Ādažu ritmi / Tirgus *

KULTŪRA IKDIENĀ
Ne aiz trejdeviņām jūrām

Rīgas pievārtē, starptautiskā tūrisma trases Rīga - Tallina abās pusēs, plešas kolhoza agrofirmas «Ādaži» lauki, ganības. dzīvojamās un sabiedriskās ēkas. Tām septembra beigās pievienojies tirgus paviljons. Tajā ir stendi tirdzniecībai ar saimniecībā izaudzētajiem un pārstrādātajiem produktiem, kā arī pietiekami daudz vietas individuālajiem saimniekiem. Tikai pāris mēnešu vecāks ir grilbārs picērija «Ādaži», kur gaumīgi iekārtotajās telpās par apmeklētāju labsajūtu gādā lieliski sava amata meistari.

  

Ne aiz trejdeviņām jūrām
1988.10.18 Darba Balss (Rīgas rajons)
Štālberga, L

Ne aiz trejdeviņām jūrām
1988.10.18 Darba Balss (Rīgas rajons)
Štālberga, L

Ne aiz trejdeviņām jūrām
1988.10.18 Darba Balss (Rīgas rajons)
Štālberga, L

🍎🍎🍎🍎🍎

Te pērk un pārdod...

Tirgū parasti valda īpatnēja gaisotne un balsu murdoņa. Ādažu tirgū tāda saklausāma nedēļas nogalē, kad iet vaļā lielā tirgošanās ar atbraucējiem no citiem rajoniem un pat tālākām vietām. Arī tirgus «plača» turētāji tad pietaupījuši dažu labu tikai šejienei raksturīgu preci. Tirgus ir vieta, kur naudu izdod, maina un «taisa». Nedēļas vidū Ādažu tirgū galvenokārt ir sastopami vietējie iedzīvotāji un garāmbraucēji, nekāda lielā naudas taisīšana tad nesanāk. Jo tirgus, kā apgalvoja arī bērnudārza audzinātāja G. Dišlere, esot vienīgā vieta, kur iespējams iepirkties. Viņa to darot regulāri. Cenas salīdzinājumā ar Rīgas tirgiem esot normālas, ādažmieki taču labi pelnot, varot iegādāties saknes, sulas, dārzeņus, augļu konservus. Varētu būt vairāk dienvidu augļu. Laikam jau sagādniekiem pietrūcis uzņēmības. Nedēļas beigās tirgojoties arī pašu ļaudis - kas nu kuram pārdodams. Tagad katra nieka dēļ nevajagot, doties uz Rīgu. Varbūt arī jums ir kas pārdodams?  Velta Liepiņa  tirgū strādā kopš atvēršanas. Pārdod pīrāgus, bulciņas, kliņģerus. Dažkārt pat siltus. Liels noiets Ādažu baltmaizei un Allažos ceptajai saldskābmaizei. Tā maksā 1,40 rbļ. kilogramā. Garšīga. Maizīti pieved divreiz nedēļā un kravu 300 līdz 500 kg izpērk ātri. Ir savi noteikti «kundes». Pārdevējai tikai viens iebildums — ļaudis dažkārt varētu būt iecietīgāki un laipnāki... Antra Meola  ik pēc nedēļas ir satiekama tur, kur ir kas kreptīgāks. Jums mednieku desiņas žāvētas  vistas vai teļa ribiņas? Varbūt cieti nožāvētu desu? Ak jēlu vistu, aknas un cūkas šņukuru? Un arī trusi? Tad nu, lūdzu, uzrādiet agrofirmas biedra karti! Deficīta  apstākļos vispirms tiek domāts par pašu ļaudīm. Ja jau atliek, dodam arī citiem, saka pārdevēja. Cilvēkam jāēd ir. Bet visus, sevišķi vasarā, piebarot nevaram. Ap Gauju taču ir milzums dārziņkoloniju. Un visi brauc pie mums. Tagad, klusajā laikā, dienā ietirgoju pusotru, divus tūkstošus rubļu. Nesen gan bija liels uztraukums Gauja izkāpa no krastiem, kam palienēs dārza namiņi, tie stipri applūda . . . Jā, tirgū var visu ko dzirdēt...  Kas gan tirgus bez puķēm? Sīvākie konkurenti saimniecībai privātie ziedu audzētāji. Neļķes gan lāga «neejot», lielo rubli visi cer taisīt ar frēzijām vai citām retākām un smaržīgākām puķēm. Vienmēr  pērkam neparasto, savdabīgāko; Nē, nē - Tie nav mūsu āboli. Mūsējie parasti sapūst. Kaut gan vienam vīram bija maišelis sīpoliņu. Sakrunkojušies ka vecmāmiņas vaigs. Tālumnieku audzētāji dievojušies, ka skaistuļos ķīmijas neesot nemaz, pat blakus neesot stāvējuši.

 I. Veitnera teksts

* Darba Balss / 03.02.1990

-

Picērija *

 

no kreisās: Andrejs Binders, Gita Ezera, __, __, Aina Balode, Maija Drunka, __

🍕 🍕 🍕

 

Grilbāra-picērijas iekšskats. Centrā pavārs no Dienvidslāvijas Milans Močņiks. 1988.gada 20.maijs.

 

* Padomju Daugava ( Jēkabpils ) / 07.06.1988

🍕🍕🍕

KULTŪRA IKDIENĀ
Ne aiz trejdeviņām jūrām

Rīgas pievārtē, starptautiskā tūrisma trases Rīga — Tallina abās pusēs, plešas kolhoza agrofirmas «Ādaži» lauki, ganības. dzīvojamās un sabiedriskās ēkas. Tām septembra beigās pievienojies tirgus paviljons. Tajā ir stendi tirdzniecībai ar saimniecībā izaudzētajiem un pārstrādātajiem produktiem, kā arī pietiekami daudz vietas individuālajiem saimniekiem. Tikai pāris mēnešu vecāks ir grilbārs picērija «Ādaži», kur gaumīgi iekārtotajās telpās par apmeklētāju labsajūtu gādā lieliski sava amata meistari.  

 

Ne aiz trejdeviņām jūrām
1988.10.18 Darba Balss (Rīgas rajons)
Štālberga, L

🍕🍕🍕

Atbalsts daudzbērnu ģimenēm Latvijas laukos 

Agrofirmai «Ādaži» bija nepieciešamas 46 dienas, lai kopīgi ar dienvidslāvu firmu «Smelt» uzbūvētu savu jauno picēriju. Šim uzņēmumam ir arī viena jauna īpatnība. Proti, 49 procentus no būvei izlietotās summas veido kolhoznieku paju iemaksas, pārējo — agrofirmas līdzekļi. Turklāt priekšroka dota daudzbērnu ģimenēm ar četrām un vairāk atvasēm. Daudz bērnu prasa daudz naudas, ne katrai no šādām ādažnieku ģimenēm pajai nepaciešamā nauda ir krājkasē vai pajās. Arī tādā gadījumā agrofirmas valde nāk palīgā, sniedzot piecu tūkstošu rubļu pusotra procenta aizdevumu, jo zina, ka atmaksāsies. Pēc teorētiskiem aprēķiniem peļņa sagaidāma līdz 15 procentiem. Picērija atrodas Rīgas—Tallinas ceļa malā. Ēdienu tur gatavo arī pēc dienvidslāvu virtuves receptēm. Savstarpēji izdevīga sadarbība ar firmu «Smelt» turpinās. Viesi sāk būvēt sēklas kartupeļu glabātavu. Paredzēts uzcelt arī slimnīcas kompleksu agrofirmas darbiniekiem un viņu ģimeņu locekļiem.  

Atbalsts daudzbērnu ģimenēm 1988.06.09 Dzimtenes Balss A. M 🍪🍪🍪

Agrofirmā «Ādaži» atvērts jauns grilbārs picērija, kas uzbūvēta kopīgi ar Dienvidslāvijas firmu «Smelt» 45 dienās. Apmeklētājiem tur plašā izvēlē piedāvā aukstās un karstās uzkodas — piecu veidu picas, grilvistas, grauzdētas sviestmaizes, saldējumu un atspirdzinošus dzērienus. Daudzus ēdienus agrofirmas pavāri gatavo pēc dienvidslāvu virtuves receptēm, ko viņiem iemācījis firmas «Smelt» pārstāvis Milans Mocniks. 49 procentus no picērijas būvei izlietotās summas veido agrofirmas «Ādaži» darbaļaužu paju iemaksas. Tagad ar tādiem pašiem savstarpēji izdevīgas sadarbības noteikumiem firma «Smelt» sāk celt sēklas kartupeļu glabātavu. Paredzēts uzbūvēt arī slimnīcas kompleksu agrofirmas darbiniekiem un viņu gimeņu locekļiem.  

Grilbārā picērijā «Ādažos».

 V. Semjonova foto (LATINFORM) 

Savam latviešu kolēģim Dienvidslāvu pavārs Milans Močniks (no labās) māca cept picu

Cīņa

1988.05.26 Cīņa

Picas Latvijā

🍪 🍪 🍪

Latvijā pirmā picērija durvis vēra vēl padomju laikā - 1988.gadā kolhoza “Ādaži” ciematā. Latviešu un dienvidslāvu arhitektu veidotājā ēkā galdiņi atradās daļēji izolētās “kabatās”, veidojot intīmu gaisotni. Restorāns bija ļoti populārs un vienmēr pārpildīts. Picu pildījumi apmierināja teju visus ar “ārzemju ēdieniem” nelutinātos padomju pilsoņus. Otra picērija 1991.gadā tika atvērta kafejnīcas “Jānītis” telpās Rīgā, Elizabetes un Ernesta Birznieka-Upīša ielu stūrī. Little Johnny piedāvāja amerikāņu stila picas. 90.gados pie picērijas vienmēr stāvēja rinda. 1994.gadā darbu sāka pirmā Pica Lulū, ko atvēra no Kanādas atbraukušais latvietis Elmārs Tannis. Lulū raksturīgas eksotiskas picu receptes un neierastas mērces. Šī picērija pirmā Latvijā piedāvāja Havaju picu un pirmā sāka picu piegādi.  

Pārējie šobrīd Latvijā pazīstamie picēriju zīmoli darbību sāka 21.gadsimtā. 2001.gada decembrī Liepājā tika atvērta pirmā Čili Pizza. Šodien Čili picēriju tīkls izaudzis līdz vairāk nekā 20 picērijām Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā, Ogrē, Valmierā, Siguldā. Latvijā darbojas vēl vairākas populāras picērijas - CanCan Pica, Express Pizza un citas. Atvērts arī viens starptautiskā tīkla Hut Pizza restorāns. Pica kļuvusi par vienu no pieprasītākajiem ēdieniem un picēriju apmeklēšana ir daudzu ģimeņu neatņemamu tradīcija. Picas piedāvā gan ēšanai uz vietas, gan līdzņemšanai. Liela daļa restorānu piedāvā arī picu piegādi. Izvēle - no klasiskās Margaritas līdz dažādām Āzijas garšām.  

pirmā Latvijas picērija Ādažos; labajā pusē apakšā - picērijas “Little Johnny” reklāma

🍺 🍺 🍺

ĀDAŽU PICĒRIJĀ 

Šo ārēji nelielo, bet iekšēji ļoti .kompakto un ietilpīgo namiņu uz kolhoza celtnieku būvētajiem pamatiem samontēja Dienvidslāvijas speciālisti četros mēnešos. Bārā var pie kopējās letes nogaršot, piemēram, karstas mednieku desiņas, _nomalkot svaigu alu vai atspirdzinošu sulu, pamieloties ar saldējumu vai arī pasūtīt svinīgāku galdu atsevišķā kabīnē. Neatkarīgi no apmeklētāju pieplūduma katrā gadījumā te jūs apkalpos 40-45 minūšu laikā, ne ilgāk. Cenas, protams, neļauj pastāvīgi te pusdienot, bet kārdinošā ēdienkarte un augstas klases serviss ne vien vilina apciemot šo mājīgo iestādi, bet arī sagādā ciemiņiem patīkamu omu, ļauj atbrīvoties no ikdienas stresiem. 

Picērijas namiņš ārēji atgādina drīzāk kādu izstādes paviljonu nevis virtuvi. 

Karstie ēdieni tiek gatavoti apmeklētāju acu priekšā: labu apetīti!

ĀDAŽU PICĒRIJĀ 1989.02.23 Padomju Ceļš (Ogre) Pelnika, L.

🍕🍕🍕

Pirmie akcionāri un paju biedri 1989.06.01 Zinātne un Tehnika

🍪 🍪 🍪

Par Ādažu picērijas ēdienkartes dažādību un mūsu apetīti rūpējas šefpavāre Ināra Rīdere. 

- Laba speciāliste, kam rūp savas firmas gods,  - spriež kolēģi un picērijas apmeklētāji. 

* Ādažu ritmi / 28.02.1989

💲💸💲💸💲💸💲

Vēlākos gados picērijas telpas ieņēma laimētava - vienos priekos😉

 

 

  

  

-

Picērijas atklāšana *

Top picērija

·     Līdz ar dzelzs aizkara krišanu Latvijā pica kā ēdiens ienāk 80 to gadu beigās. Viena no pirmajām picērijām Latvijā tiek atklāta Ādažos 1988.gadā. Restorāns ir populārs un vienmēr pārpildīts. Lai rezervētu galdiņu jāizmanto paziņu paziņu kontakti. Latviešu un dienvidslāvu arhitektu kopīgi veidotājā ēkā galdiņi atrodas daļēji izolētās “kabatās” jeb istabās. Grezni aizkari, mīksti krēsli, sveču gaisma veido intīmu gaistoni. Ģimenes dodas uz picēriju svētkos, piemēram Zinību dienā - 1. septembrī. Picu pildījumi ir ļoti garšīgi un neatstāj vienaldzīgus pat vislielākos skeptiķus. Apetīti rosina atmosfēra un ēdiena eksotiskums.

·  Rīgā viena no pirmajām picērijām "Little Johnny's" tiek atvērta 1991.gadā. Taču, kas gan varētu būt labāks par karstu, tikko no krāsns izņemtu picu, no kuras pil izkusis siers? Pēc šādām picām 90.tajos gados “Little Johnny” rindās stāvēja visa vecuma pārstāvji. Tieši no ASV nāk tradīcija picas pildīt ar neierastām garšām un sastāvdaļām. Ēst – est.lv picērija “Zaļais Maksis” piedāvā “Brieža picu”, kuras sastāvā ir brieža gaļas desa un pat dzērvenes.

·   1994. gadā savu darbību sāk Pica Lulū, kas sevī iemieso jauneklīgu trakulīgumu. Eksotiskas picu receptes un neierastas mērces – Pica Lulū arī aizsāk picu piegādi Latvijā. Picu Lulū ir dibinājis savulaik viens no populārākajiem un atraktīvākajiem Latvijas pavāriem - Elmārs Tannis. Tannis ir Kanādas latviešu pēctecis, kurš1992. gadā par dzīvesvietu izvēlējās Latviju un ar oriģinālu, jautru un atraktīvu pieeju joprojām iepazīstina publiku ar dažādām etniskajām virtuvēm – meksikāņu, japāņu, u.c. Lulū picērijās patiesi var sajust ārzemniecisku atmosfēru. Klientus apkalpo komunikabli viesmīļi un skan enerģiska mūzika. Lulū picas ir pieejamas visu dienu un tieši šī picērija pirmā piedāvāja gardo Havaju picas versiju ar vistas gaļu un ananāsiem.

·         Amizanta ir sakritība, ka tajā pat laikā parādās televīzija ar nosaukumu “Picca TV”. Picca TV bija TV kanāls, kurš izveidots 1994. gadā, bet 1996. gadā, apvienojoties ar NTV-5, pārtapa par LNT. Tā īpašnieks bija Andrejs Ēķis. Šeit varēja redzēt ko neierastu un krāsainu, tostarp raibas reklāmas, animācijas filmas u.c., kā nacionālajos TV kanālos. Tā apmēram vienlaicīgi aizsākas komerctelevīzijas un picas ēdienu kultūra Latvijā.

·    Šobrīd populārākā picērija Latvijā ir “Čili Pizza”, kas savas picas arī piegādā klientiem. Pirmā “Čili Pizza” picērija Latvijā tika atvērta 2001. gada decembrī Liepājā. Četrpadsmit gadu laikā “Čili Pizza” picēriju tīkls paplašinājies līdz 23 picērijām Rīgā, Jūrmalā un Latvijas reģionu lielākajās pilsētās – Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā, Ogrē, Valmierā un Siguldā.

·  Picēriju apmeklēšana gadu gaitā ir kļuvusi par daudzu ģimeņu neatņemamu tradīciju, it īpaši, lai atzīmētu skolas sākumu vai citus svinīgus notikumus, jo picērijas vienmēr piedāvā īpaši veidotas bērnu ēdienkartes. Ēdienu klāstu papildina makaroni jeb pasta, salāti, plaša dzērienu izvēle un, protams, visdažādākās picas. Šobrīd Rīgā ir vairāk kā 60 restorāni, kas piedāvā ēdienkartes visadažādakajām gaumēm. Izvēlētos ēdienus iespējams gan ēst uz vietas, gan pasūtīt līdzņemšanai, kā arī lielākajā daļā restorānu tiek pēdāvāta ēdienu piegāde.

==========================================

TREJĀ SADARBĪBĀ 

Agrofirmā «Ādaži» atvērts jauns grilbārs picērija, kas uzbūvēta kopīgi ar Dienvidslāvijas firmu «Smelt» 45 dienās. Apmeklētājiem tur plašā izvēlē piedāvā aukstās un karstās uzkodas piecu veidu picas, grilvistas, grauzdētas sviestmaizes, saldējumu un atspirdzinošus dzērienus. Daudzus ēdienus agrofirmas pavāri gatavo pēc dienvidslāvu virtuves receptēm, ko viņiem iemācījis firmas «Smelt» pārstāvis Milans Močniks.

Četrdesmit deviņus procentus no picērijas būvei izlietotās summas veido agrofirmas «Ādaži» darbaļaužu paju iemaksas. Tagad ar tādiem pašiem savstarpēji izdevīgās sadarbības noteikumiem firma «Smelt» sāk celt sēklas kartupeļu glabātavu. Paredzēts uzbūvēt arī slimnīcas kompleksu agrofirmas darbiniekiem un viņu ģimeņu locekļiem.

* fragments no raksta "Trejā sadarbībā" - laikraksts "Darba Balss" / 26.05.1988.

Nodota ekspluatācijā 1988.gada 17.maijā

Picērijas atklāšanas pasākumā dejo Ināra Donika un Jānis Sirlaks

Picērijas atklāšanas pasākumu kuplina dejotāji - Ināra Donika un Jānis Sirlaks, kā arī  kultūras nama mūziķi un sieviešu vokālais ansamblis

Dienvidslāvu pavārs Milans Močniks (no labās) māca cept picu savam latviešu kolēģim Uldim Briedim.

 

-