ANDRIS VENSKIS, hidroģeologs
Mazā Baltezera kanāls ir izrakts gadsimta sākumā pēc holandiešu projekta un tas kalpoja koku pludināšanai no Gaujas uz ezeru un tālāk uz Rīgas uzņēmumiem. Kanāls ir 3 kilometrus garš, līdz 5 metrus dziļš un pie dibena ap 6 metrus plats. Līmeņu starpība Gaujā un ezerā ir 3 metri, tādēļ pat vasarās, kad līmenis bija minimāls, caurplūde bija ne mazāka par vienu kubikmetru diennaktī. Tas nodrošināja ne tikai kokmateriālu piegādi rūpnīcām vajadzīgajā laikā, bet arī normālu ūdens apmaiņu abos Baltezeros.
Vārdu sakot, kanāls bija kā ezeru plaušas, sevišķi tādēļ, ka no Gaujas pieplūda tīrs un nepiesārņots ūdens. Kanālā bija ierīkotas divas slūžas, no kurām vienas atradās kanāla augšgalā, pie Gaujas, un atgādināja vārtus, bet otras - zemāk, tuvāk ietekai Mazajā Baltezerā. Slūžas, jadomā, kalpoja koku pludināšanai un kanāla gultnes pasargāšanai plūdu un ledus iešanas laikā. Sevišķi liela nozīme Mazā Baltezera ūdens apmaiņai bija tad, kad sākās gruntsūdens krājumu mākslīga papildināšana centralizētās ūdensgūtnes Baltezers rajonā. Šim nolūkam izmantoja Mazā Baltezera ūdeni - ap 100 000 kubikmetru diennaktī, kas labi attīrījās infiltrācijas procesā no speciāliem baseiniem pirms nokļūšanas ekspluatācijas urbumos. Kanāls bija normālā stāvoklī vēl astoņdesmitajos gados, ja neskaita smilšu sanesumus tā gultnē, kurus nebija sarežģīti iztīrīt. Bet tad tika likvidētas abas slūžas. Augšējās (vārti) tika vienkārši sadedzinātas, bet otras neatvēra palu laikā, tādēļ tika izrauta jauna gultne, apejot slūžas. Nezinu, uz kā sirdsapziņas ir šāda kanāla ekspluatācija, bet fakts ir tas, ka Mazā Baltezera plaušas būtībā nedarbojas. Pirmkārt, kanāls pienests ar metru biezu smilšu slāni, otrkārt, veco slūžu (vārtu) vietā ir ierīkota caurteka - regulators (betona kaste 2x2 m). Tas pats par sevi nebūtu nekas slikts, tikai vai nu caurteka iebūvēta par augstu, vai arī smilšu sanesums ir tik biezs, ka caur to tek tikai daži litri ūdens sekundē. Pie caurtekas izveidojies vesels koku un žagaru krāvums, kas apgrūtina caurplūdi. Pie minimālajiem līmeņiem caurplūde dabīgi līdzināsies nullei. Pašlaik kanāls strādā kā liela drena, uztverot gruntsūdeņus no piegulošajām platībām. Tādējādi Mazais Baltezers ir spiests elpot caur kanālu, kurš to savieno ar Lielo Baltezeru un tālāk ar piesārņotajiem Juglas ezeru un Ķīšezeru. Protams, Mazajā Baltezerā nonāk gan piesārņotie ūdeņi no Sarkandaugavas rajona, gan sāļie Rīgas jūras līča ūdeņi. Šis process sasniedz savu maksimumu ziemeļrietumu vēja laikā. Piesārņotos ūdeņus atšķaida vienīgi ezeram pieplūstošie gruntsūdeņi, kuru daudzums nav noteikts, bet aptuveni tas varētu būt ap 20 000 kubikmetriem diennaktī. Lai gan ūdens sastāvs abos Baltezeros pasliktinās, tomēr tie kalpo arī zivsaimniekiem, kuriem par to būtu sakāms savs vārds. Lai novērstu abu Baltezeru turpmāku piesārņošanu, kanāls jāsaved kārtībā - jānojauc vai jāsakārto lejasgala slūžas un jāiztīra kanāla gultne. Šim nolūkam varētu izmantot nelielas jaudas zemessūcēju, kādu kādreiz lietoja saimniecībā Ādaži. Pie kanāla iztekas jāiebūvē dzelzs restes, kas neielaistu kanālā peldošos ledus gabalus, kokus un citas drazas, jānoorganizē attiecīgs ekspluatācijas dienests. Te savs vārds jāsaka hidrologiem un vides aizsardzības speciālistiem. Kanāls jāsaved kārtībā nekavējoties, jo minimālo līmeņu laikā, iegriežoties ziemeļrietumu vējiem, abu Baltezeru piesārņojuma pakāpe var sasniegt katastrofiskus izmērus un tādējādi var atkārtoties zināmais Juglas ezera variants.
Vārdu sakot, kanāls bija kā ezeru plaušas, sevišķi tādēļ, ka no Gaujas pieplūda tīrs un nepiesārņots ūdens. Kanālā bija ierīkotas divas slūžas, no kurām vienas atradās kanāla augšgalā, pie Gaujas, un atgādināja vārtus, bet otras - zemāk, tuvāk ietekai Mazajā Baltezerā. Slūžas, jadomā, kalpoja koku pludināšanai un kanāla gultnes pasargāšanai plūdu un ledus iešanas laikā. Sevišķi liela nozīme Mazā Baltezera ūdens apmaiņai bija tad, kad sākās gruntsūdens krājumu mākslīga papildināšana centralizētās ūdensgūtnes Baltezers rajonā. Šim nolūkam izmantoja Mazā Baltezera ūdeni - ap 100 000 kubikmetru diennaktī, kas labi attīrījās infiltrācijas procesā no speciāliem baseiniem pirms nokļūšanas ekspluatācijas urbumos. Kanāls bija normālā stāvoklī vēl astoņdesmitajos gados, ja neskaita smilšu sanesumus tā gultnē, kurus nebija sarežģīti iztīrīt. Bet tad tika likvidētas abas slūžas. Augšējās (vārti) tika vienkārši sadedzinātas, bet otras neatvēra palu laikā, tādēļ tika izrauta jauna gultne, apejot slūžas. Nezinu, uz kā sirdsapziņas ir šāda kanāla ekspluatācija, bet fakts ir tas, ka Mazā Baltezera plaušas būtībā nedarbojas. Pirmkārt, kanāls pienests ar metru biezu smilšu slāni, otrkārt, veco slūžu (vārtu) vietā ir ierīkota caurteka - regulators (betona kaste 2x2 m). Tas pats par sevi nebūtu nekas slikts, tikai vai nu caurteka iebūvēta par augstu, vai arī smilšu sanesums ir tik biezs, ka caur to tek tikai daži litri ūdens sekundē. Pie caurtekas izveidojies vesels koku un žagaru krāvums, kas apgrūtina caurplūdi. Pie minimālajiem līmeņiem caurplūde dabīgi līdzināsies nullei. Pašlaik kanāls strādā kā liela drena, uztverot gruntsūdeņus no piegulošajām platībām. Tādējādi Mazais Baltezers ir spiests elpot caur kanālu, kurš to savieno ar Lielo Baltezeru un tālāk ar piesārņotajiem Juglas ezeru un Ķīšezeru. Protams, Mazajā Baltezerā nonāk gan piesārņotie ūdeņi no Sarkandaugavas rajona, gan sāļie Rīgas jūras līča ūdeņi. Šis process sasniedz savu maksimumu ziemeļrietumu vēja laikā. Piesārņotos ūdeņus atšķaida vienīgi ezeram pieplūstošie gruntsūdeņi, kuru daudzums nav noteikts, bet aptuveni tas varētu būt ap 20 000 kubikmetriem diennaktī. Lai gan ūdens sastāvs abos Baltezeros pasliktinās, tomēr tie kalpo arī zivsaimniekiem, kuriem par to būtu sakāms savs vārds. Lai novērstu abu Baltezeru turpmāku piesārņošanu, kanāls jāsaved kārtībā - jānojauc vai jāsakārto lejasgala slūžas un jāiztīra kanāla gultne. Šim nolūkam varētu izmantot nelielas jaudas zemessūcēju, kādu kādreiz lietoja saimniecībā Ādaži. Pie kanāla iztekas jāiebūvē dzelzs restes, kas neielaistu kanālā peldošos ledus gabalus, kokus un citas drazas, jānoorganizē attiecīgs ekspluatācijas dienests. Te savs vārds jāsaka hidrologiem un vides aizsardzības speciālistiem. Kanāls jāsaved kārtībā nekavējoties, jo minimālo līmeņu laikā, iegriežoties ziemeļrietumu vējiem, abu Baltezeru piesārņojuma pakāpe var sasniegt katastrofiskus izmērus un tādējādi var atkārtoties zināmais Juglas ezera variants.
Baltezera kanāls. |
Mazā Baltezera plaušas |
1995.07.12 Neatkarīgā Rīta Avīze
VENSKIS ANDRIS |
------------------------------
Baltezera problēmu varētu atrisināt Gaujas kanāls
Mazais Baltezers, kas reiz tika uzskatīts par vienu no tīrākajiem Latvijas ezeriem, arvien vairāk tiek piesārņots, taču nekas reāli netiek darīts, lai to glābtu.
Latvijas makšķernieku apvienības priekšsēdētājs Egons Simsons atceras Baltezeru ar dzidru ūdeni, straumi – caurteci, kas vajadzīga, lai ūdens būtu kvalitatīvs.
"Zivis mirst visur, bet domāju, ka Baltezerā mirst tāpēc, ka tām trūkst skābekļa. Ūdenim nav caurteces, jo ir ciet Gaujas kanāls. 20 gadus nevar atrast risinājumu. Agrāk te bija straume, bija tīrākais ūdens. Cilvēki nesaprot, ka ūdens sasilstot izdala toksīnus un karstā laikā vispār nav skābekļa. Ūdens zied visur, bet šeit sevišķi. Agrāk darbojās attīrīšanas iekārtas, arī tās tagad nedarbojas. Ezers ir pamests novārtā. Mēs paši cīnāmies par ezeru – ielaižam zivis, noņemam tīklus. Cilvēki ir pieraduši – kur dzīvo, tur mēslo," saka E. Simsons.
Ādažos ir vienīgais kanāls Latvijā, kas savieno Gauju ar Daugavu. Pirms divdesmit gadiem tas vēl darbojās. E. Simsons uzskata, ka tieši šī kanāla darbība atrisinātu ezera bojāeju: "Šo ezeru zinu no tiem gadiem, kad šeit bija straume, tīrs, dzidrs ūdens, kad darbojās Gaujas kanāls. Tas ir līdzīgi, kad cilvēkam ir nosprostota vēna, un viņš sāk slimot. Te ir tieši tas pats – nav caurteces. Ādažos ir arī jaunas attīrīšanas iekārtas, kāpēc nevar pieslēgties tām? Pašvaldībai ir atzinums no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), no zivsaimniecības pārvaldes, kāpēc vajag atjaunot kanālu. Vecā sasaukuma deputātiem tas nebija izdevīgi. Tagad varētu rakt un darīt, bet nav naudas. Jaunā pašvaldība kaut ko dara – nopirka divas laivas, lai varētu kontrolēt.
Latvijā ir maz ezeru, ko apsaimnieko pašvaldības. Baltezers arī ir valsts ezers, un nevar saprast, atdos vai neatdos to pašvaldībai. Loģiski būtu atdot, jo valsts pati galā netiek. Šeit vajadzētu vienkārši atbraukt ministrijai karstā laikā, aukstā laikā, paņemt ūdens paraugus un uztaisīt analīzes. Pēc analīzēm redzētu, kas jādara, lai ūdens nebūtu kaitīgs. Agrāk tas bija tīrākais Pierīgas ezers. Tā ir cilvēku neizdarība, negribēšana, jo domā, ka daba ir pēdējā vietā."
E. Simsons saka, ka Latvijā ir tikai 30 vides inspektori un speciāla brigāde, kas var noņemt ūdenim analīzes. Bet nekas netiek darīts, lai atrisinātu vides problēmas Mazajā Baltezerā. "Te ir jāstrādā kopā VARAM un pašvaldībai, bet nekas netiek darīts, nevienu neinteresē. Jau cik gadus nevarēja uzlikt zīmes, ka šeit nevar braukt ar ūdensmotocikliem. Tagad beidzot pašvaldība solīja uzlikt. Nevar jau nevienu sodīt, ja nav zīmes. Tagad ir vieglāk kontrolēt, jo pašvaldības policijai ir laivas," viņš piebilst.
Vēl viena problēma, ko atrisinātu kanāla atjaunošana, ir pavasara plūdi. "Tad, kad bija kanāls, šeit nekad pavasaros nebija plūdu. Vajag attaisīt kanālu, slūžas, un ezers atkal atdzīvosies," uzskata speciālists.
08.09.2014
Sollija Lipore
=