Zvejnieki būvē sporta laukumu
![]() |
| Talcinieki iekārto volejbola laukumu. |
Zvejnieki būvē sporta laukumu
1950.08.16 Padomju Jaunatne
🎲 🎲 🎲 🎲 🎲
![]() |
| Lai stadions būtu līdzens kā galds! |
Ķieģeļi, karpas un sestdienas talka
1987.09.22 Padomju Jaunatne
IEVA RAISKUMA. LVU žurnālistikas specialitātes studente, un LAURIS FILICS
🎲🎲🎲
🎲 🎲 🎲 🎲 🎲

🎲🎲🎲🎲🎲🎲🎲
Viesturs Rinkēvičs
🎲🎲🎲🎲🎲🎲🎲
Pavisam drīz — 7.februāri — Sarajevas stadiona «Koševo» karogkārtī uzvīsies ar pieciem apļiem greznotais baltais olimpiskais karogs un sāksies XIV ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija. Pēc olimpiskās uguns iedegšanas un sportistu delegāciju parādes sāksies visu Dienvidslāvijas republiku un novadu folkloras ansambļu priekšnesumi un . . . Tālākā svētku programma lai paliek scenārija autores Metas Hacevaras — Ļubļanas Teātra, kino, radio un televīzijas akadēmijas profesores — noslēpums. Februāris ne jau untuma dēļ izraudzīts par olimpisko mēnesi. Dienvidslāvu sinoptiķi uzmanīgi izpētīja simts gadus krātās ziņas un secināja: šai mēnesī tur sniegs mēdz būt, tā teikt, līdz ausīm. Augstāk par 700 metriem virs Jūras līmeņa (bet tur, lūk, atrodas visi ārpuspilsētas olimpiskie objekti!) gaisa temperatūra mēdz būt tikai nedaudz zem nulles, bet Sarajevā — drusciņ virs nulles. Tiesa, pagājušzicm tur notika zili brīnumi: 29. janvārī, kad vajadzēja sākt kārtējo sacensību posmu pasaules kausa izcīņā kalnu slēpošanā, temperatūra uzlēca līdz plus 17 grādiem. Bet brīnumi nemēdz atkārtoties, vismaz divas ziemas pēc kārtas ne, īsumā iepazīstināšu ar olimpisko pilsētu Sarajevu. Tā ir Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskās Republikas (viena no sešām, kas apvienotas Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā) galvaspilsēta. Gandrīz pusmiljons iedzīvotāju. Atrodas augstu kalnu ieskautā ielejā Miļaskas un Zeļeznicas straujupīšu krastos 518 līdz 683 m virs jūras līmeņa. Zinātāji apgalvo, ka par Sarajevu uzrakstīts divtūkstoš grāmatu. Par šo prāvo skaitli nav jābrīnās, attiecas uz 3. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras! Bet pilsētu iesāka būvēt iekarotāji turki 1435. gadā. Sarajevas nosaukums (turciski «sarai» — pils) pirmoreiz minēts 1507. gadā. Šīs pilsētas raibā vēsture atspoguļojas tās apbūvē. Lūk, Baščarija — nelielu namiņu, šauru ieliņu, mošeju, smailu minaretu, mazu darbnīciņu. miniatūru kafanu (kafejnīcu) un veikaliņu rajons, kur ienācējs it kā pārceļas 16. gadsimtā un jūtas kā starp dekorācijām, kas uzbūvētas filmas uzņemšanai par osmaņu impērijas kundzības laiku. Jā, turki tur valdīja četrarpus gadsimtus. 1878. gadā Sarajevu iekaroja Austroungārija, un daļa pilsētas centra apbūvēta tā sauktajā impērijas stilā. Tagad veseli rajoni dižojas ar skaistiem, gaišiem namiem, kuru vidū daudz divdesmitstāvu. Molmilas mikrorajonā uzcelts olimpiskais ciemats — 7 līdz 9 stāvu dzīvojamie nami. 2000 sportistu un treneru rīcībā ir 127 vienistabas (katrs dzīvoklis 2 cilvēkiem). 387 divistabu (4 cilvēkiem) un 126 trīsistabu (5 cilvēkiem) dzīvokļi. Tie, protams, ir ar maksimālām ērtībām, mēbelēti un labiekārtoti. Kad olimpieši aizbrauks mājās, tur iemitināsies sarajevieši. Ciematā uzcelts kultūras centrs, medicīnas centri, sporta zāles, saunas, preses konferenču zāle un pat speciāli interviju kabineti, kā arī ēdnīcas, kurās strādā Dienvidslāvijas labākie pavāri, kuriem prātā receptes 9000 dažādām maltītēm . . . Un tikai kādus piecsimt metrus tālāk izaudzis jaunais mikrorajons Dobriņa-2, kura pirmie iedzīvotāji būs žurnālisti. Lēš, ka viņu būs pieci tūkstoši, žurnālistus gaida 18 nami ar 2117 dzīvokļiem, turklāt katrā namā ir preses informācijas dienests. Pāris soļu atstatumā ir pasts, veikali, fotolaboratorijas, kā arī 12 restorāni, kuros vienlaikus varēs mieloties 4500 cilvēku. Pilsētas centrā ir kultūras un sporta komplekss «Skenderija». Tur izvietots galvenais preses centrs (palīgcentri ir katrā sacensību vietā!) un Informācijas štābs. Pēc katrām sacensībām un arī to laikā žurnālisti momentāni saņems ne tikai lasāmu un klausāmu, bet arī skatāmu informāciju. Olimpisko sacensību vietās uzstādītas 180 TV kameras! To objektīvi varēs izsekot katram sportistu solim. Sarajevā uzcelts jauns televīzijas un radio centrs. Translācijas notiks uz visiem kontinentiem. Iepazinies ar nākamo darbalauku, amerikāņu televīzijas sabiedrības ABC pārstāvis esot iesaucies: «O, no Sarajevas mēs iespēsim parādīt labāk un vairāk nekā no pašu mājām Leikplesidā!» Starp citu, amerikāņu TV paredzējusi pārraidīt ļoti daudz hokeja maču, protams, visas ASV hokejistu spēles. Arī mēs ar TV starpniecību saņemsim bagātu un operatīvu informāciju — Maskavas un Sarajevas laika starpība ir tikai 2 stundas. «Skenderijā» ir trīs ledusarēnas: hokejam (ar vietām 4500 skatītājiem), daiļslidošanai (2000 vietu) un treniņiem. Hokeja un daiļslidošanas sacensības notiks arī sporta pilī «Zetra» (5000 vietu). Protams, olimpiskais hokeja turnīrs, kurā piedalīsies 12 komandas, ir sevišķi intriģējošs. Vienības sadalītas divos sešniekos:
![]() |
| Valsts izlases vecākais treneris Rolands Upatnieks. |
A — Zviedrija. VFR. Polija. PSRS. Itālija. Dienvidslāvija: B — ASV, Kanāda. Cehoslovaklja. Norvēģija. Austrija un Somija. Jau pirmajā sacensību dienā — 7.februārī — sacentīsies olimpiskie čempioni amerikāņi un kanādieši. Šo valstu olimpiskās komandas trenējušās vairāk nekā divus gadus un neslēpj, ka lolo visaugstāko mērķi. Savukārt skaidrs, ka arī mūsu valsts hokejisti uz Sarajevu brauc tikai ar vienu mērķi: atgūt Leikplesidā pazaudētos olimpisko čempionu titulus . . . Lūk, kādā nokaitētā atmosfērā pretinieki krustos olimpiskās hokeja nūjas! Pašā Sarajevas pilsētā notiks arī ātrslidotāju sacensības: «Koševo» stadiona mākslīgā ledus celiņā. Pārējās olimpiskās sporta bāzes ir ārpus pilsētas, kalnos, 25 km rādiusā. Vadoties pēc Leikplesidas bēdīgās pieredzes, Sarajevā izcilu vērību velta transportam - sportistu, žurnālistu un skatītāju nogādāšanai uz sacīkšu vietām. Kapitāli restaurētas šosejas. Ir pietiekams skaits komfortablu autobusu ar valsts labākajiem šoferiem pie stūrēm. Speciāli izbūvēts dzelzceļa atzarojums. Piebilstams, ka Sarajeva pošas uzņemt ne tikai sportistu delegācijas, bet arī vairāk nekā 100 000 ārzemju un pašu valsts sporta cienītāju — tūristu. Latvijas sporta draugu uzmanības centrā, protams, būs arī Trebevica kalns, kura nogāzē līku loču vijas kamaniņu un bobsleja ledustrase. Speciālisti uzskata, ka tā ir viena no ātrākajām pasaulē (braucēji var attīstīt milzīgu ātrumu — pāri par 100 km stundā!) un tāpēc ļoti sarežģīta un, smaga. Mūsu republiku pārstāvēs ne vien Padomju Savienības kamaniņu braucēju komandas līderes — olimpiskā čempione Vera Zozuļa un olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja Ingrīda Amantova, bet arī PSRS Izlases vecākā trenera Rolanda Upatnleka vadītie bobslejisti ar šīssezonas pirmās lielās sensācijas vaininiekiem starptautiskā Veltina kausa ieguvējiem Jāni Ķipuru un Aivaru Šnepstu priekšgalā. Tiesa, līdz šai sensācijai nokļūt palīdzēja arī VEF inženieri un strādnieki, četrus gadus izgatavodami jaunas, teicamas konstrukcijas bobslejus. Vienā no daudzajām šīsziemas intervijām (15. novembrī PSRS Centrālajai televīzijai) Rolands Upatnieks teica: — Mēs esam atminējuši 80 procentus bobsleja braukšanas noslēpumu . . . Un pēc J. Ķipura un A. Šnepsta uzvaras vārdi, kas sacīti laikraksta «Sports» korespondentei Mairitai Solimal: — Ir jācīnās, paļaujoties uz savu spēku, savu uzvaru, ir jātic, ka tā mums ir pa spēkam. Tad tā arī būs. Tā es domāju.
![]() |
| Tālajam ceļam, kas cauri daudzām Eiropas valstīm ved uz olimpisko Sarajevu. PSRS bobsleja izlases karavāna tika saposta Carnikavā. |
Tad nu turēsim īkšķus . . . Igmana kalnā pie Malepoles ciema uzbūvēti divi (70 un 90 m) tramplīni, kur sacentīsies «lidojošie slēpotāji». Turpat netālu izveidotas distanču slēpotāju, biatlonistu un divcīņnieku baltās trases. Tā ir ļoti populāra starptautiska sacensību vieta. Gandrīz trīsdesmit gadus tur notiek slēpotāju sacīkstes «Igmana marši». Tās veltītas Dienvidslāvijas nacionālās atbrīvošanās armijas 1. proletāriešu brigādes varonīgajam pārgājienam 1942. gada ziemā. Bjelašņicas un Jahorinas kalnu trasēs sacentīsies kalnu slēpotāji. Vīriešiem augstākais starta punkts (nobraucienam) atrodas 2076 metri virs jūras līmeņa, finišs — 1273 m augstumā. Sieviešu sacensību starts ir turpat līdzās kalnu viesnīcai «Jahorina», kurā ir 400 vietu. Sportistes un viņu treneri varēs izvēlēties — dzīvot te vai lejā, olimpiskajā ciematā. Jāuzsver, ka visas šīs sporta bāzes bija gatavas jau 14 mēnešus pirms olimpiskajiem startiem. Tās pārbaudīja ne vien IOC vadītāji ar tās prezidentu A. Samaranču priekšgalā un nacionālo olimpisko komiteju, un starptautisko sporta veidu federāciju atbildīgi darbinieki, bet sportiskās cīņās arī daudzu valstu distanču un kalnu slēpotāji, biatlonisti, divcīņnieki, lēcēji, hokejisti, daiļslidotāji un ātrslidotāji. Atsauksmes izceļas ar reti sastopamu vienprātību, kas izsakāma vienā vārdā: «Lieliski!» XIV ziemas olimpisko spēļu organizācijas komitejas Izpildkomitejas priekšsēdētājs Ante Sučičs kādā intervijā teica: — Lai arī cik sekmīgi spēles noritētu sportiskajā ziņā. tās mēs varēsim novērtēt ar atzīmi «teicami» tikai tajā gadījumā, ja spēles veicinās vispusīgu tūrisma attīstību un iedzīvotājus piesaistīs masveida slēpošanas, slidošanas un citiem ziemas sporta veidiem. Lūk. šim nolūkam tika programmēta visu olimpisko sporta bāzu celtniecība. Turklāt ļoti svarīgi, ka visas bāzes ir tuvu pilsētai, tiekoties ar pasaules lielāko informācijas aģentūru pārstāvjiem. Bosnljas un Hercegovinas Sociālistiskās Republikas prezidija loceklis, olimpisko spēļu organizācijas komitejas priekšsēdētājs Branki Mikuličs uzsvēra: — Lai olimpiskās spēles Sarajevā un tāpat arī Losandželosā būtu sekmīgas, vispirms mums ir vajadzīgs miers. Ir zināms, ka senatnē olimpiāžu laikā ieročus lika pie malas. Olimpiskās spēles mums kalpo par laimīgu iemeslu griezties pie Zemes tautām ar aicinājumu uz mieru un uz cīņu pret cilvēces atomiznīcināšanas draudiem!
1984.01.20 Zvaigzne
JURIS ROBEŽNIEKS



-fotor-2025111972035.png)



















































































