likās jau viduvējs. Parādījās jaunas augošas komandas, piemēram, Siguldas centra komandā startēja komunālo uzņēmumu kombināta ugunsdzēsēji, kas nākamajā gadā jau patstāvīgi piedalīsies cīņā par ceļojošo balvu. Tiem, kas mācībā bija pieļāvuši kaut niecīgu nevērību, cīņa kļuva pat dramatiska. Tā «Ādažu» kolhoza komandas puiši sacensībām bija trenējušies labi, izvēršanās bija raita, bet, kad viss bija tiešām veikts, viņi ar stobriem rokās gatavi ūdens strūklu triekt mērķī, izrādījās, ka automašīnas sūknis ilgi nevarēja padot ūdeni. Zaudējums, kad no gandrīz otrās vietas bija jāatkrīt uz ceturto, šķiet, liks viņiem nopietni padomāt, ka tehnikai ik brīdi jābūt nevainojamā kārtībā. Tāpat vāji rezultāti bija tiem, kam tehnika strādāja nevainojami, bet pašiem vīriem pietrūka treniņu rūdījuma. Neveiksmīgi startēja Baldones centra komanda, kurai šļūteņu līnija izrādījās par īsu, lai aizsniegtu mācību torni. Bet ja nu tā gadās ugunsgrēkā? Kad tradīcijas kopj, tās laiž dziļas saknes. Kad 1950. gadā Siguldā notika rajona pirmās ugunsdzēsēju sacensības, to rīkošanā palīdzēt ieradās Rīgas pilsētas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības pieredzējušākie lietišķā sporta tiesneši. Šajās sacensībās draudzīgā sadarbībā atzīmēja jau 20 gadu jubileju. Grūtākajā sacensību veidā - simts metru šķēršļu joslas pārvarēšanā startēja 48 dalībnieki. Individuāli pirmās trijās vietās ierindojās vangažnieki — Harijs Nicmanis. Jānis Līvmanis un Staņislavs Cunskis. Ar rezultātiem - 21,2 sek., 23,0 un 23,4 sekundēm. Šajā disciplīnā pēc jauniem, paaugstinātiem sporta normatīviem sasniedza; viens 1. sporta klases, četri — otrās un trīs trešās sporta klases rezultātus. Komandu izcīņā šai disciplīnā uzvarēja vangažnieki, atstājot otrajā vietā sovhoztehnikuma «Bulduri» komandu. Trešā vietā ierindojās Siguldas pilsētas komanda. 4X100 m ugunsdzēsības stafetē komandām pirmo vietu ar rezultātu 1 min. 31 sek._izcīnīja Vangažu dzelzsbetona konstrukciju rupnīcas pārstāvji. Otrajā vietā - Bulduri, bet trešajā — kolhoza «Ādaži» ugunsdzēsēji.

Pēdējā sacensību disciplīnā komandas startēja ar specmašīnām, parādot, kā pareizi, ātri un saskaņoti nodzēst ugunsgrēku. Arī šeit uzvaru izcīnīja vangažnieki, atstājot aiz sevis Bulduru un Siguldas komandas. Sacensību noslēgumā rajona ugunsdzēsēju biedrības ceļojošo balvu saņēma Vangažu komanda. Otro vietu ieguva Bulduru sovhoztehnikums, trešo — Siguldas pilsētas komanda. Abi pirmo vietu ieguvēji izcīnīja tiesības pārstāvēt rajonu zonas sacensībās, kas notiks Slokā. Sacensības tagad visām grupām aizvadītas. Līdz ar panākumiem atklājušās arī nepilnības, kuras turpmākajā darbā jānovērš, lai vēl sekmīgāk gatavotos 1971. gada ugunsdzēsības sacensībām.

G. Lives teksts un foto

* Darba Balss / 04.08.1970

===============

Sacentās ugunsdzēsēji

Kad pa sestdienīgi rāmo ielu aiztrauca divas ugunssārtas mašīnas rinda pie laikrakstu kioska saausījās. - Diez, kur tad nu deg? -- ziņkāri ieminējās viena no gaidītājām. Bet tūlīņ arī viņā ielas galā atskanēja orķestra marša skaņas un parādījās ugunsdzēsēju gājiena priekšējās kolonnas. -E, kas tad uz «pažaru» ar «mūziķi» iet? - zobgalīgi atsaucās cita un viszinoši piebilda - šodien viņiem kādas tur sacensības notiek. No visas republikas sabraukuši. - Atkal ko sadomājuši. Būtu labāk dzēsuši nevis sportojuši nez ko, - norūca pirmā. Šis noklausītais dialogs manuprāt raksturīgs ar to, ka liecina - ne tuvu visiem ir skaidri ugunsdzēsības lietišķā sporta sacensību mērķi. Un laikam jau tādēļ, ka ne reizi uz tām nav būts. Pagājušo sestdien un svētdien kuldīdzniekiem šajā ziņā bija pat apskaužamas iespējas - Lauksaimniecības tehnikas rajona apvienības jaunajā stadionā notika republikas ugunsdzēsēju komandu sacensības, kurās piedalījās šī sporta veida labākie meistari - 26 pilsētu un rajonu izlases. 

ugunsdzēsēju sacensību laikā.

Līdz ar aizraujošām cīņām skatītāji varēja pārliecināties, ka šādas sacensības nav pašmērķis. bet visciešākām saitēm saistītas ar ugunsdzēsēju sagatavotības un kaujas spēju celšanu. Sacensību programmā bija četras disciplīnas: 100 metru šķēršļu joslas pārvarēšana (2 metri augsta barjera, līdzsvara balķis), 4X1OO metru stafete, uzkāpšana mācību torņa ceturtajā stāvā ar triecienkāpnēm, izvēršanās kaujai ar motorsūkni. Visvairāk punktu savāca un žurnāla «Lauku Dzīve» dāvāto kausu ieguva kolhoza «Ādaži» komanda. Jāpiezīmē, ka viņi ir pērnā gada Vissavienības lauku sacensību uzvarētāji un arī Kuldīgā uzrādīja vairākus meistarklases rezultātus. Otro vietu kopvērtējumā ieguva Jūrmalas pilsētas, bet trešo - Rīgas rajona komanda. Bet kuldīdznieki? Viņi bija trešie vingrinājumā «izvēršanās kaujai», bet visu četru disciplīnu vērtējumā ierindojās 6. vietā. Divdesmit sešu komandu konkurencē labi!

Sacentās ugunsdzēsēji

1974.07.11 Padomju Dzimtene (Kuldīga) Pakalns, N. =============

aizmugurē no kreisās: Alfrēds Graudiņš, Arvīds Dzerkals, Aleksejs Sorokins, Dainis Popovs
priekšā no kreisās: Valdis Ļitvinovs, Ustins Solovjovs



No labās: Valdis Ļitvinovs, Vilnis Korņejevs, Arvīds Ozols, B.Rozgalis,Aleksejs Sorokins, Arvīds Dzerkals, Viktors Kiverenko



Ādažu ugunsdzēsēju komanda - PSRS čempioni. No kreisās: Arvīds Dzerkals, B.Rozgalis, Valdis Ļitvinovs, Arvīds Ozols, Aleksejs Sorokins, Viktors Kiverenko, priekšplānā Alfrēds Graudiņš



-