 |
| L. S. C. O.44.skautu pulciņš nometnē pie Baltezera, apakšskautmastera T. Baltpurviņa vadībā. |
🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳
Pārdzīvojumi pie Baltezera.
 |
| Rīgas pilsētas 38. pamatskolas 4. klases skolēni ekskursijā Baltezera apkārtnē. |
 |
| Rīgas pilsētas 38. pamatskolas 4. klases skolēni ekskursijā Baltezera apkārtnē. |
 |
| Rīgas pilsētas 38. pamatskolas 4. klases skolēni ekskursijā Baltezera apkārtnē. |
* Ugunskurs / 01.02.1927
 |
| pie Garezera |
 |
| pie Garezera |
Nometnes lielo peldplostu iestumj ezerā
Jauno kristiešu nometnes teltis mežā
Baltezera krastā volejbola spēles moments kristīgo jauniešu nometnē
kursu nometnes žurnāla redakcija saņem jaunākās radio ziņas
| Jaunatne Baltezera krastos |
1927.07.07 Jaunākās Ziņas
|
🌞 🌞 🌞 🌞 🌞 🌞 🌞 🌞 🌞 🌞 🌞 🌞 🌞 🌞
* Stāsti un Romāni / 25.05.1940
🌳 🌳 🌳 🌳 🌳 🌳 🌳 🌳 🌳 🌳 🌳 🌳 🌳 🌳
Gatavi izbraukt uz nometni
Baltezera krastos patīkami smaržo priežu un egļu skujas. Koku vidū paceļas ēku puduri, uz kuriem no lielceļa ved rūpīgi izveidota aleja. Otrpus mājām mežs pašķīries un redzams ezera zilais ieloks. Drīz te atskanēs taures skaņas, meža klusumu pāršķels pionieru bungu rībieni. Karogam plandot, priecīgi pa aleju ienāks 2. bērnu nama audzēkņi. Te viņi pavadīs vasaru. Viņi visi ar prieku atceras šeit pavadītās pagājušā gada brīvdienas. — Man palika atmiņā ekskursija uz Dzirnezeru — ieminas Maiga Bose. — Cik labi dzīvot teltīs ezermalā, vākt gliemežnīcas, augu un iežu kolekcijas. Zigmundam Gilam un Alfrēdam Piģim iepatikusies pārgājieni un spēles. — Reiz mēs noķērām ezi, — atmiņu pavedienu tālāk risina Alfrēds. Interesanta un veselīga bija vasaras atpūta: 2. bērnu nama audzēkņi no tās atgriezās ar daudzām vērtīgām iecerēm. — Baltezerā es redzēju buru laivas. Vai nevarētu mūsu darbnīcā . . . izgatavot tādu laivu, kaut arī mazāku — savu vēlēšanos vecākajam pionieru vadītājam atklāja Staņislavs Cižiks. Šī saruna ierosināja bērnu namā radīt jaunu — buru jachtu modelistu pulciņu. Visu ziemu šā pulciņa dalībnieki čakli strādāja. Izgatavoti jau 10 jachtu modeļi. Staņislava izbūvētā jachta ir pati lielākā un pilnīgākā. Tās korpuss izveidots no daudzām līstītēm. Nesen Staņislavs kopā ar pionieriem Ramlausu un Pantelonu Māras dīķī izmēģināja savas jachtas. — Te nav laba vēja. Baltezerā ies kā nākas — bija zēnu vienprātīgs spriedums, Šā pulciņa dalībnieki tagad dedzīgi pārspriež jaunu nodomu — izgatavot nometnē īstu jachtu. Ar jachtu būvētājiem sacenšas lidmodelisti. Šoreiz izgatavotie planieri ir pilnīgāki nekā tie, ar kuriem viņi pagājušajā gadā ieradās nometnē. Alfrēda Piga planieris ir 1 m garš, viegls, ar labi izveidotiem spārniem un stūri. Būvētājs paredz, ka tas lieliski lidos. Par to viņš taču sapņojis visu ziemu, it sevišķi dzīvas ziemā bija tūristu pulciņa sanāksmes.
Šeit bērni mācījās orientēties dabā, uzņemt apvidus plānu, izlikt ceļa zīmes un signalizēt pēc Morzes ābeces. Tūristi gaida dienu, kad viņi no nometnes varēs doties pārgājienā gar Gaujas krastiem uz Siguldu vai arī uz Saulkrastiem un Carnikavu. Jau sagatavota uzkabe, iegādāti piezīmju bloki un planšetes, pēc kartes noteikti maršruti. Pārgājiens var notikt kaut šodien! — Bet mēs domājam par sporta sacīkstēm nometnē. — nopietni saka Arturs Donis. Tiešām, sporta dzīvē valda liela rosība: trenējas skrējēji, trenējas volejbolisti. Savu māku papildina arī tāllēkšanas un augstlēkšanas entuziasti. Bet jo sevišķi cītīgi gatavojas futbolisti. Pērn, satiekoties ar 6. bērnu nama futbolistiem, viņi zaudēja. Šogad jāuzvar mums — nosprieduši 2 bērnu nama komandas dalībnieki un tagad treniņos kaldina panākumus. Pionieri sagatavojušies arī kolekciju vākšanai. Zēni darbnīcā pagatavojuši kastītes iežu un citu lielāku priekšmetu ievietošanai. Sagādātas arī herbāriju mapes, trauki ar spirtu. Augu kolekciju vācēji iepazinušies ar herbāriju iekārtošanu.
Tas noderēs novadpētniecības pasākumu realizēšanai. Un šie pasākumi nav vis kaut kādi mazie! 1. pionieru pulciņš izpētīs Mazo Baltezeru. Vajadzēs iepazīt ne tikai krastu kontūras, bet arī ieskatīties ezera ūdeņos. Ir taču jāzina, kādas zivis tur dzīvo, no kā tās pārtiek, kāda ir ūdens augu valsts. Visa šā darba rezultātā izveidos Mazā Baltezera maketu.
Arī tas nebūs vis vienkāršs, no augšas skatāms ezera attēls, bet gan kastes veidā un ar stikla sienām, caur kurām varēs redzēt ezera zemūdens dzīvi, kā arī ezera dibena veidojumu. Lielo Baltezeru tādā pašā veidā izpētīs 3. pionieru pulciņš.
Interesantu tematu sev izvēlējušies 4. pulciņa pionieri. Viņi nolēmuši iepazīties ar Baltezera Ūdensstaciju un Rīgas ūdensapgādes sistēmas darbību. Bērni izpētījuši Rīgas ūdenstorņus. 5. pulciņa pionieri uzrakstīs Ādažu ciema Staļina vārdā nosauktā kolchoza vēsturi. Baltezera nometnes maketu uzņēmies izgatavot 3 pionieru pulciņš. Bērnu nama audzēkņi paši rūpējas par savas nometnes saimniecību. Zēni izgatavojuši drēbju pakaramos, logu aizkaru līstes, atkritumu kastes. Meitenes šuj baltās blūzes. Izrotā galdautiņus ar skaistiem izšuvumiem. Radioamatieru pulciņa dalībnieki Harijs Zaļais. Arnolds Pelcis un Eduards Vasiļjevs izlabojuši skaļruņus, jo pulciņš apņēmies radioficēt Baltezera nometni. Sportisti nometnes laikā ierīkos mazā tenisa laukumu, nostiprinās peldētavas aizžogojumu. Visi bērni palīdzēs kolchozam «Uzvara» saimniecības darbos. Tādi ir vasaras nodomi, tie padarīs brīvlaiku interesantu un reizē lietderīgu.
Baltezera krastos patīkami smaržo priežu un egļu skujas. Koku vidū paceļas ēku puduri, uz kuriem no lielceļa ved rūpīgi izveidota aleja. Otrpus mājām mežs pašķīries un redzams ezera zilais ieloks. Drīz te atskanēs taures skaņas, meža klusumu pāršķels pionieru bungu rībieni. Karogam plandot, priecīgi pa aleju ienāks 2. bērnu nama audzēkņi. Te viņi pavadīs vasaru. Viņi visi ar prieku atceras šeit pavadītās pagājušā gada brīvdienas. — Man palika atmiņā ekskursija uz Dzirnezeru — ieminas Maiga Bose. — Cik labi dzīvot teltīs ezermalā, vākt gliemežnīcas, augu un iežu kolekcijas. Zigmundam Gilam un Alfrēdam Piģim iepatikusies pārgājieni un spēles. — Reiz mēs noķērām ezi, — atmiņu pavedienu tālāk risina Alfrēds. Interesanta un veselīga bija vasaras atpūta: 2. bērnu nama audzēkņi no tās atgriezās ar daudzām vērtīgām iecerēm. — Baltezerā es redzēju buru laivas. Vai nevarētu mūsu darbnīcā . . . izgatavot tādu laivu, kaut arī mazāku — savu vēlēšanos vecākajam pionieru vadītājam atklāja Staņislavs Cižiks. Šī saruna ierosināja bērnu namā radīt jaunu — buru jachtu modelistu pulciņu. Visu ziemu šā pulciņa dalībnieki čakli strādāja. Izgatavoti jau 10 jachtu modeļi. Staņislava izbūvētā jachta ir pati lielākā un pilnīgākā. Tās korpuss izveidots no daudzām līstītēm. Nesen Staņislavs kopā ar pionieriem Ramlausu un Pantelonu Māras dīķī izmēģināja savas jachtas. — Te nav laba vēja. Baltezerā ies kā nākas — bija zēnu vienprātīgs spriedums, Šā pulciņa dalībnieki tagad dedzīgi pārspriež jaunu nodomu — izgatavot nometnē īstu jachtu. Ar jachtu būvētājiem sacenšas lidmodelisti. Šoreiz izgatavotie planieri ir pilnīgāki nekā tie, ar kuriem viņi pagājušajā gadā ieradās nometnē. Alfrēda Piga planieris ir 1 m garš, viegls, ar labi izveidotiem spārniem un stūri. Būvētājs paredz, ka tas lieliski lidos. Par to viņš taču sapņojis visu ziemu, it sevišķi dzīvas ziemā bija tūristu pulciņa sanāksmes.
Šeit bērni mācījās orientēties dabā, uzņemt apvidus plānu, izlikt ceļa zīmes un signalizēt pēc Morzes ābeces. Tūristi gaida dienu, kad viņi no nometnes varēs doties pārgājienā gar Gaujas krastiem uz Siguldu vai arī uz Saulkrastiem un Carnikavu. Jau sagatavota uzkabe, iegādāti piezīmju bloki un planšetes, pēc kartes noteikti maršruti. Pārgājiens var notikt kaut šodien! — Bet mēs domājam par sporta sacīkstēm nometnē. — nopietni saka Arturs Donis. Tiešām, sporta dzīvē valda liela rosība: trenējas skrējēji, trenējas volejbolisti. Savu māku papildina arī tāllēkšanas un augstlēkšanas entuziasti. Bet jo sevišķi cītīgi gatavojas futbolisti. Pērn, satiekoties ar 6. bērnu nama futbolistiem, viņi zaudēja. Šogad jāuzvar mums — nosprieduši 2 bērnu nama komandas dalībnieki un tagad treniņos kaldina panākumus. Pionieri sagatavojušies arī kolekciju vākšanai. Zēni darbnīcā pagatavojuši kastītes iežu un citu lielāku priekšmetu ievietošanai. Sagādātas arī herbāriju mapes, trauki ar spirtu. Augu kolekciju vācēji iepazinušies ar herbāriju iekārtošanu.
Tas noderēs novadpētniecības pasākumu realizēšanai. Un šie pasākumi nav vis kaut kādi mazie! 1. pionieru pulciņš izpētīs Mazo Baltezeru. Vajadzēs iepazīt ne tikai krastu kontūras, bet arī ieskatīties ezera ūdeņos. Ir taču jāzina, kādas zivis tur dzīvo, no kā tās pārtiek, kāda ir ūdens augu valsts. Visa šā darba rezultātā izveidos Mazā Baltezera maketu.
Arī tas nebūs vis vienkāršs, no augšas skatāms ezera attēls, bet gan kastes veidā un ar stikla sienām, caur kurām varēs redzēt ezera zemūdens dzīvi, kā arī ezera dibena veidojumu. Lielo Baltezeru tādā pašā veidā izpētīs 3. pionieru pulciņš.
Interesantu tematu sev izvēlējušies 4. pulciņa pionieri. Viņi nolēmuši iepazīties ar Baltezera Ūdensstaciju un Rīgas ūdensapgādes sistēmas darbību. Bērni izpētījuši Rīgas ūdenstorņus. 5. pulciņa pionieri uzrakstīs Ādažu ciema Staļina vārdā nosauktā kolchoza vēsturi. Baltezera nometnes maketu uzņēmies izgatavot 3 pionieru pulciņš. Bērnu nama audzēkņi paši rūpējas par savas nometnes saimniecību. Zēni izgatavojuši drēbju pakaramos, logu aizkaru līstes, atkritumu kastes. Meitenes šuj baltās blūzes. Izrotā galdautiņus ar skaistiem izšuvumiem. Radioamatieru pulciņa dalībnieki Harijs Zaļais. Arnolds Pelcis un Eduards Vasiļjevs izlabojuši skaļruņus, jo pulciņš apņēmies radioficēt Baltezera nometni. Sportisti nometnes laikā ierīkos mazā tenisa laukumu, nostiprinās peldētavas aizžogojumu. Visi bērni palīdzēs kolchozam «Uzvara» saimniecības darbos. Tādi ir vasaras nodomi, tie padarīs brīvlaiku interesantu un reizē lietderīgu.
| Gatavi izbraukt uz nometni |
1952.06.18 Padomju Jaunatne B. Rūdnis |
Pa ūdeņiem ceļiem un taciņām
Pa ūdeņiem ceļiem un taciņām
1957.10.03 Pionieris
E. AKMENE
Likās, ka liels, zaļš vilnis, mētādams baltus putu gredzenus, atdalījās tieši no kuģīša spožajiem sāniem. Saviļņodams Juglas kanāla mierīgo līmeni, tas devās uz krastu, izšļākdams putu grīstes pret pāļiem. Arnis un Agris, pārliekušies margām, stundām ilgi būtu varējuši noraudzīties šajā kuģīša un ūdens rotaļā, ja vien pie apvāršņa jau neparādītos Baltezera plašais klajš. Kuģa motorists bija apsolījis, ka piebrauks tuvāk pie interesantajām ezera saliņām. Un tur jau tās steidzās pretī, ozolu un bērzu birzīm apaugušas. Arī Vita, stāvēdama pie kajītes kāpnēm, priecājās par jauko braucienu. — Nu, vai tu nožēlo, ka brauci mums līdz? — jau kuro reizi viņa vaicāja savai māmiņai. Māmiņa pasmaidīja. Kā lai nožēlotu piedalīšanos tik labi iecerētā pulciņa sanāksmē, kurai pat nosaukums ir interesants- "Vairāk redzēt, vairāk uzzināt!". Un meita taču bija atnesusi glīti uzzīmētu ielūgumu visa pulciņa vārdā. Kā tad lai nebrauc. Baltais kuģis pieslīdēja pie piestātnes. Motorists komjaunietis Boļeslavs Chļebovičs Mārupes septiņgadīgās skolas 4. klases pionierus aicināja apskatīt savu valstību. Viņš izstāstīja, kā darbojas ātrgaitas motors, parādīja gaisa filtru, signalizācijas ierīces. Bet kapteinis Leons Ceksters atjāva Jānim pagriezt stūri. — Nē, tas ir ko vērts — vadīt tādu kuģi! — zēns jūsmoja. — Noteikti mācīšos par kapteini. — To var, — kapteinis pasmaidīja, — bet vai tev skolā divnieku nav? Jānis klusēja. — Nu, nu, kapteinim jābūt bez divniekiem. — padraudēja ar pirkstu Ceksters, — citādi kuģis var iebraukt nepareizā kursā. Un tad bērni atvadījās no viesmīlīgajiem kuģa saimniekiem .. , Četru kilometru garš ceļš veda tālāk cauri tumšzaļajam egļu mežam, gar kārklu ceriem apaugušo kanāla malu līdz Gaujas plašajiem ūdeņiem. — Apskatiet labi, kā Gauja savienojas ar Baltezeru, — teica skolotāja. — Ģeogrāfijas stundās, kad mācīsimies par ūdens ceļiem, tas viss noderēs. Pa mazu iemītu taciņu, kas vijās gar pašu krastmalu, pionieri devās tālāk meža dziļumā. Vajadzēja sameklēt labu ugunskura vietu, jo visiem ceļotājiem jau gribēiās pusdienot. Drīz bija uziets skaists, saules apspīdēts laukumiņš. Darbu sadalīja pa brigādēm. Pavāru brigāde iekūra uguni. Jau pēc īsa brītiņa katliņā vārījās līdzpaņemtās desiņas. Ūdens piegādātāju brigāde devās pēc ūdens tējai, bet sēņotājas atgriezās ar pilniem priekšautiem. Ai, cik labi pēc kopējām pūlēm garšoja pusdienas. Pavāru brigāde ierosināja arī līdzpaņemtās sviestmaizes likt uz kopējā galdauta. Taču Vilnis, nosēdies sāņus, jau bija sācis viens pats ieturēties. — Kāpēc tu tā? — pārmeta meitenes. — Kopā strādājām, kopā arī ēdīsim. — Redz, kāds individuālists — zobojās zēni, un Vilnis pārcēlās pie lietā sūnās izklātā galdauta. Kad bija paēsts, Agra tēvs parādīja pionieriem, kur aug meža avenāji un jāņogas, kādas izskatās kazenes. Viņš bija dārznieks un labi zināja pastāstīt arī par dažādiem krūmiem un meža puķēm. Dažādās spēlēs un atjautības sacensībās laiks pagāja nemanot. Zeltainā septembra saule jau bija nolaidusies virs mežu galotnēm, kad ceļotāji posās mājup. — Jauka diena, — sacīja vecāki. — Nākamajā pionieru sanāksmē atkal jūs ielūgsim, — apsolīja pionieri, — un centīsimies izdomāt kaut ko vēl interesantāku.
 |
| pēc pusdienām labi noder aveņu tēja. Sevišķi par to priecājas pašas vārītājas Vita, Līvija un Dzintra. |
 |
| cik skaisti izskatās Gaujas līči no kraujajiem krastiem! |
 |
| un, kad jāsāk posties mājup, arī apmetnes vietu jāprot atstāt pilnīgā kārtībā. Arnis un Aldis izdzēš ugunskuru. |
1957.10.03 Pionieris
E. AKMENE
 |
| Baltezerā |
1958.08.01 Veselība
👣👣👣
SKOLA AICINA
SKOLA AICINA
1958.08.29 Skolotāju Avīze
Mežnora, L.
Šodien Rīgas 2. bērnu nama mācību daļas vadītājai Pūpolai un audzinātājām Baltezera pionieru nometnē gluži citāds rīta cēliens nekā parasti. Viss gatavs, lai bērnu nama kolektīvs atvadītos no pionieru vasaras un sacītu: Uz redzēšanos nākamgad!
Laiks bērniem doties uz skolu.
Bērnu namā pirmā skolas diena jau sagaidīta. Sākot ar augustu, visās grupās audzinātāji organizēja audzēkņiem ziemu skolā mācītās vielas atkārtošanu un aizvadītajā nedēļā šo darbu jau beidza. Ka šāds pasākums svarīgs, atzīst visi. Augusta pirmajās dienās atkārtojot radās dažs labs pārsteigums. Audzinātāja Petrova nebija domājusi, ka viņas audzēkņi nākamie trešklasnieki aizmirsuši rakstīt krievu burtus. Ne vienam vien mazajam tie sajuka ar latviešu valodas rakstu zīmēm. Citās grupās audzēkņiem bija aizmirsušies latviešu valodas pareizrakstības likumi. Neveicās uzreiz izrēķināt ziemu it viegli risināto matemātikas uzdevumu. Dažu nedēļu ilgā sistemātiskā atkārtošana palīdzēja. Jaunajās mājās iejutusies arī jaunākā grupa, tie bērni, kuriem šogad skolas gaitas tikko sāka.
2. bērnu namam, kas komplektējas no 7 līdz 18 gadus veciem audzēkņiem, ir tradīcija ik gadu augusta vidū no 3. bērnu nama pārņemt visu septiņgadīgo bērnu grupu. Jau laikus 3. bērnu namā ar šiem bērniem, viņu biogrāfiju un rakstura īpatnībām iepazinās 2. bērnu nama audzinātājas Poikāne un Plēsuma. Tāpēc arī Daina, Kārlis un citi mazie, kad autobuss pieripoja pie Baltezera pionieru nometnes un viņi iegāja 2. bērnu namā, nemaz nejutās kā svešā vietā. Jaunās audzinātājas viņi jau pazina. Tā bija īsta svētku diena. Pēc izlaiduma akta «vecajās mājās» viņi šeit atbrauca kopā ar saviem audzinātājiem. Te viņus sagaidīja ar dāvanām dažādām rotaļlietām. Pērnējie pirmklasnieki, arī bijušie 3. bērnu nama audzēkņi, izvadāja jaunos audzēkņus pa bērnu nama teritoriju. Noteikumi te, jaunajās mājās, citādāki. Nu darbus vairs nepadara aukles. Te jau septiņus gadus vecais bērns skaitās liels un ir atbildīgs par savas gultas sakārtošanu, par galda uzklāšanu, savas istabas un mājas teritorijas uzpošanu. Pirmo reizi Jurim gulta un sega likās tik liela, ka gribot negribot bija jāšaubās, vai varēs to uzklāt, citam neizdevās glīti sakārtot uz šķīvjiem maizi, labi uzpost istabu. Audzinātājas nāca talkā, un nu mazie šīm grūtībām jau pāri. Patlaban viņi dūšīgi pošas pirmajai skolas dienai. Līdz ar skolas gaitu sākumu no bērnu nama tūristu pulciņa atvadās pulciņa šīs vasaras organizators kādreizējais 2. bērnu nama audzēknis Tālivaldis Pantalons. Viņš strādā uz dzelzceļa par mašīnista palīgu. Bērnu namu, kur viņš uzaudzis, jauneklis iemīļojis. Šovasar viņam tur aizritēja visi brīvie brīži. Atvaļinājuma laikā viņš vadīja tūristu pulciņa pārgājienu no Valmieras līdz Siguldai, organizēja braucienu laivā uz Baltezera salām īsi sakot, bija labs palīgs audzinātājiem un sirsnīgs draugs audzēkņiem. Arī viņš saka: Uz redzēšanos nākošajā vasarā. Rīgā sākt mācības aicināt aicina uzpostās, pašu audzēkņu rokām remontētās telpas, jaunie soli klasēs, meiteņu šūdinātie jaunie formas tērpi, baltie priekšauti. Ieejot uzpostajās Rīgas mājās, liekas, neviens nevar neteikt: Skola aicina. Uz redzēšanos, pionieru vasara!
1958.08.29 Skolotāju Avīze
Mežnora, L.
Telšu pilsētiņā pie Dzirnezera
Svētdien Carnikavā pie gleznainā Dzirnezera Rīgas tramvaju un trolejbusu tresta ļaudis pirmie mūsu republikā atklāja telšu pilsētiņu. Pulkstenis 10 un 30 minūtes. Maršam skanot, caur pilsētiņas vārtiem iesoļo tūristi. Mastā uzvijas republikas karogs. Pilsētiņa atklāta. Par aktīvu dalību tās organizēšanā un veidošanā daudzi saņem diplomus, goda rakstus un ziedus. Viņu vidū ari vietējā zvejnieku kolhoza «Carnikava» priekšsēdētājs b. Tutinis, kas tramvajniekiem nācis talkā ar vietas izvēli pilsētiņai. Sīkāk par pašu pilsētiņu, tās organizēšanu un turpmāko darba plānu pastāsta TTT šoferis, tagad pilsētiņas komandants A.Bangēvics. — Lai tresta darbiniekiem būtu iespējams labi pavadīt atvaļinājumus un brīvo laiku, tūristu sekcija kopīgi ar arodbiedrības vietējo komiteju nolēma izveidot telšu pilsētiņu. Sevišķi atsaucīgi mūsu ierosinājumu uzņēma arodbiedrības priekšsēdītājs b. Jankovskis. Palīdzēja arī citi. Mūsu nometne pagaidām nav liela, tajā tikai 14 teltis, tādēļ diennakti vienlaikus varēsim uzņemt ap 40 cilvēku. Tresta darbinieki te varēs atpūsties kopā ar saviem ģimenes locekļiem. Par garlaicību nebūs jāsūdzas. Katrs pēc patikas varēs
Telšu pilsētiņā pie Dzirnezera
1959.05.19 Padomju Jaunatne
J. Kreicberga teksts
J. Kreicberga teksts
💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢
TE AKTĪVS
Veselu mēnesi Baltezera krastā mācījās un atpūtās 130 pionieri - aktīvisti no daudziem mūsu republikas rajoniem un pilsētām. Pieredzes bagāti pionieru vadītāji stāstīja par vienības padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu pienākumiem. Speciālistu vadībā pionieri apguva jaunas dejas un rotaļas, masu dziesmas un spēles, veica interesantus pārgājienus. Netika aizmirsta arī atpūta. Nometnes dalībnieki devās ekskursijās uz Zooloģisko dārzu, Mākslas muzeju, apskatīja Rīgas senās celtnes, dedzīgi aplaudēja ASK un Ungārijas basketbolistiem. Kādā saulainā dienā pionieri brauca ar kuģi pa Baltezeru. Interesanta bija tikšanās ar tankistiem. Ar lielu prieku nometnes dalībnieki sagaidīja viesos Mākslas darbinieku nama bērnu leļļu teātra grupu, kura uzveda ludziņu «Kaķis un zaķis». Daudz jauna un interesanta pionieri aktīvisti aizvedīs savām vienībām.
| TE AKTĪVS |
1959.07.01 Pionieris |
💥💥💥💥💥💥💥💥💥💥💥💥PAKLAUSOT TELŠU PILSĒTIŅAS AICINĀJUMAM!
Vasara ... Saule, liekas, dažkārt nokāpj rotaļāties upes līcī. Ziedošās pļavas un bērzu birztalu zaļo samtu pārskrien viegla vēsma, bet kājas grimst siltajās smiltīs. Grūti vasarā nosēdēt kaut kur uz soliņa Rīgas dārzos vai arī Daugavmalā. Saule, vējš un svaigais gaiss sauc mūs ārā no pilsētas atpūsties mežu ielokā, Gaujmalas birztalās vai arī priecāties par Abavas senlejas skaistumu. Taču jauniešiem, kas katru dienu strādā dažādos galvaspilsētas rūpniecības uzņēmumos vai iestādēs, doties garākos izbraukumos iespējams tikai atvaļinājuma laikā. Bet kā un kur atpūsties darba dienu vakaros, brīvdienā? Līdz šim tas bija viens no sāpīgākajiem jautājumiem. Kā ir tagad? Nu jau otro gadu vairākos uzņēmumos iekārto telšu pilsētiņas. To karogs plīvo gan pie Dzirnezera, gan pie Baltezera un citās vietās Rīgas apkaimē vai Jūrmalas pilsētā. Ielūkosimies, kā atpūšas jaunieši Tramvaju un trolejbusu tresta telšu pilsētiņā pie Dzirnezera. Elektriskais vilciens aiznes mūs garām Vecāķiem, Carnikavai. Aiz vagona loga pazib Gaujas tilta margas un, vēl noskrējis dažus simts metrus, vilciens apstājas. Cauri priežu mežiņam vijas vietām ar sūnām apaugusi taciņa. Virvēs iekarināts tilts netālu no Dzirnupītes ietekas Gaujā, daži simti metri pa upmalas taku, un mūs jau 
aicina uzraksts «TTT vasaras nometne». Saulē vizmo teltis, laivas mierīgi šūpojas upes viļņos. — Vai pilsētiņas komandantu varētu sastapt? — jautājam kādam puisim, kas iegrimis tādā svarīgā darbā kā makšķeres sagatavošana. — Protams, — viņš pieceļas, un gaisu pāršķeļ sauciens: «Arni, ciemiņi!» Arnis Bangēvics izlien no lielākās telts, kurā, kā vēlāk noskaidrojām, novietota nometnes saimniecība, un pienāk pie mums. — Uz ilgu laiku? — viņš smaidīdams sarokojas un paņem biezo grāmatu, lai ierakstītu mūsu vārdus. Tā mēs kļūstam par telšu pilsētiņas iemītniekiem.
aicina uzraksts «TTT vasaras nometne». Saulē vizmo teltis, laivas mierīgi šūpojas upes viļņos. — Vai pilsētiņas komandantu varētu sastapt? — jautājam kādam puisim, kas iegrimis tādā svarīgā darbā kā makšķeres sagatavošana. — Protams, — viņš pieceļas, un gaisu pāršķeļ sauciens: «Arni, ciemiņi!» Arnis Bangēvics izlien no lielākās telts, kurā, kā vēlāk noskaidrojām, novietota nometnes saimniecība, un pienāk pie mums. — Uz ilgu laiku? — viņš smaidīdams sarokojas un paņem biezo grāmatu, lai ierakstītu mūsu vārdus. Tā mēs kļūstam par telšu pilsētiņas iemītniekiem.
Kāda grupiņa spēlē volejbolu, bet daži jaunieši atlaidušies zālītē zem bērza un kaut ko lasa. Esot jāgatavojas eksāmeniem vakarskolā. Vakars paiet ātri. Pie ugunskura skan dziesmas un jautras valodas. Dziesmas skan arī no laivas uz laivu ezerā, bet pārupē griež grieze. Svētdiena ataust ar sauli un cīruļa dziesmu. Pieceļamies, nomazgājamies upes ūdenī un ... nu, zināt! Domājām, ka esam augšā pirmie, bet kur tev! Pa ceļu nāk vīrs pusmūža gados un viltīgi smaida. Viens, divi ... trīs lieli asari un raudas. Loms — nekas!Jā, tramvaju un trolejbusu tresta telšu pilsētiņā katrs var atpūsties pēc vēlēšanās. Dažādas sporta nodarbības, tūristu sacensības, vizināšanās laivās, makšķerēšana, rotaļas — visu jau ne uzskaitīt. Labāk aizbrauciet paši un apskatiet! Nometnes vadība paredzējusi, ka šovasar te atpūtīsies ap 6000 jauniešu. Diezgan iespaidīgs skaitlis! Bet, ja sirds velk uz VEF-a vai Vagonu rūpnīcas telšu pilsētiņām, brauciet tur. Būsit gaidīti arī Rīgas celtniecības tresta nometnē pie Baltezera, A.Popova radiorūpnīcas, fabrikas «Dzintars» un citu uzņēmumu atpūtas nometnēs. Telšu pilsētiņas aicina.
PAKLAUSOT TELŠU PILSĒTIŅAS AICINĀJUMAM!
1960.07.01 Liesma
M. ZĪTARS
👣👣👣
1960.07.09 Ludzas Taisneiba
Zaķe, J. Juškāne, D. - Ludzas 1. vidusskolas 6. b klases pionieres
===============
👣👣👣
Esi sveicināta, vasara!
Bērni dodas nometņot. Atkal atnākusi vasara — saulaina, silta, dāsna, ar visiem tās priekiem un jaukumiem. Brīnišķīgā vasara! Uz katra soļa mazajiem zēniem un meitenēm tā atklāj jaunus noslēpumus, ko viņi, varbūt, paturēs prātā visu mūžu. Šajās dienās cita pēc citas durvis mazajiem viesiem ver pionieru un skolēnu vasaras nometnes. — Uzkrājiet daudz spēka! — Iededziet brūni brūni! — tādus un vēl daudz citus vēlējumus dzird šajās dienās skolēni, dodoties uz savām nometnēm. Ar pirmajām dienām mazajiem nometņotājiem pieredzējušu audzinātāju vadībā sākas pārgājieni, ekskursijas, nodarbības foto, lidmodelistu un citos pulciņos. Ir ko darīt arī tiem, kas iemīļojuši māksliniecisko pašdarbību. Bet vakaros nometnēs iedegas tradicionālie ugunskuri. Ejot pa Jūrmalas zaļumos slīgstošajām ieliņām vai arī kaut kur Gaujas un Daugavas gleznainajos krastos, dzirdamas skaļas čalas, kas liecina, ka te apmetušies priecīgi iemītnieki. Ar pirmajām jūnija dienām te ieradušies pionieri un skolēni, un tagad meža klusumu aizvien pārtrauc pionieru taures melodiskās skaņas. Lūk, Jūrmala, Pumpuri... Šeit daudz nometņu — Jūras ostas strādnieku bērnu vasaras nometne, pārtikas rūpniecības strādnieku, tirdzniecības darbinieku, mežrūpniecības strādnieku ... Kas lai saskaita visas šīs bērnu vasaras mītnes. Ne velti Padomju zemi sauc par laimīgo bērnu zemi. Visa padomju sabiedrība nemitīgi rūpējas, netaupa pūļu un līdzekļu, lai mūsu bērni varētu netraucēti augt un attīstīties par veselīgiem, dzīvespriecīgiem sociālistiskās valsts pilsoņiem. Plašs bērnu novietņu, bērnudārzu, atpūtas namu, sanatoriju, vasaras nometņu un citu bērnu iestāžu tīkls rūpējas, lai bērni augtu veselīgos apstākļos, attīstītu visas savas labākās dotības. Šogad Latvijas uzņēmumu un arodbiedrību iekārtotajās 44 vasaras nometnēs saulaino un līksmo vasaras laiku pavadīs 27.565 bērni. Divdesmit divas no šīm nometnēm atrodas Jūrmalā — Pumpuros, Vaivaros, Jaundubultos, Lielupē, Mellužos, bet pārējās lauku rajonos, skaistākajās dzimtenes vietās — Murjāņos, Koknesē, Saulkrastos, Bernātos, Līgatnē, Langstiņos, pie Baltezera, Gaujas un citur. Vairākas bērnu vasaras nometnes šogad iekārtotas no jauna. Tāda ir VEF nometne pie Limbažu ezeriem, kur atpūtīsies vecāko klašu skolēni, Rīgas radiorūpnīcas strādnieku bērnu nometne Līgatnē, Rīgas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas — Ogres krastos Lēdmanē, Daugavpils lokomotīvju un vagonu remontrūpnīcas — Stropos, Ekspedīcijas zvejas pārvaldes — Vecāķos un vairākas citas. Baltezera krastā izveidota liela nometne «Priedkalne», kur vasaru pavada bērni no dažādām skolām no visiem mūsu republikas rajoniem, kā arī sporta biedrības «Daugava» sporta skolas audzēkņi, Izglītības un zinātnes darbinieku nama kora dalībnieki u. c. Šeit iekārtota arī Jauno Jūrnieku nometne, kur skolēni iepazīstas ar kuģniecības jautājumiem. Vidzemes Jūrmalā, Pabažos, lielas un labi iekārtotas nometnes uzceltas tirdzniecības un patērētāju kooperācijas un zivju apstrādes rūpniecības strādnieku un kalpotāju bērniem. Ogrē savu bērnu vasaras nometni iekārtojuši Latvijas dzelzceļnieki. Visus izdevumus, kas saistīti ar šo nometņu iekārtošanu un uzturēšanu, kā arī bērnu uzturēšanos tajās, sedz attiecīgo uzņēmumu administrācija un arodbiedrības no saviem līdzekļiem. Blakus uzņēmumiem un arodbiedrībām lielu skaitu bērnu vasaras nometņu iekārtojušas arī skolas un Izglītības ministrija. Arī tajās vasaru pavada tūkstošiem skolēnu. Pionieru vasara sākusies!
 |
| Zēni paliek zēni. Pats par sevi saprotams, ka jāizmēģina roka ping-ponga spēlē. |
 |
| Ne jau visi nometnē tiekas pirmo reizi. Irēne Kastinska, Zina Kursiša un Dālija Podojarska — trīs nešķiramas draudzenes — arī nometnē būs kopā. |
 |
| Dūņas! — Enriko Kondrušs un Edgars Gailis jau izpeldējušies jūrā. |
Esi sveicināta, vasara!
1961.06.07 Dzimtenes Balss
J. Ozols
 |
| Vasarā gribam labi atpūsties un krietni pastrādāt: — šādu velēšanos pavasarī izteica Rīgas 1. bērnu nama 6. klases audzēkņi. Viņu sapņi piepildījušies: nometne «Draudzība» atrodas skaistā vietā Baltezera krastā. Netrūkst arī saules. Bet darbs labi sokas kolhozā «Ādaži». |
👦👧👨👩
SAULĒ UN VĒJOS
Z. JAUNZEMES teksts.
VIENA DIENA TURBOMEHĀNISKĀS RŪPNĪCAS TELŠU PILSĒTIŅĀ
Mazajam Vilnim šī drēbes mājiņa likās ļoti šaubīga. Tāpat parotaļāties vēl var, bet gulēt tajā pa nakti viņš nebija ar mieru. — Gribu mājās, savā gultiņā. — Vilnis noteikti pieprasīja. Tad māmiņa sacīja: — Mājās neviena nav, bet te no rīta dzirdēsi, kā putniņi dzied. Vilnis sāka ausīties. — Ko putniņi dziedās? Vai viņi dziedās arī dziesmiņu «Lai vienmēr būtu saule»! Māmiņa nez kāpēc pasmējās, tā kā Vilnis jau sāka domāt par apvainošanos. — Jā, manu puisīt, putniņi dziedās: čiv, čiv. Un tas viņu valodā nozīmi — «Lai vienmēr būtu saule...». Agrā rīta stundā, kad viņš vēl nav modies, Senču sils ir tik rāms, it kā aizturētu elpu ieklausītos pats savu iemītnieku balsīs. Neredzami spārnaiņi vītero un čivina, kaut kur paķiķina dzenis un trauksmīgi iekliedzas kaija. Telšu pilsētiņa zem kuplajiem priežu cekuliem vēl snauž rīta nomiedzī. Makšķernieki, kas ceļas līdz ar gaismiņu, jau sen ir prom uz ūdeņiem, bet citiem svētdienas rītā nekur nav jāsteidzas.
Nometnes saimniece Grasmaņu tante, kas piecēlusies agrāk, kā jau rūpīgai saimniecei pienākas, ar vērīgu skatienu pārlūko savu valstību un tad ņem rokā slotu. Ak, šie jaunie, vajadzētu tik pašus sliet kājās un likt pie slaucīšanas, ja nezina papīrus vietā nomest, bet apdomājusies, viņa labsirdīgi atmet ar roku — lai paguļas, jaunie taču aizgāja pie miera tikai tad, kad jūlija nakts blāzma, iegriezusies rīta pusē, nemanot sāka plesties lielāka un gaišāka. Visu nakti ezermalā liesmoja ugunskurs, un līdz nometnei atlidoja dziesmas, saplūzdamas ar priežu šalkoņu un saldi iemidzinādamas pat dažu īgņu, ko parasti viss uzbudina un tracina, to nu gan Grasmaņu tante var apliecināt, ka sliktam garastāvoklim telšu pilsētiņā ieeja aizliegta. Te visi kļūst jaunāki un bezbēdīgāki, pat Vasilijs Grigorjevičs, solīds cilvēks, rūpnīcas partorgs, līdz ar jaunajiem sit bumbu un skraida apkārt sporta biksītēs. Šeit, ezermalas pilsētiņā, ātri vien tuvbrālības noslēdz cilvēki, kas gadiem ilgi strādājuši vienā rūpnīcā un tomēr īsti nav pazinuši viens otru. ...Visās teltīs vēl klusums, tikai vienā Grasmaņu tante pamana kūņojamies kādu mazu cilvēciņu. Durvju spraugā parādās gaiša, izspūrusi galva. — Labrīt, Vilnīti. Vai tu jau kājās? Mazais nometnes iemītnieks raugās apkārt kā brīnuma gaidās. — Vai putniņi jau dzied? Grasmaņu tante nekā nezina par Vilnīša vakarējo sarunu ar māmiņu. Bērna jautājums liek viņai pašai citām acīm ielūkoties rīta dūmakas piestrāvotajā vidē. Ieklausīties putnu balsīs. Patiesi, rīts taču ir brīnišķīgs. Nē, šo skaistumu nevar ļaut nogulēt. Un tūlīt pār nometni atskan komanda: — Celieties! Saule jau brokastlaikā!
 |
| — Labrīt! Kāds šodien laiks! |
 |
| Šī lielā «vanna» ir ļoti patīkama, miegs uzreiz kā ar roku atņemts. |
 |
Guntis Fomrāts ir kājās itin agri. "Svētdiennieki" var gulēt, bet Guntim nav laika šļaukāties. Viņš ir telšu pilsētiņas pastāvīgais iemītnieks, dzīvo te jau trešo nedēļu un iejuties visās saimniecības gaitās, kādas vien pa spēkam šīm "vīra" roķelēm. Pietiek Guntim padzirdēt, ka Grasmaņu tante saka: «Nav vairs neviena žagariņa, ko tēju uzvārīt, kad Guntis jau pazūd mežā un pēc brīža atgriežas ar sausiem zariem vai čiekuriem |
 |
Arī Ļuda un Vitja dzīvo telšu nometnē turpat mēnesi. Viņi iedeguši un norūdījušies, un Vitjam pat raksturs esot uzlabojies: viņš nemaz vairs neiebilst, kad no rīta jāiet mazgāties. «Tas tāpēc, ka mēs mazgājamies ezerā, — Ļuda min «pāraugšanas» iemeslu. Viņu tētis — Vasilijs Levins — ir remontu ceha meistars, bet māmiņa — inženiere konstruktore. Nesen bērni padzirdēja viņus runājam, ka atvaļinājums drīz beigsies un būs jāatgriežas Rīgā. — Negribam uz Rīgu! — Ļuda un Vitja vienā balsī iesaucās. — Te ir daudz labāk. |
 |
| Makšķernieki pārrodas no ezera. Nelūkojiet lomu — ne jau tas vienmēr ir svarīgākais … |
 |
| Viņiem ir vislabāk un visjautrāk |
 |
| Makšķernieka gaitas sākt nekad nav par vēlu. Varam droši galvot, ka šis «svētdienas makšķernieks» drīz vien iegūs īsto rūdījumu un papildinās saistošos stāstus pie nometnes ugunskura … |
 |
| Taisnības labad jāteic, ka šis kadrs mūsu reportāžā «ieklīdis» no turbomehāniķu sābriem — Rīgas un Juglas manufaktūras ļaudīm. Baltezers šovasar ir ļoti apdzīvots — tā krastos ierīkojušās astoņas telšu pilsētiņas. Tā Rīgas strādniekiem beidzot radusies iespēja izmantot šo veselības «akumulatoru» — piepilsētas mežu un ezeru skaistumu. |
 |
| — Paklau, vai tu nevari mums aizdot rupjmaizi! Paņēmu līdz puskukulīti kā jau cilvēkiem, bet te, mežā, visi ēd kā vilki. — Ko nu par aizdošanu! Ja būtu, tad iedotu, bet mūsējie rupjmaizi jau vakar apēda. Mājās vienmēr sakalst, bet te pēdējo garoziņu notiesā ... — Nu ko, ja nav maizes, ēdīsim melleņu ķīseli. Ogu mežā kā bruģis. Ejam tik lasīt! |
 |
| Ūdens, mežs un saule — kas tad vēl vajadzīgs svētdienas atpūtai? |
| SAULĒ UN VĒJOS |
1963.08.05 Zvaigzne
Z. JAUNZEMES teksts |
Arī pie mums šovasar kuplos kūziks
Par vasaru domājām sen. Jau ziemā zinājām, ka brīvlaikā mūs gaida jauni neparasti darbi. Kad vienības padomes priekšsēdētāja Aļina Ķezika ieminējas par kūziku, daudzi no mums šo augu nemaz nepazina. Kāds kūziks īsti izskatās? Kā tas jāaudzē? Cik liels izaugs? - rādās, ka mūsu kolhozā līdz šim to neaudzēja, tagad ikviens skolas brigādes loceklis zina pastāstīt, cik vērtīga lopbarība tā ir.
Cik no no viena hektāra, kāds mēslojums jādod. Laikam arī tāpēc kolhoznieki mums uzticēja audzēt un kopt kūziku.
— Vasarā gribam labi atpūsties un krietni pastrādāt: — šādu vēlēšanos pavasarī izteica Rīgas 1. bērnu nama 6. klases audzēkņi. Viņu sapņi piepildījušies: nometne «Draudzība» atrodas skaistā vietā Baltezera krastā. Netrūkst arī saules. Bet darbs labi sokas kolhozā «Ādaži»,
Arī pie mums šovasar kuplos kūziks
Mirdza Kreicberga
1964.06.19 Pionieris
DRAUDZĪBAS BĒRZI
Labo darbu stafetes laikā pionieri iestādīs daudzus jo daudzus dārzus, alejas, birztalas. Un koki būs divtik zaļoksni, divtik skaisti, ja tos stādīs draugu pulkā. Lūk, Baltezera krastā jau tagad sākusi šalkot draudzības birzs: desmit dažādu tautību bērni, kas te bija pulcējušies forumā, katrs iedēstīja savu bērziņu. Tie tagad zaļos draudzības vārdā!
| DRAUDZĪBAS BĒRZI |
1964.08.25 Pionieris |
🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳
AR SAVĀM ROKĀM
Blakus ir gan mežs, gan upe, gan ezers, arī jūra nav tālu. Ja gribi, lasi sēnes, ja gribi - makšķerē zivis vai vienkārši baudi dabu un mieru. Šeit var lieliski atpūsties, turklāt bez maksas. Taču tas vēl nav viss: tevi apgādā ar visu nepieciešamo: ar matračiem, segām un spilveniem, pat traukiem. Nu, sakiet, kas var būt vēl labāks kā bērniem, tā pieaugušajiem! Vai gribat palūkoties, kā mēs dzīvojam? Rīgas Centrālā universālveikala pārtikas preču sektora kasiere Silvija Simkuse laipni atvēra glītas mājiņas durvis. Šo mājiņu viņas rīcībā atvaļinājuma laikā nodevusi Universālveikala vietējā komiteja. Mēs vēl runājāmies, kad Silvijas Simkuses dēls atgriezās no makšķerēšanas. Tiesa, spinings viņu esot «apmānījis» arī šoreiz. Taču jādomā, ka šis gadījums nav tipisks. Šajā laikā Rīgas Centrālā universālveikala atpūtas nometnē bija maz ļaužu. Tur bija tikai bērni un tie, kam atvaļinājums. Galu galā bija taču darba laiks. Sevišķi liels ļaužu pieplūdums ir pēc darba un brīvdienās. Kas gan viņus šeit vēl sagaida bez svaiga gaisa un gleznainās dabas? Te rūpējas, lai cilvēkiem būtu ne tikai jumts virs galvas, bet arī noteiktas sadzīves ērtības. Pirmkārt, atvērts pārtikas preču veikals, ko izmanto arī citu nometņu iedzīvotāji. (Šādas nometnes stacijas «Gauja» rajonā ir vairākas). Te ir arī virtuve, ēdnīca, te ir ledusskapji, kur atpūtnieki var uzglabāt pārtikas produktus. Drīzumā plītis būs apgādātas ar gāzi, tas radīs papildu ērtības. Taču, kā saka, ne jau no maizes vien cilvēks „pārtiek", Aizvien mazākpaliek tā saucamo pasīvo atpūtnieku. Vairums to 500 cilvēku, kas visu vasaru vai tikai brīvdienās un atvaļinājuma laikā šeit atpūšas, vēlas pavadīt šo laiku interesanti. Kā pastāstīja atpūtas nometnes vadītājs A. Nikitins, viņu vajadzībām radīts spēļu sektors ar biljarda galdu, var spēlēt galda tenisu, ir televizors, sava bibliotēka. Fiziskās kultūras metodiķis organizē GDA jaunā kompleksa normu kārtošanu. Notikušas mācības civilajā aizsardzībā. Nometnes atklāšanas dienā; notika makšķernieku sacensības. Par uzvarētājiem kļuva administratīvās un saimnieciskās nodaļas vadītājs P. Nosovs un strādnieks K. Krikuns, Darba plānā paredzēta vēl viena speciāla diena makšķerniekiem. Šīs aizraujošās nodarbības cienītāju rīcībā ir laivas un makšķeres. Paredzēts organizēti atzīmēt Tirdzniecības darbinieku dienu. Iecerētas tikšanās ar Lielā Tēvījas kara veterāniem, pārgājieni pa kauju slavas vietām, brauciens uz Ādažu kolhozu, lai piedalītos lauku darbos. Varētu likties - ļaudis šeit atbraukuši atpūsties. Ko te vēl runāt par darbu? Taču vienmēr ir kādi, kas grib nodarboties ar fizisku darbu svaigā gaisā. Atrodas darbs arī pašā nometnē. Par tradīciju kluvis, ka atpūtnieki daudz dara savas apkārtnes labiekārtošanā. Visur jūtama sirsnīga attieksme pret dabu. Uz mājiņām, kas izvietojušās pakalnos, ved glītas kāpnes. lai telpās nesanestu smiltis, lai nenobrāztu koku saknes. Visur, kur vien skaties, puķu dobes. Šeit katrs var parādīt savu izdomu un fantāziju. Viens apliek puķu dobi ar akmeņiem, bet pie citas mājiņas ir dažāda augstuma klucīši, kas rada omulību. Nav svarīgi, ka cilvēki šeit dzīvo pavisam īsu laiku. Viņš aizbrauks, cits turpinās iesākto, ieviesīs kaut ko savu, centīsies to visu vēl uzlabot, iestādīti 150 koki, tie jau krietni paaugušies. Nometnes atmosfēra - mājība un tradīcijas uzliek pienākumu, lai šeit ievērotu klusumu un kārtību. Šeit nav dzirdamas dzērāju lamas, nevar redzēt «pļēguru» kompānijas. Un tiešām - kāpēc ar alkoholu sabojāt atpūtu, jo šeit var tik patīkami pavadīt laiku? Bet šeit būs vēl labāk. Iecerēts uzbūvēt sporta kompleksu ar basketbola un volejbola laukumiem, sektoru lēkšanas disciplīnām. Atpūtas istabu pārkārtos par mazu klubu. Vārdu sakot, tiek darīts daudz, lai republikas tirdzniecības uzņēmuma darbinieki varētu pilnvērtīgi atpūsties. Brīvdienās nometne kļūst par savdabīgu centru, uz kurieni brauc visi, kas vien vēlas. Tad izmanto pat saliekamās gultas. Tie, kuri dzīvo mājiņās, labprāt piecieš, lai viņu biedri varētu sagaidīt brīvdienas rītu nevis pilnajos elektriskajos vilcienos, bet priežu mežā pie Dzirnezera.
Rīgas Balss, Nr.167 (19.07.1972)
Upju kuģotājiem airi nesnauž
Šajās dienās Baltezera krastā notika republikas Upju kuģniecības spartakiāde. Tās programmā airēšana ar jollām, tūrisma kross, lodes grūšana, virves vilkšana. Airēšanā pirmo vietu ieguva Upju kuģniecības komanda (vadairētājs Komerciālās daļas inženieris V. Arackis), kas apsteidza savus sīvākos konkurentus no Upju stacijas (vadairētājs stacijas priekšnieks J. Baltenkovs). Sīva cīņa ritēja
 |
| Spēcīgu roku airētas, skrien smagās jollas. |
arī citos sporta veidos, un kopvērtējumā nepārspēta palika Rīgas upju stacijas komanda, sekoja Upju kuģniecības un Kuģu remonta rūpnīcas vienības. Spartakiādes sacensības bija labi organizētas un pulcēja daudz dalībnieku un skatītāju. Turpmāk spartakiāde notiks katru gadu.
Upju kuģotājiem airi nesnauž
1981.07.12 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Bačinskis, O.
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru