Velta Poriete ^

JUBILEJA  3 x 25  ĀDAŽOS 

Skolu dzīve

Ā. Platais 

* Darba Balss / 08.01.1970

🌸🌸🌸

V. Poriete,  Ādažu astoņgadīgās skolas skolotāja 

Viņi bija iniciatori

1960.04.27 Darba Balss (Rīgas rajons)

🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷

L. Pavasara
Velta Poriete G. Līvena foto
* Darba Balss / 01.09.1968

-

Jānis Sirlaks <>

Picērijas atklāšanas pasākumā dejo Ināra Donika un Jānis Sirlaks

Picērijas atklāšanas pasākumu kuplina dejotāji - Ināra Donika un Jānis Sirlaks, kā arī  kultūras nama mūziķi un sieviešu vokālais ansamblis

 

«KO ES SPĒJU CELT...»
1983.12.16 Padomju Jaunatne
MĀRIS KLIŠĀNS, LVU žurnālistikas speciālitātes students

🍀🍀🍀 Šodien mūsu pastā  Labdien, redakcija! Jau otro vasaru mēs strādājam kolhoza «Ādaži» apzaļumošanas grupā. Mūsu brigāde nav liela, tajā strādā tikai piecpadsmit cilvēku, bet kolektīvs ir draudzīgs un izpalīdzīgs. Mēs esam šajā brigādē pašas jaunākās. Mūsu vecākie biedri ir ļoti labi padoma devēji. It sevišķi Ilga Leikmane, Jānis Sirlaks un Dzintars Neimanis. Mēs esam pateicīgas, ka viņi mūs pieņēma savā brigādē. Darām visādus darbus, bet vislabāk mums patīk krūmu «apcirpšana» un zālāju kopšana. Ādažu apkārtne ir ļoti jauka. Taču sevišķi skaists ir kolhoza centrs — daudz tajā augļu koku, puķu, netrūkst interesantu skulpturālu veidojumu. Tā kā šī ir mūsu pēdējā vasara «Ādažos», gribam no sirds pateikties kolhoza vadībai un darbabiedriem, novēlēt labu veselību, panākumus darbā! Un vēl — būt allaž tikpat jautriem un humora pilniem kā līdz šim!  Rīgas 66. vidusskolas 8 a klases skolnieces  Aija Ancone un Ingrīda Perlovska 🍀 🍀 🍀 Tā šodien izskatās prestižā rajonā Baltezerā. Ir cilvēki, kam pēc pamatīgas mājas uzcelšanas vēl paliek pāri krietni daudz brīvas naudas. Šādi cilvēki parasti dzīvo vienkopus, taču citur nekā pārējie. Brīvos naudas līdzekļus viņi iegulda visnotaļ saprātīgi apzaļumojot savas jaunās pamatīgās mājas apkārtni. Nē, nepārprotiet, viņi neņem rokās lāpstas un grābekļus un pēc darba vai brīvdienās nerāpo, dēstot rozes vai sējot zālīti. Viss notiek citādi. Māja jaunajā prestiža rajonā Baltezera krastā ir gandrīz gatava. lekšā rosās vairākas amatnieku brigādes. leradies arī pats saimnieks. Tikmēr dārzā vai, precīzāk, vietā, kur tas būs, zem nerimstoša lietus šaltīm divi jauni cilvēki plātās ar rokām, rādot uz visām debesspusēm. Pēc brīža viņi ierodas pie saimnieka. «Ā, jūs par to dārzu. Pagaidiet, tūlīt atbrauks sieva, viņa tai lietā nosaka visu.» Pēc brīža sieva ar džipu klāt. «Ziniet, es gribu kaut ko vairāk bavāriešu stilā, jo mums jau māja tāda. Tur tai stūri bērniem būs šūpoles, tikko no Dānijas atvedām. Te, kā jau runājām, vajag mākslīgo strautiņu, tam pāri tiltiņu.» Abi puiši viņu uzklausa mierīgi, pa brīdim kaut ko precizējot vai pārprasot. Šķiet, ka viņus vairs nekas nespēj pārsteigt. Pēc nedēļas vienlaikus ar mājas nodošanu te jābūt arī dārzam ar visiem tiltiņiem, celiņiem, strautiņiem un baseiniem. Tāds darbs dārzu iekopšana prestiža rajonos.  Darba uzdevums  Ja kāds iedomājas, ka dārznieks ir cilvēks, kas iestāda, pārstāda un ravē, viņš ir atpalicis no dzīves. Te, pie Baltezera, dārznieks sāk ar dārza plānošanu, turklāt viņš arī nosaka (iesaka), kā labāk taisīt tās vai citas dekoratīvās margas, vai baseins harmonēs ar to tiltiņu, kuram jābūt tik platam, lai bērni varētu pārbraukt ar savu elektrisko džipu, kur un ar ko bruģēt celiņus. Tad nāk stādīšana un sēšana, turklāt raugoties, lai klienta vēlmes tiktu sabalansētas ar gaumes kritērijiem, lai tas viss ne tikai labi izskatītos, bet būtu arī funkcionāls (piemēram, krūmu puduris, kur paslēpties no kaimiņu acīm, jo ar pārāk lielām teritorijām Baltezera apdzīvotāji nevar lepoties). Abi galma dārznieki Aivars Blūms un Jānis Sirlaks atzīst, ka visvairāk šādam darbam nepieciešama diplomātija un iemaņas psiholoģijā. Tūlīt aiz profesionālajām iemaņām, protams. Tā kā jaunapbūvētais rajons pie Baltezera, gluži tāpat kā brīvās Latvijas jaunbagātnieki, pastāv nepilnus divus gadus, rodas sarežģījumi ar klientiem, kuriem vajag visu uzreiz. Nākas iestādīt pāris metru augstu tūju, krietni paaugušos rododendrus un citus lietošanai gatavus augus.  Klienti   ir visdažādākie. Sākot no tādiem, kuri uzticas visam, ko dārznieks saka un dara, beidzot ar tiepīgiem un bezgaumīgiem. «Visnepateicīgākie klienti ir vietējie valstsvīri. Viņiem raksturīga augstprātīga attieksme un slikta gaume. Biznesmeņi vairāk braukājuši pa ārzemēm, un laikam kaut kas no redzētā palicis arī atmiņā. Gadās, protams, ka sākumā arī viņi izturas iedomīgi un skatās no augšas, taču darbā rodas savstarpēja cieņa.» Redzot, ko dārznieki izdarījuši ar Baltezera krasta nīkulīgo priežu klajumu, par šiem pēdējiem vārdiem nenākas šaubīties. Dažviet izveidots mākslīgs reljefs, citur baseini un mākslīgie strauti. Ekscentriskākie klienti pieprasa smalkākas un oriģinālākas lietas ģeometriskās formās apcirptus krūmus, mākslīgos strautus ar ūdenskritumiem, ar akmeņiem noklātus dārzus. Tomēr arī ikdienišķāki stādījumi netiek nonievāti šur tur var redzēt tulpes, īrisus un peonijas. Daudzi pieprasot arī rozes, taču vairākumā gadījumu dārzniekiem izdodas saimniekus no šīs domas atrunāt. Aivars Blūms saka, ka labāku vietu eksperimentiem nemaz nevar iedomāties. Tikai ar vienu noteikumu— eksperimentiem jābūt veiksmīgiem. Klientiem visvairāk nepatīkot, ja viņu vārdus minot publiski. Tas arī saprotams, jo šādi tādi te nemaz nedzīvo. Ir pāris banku vadītāji, benzīna firmas īpašnieks, vēstniecību darbinieki. Daudzu nodarbošanās nemaz neesot zināma. «Mēs arī necenšamies to uzzināt. Droši vien ir arī kāds, no kura būtu jābaidās, taču ir visiem zināmā paruna: uz muzikantiem un dārzniekiem nešauj.» Lielākie dārznieku ienaidnieki te esot suņi. Ne jau tāpēc, ka kož, bet tāpēc, ka izbradā dobes.  Kopšana  arī ir dažāda. Kā par brīnumu, dažos dārzos redzamas pat dobes un siltumnīcas ar tradicionāliem sakņu dārzu augiem. Tos parasti apkopj paši saimnieki, teiksim, bankas prezidenta sievasmāte. Dekoratīvie stādījumi gan visur atstāti algoto kopēju ziņā. Arī mauriņus saimnieki paši nepļauj. «Ja nu vienīgi kādam nedēļas nogalē gribas pamuļķoties.» Nonākam pie dārza, kurā zāle sniedzas vismaz līdz ceļiem. Aivars paskaidro: «Šī māja, piemēram, nav noslēgusi ar mums līgumu par apkopšanu. lepriekšējie saimnieki bankrotēja un pārdeva māju citiem. Tie vienu dienu muļķojās ar pļaujmašīnu, bet, kā redzams, nekas prātīgs tur neiznāca.» Bankrotēšana un jaunbūvju pārdošana te esot parasta lieta. Apbūves centrā stāv divas jaunceltnes, kas izskatītos iespaidīgas jebkura privātmāju rajona fonā, taču te tās ir mazas un pelēkas, turklāt nepabeigtas. Kaut arī pašreizējie saimnieki pretojas, domājams, ar laiku tās tiks pārpirktas un pārbūvētas pēc apkārt valdošās modes prasībām. Pagaidām vēl uz katru nejaušu garāmgājēju nešauj un suņus nerīda, taču tas esot tikai laika jautājums, jo tūlīt būšot gatava arī amerikāņu tipa signalizācija ar videoiekārtām kontrolei. Un tad visi šaipus un taipus žoga varēs justies mierīgi. Visi, kas ārā tāpēc, ka nezinās, kā tur iekšā, visi, kas iekšā, tāpēc, ka zinās, ka tie, kas ārā, nezina. Vietai vēl nav pat nosaukuma. Dārznieki to sauc par Annas paradīzes dārzu. «Kāpēc tas nevienam nav jāzina.» Zināma līdzība tur ir, jo arī paradīze bija noslēgta no ārpasaules.  Uz dārzniekiem nešauj 1994.06.10 Diena Kaspars Ozols =

Baložu muiža - Bonaventura ^

Bonaventuras muiža pazīstama arī kā Baložu muižiņa, jo ap 1780. gadu par tās īpašnieku kļuvis namnieks Jānis Balodis. No viņa uzvārda nosaukumu ieguva arī plašāka apkaime.

 

Bonaventuras muiža nosaukta Zviedru Vidzemes laiku ( no 1625.gada ) muižas īpašnieka Bonaventuraa Millera vārdā. Sena karte 1689. gads.

***

====== Presē sastaptie rakstu darbi no Baložu muižas iedzīvotājiem ======

VASTLĀVI. 

Pirmā marta mēneša diena negaidīti, un tikpat negaidīti arī Vastlāvis bija klāt. Viegls atkals bija pārklājis ceļus, kalniņus un sētas vidu. Vēl lāga nebija iekodis brokastis, kad pie durvīm viegli nodrebēja zvārgulītis un atskanēja bēra zviedziens. Arī pie vārtiem piebrauca pajūgs, un bija dzirdama jautra čaloņa. Jau iepriekš bija norunāts, ka mani ar bēri krietni jāizvizinājot, gāju pie bēra, kamanās jau sēdēja četras līgsmas sejiņas. Pie vārtiem bija piebraucis kaimiņa puisis ar savu „vezumu". Teicās, ka divatā braukšana būšot jautrāka. Kamēr pirmā pajūga puisis kārtoja segas, palīdzēdams maziem ierīkoties ērtāki salmos, es sarāvu grožus, un bēris slaidi sāka rikšot. Arī aiz muguras noplaukšķēja pātaga un iedziedājās zvārgulītis. Acumirklī mazie jūsmoja par ziemas rītu, par skaistām eglēm, svaigajām sniegu pikām, kuras bērais šķēla ar aso pakavu un svaidīja pār mūsu galvām. Vietvietām kamanas lidoja pa pusgaisu, kā laiva uz viļņiem, tā kā pat elpa aizrāvās, bet krūtīs urbās patīkami baiga tirpoņa. Es brīžam caur zobiem kaut ko dūkdams, pievilku un palaidu grožus, skubinādams bēro uz skriešanu. Kamanas sāka slīdēt uz leju. Ausīs džinkstēja no vēja spiediena. Bija mirkļi, kad vajadzēja aizturēt elpu, it kā no liela augstuma krītot. Labajā pusē slīdēja garam pusapsnigusi kapsētas vaļņa melnā svītra, aiz kuras rindās vien auga neskaitāmu krustu jumtotās galotnes. Tālāk aiz kalna pacēlās skolas un pagastmājas apsnigušie jumti. Ceļš atkal ieliecās prāvā, kā melna čūska, mazā Veļupīte izlocījās caur tiltu un spocīgi locījās pār zili-balto sniegu. Visam pāri, mežmalā pacēlās baznīcas torņa šķautnes. Noslēpumainas jūtas plūda no visa šī. Braucām gar mājām. Kā melni, vilnas kamoliņi, kaukdami atņirgtiem zobiem, nikni rēkdami, izskrēja pāris suņu, kuri mūs pavadīja labu gabaliņu. Apjautājos maziem, vai kādam kājas nesalst. Dabūjis noraidošas atbildes, pagriezu zirgu uz upi. Nu braucām daudz ātrāk. Upes krasti bija apauguši ar kārkliem. Šad tad pāri upi pārcilpoja kāds zaķēns, kas droši vien mielojās ar kārklu mizām. Zaķēnu ieraudzījuši, mazie ilgi smējās un savā starpā trieca. Tālāk braucot, pamanīju kādu zēnu, tas ar pavecām ragaviņām laidās no krasta. Uz krasta stāvēja arī maza meitenīte. Apturēju zirgu un uzsaucu: ..Nākat, nu, ar  bērīti pabraukt, Šodien jau Vastlāvis! Meitenīte kūtri novietojās kamanās, bet zēns palika uz sliecēm stāvot. Braucot domāju, cik gan nav tādu bērnu, kuri nedabū ar zirgu pat Vastlāvī pabraukties, bet cik gan nav vēl tādu, kuri nevar aiz apģērba, apavu trūkuma, pat no uzkalniņa nobraukt. Sniegsim, cik spēsim, katrs viņiem palīdzīgu roku! 

Arnolds Jansons, Baložu muiža

* Jaunais Cīrulītis / 01.03.1927

***

SVĒTRĪTĀ. 

Strautmalā, palejā, 

Baltas ievas zied; 

Rīta dzestrā miglājā, 

Gans jau dziesmu dzied. 

Pakalnē, mežmalā, 

Putnu dziesmas skan; 

Vecā lauku baznīcā 

Sirmais zvans jau skan. 

Apvārksnis, pamale, 

Sārti krāsojas; 

Visa plašā pasaule, 

Zeltā līgojas. 

Aris, Baložu muižā. 

* Jaunā Nedēļa / 27.05.1927

***

VECĀ SKOLĀ. 

Bēra asais pakavs šķeļ gurkstošo sniegu. Zvaniņš skan, un viņam pretīm it kā dzīvs, atsaucas sniega sastingušais sils, tumši-drūmais eglājs un sīkie, apsudrabotie kārkli strauta malā. Viss, viss kā veci paziņas sveicina mani. Es atgriežos atkal tajās pašās vecās tēva mājās, no kurām pirms gada aizbraucu pilsētā turpināt skolu. Un nu atkal braucu pie vecā tēva, sirmās mātes, pie vectēva un citiem mīļiem, mīļiem ļaudīm. Trīc zvaniņš niknajā salā, un viņa skaņa viļņo gaisu, kā vējiņš rāma ezera līmeni jūnija vakarā. Bēris nogriežas pa meža ceļu, pa kuru no Līča pļavām vestie siena vezumi aplauzuši sīkiem ceļmalas alkšņiem stīvos, sasalušos zarus, un izkaisījuši visapkārt siena zāles, no kuram plūst viegla, skumīga smarža. Arī uz eglīšu zariem, kuri caur nosarmojušiem elkšņiem bāž laukā savas zaļās sprogas, šur un tur ir palikuši mazi siena zāļu pušķīši. Sirds krūtīs patīkama uztraukuma pilna, strauji pukst. Meža ceļi, kā klusas pelītes lodā zem egļu zariem, gan uz pļavām, gan arī uz malkas cirsmēm. Pēc brīža aiz eglēm atveras plašs gaismas loks, kas ar katru mirkli aug lielāks. Tās jau ir Līča pļavas, aiz kurām sākas lauki. No ceļmalā esošām mājām kā vilnas kamoliņi izripo suņi skali riedami. Ceļš lokās atkal caur mazām, sirmām priedītēm, sīkiem, nosarmojušiem koku pudurīšiem, kas kā izkaisīti plašajā sniega tuksnesī. No birstalas izbraucot skaidri redzu skolu, uz kuru senāk bridu . . . Sirds krūtīs sāpīgi sažņaudzas . . . Lūk, tas pats zemais, dziļā sniegā tītais jumts ... tas pats pakalns, no kura tik daudzas reizes esmu lejup braucis .. . Sniegi kūpēja, smiekli skaļi, skaļi, no visas sirds skanēja ... Nē, es ilgāki nespēju, un asaras, ka karsti garaiņi spiežas acīs... Es apturu Bēri, pievedu viņu pie vītola un piesienu. Pats eju vecā skolā. Ik katru jaunu soli sperot, man liekas, ka es dziļāk un dziļāk iegrimstu senās atminās kā miegā ... Es atkal veru vecās, zemās durvis, kuras tik daudz esmu virinājis ... Un it kā sapnī dzirdu skolēnu sudrabotās balsis . . . Pašlaik norit stunda. Atspiežos pret palodzi un atkal it kā saldā miegā, grimstu senās atmiņās. Kāpēc mani še ietin skumju segas? Kāpēc es nebraucu garām šai mazai būdiņai, par kuru pat zaķis menesnīcā ir lielāks? Un it kā kāda varena balss atbild: tavs dzīves pamats še ir likts. Tev pirmie ieroči cīņai ar dzīvi še ir doti. Tu nedrīksti aizmirst šo vietu. Saldas, reibinošas zvaniņa skaņas manu domu pavedienu pārrauj. Skaļš troksnis kā viesulis saceļas klasē. Sirms, salīcis vīrs, it kā balta sniega apkaisīts, ver vecās klases durvis. Tas vecais skolotājs ... Un kad mēs spiežam viens otra roku, saldas asaras iemirdzas mūsu acīs . . . «Vēlāk, citreiz,» es saku, kad vecais vīrs vedina mani stāstīt, kā klājies pilsētā. «Es vēlāk atnākšu. Tagad tikai garām braukdams iegriezos, gribēju tikai jūs un veco skolu apskatīt. Vēl divas mīļas sirdis mani gaida . . . Vēl tētiņš un māmiņa... Un nu sirmā vīra roku spiezdams, es atkal atvados. . . . Bēra asais pakavs šķeļ gurkstošo sniegu... Zvaniņš skan, un viņam pretim kā dzīvs, atsaucas sniegā sastingušais sils, tumši-drūmais eglājs un sīkie, apsudrabotie kārkli strauta malā . . . 

A. Jansons, Baložu muižā.

* Jaunais Cīrulītis / 01.02.1928

***

ATMODAS SVĒTKI — LIELDIENAS. 

Cik auksta un stindzinoša arī nebūtu ziema, tomēr viņa nevar aizkavēt dzīvinošās saules darbu un jaunās dzīves atmodu. Cik lielas un tumšas arī nebūtu mūsu bēdas, tomēr modīsies reiz laime. Un lūk, Atmodas svētki. Man šķiet, šinī laikā iznīcība ar dzīvību cīnās. Un protams, pēdējā veiks pirmo. Šai dzīvības uzvarai pār iznīcību, pār stindzinošo ziemu, pār vistumšākām bēdām, pār lielāko postu un nelaimes likstām mēs svinam par godu Atmodas svētkus! Katra puķīte, katrs kociņš, kukainītis, mostas un uzsāk jaunu dzīvi . . . Cik tas arī jokaini nebūtu, tomēr, dzīvībai un gaismai ir jācīnās ar iznīcību un tumsu. Tas pastāv jau gadu tūkstošus, ne tik vien dabā, bet arī cilvēcē. Tomēr mēs smelsimies cerību uz savu nākotni un nenogurstošu spēku savam darbam, nerimstošām cīņām ar tumsu, to ceļu, kas mums jāatbrīvo uz sauli un dzīvību. Lūk. cik vareni cīrulis skandina dziesmu pār iezaļgano lauku. Vai jūti. kāda salda smarža plūst no tikko izplaukušiem bērza pumpuriem? Un vecmāmiņa allaž Lieldienu rītos minēja, ka saulīte šūpojoties . . . Lai trallina cīrulis, lai bērzi ver pumpurus, lai Lieldienas saulīte lec šūpodamās un ļaužu sirdīs uzliesmo mūžīgās dzīvības un nenogurstošā darba prieka apziņa. To arī lielajos Atmodas svētkos novēlu nepazīstamajiem draugiem... 

Arnolds Jansons, Baložu muižā.

* Jaunais Cīrulītis / 01.04.1928

=======================================

10 g. v. Osvalds no Baložu muižas lūdz ministru A. Bērziņu nodot Vadonim pašaudzēto ozolu ar lūgumu atļaut iestādīt to Uzvaras laukumā kā strādnieku un zemnieku bērnu draudzības simbolu. 

* Jaunākās Ziņas / 28.07.1936

***

Šodien sāk darbu Brīvdabas muzejs

Šodien pēc ziemas pārtraukuma no jauna uzsāks darbus Brīvdabas muzejā pie Juglas ezera. Vispirms jānobeidz pagājušā rudenī atvestās vecās Baložu muižas dzīvojamās ēkas uzstādīšana. Bez tam vēl aprīļa mēnesī no Latgales atvedīs vairākas saimniecības ēkas, lai nobeigtu Latgales sētu. Lai papildinātu Zemgales sētu, tur maija sākumā uzstādīs vairākas no Zemgales atvestās ēkas. Pagājušā gadā muzejs papildināts ar 8 senceltnēm. 1537. g. celto Bornes baznīcu, ap 1770. g. celtā „Poķu rinka" — kalpu kūts pārvesta no Sīpeles pag., „Sluju darvas ceplītis" pārvests no Rendas pag., „Jaunkarbu klēts" pārvesta no Ķempju pag., "Kuldīgas pumpja namiņš" no Kuldīgas, „Kalna Romulu dzīvojamā ēka" — tipiska Latgale» dzīvojamā ēka no Krāslavas pag., "Līksnas klēts" no Līksnas pag. un minētā Baložu muižas ēka no 17. g. s. beigām, atvesta no Baložu muižas. Sākot ar nākamo svētdienu muzejs būs pieejams apmeklētājiem ikdienas. Ēkas būs atvērtas svētdienās no plkst. 12 līdz 6 vakarā, darba dienās no plkst. 10 līdz 4 p. p.

Rīts / 16.04.1937

***

Jaunas celtnes Brīvdabas muzejā 

Brīvdabas muzejā uzstādītas senās celtnes, kā Bornes baznīca. Muzejā nākušas šogad klāt arī vēl citas celtnes:  Latgales īpatnējā Daugavpils apriņķa Kalna Romuļu dzīvojamā ēka, klēts no Līksnas pagasta un vecā Baložu muižas dzīvojamā ēka, kas celta 17.  gs. 

* Latgales Vēstnesis / 21.05.1937

***

Senatnes pieminekļu 

aizsardzības un pētīšanas darbi pagājušajā gadā

Valsts aizsardzībā pārņemto senatnes pieminekļu kopskaits tagad ir 1407, no tiem 377 senvēstures, 205 celtniecības, 701 mākslas un 124 vēstures pieminekļi. Senvēstures pieminekļu pētīšanas un aizsardzības nolūkā izdarīti izrakumi 28 senvietās. Sarīkotas 23 senatnes pieminekļu apzināšanas un aizsardzības ekspedīcijas. Pavisam izrakumos iegūtas 5196 senlietas; pieminekļu valdei dāvātas 491; pirktas — 102. Pagājušā gadā iegūtas kopskaitā — 5789 archaioloģiskas senlietas, kaulus un keramikas fragmentus neieskaitot. Pieminekļu valdei dāvāti 49, pirkti 84 vēsturiski un mākslas priekšmeti; dāvinātas — 973 un pirktas 2003 monētas. Iegūti kopskaitā 133 vēstures mākslas priekšmeti un 2976 monētas. Bez tam vēl iegūts 41 etnogrāfisks priekšmets. 1937. gadā Brīvdabas muzejā atkal uzstādīta raksturīga Latgales saimniecības ēka, kas satur klēti, lieveni, stalli, kūti un cūku kūti. Ēka pārvesta no Rēzeknes apr. Makašēnu pag. „Čudarānu" ciema . No Jelgavas apr. Sīpeles pag. „Vecķempju" mājām pārvestā 1750-tos gados celta dzīvojamā ēka, no Jelgavas apr. Džūkstes pag. „Ļupīšu" mājām tikpat veca senlaiku rija, no Džūkstes pag. „Kalna Kundziņiem" — pirts un no Bauskas apr. Ceraukstes pag. „Ribu" mājām — 1755-tā g. celta klēts. Turpināta Baložu muižas dzīvojamās ēkas izbūve. Pie muzeja ieejas uzstādīta tēlnieka Zāles dāvināta skulptūra, bet pie Baložu muižas dzīvojamas ēkas — Krišjāņa Valdemāra biste — tēlnieka G. Šķiltera darbs. Muzeja ēkas papildinātas ar 665 etnogrāfiskiem priekšmetiem. Mežu dienās Rīgas skolu jaunatne iedēstījusi muzejā pāri par 1000 kociņu, veidojot alejas, dārzus, birzis. Gada laikā bijis 62.500 apmeklētāju. 

* Jaunākās Ziņas / 12.02.1938 / Senatnes pieminekļu aizsardzības un pētīšanas darbi pagājušajā gadā

JAUNAS CELTNES BRĪVDABAS MUZEJĀ 

Baložu muižas dzīvojamā ēka, celta 17. g. s. Šinī ēkā tagad iekārtota 19. g. s. latviešu inteliģences mītne. Krišjāņa Valdemāra tēls, kas uzstādīts Baložu muižas priekšā. 

* Atpūta / 01.04.1938

* * *

Par apdzīvotību Baložos ir saglabājušies dati no 1545. gada, kad pilsētas pievārtē tika ierīkota muiža. No šī laika nekas gan nav saglabājies, taču pazīstamāks ir saimniecības nākamais īpašnieks – Bonaventurs Millers, kas šeit saimniekoja kopš 1625. gada un deva muižai arī savu vārdu. Bonaventuras muiža pazīstama arī kā Baložu muižiņa, jo ap 1780. gadu par tās īpašnieku kļuvis namnieks Jānis Balodis. No viņa uzvārda nosaukumu ieguva arī plašāka apkaime. 1824.gadā muižu nopērk Ādolfs Heinrihs fon Vulfs.

20.gadsimta sākumā muižai piederēja vairāki uzņēmumi, tai skaitā Bertela spirta dedzinātava un liķiera fabrika (dēvēta par Berteli). Rūpnīca atradusies netālu no tagadējās ieejas Brīvdabas muzejā, ziemeļos no tās.

2015.g.

 1919.gada zemes reformā muiža tika atsavināta un kļūst par Valsts Bankas īpašumu. 1934.gadā muižas centrā ierīkota Valsts stādu audzētava. Šeit strādāja mežzinis Arturs Kundziņš un mežsargi Jānis Lapiņš un Raubiško. Apkārtējās muižas ēkas un zemi Valsts Banka pārdod saviem darbiniekiem Tančeram un Sālmanim. Krustiņu māja tiek piešķirta pulkvedim Kreišmanim. Pēc Otrā pasaules kara bijušajā muižas centrā darbojas LLU Mežsaimniecības fakultāte, Berģu astoņgadīgā krievu skola un - līdz pat šim brīdim - Brīvdabas muzeja direkcija.

Senāk šeit pastāvēja elegants klasicisma ēku ansamblis ko veidoja ap centrālo laukumu izvietotas sešas būves. Diemžēl vecāko no tām – 17.gadsimta ēku - 1936.gadā pārvietoja tuvāk Brīvdabas muzejam un tajā ierīkoja muzeja fondu glabātuvi. Šādi būtībā bezjēdzīgi tika izjaukts muižas komplekss, jo šo funkciju ēka tikpat ērti varētu pildīt arī savā oriģinālajā atrašanās vietā.

Tomēr kopumā muižas komplekss saglabājies salīdzinoši labi.

Adrese: Rīga, Brīvības gatve 440

* Līgas Landsbergas apraksts

 

Muiža mūsdienās

 

Baložu muižas aleja

Rīga. Baložu krogs aiz Juglas, 1904

-

Skolēni lauku darbos ^

Arodskolnieces nometnē 

Ādažos, netālu no Gaujas, 12 augustā atklāja 4. speciālās arodskolas nometni. Tuvojoties nometnei, jau no tālienes var dzirdēt meiteņu jautrās balsis. Pie volejbola laukuma sapulcējušies daudzi skatītāji. Tur patlaban risinās cīņas starp grupām, un katras komandas piekritēji uzmudina savas spēlētājas Dažādās spēles, nodarbības, pārrunas, ekskursijas — viss tas ir tik interesanti un saistoši, ka diena paiet nemanīta. Tomēr ne katra diena paiet tikai spēlēs vien Meitenes bija nolēmušas palīdzēt kaimiņu kolchozam, un dažas dienas tās pavadīja tā plašajos laukos, palīdzot novākt ražu. Jaunās talcinieces cītīgi strādāja un novāca 10 ha ražu. Katra diena nometnē nes ko jaunu, tāpēc pēc komjauniešu ierosinājuma nometnei būs sava dienasgrāmata, kurā ierakstīs visus notikumus. Rudenī, atgriežoties skolā, meitenes ar jauniem spēkiem sāks mācību gadu un ilgi vēl atcerēsies savu vasaras nometni.

rotaļas ūdenī.

arodskolnieces biedra Staļina vārdā nosauktajā kolchozā palīdz novākt ražu

meitenes spēlē volejbolu

Arodskolnieces nometnē 

1950.08.18 Padomju Jaunatne 

K. Taukuļa teksts

Par ko viņiem saka paldies

1954.03.18 Pionieris

🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸 🌸🌸 🌸

TAURES SAUC
1960.10.12 Darba Balss (Rīgas rajons)

🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼

1963.07.01 Bērnība

🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞

Tie ir Ādažu astoņgadīgās skolas teicamnieki — oktobrēni
Maija Drunka, Alfa Šlūke, Vilnis Kazaks un Dagnija Daģe.

5. KLASES «SLIMNĪCA»

1964.06.09 Pionieris

👨👩👨👩👨👩👨👩👨👩👨👩👨👩👨

==============Oktobrēnu veltes pionieru svētkiem

Arī tu priecāsies par Ādažu astoņgadīgās skolas

 2 klases oktobrēnu čaklumu.

 Viņi ravē galda biešu lauku kolhoza dārzniecībā.

— Kā apsveiksim savus draugus viņu svētkos? — sprieda oktobrēni. — Ar ko mēs sagaidīsim republikas 5. pionieru salidojumu? — Ar labiem darbiem. — bija vienprātīgs lēmums. Un nu katrā skolā ir paveikti daudzi krietni darbi. Oktobrēni ir bijuši čakli talcinieki pionieriem kolhozu laukos, zonu darbā. Apskati  attēlu pa kreisi. Arī tu priecāsies par Ādažu astoņgadīgās skolas 2 klases oktobrēnu čaklumu. Viņi ravē galda biešu lauku kolhoza dārzniecībā. ....

V PRIKUĻA un V. DRAUDZIŅA foto

Oktobrēnu veltes pionieru svētkiem

1964.06.16 Pionieris

PATS DARBIŅŠ MANI TEICA  

Cita aiz citas rit dienas, ik brīdi nesot tuvāk pirmo septembri, kad pionieri, vasaras saulē un vējos uzkrājuši jaunus spēkus, atkal ņems rokās mācību grāmatas. Šis laiks vairs nav tālu un jau tagad gribas atskatīties uz brīvlaikā paveikto, padomāt, vai ik viens pionieris, palīdzot savam dzimtajam kolhozam, ielicis darbā visu sirdi. Ādažu astoņgadīgās skolas I. ražošanas brigādē tā noteikti ir. Kad pavasarī pionieri ieradās kolhoza «Ādaži» dārzniecībā, tur lecektīs tik tikko pavēra pirmās lapiņas gurķu stādi, bet kāpostu dēstus kastītēs varēja pazīt tikai īsti lietpratēji. Visu izstādīt, ravēt un kaplēt — tas bija mazo ādažnieku ikdienas pienākums. Tagad dārzniecības laukos briest sārtie tomāti, kāposti savijušies stingrās galviņās, bet smaržīgos gurķus pionieri lasa kurvjiem vien. 

Ādažu astoņgadīgās skolas bērniem nav jāstāsta par saviem veikumiem, pats darbs parāda viņu čaklumu. Tādeļ arī vakaros pionieri var apmierināti doties mājup: iecerētais padarīts un galvenais — labi.

PATS DARBIŅŠ MANI TEICA

1965.08.13 Pionieris

Talkā mazie palīgi 1968.05.05 Darba Balss (Rīgas rajons) Liepiņa, M. 🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏🍏

ZIEDĒS ARONIJU DĀRZS 1969.05.16 Darba Balss (Rīgas rajons) Straume, A. 👧      👧      👧      👧      👧      👧      👧      👧      👧

Iļjiča zvaigznīte  

Gurķis ir viltīgs, zaļš un švītīgs. Svītrainos sānus tas slēpj zem lapām un smīn par māsiņām abām. - Meklējiet vien, cik tīk! — Bet māsas zin labi viltnieka dabu. Rokas aši šķir lapas un svītrainais švīts jau ceļo uz grozu. Un tālāk uz lielajām kastēm. Raža laba. Tikko novākt var paspēt. Un māsiņas abas, kaut vēl būs tikai trešajā klasē, ir palīdzes labas un laba tām kolhozā slava. 

Ādažu astoņgadīgās skolas oktobrēni Ilona un Ērika Berķes
 novāc gurķu ražu kolhozā «Ādaži». 

Iļjiča zvaigznīte

1969.08.15 Pionieris Jau rudens tuvu Saule met plašu loku. No rīta tā uzsāk savas gaitas austrumos, dienvidū uz mirkli apstājas atpūsties paša debesu vidū, un tad lēnam grimst rietumos, sārtodama mežu galus. Saulgrieze to visur pavada, lokot savu dzelteno galvu tai līdzi. Sākumā puķe vēl maza, vidus tai pavisam dzeltens, bet caurām dienām saulē zieda vidus kļūst tumšāks un tumšāks, līdz kļūst melns. Arī saulgriezes galva paliek pavisam smaga no piebriedušajām sēklām.  Rudens klāt  — Redz, cik dūšīga! — priecājas Sergejs, Jānis un Aivars. - Cik sen, kā mēs šo ābelīti iestādījām, bet šoruden tā jau savērusi pilnas, pazares sārtiem āboliem. Pirmajā septembrī zēni sāks mācīties sestajā klasē. Vēl atlikušas trīs ziemas līdz skolas gaitu beigām. Tad ābelīte būs pastiepusies krietni prāva. Tai apkārt kuplos jauns ziedošs ābeļdārzs. Un tā būs visskaistākā balva, ko Ādažu pionieri atstās savai skolai šķiroties.  JAU RUDENS TUVU 1969.08.19 Pionieris V. PORIEŠA foto 🍅🍅🍅🍅🍅🍅🍅🍅🍅🍅🍅🍅🍅🍅🍅🍅🍅🍅🍅🍅 Ādažu pioniere Frida Batte jau otro vasaru palīdz māmiņai ievākt tomātu ražu.  Zelta graudu krātuvei 1970.08.25 Pionieris

PIRMĀ RAŽA  

Pirms trim gadiem iestādījām kolhozā aroniju dārzu. Tagad tas sakuplojis liels un kolhoznieki to nosaukuši mūsu skolas vārdā. Nu pienācis rudens, kad jānovāc pirmā raža. Ogas izaugušas prāvas, saldas un galvenais — ļoti daudz. Ar saldajiem un veselīgajiem augļiem vispirms piepildījām kastes, tad vajadzēja talkā ņemt arī spaiņus. Kad darbs bija padarīts, brigadieris "Darba kaujas lapā" ierakstīja: "Strādāja labi " 

Tālivaldis KRIVOROTOVS Ādažu astoņgadīgajā skolā
1971.09.24 Pionieris

🍒  🍒  🍒  🍒  🍒  🍒  🍒  🍒  🍒  🍒  🍒  🍒  🍒  🍒

Vasaras brīvlaika problēmas

1975.07.31 Darba Balss (Rīgas rajons)
Peperniece, L.

🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸

Vasaras brīvlaika problēmas

1975.07.31 Darba Balss (Rīgas rajons) Peperniece, L.

🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼🌼

~Vasara~ Vasara ir zaļa zaļa, Puķes smaržo raibā pļavā, Sienāzītis dzīgāt džīgā, Tauriņš siltā vējā līgo. Ezers viegli vilni mētā, Ūdensrozes balto pāri, Mazas zivis jautri lēkā. Slaika niedra šūpo spāri. Vasara ir zaļa zaļa. Debess ģērbta kleitā zilā, Zelta mati saulei vaļā, Zelta suka iekrīt silā. Vasara 1975.08.15 Pionieris Ilze SLOKENBERGA Ādazu astoņgadīgās skolas 2. klasē

🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻🌻

Darba ceturksnis noslēdzies 1975.09.04 Darba Balss (Rīgas rajons) Laukmane, N.

👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱

Lasa aronijas 

Kolhoza «Ādaži» 7 hektārus lielajā aroniju laukā vēl nesen redzēja daudzus ogu lasītājus. Novākt ražu palīdzēja ciema astoņgadīgās skolas ceturto - astoto klašu audzēkņi un Rīgas Medicīnas institūta 3. kursa studenti. Mazie talcinieki novāca apmēram četru hektāru platību un salasīja trīs tūkstoši septiņi simti kilogramu ogu, studenti — apmēram četras tonnas ogu. No savāktajām aronijām astoņas tonnas nodeva valsts sagādei. Pārējo daudzumu pārstrādās kolhoza pārtikas tehnoloģijas cehā. 

Lasa aronijas  

1975.09.25 Darba Balss (Rīgas rajons) 

Ansone, A.

👬👬👬👬👬👬👬👬👬👬👬👬👬👬 

 

tā paiet četras stundas                                                                      vai nav aizraujoši?

Nometne šādām lietām pārvelk svītru.

Atrisinājums - "Draudzībā"

Materiālu sagatavoja V. Bušmanc, N. Laukmane 

* Darba Balss / 15.07.1976

🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹🌹

Pionieris 1976.07.23 Pionieris

NO SIRDS

Vangažu vidusskolas ražošanas brigādes dalībniekus sastapām kolhoza «Ādaži» sīpolu un puravu laukā. Liela dala pagaro vagu jau bija Izravētas. ciešās rindās zaļoja loki. Nezālainās liecināja, ka darbs nebūt nav bijis viegls. Cik skolēnu strādā šajā laukā? jautājām skolotājaL Lidijai Solovjovai. Ravētāju ir simts desv mit. No piektajām līdz devītai klasei ieskaitot. Arī daži no ceturtām klasēm. Darbu sākām 6. jūnijā. Lasījām akmeņus, līdām līdumus, malām minerālmēslus. Ravē' Jam otro dienu. Līdz pusdienai būsim. galā. Norma kat* ram vaga. Lielākā dala paspēj Pusotras. Ko bērni darīs pēc tam? lesim uz kāpostlauku, carnikavieši tur jau strādā. paskaidroja kolhoza dārznieka palīdze Veronika Cudova. Par darbu mēs saņemsim samaksu. Bez tam visiem strādātājiem nākamajā mācību gadā būs brīvas pusdienas, skolotāja turpināja. Kā pavadāt pēcpusdienas? Ejam peldēties. Skatāmies kino. Ar ziediem sveicām velobraūclena dalībniekus. Sola mums arī ekskursiju. Vangažu skolēni čakli piedalās rajona skolu audzēkņu sociālistiskajā sacensībā, kuras devīze: «Ražai 77 mūsu rūpes». 

Veronika Cudova pieraksta devītās un septītās klases audzēkņu (no kreisās) Ingas Harju, Sarmītes Loglnas, Inas Solovjovas, Aijas Lldumas, Ritas Klusas, Intas Solovjovas padarīto. 

NO SIRDS

1977.06.23 Darba Balss (Rīgas rajons)
Neiburga, A.

TALKĀ 

Aroniju lauks ir ļoti liels. Katrai klasei iedalītas vairākas rindas ogulāju, no kuriem jānolasa ķekari. Kad katrs skolēns pielasījis trīs kastītes ar ogām, mēs kopā pusdienojam. Mums ir draudzīgs kolektīvs. Vienmēr palīdzam cits citam. Kolhozā strādāju jau otro nedēļu, tomēr mācības nepaliek novārtā. Pārnākuši no darba, mājās atkārtojam izņemto vielu un mācāmies tālāk. Mums ļoti patīk strādāt. 

Ingrīda DAUKSTE Ādažu astoņgadīgajā skolā  

TALKĀ  

1978.10.10 Pionieris

KĀPĒC ĀDAŽNIEKI NESŪDZAS

Ādažu kolhozs ir viena no tām saimniecībām, kuru piemin ļoti bieži. Kā tam veicas šajā saspringtajā darba laikā? Kolhoza kantorī valda darbīga atmosfēra. Priekšsēdētāja vietniece, kolhoza partijas organizācijas sekretāre Daina Dzirkale ciemiņus sagaida smaidīga. Varbūt tāpēc, ka kolhozā ar darbiem viss kārtībā? 

Priekšsēdētāja vietniece Daina Dzirkale.

— Paši ar visu tiekam galā, tāpēc talcinieku mums nav. Darbaspēka rezerves lopbarības sagatavošanai meklējam savās mājās, šajā darbā nosūtām itin visus. Domāju, ka pārlieku izmantot pilsētnieku darbu nav pareizi, jo arī viņiem ir savi plāni un uzdevumi. Bet viņi ņemas pa laukiem, un pašu darbi paliek nedarīti. Daudzām lauku saimniecībām talcinieku dēļ rodas nez cik problēmu. Kur viņus izvietot, kā pabarot, kā darbus organizēt? Ādažniekiem par tādiem jautājumiem galva nav jālauza. Priekšsēdētāja vietnieks lauksaimnieciskās ražošanas jautājumos Agris Everss stāstīja, ka lopbarības sagādes periodā noorganizētas trīs brigādes, katrā apmēram 15—20 cilvēku. Tās strādā tur, kur zāli ar tehnikas palīdzību grūti novākt. Centra iecirknim ejot talkā palīgražošanas nozarēs strādājošie no Podnieku ceha, Garkalnes iecirknim — celtnieku organizācija, bet Mangaļiem palīdzot komunālā dienesta darbinieki. Katrai brigādei ir divi traktori, zāles smalcinātājs un piekabes. Ja visi agregāti ir pilnīgi noslogoti, tad brigāde var sagatavot apmēram 30—35 tonnas rupjās lapbarības dienā. Arī darba samaksas sistēma neļauj slinkot. Ja cilvēks dienā izpilda 1,2 lauku darbu normas, viņš saņem vidējo algu. Paveikts jau itin daudz. No plānotajām 1136 sausā siena tonnām savāktas 365 tonnas. Ieliktas 2245 tonnas skābsiena. Kvalitatīvākais ir no pirmā pļāvuma, kad saules bija gana un zāle apžuva. Rupjās lopbarības tomēr trūkst, bet to kompensēs skābbarība, jo drīz sāksies atāla pļaušana. Tā kā visas platības ir nomēslotas, zāle aug labi un otrajā reizē būs ko pļaut. Tomēr rajona lauksaimniecības pārvaldes dati liecina, ka lopbarības daudzums vienam liellopam vēl nav pietiekams. Pusi kolhoza teritorijas aizņem graudaugu sējumi. Pēc ražas novākšanas salmus paredzēts žāvēt un skābēt. Vai ar to pietiks? Ziemai jāsagatavojas kārtīgi, tāpēc jāizmanto arī grāvmalās un ceļmalās sapļautā zāle. Šosejas malā ieinteresē pļāvēju darba rīki. Sešu pēdu garas izkaptis. Pamazas. Ar deviņu pēdu izkaptīm vairāk varētu padarīt, jo vāls būtu platāks. Kāti izkaptīm pasmagi. Nav joks ar tādām strādāt. Tās esot pēdējā brīdī, uz ātru roku taisītas. Bet lai nu kā, ādažnieki dara visu iespējamo, lai lopbarību ziemai nodrošinātu. 

KĀ RODAS AIZRAUTĪBA? 

Centra iecirkņa traktorists, komjaunietis Nikolajs Kolomijecs
brīvā brīdī pielabo savu «zirgu» — tūlīt būs jāved zaļbarība!

Laikam gan ikviens, kas ciemojies Ādažos, jutis kolhoza ļaužu labvēlīgo attieksmi pret jauno paaudzi — gan strādājošiem jauniešiem, gan skolēniem. Jaunajiem itkā pat atgādina, ka viņu darbs visiem vajadzīgs, ka bez viņu palīdzības ar daudz ko nevarētu tikt galā. Tāpēc arī te jauniešu devums lopbarības sagādē ir krietnāks nekā daudzās citās saimniecībās. Komjaunatnes organizācija ir liela — 214 cilvēku. Kā stāstīja komjauniešu sekretāre Nadežda Ivanova, pašlaik tikai apmēram 30 procenti jauniešu nestrādā lauksaimniecībā. Komjauniešu un jauniešu sociālistiskajā sacensībā pirmajā ceturksnī uzvarēja mehanizatori Guntis Liepiņš, Jānis Būda un Juris Steinbriks, slaucēja Gajina Gembika, šoferi Staņislavs Koroļs un Nikolajs Metla. Priecīgs brīdis bija pērnā gada uzvara sociālistiskajā sacensībā starp rajona kolhozu komjaunatnes organizācijām. Balva — 12 tūrisma ceļazīmes uz ārzemēm, daļu no ceļazīmju cenas samaksāja kolhozs. Kāds ir komjauniešu un jauniešu veikums, kolhoza ļaudis uzzina no starmešiem. Tie parasti iznāk reizi mēnesī, arī svētku dienās. 

Aizvadītajā gadā ādažnieku starmeši bija labākie rajonā. Komjaunieši un jaunieši savukārt domā, kā vislabāk varētu palīdzēt kolhozam. Pašlaik aktuāls jautājums ir bērnudārza celtniecība. 11 augustā komjaunieši iecerējuši rīkot sestdienas talku un nopelnīto naudu ieguldīt tā celtniecībā. Ja labi veiksies, 25. augustā varēšot likt pamatus. "Mums būs pašiem sava triecienceltne!"-stāsta Nadežda Ivanova. Un patiesi, ir taču prieks un vēlēšanās strādāt, ja tevi saprot un atbalsta. Man pat šķiet, ka tieši atbalsts rada aizrautību, kura tik nepieciešama jebkurā darbā. 

KUR AUG PALĪGI? 

Mazais Ainārs gan skolā vēl neiet, tomēr jau palīdz
savai mammai — skolotājai Annai Tretjakovai 

Ādažu kolhoza teritorijā atrodas piecas skolas: Baltezera pamatskola, Ādažu, Carnikavas un Garkalnes astoņgadīgās skolas, Vangažu vidusskola. 

Kolhozs ir to šefs un veic šo pienākumu godam. Vasaras darba un atpūtas nometņu dalībniekiem sagādāts gan darbs, gan transports, ar ko nokļūt uz lauka un aizbraukt ekskursijā. Kamēr skolēni strādā saimniecībā, viņi saņem brīvpusdienas, bet tiem, kuri «pieveikuši» 26 darba dienas, kolhozs par pusdienām maksā arī ziemā, īpaši čakli darbojas Ādažu astoņgadīgā skola. Šogad noorganizētas divas nometnes maiņas. Pirmajā no 11. jūnija līdz 9. jūlijam strādāja 60 jaunāko klašu skolēni un noravēja kāpostus 30 hektāru platībā. Arī tagad vienībā dalībnieku skaits nav mazāks. Milzīgajā kāpostlaukā mazie talcinieki izskatās sīciņi, taču ar nezālēm karo vareni. Krievu valodas un literatūras skolotāja Zigrīda Riekstiņa teica, ka ejot jau visādi — brīžiem apnīkot un paliekot garlaicīgi. Tad kādu brīdi visi kopā parunājoties un strādājot tālāk. Darba diena sākas ar rīta līniju. Kāpostus ravē no deviņiem līdz vieniem, līdz pusdienlaikam. Brīvajās pēcpusdienās ejot uz kino, nodarbojoties ar tūrismu un arī braucot uz jūru peldēties. Ik piektdienu notiek liela «balle», kurā sveic nedējas sacensības uzvarētājus. Vecāki šopavasar jau laikus uzzināja, ka būs iespēja strādāt kolhozā. Ģimenes varēja izplānot gan kopīgus atvaļinājumus, gan darbu. Skola un vecāki ar darbu kolhozā ir apmierināti. Brigadiere Irēna Bukovska vienmēr laikus visu izdomā un pasaka. No Ādažu astoņgadīgās skolas daudzi šāgada absolventi dosies uz profesionāli tehniskajām skolām ar lauksaimniecības novirzienu. Divus Vangažu vidusskolas absolventus — Intu Solovjovu un Dzintaru Romančuku kolhozs rekomendējis uzņemšanai Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Prombraucot vairs nebrīnījos — kā jūs ar visu paši pagūstāt tikt galā?

KĀPĒC ĀDAŽNIEKI NESŪDZAS 1979.07.20 Padomju Jaunatne ANNA MILLERE

KĀPĒC ĀDAŽNIEKI NESŪDZAS 1979.07.20 Padomju Jaunatne ANNA MILLERE

KĀPĒC ĀDAŽNIEKI NESŪDZAS

1979.07.20 Padomju Jaunatne
ANNA MILLERE

🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾

Mana pionieru VASARA! 

Kāda tu biji - mana vasara? Tik ļoti es tevi gaidīju. Tu vienmēr esi jauna, zaļa, smaržojoša. Šoreiz tu biji mazliet citādāka nekā iepriekšējos gados. Pirmo reizi strādāju darba un atpūtas nometnē «Ādaži». Darbs man patika, jo pie tā biju pieradusi jau mājās. Brigādē bijām 63 pionieri. Katra diena sākās ar līniju. Tur saņēmām uzdevumus, skolotāji uzslavēja labākos. Ja bija pelnīts — sabāra sliņķus. Tādu gan bija pavisam maz. Ravējām kāpostus, kartupeļus un dilles. Vislabprātāk strādāju kāpostu laukā. Priecājos, ka mūsu kolhozam tik laba raža. Prieku sagādāja arī apziņa, ka mazliet varēju palīdzēt, jo kolhozs arī mums — pionieriem dara daudz laba. Bijām sadalījušies pa posmiem. Brīvajā laikā katrs posms iekārtoja savu stūrīti parkā: 1. posms no smiltīm izveidoja Starptautiskā bērna gada emblēmu, 2. posms no akmeņiem izlika savu devīzi. Kopīgi pagatavojām soliņus. Braucām ekskursijās: bijām zooloģiskajā dārzā, Mežaparkā, Jūrmalā. Daudz interesanta atradām arī pašu mājās, apskatot kolhoza saimniecību — liellopu fermu «Briljanti» un vistu mītni «Pērle». Arī skolā notika dažādi pasākumi: sporta spēles, konkursi. Gājām uz kino, redzi nedēļā notika sarīkojums, kurā dejojām un rotaļājāmies. Tā laiks pagāja nemanot. Paldies skolotājiem un kolhoza vadībai par jauko vasaru.  

Ilze ZEIBOLTE Ādažu astoņgadīgajā skolā
1979.08.31 Pionieris

🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸

Ar kolhoza komunistu palīdzību

No saimniecības «Ādaži» 240 komunistiem ceha organizācijā Ādažu astoņgadīgajā skolā darbojas tikai septiņi. Taču, kā pārskata un vēlēšanu sapulcē uzsvēra partijas komitejas sekretāra vietniece Pelageja Ose, viņi strādā ļoti atbildīgā iecirknī. Pedagogu zināšanas un neatlaidība ikdienā atdotas skolēnu izglītošanai un audzināšanai. Mūsu dienās šo nozīmīgo, darbu darot arvien lielāku svaru iegūst šefu organizāciju līdzdalība audzināšanas uzdevumu risināšanā. Tāpēc gan pirmorganizācijas sekretāres Ritas Ulpes pārskata ziņojumā, gan komunistiem uzstājoties debatēs doma par sadarbību izskanēja vēl un vēl. Kolhoza «Ādaži» komunistu līdzdalībai skolēnu darba audzināšanā un profesionālajā orientācijā vairākos gados uzkrājusies pozitīva pieredze. Ik vasaru saimniecībā organizētās skolēnu darba un atpūtas nometnes ieguvušas gan audzēkņu, gan viņu vecāku atzinību. Pavadīt šo laiku kopā ar audzēkņiem labprāt uzņemas pedagogi. Prasmīgi darbu un atpūtas pasākumus organizē pieredzējusi nometnes vadītāja - skolotāja Biruta Virkava. Šovasar nometne darbojās divās maiņās — no jūnija vidus līdz 9. augustam. Strādāja 120 skolēnu. Vērtējot sociālistisko sacensību, ievēroja padarītā darba daudzumu, kvalitāti un uzvedību. Šefību par klases kolektīvu «Ādažos» uzņemas nevis atsevišķs speciālists, bet saimniecības ražošanas nozare. Pastāvot šādām kolektīvām rūpēm ir daudz vairāk iespēju darba audzināšanas un profesionālās orientācijas izvēršanai. Savukārt kolhoznieki jūt lielāku atbildību pret savu nākamo maiņu bērniem. Neilgi pirms jaunā mācību gada sākuma  notika kopīga skolotāju un saimniecības nozaru speciālistu sanāksme. Tajā piedalijās kolhoza valdes priekšsēdētājs Alberts Kauls, partijas komitejas sekretāre Daina Dzirkale un citi atbildīgi darbinieki. Kopīgās sarunas mērķis — kā palīdzēt skolotājiem audzināšanas jomā. -Runājot debatēs, sekretāra vietniece ideoloģiskajā darbā Irina Savkova vēstīja par sadarbības rezultātiem. Dažādos tehnikumos, saņemot saimniecības stipendiju, mācās 41 jaunietis. Pēc specialitātes iegūšanas viņi atgriezīsies darbā dzimtajā saimniecībā. Profesionālajā orientācijā daudz palīdz tikšanās ar darba pirmrindniekiem, sarunas par viņu profesijām, ekskursijas uz kolhoza fermām, dārzniecību un citiem objektiem. Skolotāja minēja nozīmīgu faktu: audzēkņi arvien vairāk iedziļinās saimniecības darba nozarēs, dodoties palīgā ražas novākšanas talkās jūtas kā savējie, zin, ko un kā darīt. I. Savkovas audzināmās 6.b klases zēni aizrautīgi interesējas par mehanizatora profesiju. Tas katrā ziņā arī šefu nopelns. Šogad skolā darbosies jauno mehanizatoru, lopkopēju un naturālistu pulciņi. Jaunais fizikas skolotājs komjaunietis - Jānis Brencis apņēmies izveidot tehniķu pulciņu. -Lietišķi un paškritiski komunisti analizēja idejiski politiskajā un tikumiskajā audzināšanā padarīto; meklējot atbildes, kāpēc nav pietiekamas atdeves kādā darba aspektā. Sekmība pagājušajā mācību gadā sasniedza 98,4 procentus. Ir četri otrgadnieki. Divus audzēkņus nācas nosūtīt uz speciālo skolu. Viņi nebeidza 8. klasi. Vērojams, ka daži skolēni gan labprāt strādā fizisku darbu, turpretī zināšanas apgūst kūtri. Bažas sagādā dažu audzēkņu uzvedība. Tie nāk no ģimenēm, kurās vecāki neveltī pietiekamu uzmanību bērnu audzināšanai, nekontrolē viņu nodarbošanos brīvajā laikā. Tāpēc, kā uzsvēra skolas direktors Felikss Circenis, vēl jāpilnveido darbs ar ģimenēm. Nepieciešami tās izpētīt jau sākumā, tiklīdz bērns ierodas skolā. Laikus iedarbojoties, var novērst nepatikšanas, kas sākas ar pusaudžiem vecākajās klasēs. Pastāvot ciešai sadarbībai ar kolhoza ražošanas nozarēs strādājošiem, skolotājiem aktīvāk jāizmanto cehu partijas organizāciju palīdzība un ietekme. Nevar nepievienoties P. Oses izteiktajai domai, lai ietekmētu grūti audzināmos bērnus, klašu audzinātājiem nenogaidīt, bet tūlīt aicināt talkā šefus. Sarunās par audzēkņu uzvedību arvien aicinām piedalīties nozaru partijas organizāciju sekretāri. Savukārt iecirkņu padomēs, apspriežot audzināšanas jautājumus, nepieciešami piedalīties skolotājiem. Šāda mijiedarbība katrā ziņā palīdzēs. Vairāki komunisti ierosināja visiem skolotājiem iepazīt sociālistiskās sacensības partneru — Carnikavas astoņgadīgās skolas — mācību kabinetus un pieredzi audzināšanā. Desmit gadus Ādažu astoņgadīgās skolas partijas organizāciju vada vecākā pionieru vadītāja Rita Ulpe. Komunisti augstu vērtē viņas darbīgumu, mērķtiecību, iejūtību pret kolēģiem. Tāpēc par sekretāri atkārtoti ievēlēja R. Ulpi, par viņas vietnieci ideoloģiskajā darbā I. Savkovu.

Ar kolhoza komunistu palīdzību

1979.09.22 Darba Balss (Rīgas rajons)
Neiburga, A.

👧👨👩👩👨👧👧👨👩

„Draudzība – 80" 1980.07.15 Darba Balss (Rīgas rajons) Krūma, A.

Vasaras smaržas

1981.01.05 Darba Balss (Rīgas rajons) Krūma, A.

🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄🏄

Kolhoza «Ādaži» skolēnu darba un atpūtas nometnē 

Kolhozā "Ādaži" skolēnu darba un atpūtas nometnē 1. maiņā strādāja 80 bērnu. 2. maiņa darbu uzsāka 13. jūlijā. Tajā pieteikušies 50 skolēnu. Darba daudz kāpostu un biešu iaukā. Bērni strādā pedagogu uzraudzībā, iepazīst darba sūrmi un vasaras priekus. Pēc nostrādātajām stundām skolēni noskatījušies interesantas filmas, bijuši ekskursijā uz lielfermu "Briljanti", tikušies ar rosinošiem cilvēkiem, aktīvi sportojuši.

A. Binders  

Kolhoza «Ādaži» skolēnu darba un atpūtas nometnē  

* Darba Balss / 30.07.1981

🍀   🍀   🍀    🍀   🍀   🍀   🍀   🍀   🍀   🍀   🍀   🍀   🍀 

PĒC MELNAJIEM PĪLĀDŽIEM 

Pa lielceļu ar prāviem groziem redz soļojam skolēnus - talciniekus. 

Talcinieki ceļā uz kolhoza aroniju laukiem

Tie ir ādažnieki. Ik rītus viņi dodas darbos, ko paļāvīgi uzticējusi dzimtā kolhoza valde. Tā nu šodien kopsaimniecības «Ādaži» jaunie palīgi vāks aronijas. Klāt visiem labi zināmās vietas. Zēni un meitenes turp aiznes grozus un sāk darbu.  Mūsu skolas audzēkņi kolhoza druvās un laukos nav nekādi iesācēji, — stāsta skolotāja Zigrīda Riekstiņa — Viņi krietni palīdzējuši lauku darbos gan aizvadītajā pavasarī, gan arī vasarā. Pēc neilga laika pirmie grozi jau līdz malām pilni ar tumšajiem aroniju ķekariem Tad atkal un atkal. Čakli strādā Ādažu astoņgadīgās skolas 7 a klases audzēkņi Vents Muzikants, Antra Bērziņa, Ilze Melkule, Jānis Jaunkalns, Diāna Geslere kā arī visi citi. Skolēni apņēmušies kādās divās nedēļās ievākt pāri par 126 tonnām veselīgo ogu. 

Čaklo roku veikuma pirmie augļi

PĒC MELNAJIEM PĪLĀDŽIEM 1982.09.21 Pionieris

⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹⛹

* Darba Balss / 09.02.1984

NO MAZĀM DIENĀM
1984.06.14 Darba Balss (Rīgas rajons)
Neiburga, A.

Ar kapli un mugursomu 1984.07.21 Darba Balss (Rīgas rajons) Jurčenoka, S.

GARĀS VAGAS NEBAIDĪJA

VASARAS DARBU KRĀTUVĪTE 

Raimondam veicas labi,
tāpēc arī tik apmierināti smaida

Rīta saule ceļas pār koku galotnēm, un putnu koris visapkārt rauj vaļā daudzbalsīgo repertuāru. Visi Rūķi. Sīpoliņi, Magonītes, Pienenītes jau ir skolas pagalmā. Kam darbavieta tuvu dodas turp kājām. Kapļi pār pleciem un arī dziesma skan. Kuriem tālāks ceļš, tos aizved kolhoza «Ādaži» automašīnas. Skolēnu ražošanas brigādes nometne darbojas gandrīz visu vasaru. Ir daudzi, kas beiguši pirmo maiņu, paliek otrajā. Te nāk strādāt jau no trešajām pat no otrajām un pirmajām klasēm. Vai pašus jaunākos nebaida garās vagas? Ziedu kāpostu laukam tās stiepjas apmēram puskilometru. — Sākumā gan domāju, kā tikšu lielajiem līdzi. Bet viņi man palīdzēja. Ierādīja. kā labāk darīt. Tagad vairs nebēdāju. — Tā atbild Sandra Solovjova no l.c klases. Sandra (2.c klasē) un Iveta (4.a klasē) Kukaines ir ne tikai naskas darbā, bet arī lielas dziedātājas. Uzstājušās televīzijas konkursā «Ko tu proti?». Arī nometnes koncertos viņu duets ielīksmo klausītājus. Kad bijušas mazas, māmiņa priekšā dziedājusi. Skolā dziedāšanas skolotāja tālāk mācījusi. Viņām tīk sabalsot arī uz lauka. Mājās pavisam mazītiņo brālīti Oskaru tāpat var iemidzināt ar šūpļa dziesmiņu. Sandrai un Ivetai patikušas ekskursijas uz Rīgu, uz Medicīnas vēstures muzeju, pulksteņu izstādi. Tāpat brauciens uz skolēnu 5. dziesmu svētkiem Mežaparkā. — Braucam arī uz Saulkrastu jūrmalu reizi nedējā. — piebilst Raimonds Sarkanis (5.c klasē). Viņš brigādē ir jau no 3. klases un teicami strādā. Pagājušajā vasarā esot braukuši uz Palangu un Klaipēdu. Redzējuši jūrniecības muzeju. Trīs ekskursiju bagātās dienas vēl tagad prātā. Vēl ceļojums uz Vietalvu. Kopā ar Lielā Tēvijas kara veterāniem viņi piedalījās tradicionālajā salidojumā. Ir prieks uzveikt garās vagas, ja pēc tam vienmēr gaida kāds patīkams pārsteigums. Nu, kaut vai otrdienas — kinodienas. Kaut vai divu dienu pārgājiens ar sacensībām tūrisma iemaņās. To rīkoja sekcija «PSRS Jaunais tūrists». Pa ceļam notiek ciemošanās pie pulciņu šefiem Jaunkūlu konservu cehā, putnu fermā «Pērle», palīgražošanas cehā «Podnieki», kur taisa gan dakšām, gan cirvjiem kātus, gan gatavo mēbeles. Par to stāsta dvīņi Jānis un Kārlis Boles (tuvāk ar viņiem iepazīstināsim lappusē «Viru valoda»). Pirmajā maiņā tika izravēti 12.8 hektāri ziedu kāpostu, novāktas apmēram 4 tonnas. Tad nāca darbs kāpostu laukos. Brīvi no nezāļu aplenkuma, tie kupli sagrieza zaļās galvas. Prieks to redzēt strādātājiem pašiem un visiem kolhoza ļaudīm. 

Ja diena samākusies, tad pēc labām pusdienām var atpūsties arī tā.

GARĀS VAGAS NEBAIDĪJA

1984.08.21 Pionieris E. AKMENE  👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱👱

Savai saimniecībai

1984.10.02 Darba Balss (Rīgas rajons) Liepiņš, A.

Jūnijā tīrumi cits no cita atšķiras ne tikai ar zaļās krāsas niansēm, bet ar asniem, stiebriem, vārpiņām. Šis lauks nav zaļš, bet sudrabains un izvietojies trīsstūrainā meža ielokā, aizsegā no visiem vējiem. Tas ir īpašs lauks, nodots Ādažu astoņgadīgās skolas ražošanas brigādes «Draudzība 85» pārziņā. Aug tajā agrie un vēlie, un ziedu kāposti. — Pateikt pagaidām to gan grūti, to zinām tikai mēs, kopēji. — saka Antra Bērziņa. — to augšana šo pavasar ir aizkavējusies. Antra ir kolhoza «Ādaži» dārzkopības agronomes Maijas Bērziņas meita, mācās Rīgas 7. vidusskolā, bet pēc tradīcijas (jaunākajās klasēs mācījusies Ādažos) strādā savā kolhozā. Antra ir trausla, bet veikla, strādīga. Tādi viņi ir visi — ādažnieki' . . . Liels un mazs, stiprāks un vājāks soļo arī šobrīd pa 400 m garajām vagām. «Dažubrīd uznāk neticība, vai maz līdz galam līdz mežiņam tikšu!» atzīstas mazā Ilonīte, «bet tad saņemos un tieku gan!» Tiek visi! Citādi jau viņi tā netiektos uz brigādi. 

Mehāniskajās darbnīcas strādā 7. klases zēni. 

Attēlā viņi ir kopā ar savu darbaudzinātāju Jāni Skerškānu. 

No mazajām klasītēm vairāk ir tādu, kuriem lielāki brāļi un māsas strādā. Šogad vesels posms — 25 — sanāca, par «īkstīšiem» sevi nodēvēja... Trešajā darba dienā viņiem iegadījās sliktākā lauka daļa — mālaina, cieta. Bez nezālēm gan, jo te tikai nesen kāpostiņi iestādīti un vienīgais uzdevums ir apkaplēt, aprušināt stādus. Palūkosimies, kā tad «Ikstīši» strādā, kādi viņi ir darbā. Jo tad vislabāk redzams, kāds tu un kas esi. Pa vidu iet Sandra Kukaine — posmvede. Ja biedri apgurs, viņa dziesmu uzsāks, jo balss labu labā — 3. vieta TV konkursā «Ko tu proti?»! Laila Kļaviņa «iekāpusi» brāļa vadziņā,  šo cēlienu apvienojušies kopīgam gājienam, Jo Laila savu kaplīti atdevusi Jānim, kurš to savukārt aizmirsis autobusā .. . Izpalīdzēšana šorīt situsi augstu vilni, arī Sandra, izrādās savu darbarīku atvēlējusi citam — Kristapam, kura kaplim kāts nolūzis. Pati nu lokās ar nolūzušo, sacīdama: «Man kā meitenei lokanāka mugura ...» 

Aiga Galūza (4. klase) apgalvo, ka darbs palīdzot aizmirst visus grūtumus — ir karstumu,
ir nogurumu, ir dažreiz uzradušos nepatiku ...

Savā nodabā kaut ko dungodams, ritmiski strādā Atis Janēvics. Skolotāja, 3. klases audzinātāja Liāna Pumpure, arī jauna, slavē Ati par biedriskumu, optimismu: «Atis strādā ar tādu īpašu vieglumu, saudzīgi, pat maigi aprušinot katru stādiņu. Un, ja saka, augi «uztver» cilvēka attieksmi pret sevi, tad viņa kaplētajās vagās gan vajadzētu izaugt dižām galvām.» «Caurgājieni» laukam atkārtojas 3 un 4 reizes, ik pabeigto vagu nododot posmveža un skolotājas vērtējumam. Jauna gājienā ik reizi kāds izvirzās «vedējos», uz priekšu «saucējos», aicinātājos. Ne ar vārdiem, bet ar savu stāju darbā. Visi uz viņu skatās un sevi mudina ik pa solītim uz priekšu, tālāk. Tā aizmirstas nogurums, karstums, slapes. Šoreiz priekšā ir Renāte. Tikai — uz viņu neskatās, skatās atpakaļ — uz Sandru, kurai jau iet trešā vaga. Viņa tūlīt būs «vedēja» ... Bet Renātei dosies kāds palīgā, jo viņa veic tikai pirmo. Lielākajiem darbs rit normāli, starp kāpostiem ir nezāles un tās jāizkaplē. Zeme irdena. Skolēniem talkā ieradušies laistītāji. Drīz iedūcas motori, gaisā uzšaujas lokveidīgas ūdens strūklas. Ja skatās pret sauli, pat varavīksni var ieraudzīt. Zeme kļūst mikla un lipīga, bet, tā kā laista noravētajā daļā, tad ravēšanu netraucē. Kā izskatās viss darbs kopumā, pastāsta dārzkopības posma posmvedis Andris Kaugurs: «Pavisam mums jāapkopj 20 ha liela platība. Šī ir trešā daļa. 2 lauki atrodas citur. Dārzkopībā strādājam ap 160 skolēnu. Kāpostus ravēt nav grūti, sarežģītāk būs ar burkāniem, tos tik viegli nevar atšķirt no nezālēm. Mūsu uzdevums ir izaudzēt un pašiem novākt ražu.» 

Ganiņi - Laila un Konstantīns Petrovski.

Saule karsē, bet pulkstenis arī tuvojas stundai, kad atbrauks pakaļ kolhoza autobuss un vedīs pusdienās. Ēdnīcā jau rosās Linda, Ieva. Pusdieno visi par brīvu, arī ziemā nebūs jāmaksā un vēl: mazākie  saņems ap 20 rubļu algu, lielākie — ap 50—70 rubļiem atkarībā no centīguma un akurātības. Jūtams gan nav, ka īpaši kāds rēķinātu cik man iznāks, ko nopirks. Varbūt tā ir bagāta kolhoza pārtikušu ģimeņu nevisai lielā vajadzība pēc papildus ienākuma, varbūt apziņa, katram jāstrādā, jābūt noderīgam lielajā vasaras darbā. Darba un atpūtas nometnē ir jaukas pēcpusdienas spēlēm un rotaļām, ar sacensībām un kino, ar pašu sacerētu un iestudētu teātri, dziesmām un izbraucienu uz jūru un ezeriem. Un tā var parādīt sevi — atjautību, prasmi,  ... Jā, pēcpusdienas - nu viņi visi ir kopā —  arī zēni no mehanizatoru, lopkopēju, apzaļumotāju posmiem. Nav vienīgi ganiņu, jo viņiem darbs visai dienai. Lailas un Konstantīna Petrovsku uzraugāma saime ir liela 111 melnraibas ragaines un tikpat liela ir atbildība:  pieganīt, visas novaldīt un nosargāt. Grūtāk esot tad, kad sākoties bizošana, tad katrai vienai jāuzsāk dancis un citas skrien līdzi. Dīvains tāds ganāmpulks! Slaukšanas reizēs arī jāpiepalīdz, mamma kopj vienu ganāmpulka grupu.  Darba un kārtības tikums raksturo brigādes bērnu, bet tas piemīt visiem ādažniekiem un vai tu būtu veidojies citādi dzīvojot tik ļoti skaistā un sakoptā vidē. Tā domā arī viena no ražošanas brigādes vadītājām, skolas mācību pārzine Biruta Virkava un citē Raiņa domu: «Skaistums ir spēks un varbūt viens no lielākajiem vai pats lielākais...» Runa šoreiz ir par apkārtnes skaistumu, pašu veidotu, iecerētu un uzturētu ar darbu, ko veic apzaļumotāji. Arī te skolēniem atvēlēta sava līdzdalība. Rosīgākie šajā posmā ir zēni un darbs, kaut arī ar skaistu rezultātu, nemaz tik viegls nav. Citu dienu Gints Taube un Normunds Nulle ir nostrādājušies līdz tulznām rokās. Jo «saimniecība», kuru pārzina daiļdārzniece Ināra Ansava ir ļoti plaša. Bet palīgi viņai gadījušies krietni: Gints, Normunds, Vilnis, Jānis, Armands, Māris. Zēni, kuriem nav vienaldzīga daba, kur paši šopavasar iestādīja ozolus katrs sev vienu, lai aug, lai grezno skolu.  «Ādaži» ir bagāta saimniecība, bet bagātība atnāk tikai un vienīgi ar darbu, un darbs sekmējas tur, kur pieprasa kārtību, kur valda disciplīna. Tā šeit jāievēro visiem — lielam un mazam darbā un mācībās, pat parāstās ikdienas gaitās, sadzīvē. Darbs brigādē dod ievirzi šādai dzīvošanai.

PASAULE KĻŪST LABĀKA AR KATRU LIELU UN MAZU DARBU 1985.06.28 Pionieris V. DAURE

-