Latviešu mūziķis, vijolnieks, saksofonists, komponists,
dziesmu aranžētājs un diriģents, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks /
kavalieris.
 |
| Viesojoties Kultūras namā / 1980.g. |
No 1968.
līdz 1993. gadam bijis Latvijas PSR televīzijas un radio estrādes
orķestra( t.s. Radio bigbenda) pirmais diriģents. Pateicoties viņa
profesionālismam, radio vieglās mūzikas orķestra līmenis bija droši ierindojams
to laiku labāko Eiropas bigbendu sarakstā.
Pēc
Radio bigbenda likvidēšanas bibliotēkas mantojumā palicis ap 9000 partitūru, to
skaitā ap 100 Zaķa oriģinālo skaņdarbu.
1968 Alnis
Zaķis bija Ļeņina komjaunatnes prēmijas laureāts. 1978.
gadā saņēmis Latvijas PSR nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu.
90- tajos gados, kad REO izformējās, Alnis Zaķis noslēdza līgumu ar grieķu kuģu kompāniju un braukāja pa Vidusjūru, muzicēdams komfortabla lainera 11. stāvā. Atgriezies Rīgā, kādu laiku spēlēja Vernisāžā, Hotel de Rome, muzikālajā kafejnīcā Ligzda, Admirāļu klubā un 1999. gadā ierakstīja CD Sveču gaismā.
2006.
gadā saņēmis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu par mūža ieguldījumu
Latvijas mūzikas attīstībā.
No
2006.gada viņš regulāri piedalījās «Mirage Jazz Orchestra» koncertprogrammās.
2010.gadā
Zaķim tika piešķirts Triju zvaigžņu ordenis.
Viņš
bija precējies, brīvajā laikā hobijs - medībās.
2011.
gada intervijā I.. Lūsiņai par saviem mūža gadiem, kuru galvenā radošā raža
ievākta vēl padomju laikā, maestro smiedamies teica: «Var teikt, ka esmu
kopā ar Ļeņinu baļķi nesis. Pēc krietnākajām uzdzīvēm parasti teicu: vai zināt,
kāda ir starpība starp Ļeņinu un Zaķi? Ļeņins ir mūžam dzīvs, bet Zaķis - knapi
dzīvs.»
Atminas
trompetists Zigurds Linde, kura sadarbība ar A. Zaķi sākās jau REO un
turpinājās 25 gadus:
Kas
tik nav piedzīvots! «Kā bigbenda mākslinieciskais vadītājs Alnis slīpēja
līmeni, pacietīgi strādāja ar visām orķestra grupām. Viņš pats darīja visu
netīro, šmucīgo darbu, lai visi vienādi domātu un spēlētu, lai būtu monolīts
skanējums, nevis kā veci, cauri zobi...
Gandrīz katru dienu bija ieraksts. Viņš
aranžējis pāri par tūkstoš skaņdarbu, lielāko daļu Raimonda Paula dziesmu
spēlējām Zaķa instrumentācijā,» kolēģis stāsta, ar manāmu patiku
atceroties, cik plašs un interesants bijis orķestra skanējums. «Viņam bija
fenomenālas spējas, orķestra izjūta, un viņš pats spēlēja pirmo alta saksofonu,
bija koncertmeistars.»
 |
| Viesojoties Kultūras namā / 1980.g. |
Savukārt Radio un TV darbinieki savu vienmēr
laipno un smaidīgo kolēģi dēvēja par Trusi Lauvu un viņš pats nemaz
neapvainojās un bieži jokoja par savu vecāku humora izjūtu, dēlam vārdu
izvēloties.
Apglabāts Ādažu novada, Baltezera kapos.
Apglabāts Ādažu novada, Baltezera kapos.
=
