Gaujas ielas svētki - 2017 <>

 

Ādažos īsi pirms vēlēšanām rīkos ikgadējos "Gaujas svētkus" ar bezmaksas koncertu

Nedēļu pirms pašvaldību vēlēšanām arī Ādažu novada dome rīkos ikgadējos "Gaujas svētkus" ar bezmaksas koncertu, kurā uzstāsies virkne pazīstamu Latvijas mākslinieku.

Tāpat kā 2016. gadā, "Gaujas svētki" norisināsies mēneša beigās, 27. maijā. Svētku ietvaros notiks "Pavasara tirgus", svētku gājiens, uzņēmumu prezentācijas, militārās un sporta tehnikas demonstrējumi. Svētku vadītāji būs Ufo, Māris Grigalis un Artūrs Breidaks.

Savukārt vakarā plkst.19 notiks koncerts ar vairāku pazīstamu mākslinieku piedalīšanos. Koncertā uzstāsies grupas "Zodiac" un "Triana Park", "Otra puse" un Antra Stafecka, "Skyforger", Roberts Lejasmeijers, Ieva Sutugova, Dināra Rudāne, Kristīne Prauliņa, Andris Ērglis, Sergejs Jēgers, Nauris Puntulis un projekts "Brīnumskapis".

Informācija Ādažu novada domes mājaslapā liecina, ka pašvaldība ar "Brīnumskapi" slēgs līgumu 3300 eiro apmērā bez pievienotās vērtība nodokļa (PVN), bet ar komponistu Jāni Lūsenu tiks slēgts līgums par 3000 eiro bez PVN. Informācija par līguma summām ar citiem māksliniekiem nav publiski pieejama.

"Gaujas svētku" ietvaros notiks arī Baltijas valstu uguņošanas šovs. Informācija Ādažu domes mājaslapā liecina, ka dome slēgs 5859 eiro bez PVN vērtu līgumu ar SIA "Pyro Power" par trīsdaļīga uguņošanas priekšnesuma nodrošināšanu.

Ādažu novada domes sabiedrisko attiecību vadītāja Monika Griezne atsaucās uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvju sniegto skaidrojumu, ka pašvaldības arī pirmsvēlēšanu periodā var rīkot tādus pasākumus, kas tiek organizēti tradicionāli un notiek ik gadu. "Gaujas svētki" ir ikgadēja tradīcija, kas parasti tiek rīkota maijā, skaidroja Griezne.

Viņa norādīja, ka saskaņā ar KNAB pausto jau iepriekš tradicionāli organizētus pasākumus nevar vērtēt nedz kā priekšvēlēšanu aģitāciju, nedz kā administratīvo resursu nelikumīgu izmantošanu.
LETA jau rakstīja, ka atsevišķas pašvaldības īsi pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām ieplānojušas dažādus bezmaksas pasākumus. Lucavsalā 27. maijā notiks Krievijas grupas "Bi-2" koncerts ar simfonisko orķestri, kas apmeklētājiem būs bezmaksas. Savukārt Rēzeknē nedēļu pirms vēlēšanām notiks Laimas Vaikules bezmaksas koncerts.

Autors LETA / 14.05.2017

==================

===

Bērnības un pilngadības svētkos ^

Svētki vismazākajiem 

27. jūnijā, Padomju jaunatnes dienas ieskaņā, Ādažu kolhoza kultūras namā notika lieli svētki pašiem mazākajiem kolhozniekiem. 

 Rīta saules apspīdēti, pūtēju orķestrim skanot, mazie knīpas un knauķi kopā ar māmiņu, tēti un kūmām ieradās svinību vietā. Mazos sveikt bērnības svētkos bija atbraukuši Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki — Vera Singajevska, Tālivaldis Āboliņš un Pēteris Grāvelis, kā arī vīru vokālais kvartets. Šī saulainā diena mazajiem ādažniekiem ilgi paliks atmiņā ... 

Svētki vismazākajiem 1981.07.01 Padomju Jaunatne

no labās: Anta Krūmiņa, Rūdolfs Plēpis

Rūdolfs Plēpis

no labās: Vera Singajevska, Tālivaldis Āboliņš

no kreisās: Inta Virza, Juris Virza, Līga Virza

no labās: Vera Singajevska

Kultūras nama darbinieki pēc veiksmīgi novadīta pasākuma

* Darba Balss / 08.08.1970

* Darba Balss / 08.08.1970 

============  svētki  Carnikavā ============

Zeltītais rudens šķiet ienācis Carnikavas kultūras namā. Zāle skaisti dekorēta dzeltenām lapu vijām un vēliem rudens ziediem. Abās pusēs skatuvei latviešu tautas dziesmu teksti par bērnu tikumu. Virs skatuves transparents «Lieliem augt un ceļus veikt, tālus - katrā ziņā».  Simboliski vārdi. Padomju zemē nav nesasniedzamu zinību kalnu, tālu ceļu. Arī mazajiem carnikaviešu bērniem lielā dzīve plaši atver savus vārtus. Tieši tādēļ ar tādu sirsnīgu mīlestību par viņiem tāpat kā tūkstošiem viņiem līdzīgu, rūpējas ne vien vecāki un kūmas, bet arī sabiedriskās organizācijas. Šodien mazo pilsoņu svētki, pirmie viņu mūžā. Vārdības kopā pulcējušas 14 meiteņu un zēnu, daudzi no viņiem zvejnieku bērni. Pilno skatītāju zāli pāršalc koklētāju ansambļa atskaņoto tautas dziesmu melodijas. Gājiena priekšgalā divas meitenītes tautiskos tērpos puķu groziņiem rokās. Viņas kaisa ziedus. Nāk mazie jubilāri ar vecākiem un kūmām. Svētkus atklāj Ādažu ciema izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Apsītis. izaugt par krietniem sava darba darītājiem, garīgi bagātiem. ar saules siltumu sirdīs, kas pavadītu visās ceļa gaitās — šodienas gaviļniekiem novēl Carnikavas palīgskolas direktore b. Lejniece. Pēc tam izsniedz vārda došanas apliecības. Pirmo dokumentu savā mūžā saņem Inese Līviņa, māsas Līga un Māra Rikardes, brāļi Arnis un Haralds Reides un citi. Visiem viņiem dāvanas un ziedi. Koklētāju ansamblis katru mazo jubilāru pavada ar tautas dziesmu skaņām. Seko svētku koncerts, kurā bez kultūras nama trio savu māku rāda arī mazie baleta pulciņa dalībnieki Zaiga Bērziņa, Zanda Alksne un Vitauts Markevics. Bet vislielāko pārsteigumu sagādā Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces Veras Singajevskas priekšnesumi, kurus mazie un lielie skatītāji uzņem nerimstošiem aplausiem.

Skaistie svētki beigušies. pieliedami sirdis ar gaišu prieku un neaizmirstamām atmiņām.

V. EŅGELA teksts un foto 

 * Darba Balss / 30.10.1960

Drūmais un lietainais pagājušās sestdienas rīts izvērtās par jauku dienu un brīnišķīgu vakaru, kad orķestra skaņu ritmā aiz pašiem mazākajiem bērnu baleta studijas audzēkņiem, kas kaisīja ceļā ziedus, no zvejnieku arteļa sarkanā stūrīša uz kultūras namu devās pirmie piecpadsmit Carnikavas pilngadības svētku dalībnieki. Meijām un vītnēm greznotajā kultūras nama zālē virs skatuves Ojāra Vācieša rindas: «Šodien tu kā strauts, kas šalcot plūst, ieej straumē varenā un lielā. Tālāk jaunība un ceļš pret kalnu būs». Svētkus atklāja Ādažu ciema padomes priekšsēdētājs b. Apsītis. Pēc tam runāja Carnikavas palīgskolas direktore b. Lejniece. Stāstot par varonīgiem un priekšzīmīgiem padomju jauniešiem, kas guvuši lielas uzvaras mūsu zemes jauncelsmes darbā, viņa aicināja arī pilngadības svētku dalībniekus sekot to paraugam un būt priekšzīmīgiem kā darbā, tā uzvedībā. Pilngadības apliecības izsniedza ciema padomes priekšsēdētājs. Jubilārus apsveica no rajona partijas un komjaunatnes komitejām, zvejnieku arteļa valdes, vecāku pārstāvis. Zvejnieku arteļa «Carnikava» priekšsēdētājs b. Tutins pasniedza veltes labākajiem kolhoza darbiniekiem, bet kultūras nama vadītājs b. Āboliņš pašdarbības kolektīvu dalībniekiem. Apsveicēju rinda tomēr vēl nebija galā. Ziedi, veltes un visjaukākie novēlējumi pilngadniekiem no tuviniekiem un draugiem. Daudz ziedu. Dažam labam gaviļniekam to pilns klēpis. Noslēgumā pilngadības svētku dalībniece jauniete b. Rozenberga pateicās svētku rīkotājiem un visu jubilāru vārdā solījās izpildīt labos novēlējumus, dzīvojot un strādājot pilnvērtīgu padomju pilsoņu dzīvi. Sekoja koncerts, kuru sniedza Valsts Filharmonijas soliste Ārija Simsone, Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks Arturs Lēpe un pianists Jāzeps Lindbergs. Deju vakaru ievadīja ar kopēju polonēzi.

A. Jēgera teksts, R. Sokolovska foto 

  * Darba Balss / 26.08.1960

-

Nēģi / produkcija ^

* Svari / 22.04.1921

 * HO-HO / Sukuburs / Carnikavas nēģu delegacija / 26.05.1922

***

 

Par “Carnikavas nēģi“ dēvē nēģi (Lampetra fluviatilis), kas tiek ķerts noteiktā reģionā – Gaujas upē Carnikavas novada teritorijā – un noteiktā laikā (no 1.augusta līdz 1.februārim). Šis pieteikums attiecas uz svaigiem un ceptiem nēģiem želejā.

Ar nosaukumu “Carnikavas nēģis“ tiek apzīmēts svaigs nēģis, kam ir šādas īpašības:

— tievs, garš čūskveida apaļmutnieks ar kailu ķermeni, 

— mute kā piesūceknis,
— nav vēdera spuru un krūšu spuru,
— garums vidēji 15–25 cm un svars līdz 250 g,
— krāsa: mugura un sānu augšdaļa tumši zilganzaļa, zilganpelēka vai zaļganbrūna, sānu apakšdaļa un vēders pelēcīgs, zeltains vai balts,
— dodas nārstot upēs, bet 1 līdz 3 gadus savas dzīves pavada jūrā,
— novērota līdz 250 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums – 13 km diennaktī,
— kāpuri, ko mēdz saukt par ņurņikiem, upē pavada 3 līdz 6 gadus, sasniedzot 8 līdz 15 cm garumu, tad pārvēršas par pieaugušiem nēģiem un migrē uz jūru,
— kāpuri dzīvo, ierakušies gruntī,
— tie sasniedz 7 gadu vecumu.

Nosaukums “Carnikavas nēģi“ tiek izmantots ceptiem nēģiem želejā, ja produkts sastāv no 70 % nēģu un 30 % želejas.

Traukā sakārtotie ceptie liemeņi ir nesadalīti, konsistence – mīksta vai nedaudz blīva, plakani, krāsa – brūna, un tos pārklāj caurspīdīga dzeltena līdz brūnas nokrāsas želeja. Carnikavas nēģi izceļas ar savu tīrību (bez smilšu piejaukuma) atšķirībā ar citu upju nēģiem. Garša nēģim ir piesātināta, sātīga un nedaudz sāļa.
Visi „Carnikavas nēģi” jāzvejo noteiktā periodā no 1.augusta līdz 1.februārim ar murdiem Gaujas upes lejtecē pie iztekas. Produktu pārstrāde notiek Carnikavas novadā, ievērojot senas receptes un iedzīvotāju prasmes, kas mantotas no paaudzes paaudzē jau no 17.gadsimta.

Nēģu pagatavošanas tradīcijas īpašie noteikumi attiecas uz noteiktajā teritorijā ķertajiem upes nēģiem, kurus cepot ir svarīgi ievērot receptē noteikto secību. Svaigi nēģi tiek kārtoti uz restēm un cepti uz oglēm. Kad nēģi no abām pusēm apcepti, tos liek sautējamā traukā, pārlej ar ūdeni, nosedzot nēģus, pievieno sāli un ļauj sautēties, līdz tie iegūst nepieciešamo mīkstuma pakāpi. Kad nēģi izsautēti, šķidrumu (buljonu) nolej un ļauj tam atdzist. Kamēr buljons dziest, nēģus nedaudz sapresē, līdz tie kļūst plakani. Atdzesētam buljonam pievieno nepieciešamo daudzumu želatīna. Saspiestos nēģus kārto traukā, pārlej ar atdzesēto buljonu un ļauj aukstumā sastingt.

Ceptus nēģus var pakot dažādos iepakojumos – koka kublos, plastmasas kārbās vai kastēs, kā arī uz valcētām vai vakuuma paplātēm. Iepakojumu lielums un iepakojamo nēģu svars ir ļoti dažāds – no 0,270 kg līdz 10 kilogramiem.

A.Jansones „Auseklītis”grāmatā Ā.Cekules roku darbs 1978.g.

Pamatu saiknei ar ģeogrāfisko apgabalu veido Carnikavas nēģu zvejas un apstrādes senās vēsturiskās tradīcijas un metodes, reputācija konkrētajā apgabalā, kā arī nēģu resursu ilgtspējības un krājumu pārvaldīšana.

Carnikavas novada teritorijā jau 17.gadsimtā un, iespējams, vēl senāk ir aktīvi darbojušies zvejnieki – gan jūrā, gan Gaujas upē. 17. gadsimtā celtajai Carnikavas muižai nēģu zveja bija viens no galvenajiem peļņas avotiem. Mūsdienās Carnikava ir vienīgā vieta Gaujas krastā, kur atļauts zvejot nēģus.

Carnikavas muižas ļaudis pirmie Latvijā un cariskajā Krievijā sāka nodarboties ar zivju mazuļu audzēšanu.

19.-20.gs. mijā Carnikavā uzcelts pirmais nelielais zivju cehs, bet, 1935.gadā dibināts nēģu apstrādes cehs. Senāk nēģi tika ķerti ne vien ar murdiem, bet arī tačos, ar āķi, slotiņām u.c. Vēl mūsdienās paši zvejnieki ar savām rokām pin murdus un turpina šīs senās tradīcijas un iemaņas. 19. gadsimta sākumā Carnikavas nēģu nav trūcis ne Varšavā, ne Berlīnē, tāpēc Carnikavas vārds ārpus Latvijas izskanējis kā „Nēģu Karaliste”.

Mūsdienās zvejnieki joprojām izmanto 

senās nēģu ķeršanas un pagatavošanas 

tradīcijas, kas mantotas no paaudzes 

paaudzē labāko zvejas vietu noteikšanai,

 nēģu paradumu un laika apstākļu 

ietekmes noteikšanā uz nēģu uzvedību, 

piemēram, pēc pilnmēness nakts nēģu 

murdos nebūs, nēģus labāk zvejot 

duļķainākos ūdeņos, un, tā kā katru gadu Gaujas gultne mainās, 

ir jāmeklē jaunas zvejas vietas.

Par nēģu zvejas nozīmīgumu un 

reputāciju liecina vēstures liecības, kurās 

mūsdienu Carnikava saukta par „Nēģu karalisti” Carnikavas muižas aktīvās darbošanās dēļ zvejniecības jomā. Par apgabala zvejniekiem ir sarakstītas 

grāmatas „Mēs esam carnikavieši” (autors U.Siliņš) un izdoti vēl citi informatīvi materiāli. Novada ģerbonī attēlotais nēģis pauž šīs zivs lielo nozīmi novada vēsturē un kultūras mantojumā. Par nēģu cepšanu ziņas atrodamas jau no 1882.gada, kad īpaši tika izcelta nēģu cepšana uz oglēm, kurus pēc tam, ar sāli 

pārkaisītus un sablietētus, nolika atdzesēties, lai pēc neilga laika varētu 

nodoties garšas baudījumam. 1913. gadā nēģu cepšanas tradīcijās tika iekļautas receptes, kas paredzēja iespēju nēģus cept krāsnī 

un pievienot verdošu ūdeni.

Tieši Carnikavas nēģi, kas ķerti un cepti Gaujas grīvā Carnikavas novada 

teritorijā, savas augstās kvalitātes dēļ 

tika pamanīti jau 19.gs sākumā. Senās 

tradīcijas un novada nēģu ķeršanas un 

cepšanas uzņēmumi ļauj vēl joprojām 

baudīt seno „Carnikavas Karalistes” delikatesi – „Carnikavas nēģi”.

Resursu atražošanai ik gadu Gaujas upes

 augštecē tiek ielaisti nēģu mazuļi, kas 

audzēti tieši Gaujas ūdeņos. 2012.gada plāns paredzēja 3,5 milj. nēģu kāpuru ielaišanu Gaujā. Zivju 

populācijas mākslīgas atjaunošanai 

Latvijā ir vairāk nekā simt gadus senas 

tradīcijas. Carnikavā jau 1896.gadā bija 

ierīkots zivju ikru inkubators

Arī Latvijas zvejniecību regulējošos 

normatīvajos aktos nēģis ir iekļauts pie tām sugām, kas atjaunojama katru gadu,

 ielaižot to mazuļus upju augštecē, 

tostarp Gaujā. 

Licences tiek izdotas un kontrolētas, un 

visbiežāk tās piešķir uz pieciem gadiem. 

Pieļaujamais nozvejas skaits ir ierobežots un 

atbilst noteiktai summai, kas 

jāmaksā zvejnieku uzņēmumiem. 

Ir noteikta arī nozvejas metožu kontrole: nēģus nedrīkst zvejot ar slotiņām vai pie pašas Gaujas ietekas jūrā

Senās Carnikavas nēģu 

ķeršanas un pagatavošanas 

tradīcijas ik gadu augusta 

priekšpēdējā sestdienā tiek 

atzīmētas Nēģu svētkos, kad 

notiek nēģu zupas vārīšana, 

nēģu cepšana, nēģu ātrēšana, 

nēģu pirkšana un pārdošana. 

Šie svētki simbolizē 

Carnikavas nēģu zvejas 

sezonas atklāšanu un ir 

tradīcijām bagāts vasaras pasākums.

Tūristi noslēdz vasaras sezonu ar nēģu ēšanu

Tūristi noslēdz vasaras sezonu ar nēģu ēšanu 1936.10.26 Jaunākās Ziņas

***

"Pie nēģiem"

Zarnikava – delikatešu cienītāju pazīstams vārds

Sākas brīnišķīga, saulaina rudens diena. Mašīna traucas pa spīdīgo, tīro Vidzemes šoseju, kuras abās pusēs mirdz lielās ezeru sudrabainās virsmas – Stintseers (Stintes ezers), Jagelsees (Medņu ezers), Baltais ezers un visbeidzot Sudrabezers, no kura Rīga iegūst kristāldzidru ūdeni.

Ainava atgādina Mārkas novadu (Vācijā) – sārta virze kvēlo plašās pļavās, ik pa laikam to pārtrauc zeltainās kāpas. Un jau Austres jūras šalkas dzirdamas. Vēl tikai viens pagrieziens – un priekšā paveras Zarnikava, kur Vidzemes Ā (Gaujas pieteka) ietek Baltijas jūrā. 

Zarnikava. 

Ikvienam Austrumzemes (Ostland) iedzīvotājam šī mazā vieta vienmēr bijusi īpašs simbols – neatņemami saistīta ar nēģiem, tām dīvainajām zivtiņām, kuras mājo visos pasaules okeānos, bet tieši šeit sasniedz savu pilnību. 

Kur vēl nēģi var sacensties ar Zarnikavas nēģiem? Pat ne Doles nēģi pie Daugavas, lai gan upe atrodas pavisam netālu! 

Tā nu mazā etiķete ar nēģu cepetavas attēlu pie Ā upes uz apaļajiem koka spaiņiem ir kļuvusi par sapņu simbolu gardēžiem. Daudzās dižciltīgo galmās un daudzās valstīs šie apaļie, koka trauciņi jau ir gozējušies uz galdiem – un drīz atkal izklīdīs pa pasauli. 

Lielā cepetava joprojām stāv neskarta, un zvejnieki kā gadu desmitiem, tā arī šodien turpina zvejot. 

Sirmgalvis zvejnieks ar saules brūnumā aprautu seju un dzidri zilām acīm stāsta daudz ko – par labajiem un grūtajiem laikiem, ciemiņiem un citām lietām. Viņš nav aizmirsis vācu valodu, un stāsta arī par grūtāko laiku savā dzīvē – pēdējo padomju okupāciju. 

Viņš mūs ved uz zvejas vietu. Pāri upei daudzviet izveidotas aizsprosta konstrukcijas, kurās piestiprināti zivju murdi. Naktī tos ielaiž ūdenī, bet agrā rītā izceļ. Mākoņainā laikā murdi mēdz būt tik pilni ar mazajām, čūskveidīgajām, sudrabaini spīdīgajām zivīm, ka vajadzīgi divi vīri, lai vispār varētu tos pacelt. 

Vecais zvejnieks, ar vilnas cimdu rokā, iedziļinās dzīvīgajā, slidīgajā masā, un lēni ieber zivis uzkārtā maisā. Tad nēģi nonāk lielos spaiņos, kur tiek nogalināti nosmakšanas ceļā, un sākas apstrādes process. Zivtiņas tiek rūpīgi izkārtotas ciešā rindā uz restēm, kādas lieto lauku maizes krāsnīs. Tad tiek ieliktas krāsnīs, un drīz sākas čurkstēšana – gaisā ceļas īpašs, gardēžiem vilinošs aromāts, kas ik gadu atkal un atkal liek atgriezties šeit, lai baudītu siltos nēģus uz vietas.

Pēc cepšanas nēģus saliek atpakaļ to tradicionālajā formā – vai nu apaļajos koka trauciņos, vai arī presētā veidā, pārlej ar brūno cepeša mērci, un tad tie nonāk lielajās ledus noliktavās, gatavi nosūtīšanai pasaulē.

===========

* Brīvā Zeme / 22.01.1937

***

***

785 rīdzinieki garšo Carnikavas nēģus

Es gribu tavu foto zeltītā ielokā. Tā vakar dziedāja simtā tūristu vilciena skaļruņi, vilcienam traucoties uz Carnikavu. Vilcienā bija 785 tūristi, starp tiem arī R.Bērziņš, kas simtajā tūristu vilcienā brauca simto reizi. Bērziņš nav izlaidis nevienu tūristu vilcienu. Viņš apceļojis visu Latviju. Otrs jubilārs vilcienā vakar bija vilcienu vadītājs Gailītis. Carnikavieši par tūristu ierašanos jau bija iepriekš informēti, bet kad ieraudzīja no vilciena izbirstam tik lielu braucēju skaitu, steidzīgi vien ar ričām uz biedrības namu veda traukus ar nēģiem, lai būtu ar ko viesus pacienāt. Lai parādītu rīdziniekiem kā nēģus Carnikavā zvejo, zvejas meistars Jaunbērziņš bija atstājis neizņemtus pāris nēģu grozus, un tos izcēla tikai tad, kad Gaujas malā bija piestājušies visi tūristi. Simtajā tūristu vilcienā kā viesis līdzi brauca arī Ungārijas tūrisma biroja pārstāvis Selesī. Viņš sarunā ar «Rīta» līdzstrādnieku izteicās, ka iebraucot Rīgā bijis pārsteigts par mūsu galvaspilsētas krāsošanu. Ungārijā ik svētdienas uz dažādām vietām dodoties 15—20 tūristu vilcienu.

785 rīdzinieki garšo Carnikavas nēģus

1937.09.27 Rīts

***

***

Olga Simena sagatavo nēģus cepšanai

Cepti Carnikavas nēģi ir īsta delikatese. 

Cepti Carnikavas nēģi ir īsta delikatese. Tos plaši pieprasa nevien mūsu republikas pilsētās, bet arī Maskavā un citās mūsu zemes pilsētās. Kopš 15. augusta, kad sākās sezona, Skultes zivju konservu fabrikas Carnikavas nodaļa patērētājiem jau nosūtījusi gandrīz 4 tūkstošus kilogramu augstvērtīgu nēģu. Trešajā ceturksnī pavisam tiks sagatavots vairāk nekā 8 tūkstoši kilogramu nēģu.

Cepti Carnikavas nēģi ir īsta delikatese.

1963.09.20 Rīgas Balss

🍴 🍴 🍴

ATKAL PAR «CARNIKAVAS» NĒĢIEM

D. Sedlenieks

*** 

Carnikavas nēģu karalis: 

savu biznesu pamest nedomāju.

Katrs, kurš reiz iegriezies Carnikavā, zina, ka to gandrīz droši var dēvēt par Latvijas nēģu karalisti. Un daudziem vairs nav noslēpums, ka tieši šeit meklējams Edvards Skavenecs - cilvēks, kas gatavo patiešam izcili garšīgus nēģus. Par to kādā saulainā septembra pēcpusdienā pārliecinājāmies arī mēs. Taujāts, kādēļ pievērsies tieši šai uzņēmējdarbībai, Edvards Skavenecs atteic, ka nekas jau nenotiek nejauši. "Prasme pagatavot tik lieliskus nēģus nākusi no manas mammas Zelmas, īstenas carnikavietes. Šo prasmi iemācījos, savulaik mammai palīdzēdams, jo viņa ilgus gadus darbojās Carnikavas zivju rūpnīcā. 

Edvarda Skaveneca kundze Zigrīda
demonstrē, cik skaista un apetītelīga izskatās
gatavā produkcija

Un vēl pirms gadiem divdesmit trīsdesmit Carnikavā nēģus gatavoja vismaz trīsdesmit zvejnieki. Tas jau nekas, ka šo delikatesi veikalos vispār nevarēja dabūt, - vietējie zināja, pie kā tie pērkami, un kāls nēģu (30 gab.) maksāja trīs rubļus," nēģu meistars atminas, atklājot, ka pats ar šo biznesu nodarbojas jau trīspadsmit gadus. "Kad aizgājām prom no Rīgas dzīvokļa un atgriezāmies Carnikavā, sāku domāt - ar ko lai nodarbojas? Vienu brīdi audzējām cūkas un nodarbojāmies ar piena lopkopību, bet tas bija sarežģīti un ne pārāk rentabli." Te jāpaskaidro, ka tolaik Edvards vēl bija nodevies sportam - viņš Carnikavas skolā sporta gudrībās apmācīja jauno paaudzi un vēl nebija aizgājis no aktīvā sporta - par savu sporta veidu viņš allaž saucis brīvo cīņu. "ledomājieties: katru rītu govis nācās dzīt uz četrus kilometrus attālajām ganībām, tad braukt tās pārsiet, tad dzīt uz mājām un slaukt. Traki! " viņš nosmej. Tad nu izvēle kritusi uz nēģu gatavošanu - vecumveco carnikaviešu nodarbi. "Šis nekādā gadījumā nav bizness, ar kuru var kļūt par miljonāru, taču sava iztikšana man ir," Edvards saka, piebilstot, ka sākumā darbojušies tikai abi ar dzīvesbiedri Zigrīdu, bet pēc tam nācies citu pēc cita pieņemt strādniekus, jo ražošana gājusi plašumā. "Vienu gan nevaru saprast: vai tiešām valstij mazie ražotāji nav izdevīgi? Reizēm taisni traks var palikt, kā mūs žņaudz - ar nodokļiem un visādām prasībām," Edvards vēl domīgi nosaka, piebilstot, ka viņš visus nodokļus nomaksā - tā tomēr ir goda lieta. Kādēļ savu uzņēmumu Edvards nodēvējis par "Krupi" nēģu cepējiem tik neatbilstošā vārdā?" Stāsts ir pavisam vienkāršs. Savulaik mūsu Rīgas dzīvoklī kāds vīrs reģistrēja fotopakalpojumu firmu, kam deva "Krupja" vārdu. Kad viņa bizness izputēja, nosaukumu pārņēmām mēs. Padomājiet: vai nēģu cepšanas firma "Gundegas" vai "Zilgme" paliek prātā? "Krupi" gan visi ievēro," skaidro saimnieks un, šķelmīgi smaidot, piebilst: "Kaut gan - ja nēģīši nebūtu kvalitātīvi, nosaukums darbotos ar mīnusa zīmi. Ļoti svarīgi, lai, gadiem ejot, labā garša nemainītos, lai pērkot pirmo vai simto reizi, vienmēr nodomātu cik garšīgi!" Kad jautāju, Edvarda domas par to, ka ļaudis viņu medz dēvēt par Carnikavas nēģu karali, viņš tikai pasmejas: "Lai jau runā! Cilvēkiem allaž paticis pamēļot, bet mani tas patiešām neuztrauc." Fakts gan ir tāds, ka šīs vasaras nēģu svētkos pēc Edvarda darinājuma, kas nebūt nebija lētākais, cilvēki stāvēja rindā un nēģus ātri vien izpirka. To apliecina arī citi carnikavieši - piemēram, pazīstamais mūziķis, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vijolnieks Raimonds Ozols un dziedātājs Uģis Roze, kas Edvarda produkciju slavēt slavē. Tātad fakti acīmredzot runā paši par sevi... Kā tas gadījies, ka Skavenecu nēģus dēvē par visgaršīgākajiem, Edvards un Zigrīda nezinot. "Ir simtiem tortes cepēju, bet vienai iznāk visgaršīgāk. Arī sportā tāpat - visi vienādi trenējas, bet tikai viens ir čempions," Edvardam ir savdabīgs salīdzinājums. Tas gan nav nejaušs, jo viņš savulaik bijis veiksmīgs sportists,

Edvards Skavenecs

daudzkārtējs Latvijas čempions brīvajā cīņā. Arī Zigrīda bijusi lielajā sportā, nodarbojusies ar šaušanu, bijusi sporta meistare. Iespējams, sportiskais rūdījums palīdzējis viņu ģimenei uzņēmējdarbībā. Naudu centušies pelnīt vienmēr, strādājuši dūšīgi. Ar nēģiem pirmos trīs četrus gadus visu darījuši paši - ne tikai cepuši, bet arī uz tirgu un veikaliem vadājuši. "Paši cepām, paši spiedām, paši tirgojām." Tagad gan dienā izcep caurmērā 60 kilogramus nēģu, mēnesī saražo gandrīz divas tonnas un lielākoties tos piegādā veikaliem. "Bet cik mēs bijām glupi savā biznesā!" Zigrīda nopūšas! "Kurš nāca, tam bijām gatavi visu parādīt, līdz sīkumiem izklāstīt recepti." Arī koka kubuliņos pirmie nēģus sākuši likt Skaveneci, tie pasūtināti speciāli Rīgas astoņsimt gadu svētkiem, visiem ļoti paticis, un ideja, izrādās, bijusi ļoti veiksmīga. Starp citu, Skavenecu ģimenes nēģu cepšanas recepte ir valsts mērogā atzīta par standartu, un, protams, viņu uzņēmumam ir arī Eiropas sertifikāts. "Taču visbūtiskākā ir precizitāte senās receptes noturēšanā. Pietiekami jāizcep, labi jāizspiež, pareizi jāizsutina, lai ir īstajā mīkstumā, noteikti mērcītes garša jānotrāpa... Katrs sīkums ir no svara. Kad citi jautā: "Nu kā tev tik garšīgi iznāk? Mēs arī darām tāpat, bet nesanāk," es saku - sirds vēl jāieliek iekšā," smej Edvards. Starp citu, arī ideja par nēģu svētku rīkošanu pieder tieši Edvardam. "Kāpēc Spānijā var, bet Latvijā ne? Svinēsim mēs arī nēģu svētkus," savulaik teica Edvards, ideju noskatījis Spānijas pilsētā Arbo. Un nēģu svētki 

Koka kubuliņi

Carnikavā notiek - šogad jau sesto reizi. Arī Edvards pats Spānijā redzējis nēģus. "Turienes nēģi ir daudz lielāki nekā mūsējie, tādas pamatīgas tauvas, viens var svērt pat trīs kilogramus." Nekur citur pasaulē - arī Spānijā ne - nēģus gan negatavo tā kā pie mums Latvijā. "Žēl, ka nepaguvu izjautāt Edvarda mammu, jo viņa par nēģiem zināja visu - gan no kurienes radusies šāda recepte, gan droši vien arī to, kurā gadā nēģi ieviesušies mūsu ēdienkartē," sarunā iesaistās Zigrīda. Abi ar Edvardu prāto, ka nēģi latviešu ēdienkartē ienākuši pasen - kad tos vēl varēja noķert Daugavā Doles salā dzīvojošie zvejnieki. "Ir skaidri zināms, ka Latvijas laikā - pie Ulmaņa - nēģi kļuva par īstu delikatesi un maksāja pat līdz 25 lati kilogramā. Protams, atkarībā no tā, kurā laikā ķerti, jo bija arī "tukšie" mēneši." Prezidenti gan līdz šim Edvardu un Zigrīdu neesot apciemojuši, lai nomēģinātu viņu darinājumu, taču abi domā, ka vismaz Latvijas iepriekšējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tomēr zina, kā garšo viņu gatavotie nēģi. "Kad Māris Čaklais - lai viņam vieglas smiltis! - rīkoja atvēršanu savai grāmatai par prezidenti, sagādāju viņam kubliņu nēģu, kas tur tika celti galdā, taču Zatlera kungs gan pagaidām pie mums nav iegriezies..." Toties Edvarda un Zigrīdas nēģus esot ēdis un par tiem jūsmojis Čehijas vēstnieks, reiz pat ieradies pie viņiem ciemos. "Viņš ēda, jūsmoja un savai kundzei teica, lai ēd un nekautrējas, - esot dikti garšīgi," atminas Skaveneci. Starp citu, pie viņu mājas bieži piestāj automašīnas un dažkārt pat tūristu autobusi. "Ja tajā dienā cepam nēģus, tad viss ir kārtībā - cilvēki var uzzināt, kāds ir gatavošanas process un kā viss notiek. Un, protams, var arī nēģus pagaršot," skaidro saimnieki, kurus jau gaida nākamie ciemiņi. Bet jautājums, kas īsti ir nēģis - zivs vai tomēr kas cits? - joprojām palicis īsti neatbildēts. "It kā dzīvo ūdenī kā zivs, nērš ikrus, peld un barojas. Daži domā, ka nēģis ir apaļmutis. Bet viens biologs, kas visu mēģinājis izpētīt, arī neko sakarīgu nespēja pateikt. Atvadoties no mums, Zigrīda šķelmīgi piemiedz ar aci.

Carnikavas neģu karalis: savu biznesu pamest nedomāju 2007.10.20 Laiks Teksts un foto: Una Griškeviča, speciāli Laikam un Brīvai Latvijai *** *no izdevuma "Ādažu Vēstis"        -