Ādažu fenomens / A.Zusāne par Ādažiem <>

Ādažu fenomens

"Mēs strādājam vairāk nekā citi! Tādēļ arī dzīvojam labāk!" - šādu patiesību dzirdēju "Ādažos". Šis vārds izsaka daudz, bet ne visu. Tādēļ iepazīsimies! Te cilvēki strādā. Gan ar rokām, gan ar prātu. Cik vienkārši un pārsteidzoši tas skan! Bet tieši šis apstāklis viņus ir pacēlis augstāk par citiem. Te nav tā smacējošā bezcerības mākoņa, kas daudzviet nogūlis pār lauku kopsaimniecībām. Pelēkā ziemas rīta stundā celtnieki rosās uz jaunbūves jumta. Tajā pašā stundā administrācijas pārstāvji pulcējas uz ražošanas apspriedi. Ar dokumentu mapēm šurp steidzas kāda grāmatvedības darbiniece. Pie sienas, visiem skatāms un vērtējams, ir saraksts ar amatpersonu pienākumiem. Katrs var izlasīt - par kādu ražošanas jomu atbild konkrētais vadītājs. "Ādaži", gan slavēti, gan pelti, stāv savā vietā. Arhitektoniski dažādas ir ēkas, kas sapulcējušās ciemata centrā; ar estētisku gaumi veidota ainava, vērienīgums un plaša rocība ir manāma apkārtnē. Jā, to visu redzot, es nemaz nebrīnos par skaudības dzelkšņiem daža nekompetenta "vērtētāja" valodā. Darbu jau parasti neredz, bet to lielo peļņu gan. Tādēļ slavēts un pelts ir arī agrofirmas priekšsēdētājs Alberts Kauls. Un ja nu vēl klāt nāk tās politiskās vētras... Grūti ir būt bākai vējā. Zemei piekļāvīgu zālīti brāzmas neskar. Pēc tam viņa atlieksies un čabēs, žēlosies un švīkstēs ilgi un apnicīgi. Bet bāka mirdz, rāda ceļu. Un "Ādaži" ir bāka. Neticat? Tad klausieties un vērtējiet! Vidējais izslaukums no govs - 5500 kilogramu gadā, graudaugu ražība - 55 centneri no hektāra, kartupeļu svars viena hektāra platībā - 380 centneru (pēc Holandes tehnoloģijas ieviešanas kartupeļu ražība palielinājusies divkārt). Lopbarības sakņaugu raža - 700 centneru, daudzgadīgo zālāju siens - 85 centneri no hektāra. Šie rādītāji liecina par pašu galveno - pareizu un intensīvu zemes izmantošanu. Sasaistē ar to pilnveidojas visa agrofirmas programma: ražot - pārstrādāt - pārdot. Problemātiska kļuvusi kartupeļu pārstrādes kombināta celtniecība. Jā, arī bagātajiem"Ādažiem" jaunais nodokļu likums uzlicis plecos smagu jo smagu nastu. "Ādažiem", kuru realizācijas ieņēmumi gadā sasniedz 110 miljonus rubļu un kuru rentabilitāte - 75 procenti. Ar šo gadu ilgtermiņa kredītu procentu maksājumi palielināšoties astoņas reizes. Jaunajā kartupeļu pārstrādes kombinātā paredzēts ražot divpadsmit dažādus kartupeļu izstrādājumu veidus. Tas top sadarbībā ar somu firmu "Raisio". Taču, lūk, šie nepabeigtās ražošanas astoņi miljoni rubļu - kur tos saņemt, ja valdība ar nodokļiem grasās sev pievākt lauvas tiesu?! Cik tad sen atpakaļ, kad gandrīz vai piespiedu kārtā agrofirmai uztiepa cūkkopības kompleksa būvi? Tagad ar steigu jāmaksā daudzkāršotie procentu maksājumi par ilgtermiņa kredītu, bet kombinēto lopbarību nav no kā gaidīt. Problēmas, problēmas. Taču "Ādažos" ar tām galā tiks. Un mēs vēl atgriezīsimies agrofirmā ne vienu reizi vien, jo šeit ir tik daudz ko redzēt un daudz ko mācīties. 

1. Saimnieki 

Cik nožēlojama un bezjēdzīga man šķiet kampaņa par zemes sadalīšanu, zemes reformas lēmumu garā pēc tam, kad esmu redzējusi "Ādažus". Tieši šeit un tikai šeit ir vērojama augsti attīstīta ražošanas organizācija - tas derīgais, ko varam aizgūt no Rietumiem - ar kompjuterizācijas sistēmu, ar jaunu darba formu nemitīgiem meklējumiem, ar ārzemju firmu pieredzes apgūšanu. Jau pieminētā kartupeļu audzēšana pēc Holandē apgūtas tehnoloģijas, pārstrādes uzņēmums sadarbībā ar somiem. Partnerattiecībās ar Vācijas firmu tapis projekts par akciju sabiedrību. No rokas rokā iet krievu valodā publicētā nupat klajā laistā grāmatiņa  par japāņu menedžeru darbību. Un ne jau tas vien. Ignorēt to visu un jūsmot par patriarhālu, būtībā feodālu zemnieka sētu - kāds absurds! Protams, arī zemnieka sētai ir un var būt sava vieta. Taču, kā saka, - viss darāms ar mēru un saprātu. Mani sarunu biedri ir agrofirmas kompjuterizācijas sistēmas vadītājs Egils Kietis un galvenā ekonomiste Anita Kleinberga. Viņu domas: - Akciju sabiedrību veidojam pēc Eiropas likumiem un pieredzes. Lūk, te, vairākās biezās mapēs ir dokumenti par akciju sabiedrību, kurus izstrādājusi VFR firma. Mēs esam tās agropartneri. Nesen arī musu republikā apstiprināja likumu par akciju sabiedrībām. Presē tas nav atrodams un, protams, uz tāda līmeņa kā Rietumos nav. Mūsu agrofirma veidojusies laika gaitā no trīspadsmit kādreizējām kopsaimniecībām. Pašlaik strādā 4500 darbinieku. Pensionāru kārtā iegājuši 800 cilvēku. Daļu īpašumu sadalīsim, daļu atstāsim koplietošanā. Ne mazāk kā četrus procentus gadā uz katru īpašuma rubli izmaksāsim dividendēs. 

Apmēram divi miljoni no peļņas aizies šim nolūkam. Tātad, akciju kapitāls. Kam to dosim? Pašreiz strādājošiem un pensionāriem, tāpat arī kolhoza dibinātājiem mantiskās daļas aprēķins būtu pārāk sarežģīts, koeficients viņu daļai 1,5. Akciju kapitāla aprēķināšanā vadāmies pēc diviem kritērijiem: kolhozā nostrādātais laiks un darba alga pēdējos piecos gados. Katram topošajam akcionāram esam aprēķinājuši vajadzīgos datus un iepazīstinājuši viņu ar tiem. Kā apstiprinājums par iestāšanos akciju sabiedrībā kalpo viņa paraksts. Tad sasauksim pirmo akcionāru sapulci. Būtība jau nav tikai tā, ka gada beigās cilvēks saņems dividendi. Līdz pamatiem mainās ražošanas attiecības. Divas līdz šim karojošās puses - administrācija un strādnieki nonāk pie kopīgas valodas. Par pārvaldes līmeņiem vēl stingri domājam. Ar katru vadītāju gada sākumā tiek noslēgts individuālais līgums, kurā sīki un detalizēti uzskaitīti pienākumi, tiesības, alga (arī prēmijas), kā arī saimnieciskā aprēķina uzdevums. Tā turpmāk agrofirmā strādās akciju kapitāla īpašnieki un darba ņēmēji. Tie lielākoties būs vieni un tie paši, jo, lai gan akciju kontrolpaketes īpašnieks var arī nestrādāt un gada beigās saņemt savu dividendi, no tās vien taču neizdzīvot. Kā akciju kapitāla īpašnieks cilvēks saņems savus dividendes procentus gada beigās, bet kā darba ņēmējs viņš saņems algu. Akciju sabiedrība neveidojas tukšā vietā, tās priekšnoteikumi veidojušies jau sen. Pašlaik saimniecībā darbojas 115 struktūrvienības, katra ar savu saimnieciskā aprēķina uzdevumu, kas virzīts uz gala rezultātu. Sākumā saimnieciskā aprēķina uzdevumu gatavojām trīs gadus. 
Pašlaik ar to nodarbojamies divus mēnešus. Sagatavojam projektu katrai ražošanas struktūrvienībai. Darba kolektīvi tos izskata un apstiprina. Ir mums saimniecībā iekšējās cenas, taču būtība ir šāda: katrs saimnieciskā aprēķina uzņēmums par visu maksā, un, savukārt, tam par visu maksā. Ražošanas apspriedes pie mums arī rit tīri, gandrīz mūsdienu, teiksim tā, kapitālisma garā - "kā ražot vairāk un tērēt mazāk". Visos aprēķinos neatsverami  palīgi ir kompjūteri. Nu kaut vai, lai aprēķinātu, kāda efektivitāte ir, strādājot ar jaunu traktoru. Darba samaksu tas šajā gadījumā neietekmēs. Ekonomistu blokā strādā tikai trīs cilvēki, bet kādu milzīgu darbu viņi veic! Galvenā ekonomiste ir uztraukusies par jaunizveidoto nodokļu sistēmu. Kā nu ne? Nodokļos būs jāieskaita piecas reizes lielāka summa nekā līdz šim. Cenu kompensācijai pie darba algām no agrofirmas līdzekļiem nepieciešami četri miljoni rubļu. Ja tik stabilai un bagātai saimniecībai ir pamats uztraukumam, ko tad lai saka parastas ierindnieces? Laikam taču par aplamo politiku ir pamats uztraukties arī mums. Ne tikai klaigāt par abstraktu brīvību. ... Pie autobusu pieturas pienāca kāda inteliģenta izskata sieviete. Brīdi vērojusi viņu, es pavisam neieinteresēti pajautāju: - Dzird, ka pie jums veidojoties akciju sabiedrība. Vai jūs arī būsiet akcionāre? - Es pati gan ne, bet mans dzīvesbiedrs gan īstens bagātnieks. Jau parakstījās par iestāšanos. Viņš ir parasts strādnieks, bet cik daudz ekskursijās braucis! Kādi tik piedāvājumi viņiem nav! Reizēm taisni vai skaudība pārņem! - Vai jūs pati nestrādājat "Ādažos"? - Strādāju. Par skolotāju. Mūsu skolā divas plūsmas, apmēram 1400 bērnu. Mēs runājam vēl. Arī par šodienas politiskajām kaislībām. Un tomēr secinājām: galvenais taču ir "Ādažu" augstais dzīves līmenis. 

Tātad - "Ādaži". Vieni peļ, otri slavē. Stāv savā vietā slavenā agrofirma un tās ļaudis. Aug augumā viņu darbs. Bākām ir savs liktenis. Ceļu rādīt. 

Ādažu fenomens

1991.02.16 Cīņa

A. ZUSĀNE

=================

2.Kartupeļu epopeja

Tas liekas tik vienkārši - kartupeli izaudzēt! Pavasarī ieliec to zemē, vasarā pāris reizes atvago un tad kā nu Dieviņam labpatiks - tādu ražu novāksi. Ar ko man sākt, lai pēc iespējas pilnīgāk Tevi, lasītāj, iepazīstinātu ar Ādažu pieredzi intensīvās kartupeļu audzēšanas jomā? Vai ar ražības pieaugumu, kas pats par sevi izsaka tik daudz? (1975.gadā Ādažos izauga 127 centneri no hektāra, pēdējos gados ražība - ne mazāka par 380 centneriem no hektāra.

 Republikas vēl joprojām ir 1975. gada līmenī, ar trīs reizes zemāku vidējo ražību). Vai sākt ar meristēmu laboratoriju, kurā gatavo veselīgu, bezvīrusu sēklas materiālu? Vai sākt ar ādažnieku pašu konstruētajiem agregātiem, kas kopā ar importa tehniku pilda savas funkcijas kartupeļu audzēšanā? Vai varbūt ar cilvēku godaprātu un pienākuma apziņu, kas ir visas šīs tehnoloģijas un jebkura kārtīga darba pamatā? Tu piedod man lasītāj, bet es nevaru atteikties no apbrīnas un cieņas pret šiem cilvēkiem. Ideju izteikt, pamest gaisā kā krāsainu balonu ir tik viegli! Bet šo ideju realizēt vispieņemamākā veidā, gūt reālu labumu no tās - tas taču ir galvenais. Citādi idejas ir kā varavīkšņaini ziepju burbuļi, nevienam nevajadzīgi un tukši. Man priekšā uz galda brošūriņa "Ieteic un piedāvā agrofirma "Ādaži". Kartupeļu intensīvās audzēšanas tehnoloģija". Izstrādājot kartupeļu audzēšanas intensīvo tehnoloģiju, izmantoti pētījumi, analīzes un pirmrindas pieredze, kas gūta gan Latvijas Lauksaimniecības un elektrifikācijas ZPI, gan Igaunijas Zemkopības un meliorācijas ZPI, gan PSRS Centrāla nemelnzemes lauksaimniecības un elektrifikācijas ZPI, gan Ļeņingradas un Baltkrievijas ieteikumi un pieredze, gan vairāku ārzemju firmu ieteikumi (Holandes, Somijas, VFR), gan,  protams, pašā agrofirmā uzkrātā pieredze. Intensīvo tehnoloģiju izstrādājuši un noformējuši agrofirmas "Ādaži" speciālisti Vissavienības Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa A.Kaula, bioloģijas zinātņu kandidāta D.Pakalna un tehnisko zinātņu kandidāta J.Zariņa vadībā. "Ādažu" valdes priekšsēdētāja vietnieks lauksaimnieciskajā ražošanā A.Ūdris pašlaik ir republikas kartupeļu audzēšanas asociācijas prezidents. Viņa pārziņā attiecības ar partnersaimniecībām. Ādažos kartupeļu audzēšanas jomā ir uzkrāta un izanalizēta pieredze augsnes apstrādē un kartupeļu stādījumu kopšanā, augu aizsardzības pasākumu realizācijā, kartupeļu novākšanā, transportēšanā un glabāšanā. Te ieviesta biotehnoloģiskā metode no vīrusiem atveseļota sēklas materiāla ieguvei un pavairošanai, izmantojot meristēmaugus, apgūta principiāli jauna (Holandes) kartupeļu audzēšanas tehnoloģija. Tādēļ Ādaži ir kļuvusi par industriālas kartupeļu audzēšanas, kuru partnersaimniecības noslēdz līgumus par sēklas materiāla iepirkšanu, par intelektuālā rakstura konsultācijām un citāda veida palīdzību, kopīgi tiecoties uz vienu mērķi - augstvērtīgu un ražīgu kartupeļu ražu. Otro gadu ar Ādažiem sadarbojas kopsaimniecība "Liepupe". Galvenais agronoms Aivars Ilgavīzis pastāsta, ka iepriekšējā gadā saimniecībā audzējusi kartupeļus pēc intensīvās tehnoloģijas 15 hektāru platībā, Šogad to darīs jau 50 hektāru apjomā. Līgumā paredzēts, ka Ādaži nodrošinās ražu - 250 centneru no hektāra. Ir iespējas ražību vēl celt, tādējādi peļņa tiek arī partnersaimniecībai. Ar Ādažiem sadarboties izdevīgi arī tajā ziņā, ka ir zināma vieta, kurp vest realizācijai kartupeļus. Citādi ir gadījies, ka viena sagādes organizācija pieņem noteiktu daudzumu, jāmeklē, kur likt pārējos kartupeļus. Tagad lieta zināma. Kartupeļu kravas galamērķis rudenī - Ādaži. "Liepupei" savās mājās glabātuvju nav, tādēļ viena problēma atkrīt. Vairākus gadus ar Ādažiem sadarbojas zinātniskas pētniecības saimniecība "Krimulda". Tās direktors ir intensīvās kartupeļu audzēšanas tehnoloģijas entuziasts. Arī no Vidrižiem atsauksmes labas. Tātad - kartupeļu raža ir atkarīga no bumbuļu skaita, veģitācijas perioda ilguma, bumbuļa masas ikdienas pieauguma. Bumbuļu skaits savukārt atkarīgs no produktīvo stublu skaita, bumbuļu skaita uz katru produktīvo stublu, kopējā stublu skaita hektāra, šie rādītāji savukārt saistīti ar asnu skaitu uz bumbuli, ar stādījuma biezību, šiem rādītājiem pakārtoti, bet tāpāc ne mazsvarīgāki - bumbuļu izmēri, to glabāšanas apstākļi un aizsardzības pasākumi. 

Veģetācijas periods savukārt atkarīgs no iepriekšējās diedzēšanas rezultātiem, izstādīšanas laika, lakstu novākšanas laika. Bumbuļu masas ikdienas pieaugums atkarīgs no augsnes tipa, tās mitruma režīma, mēslojuma, augu aizsardzības. Šajā posmā svarīga nozīme ir augsnes gatavošanai, stādīšanas tehnoloģijai. Tā katrs posms kartupeļu audzēšanā saistīts ar visiem pārējiem posmiem un elementiem. Katram šīs sistēmas elementam un niansei izstrādāts visoptimālākais variants. Izstrādāts ne jau uz mūžīgiem laikiem, analīžu struktūra un rezultāti mainās. Dialektika: "Pastāvēs, kas pārvērtīsies!" Arī es esmu tīras vides un ekoloģijas aizstāve, tādēļ ar aizdomām klausos par herbicīdiem un ķimikālijām, kas nepieciešamas kartupeļu stādījumiem. Klausos un božos; redz, kādi! Arī viņi nevar iztikt bez indēšanas. Tādas, lūk, ir emocijas bez zināšanām. Tad, kad esmu uzzinājusi par izplatītākajām slimībām un kaitēkļiem, jā - tad es vairs nedomāju ticēt savām emocijām bez prāta līdzdalības. Jo zinu, ka raža var iet bojā pat visā pilnībā, ja vīrusu slimībām un kaitēkļiem ļaus pilnu vaļu. Lūk, vesala plejāde vīrusu, kas to vien gaida, lai ar pašu izraisīto slimību palīdzību pievāktu "krietnu daļu ražas: X - vīruss, M - vīruss, S - vīruss, V - vīruss, L - vīruss, rattle vīruss - katrs ar savu specifisku un ļaunumu atnesošu iedarbību. Ienaidnieku skaitā vēl minami - kartupeļu nematode, stublu nematode, Kolorādo vabole, laputis, kartupeļu lakstu puve, kraupis. Sēklas kartupeļus Ādažos glabā glabātuvēs - ledusskapjos, kurās darbojas ventilācijas un saldēšanas sistēmas, uzturot optimālu mikroklimatu, šim nolūkam kalpo konteineri. To cenas pieaugušas. Līdz ar to arī kartupeļu pašizmaksa nestāv uz vietas. Ādažos aprēķināts, ka ar ražības 400 centneru lielu ražību no hektāra, izmaksu posteņos ietverot kompensācijas strādājošiem un citus izdevumu posteņus, kartupeļu pašizmaksa ir 32 kapeikas kilogramā. Ar somu firmu "Raisio" noslēgts līgums par kartupeļu pārstrādes kombināta celtniecību. Šā gada rudenī paredzēts iedarbināt pirmo līniju. Tās jauda būs 1,5 tonnas stundā. Šīs līnijas produkcija - "Frī" kartupeļi, tas nozīmē - gari, apcepti kartupeļu salmiņi. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi tādus droši vien gaida ar nepacietību, tāpat arī mājsaimnieces, kurām ietaupīsies lieks solis. Otras līnijas jauda paredzēta - 1,2 tonnas stundā. Šī līnija apmierinās pieprasījumu pēc kartupeļu kotletēm, kroketēm, biezeņa. Kopējā pārstrādes uzņēmuma jauda - 20 000 tonnu kartupeļu. To visu man pastāsta pārstrādes kombināta vadītājs Aleksandrs Sidorovs. Ne jau visu man izstāstīt laikraksta slejās. Ne jau tas ir galvenais. Es tikai gribēju dot priekštatu, kā dzīvo Ādažos. Un sirds dziļumos mani moca doma par to, vai kaut nedaudz spēšu mainīt kartupeļu audzēšanas asociācijas prezidenta Ā.Ūdra viedokli par masu informācijas līdzekļiem, kas ādažniekus tā apvainojusi, ka viņi vispār vairs negrib ielaisties nekādās sarunās. Lai gan viņi visvairāk apvainojušies uz radio un televīziju, kas Ādažus ķengāt vien protot, lai gan es viņiem simtprocentīgi piekrītu šinī jomā, tomēr jūtos atbildīga. Cik tas viss ir latviski - skaudībā nomelnot to, kuram veicas, ļaut vaļu emocijām, bez prāta diktāta un argumentiem. Bet Ādažos mēs vēl atgriezīsimies. Un pasteidzieties mācīties no viņiem! Arī informācijas cena pasaules tirgū aug, bet Ādažu informācija ir vērtīga.

1991.03.06 Cīņa
A. Zusāne

===================

3. Kādas sapulces protokols

Pārskats. Šis datums kļūs jauns pagrieziena punkts saimniecības vēsturē. Septītajā martā "Ādažos" notika akciju sabiedrības dibināšanas sapulce. Tās dalībnieki - pilnvarotie, katrs 500 akciju turētājs. Topošie akcionāri skaitīja savus īpašumus, lika tos kopā, rēķināja un virzīja savus pārstāvjus sapulcei. Sākums - pulksten vienpadsmitos, gan darba plāns iepriekš ir sīki izstrādāts un izdalīts sapulces dalībniekiem, diskusijas par darba kārtību un reglamentu ieilgst. Demokrātijas vārdā darba plāna apspriešana ilgst 47 minūtes. Pēc šīs ieilgušās prelūdijas vārds tiek dots agrofirmas priekšsēdētājam A. Kaulam. Savu pārskatu viņš sāk ar secinājumu, ka agrofirma - kolhozs beidz pastāvēt un valde noliek savas pilnvaras, atbrīvojot vietu augstākai darba organizācijas un kopuzņēmuma formai - akciju sabiedrībai. Viņa ziņojumā akcents likts uz saimniecības vēsturisko attīstību. Pateicība kolhoza dibinātājiem, darba veterāniem. Līdzziņojumus sniedz galvenie speciālisti - valdes priekšsēdētāja vietnieki. Par lauksaimnieciskās ražošanas problēmām un perspektīvām runā šīs nozares vadītājs Ā. Ūdris. 

Par savā pārziņā esošo Podnieku iecirkni stāsta J. Vimba. Podnieki - tā ir galvenā valūtas ādere saimniecībā. Te atrodas kažokzvēru audzētava, polietilēna ražotne, galdniekdarbnīcas. Starptautisko ārējo sakaru firmas vadītājs M. Forsts sniedz pārskatu par savu darbību. Kopuzņēmums ar Austrijas firmu "Noftex", tieši sakari ar Dienvidslāviju. Kopējais apgrozījums gadā - 135 miljoni dolāru. Taču finansu operācijas nav tik vien nozīmīgas un noteiktā datumā noslēdzamas. Debitoru parādi uz 7. martu - 5 miljoni rubļu. 

1. intermēdija. 

Zāle saausās. Garlaicība, kas pamazām ieviesusies telpā, klausoties iepriekšējos runātājus, izgaist kā ar roku atņemta. Te nu ir diedziņš, ko var tālāk šķetināt. Te nu katrs var atkal parādīt, cik viņš liels demokrāts un kā pārzina finansu lietas. Aizmirstas nesenās Austrijas firmas dāvanu paciņas Ādažu bērniem Jaungadā - ar elektronu rokas pulkstenīšiem, ar saldumiem un "košlenēm". Re, kā Ādaži - "Impex" srādā ar zaudējumiem?! Nost tādu! Lai gan galvenā grāmatveža atskaite darba plānā nav paredzēta, vairākums to pieprasa. Galvenais grāmatvedis Deniškāns runā par nepieciešamību samazināt kapitālās celtniecības nepabeigto darbu apjomu un līdz ar to izmaksas, par to, ka vairāk jākontrolē kooperatīvu darbība un līgumu slēgšana ar tiem. Saimniecībā nepieciešams jurists, kas visā pilnībā pārzinātu banku darba specifiku. Panikai nekādā gadījumā nav vietas - tā domā grāmatvedis. Zootehniķis Leviuss runā par lielo atbildību strādājošo priekšā, kas radusies sakarā ar akciju sabiedrības izveidošanos, par to, ka jaunās varas struktūras jāvada ļoti pieredzējušam un zinošam cilvēkam. Kā viens no ilggadējākiem saimniecības speciālistiem, viņš dod svētību A. Kaula turpmākai darbībai. Celtniecības darbu vadītājs V. Puriņš it labi zina, ka vissāpīgākā problēma viņa pārziņā - tā ir skola. Taču šoreiz tā nelaimīgā trešā kārta, kurā ietilpst sporta zāle, aktu zāle, vēl citas skolas darbam nepieciešamās telpas, netiek cilāta. 

Jautājumi 

Pēc pirmā pārtraukuma uz jautājumiem atbildēja A. Kauls. Pirms tam viņš piecēlās, svešāds, tāds kā noguris, it kā mūžam saspringtā stīga, kas viņu vienmēr urdījusi darboties, it kā šī stīga būtu pārtrūkusi. Viņš piecēlās un atklāti pateica: "Es zinu, ka Tautas fronte nolēmusi darīt visu, lai mani neievēlētu. Tāds lēmums

pat esot pieņemts. Es nedomāju taisnoties. Velēsiet jūs. Tikai saku paldies tiem trīspadsmit darba kolektīviem, kuri izvirzījuši manu kandidatūru." Un tagad jautājumi. 

Demokrātijas vārdā. 

Tik maz konkrētu, kompetentu (vai vispār kāds bija?), tik daudz šķietami atmaskojošu, jautātāja viszinīgā smīnā un ļaunuma dzelkšņos apvārtītu. Taču, nē - tā tikai šķiet pirmajā brīdī. Jautātāji ir vieni un tie paši. Ko tad viņi īsti grib uzzināt? Ko nozīmē Vissavienības Agrorūpnieciskā asociācija? Kas jūs pilnvaroja tur piedalīties? - to jautā Cepurīša kungs. Atbildē skan paskaidrojums par Vissavienības tirgus iespējām, par konkrētu ārpuskārtas saņemtu tehniku, kas pašlaik jau Ādažos, par perspektīvām. 

- Kas tie tādi individuālie pasūtītāji? Kāpēc citi stāv rindā gadiem, bet citi tiek ārpus kārtas? - Par to sīkāk var pastāstīt attiecīgā objekta vadītājs. Nē, sīkāk dzirdēt vairs neviens negrib. Vislielāko pārsteigumu un arī vilšanos sagādāja A. Ozoliņš. Cilvēks ar meklētāja garu. Kopš jaunības dienām aizrāvies ar vistkopību, pats savās vistu kūtīs ieviesis neparastus jauninājumus, tagad viņš par līdzīgiem jauninājumicm, tikai, protams, daudz plašākos apmēros, izsaka pārmetumus A. Kaulam: - Kāpēc pie mums viss ir savādāk nekā citur? Kāpēc ir vajadzīgi šie gājēju celiņi, asfaltēti ka pilsētā? Kāpēc šī picērija? Un akciju sabiedrība? Ko jūs būtu atbildējuši viņam? Ņemot vērā, ka jautājumu uzdevis cienījams cilvēks, saimniecības veterāns un līdzīgu jauninājumu entuziasts? Vai tiešām viņš runāja kādas šķietamas zemnieka pārliecības vārdā, ko tur svētu? Vai var būt arī viņa loma bija režisora virzīta un iestudēta? Taču sapulce ir sapulce un tā norit pēc reglamenta. Laiks rit, vēl priekšā galvenais posms vēlēšanas, tādēļ tiek ierosināts debates pārtraukt. Pēc trīskārtēja pieprasījuma nobalsoja par debašu pārtraukšanu. "Demokrātu" aprindās neapmierinātība. Šoferis Lēvalds un Mangaļu iecirkņa tautfrontietis Graudiņš pieprasa debašu turpināšanu. Pulkstenis ir 14.30. Graudiņa kungs demokrātijas vārdā risina dialogu ar sapulces vadītāju. Tēma - kas ir debates, vai tās vispār bija un vai tiks liegtas. Fakts jau tiešām tāds, ka debates līdz tam brīdim nav bijušas. Jautājumu krustugunīs ir cīnījies tikai A. Kauls. Pulkstenis rāda 14.40, kad Graudiņa kungs beidzot rod kompromisu ar sapulces vadītāju I. Muzikantu. Ir atrasts vissaprātīgākais risinājums - pajautāt pilnvarotajiem, kuri no viņiem grib runāt debatēs. Zālē nepaceļas neviena roka. Kādēļ bija strīds? 

2. intermēdija. 

Kāds no pilnvarotajiem pēc visa šī notikuma teica: cik gan bieži cilvēki pakļaujas mirkļa emocijām, bara instinktam, tik daudz ļauna tādējādi nodarīdami! Vai tad par Tautas fronti var spriest tikai pēc tās statūtiem? Galvenais taču ir cilvēki, kas tajā darbojas. Kaut vai šie paši - Graudiņa kungs un Cepurīša kungs, kas bez jebkādas pietātes pratināja liela mēroga personību, tieši personību, nerunājot par saimniecisku darbinieku. Lūk, viņu pašu morālā stāja. Viens no viņiem pameta ģimeni, lai tiktu pie labiekārtota dzīvokļa Rīgā. Ar otra vārdu saistās pavisam neglīta tiesas lieta. Lai viss būtu kā nākas,vispirms tiek ievēlēta balsu skaitīšanas komisija. Sākotnējais priekšlikums - 21 cilvēks tajā, taču atkal tās pašas demokrātijas vārdā, lai lieta būtu pavisam droša, pieliek vēl astoņus skaitītājus. Kad jau, tad jau. No katras ražošanas struktūrvienības par valdes locekļu kandidātiem darba kolektīvi jau izvirzījuši pārstāvjus.

Šajā sarakstā 25 cilvēki. Atkal primitīvas demokrātijas vārdā virmo kaislības. Valdes locekļi var būt arī 20, bet izvirzīt vajag pēc iespējas demokrātiski. Tā nu uz 20 vietām izvirza 35 kandidatūras. Pa vidu šai procedūrai sāk skanēt saprātīgas balsis. Valks no Podniekiem: cilvēki, attopieties! Vai būs pārstāvētas visas ražotnes? Tas taču galvenais! Vispārējā valdes locekļu izvirzīšanas kampaņā viņa balsi nedzird. Pēc tam kājās ceļas jurists A. Vecmanis: -Te ir balagāns. Vai jūs saprotiet, par ko balsosiet? Vēl trešais runātājs aizrāda, ka valdes locekļus vispareizāk virzīt no katras struktūrvienības. Kāda tagad garantija par to, ka katrs darba kolektīvs būs pārstāvēts valdē? Par kandidatūru valdes priekšsēdētāja amatam arī jau iepriekš apspriedušies darba kolektīvi. Trīspadsmit izvirzījuši līdzšinējo agrofirmas priekšsēdētāju, divi savu atbalstu snieguši, kā dzirdēju, labam saimniekotājam A. Eversam. Taču pa saimiecību klīduši kaut kādi mistiski saraksti, par kuriem cilvēkiem būšot jābalso. Taču akciju sabiedrībā paredzēts vēl viens liels un smags priekšnieka portfelis. To nesīs ģenerāldirektors. Uz to posteni klātesošie izvirza četras kandidatūras: Ā. Ūdri, A. Eversu, I. Muzikantu un J. Vimbu. A. Everss savu kandidatūru atsauc, jo balotējas uz valdes priekšsēdētāja amatu. Arī Ā. Ūdris un I. Muzikants atsauc savas kandidatūras. Uz pašu galveno amatu paliek viens kandidāts J. Vimba. Tā kā cita varianta vairs nav, demokrātiskās spēles ir beigušās, viņš tiek ievēlēts. Par valdes priekšsēdētāju tiek ievēlēts A. Everss. Par vinu - 256 balsis, par A. Kaulu - 211. 

Pēcvārda vietā 

Režisoram tā bija grūta pirmizrāde. Vajadzēja atrast galveno lomu tēlotājus, izzināt arī ikviena statista lomu un raksturu, lai katrs žests kalpotu galvenajai idejai. Izrādes laikā bija jāseko, lai nekļūdās neviens no aktieriem, lai tas viss it skaisti iederētos demokrātijas ietvaros un aizsegā. Un galu galā vēl pēc tam bija jāklausās replikās, ka tā bija slikti nospēlēta komēdija, lai gan viņš savu uzdevumu godam izpildīja, lai gan trīs dienas pēc tam vieni dzēra un otri raudāja. 

p.s. Paldies tiem pilnvarotajiem, kas ļāva ielūkoties izrādes aizkulisēs.

1991.04.02 Cīņa

A. Zusāne

=

Ielas garumā / Attekas iela <>

===