Ivaram Kraucim 50 / Jubilejas koncerts ^

Ivars Kraucis ir dzimis Vecpiebalgā, 1949. gadā Cēsu rajonā.
Tur ir pagājuši pirmie divi viņa dzīves gadi. Vecāku šķiršanās dēļ Ivars ar māti pārvācās dzīvot uz Ikšķili, lai māte varētu vieglāk nokļūt savā jaunajā darbavietā Rīgā. Ikšķili Ivars atceras kā mākslinieku ciematu. Šajā pilsētā reizi gadā notika vietējo mākslinieku koncerts, kurā arī Ivars piedalījās

Ivars Kraucis 60.gados mācījās - pabeidza Jāzepa Mediņa mūzikas skolu un trīs kursus konservatorijā. Ogrē muzicēja ansamblī “Metronoms”. Viņu interesēja džeza mūzika, tādēļ, saņēmis piedāvājumu spēlēt, tolaik smalkā restorānā “Astorija”, viņš piekrita, jo tur bija iespēja apgūt džeza spēli. “Astorijā” viņš nostrādāja tikai gadu, jo viens no viņa klausītājiem (armijas pulkvedis) uzaicinājis viņu spēlēt tolaik ļoti populārajā karavīru ansamblī “Zvaigznīte”. Ar šo ansambli Ivars Kraucis izbraukāja visu Latviju. Koncertēja arī Ādažu kultūras namā. Ar 1971. gada janvārī sāka strādāt Ādažos. Tas bija noticis pēc Ādažu kolhoza priekšsēdētāja J. Kukeļa piedāvājuma. 

 

Šobrīd I. Krauča pastāvīgais darbs ir Ādažu mūzikas skolā un kultūras centrā. Viņš strādā kā koncertmeistars un raksta mūziku. Pirmo reizi komponē mūziku Ādažu vidusskolas un pagasta drāmas pulciņam, ko vada Vaira Baltgaile. Ar mūzikas komponēšanu teātrim viņš agrāk neesot nodarbojies. Tas neesot viegli, jo jāpiemērojas katra izpildītāja spējām, stilam un vecumam. Ar pusaudžiem strādāt esot ļoti sarežģīti, tomēr Ivaram patīk darbs ar bērniem, un viņš strādā arī ar maziem bērniem.

Ivars Kraucis domā, ka Latvijas vieglās mūzikas tirgus ir krasi mainījies un pārsātināts ar sliktu mūziku – sākot ar tekstu un melodiju un beidzot ar izpildījumu. Pamatā tam ir ekonomiskā situācija – nav profesionālo ansambļu, jo tiem pašlaik nav kur un pie kā eksistēt. Profesionālie mūziķi, kas agrāk uzturēja augstu līmeni, ar vieglo mūziku vairs nenodarbojas vai dara to ļoti minimāli. Tādēļ mūzika, kādu agrāk spēlēja tikai kolhoza klubā vai ciema kultūras namā, visaugstākais – rajonā, tagad skan visas valsts ēterā. Vainot nevienu nevar, arī tā saucamos pašdarbniekus ne. Nekas jau nav noticis, tikai aizpildījies tukšums, ko radīja profesionāļu aiziešana. Tāpēc Ivars Kraucis vēl mūziķiem lielāku paškritiku un jaunus panākumus profesionālajā jomā.

Pirms 45 gadiem daļa no ansambļa „Zvaigznīte” dalībniekiem beidza dienestu un arī muzicēšanu karavīru ansamblī. Viņus uzaicināja Padomju laikos lielais, spēcīgais kolhozs „Ādaži”, kura paspārnē tad radās grupa „Suvenīrs”. Grupas vadītājs, nu jau daudzus gadus ādažnieks Ivars Kraucis, atceroties tos laikus, stāsta, ka ar „Suvenīru” arī sākās kolhozu ansambļu dibināšanas vilnis. Kā mēs zinām, no tā izaugušas daudz joprojām zināmas un populāras mūziķu apvienības. Bet runājot par „Suvenīru”, ar to saistīti vesela plejāde izcilu mākslinieku – Lolita Vambūte, Gunārs Freidenfelds, Ojārs Grīnbergs, Jānis Krūzītis, Ēriks Ceļdoms, Aivars Hermanis, arī Mirdzai Zīverei Ādažu grupa bija atspēriens uz lielo skatuvi, un, protams Ivars Kraucis, kas „Suvenīru” 80-to gadu beigās, varētu teikt, atjaunoja kopā ar saksafonistu Valdi Zirni, basistu Vitāliju Terentjevu un Inesi Bumbieri.

Inese Bumbiere vienmēr uzsvērusi, ka dziedāšana nav viņas profesija. Izrādās, šāda pārliecība viņai radās jau agrā jaunībā un ir saglabājusies līdz šodienai. Kā viņa saka: „… dziedāšana var būt tikai otrā nodarbošanās, ir jābūt maizes darbam”. Par šo jautājumu Inese strīdējusies ar savu skolotāju Maigu Grietēnu, kura viņu pat nosaukusi par ēzeļgalvu. Tas spītības un nelokāmo uzskatu dēļ. Tā nu tiešām jaunai dāmai ar labu balsi varētu būt nedzirdēta pārliecība! Šobrīd Inese Bumbiere ir Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja, bet lielu vietu viņas dzīvē ieņem mūzika un LR2 klausītāji viņu pazīst kā dziesmu izpildītāju. 

Tomēr man interesantākā un nezināmākā puse ir Inese Bumbiere – dziesmu autore. Reiz liktenis ielicis rokās Dainas Jansones – Treices dzejas grāmatu, kur viens dzejolis pēc otra ar tekstu, domu, ritmu vedināt vedināja uz mūziku. Tā ar Ivara Krauča aranžējumiem radās vesels albums. Vienu no šajā albumā iekļautajām dziesmām, nedzirdētu, tūlīt dzirdēsim, vien piebildīšu, ka Inese Bumbiere un Ivars Kraucis joprojām klausītājus priecē, jaujot arī izdejoties gan valša un tango, gan arī rumbas un sambas ritmos, piemēram, 1.aprīlī gaidāma kārtīga ballīte „Arodbiedrību Klubā Vecrīga”. 

KĀRTĒJĀ JUBILEJAS REIZĒ

 

*no izdevuma "Ādažu Vēstis"

 

-

Apsni ’67 / Liepājas dzintars'74 ^

1974.gads / Liepājas dzintars / Ansambļa Suvenīrs abhāzu draugi grupa Apsni'67

Dziesma vieno

Kolhoza «Ādaži» kultūras nama estrādes ansambli Suvenīrs, labi pazīst mūsu republikā. Kultūras nama direktoram Gunāram Pelēkajam katru nedēļu jāatbild uz vairākām tālsarunām:  Neesam «Suvenīru» dzirdējuši vairāk nekā pusgadu. Kad varēsit atbraukt?  Mums svinīga sanāksme par godu 8. martam (1. maijam, kolektīva darba jubileja), lūdzu atbrauciet! Atklājam ļaunu kultūras namu. Loti vēlamies, lai «Suvenīrs» kuplinātu svētkus. Tā Ādažu estrādes ansamblis ceļā no viena kultūras nama uz citu, no vienas republikas malas uz otru. Ne jau vienmēr sestdienā vai svētdienā ir patīkami atteikt radiem, draugiem, paziņām, neaiziet uz koncertu, teātra izrādi, lai dienu pavadītu tālā un pat nogurdinošā izbraukumā. Dziesmas un estrādes mūzikas mīlestība vieno ansambļa dalībniekus, kas nedēļu pavadījuši darbā kolhozā, sestdien dodas turp, kur viņus gaida.  Četras reizes ādažnieku ceļš  vedis tālos ciemos. Pirmo reizi uz Rovnas kolhozu «8. marts», ar kuru Ādažu ļaudis   vieno sociālistiskās sacensības līgums. Sekoja koncertceļojums uz  Abhāziju, uz  Suhumi rajona Cereteli kolhozu. Interesantas tikšanās ar turienes ļaudīm, jaukas ekskursijas, cilvēku atsaucība koncertos ilgi paliks atmiņā.  Nākošajā tālajā ceļojumā  LKJS Centrālās Komitejas norīkojumā devāmies uz Jakutijas APSR. Sākumā likās, ka šķērsosim Urālus tad vēl nedaudz nobrauksim un Jakutija būs klāt. Pietiek uzmest acis PSRS kartei, atrast Jakutsku tad kartes otrā malā atrast Latviju un Rīgu, lai redzētu grandiozo attālumu. Arī pašā Jakutijā attālumi nav mazie. 

Komjaunatnes Aldanas rajona komitejas sekretārs stāstīja: «Mūsu darba lauks ir apmēram 200 kilometru garumā un gandrīz tikpat platumā. Uz komjaunatnes organizācijām lielāko tiesu lidojam.» lepazīšanās ar Jakutija, tās dabu, ļaudīm bija savdabīgs un iespaidiem bagāts ceļojums. Devāmies ekskursijā uz mūžīgā sasaluma problēmu pētīšanas institūtu, uz zelta bagātināšanas rūpnīcu un zelta skalošanas vietām. Kādā pārbraucienā autobuss brīdi piestājās šosejas malā. Vai lāču te nav? Kāds jautāja. Šeit nav, atbildēja autobusa šoferis. Tur aiz upītes gan staigā. (Bet upīte no šosejas apmēram 150 metru!). Nākošo reizi uz Jakutija gribētos aizbraukt ziemā. Nesen Suvenīrs devās uz Abhāziju otrreiz. Mūs ielūdza Apsni-67. «Apsni» tulkojumā Abhāzija. «67» - Abhāzijas tirdzniecibas darbinieku kultūras  nama estrādes ansambļa dibināšanas gads. Sarunā Suhumi kultūras pils direktors, reizē arī“ «Apsni-67» mākslinieciskais vadītājs Gruzijas PSR un Abhāzijas APSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks  Samils Vardanija pastāstīja, kultūras namā darbojas  450 pašdarbības dalībnieku. Ir divi estrādes kolektīvi,  divi Tautas teātri, bērnu koris, baleta studija, Tautas deju ansamblis, seši dažādi pulciņi. Lūk, cik plaša izvēle ir tiem, kas savu brīvo laiku ziedo mākslai! Apsni-67 ir populārs koncertansamblis. kas gadā uzstājas ap 120 reižu. 1968. gadā ansamblis devās vieskonccrtos uz Karlmarhštati Vācijas Demokrātiskajā Republikā padomju—vācu draudzības biedrības norīkojumā. Vairākas  uzstāšanās Centrālās televīzijas pārraidēs. 1971. gadā piedalīšanās programmas «Karuselis» noslēguma koncertā, daudzi vieskoncerti Gruzijā —tāda pašlaik ir Apsni—67 radošā biogrāfija. Ansambļa muzikālais vadītājs Rafaels Mitičans ir viens no trīs brāļiem Mitičaniem. Otrs spēlē Baku estrādes orķestrī, trešais - Suhumi Filharmonijas estrādes ansamblī. Klusais, mazliet kautrīgais cilvēks visu dzīvi veltījis mūzikai (Rafaels strādā par pasniedzēju mūzikas skolas klavieru klasē). Ansambļa solisti Olga Bežuašvili, Ludmila Gumba, Dali Kopaliani, Ilja Mackepiašvili ir ne tikai publikas mīluļi, bet arī dažādu festivālu atzīti un apbalvoti izpildītāji. Viņu dziedātās abhāziešu, gruzīnu, ukraiņu, krievu un citu tautu dziesmas ieved klausītāju saules un prieka pilnā pasaulē. Kopā ar Apsni-67 Ādažu Suvenīrs piedalījās vairākos koncertos Suhumi, starptautiskajā kūrortā Picunda, citrusu augu  audzēšanas sovhozā Noviji  Afonā, Očamčiri un noslēguma koncertā Suhumi filharmonijas koncertzālē. Kopējas koncertos izveidojās divu kolektīvu cieša draudzība. Radās iecere ik gadu «Suvenīram» viesoties Suhumi  un «Apsni-67» - Ādažos,  lai iepriecinātu brālīgo republiku ļaudis ar savu mākslu. Dāsnā  dienvidu saule, devīgie aplausi koncertos, draudzība un nenogurstošā gādība Suvenīram  ilgi liks atcerēties Suhumi un Apsni-67. Nesen Ādažu estrādes ansamblis uzņēma savās mājās «Apsni-67», lai kopējos koncertos iepazīstinātu Latvijas klausītājus ar estrādes dziesmu un  divu radošu kolektīvu draudzību. Koncerti notika Rīgā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ādažos.

J. Krūzītis 

* Darba Balss /  20.11.1973

* Darba Balss / 20.11.1973

 

-