🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
VEF sporta kluba valdes priekšsēdētājs J. Kisiels vakar «Daugavas»- sporta namā svinīgi pasniedza piemiņas kausu starptautiskā turnīra uzvarētājiem kolhoza «Ādaži» basketbolistiem. Uzvarētāju vienībā spēlēja Andris Simanovičs, Austris Vasips, Vjačeslavs Arseņjevs, Edvīns Zeidaks, Sergejs Gončarenko, Modris Putenis, Aleksandrs Zabello, Argo Jermacāns, Vilnis Valdmanis, Vilnis Legzdiņš, Juris Štāls un Igors Lukašēvics.
Bet pirms tam ādažnieki ļoti sīvi cīnījās ar Liepājas «Sarkanā metalurga» vīriem. Turnīra uzvarētāji par šīs spēles uzvarētājiem kļuva tikai pagarinājumā —91:86 (45:43, 80:80). Ādažniekiem visvairāk punktu guva Gončarenko 27, Simanovičs 16, Zeidaks un Zabello pa 14; liepājniekiem Dobelis 24, Rolis 23, Tjarve 22.
1976.09.12 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
M. ZELMES teksts
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
* Darba Balss / Sports / 23.11.1976
ČEMPIONI VAR AUGT ARĪ ZAĻĀ PĻAVĀ
1978.08.03 Dzimtenes Balss
A. Markss
Vīri kārto rēķinus
1980.10.29 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Zelme, M.
ĀDAŽNIEKU PANĀKUMS
1981.08.09 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Kalējs, E.
🏀 🏀 🏀 🏀 🏀 🏀 🏀 🏀 🏀
ČEMPIONI VAR AUGT ARĪ ZAĻĀ PĻAVĀ
1978.08.03 Dzimtenes Balss
A. Markss
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Medaļai otro pusi kaļ «Ādažos»
PĀRSTEIGUMS SEZONAS GARUMĀ * TĀ SACERĒJA FANFARU MŪZIKU * KOMANDĀ NAV SPORTISTU • VIRKNĒJUMS * KUR RODAS BASKETBOLA NEGAUSĪBA? * JA NEBŪS SPĒKA — NENOTURĒSIES * VAI 35 GADI IR VETERĀNA VECUMS? * ČEMPIONU MEDAĻU SAKAUSĒJUMS
Ko nu vairs šodien par tādām nieka lietām kā republikas meistarsacīkstes nopietni noņemties ... Ir daudz svarīgākas, ievērojamākas sacensības, visaugstākā meistarība vērojama kā televizoru ekrānos tā arī klātienē. Pašmāju mačiem laiku un emociju tērēt diezin vai lr vērts. Ne tajos īsta spraiguma, ne prasmes, ne skanīgu titulu. Sporta pasākumu plāns tādas sacensības tomēr paredz? Nu, tad lai rit savā nodabā! Esam kļuvuši izlutināti. Pavīpsnāt vien zinām, kad reizumis dažs ilggadējs līdzjutējs ar nopūtu atceras: «Jā, kādreiz uz republikas čempionāta galvenajiem mačiem lieku biļetīti meklēja čaklāk nekā tagad uz Sporta pili.» Taču tās nav pasakas. Tad kāpēc savulaik tā ir noticis? Varbūt skatītāji bija mazprasīgāki? Vai spēlētāju meistarība augstāka? Protams, nē! Vairāk bija vienīgi entuziasma — kā tribīnēs, tā laukumā. Skatītāji saistošas cīņas veicināšanai var darīt daudz, tomēr spraiguma dzirksts par liesmu uzpūšama vispirms pašiem sportistlem. Ar vēlēšanos atdot uzvarai visu, ko proti, ar apņēmību celt sava kolektīva prestižu. To joprojām gaida arī skatītājs un, ja nespēj sagaidīt, tad zaudē ticību un novēršas no sacensībām. Taču — lai paliek «Reiz bija . . .». Ir arī šodien, vajag tikai ieskatīties. Par Latvijas PSR 1980. gada čempioniem basketbolā kļuva kolhoza «Ādažl» sportisti.
Tas bija pārsteigums sezonas garumā. Protams, pastarīšos «Ādažus», pērnā gada bronzas medaļu ieguvējus, neviens netaisījās ieskaitīt. Kā šāgada zelta medaļu pretendentus vispirms gan minēja citus — ASK, kas republikas sacensībām bija pieteicis gandrīz pilnu meistarsastāvu, ar aktīvajiem meistariem bagātās studentu komandas. Kolhoznieku izredzes tik augstu nevērtēja, kaut arī «Ādažos» strādā ne viens vien bijušais meistarkomandas basketbolists. Startā «Ādaži» guva veselu virkni uzvaru, arī spēlējot ar ASK. Taču vēl bija gaidāmas cīņas ar studentiem, bet, sacenšoties ar karavīriem, panākumu deva ne tikai pašu spēks, arī melstarsastāva negribīgā spēle.
Gan jau viss nostāsies savās īstajās vietās .. . Pēc pirmā riņķa «Ādažiem» bija astoņas uzvaras, arī spēlēs ar LVFKI un RPI. Zaudēts vienīgi Liepājā — «Sarkanajam metalurgam». Bet otrais riņķis ritēs pēc ilga pārtraukuma. Gan jau, gan meistari sasparosies un apsteigs kolhozniekus . . . Čempionu godu «Ādažl» sev nodrošināja jau vairākas spēļu kārtas pirms sacensību nobeiguma. Arī tad vēl kolhoza komanda cīnījās nevis pienākuma dēļ, bet pēc basketbolista sirdsapziņas. «Marka» tika izturēta līdz galam, un vērtīgākos apbalvojumus saņēma tiešām tie, kas tos pelnījuši visvairāk. Par to pēc redzētā šaubu nebija nevienam. Sacensību nobeiguma parādē «skanēja uzvaras fanfaras», kad vaicāju Raimondam Karnītim, kā, viņaprāt, ādažniekiem izdevies šo mūziku sacerēt. TTT vadītājs, šķiet, basketbolam visuzticīgākais arī kā skatītājs un vērtētājs visdažādākā ranga sacensībās — ne tikai par «lielo sportu» priecājoties.
— «Ādaži» ir teicami sagatavoti kā kolektīvs, spēlētāji cits citu labi pazīst. Var redzēt, ka veikts rūpīgs treniņdarbs, komanda gatavojusies ikvienai spēlei. Izpaužas visnopietnākā attieksme pret republikas meistarsacīkstēm. Turpretī citas, pēc spēlētāju virknējuma šķietami spēcīgakas vienības (ASK, LVFKI, RPI) par uzvaru juta krietni mazāku atbildību. Meistarkomandu pārstāvji šajos kolektīvos vairāk domāja par savu gatavošanos PSRS meistarsacīkstēm, nepiedalījās visās republikas čempionāta cīņās. Veiksmīgas spēles mijās ar nevarīgām. Toties ādažnieki sasniedza stabilitāti visā čempionāta gaitā, cīnījās ikvienas spēles epizodēs, tā arī krājot nebūt ne viegli izcīnītas uzvaras.
Apsveikuma vārdi un tikko saņemto medaļu šķinda lzskanējuši. «Daugavas» sporta nams dzēš ugunis līdz nākamajām sacensībām.
Vēl pēdējās, pēcmeistarsacīkšu formalitātes pie tiesnešu galdiņa izpildījis, nāk ādažnleku treneris Alvils Gulbis. Viņu pazīstam kā ASK meistarkomandas slavas gadu spēlētāju, kā VEF treneri. Gulbja vadītie «Ādaži» virzījušies pa augšupejošu līkni. 1978. gadā piektā vieta republikas meistarsacīkstēs. 1979. gadā — trešā. 1980. — pirmā. Kāpēc?
A.Gulbis |
— Mūsu komanda nav tikai basketbolistu virknējums vien. Pirmām kārtam tā ir savas darba vietas kolektīva pārstāvji. Apzināta šā kolektīva sporta goda aizstāvēšana deva jūtamus papildspēkus cīņās basketbola laukumā.
— Ko tad basketbolisti dara kolhozā?
— Lielākā tiesa strādā celtniecībā, daži arī palīguzņēmumos un dārzniecībā. Tikai divi mūsu spēlētāji nav tieši saistīti ar ražošanu «Ādažos».
— Runājot par basketbolisku "ražošanu", kolhozu komandām visai dibināti pārmet, ka tās neesot «ražotājas». Proti, nerūpējoties par jauno basketbolistu audzināšanu, izmantojot tikai veterānu pakalpojumus.
— Priekšstats par mūsu kolektīvu kā veterānu komandu, manuprāt, ir nepareizs. Esam spējuši savienot veterānu pieredzi ar jaunu spēlētāju entuziasmu un ar vairāku sportisko spēku briedumu sasniegušu sportistu prasmi. Pēc gadu skaita par veterāniem varbūt varētu dēvēt Aleksandru Zabello un Andri Simanoviču, toties, kā paši redzējāt, viņu darbība laukumā rāda lielāku cīņas sparu un atbildību par savu kolektīvu, nekā ir daudziem jaunajiem.
— Tiesa, republikas meistarsacīkšu zinīgie skatītāji visu sezonu nāca vērot Zabello un Simanoviča spēli kā «Ādažu» koncertnumuru.
Kā treneris izvērtē abu pieredzējušo sportistu ieguldījumu komandas guvumā?
— Skaisti izsakoties, viņi veidoja ietvaru tai ainai, kuru radīja komanda kopumā. Viņi prata parādīt pārējiem ceļu uz uzvaru, palīdzēja labāk apgūt basketbola gudrības. Vārdu sakot, saturēja, vadīja komandu, vajadzīgā brīdī ne tikai ar aizrautību, bet arī ar vēsu prātu un aprēķinu. Bez šīm īpašībām labs basketbols nav iedomājams.
— «Ādažos» tiešām ir no kā mācīties. Kā to iespējams izmantot plašāk, iesaistot jaunos basketbolistus? Ne visiem jaunatnes komandu spēlētājiem ir pa spēkam izturēt konkurenci meistarkomandās, varbūt viņu izaugsmi var veicināt jūsu kolektīvs?
— Atklāti sakot, arī iekļūt «Ādažu» komandā daudziem jaunajiem nebūs pa spēkam. Vajadzēs izturēt sīvu sportisko konkurenci. Pašlaik republikas meistarsacīkstēs vērotais jauno basketbolistu sniegums nevieš lielas cerības salūkot papildinājumu.
— Kādas prasības jūs izvirzītu savas komandas kandidātiem?
— Būt ne tikai morālo vērtību veidotājiem basketbola laukumā, bet arī materiālo ražotājiem kolhoza kolektīvā.
— Manas ieceres?
— Nostiprināt, attīstīt sasniegto.
Šogad republikas čempionu medaļas saņēma A. Zabello A. Simanovlčs. A. Jermacāns. A. Gulbis, G. Kambala, K. Tjarve. V. Aņisimovs. M. Putenis. E. Zeidaks. J. Štāls. V. Legzdlņš un A. Birze. Piecu labāko republikas meistarsacīkšu spēlētāju pulkā no ādažniekiem uzņemti A. Zabello un A. Birze. Par Aivaru Birzi speciālisti spriež, pārāk agri esot atteicies no dalības meistarkomandā. Turpretī Zabello gājis cauri visiem iespējamiem basketbola pārbaudījumiem, meistarkomandas un republikas izlasi ieskaitot. Groza bumbai veltījis divdesmit piecus gadus. Bet vēl nesen meistaru vadītājs, atbildot uz vaicājumu, vai republikas meistarsacīkstēs varot saskatīt kādu meistarkomandai derīgu spēlētāju, atbildē tā: «Jā. tāds ir Zabello!». Kā liecina Aleksandra darbība laukumā, tas nav joks. Trīsdesmit piecu gadu vecumā viņš joprojām rāda visu to, ko gribam redzēt teicama sportista sniegumā. Turklāt A. Gulbis uzsver ne tikai komandas kapteiņa basketbola prasmi, bet arī viņa līdera lomu vienības saliedēšanā, cīņasspēju radīšanā. Kur gan rodas tāda basketbola negausība? Par čempiona medaļu priecājas Zabello atvase, bet Zabis pats beidzot pierunāts sniegt pirmo interviju savā sportista mūžā.
— Par ilggadējiem sportistiem mēdz stāstīt dažādas neticamas lietas. Ir gadījies dzirdēt, ka tev pie gultas atrodoties basketbola grozs un tu trenējoties metienos, segu nenometis . ..
— Tā gluži nav. Taču tad, kad vēl dzīvoju pie mātes, dzīvoklī ar augstiem griestiem, grozs tur tiešām bija. To nostiprināju gaitenī un, darbojoties ar tenisa bumbiņu, piestrādāju pie lēciena, kustību koordinācijas.
— Vērojot Visvaldi Eglīti, tu esot nopūties: kaut es varētu tā paņemt basketbola bumbu saujā kā spēļlietiņu un ietriekt to grozā no augšas . . .
— Jā, bija tāda skaudība. Ar basketbola bumbu man lēcienā grozu sasniegt tā arī nav izdevies, toties volejbolam domāto treniņā esmu ietriecis grozā.
A.Zabello |
— Sporta spēļu ir daudz. Vai tev ar tavu nelielo augumu (172 cm) bija jāizvēlas tikai un vienīgi basketbols? Sķiet, daudz lielākus panākumus tu varētu gūt citos laukumos.
— Bija liela aizraušanās ar hokeju, pat sāku regulāri trenētles pazīstamā speciālista Rozenberga vadībā. Taču 6. vidusskolā, kurā mācījos, vispopulārākais bija basketbols, par ko nepagurts aģitēja fiziskās audzināšanas skolotājs Andris Purkalns. Tā paliku zem groza.
— Vai tas nav bijis jānotēlo?
— Vispirms cerēju, ka vēl izaugšu. Bet tad ieskatījos citu neliela auguma basketbolistu varējumā: Maigonis Valdmanis un Kārlis Strēlis arī nav izauguši gari, toties — kā prot spēlēt! Bija no kā mācīties. Un basketbols jau bija kļuvis ļoti tuvs.
— Treneris Tālivaldis Pētersons «Lokomotīvē» prata puikam basketbola mīlestību padarīt par pārliecību . . .
— Uz tenisita laukuma «Lokomotīves» stadionā pavadījām vai visas vasaras brīvlaika dienas, citkārt — visu brīvo laiku. Ja kādu brīdi basketbols arī bija «līdz kaklam», tad nopeldējāmies tur pat Mārupītē un tad varēja «vīlēt» līdz tumsai.
— Tādu sava sporta veida patriotismu tu esi saglabājis līdz šai dienai. Vai varbūt to var nosaukt citādi — par vēlēšanos apliecināt sevi ar sporta palīdzību?
— Nezinu. Man patīk spēlēt, aizrauties spēlē. Atnācis uz treniņu vai sacensību, aizmirstu visas dzīves nepatlkšanas. Kamēr vēl varu uzspēlēt labā kvalitātē, tikmēr spēlēšu.
— Varbūt tu par agru aizgāji no meistarkomandas?
— Ilgi ārstēju grūtu ceļa locītavas savainojumu un domāju, ka labāko sportisko formu vairs neatgūšu.
— Aizvadītā sezona šo domu uzskatāmi atspēko . . .
— Nekādu speciālu gatavošanos neizdarīju, trenējos, kā allaž radis. Ja nu vienīgi pievērsu lielāku uzmanību fiziskajai sagatavotībai. Gadiem ritot, par to īpaši jārūpējas. Basketbolā, ja nebūs fiziskās bāzes, nevarēs noturēties.
— Jau kādreiz, kad vienai meistarkomandai tu likies vairs nevajadzīgs, «Lokomotīves» komandā republikas meistarsacīkstēs iezīmējās teicami saskaņots spēlētāju pāris — Zeidaks un Zabello. Tagad «Ādažos» ne mazāk teicami sadarbojas Zabello un Simanovičs. Vai tā ir sagadīšanās vai likumsakarlba?
— Treniņa sadarbību, protams, izkopjam. Vēl es nosauktu Aivaru Birzi, ar kuru kopā veidojam tādu kā trīsstūri. Sadarbības pamatā ir pēc iespējas plaša ikviena labāko īpašību izmantošana.
— Vai ir vēl kāds basketbolists mūsu republikā, ar kuru tu labprāt vēlētos spēlēt kopā?
— Droši vien daudz, taču par šādu jautājumu — kā izvēlēties partnerus — nekad neesmu domājis. Partnerus īpaši neizvēlos, bet meklēju kontaktu ar tiem, ar kuriem iznāk kopā spēlēt. Tad arī rodas saprašanās. Protams, ir arī spēlētāji, kuri laukumā vienlaikus atrasties nevar, jo sadarbība nav iespējama.
— Bet vai kādreiz nenomoka jautājums: kas paliks pēc manis? Kā tagad izradās, sūkstoties par garo vīru trūkumu, esam aizmirsuši sagatavot arī prasmīgus «mazos» — aizsargus, saspēles vadītājus.
— Treneriem tie jāmeklē un jāsagatavo — ar tādām pašām pūlēm un interesi kā centra spēlētājus. Mūsu republikā basketbols ir populārs, gan jau nāks jauni spēlētāji, tikai uzmanība gan nepieciešama. Gribētos vēl piebilst, ka arī pašiem jādomā par basketbolisku īpašību izkopšanu. Es, piemēram, neesmu kreilis, tomēr apgūstu darbību arī ar kreiso roku. Jauno basketbolistu nodarbībās tamlīdzīgus centienus neesmu manījis.
— Pirmajā brīdī darbība uzbrukumā šķiet daudz patīkamāka un ievērojamāka nekā pūles aizsardzībā. Pēc tāda principa arī spēlē laba tiesa jauniešu . . . — Cīnīties aizsardzībā ar meistarīgu pretspēlētāju nav mazāks prieks, kā grozā mest. Tiesa, mani pretspēlētāji meistaru līmenī ir vismaz galvas tiesu garāki, un cīņa ar viņiem prasa daudz spēka. Jo patīkamāk, ja izdodas pārtvert piespēli, izķert bumbu. Tam skaistajam gājienam gan jāpatērē ar katru gadu vairāk enerģijas.
- Par tās trūkumu tev būtu grēks sūdzēties!
— Tā gan, tikai neviens nezina, cik sarežģīti dažkārt ir atkopties pēc pilnīgas spēku atdeves. Atjaunošanās process kļūst aizvien ilgāks.
— Nu, trīsdesmit pieci gadi jau vēl nav nekāds vecums. Stenlijs Metjūzs futbolu un Gordijs Hovs hokeju spēlēja, kad viņiem bija pāri par piecdesmit...
— Nesmejies . . . -Vecuma cenzu nedrīkst ieviest, un nav ko uzsvērt veterāna "godu". Esmu vai neesmu veterāns — sev ar to nekādas atlaides un atvieglinājumus neprasu. Eju un spēlēju. Spēlēšu tik ilgi, kamēr atbildīšu labas komandas prasībām. Kur tad lai paliek basketbolists manā vecumā, kuri vēl var paskriet un grib cīnīties?
— Nav jau obligāti jāspēlē republikas čempionāta augstākajā līgā . . .
— Zināms pašlepnums man tomēr ir. Šķiet, es nevarētu palikt uz laukuma tikai pastaigas pēc, lai citi sacītu: ko tad viņš tur aizņem vietu! Jāspēlē labs basketbols un, ja to vairs nevar, tad jāmet miers un jāmeklē cits vaļasprieks. Tāds, basketbolam visu līdz pēdējam atdodošs spēlētājs bija, piemēram, Oļģerts Jurgensons. . .
«Ādažos» labas basketbola tradīcijas nu ir iedibinātas. Kolhozā strādā sportisti, kuri var būt citiem paraugs. Tikai — to «citu» pagaidām vēl maz. Tomēr plānos celtniekiem ir sporta zāles celtniecība, tajā būs vieta arī jaunatnes grupām . . .
Tāds ir pieskāriens «tikai» republikas čempionu medaļām. Tajās iekausēts
kolektīvisms . . .
prasme strādāt .. .
aizrautība . . .
Atvainojiet skaļos vārdus! Arī entuziasms.
Medaļai otro pusi kaļ «Ādažos» |
1980.05.13 Padomju Jaunatne KĀRLIS MIHELSONS |
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Ādaži '80
Tomēr liepājnieces 1980.04.29 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Mežavilks, Z. 🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀 |
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Ādaži - Ķekava. Uzbrūk nenogurdināmais A. Zabello. |
1980.10.29 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Zelme, M.
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
ĀDAŽNIEKU PANĀKUMS
Klaipēdā noslēdzies PSRS arodbiedrību CP kausa izcīņas fināls vīriešiem. Cīņu par kausu sāka 32 fizkolektīvu basketbola komandas, kas bija sadalītas astoņās zonās. Uzvarējuši zonas turnīru, kas risinājās Rīgā, kolhoza «Ādaži» basketbolisti pirmoreiz ieguva tiesības spēlēt finālā. Pirmā uzvara apakšgrupā pret Taškentas vienību izdevās pārliecinoša 101:78. Demonstrējot labu sniegumu aizsardzībā, tika gūts punkts cīņā ar Sevastopoles TTP vienību 76:58.
Ādažu basketbolisti aizsardzībā |
Pirms trešās spēļu kārtas, kurā ādažniekiem bija jāspēlē ar mājiniekiem Klaipēdas «Neptūnu», kļuva skaidrs, ka abas komandas iekļuvušas finālā un spēlei jānoskaidro, kura vienība tur iekļūs ar uzvaru. Dramatiskā cīņā, kurā bija viss, ko vēlas redzēt basketbola līdzjutēji, sportiskās veiksmes vairāk mājiniekiem 85:90. Brīvdienā sportisti devās uz eksotikas pilno Jūras muzeju un tur smēlās spēkus nākamai cīņai ar pagājušā gada kausa ieguvējiem Viļņas «Ekonomikas» basketbolistiem. Jau spēles sākumā kļuva redzams, ka lielāka uzvaras griba ir A. Gulbja vadītajiem rīdziniekiem. Ādažnieku aizsardzība piespieda pretiniekus kļūdīties. Kolhoza basketbolisti, veiksmīgi organizējot uzbrukumus, sagādāja lielāko turnīra pārsteigumu un izcīnīja pelnītu uzvaru 81:69. Pirms pēdējās spēles izveidojās situācija, kurā bez rēķināšanas nevarēja iztikt. Ja mūsējie uzvar Gorkijas «Automobilistu», bet Viļņa pārspēj mājiniekus, «Ādaži» pirmie. Pēc «Ādažu» «Automobilista» spēles Klaipēdas skatītāji ilgi aplaudēja ādažnieku kapteinim A. Zabello, kura skaistā un rezultatīvā spēle ne tikai izpelnījās augstu atzinību viņš ieguva turnīra labākā spēlētāja balvu, bet nodrošināja arī ādažnieku uzvaru 93:81. Taču mājinieki sagrāva «Ekonomikas» vienību ar 105:85 un saņēma savā glabāšanā ceļojošo kristāla kausu. «Ādaži» otrie, trešajā vietā Viļņas, ceturtajā «Automobilista» vienības. Tas ir liels «Ādažu» basketbolistu panākums. Viņi bija turnīrā vienīgā kolhoza komanda, arī vienīgā, kas finālā spēlēja pirmo reizi. Vienībā startēja A. Zabello, A. Jermacāns, A. Simanovičs, E. Kaugurs, K. Tjarve, V. Aņisimovs, G. Kambala, A. Birze, J. Štāls, J.Balodis, treneris A. Gulbis.
ĀDAŽNIEKU PANĀKUMS
1981.08.09 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Kalējs, E.
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Ādažu Sporta kompleksā / 20.gs.80. gadi |
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
«Ķekavas» komandas basketbolists J. Birznieks.
Katram savas rūpes
1982.12.14 Rīgas Balss
Sarguns, J.
1982.12.14 Rīgas Balss
Sarguns, J.
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Ādažnieku grozam uzbrūk LVFKI vienības centra spēlētājs V. Spolītis.
LVFKI basketbolisti—republikas čempioni |
1983.03.15 Rīgas Balss SARGUNS, J. |
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
«Ādažu» vienības grozam uzbrūk «Ķekavas» komandas basketbolists J. Balodi
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Par republikas kausa īpašniekiem kļuva "Ādažu"basketbolisti, kuri finālā pieveica RMI vienību. Attēlā: finālspēles moments
rekordi uzvaras rezultāti1985.03.26 Padomju Jaunatne
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Ādažnieki - republikas kausa īpašnieki
Uz grozu mērķē komandas kapteinis A. Šeflers |
Otrajā pusfinālā sacentās mūsu rajona pārstāvji - «Ādažu» un «Baldones» basketbolisti. Cīņa bija finālsacensības cienīga. Pirmo puslaiku baldonieši noslēdza savā labā — 41:38. Otrā puslaika vidū viņi guva pat 10 punktu pārsvaru. Tomēr Ādažu sportistus tas nesamulsināja, un viņi uzvarēja ar 80:74. Reta sagadīšanās, ka abās pusfināla spēlēs vienāds rezultāts. Tātad cīņā par republikas kausu devās RMI un «Ādažu» komandas. Taču šī spēle nebija tik aizraujoša. Tikai pēc pieciem sekmīgiem ādažnieku uzbrukumiem pie pirmā panākuma tika jaunie mediķi. Arī turpmāk spēku samērs nemainījās, un ar 102:62 uzvaru svinēja ādažnieki.
Komandā spēlēja A. Birze, E. Kaugurs, A. Krištopāns, A. Simanovičs, V. Aņisimovs, J. Štāls, A. Šeflers, J. Frolovs. I. Loginovs, K. Tjarve, Z. Jansons, M. Straume, treneris A. Zabello.
|
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Jaunās sezonas pirmie akordi
Ciņa par bumbu «otrajā stāvā». |
Tie sportisti, kas basketbola meistarībā vistuvāk pietuvojušies savu mācību iestāžu galvenajai komandai. Studentu izlasi turnejā pa mūsu valsti vada Kentuki štata koledžas treneris Viljams Pītersons. Padomju Savienībā aizvadīti jau pieci mači, visos gan ir ciesti zaudējumi, bet, kā izteikusies komandas vadība, viņu audzēkņi ar katru spēli rāda arvien labāku sniequmu. Un tā tiesnešu Glēna Rīda (ASV) un Georga Kartenko aicināti, abu komandu starta piecinieki uzsāk spēkošanos. Vefieši Dreibergs, Pencis, Bogatskis, Muižnieks, Karavajevs sāk straujā tempā, enerģiski darbojas aizsardzībā (sistēma cilvēks cilvēku). Daudzu līdzjutēju pārpildītā sporta zāle radīja labvēlīgu emocionālu lādiņu sportistiem. Muižnieks un Bagatskis droši izpilda trīspunktu metienus. Mūsu basketbolisti spēlē daudzveidīgāk, toties amerikāņi cenšas panākumu gūt galvenokārt no groza apakšas. To redzēdami, mūsu vienības treneri M. Valdmanis un V. Krištopans nebaidās eksperimentēt un uzsāk zonas aizsardzību, bieži tiek izdarītas arī spēlētāju maiņas. Sestajā minūtē viesi rezultāta starpību samazina līdz trijiem punktiem. šāds neliels punktu pārsvars mūsu treneros neizraisa bažas, par ko liecina tas, ka vefiešu saspēlēs groži tiek uzticēti sešpadsmitgadīgajam Raimondam Migliniekam.
Savu bumbas savaldīšanas tehniku skatītājiem demonstrē Brjūss Krivjers. |
1986.08.14 Rīgas Balss
J. SARGUNS
🏀 🏀 🏀 🏀 🏀 🏀 🏀 🏀 🏀
Laukumā «Ādažu» un ĒCK komandas. Ar bumbu ādažnieku garākais vīrs I. Pencis. |
1986.11.05 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Birze, A.
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Neatceros, ka pēdējos gados kādreiz par republikas meistarsacīkšu zelta meda|ām būtu notikusi pārspēle. Taču šoreiz tieši tā notika, un, kā jau ziņojām, šajā sacensībā pilno «Daugavas» sporta nama tribīņu priekšā ASK komanda uzvarēja «Ādažu» vienību ar 105:87 (62:45). Karavīru komanda, spēlējot bez saviem līderiem Laksas un Vētras, kas pašreiz PSRS jaunatnes izlases sastāvā startē Grieķijā, bija līderi visā spēlē. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka treneris J. Zeltiņš tādēļ bija spiests izmantot lietuviešu spēlētājus, kas, iesaukti obligātajā karadienestā, dien Rīgā. Par Latvijas čempioniem kļuva A. Brīdiņš, J. Laksa, G. Vētra, A.Veigurs, K._ Skrastiņš, A. Valeiņa, A. Kūsma, V. Kuzins, R. Krupovņickis, L. Kvedravičs, R. Dzelme, V. Bačanskis, E. Stabiņš, D. Darulis, A. Veigurs un I. Saksakulms. Sudraba medaļas izcīnīja «Ādažu» komanda (treneris A. Zabello): M. Straume, A. Šeflers, A. Kuļikovskis, J.Frolovs, I. Loginovs, E. Kaugurs, Z. Jansons, I. Liepa, K. Tjarve, J. Štāls, N. Graudiņš un A.Krištopāns. Bronzas medaļas ECK vienībai (treneris J. Unbedahts), G. Bergam, E. Briņķim, S.Gončarenko, I. Elceram, V. Ivanovam, A. Tomsonam, A. Liepiņām, P. Uškovam, I. Krūmiņam, P. Kosuškinam, A. Zvanam un G. Tolmačovam. ASK komandas vecākā trenera Jāņa Zeltiņa domas: Vispārējo meistarsacīkšu līmeni noteica meistarkomandu spēlētāju piedalīšanās. Tas padarīja turnīru interesantāku, lietderīgāku un veicināja jauno spēlētāju meistarības veidošanu. Tādas pašas domas ir speciālistiem par Lietuvas un Igaunijas meistarsacīkstēm, kurās arī startē meistari. Taču nevarēja neredzēt to, ka cīņu smagums gūlās uz veterāniem. Tas gan neattiecās uz mūsu vienību, jo mēs esam meistarsacīkšu visjaunākā. Mūsu rindās veterānu nebija. Tādēļ mums izdevās izmantot ātruma priekšrocības, fizisko izturību. Mēs vienkārši citus apskrējām. Ko jūs domājat par superfinālu republikas meistarsacīkstēs? Nemaz nebūtu slikti. Tikai vajadzētu, ne kā tagad bija pārspēlē, bet vismaz līdz divām vinnētām spēlēm.
Zelme, M.
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
"Ādažos" - Tunisijas basketbolisti
Agrofirmā "Ādaži" viesojās Tunisijas nacionālās izlases basketbolisti, kas sacentās ar vietējo komandu. Jau iesildoties varēja vērot, ka viesu sportisti, kurus jau vairākus gadus trenē mūsu valsts speciālists J. Veligora, būs spēcīgi sāncenši mūsu rajona pārstāvjiem.
T. Šerifs mēģina tikt garām Z. Jansonam |
Te vēl jāpiebilst, ka «Ādažu» trenerim A. Zabello vajadzēja iztikt bez I. Liepas un A. Kuļikovska, kuri VEF meistarkomandas sastāvā devušies izbraukuma turnejā. Sacensības pirmās minūtes aizritēja ar viesu izteiktu pārsvaru —jau pirmais tunisiešu kapteiņa Šerifa metiens bija trīs punktu vērtībā, tur pretim ādažniekiem pat izdevīgās situācijās bumba nekrita grozā. Turpinājumā spēle daudzmaz līdzsvarojās, taču puslaiku nācās zaudēt - 33:40. Pārtraukumā abu komandu spēlētāji rādīja dažādus paņēmienus kā bumbu ar vienu vai abām rokām ietriekt grozā no gaisa un arī šajā elementā viesi bija pārāki. Acīmredzot šāda notikumu ievirze iemidzināja viesu modrību, un viņi cerēja, ka uzvara atnāks pati no sevis. Ādažniekiem _turpretim pēc īsās atpūtas bija izdevies pastiprināt arzsardzību un klūt daudz precīzākiem uzbrukumā. Jau 27. minūtē l. Loginovs rezultātu izlīdzināja (47:47), un laukuma saimnieki vairs neatdeva iniciatīvu 75:59. Ādažniekiem veiksmigākie bija: l. Loginovs 19, E. Kaugurs 12, J. Frolovs 11, Z.Jansons un A. Šeflers - pa 10 punktiem. Viesiem B. Mbareks 16 un T. Šerifs 11 punkti. Otrās spēles scenārijs bija līdzīgs. Pirmo puslaiku ādažnieki atkal zaudēja 28:37, taču pēc atpūtas viesi cīnījās daudz sliktāk nekā dienu iepriekš. Šoreiz rezultāts izlīdzinājās tikai 36. minūtē — 52:52. un atkal viesiem pietrūka aukstasinības. Vairākkārt viņi izdarīja nesagatavotus metienus, kas vēlamo rezultātu nedeva. Laukuma saimniekiem - kļūdu bija mazāk, tādēļ viņi uzvarēja arī otrajā spēlē 58:54. Šoreiz precīzākie bija I. Loginovs 18. Z. Jansons 12 punkti, bet viesiem B. Mbareks, gūstot 26 punktus, savāca turpat vai pusi no kopējā komandas veikuma. Jāpiebilst, ka viesiem gaužām slikti veicās soda metienu izpildē.
"Ādažos" – Tunisijas basketbolisti
1987.08.20 Darba Balss (Rīgas rajons)
Grieze, V.
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Raksturīgs moments VEF - «Alvik» komandu spēlē. Tālmetienu izpildījis K. Muižnieks.
Vajadzīgs gribēt
1987.09.16 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Draudzības saites
Arvien ciešākas kļūst republikas draudzīgās sportiskās saites ar Zviedriju. Šorīt Rīgā ierodas Zviedrijas sporta konfederācijas starptautiskās pārvaldes priekšnieks S. Hedlunds un šīs organizācijas koordinatore G. Bekvide, kuri šodien un rīt iepazīsies ar mūsu rosīgo fizkultūras un sporta dzīvi, vairākām sporta bāzēm, noskatīsies dokumentālo filmu programmu par Padomju Latviju, kā arī vienlaikus konkretizēs šīs sadarbības pasākumus.
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Igors Lūķis — kā Ādažu pūķis |
Andris Purkalns («Ādaži-lnterlatvija»): «Katra uzvara dod lielu prieku. Tagad galvenais, lai komanda neieslīgtu melanholijā. Sasniegtais rezultāts mani apmienna, bet tas nenozīmē, ka esam jau nākamajā kārtā. Viesiem ir pietiekami labu izpildītāju, lai ungāri varētu atkosties savā laukumā». Ungāru basketbolisti savā laikā Eiropas kausu sacensībā spēlējuši ar Maskavas «Dinamo», «Partizan», «Zadar» un allaž neveiksmīgi. «Kormend-Hunor» cieta kārtējo zaudējumu, bet «Ādaži-lnterlatvija» debijas spēlē svinēja pirmo uzvaru.
1992.10.02 Latvijas Jaunatne
Ēriks Strauss
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Bijušais airētājs Igors Lūķis (centrā) basketbola laukumā jūtas kā zivs ūdenī. |
Kormenā būs Čamprags un 3000 skatītāju
1992.10.02 Diena
Jānis Janševics
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Raimonds Liepnieks ( "Ādaži - Interlatvija") šosezon pēc Grieķijas brauciena par tiesnešiem vairs nebrīnās, bet Dzintaram Jaundzemam jāuzņemas "Principā" līdera loma. |
1992.11.03 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
STALIDZĒNS, Māris
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Stabiņ, kur tu skrien? Lūķis tevi "nokodīs" kā pūķis... |
1993.01.26 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
STALIDZĒNS, Māris
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Roberts Štelmahers (Bonus) Ziedonim Jansonam (Ādaži-Interlatvija): "Es viņam pat nepieskāros...". Pie zemes Ainārs Brīdiņš
|
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
05.04.1994 |
M. Meiers
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Treneris Purkalns |
Basketbola tēlu galerija
"Cilvēks ar asu, attīstītu domāšanu ne tikai basketbola laukumā vien — un kā gan viņš varēja tā iekrist!" — t.i klusībā vai pat skaļi savulaik domāja ne viens vien basketbola zinātājs. Jo treneris Andris Purkalns, visiem labi pazīstams kā ilggadējs jaunatnes audzinātājs, uzņēmās TTT meistarkomandas vadību gados, kad pasaulslavenā komanda, skaidri redzams, iegāja ilgstošā krīzes posmā. Tik dziļā, ka nesenajām PSRS čempionēm nācās pat atstāt augstāko līgu. Jo beidzās ilgais Uļjanas Semjonovas triumfa laiks. Sabeigtā veselība vairs neļāva turpināt darbu vecākajam trenerim Raimondam Karnītim... Tiesa, Purkalns pirms tam labu laiku bija Karnīša "otrā roka" — bet tādēļ jo vairāk bija jāapzinās briestošā situācija un ar to saistītās grūtības. Skaidrs, ka galvenā atbildība par droši paredzamajām neveiksmēm ar īsti latvisku,
gadiem krātu nenovīdību pret TTT tiks novelta pār komandas vadītāju. Andris Purkalns šo Golgātu izgāja un, protams, tika pēc visiem likumiem "krustā sists". Padzīts no lielā basketbola, viņš aizgāja strādāt par fiziskās audzināšanas pasniedzēju tehnikumā. Zināms, ka tūdaļ viņa audzēkņiem par galveno sporta veidu kļuva basketbols. Atgriešanās plašākā arēnā sākās ar uzaicinājumu trenēt Latvijas veterānu izlasi, kurā daudzi dalībnieki bija labi novērtējuši kādreiz jaunā Andra Purkalna basketbola zināšanu. Nodibinoties LBL, viņu aicināja uz Ādažiem kur Andris darbojas arī patlaban. Varbūt kopā ar Ādažiem izdosies atjaunot VEF seno slavu? Bet par nepārdomātā riska iemesliem TTT sakarā pavaicājiet viņam paši. Šķiet, ka tas bija godīgums, sava darba nepieciešamības apziņa.
ANDRIS PURKALNS |
1993.09.27 Latvijas Jaunatne I. O |
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
MĒS VIŅUS PĒC SAVAS ŠNITES!
VEF/ĀDAŽI (LATVIJA) LECH-BATIMEX (POLIJA) 91:85 (39:30)
Un atkal pēc neliela pārtraukuma Ādažu sporta namā pulcējās plašā basketbola publika, turklāt ne tikai vietējā. Vakar notika pirmā R. Korača Eiropas kausa izcīņas spēle basketbolā starp VEF/Ādažiem un Lech-Batimex (Poznaņa, Polija). Ko mēs zinām par saviem pretiniekiem? Poznaņas Lech komanda dibināta 1922. gadā un valsts čempionātā uzvarējusi 11 reizes. Sākot ar 1988.g. gada sezonu klubs ir Eiropas kausa izcīņas finālā. Tā nu gluži nebūtu taisnība, ja teiktu, ka par Polijas basketbolistiem vairāk neko nezinām. Pagājušajā sezonā Jānis Laksa (tagad Lainerī ) un Kaspars Skrastiņš spēlēja Polijas I un II līgā. Aizpagājušogad Igors Lūķis. Arī ādažnieku rindās notikušas nelielas izmaiņas. Viņu sastāvā vairs nav Miljes Miletiča un Petara Mariča, kuri devušies uz mājām. Iespējams, ka viņu vietā drīz spēlēs kaimiņzemes Igaunijas basketbolisti. Ādažnieku centram Igoram Lūķim šosezon acīmredzot VEF/Ādažu komandā bija priekšpēdējā spēle. Sākumsastāvi VEF/Ādaži: Kaspars Skrastiņš (augums 2,00 m), Igors Lūķis (2,01 m), Ainārs Brīdiņš (1,84 m), Artis Veigurs (2,03 m) un Jānis Hāzners (1,95 m). Vēl komandā Aigars Vītols (1,89 m), Valdis Karnītis (1,91 m), Ziedonis Jansons (1,94 m), Andris Kivičs (1,82 m), Ainārs Zariņš (1,92 m). Lech-Batimex: Bartlomejs Tomaševskis (2,04 m), Gintars Bačausks (1,90 m), Jaroslavs Marcinkovskis (2,02 m), Mihaēls Zeno (2,07 m) un Tomass Šafranskis (1,96 m). Vēl komandā Daniels Blumčinskis (1,88 m), Dariušs Kondracjuks (1,88 m), Mācējs Šimanovskis (1,86 m), Vojcehs Zičlkovskis (2,04 m), Vladislavs Pučs (2,01 m). Jāatzīmē fakts, ka viesu vienībā pieciem vīriem augums ir divi metri un vairāk, Mihaēlam Zeno pat 2,07 m. Mača sākums bija ātrs un nervozs, tomēr mājiniekiem izdevās saglabāt pārsvaru 12:6, 19:8 un 22:8. Pirmā puslaika devītajā minūtē ādažniekiem laukumā palika vairs tikai viens “garais” Igors Lūķis. Aizsardzībā viņam aktīvi palīdzēja Ziedonis Jansons un Valdis Karnītis. Pretinieku tumšādainajam basketbolistam ar 12. numuru Mihaēlam Zeno izdevās ar pustālajiem metieniem samazināt rezultāta starpību līdz 28:11. Puslaika beigu daļā VEF/Ādažu sastāvā laukumā bija redzams arī valsts junioru izlases dalībnieks Andris Kivičs, kurš veiksmīgi “krampēja" viesu vienības sesto numuru Darjusu Kondračuku, kā arī precīzi realizēja soda metienus. Piecas minūtes pirms puslaika sirēnas Lūķim laukumā pievienojās Artis Veigurs (2,03 m), viņš palīdzēja dabūt atlecošās bumbas. Poļu basketbolisti gan kāpināja spēles tempu, tomēr puslaika rezultāts palika mūsējo labā—39:3o. Otrajā puslaikā poļu basketbolisti sasparojās un rezultāta starpību izlīdzināja līdz minimumam 76:79. Tomēr galotnē veiksmīgāki bija VEF/Ādažu spēlētāji un noslēgumā svinēja uzvaru ar 91:85. Uzvarētāju labā visvairāk punktu guva Lūķis 27, bet Hāzners 19. Atbildes spēle 6. oktobrī.
Igors Lūķis (nr. 12) mūsu komandas uzvarai deva 27 punktus. Šoreiz viņam asistē Kaspars Skrastiņš. |
MĒS VIŅUS PĒC SAVAS ŠNITES!
1993.09.30 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
STALIDZĒNS, Māris
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Tipisks "Lainera" un "VEF-Ādaži" spēles moments
Kaut kas no Eiropas līmeņa |
1994.02.10 Diena Ivo Jirgens |
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Vakardienas mačā VEF/Ādaži - SWH/Dumle Ivars Zankovskls ar brīvās cīņas “paņēmienu ” cenšas atņemt bumbu Ziedonim Jansonam. |
1994.03.07 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
STAUDZĒNS, Māris
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
KOPGAITNIEKI
KOPGAITNIEKI
1994.08.17 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Alberts, Māris
ATKAL MAZLIET PIETRŪKA
1994.08.20 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
BUIVIDS, Renārs
Metropoles/Ādažu basketbola klubs Prezidents Zigmunds Zajančkovskis Viceprezidents Āris Ūdris Kluba direktors un menedžeris Kārlis Tjarve Galvenais treneris Pēteris Višņevičs Trenera palīgs Ziedonis Jansons
Šā basketbola veidojuma Metropoles/Ādažu basketbola klubs tapšanas vēsturi aprakstot, šķiet, grāmatas apjoms būtu par mazu... Kopš 15. maija bijušais Bonus galvenais treneris un tagadējais kluba direktors strādāja ar basketbolistiem, liekot savus prātus un iespējas kopā, lai jaundibinātā komanda reāli varētu šosezon pastāvēt. Šajos laikos dabūt sportam kādu labvēli, kur nu vēl veselai basketbola komandai? Netika žēlots nekas ne personīgie ietaupījumi, ne vasaras atvaļinājumu laiks, līdz viss nepieciešamais tika nokārtots. Visu, kā asa sižeta kriminālfilmā, izšķīra viens tālruņa zvans... Puiši pusotru mēnesi nekurnot trenējās bez algām, un nebija arī zināms, kad tās būs. Šajā laikā neviens no censoņiem nepameta komandu! Komandas vidējais vecums 21 gads. Visbeidzot tāds saimnieks Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmuma viesnīcas Metropole personā bija sameklēts. Pirmais jautājums jaundibinātās komandas prezidentam Zigmundam Zajančkovskim: Kādi motīvi jūs pamudināja “iegādāties” basketbola komandu? Kopuzņēmums pastāv jau trešo gadu. Mums pieder divas viesnīcas Metropole un Jurolink pirmais stāvs. Gada peļņa ir visai ievērojama, tāpēc varam uzturēt basketbola komandu. Sen bija tāda doma, ka nākotnē mums varētu būt pašiem sava sporta komanda. Tas neapšaubāmi tupmāk varētu ievērojami palīdzēt Metropoles vārda popularizācijā. Kāpēc izvēlējāties tieši basketbolu? Personīgi esmu nodarbojies ar šo bumbas spēli, bet ne augstākajā fimenī. Tā ir spēle, kura man patīk. Jaunās komandas rīcībā ir 11 basketbolisti. Vai esat domājuši par viesspēlētājiem? Jā, esam uzsākuši sarunas ar ASV menedžeriem par divu spēlētāju "iegādi". Eiropas kausu izcīņas sacensībās komanda startēs tikai ar Metropole nosaukumu? Akciju sabiedrība Ādaži ir komandas līdzīpašniece, taču šajās sacensībās mūs pazīs pēc viena nosaukuma. Vispār neskan labi nosaukums saliktenis... Uz cik ilgu laiku esat plānojuši sadarbību ar Višņeviča vadīto komandu? Sadarbības laiks nav ierobežots, neskatoties uz iespējamajām neveiksmēm, no tām neviens nav pasargāts. Ja komanda neizrāda vēlēšanos cīnīties, tad ir slikti, bet, ja spēlē ar pilnu atdevi veiksme.
Ar bumbu "Zeidča" - tagad METROPOLES/ĀDAŽU trenera galvenais palīgs Ziedonis Jansons |
Nākamais jautājums Pēterim Višņevičam: Kādi viesspēlētāji tiek gaidīti? Centrs un uzbrucējs. Pirmajam augums ir ap diviem metriem un 10 centimetriem, bet otrajam svars ap 130 kilogramiem. Mēs drīzākajā laikā varētu izveidot spēcīgu uzbrukuma līniju, jo Uno Karlsons sver ap 100 kg, Uldis Višņevičs 110. Kurš uzņemtos saspēles vadītāja vietu? Pagaidām tas ir Ainārs Brīdiņš. Vairāki jaunās komandas basketbolisti taču varētu VEF komandas rindās spēlēt jaundibinātajā junioru līgā? Ivo Pūce un Andris Kivičs pirms trenēšanās jaunajā komandā bija pie trenera Jāņa Rimbenieka, lai vienotos par tālāko darbību. Tā ir tikai viņu pašu izvēle. Talantīgs ir jaunpienācējs Fūrmanis, Artūra Purava audzēknis, kurš šosezon darbosies uzbrucēja postenī. Vai trim bijušajiem Bonus basketbolistiem Helmanim, Višņevičam um Bernātam ar iepriekšējo klubu visas saistības nokārtotas? Valstī pastāv darba likumdošana, mēs to neesam pārkāpuši. Puiši algas ir saņēmuši, taču darba grāmatiņas vēl ne. Kurš būs komandas kapteinis? Tas ir atbildīgs postenis jebkurā komandā, par to tuvākās nedēļas laikā lems paši spēlētāji. Kuras firmas drānās šosezon vienība spēlēs? Esam uzsākuši sadarbību ar Aigara Strausa jaunizveidoto Sport System. Cerēsim, ka sadarbība būs abpusēji izdevīga. Pirmajā Eiropas kausu mačā pretiniece būs Kijevas Merkurij komanda. Kāda ir iepriekšējā informācija par pretiniekiem? Visai maza, domāju, ka šī vienība varētu būt dibināta uz kādreizējās Kijevas ASK komandas bāzes. Spēlējošais treneris Ziedonis Jansons: Esmu spēlējis dažādu gadu un sastāvu Ādažu komandās, šovasar, kopīgi trenējoties, esmu novērojis tikai to, ka mikroklimats kolektīvā ir lielisks. Daudzi spēlētāji nākuši no sporta skolām, taču tas nemaina pārējo komandas biedru izturēšanos pret viņiem. Vai pašam jaunās komandas sastāvā iznāks iziet laukumā? Es ceru... Kluba direktoram Kārlim Tjarvem tika jautāts par pagājušās sezonas VEF/Ādažu komandā spēlējošajiem igauņiem Mareku Normētu un Indreku Rummu. Atbilde skanēja: Viņi būtu ar mieru arī šosezon spēlēt mūsu klubā. Pagaidām abi basketbolisti ir rezervē, jo tomēr priekšroku dodam daudz pieredzējušākiem amerikāņu spēlētājiem. Vai bijušais galvenais VEF/Ādažu treneris Andris Purkalns vairs nedarbosies lielajā basketbolā? Šovasar viņam radās sadzīviskas problēmas, kuras drīzākajā laikā jāatrisina. Bez visas kluba vadības sarunā piedalījās vēl divi solīdi kungi no Tautas bankas Visvaldis Feldmanis (prezidents) un Māris Alberts, kuri turpmāk savu iespēju robežās centīsies atbalstīt jaunos censoņus. Starp citu, pirmais ilgus gadus bijis cieši saitīts ar Zaļā kontinenta profesionālo basketbola līgu, tāpēc šajā bumbu spēlē viņš ir lietpratējs: Latvijas basketbolā ir visai augsts līmenis, to pierāda pagājušo sezonu spēcīgāko klubu tikšanās. Es pat teiktu, ka Eiropas čempiones Vācijas Bundeslīgā sāncenšu spēkošanās neizraisa tādu ažiotāžu un interesi. Mēs Austrālijā sākām attīstīt basketbolu, spēlējot mazās sporta zālēs līdz 3000 skatītājiem, kurās pēc pirmās sezonas visi redzētgribētāji nemaz nevarēja satilpt. Jau nākamajās sezonās bijām spiesti meklēt plašākas telpas. Arī Latvijā nākotnē vajadzētu uzbūvēt veselu sporta kompleksu, kur cilvēki ne tikai nāktu skatīties basketbolu, bet aktīvi pavadītu savu brīvo laiku. Andreja Vlahova dzīslās rit arī latviešu asinis. Vai varētu viņu aicināt spēlēt kādā LBL klubā? Viņa māte ir latviete, tēvs horvāts. Pats Andrejs runā latviešu valodā, bet uz Latviju viņš tomēr nebrauks, jo te neviens nav spējīgs samaksāt nopelnīto samaksu par darbu. Māris Alberts: Piedalāmies šajā projektā tāpēc, ka mūsu galvenā sūtība ir atbalstīt jebkuru dzīvotspējīgu nacionālu struktūru. Maz Latvijā ir tādu, kurās ir vērts ieguldīt līdzekļus. Nauda netiks sponsorēta, bet gan pelnīta.
KOPGAITNIEKI
1994.08.17 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Alberts, Māris
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Nav nemaz tik viegli apspēlēt viskonsinieti Endiju Paršu (Nr. 9). To mēģina izdarīt Uldis Višņevičs. |
1994.08.20 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
BUIVIDS, Renārs
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Metropole / 22.04.1994 |
1994.08.22 Neatkarīgā Cīņa
MĀLNIEKS, UĢIS
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Ralfs Deiviss iepazīst Latvijas basketbolu Ulda Višņevica personā |
Ne jau galvenās balvas dēļ
1994.08.22 Diena
Ivo Jirgens
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
METROPOLE UZVAR, LAINERS SAŅEM BALVAS
1994.08.22 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
BUIVIDS, Renārs
KOPSAKARĪBAS
1994.08.26 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
STALIDZĒNS, Māris
* Neatkarīgā Cīņa / 01.12.1994
METROPOLES PAMATPIECNIEKA VĪRS
1996.02.14 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
STALIDZĒNS, Māris
1994.08.22 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
BUIVIDS, Renārs
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
KOPSAKARĪBAS
Jaunizveidotā Metropoles/Ādažu basketbola komanda šovasar rīkoja savu otro tikšanos ar preses ļaudīm, lai plašāk informētu sabiedrību par paveikto un tuvākajiem nākotnes nodomiem. Preses konferencē piedalījās gan komandas galvenais treneris, gan visi basketbolisti. Šī komanda ir jauns veidojums, tāpēc jautājumu bija daudz un uz visiem tika sniegtas izsmejošas atbildes. Kā noritēja komandas kapteiņa vēlēšanas? Spēlējošais treneris Ziedonis Jansons: Demokrātiski. Katrs no spēlētājiem uzrakstīja sava šā amata kandidāta vārdu, tad vēlēšanu rezultātus summējām un secinājām, ka tas ir Uldis Višņevičs. Jautājums komandas kapteinim: Kāds mikroklimats pašreiz valda Metropoles/Ādažu komandā? Saprotamies lieliski. Man šeit patīk labāk nekā Bonus, jo te nemanu nesaskaņas starp treneri un vadību. Ainārs Brīdiņš: Pagājušajā sezonā Ādažu komandā bija jūtama atšķirība starp “jaunajiem" un "vecajiem”. Labāk par to gan zinās pastāstīt treneris. Andris Kivičs: Nekāda vaina “vecie" un “jaunie” sadzīvo lieliski, atšķirību nejūt. Pagājušajā sezonā ādažnieki neko no "jaunajiem” negaidīja, bet jaunā Metropoles/Ādažu komanda ar mums saista lielas cerības. Vai jūsu komanda būs spējīga konkurēt ar LBL spēcīgākajām vienībām? Uldis Višņevičs: Kluba saimnieki nepieprasa izcīnīt pirmo vai otro vietu Latvijas meistarsacīkstēs. Galvenais “rādīt spēli”.
Iespējams, ka jau nākamnedēļ Igors Miglinieks parakstīs līgumu ar jaunizveidoto METROPOLES/ĀDAŽU komandu |
Kā uztver to faktu, ka tev un taviem komandas biedriem būs jāpārstāv valsts izlase Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā? Izlases kandidātu saraksts daudz atšķiras no iepriekšējā vai no “spēcīgākā”, jo nav ne Meļņika, ne Bondarenko, ne Vētras, ne brāļu Miglinieku. Ja mums uzticējuši pārstāvēt valsts izlasi cīnīsimies. Ieturēsim pauzi Metropoles/Ādažu komandā ierodas pirmais viesspēlētājs. Tas ir Igors Miglinieks. Komiski, vai ne, ka Latvijas pilsonis savā tēvzemē spēlē ārzemnieka statusā. Neko darīt tā paši vēlējāmies... Igors līgumu vēl nav noslēdzis, pastāv tikai mutiska vienošanās ar galveno treneri. Pirmajā koptreniņā ar jauno kolektīvu viņš piedalījās. Ja (īgums tiks parakstīts, tad Igors Miglinieks būs vienīgais olimpiskais čempions, kurš spēlēs LBL. Pilnā sparā rit sarunas, lai pēc iespējas ātrāk komandas darbā tiktu iesaistīts otrs ārzemju basketbolists. Būtu vēlams, lai tas ir centra spēlētājs. Kāpēc izvēlējies Latviju un Metropoli/Ādažus ? Igors Miglinieks: Līgums ar Vācijas basketbola klubu paredzēja spēlēt vēl gadu, taču es to lauzu. Par šo sezonu nebiju vēl izlēmis, bija doma “pauzēt”, tad izlēmu, ka spēlēšu kādā no četriem spēcīgākajiem Latvijas Basketbola līgas klubiem SWH/Brocēni, Bonus, LainERS vai Metropole/Ādaži. Pirmajā komandā nespēlēšu tāpēc, ka "neņemšu nost” basketbolistiem naudu, otrajā komplektēšana jau notikusi, trešajā— nevaru saprast, ko viņi domā, ko nedomā... Pienāca pie manis Višņevičs un teica: “Manā komandā tev vienmēr atradīsies vieta.” Treneris Pēteris Višņevičs: Domāju, ka līgums tiks noslēgts. Igors nav ierindas basketbolists ar viņu līgums jāslēdz savādāk nekā ar citiem. Šis basketbolists komandai būs ļoti noderīgs. Viņš ir universāls spēlētājs laukumā var produktīvi darboties jebkurā postenī. Uz cik ilgu laiku noslēgts līgums ar spēlētājiem? Uz vienu gadu. Ar laiku šie līgumi būs uz vairākām sezonām. Nav normāli slēgt līgumus, kā to dara Bonus, uz pieciem gadiem un, neko nepārskatot. Tā spēlētājs tiek pārvērsts par vergu... Jūsu vadītā komanda ir gados jauna. Vai nedomājat spēlēt junioru līgā? Komanda šīm sacensībām ir pieteikta. Taču Rimbenieka audzēkņi varēs izvēlēties, vai spēlēt šajā vai VEF komandā. Kuras būs komandas krāsas? Eiropas kausos baltā un melnā, Basketbola līgā arī zviedru karoga krāsas dzeltenā un zilā, jo Metropole ir Zviedrijas un Latvijas kopuzņēmums. Vai bez galvenajām Eiropas kausu un LBL sacensībām esat paredzējuši piedalīties arī ārzemju turnejās? Pagaidām ne, taču tas nenozīmē, ka nebrauksim. Komanda pastāvēs tikai pirmo gadu, tāpēc kontakti ar citu zemju basketbola klubiem tikai jāsāk dibināt. Šajā ziņā daudz palīdzēs Igors Miglinieks. Kluba menedžeris Kārlis Tjarve: Jaunos basketbolistus aicināju pārstāvēt klubu, solot maz maksāt, bet daudz strādāt, pārējais ir viņu pašu rokās.
KOPSAKARĪBAS
1994.08.26 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
STALIDZĒNS, Māris
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Ziedonis Jansons ar bumbu pagājušā gada Korača kausa spēlē ar LECH/BATIMEX. Arī šovakar viņš izies laukumā, lai METROPOLES/ĀDAŽU sastāvā cīnītos ar SK MERKURIJ no Kijevas. |
RADIVOJES KORAČA KAUSS
1994.09.07 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
BUIVIDS, Renārs
BEZ POETIZĒŠANAS
1994.09.09 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
STALIDZĒNS, Māris
1994.09.07 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
BUIVIDS, Renārs
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Bijušajam VEF/ĀDAŽU kapteinim Aināram Brīdinām ir pieredze Eiropas kausu izcīņā. |
1994.09.09 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
STALIDZĒNS, Māris
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
PASAULES ČEMPIONI NO METROPOLES
1994.09.14 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
STALIDZĒNS, Māris
Frankfurtē pie Mainas beidzies pasaulslavenās sporta firmas Reebok Blacktop turnīrs ielu basketbolā. Pirmo reizi šādā plašā pasākumā piedalījās arī Latvijas šīs firmas organizētā turnīra uzvarētāji. Debijas reizē vairāk nekā spoži 27 komandu konkurencē pirmā vieta. Tātad pasaules čempioni Reebok konkurencē! Lielākais Reebok firmas reklamētājs ir NBA basketbola milzis Šakils O’Nīis. Tieši viņš mūsu puišiem pasniedza galveno sacensību balvu un vēlēja turpmākos panākumus basketbola laukumos. Trīs jaundibinātās Metropoles/Ādažu komandas basketbolisti, vēl nesen Alfrēda Kraukļa VEF un Rīgas 3. BJSS skolas audzēkņi: Aigars Vītols (1975. dz.g.,1,91 m), Andris Kivičs (1976, 1,86) un Raimonds Fūrmanis (1977,1,96 m) vecuma grupā līdz 18 gadiem pārspēja visus konkurentus. Komandas rezervists— Jānis Baumerts. Komandas nosaukums Mavex. Vakar pusdienlaikā no lidostas Rīga viņi kopā ar galveno treneri un pārējiem komandas biedriem devās uz Kijevu— Radivojes Korača kausa pirmās kārtas atbildes spēli. Pirms sēšanās gaisaputnā notika intervija ar čempionu trijotni. Cik valstu komandas piedalījās šajā grandiozajā pasākumā?
Raimonds Fūrmanis, Andris Kivičs, Aigars Vītols |
A. V: Mūsu grupā līdz astoņpadsmit gadu vecumam divdesmit septiņas, kopumā trīsdesmit viena. R. F: No lielajām basketbola valstīm nebija pārstāvēta vienīgi Amerika. Nevaru paskaidrot, kāpēc. Ar kurām no komandām notika vislielākā “saķeršanās”? A. K: Visi mūsu sāncenši bija augumos gari un atlētiski. Mēs nebūt nebijām tie augumos raženākie, bet ar savām basketbola “viltībiņām" spējām pieveikt sāncenšus. A. V: Ar Austrijas Gestiefeltes Katzenklo, kuru uzvarējām tikai pagarinājumā ar 13:11. A. K: Vācijas Ac's Posse, jo viņi kopā spēlē ne pirmo sezonu. R. F.: Vāju pretinieku nebija. Ikvienā komandā bija basketbolisti, kuri lieliski iederētos jebkurā LBL komandā. Ko varat teikt par tuvākajiem kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem? A. K: Lietuviešu Donis komandas sastāvā bija viens šāgada Eiropas junioru čempions. Igaunijas komandā divi spēlētāji no nacionālās izlases. Vai kontaktējāties ar pašu Šaldlu O’Nilu? A. V:—Viņš nepārtraukti atradās mūsu tuvumā, arī galveno balvu pasniedza tieši viņš. A. K: O'Nīlam ir pats iespaidīgākais līgums. Viņam šī firma jāreklamē visā pasaulē. Šoreiz Šakils bija ieradies Eiropā. Viņš piedalījās arī paraugspēlēs pret trim “mazajiem" un demonstrēja, kā mazāka izmēra bumbas precīzi jāmet grozā. Vai intervētāju pēc uzvaras bija daudz? A. V:—Eurosport, CNN un Sovetskij Sport. Pie kuriem treneriem apguvāt basketbola mākslu? A. K: Alfrēda Kraukļa VEF sporta skolā pie Induļa Možeika, tad pie Jāņa Rimbenieka. R. F: 3. BJSS pie Artūra Purava. A. V: Sākumā pie Anitas Jandāles, tad pie Andra Vītola. Rezultāti Priekšsacīkstes: Latvija —Skotija 15:10, Latvija Vācija 10:7, Latvija Norvēģija 9:4, Latvija Honkonga 14:9, Latvija Indonēzija 2:1 (pretinieka komandas divi spēlētāji ar četrām piezīmēm bija spiesti atstāt laukumu, un komanda neturpināja sacensību). Ceturtdaļfināli Latvija—Holande 14:9 Pusfināls. Latvija Austrija 13:11 (pagarinājumā). Fināls. Latvija Zviedrija 16:15. Berlīnē šīs nedēļas beigās notiks firmas Adidas rīkotais stritbola turnīrs. Latviju pārstāvēs: Gints Turlajs (1,93 m), Kristaps Bleija (1,91 m) abi no Rīdzenes sporta skolas, Kaspars Nagliņš (1,93 m) Alfrēda Kraukļa VEF basketbola skola un Raimonds Fūrmanis. Delegāciju vadīs Ilze Kaņepa.
PASAULES ČEMPIONI NO METROPOLES1994.09.14 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
STALIDZĒNS, Māris
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀 Polzelē gandrīz kā Ādažos Ivo Jirgens Dienas speciālkorespondents Polzele
|
Polzelē gandrīz kā Ādažos | |
1994.10.05 Diena Ivo Jirgens 🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀 METROPOLES/ĀDAŽU uzbrucējs Uldis Višņevičs cenšas apturēt lietuviešu uzbrukumu, kuru viesi uzticējuši noslēgt Merjam Zabarauskam (1,96 m). |
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
sabiedrībai, piedaloties vēl citām basketbolā ieinteresētām organizācijām, firmām. - Kur var iegādāties kluba akcijas?
- Nāks laiks - nāks padoms. Pagaidām šo ieceri
esam kopuši tikai dažus mēnešus...
Vēl atliek atgādināt, ka ādažnieki 1993. gada meis
tarsacīkstēs izcīnījuši trešo vietu, 1994. gadā bijuši
piektie, bet 1992. gadā - sestie. Vai nebūtu laiks pa
celties augstāk?
Ar bumbu K.Tjarve |
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Gribam jūs iepazīstināt ar Latvijas labākajām basketbola komandām. Šīs tikšanās aizsāk Metropole (Ādaži) - klubs, kuru mūsu groza bumbā var uzskatīt par gluži jaunu. Taču - ne biklu iesācēju...
Visiem kopā nofotografēties reti kad ir laika. Klubs «Metropole» mirkli pirms sacensības ar «SWH/Brocēni» basketbolistiem.
Pirmajā rindā (no kreisās): Andris Kivičs, Igors Miglinieks, Ziedonis Jansons, Ivo Pūce.
Otrajā rindā: Ainārs Brīdiņš, Aigars Vītols, ārsts Atis Grundmanis, Uvis Helmanis, menedžere Liene Višņēvica, Uldis Višņēvics, treneris Pēteris Višņēvics, Aigars Bernāts, Stefānija Niksone, Kertiss Niksons, Šons Ferguss, Uno Karlsons un izpilddirektors Kārlis Tjarve.
* NRA / 01.12.1994
1994.12.01 Neatkarīgā Cīņa |
🏀🏀🏀🏀🏀
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
PERIODISKA ATDZIMŠANA Viena no latviskajām bumbu spēlēm basketbols sportamīļus piesaista ar novatorismu, neprognozējamību un to, ka starpsezonās viss notiek ņiģu, ņegu. Tie ir masu kultūras “augļi”. Konkrētajā situācijā laikraksta Sports rakstoņi ciemojās Talsos, Metropoles komandas treniņnometnē.
NAUDA IR NEMIRSTĪGA Neviens, ieskaitot augstākstāvošās basketbola institūcijas valstī, nespēj detalizēti un saprotami sniegt informāciju par to, kas norisinās, piemēram, vīriešu basketbolā. Vienīgā iespēja ko izprast ir, klātienē tiekoties ar komandām un pašacīgi visu redzot, tad pašrocīgi visu pierakstot. Skaidrs tas, ka vadošie basketbolisti ir naudīgu āderu meklējumos citviet Vakareiropā, un te nav ko pārmest lielajā sportā nevar atrasties mūžīgi, jādomā iepelnīt uz priekšdienām. Kādu nosodīt nevienam nav morālu tiesību. Visbiežāk tiek minētas šādas valstis: Izraēla, Zviedrija, Francija un Ukraina, lai gan mūsu labākajam basketbolistam Krievijas Avtodorožņik piesolot pat līdz 100 000 dolāru sezonā. Skaidrs arī tas, ka pēc mūsu bāleliņiem ekonomiski attīstītās un bagātās grozabumbas zemes nekāro, gribētāji, acīmredzot, būs pirmās vai otrās līgas klubi. Par profesionālu nekorektumu jāuzskata tas, ka pagājušās sezonas LBL uzvarētāji un otrās vietas ieguvēji BK SWH/Brocēni un BK Bonus reāli vairs neko nedara, taču par savu beigšanu pastāvēt, kā tas pieņemts civilizētās valstīs, neziņo. Tāpat taisnība, ka LBL šīssezonas čempioni nav nokārtojuši savas finansiālās saistības ar basketbolistiem un zaudētāji drīzumā uzsāks tiesas prāvu. METROPOLE/TALSI Tā, iespējams, sauksies pagājušās sezonas trešais spēcīgākais vīru basketbola kolektīvs valstī, kas domā startēt abās struktūrās: LBL un LBAA (tā vēl joprojām tapšanas stadijā). Talsenieki par tādu “dāvanu” būtu priecīgi, jo šajā pusē basketbols ir cieņā, un runā, ka kluba prezidents arī esot šejienietis. Ikdienas darba kārtība neatšķiras no ierastās rītarosme, svaru zāle, speciālā sagatavotība un vēlreiz treniņi. Kolektīvā valda darbīga, labdabīga gaisotne, un, kā var noprast, sapulcinātie vīri savu meistarības izaugsmi vēlas turpināt tieši šajā vienībā. Galīgais komandas sastāvs būs zināms līdz 1. augustam.
INDULIS MOŽEIKS ... savas profesionālās intereses mudināts, atkal kļuvis par galveno trenētāju, lai gan personīgi man A. Kraukļa VEF basketbola skolas treniņnometnē Jaunjelgavā teica: Aizeju un, šķiet, uz visiem laikiem... Ilgāku laiku Indulis tiešām pavadīja maizesdarbā Vāczemē, bet tad atgriezās mājās un šāgada ziemā atsāka iepriekšējo nodarbi VEF Basketbola skolā ar pašiem mazākajiem censoņiem. Kāpēc izšķīrāties par tik kardinālu pārmaiņu dzīvē? Basketbolā atpakaļ esmu no jaunā gada, jo sāku strādāt VEF Basketbola skolā. Arī tagad, darbojoties ar pieaugušo komandu, savu treniņgrupu nedomāju pamest. Dzīvojot Vācijā, manuprāt, no grozabumbas aktualitātēm neko nezaudēju, tieši otrādi tur informācijas ieguvei neierobežotas iespējas. Vērtīgs šajā pārtraukumā bija tas, ka atpūtināju savu nervu sistēmu, jo basketbolā esmu pavadījis 13 sezonas. Vasaras sākumā man piedāvāja labi apmaksātu darbu Metropolē un tam piekritu, neiedziļinoties iekšējās lietās un iepriekšējās peripetijās starp vadību un bijušo treneri. Tās mani neinteresē, drīzāk gan riebj. To pašu varu attiecināt uz pesonīgo ambīciju izrādīšanu un ķengāšanos avīzēs. Veidojot komandas sastāvu, centīšos pieredzi sakausēt ar jaunības maksimālismu. Starp citu, pieci no šīs komandas ir mani bijušie audzēkņi. Kur būs bāzes vieta? Tas vēl konkrēti nav zināms. Varianti ir dažādi: Ādaži, Mežaparks, bijušā Bonus treniņu vieta. Lems augstākstāvošā vadība. Vai komandas krāsas paliks iepriekšējās? Jā, baltā un zilā.
SASTĀVS: Veigurs, Liepa (pirms tam SWH/ Brocēni ), Lūķis, Skrastiņš, Bleija, Nagliņš ( LainERS), Šneps, Liepkalns (Bonus), Helmanis, Karlsons, Brīdiņš, Jansons, Pūce, Kivičš, Vītols, un Feierbergs lūk, tādā sastāvā tiek aizvadīts šīsnedēļas treniņcikls. Ainārs Brīdiņš šosezon guva pamatīgu ceļgala traumu. Vai tā pilnībā sadziedēta? Dakteri darījuši visu, kas viņu spēkos, kā būs rādīs laiks. Treniņos Ainārs piedalās. Kādas juridiski pamatotas saistības ar bijušo Bonus līderi Edgaru Šnepu? Pats izteica vēlēšanos darboties ar mums treniņnometnē, pavērosim, kā notikumi attīstīsies tālāk. Pagaidām līgums ar viņu nav parakstīts. Vai par viņa meistarības līmeni klubs spēs maksāt? Ziedonis Jansons: Kad sākām veidot šo kolektīvu, pats galvenais priekšnosacījums bija neviena zvaigzne kolektīvā netiks izcelta. Bez viesspēlētājiem pagājušajā sezonā valdīja veselīga gaisotne, bet tad sākās “mētāšanās” ar tiem sešiem amerikāņiem... Indulis Možeiks: Nevienam nav nācis prātā kādam skriet pakaļ un piedāvāt pārmaksāt. Skaidrības labad gan jāteic, ka cenas par spēlētājiem gaidāmajā sezonā kritušās pamatīgi, jo Eiropas kausu izcīņā neviena komanda taču nespēlē. Esmu pārliecināts, ka viesspēiētāju pieplūdums, kāds bija šosezon, vairs nekad nebūs. Dzirdēju, ka iespējami arī citi sastāva varianti? Tā gan nebūtu jāuzskata par simtprocentīgu realitāti, taču iespējama Edmunda Valeiko un Agra Galvanovska parādīšanās. Viesspēiētāju mūsu kolektīvā nebūs, ja, protams, vadībai nebūs citu ieskatu. Mans uzskats un darbības principi ir pret viesspēlētāju iesaistīšanu, jo augsta līmeņa basketbolistus nespējam nopirkt, bet viduvēju pašiem gana, tikai jāstrādā. Labāk to naudu samaksāt savējiem.
KĀ AR PROGNOZĒM? Kādu atdevi no jums prasa kluba saimnieks, jo naudas līdzekļi ieguldīti prāvi? Izcīnīt kādu konkrētu vietu kluba vadība nav noteikusi, galvenais, lai mūsu spēle skatītājiem patiktu. Spēlēsim abās gan LBL, gan LBAA. Uz ko balstīsiet savus panākumus? Uz ātru spēli, taču viss atkarīgs no galīgā komandas sastāva. Fizisko bāzi krājam vasarā. Spēlētāju nodarbinātība divās basketbola struktūrās būs liela, taču tas nenozīmēs, ka Uvis Helmanis laukumā pavadīs visas 48 minūtes. Jāstrādā tā, lai progresētu meistarības līmenis. Par iesaistīšanos Eiropas kausu izcīņā runāt pāragri? Tai nepieciešami milzīgi līdzekļi, kādu Latvijā pašreiz nav. Ar viduvējībām cerēt uz panākumiem ir naivi. PAR KO TĒRGĀJA CITI VĪRI Pēteris Poudžunas talsenieks, basketbola tiesnesis: Interese par basketbolu gaidāmajā sezonā būs sakāpināta. Jau šoziem uz amatieru spēlēm visu iekšā tikt gribētāju vēlmes nespējām izpildīt. Vēl šajā zālītē gar laukuma malām varam novietot pāris solu rindu, un viss. Andis Grundmanis: Galvenais rādītājs dakterim veseli cilvēki. Kā to panākt katra speciālista pārziņā Tagad vairs nav padomju laiki, kad visu tev pienes klāt. Labs tandēms laukumā varētu izveidoties Helmanim ar Liepu, viņi nekad vēl kopā nav spēlējuši. Pavērojiet laukumā, ka tikai pāris vīru savulaik nav pārstāvējuši Ādažu komandu. Edgars Šneps: Kad parakstīšu kādu “papīru” (Domāts sadarbības līgums. M. S.), tad došu tev ziņu. Atis Veigurs: Līgums ar iepriekšējo klubu beidzies pirmajā jūlijā, bet finansiālās saistības no darba devēju puses joprojām nav izpildītas. Ļaudis runā par tiesas darbiem... Uvis Helmanis: Es palikšu šajā komandā. Tu jau zini, ka dzīvoju Talsos. PERIODISKA ATDZIMŠANA 1995.07.15 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) STALIDZĒNS, Māris |
🏀🏀🏀🏀🏀
METROPOLES PAMATPIECNIEKA VĪRS
AIGARS VĪTOLS Metropoles komandas uzbrūkošais aizsargs.
• Augums 1,94. • Svars 90 kg. • Dzimšanas gads 1976. • Savās basketbolista gaitās pārstāvējis VEF un Ādažu komandas. Latvijas nacionālās izlases kandidāts. Meistarību kaldinājis pie treneriem Andra Eglīša un Induļa Možeika. Neprecējies, dzīvo Ķekavā un sevi uzskata par pusprofesionāli.
Lielajā basketbolā garais jauneklis ar atlētisku miesasbūvi ienāca strauji, bet ļoti pārliecinoši pieredzējušie vīri pat nepaspēja pabrīnīties. Tie, kas Latvijas grozabumbas labo slavu spodrināja pēckara sacensībās, runājot par viņu, vienisprātis: Zelta jaunatnes pārstāvis. Minētajā izteikumā ietverta cerība, ka tieši tādi kā Aigars Vītols kādreiz spēs atgūt mūsu basketbolam bijušo spožumu. Nevarētu apgalvot. ka viņš bijis laimes luteklis, jo savā izvēlētajā sporta veidā strādājis ilgi un pamatīgi - , sākot ar pamatskolas trešo klasi. No vaiga Aigars visai izskatīgs. Bet tas nekas, ka viņš nav, piemēram, Alēns Delons, jo meitenēm patīk Aigars ar bumbu basketbola laukumā, kur savu vērtību apliecina, cīkstējoties ar īstiem vīriem. Jauneklis ar raksturu un dzīvē darbojas pamatīgi, bet galvenais nesteidzīgi. Varbūt tieši šā iemesla dēļ vēl nav apņēmis sievu un atmetis domu par studiju turpināšanu RTU.
AR REĀLU DZĪVES SKATĪJUMU Spēcīga klubu komanda izveidojas tikai pēc trim četriem kopdarbības gadiem. Metropoles kolektīvā attīstības tendences vērojamas, tāpēc nekad nav prātā nācis mainīt klubu vai meklēt ko labāku. Šajā komandā esmu otro sezonu, bet, ja ņem vērā, ka Metropole ir Ādažu komandas mantiniece, būs vairāk, savu piederību vienai no spēcīgākajām Latvijas vīriešu basketbola komandām raksturo Vītols. Ar kuriem tagadējās komandas spēlētājiem bijusi visilgākā sadarbība? Ivo Pūci, Andri Kiviču. Ar gados jaunākajiem basketbolistiem saprotos vislabāk. Neminēji Raimondu Fūrmani. Viņš taču bija tas, ar kura palīdzību tu un Andris Kivičs Vācijā uzvarējāt Reehok pasaules čempionātā basketbolā.
Raimonds mūsu komandā vairs nespēlē. Protams, žēl, jo bija kopā sarasts... Metropoles kolektīvu pēc vecuma nosacīti varētu iedalīt trīs daļās: vecie, vidējie un jaunie. Pirmajiem piederīgi būtu Ivars Liepa, Igors Lūķis un Andris Jēkabsons. Ar tā saucamajiem vecajiem sadzīvojam labi, es pat teiktu, draudzīgi. Nekādas problēmas ne treniņos, ne sacensībās nerodas. No pieredzējušākajieni kolēģiem daudz ko varu mācīties. Kādās domās esi par jaunieguvumu Andri Jēkabsonu? Kolektīvā viņš iejuties samērā nesen. Kontaktējoties ar viņu. problēmu nav. Uzskatu, ka Andris mums ir liels ieguvums un viņa patiesās spējas varēsim novērtēt tikai pēc kāda laika. Ar kuriem vīriem laukumā saproties vislabāk? Īpaši nešķiroju.
FAKTU, NEVIS VĒRTĪBU SPRIEDUMI Šosezon Metropoles sastāvā esi pamatpiecniekā. Lietpratēji to atzīst par sasniegumu. Grūti spriest, laikam treneri uzticas. Manā sniegumā pagaidam vēl pietrūkst stabilitātes. Salīdzini šo un pagājušo sezonu Metropoles komandā. Pagājušajā vairak domāju par to, lai nostiprinātos komandas sastāvā. Divpadsmit spēlētāju reitingā biju sestajā, pat septītajā vietā. Vasaras mēnešos ar komandu treniņnometnēs Talsos biju maz, jo daudz laika aizņēma gatavošanas un spēlēšana Latvijas junioru izlasē, kas startēja Rumānijas pilsētā Konstancā. Šosezon, pateicoties progresam meistarībā un fiziskajā sagatavotībā, laukumā izeju vairāk. Spēcīgākā komponente dribls. Savukārt, vairāk tiekot laukumā. rodas pārliecībā par savām spējām. Esmu atradis savu spēlēs stilu. Vasarā ieguldītais darbs nes augļus. Esi arī Latvijas nacionālās izlases kandidāts. Vai pilnvērtīga iekļaušanās izlasē būtu tavos spēkos? Reāli spriežot, man vēl par agru to pārstāvēt, jo tur vajag vīrus ar lielāku pieredzi. Esmu ne reizi vien trenerus dzirdējis sakām, ka jaunie basketbolisti fiziski sagatavoti ļoti vāji. Par tevi to nevarētu teikt. Bez fiziska spēka neko nevar izdarīt. Par to bija iespēja pārliecināties streetbolā Vācijā. Katras nedēļas trešdienu komanda darbojas fiziskās sagatavošanas treniņā, kuru vada speciālists Māris Eikens. Esmu aizsardzības, nevis uzbrukuma spēles piekritējs. Nepieciešams fiziskais spēks. Man patīk ātra spēle, bet Metropolē pārsvarā tiek piekopta lēna, kombinācijas “izvelkot” līdz pēdējai iespējai. Pērnā un šī sezona Latvijas basketbolā ir krasi atšķirīgas? Protams, ka šī aizrit daudz klusāk. Eiropas kausu sacensībās arī nespēlējam. Nav vairs superklubu SWH/Brocēni un Bonus. Metropoles klubam šādu nosaukumu vismaz pagaidām varētu piedēvēt? Nē. Esam pilnībā nokomplektēta profesionāla komanda, kura piecas dienas nedēļā trenējas, bet divas aizvada spēles gan LBAA, gan LBL sacensībās. Vienubrīd ar komplektēšanu bija problēmas, jo saspēles vadītājus Edmundu Valeiko un Andri Kiviču vajāja traumas, taču tagad viss ir kārtībā. Par LBL un LBAA. Daudziem par šim struktūrām ir krasi atšķirīgs viedoklis. Vislielākos pārmetumus saņem pēdējā. LBL ir un paliek galvenās vīriešu basketbola sacensības Latvijā, kurās tiek izcīnīts čempiona nosaukums. LBAA sacensības mūsu komanda sauc par “pionieru līgu”. Brocēni, ASK, VEF un Miks ir kā viena komanda, kas savā starpā maina spēlētājus. Teorētiski iznāk kāda no šim četrām izcīna vietu finālā, tad visas tiek saliedētas viena, un uzvara rokā! Ja šajā līgā jāspēlē tikai gados jauņajiem basketbolistiem, ko darīs pārējie? Mēs taču esam vienots kolektīvs.
METROPOLE ČEMPIONS! Tuvojas LBL izšķirošie notikumi. Komanda visbiežāk ir to vidū, kuras pretendē uz čempiona laimēm. Komandas sastāvs ir tāds ar kuru varētu cīnīties arī par uzvaru. Cīņa būs godīga, bez visādam mahinācijām, viltībām un labāko spēlētāju pārvilināšanas no citiem klubiem. Protams, kopā ar komandas biedriem gribētu uzvarēt.
• Aigars Vītols: - Indulis Možeiks ir gudrs treneris, jo viņš “spēlē” ne tikai pret sāncenšu komandas basketbolistiem, bet pirmkārt cenšas “apspēlēt” pretinieku treneri.
1996.02.14 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
STALIDZĒNS, Māris
🏀🏀🏀🏀🏀
no labās J. Balodis |
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
no kreisās: I.Miglinieks un E.Valeiko |
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
no kreisās: U.Helmanis, treneris P.Višņevičs |
🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
Arnis Krištopāns pēc aktīvām basketbolista gaitām darbojās Ādažu Sporta skolā par treneri 🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀 Rīgas centrā Sams IEVA BIĶE Brīvības bulvārī 40 (iepretim viesnīcai Latvija) visiem sportiskajiem un ne tik sportiskajiem apmeklētājiem durvis vēris omulīgs bārs Sams. Varbūt tāpēc, ka tā vadītājs ir Arnis Krištopāns (slavenā basketbolista, tagad ministra brālis), vai arī tāpēc, ka visi bāra dibinātāji savulaik bijuši saistīti ar sportu, privātās sarunās Samu visbiežāk dēvē par sportistu bāru. Cenas Samā ir negaidīti mērenas - ņemot vērā, ka ģeogrāfiski tas atrodas pašā Rīgas centrā. Nelabojamiem gardēžiem nāksies šķirties no četriem latiem, lai pamielotos ar cepurotu lasi konjaka mērcē. Citi otrie ēdieni maksā lētāk - 1,5 līdz 3 latus. Samā var baudīt slaveno Tuborg alu, tāpat daudzus citus smalkus dzērienus. Kā NC pastāstīja A.Krištopāns, pavārus piecas nedēļas skolojis kulinārijas profesors no Kanādas. Samu ne mazāk kā sportisti iecienījuši arī Latvijas žurnālisti - NC korespondente tur sastapa gan basketbolistus no VEF-Ādaži ar Gundaru Vētru priekšgalā, gan TV Panorāmu Guntas Līdakas personā, kā arī visu laiku labākā radio SWH direktoru Jāni Šipkēvicu un NTV-5 ziņu vadītāju Ilvu Liepiņu (abi bija nogrimuši nopietnā sarunā, un atlika zīlēt - vai tā ir nejauša tikšanās, vai arī jaunu radošo ieceru sākums). Pastāv vairākas versijas, kāds nosaukums būtu, ja pasaulē nebūtu samu... Žurnālistu aprindās klīst runas: bārs būtu saucies Bocis. Par Boci pašu cilvēki dēvē kādu valdības apsardzes darbinieku, iekšlietu ministra Ģirta Kristovska miesassargu, kurš visnotaļ simpatizējis Samam. Un viņš atzinis - lai būtu Sams, jo Sams droši vien ir smagāks par Boci. Rīgas centrā Sams 1994.02.09 Neatkarīgā Cīņa BIĶE, IEVA 🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀
APLAUSU VĒTRA JĀNIM KRŪMIŅAM 1981.06.11 Dzimtenes Balss 🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀🏀 Varenā Jāņa Krūmiņa balva Baltijas republiku labākajai basketbola veterānu komandai atkal Latvijas komandai. Svētdienas pēcpusdienā Ādažu sporta zālē, skatītāju simtiem aplaudējot, Jānis Krūmiņš balvu pasniedza mūsu komandas kapteinim Maigonim Valdmanim. Latvijas komanda uzvarēja Igaunijas pārstāvjus ar 89:70 (50:30) un Lietuvas ar 88:57 (47:30). Cīņā par otro vietu lietuvieši pārspēja igauņus ar 87:79 (39:41). Saskaņā ar nolikumu katrā komandā vajadzēja startēt spēlētājiem trijās vecuma grupās noteiktu spēles laiku. Taču lietuviešu komandā, kuru vadīja laikraksta «Sportas» redaktora vietnieks A. Kaziļonis, bija tikai seši basketbolisti, qalvenokārt vidējā vecuma qrupā ar pazīstamo lodes grūdēju A. Varanapsku priekšgalā. Viņš savas sporta gaitas sācis basketbolā. Savukārt Igaunijas vienībā bija viscienījamākā vecuma basketbolisti ar mūsu sporta draugiem labi pazīstamajiem J. Dudkinu (dzimis 1918. gada), A. Putmakeru un J. Lisovu (dzimuši 1921. gadā) priekšqalā.Viņi visi parādīja mundruma paraugu, tehnisku spēli ar izsmalcinātam māņu kustībām. Mūsu ziemeļu kaimiņiem vājāks sastāvs bija vidējā un jaunākajā grupā, kur viņus reprezentēja A. Krikuns un V. Filatovs. Mājinieku trenerim A. Krauklim bija izdevies savākt ievērojami plašāku sastāvu: M. Valdmani, G.Šiliņu, 0. Jurgensonu, E. Buševicu, J. Dāvidu, B. Drāki, J. Karpovu, J. Jaunzemu, Z. Krastiņu, G.Sopu, A. Zabello, K. Strēli, T. Freimani un J. Merksonu. Skatītāju vidū bija olimpieši V. Muižnieks un J. Kalniņš, mūsu basketbola federācijas goda priekšsēdētājs M. Ramāns, federācijas prezidija priekšsēdētājs A. Punenovs, citu sporta veidu veterāni, agrofirmas «Ādaži» vadošie darbinieki. Klātesošie redzēja īstu, aizraujošu un brīžiem pat dramatisku cīņu. Kā piemērs A. Zabello, K. Strēļa un A. Krikuna tālmetienu divkauja, B. Drākes un A. Putmakera āķa metieni. Mūsu basketbola teicamais informators I. Kress bija aizņemts ar tiesāšanu, bet otrs informācijas avots V. Baldzēns pildīja sacensību vadītāja funkcijas. Tādējādi daudzie skatītāji visā pilnībā neuzzināja, kādi leģendāri sportisti uzstājas viņu priekšā, kādus augstus sabiedriskus un zinātniskus amatus pilda tagad. Tas neapšaubāmi celtu groza bumbas autoritāti jaunatnes vidū. Taču viss vēl panākams. Jo spēles uguntiņa taču iedegta un liesmo tālāk. Tai tikai jāpiedod īsts spožums. Viesmīlīgie ādažnieki sniedza viņiem savu mākslas pašdarbības koncertu. Labākie grozu guvēji, kā arī turnīra viscienījamākā vecuma pārstāvis J. Dudkins (Igaunija) saņēma speciālas piemiņas balvas. Miniintervijas pēc turnīra. A. Kaziļonis, Lietuvas basketbola federācijas prezidija loceklis: Ļoti žēl, ka Viļņas pārstāvji neatrada par iespējamu braukt uz Rīgu. Arī no Kaunas neatbrauca olimpietis J. Lagunavičs, kas ir labā sportiskā formā. Taču tas, ka mums pirmo reizi izdevās izkļūt no pēdējās vietas, šķiet, būs stimuls ... J. Lisovs, PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars: Izskrējos, izspēlējos un esmu priecīgs. Tie, kas neatbrauca pēc draudzības spēles ar somiem, palika zaudētājos. A. Krauklis, PSRS Nopelniem bagātais treneris: Paldies visiem, kas palīdzēja. Vispirms mūsu goda prezidentam Miervaldim Ramānam. Bez viņa diezin vai kas varētu notikt. Paldies ādažniekiem. Taču žēl, ka viens otrs atradis sīku iemeslu, lai izvairītos no došanās laukumā.
|
Aiz basketbola — dzīve SARUNAS NEDĒĻAS NOGALĒ SARUNA AR NOPELNIEM BAGĀTO SPORTA MEISTARU, MELBURNAS, ROMAS UN TOKIJAS OLIMPISKO SPĒĻU SUDRABA MEDAĻU LAUREĀTU, VAIRĀKKĀRTĒJO EIROPAS UN PSRS ČEMPIONU JĀNI KRŪMIŅU Gandrīz divdesmit gadi pagājuši, kopš Jūs aizgājāt no lielā sporta. Vai esat kādreiz mēģinājis iedomāties savu dzīvi, ja tajā nebūtu bijis basketbola? Domāju, vienalga, ko darītu, es godprātīgi strādātu. Tiesa, tādu sasniegumu un popularitātes droši vien nebūtu, bet nekas briesmīgs, protams, arī nenotiktu. Man nav bijusi laime būt lielam sportistam, nezinu, kā tas ir, taču liekas, ka jūs esat ļoti bagāti cilvēki. Ar redzēto, piedzīvoto, pārdzīvoto. Jā, kaut kas paliekošs jau no tā visa tiek. Īpaši pirms gadiem 25 — 30. kad tik daudz kā tagad uz citām zemēm mūsu valsts cilvēki vēl nebrauca, tieši sports deva daudz iespēju iepazīt pasauli, ļaudis. Toreiz tās bija lielas priekšrocības. Cik valstīs esat bijis? Uzreiz pat ir grūti pateikt. Kādās divdesmit gan. Ko atcerēties jau netrūkst. Eifeļa tornis Parīzē, kur šķita, ka gandrīz vai varētu pāri margām kāpt, jo diezin kādēļ nejutu augstumu, kaut parasti man nemaz nav omulīgi, teiksim, pa devītā stāva logu ārā lūkojoties. Mošejas Turcijā. Nebeidzamās pieņemšanas un banketi Irānā, kur acīs krita krasā starpība starp milzīgu bagātību un briesmīgu nabadzību Austrumzemju savdabīgā arhitektūra. Vārdu sakot, redzēts tā kā būtu daudz, bet tuvāk iepazīt kādas tautas dzīvi, kultūru, protams, neizdevās, un tas jau arī nav iespējams. Tad jau vismaz mēnesi tur vajag dzīvot, ar cilvēkiem tikties. Itālijā, piemēram, esmu bijis vairākkārt, bet ko tur iepazinu? Maz. Zinu, ka itālieši ir temperamentīgi, karstasinīgi cilvēki, atsaucīgi, jautri, taču kā viņi dzīvo savās mājās, kā ar darbu, kā viss pārējais — tā arī paliek neizzināts. Vēstures pieminekļi, vēl šis tas gan apskatīts varbūt pat vairāk nekā dažkārt pašu zemē. Rīgā, teiksim, vienā otrā baznīcā nemaz neesmu bijis. Aiz robežām — Jā. jo tur aizved, parāda. Vatikānā izdevās pabūt, Svētā Pētera katedrālē, muzejos. Iekšā jau ir pasakaini, bet cilvēkam vajadzētu būt kaut drusku tam iepriekš sagatavotam. Diemžēl šīs sagatavotības daudzreiz pietrūkst. Vēl ļaunāk ir, kad esi, teiksim, Francijā, aizej līdz Luvras durvīm, bet tādēļ, ka rīt tev jāspēlē, nevari iet iekšā, lai nenogurtu. Toreiz, jāatzīstas, es to vēl tā īsti neapjautu, turpretī tagad, atceroties, šķiet, normālam cilvēkam kaut kas tāds īsti nemaz nav aptverams. Un tā, raug izrīkojas ar gudru domu, lai tu varētu gūt labākus panākumus basketbola laukumā. Jūs sacījāt — Jābūt iepriekš sagatavotam. No kā tas atkarīgs? Vai no tā, cik ilgi esi sēdējis skolas solā? Man liekas, ka tas ir pamats. Skolai vajag radīt vismaz vēlēšanos pēc iespējas vairāk uzzināt. Es, jāsaka, ne ko tādu daudz gan nedabūju. Neesmu pat vidusskolā gājis, septiņas klases beidzu, un tad arī — pēdējās kara laikā, vācu laikā, kad vispār ar skolu bija šātā. Bija un nebija. Tomēr, ja vien ir interese, iespēju gūt Informāciju pie mums netrūkst. Interesi vajag. Ja tās nav, tad iztiec šātā, aizbrauc uz ārzemēm un ķemmē veikalus, kā to nereti arī daudzi dara. Tagad, protams, cilvēki uz ārzemēm brauc daudzkārt vairāk, taču, kaut arī laiks strauji uz priekšu skrējis, brauc gandrīz tāpat kā agrāk, ar stipri patukšu maku. Bet jubkurā valstī jau, tāpat kā pie mums, nauda vajadzīga visur. Tāpēc arī uz teātriem, operu reti kad iet. Labāk modernu uzvalku vai apavus nopērk. Jā, var jau sacīt, ka tas ir slikti, tāpat kā agrāk pārmest gandrīz vai klanīšanos ārzemju mantu priekšā, bet, manuprāt, te vispirms ir vainojama mūsu vieglā rūpniecība, kas gadu gadiem nevar pārkārtoties uz glītu un modernu lietu ražošanu. Ieej tepat Rīgā apavu veikalā — plaukti gan pilni, bet ko pirkt nav. Viss neglīts, neizskatīgs. Ja nu vienīgi kooperatīvi tagad vairāk vai mazāk sarosījušies. Jebkuram, pat visslavenākajam sportistam reiz pienāk brīdis, kad lielajam sportam jāsaka ardievas. Ne vienam vien tā ir ārkārtīgi nelaimīga diena, jo nu ir grūti atrast turpmāko vietu dzīvē. No vienas puses. It kā grūti. Tagad bieži vien stāsta, ka sportistam vai pēdējo sulu izspiež laukā un, kad nu viņš gadu desmit nosportojis, beigās ir bezpalīdzīgs, nevar neko sākt strādāt. Bet tas taču atkarīgs no paša cilvēka! Kas tad tevi var «izspiest» — ej un mācies. Būs izglītība, strādāsi par treneri, grāmatvedi, par inženieri. Jāsaprot taču: ja tu esi bijis visu apjūsmots augstas klases sportists, tad visu mūžu tik un tā tāds nevari palikt. Arī darbā tāds nevari būt, jo divreiz dzīvē, divās dažādās sfērās vienlīdz milzīgi augstu līmeni reti kad iespējams sasniegt. Es labi zinu agrākos basketbolistus, kas divdesmit gadus jau strādā, darbā ir ļoti cienīti cilvēki, bet, lai kā arī būtu, tomēr sportista gadus savā dzīvē atzīst par pašiem labākajiem, bagātākajiem. Jurgensons, piemēram, ir labs priekšnieks un labs darbinieks bagātajā «Ādažu» agrofirmā. Kaut gan viņš nemaz nebija pats izcilākais sportists, tikai vienreiz, šķiet, tika iekļauts valsts izlasē, tomēr basketbola gadus tik un tā vērtē visaugstāk. Tāpat Drāke, Kalherts, kurš ilgus gadus nostrādāja par fabrikas «Laima» direktoru. Parunājies ar viņu. un, lūk, basketbols un tā laiks tik un tā ir vistuvākie. Sports jau daudz prasa no cilvēka, un, ja tu prasīto esi atdevis, tad tas kaut kur arī paliek, iesēžas. Bet pati pāriešana no lielā sporta uz darba dzīvi, manuprāt, ir drusku uzspēlēta lieta. Televīzijas pārraidē, piemēram, stāstīja par kādu slavenu sportisti. Viņa studēja par stomatoloģi, un četrdesmit rubļu stipendija, lūk, viņai šķita tāds kā apvainojums. Kāpēc? Pārējie taču nesaņem vairāk. Turklāt sportodama viņa nesalīdzināmi vairāk redzējusi un ieguvusi Vai tas tad arī nav atalgojums? Pārējie topošie zobārsti taču arī ir cilvēki, kāpēc tad tieši sportistei vajadzētu vairāk, būt īpašam izņēmumam? Jums pašam aiziešana no lielā sporta acīmredzot nekādas problēmas neradīja. Man nebija problēmu. Kāpēc? Kad sāku sportot, man jau bija vairāk gadu nekā citiem sācējiem. Tad nu rēķināju, cik gan ilgi es vēl noturēšos, varbūt šogad — nākamgad jau būs cauri. Vecs vecītis. Tā pagāja piecpadsmit gadi, un katru gadu domāju, ka tas nu būs pēdējais. Tā kā morāli tam biju sagatavojies, sapratu, ka sportošana nav mūžīga. Ar to jārēķinās. Bez šaubām, mazsvarīga nav arī materiālā puse. Savos piecpadsmit basketbola gados saņēmu algu kā sporta instruktors, pēc aiziešanas šī atalgojuma vairs nebija, bija — iedragāta veselība. Tādēļ esmu ļoti pateicīgs mūsu valdībai, kas jau toreiz, pirms pensijas vecuma sasniegšanas, man piešķīra personālo pensiju. Savs materiālais pamats, uz kā atbalstīties, tātad bija, un pāriešana no sporta uz darba dzīvi man arī šajā ziņā tomēr iznāca vieglāka. Tiesa, pāris gadus pēc tam basketbolu vēl spēlēju sava prieka pēc. Jo milzīgās fiziskās slodzes uzreiz, vienā rāvienā pārtraukt nedrīkst. Bet jums taču dzīvei un darbam laikam gan bija arī amata pamats. Diez kas jau nebija. Esmu kādreiz arodskolā gājis, mācījies par atslēdznieku. Kad nu sāku pie māksliniekiem strādāt par darbu izpildītāju, tas lieti noderēja. Zināšanas, praktiskas iemaņas bija, āmuru un vīli rokā noturēt arī varēju. Tomēr domāju, ka nekas arī nenotiktu, ja būtu aizgājis uz kolhozu un sēdies traktora kabīnē, ja vien tāda atrastos, kur varētu savas kājas izstiept. Nekādu problēmu — daudzās jomās varētu strādāt. Starpība vienīgi, kas vairāk, kas mazāk pie sirds būtu klāt. Kā jūs savu tagadējo aukstā metāla kalēja amatu apguvāt? Tā kā mana sieva Inese ir māksliniece, mākslinieku vidū arī iznāca grozīties. Mūsu ģimenes paziņa mākslinieks Voldis Rapiķis, ļoti daudzpusīgs, talantīgs un iejūtīgs cilvēks, piedāvāja: nāc pie manis kādu bleķa gabalu pasist. Strādāt vajadzēja, tā sāku, un — aizgāja. Nu jau divdesmit gadi šajā jomā, pēdējie septiņi no tiem — «Ādažos». Arī, kā jūs sakāt bleķa pasišanai, vajag talanta, lt sevišķi tādai, ar kādu Jūs, mākslinieku ieceres īstenojot, nodarbojaties. Nezinu. Man laikam talanta ir diezgan maz, citiem tā krietni vairāk, taču darbu izpildīt, šķiet, varu neslikti. Jāstrādā. Uzņēmīgi, godīgi darbu padarot. Vai uzņēmību, pacietību dod arī sports? Domāju, ka dod. Varbūt ne to uzmanību, kādu man vajag darbā, bet gribu piespiest sevi visu izdarīt līdz galam, būt pārliecinātam, ka to spēju — noteikti. Jo katrs sportists ir mazliet iedomīgs, un man liekas, ka tas ir nepieciešami, darbā palīdz. Gribas pierādīt, ka izdodas. Sevis pierādīšanu sports dod, raksturu stingrāku veido. Par to šaubu nav. Bet sports arī egoismu rada. Vai jūs savulaik, kaut klusībā, tomēr neesat domājis, raug, kas es, Jānis Krūmiņš, par slavenu vīru! Man tas nav piemitis nekad Tagad gan no gadu distances atpakaļ skatoties, es apjaušu, ka kaut ko esmu devis komandai, bet tajos laikos to nesapratu un nemaz par to nedomāju. Egoisms, iedomība gan laikam vairāk sakņojas individuālajos sporta veidos. Ir komandās arī un te nu daudz kas atkarīgs no trenera, kā viņš ļauj vai neļauj tam izvērsties. Lai komanda gūtu panākumus, trenerim vajag tādu individuālu sevis parādīšanu noslāpēt. Šodien «Vefiņā» diemžēl ir sevis parādīšana Gala rezultāts — septītā astotā vieta turnīra tabulā. Priekš publikas jau tas viss ir skaisti un labi, arī man ļoti patīk, kā viņi spēlē, bet iznākuma jau nav, nav, nav. Katru gadu sezonas sākumā domā, ka nu dabūs kādu medaļu, beigās tikai knapi augstākajā līgā noturas. Varbūt slaidu vīru pietrūkst? Pašlaik jau ir. Pietiek. Vai kolektīvisms sportā, biedra pleca sajušana nāk pēc tam līdzi arī dzīvē, savstarpēji izpalīdzoties un citam citu atbalstot? Starp mums daudzajiem, kas esam spēlējuši kopā, šajos ilgajos gados nekas nav mainījies. Nav! Kas laukumā bijuši lielākie draugi, tādi arī visu laiku palikuši. Un tas nav tikai tā, ka, teiksim, es ar visiem draudzējos. Bet citi savā starpā tāpat draudzējas. Tik daudzi gadi taču kopā aizvadīti, par kopēju mērķi cīnoties. Tas jau nevar pazust, atbalsojas dzīvē. Katru gadu 30. decembrī pulcējamies kopā. Pirmais vienmēr ir Muižnieku Valdis, kas visus organizē, visiem atgādina: kamēr varam, tikmēr jāsalasās. Vēl Kalherts, Gulbis, Šiliņš vienmēr ir klāt simtprocentīgi Agrāk kopā sanācām kafejnīcā «Luna», tagad, pēdējos gados, pulcējamies pie manis. Datums gan nav īsti pareizi izvēlēts — nākamajā dienā jau Vecgada vakars, tādā reizē savu mājas rūpju nevienam netrūkst, tomēr no senās tradīcijas joprojām neatsakāmies. Pārrunājam, protams, daudz ko, taču, lai nu kas, bet visus šos gadus basketbols nav aizmirsts. Nav! Par to aizvien jārunā. Pazīstamā sporta fotoreportiera Zigurda Mežavilka arhīvā ir attēls, kur Jūs un vairāki citi 1956. gada Melburnas olimpisko spēļu laureāti esat kopā ar Tautas rakstnieku Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāju Vili Lāci.
Kādas ir atmiņas par šo tikšanos? Vilis Lācis bija ļoti sirsnīgs, sīki un smalki mūs iztaujāja, par visu interesējās. Atmiņā vēl kāds cits notikums. Toreiz Briselē bija vispasaules izstāde un tika organizēts arī basketbola turnīrs. Kā jau valsts čempionvienībai, uz to pienācās braukt mums - rīdziniekiem, taču sporta vadītāji priekšroku grasījās dot vai nu maskaviešiem, vai Gruzijas komandai. Mūsu treneris Aleksandrs Gomeļskis devās pie Viļa Lāča. Visu izstāstīja, lūdza palīdzēt un Vilis Lācis palīdzēja. Cepuri nost arī pret Gomeļski, kurš treneris gan ietu pie Ministru Padomes priekšsēdētāja! Nesen kādā televīzijas raidījumā, savas basketbolista gaitas atceroties, Jūs pieminēja ASV Ņūdžersijas štata senators Viljams Bredlijs. Tā pieminēšana jau nu tāda bija kā bija — Tokljā, lūk, viņu kāds baigais krievs esot iebukņījis. Ne nu iebukņīju, nekā. Kā spēles laikā negadās, un vispār toreiz uz laukuma es biju tikai minūtes četras Pēc mačiem, kad viņi bija olimpiskie Čempioni, bet mēs — otrie, kopā dzērām kokakolu, šis pats Bredlijs ar smaidiņu jautāja, kas nu tagad notikšot ar mūsu treneri, vai viņš, mājās pārbraucis, vēl savā postenī noturēšoties. — Ko nu par treneri var zināt, ja pats mūsu valsts vadītājs vairs nav savā postenī, — mēs atjokojām. Jo neilgi pirms tam bija beidzis strādāt Hruščovs. Tokijā pārsteidza japāņu punktuālais apzinīgums. Basketbola sacīkstēs, piemēram, reizēm pustukša zāle, taču pamēģini tajā kādu ievest! Japānītis smaida, ne lamājas, ne skaišas, bet tiklīdz iesi iekšā, tā tūlīt pie rociņas un — stop! Mūsu cilvēki droši vien iežēlotos, palaistu, viņiem acīmredzot sava vieta, savs darbs un tas jāizpilda apzinīgi Tādas prasības un audzināšana. Kā Jūs pats savus bērnus esat audzinājis? Es jau saprotu, ka jāaudzina ar labiem paraugiem, ar vārdiem, bet man tas tomēr negāja cauri. Katrs, reizēm visi trīs pa dibenu dabūja. Centāmies pie darba agri radināt, bet mūsu valstī bērniem diemžēl strādāt neļauj, tāpēc šad tad vienu otru aplinkus ceļu vajadzēja meklēt. Kāpēc gan, piemēram, bērns pēc sestās klases fabrikā nedrīkstētu likt kārbās konfektes? Tagad vecākais dēls Ivars strādā par galdnieku kombinātā «Māksla». Juris mācās Medicīnas institūtā. Irēna — LLA Veterinārijas fakultātē. Vecumdienas tātad varu gaidīt bez bažām — ja nepalīdzēs cilvēku ārsts, palīgā nāks lopu dakteris. Tas nu tā — jokam, jo bez humora jau dzīvot nevar. Dzīvē man nepatīk puspatiesības, nesaprotu, kādēļ «Ādažiem» plānu vēl joprojām mēģina uzlikt «no augšas», kādēļ vēl aizvien ārzemēs pārdodam nevis mašīnas, bet naftu, gāzi, mežus, kādēļ fabrikām jāpērk iekārtas no citvalstīm, ja tās varētu taisīt paši . . Acīmredzot strādāt vēl visiem daudz jāmācās. Labi strādāt! Aiz basketbola — dzīve 1988.04.02 CīņaSarunājās G. Grundulis |
«Paldies, tas bija lieliski!»
— tā pēc Baltijas republiku basketbola veterānu turnīra sacīja ne viens vien «laimesbērns», kurš laikus bija pamanījies iegādāties biļeti uz šīm sacensībām. Jau dienu pirms turnīra kase bija tukša... Grūti tā uzreiz un viennozīmīgi pateikt, kāds iemesls īsti bija šīs popularitātes pamatā. Dažs skatītājs nāca atgriezties jaunībā, vēlreiz savām acīm skatīt tos basketbolistus, kuri mūsu republikas groza bumbai sagādājuši visskaļāko slavu. Jaunieši un viņu skatītāju rindās nebija mazums vēlējās redzēt, kādi tad spēlē izskatās tie vīri, par kuriem viņiem bieži nācies dzirdēt nostāstus. Noteikti bija arī tādi skatītāji, kurus interesēja tieši basketbols triju republiku veterānu izpildījumā par to liecina fakts, ka lielākā tiesa skatītāju izturēja līdz pat itin garā turnīra beigām un uzgavilēja turnīra uzvarētājiem sacensību noslēguma parādē. Bet līdz tam tika aizvadītas četras spēles. Mūsu viesi, igauņu un lietuviešu basketbolisti, uz pirmo turnīru diemžēl ieradās nepilnos komandu sastāvos, jo laba tiesa viņu veterānu devušies vērot Eiropas basketbola čempionātu Čehoslovakijā. Tādēļ arī pirms paša turnīra pārstāvju sanāksme tika nolemts saīsināt spēles laiku, sacensības notika divos puslaikos pa desmit minūtēm katra.
Mačā ar lietuviešiem atkal savu lielisko dribla tehniku demonstrēja M. Valdmanis. |
Un mūsu republikas basketbolisti, kuri treniņos gatavojas un atklāšanas parādē izgāja septiņpadsmit vīru skaitā, sacensībās pret viesiem piedalījās tikai ar desmit spēlētājiem. Lai gandarītu skatītājus un arī sevi, viņi pēc turnīra oficiālajām spēlēm sadalījās divas komandās un aizvadīja ārpuskonkursa sacensību. Bet turnīra pirmajā spēlē Latvija tikās ar Igauniju. Mūsu sākuma sastāvā bija M. Valdmanis, R. Karnītis, V. Muižnieks, G. Šiliņš un J. Krūmiņš. Viesi sāka ar I. Lisovu, P. Tederu, R. Rīzmanu, R. Rodasu un A. Putmakeru. Pirmo grozu turnīrā guva Pēps Teders, par to saņemot pārsteiguma balvu. Vispār balvu klāsts bija bagātīgs, par ko parūpējās daudzi Rīgas fiziskās kultūras kolektīvi un pat atsevišķi līdzjutēji. Tā, piemēram, Ivans Lisovs, kurš sešdesmit gadu vecumā demonstrēja lielisku fizisko izturību un apbrīnojamu basketbola tehniku, saņēma balvu no sajūsminātajām līdzjutējām. Ar Rīgas kinostudijas dāvāto balvu tika sumināts turnīra visvecākais dalībnieks, 1909. gadā dzimušais Bernhards Noni, kurš piedalījies vēl Berlīnes olimpiskajās spēlēs 1936. gadā. Vadībā ar 4:0 izvirzījās igauņi, arī otro grozu guva Teders. Kā vēlāk atzinās paši Latvijas izlases veterāni, neraugoties uz milzīgo spēļu pieredzi
, uztraukums bijis gaužām liels. Pirmais ar to galā tika Maigonis Valdmanis, gūdams divus atbildes grozus. Pakāpeniski izpaudās mūsu garo vīru pārsvars zem groziem, un Latvijas izlase galu galā izcīnīja pārliecinošu uzvaru ar 32:23 (14:9).
Baltijas republiku veterānu turnīra uzvar Latvijas basketbolisti. Galvenā balva komandas kapteiņa PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara M. Valdmaņa rokās. |
Lietuvas basketbolisti šķita krietni nopietnāki sāncenši. Viņi sūtīja laukumā A. Stumbri, A. Varanausku, V. Kamarausku, V. Geštautu un S. Dapšu. Latvijas izlase iesāka ar M. Valdmani, C. Ozeru, B. Drāki, O. Jurgensonu un V. Eglīti. Pirmo grozu guva A. Varanausks, lietuvieši ilgāku laiku bija vadībā, tomēr puslaika beigās Latvijas izlase sāncenšus panāca un apsteidza. Sīva cīņa turpinājās otrajā puslaikā, vēl piecas minūtes pirms beigām mājinieku pārsvars bija tikai četri punkti, un tomēr Latvijas izlase prata izcīnīt un nosargāt uzvaru 32:26 (15:14). Līdz ar to mūsu republikas basketbolisti bija kļuvuši par turnīra uzvarētājiem. Par otro vietu pēdējā oficiālajā spēlē sacentās igauņi un lietuvieši. Pārsvars bija gados jaunāko mūsu dienvidu kaimiņu pusē, taču ziemeļnieki padoties negrasījās. Tikai spēles galotnē, kad Igaunijas veterāni pagura, Lietuvas komandai izdevās varens izrāviens un iespaidīga uzvara 44:28 (25:20). Ar teicamu rezultativitāti šajā spēlē izcēlās V. Geštauts, kurš saņēma piemiņas balvu. Papildu spēlē komanda, kurā piedalījās V. Eglītis, B. Drāke, C. Ozers, J. Ostrouhs, O. Jurgensons, J. Merksons un G. Sops, pieveica savus kolēģus M. Valdmani, V. Muižnieku, T. Kalhertu, A. Gulbi, J. Karpovu, G. Šiliņu, J. Dāvidu un E. Bušēvicu ar 40:34 (23:20). Un tad kolhoza «Ādaži» darinātais un dāvātais, Jāņa Krūmiņa vārdā nosauktais veterānu turnīra kauss no kolhoza priekšsēdētāja vietnieka Teodora Rubeņa rokām nonāk pie Maigoņa Valdmaņa, Latvijas komandas kapteiņa. Maigonis Valdmanis skatītāju balsošanā tiek atzīts par populārāko aizvadītā turnīra spēlētāju... Turnīrs beidzies, un turnīrs turpināsies. Nākamgad to sarīkos Lietuvas basketbola veterāni, jo mūsu kaimiņu basketbols 1982. gadā atzīmē sešdesmito gadskārtu. Tad, vēl pēc gada, viesosimies Igaunijā, bet Rīgas skatītāji veterānu turnīru atkal varēs vērot olimpiskajā, 1984. gadā.
«Paldies, tas bija lieliski!»
1981.06.02 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Ivarsons, O.
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru