Pasauli redzu kadros
Intervēja I. Būmane
* * *
 |
| Spēlējiet, spēlmaņi, publika līksmo! A.Platā foto * * * |
Arī mēs - fotogrāfu cilts / Literatūra un Māksla / 14.02.1986 / Ādolfs Platais.
DAUDZVEIDĪBA
E. ĀBOLIŅŠ.
Gamma. Mūzikā — pakāpeniska skaņu rinda, kurā kāpieni mainās noteiktā kārtībā. Krāsu gamma — varavīksnes krāsu rinda. Tā rakstīts Svešvārdu vārdnīcā. Šo skanīgo vārdu skolotāju fotoklubam izdomāja tā vadītājs Ādolfs Platais. Un kopš tā laika mūsu republikas kultūras dzīvē dzirdam par fotoklubu «Gamma», kas tagad atzīmē savu 15. gadskārtu. Par «Gammu» ir vērts rakstīt kaut tāpēc vien, ka tā sistemātiski veikusi savu galveno misiju, ko pieņēmusi vienā no pirmajām kluba dibināšanas sapulcēm: «Apvienot skolotājus fotomākslas darba laukā, veicināt estētiskās audzināšanas teorētisko zināšanu, tehnisko iemaņu padziļināšanu fotogrāfijā, kas kalpotu skolotāja personības veidošanai un jaunatnes audzināšanai.» Fotoklubs apvienoja skolotājus no Rīgas un Ludzas, Liepājas un Krāslavas, Kuldīgas un Valkas, un daudziem citiem republikas rajoniem. 1965. gadā šie skolotāji bija beiguši skolotāju kvalifikācijas celšanas kursus, kuros ieguva tiesības un prasmi vadīt skolās fotopulciņus. Kursi bija tik mobilizējoši, ka negribējās šķirties, gribējās tikties atkal un atkal, dalīties pieredzē un izjust fotogrāfijas valdzinājumu. Sākotnēji klubā (mājvieta — Rīgas Skolotāju nams Jura Alunāna ielā 7) darbojās 61 fotoentuziasts, vēlāk šis skaits auga, pārsniedzot simtu. Gadu gaitā dalībnieku sastāvs mazinājās, jo izbraukāt uz nodarbībām Rīgā no visattālākajām Latvijas pilsētām ir grūti. Tomēr gandrīz visi gammieši, izjutuši fotogrāfijas pievilcības spēku, palika tai uzticīgi, mācīja fotografēšanu jauniešiem, darīja to paši.
Lielu organizatorisku darbu «Gammā» veica tās ilggadējais vadītājs Ādolfs Platais. Gadu no gada notika pārskata izstādes, iespiesti katalogi. Bieži vien izstādes kļuva par ceļojošām, tās pabija ne tikai republikas lielākajās pilsētās, bet «ielauzās» arī pavisam attālās lauku skolās, kur tamlīdzīgs pasākums nekad pirms tam nebija bijis. Šai ziņā gammiešu ieguldījums fotogrāfijas popularizēšanā ir visnotaļ cildināms. Bet viņi neapmierinājās tikai ar kautrīgu piedalīšanos «pašu mājās». Tā 1968. gadā fotoklubs «Gamma» eksponēja savus darbus izstādēs Maskavā, Rostokā, Madridē, Helsinkos un citur. Ar vissiltākajiem vārdiem «Gammu» atceras desmitiem skolotāju un citu profesiju cilvēki, kas fotoklubā iemācījās izgatavot diapozitīvus, lai tos mērķtiecīgi izmantotu savā darbā. Klubs veicis lielu vispārizglītojošu darbu.
Te lekcijas par fotogrāfiju un mākslu lasījis docents P.Zeile, E.Iltners, FIAP mākslinieki G.Binde, J.Gleizds, I.Apkalns un citi pieredzes bagāti speciālisti. Rīkoti dažādi konkursi, semināri, skates, izbraukumi, pieredzes apmaiņa. «Gammā» izauguši daudzi fotogrāfi: K. Kalsers, P. Korsaks, J. Penesis, A. Cukure, A. Blumbergs, J. Megris, J. Danovskis, E. Āboliņš, J. Pauliņš, I. Jākobsons, O. Reiters un vairāki citi. Gammiešu fotoskatījumam raksturīga atturība, taktiskums, kamerstils. Tematiskais loks ir diezgan plašs, taču portretos, dabas ainavās, klusajās dabās, aktos, žanra uzņēmumos ne vienmēr valda spraigs dramatisms. Daudzos fotoattēlos pasaule, cilvēki, daba atklāti skaisti, taču gadās, ka šis skaistums ir «pārāk salds», tas nerosina domāt. Nozīmīgs ir «Gammas» organizatoriskais darbs. Vispirms jau — «Fotologs» Valsts bibliotēkā Kirova un Krišjāņa Barona ielas stūrī. Kopš 1974. gada bibliotēkas lielajā skatlogā gammieši sarīkojuši nelielas personālizstādes. Savus labākos darbus te rādījis K. Kalsers, I. Jākobsons, Ā. Platais, J. Megris un citi. Nesteidzīgs garāmgājējs — gan rīdzinieks, gan pilsētas viesis — te apstājies un ticies ar fotogrāfiju. Tikai šo labo ideju «Loga» veidotāji kopuši neregulāri, toties rosinājuši uz domu, cik interesanti būtu, ja arī citās Latvijas pilsētās būtu šāds fotologs. Pilsētas sejā tas iezīmētu jaunu vaibstu! No 1970. gada fotoklubs organizē diapozitīvu skates, kas guvušas daudzu fotoamatieru atsaucību, vienojušas viņu pūles, mudinājušas mērķtiecīgi izmantot diapozitīvu filmas. 1972. gadā klubs nodibināja krāsu diapozitīvu sekciju un organizēja skati «Diapozitīvs-72». Šai ziņā gammieši ir pionieri. Gadu vēlāk viņi sadarbojās ar VEF Tautas fotostudiju un Liepājas Tautas fotostudiju un konkursā «Diapozitīvs-73» saņēma 1200 diapozitīvu. No 1975. gada fotoklubs radoši sadarbojas ar žurnālu «Zvaigzne» diapozitīvu konkursu organizēšanā. Noslēguma skatēs VEF Kultūras un tehnikas pils zāle ir stāvgrūdām pilna. Par šo pasākumu raksta Vissavienības un arī VDR prese. Žurnāls «Sovetskoje foto» to nosauc par Baltijas diapozitīvu festivālu. Šie diapozitīvu seansi notiek arī Liepājā un Jelgavā, un tos gaidīt gaida arī citās republikas pilsētās. Gammieši pievērsušies arī latviešu fotogrāfijas vēstures izpētei. Tas sākās 1974. gadā un turpinās vēl tagad. Enerģiskākais fotovēstures pētnieks ir Pēteris Korsaks, kas pacietīgi vāc faktu pie fakta, atdzīvinādams mūsu fotogrāfu paveikto. 1975. gadā pēc «Gammas» biedru aktīvas darbošanās Rīgas Vēstures un kuģniecības vēstures muzejā atklāja izstādi «Fotogrāfijas attīstība Rīgā no 19. gs. otras puses līdz 1940. gadam». Izstāde bija atvērta veselu gadu un radīja dzīvu interesi sabiedrībā. Dzima doma par Latvijas fotomuzeja radīšanu. Pagaidām muzejā izveidota speciāla «Fotovēstures nodaļa». «Gamma» skan! Tā saista ar varavīksnes krāsām, ar padarītā darba daudzveidīgumu! Gan attālā lauku skoliņā, gan Francijas pilsētā Kalē, kur izstādīti fotokluba darbi, gan parastā mācību stundā.
Uzbrūk "Ādaži"
| DAUDZVEIDĪBA |
1981.07.01 Zvaigzne E. OZOLIŅŠ |
***
 |
* * *
* * *
Ciemos pie Arvīda Griguļa
Kādā decembra dienā apciemojam Latvijas KP Centrālās Komitejas locekli, LPSR Augstākās Padomes Prezidija locekli, deputātu rakstnieku Arvīdu Griguli. LVU pasniedzējs, vēlāk docents, literatūras katedras vadītājs, tad profesors Arvīds Grigulis daudz no sava mūža veltījis Jaunās padomju inteliģences veidošanai, sniedzot studentiem zināšanas literatūrā. Rakstnieks raženi strādājis daiļliteratūrā. Kopš 1929. gada, kad nāca klajā A. Griguļa pirmā dzejoļu grāmata. Lasītāji saņēmuši daudzus dzejoļus. stāstus, romānus, lugas. atdzejojumus, rakstus par teātri, kino, literatūru. Rakstniekam tuvi arī mazie pilsoņi — bērniem veltīti stāsti «Juža ceļojums», «Trešā brigāde», «Robežsargi, divi puikas un suns». Darbu bija sakrājies tik daudz, ka 1966. gadā izdeva Arvīda Griguļa Kopotos rakstus 7 sējumos. Lielā Tēvijas kara laikā sarakstītie stāsti "Caur uguni un ūdeni" pieder pie izcilākajiem latviešu padomju prozas darbiem. Par lugu "Māls un porcelāns" autoram piešķīra PSRS Valsts prēmiju. Tai sekoja daudz citu lugu. kuras uzveduši mūsu un citu padomju republiku teātri. Arī Rīgas kinostudijas scenāriju redakcijā Arvīda Griguļa darbs ir nozīmīgs. 1972. gadā iznāca Arvīda Griguļa interesantā Amerikas ceļ0juma piezīmju grāmata "Marginālijas".
Ā. Platā teksts
* Ā. Platais "Ciemos pie Arvīda Griguļa" - laikraksts "Darba Balss" ( 30.01.1973. )
 |
| Mavriks Vulfsons. Foto - Ādolfs Platais |
***
JĀNĪTS BRAUC KATRU GADU,
ATVED ZIEDU VEZUMIŅU;
ŠE SAUJIŅA, TE SAUJIŅA.
LAI ZIED VISA PASAULĪTE!
VISAS BIJA JĀŅU ZĀLES.
KO PLŪC JĀŅU VAKARĀ;
KAS JĀNĪTI DAUDZINĀJA
VISI BIJA JĀŅU BĒRNI,.
KAS TUR SPĪD, KAS TUR VIZ,
PAPARDĪŠU KRŪMIŅĀ!
JAUNI PUIŠI, JAUNAS MEITAS
VAINADZIŅUS SAKĀRUŠI.
| JĀNĪTS BRAUC KATRU GADU, |
1978.06.15 Zvaigzne |
***
Māka apstādināt mirkli
Pagājuši vairāk nekā 10 gadi kopš skolotāja fotokluba «Gamma» vadītāja Ādolfa Platā pirmās personālās izstādes. Jau tajā iezīmējās autoram raksturīgā prasme un dotība psiholoģiskā portreta veidošanā. Kā skatītāju tā lietpratēju uzmanību saistīja bērnu fotoattēli, kuros neviltoti atklājas viņu darbība, uztveres tiešums un attieksme pret visu apkārtējo. Patlaban Rīgas Politehniskā institūta izstāžu zālē atklāta Ā. Platā otrā personālā fotoizstāde. Tā apvieno gan tematiskajā, gan žanra ziņā daudzveidīgus uzņēmumus. Viens no veiksmīgākajiem, kas autoram sagādājis jau plašāku atzinību, pārstāvot mūsu republikas fotomākslu Francijā ir Tautas dzejnieka A. Grigula portrets. Izstāžu pastāvīgajiem apmeklētājiem vairāk vai mazāk pazīstami arī šeit parādītie darbi — «Mātes plecs», «Zēni», «Slimnīcā», «Rīga» un vēl citi. Līdzās tiem personālajā izstādē Ā. Platais nozīmīgu vietu ierādījis dabas ainavām, etīdēm. montāžai, kas atspoguļo pēdējo gadu vērojumus par apkārtējo vidi un cilvēku. jaunu tehnisko iespēju meklējumus. Institūta zālē ar izstādi apmeklētāji var iepazīties līdz 16. jūnijam. Savukārt Latvijas PSR Dabas muzejā atvērta un darbosies līdz 1. septembrim fotokluba «Gamma» tematiskā izstāde «Daba un mēs».
M. Grīnšteine
* * *
 |
| «Ezeri» ĀDOLFS PLATAIS. ========================================= |
RĪT
 |
| Ā. Platā fotoetīde «Pioniere» - viens no izstādes eksponātiem. |
Zinību namā atklās VI gadskārtējo republikas izglītības darbinieku fotokluba «Gamma» darbu izstādi. Ar katru gadu fotokluba "Gamma" izstādēs ir arvien vairāk dalībnieku, aug kluba biedru skaits. Šogad fotodarbu izstādē piedalās 32 biedri ar 96 melnbaltlem un dažiem krāsainiem fotodarbiem. Žūrijas komisijas vērtējumam bija iesniegti arī krāsainie diapozitīvi. Daži no tiem ieguvuši augstu novērtējumu. Zelta medaļu žūrijas komisija piešķīra rīdziniekam Eduardam Tukišam par krāsu diapozitīviem. Sudraba medaļu ieguvis Pēteris Krastiņš par melnbaltu fotodarbu «Būs bagātas druvas». Bronzas medaļu saņēma Ādolfs Platais par krāsu diapozitīviem. Bronzas medaļu ieguva arī Juris Rambe par solarizācijas tehnikā izpildītu melnbaltu darbu. Pašreiz fotokluba «Gamma» biedri rosīgi gatavojas Oktobra rajonā organizējamajai fotoizstādei, kas veltīta PSRS izveidošanas 50. gadadienai.
RĪT
1972.01.06 Rīgas Balss
 |
| No fotokluba Gamma kolekcijas Zvejnieks un jūra ĀDOLFS PLATAIS. |
 |
| Valdis Kupris Rīgas pils tornī. A.Platā foto |
 |
| Vēl ozoli ir Latvijā, Zaļo Gaujas ielejās. Ādolfa Platā foto |
-
