Kolhoza dibinātāji *

=== K o l h o z i ===

( 1946-1990 )

Pirmie pēckara laika kolhozi Latvijā tika izveidoti 1946.g. beigās kā sociālistiskās paraugsaimniecības. Dobeles apriņķī nodibināja kolhozu "Nākotne", Daugavpils apriņķī - "Dzirksteli", Jēkabpils apriņķī - "Sēlija", Valkas apriņķī - "Uzvara". 1947.g. beigās jau bija 49 kolhozi. Pēc piespiedu lauksaimniecības kolektivizācijas 1949 tika izveidoti > 4 tūkst. nelielu ekonomiski vārgu kolhozu, kas apvienoja agrāk zemniekiem piederošo zemi, lauksaimniecības inventāru un lopus. Faktiski tika ieviesta jauna klaušu sistēma, kas pastāvēja līdz 50. gadu vidum. Tā balstījās uz iebiedēto cilvēku piespiedu darbu. 1952.g. 10% kolhozos (pavisam bija ~ 2 tūkst. kolhozu) par izstrādes dienu šie kolhozu klaušinieki nesaņēma neko, bet citur niecīgu samaksu, kas nenodrošināja izdzīvošanu. Apstākļi laukos izmainījās pēc 1953, kad tika paaugstinātas lauksaimniecības produktu iepirkuma cenas un pieauga ražošanai nepieciešamās tehnikas piegāde. 

Pakāpeniski dažas saimniecības ekonomiski nostiprinājās. Piem., Ogres rajona kolhozs "Lāčplēsis", Dobeles rajona kolhozi "Tērvete" un "Nākotne". Kā arī Rīgas rajona kolhozs "Ādaži", ko vēlāk izveidoja par LPSR paraugsaimniecību. Tomēr lielos ienākumus tie saņēma ne no lauksaimnieciskās ražošanas, bet no t.s. palīgražotnēm (alus, vīna, dārzeņu konservu ražošana; kokapstrādes cehi, zvēru fermas utt.). Par spīti migrācijas ierobežojumiem, cilvēki centās pamest nabadzīgos kolhozus un pārcelties uz pilsētām. 1940-1985 lauku iedzīvotāju īpatsvars samazinājās no 65% līdz 30%. 90.g. sākumā kolhozus pārveidoja par paju sabiedrībām vai likvidēja.

*"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012 

pirmā rinda no kreisās-V.Levius, N.Podziņa, A.Dreimane, M.Garā, A.Melkus, E.Avotiņa, E.Puriņa, otrā rinda- E.Emsiņa, St.Kacars, O.Ezeriņš, M.Ezeriņa, A.Puriņš, N.Antoņenko, St.Daģis, V.Ose, V.Andersons,trešā rinda-V.Puriņš, V.Rudņicka, I.Liepa, J.Drunka, I.Mitriķis, E.Mitriķe, I.Bukins, E.Taube, ______,Dz.Siliņa, A.Siliņš, R.Iesalnieks, Voldemārs Veiss, Dz.Podziņa, J.Podziņš

1988.g.28.augustā - sakarā ar kolhoza 40.gadadienu  Centra iecirkņa pensionāri pie Ādažu bērnudārza

Kolhoznieki, kuri  strādājuši no kolhoza dibināšanas

CENTRA IECIRKNIS 
( uzvārds, vārds; no kura gada kolhozā; piezīmes)

 

   

Marija Akmentiņa 24.03.1986

Akmentiņa Marija - 1949 -
  
Akmentiņš Aleksandrs - 1949 - celtniecība

Andersons Eduards - 1949 - virpotājs mehāniskajās darbnīcās; Dv;Gk

 

Elza Avotiņa, "Dālderu" cūkkope. / 20.gs. 70.-80.gadi

 
 Avotiņa Elza - 1948 - teļkope vēlāk cūkkope; Dv; Nbk.
   

Manfreds Avotiņš

 Avotiņš Manfreds - 1950 - teļkopis; Dv

 Austruma Elza - 1948 -

   

Velta Babule

 Babule Velta - ???

 Beitere Marta - 1948 -Nbk.

 Biķerniece Velta - Dv

 Bole Marta - 1949 -

Broce Leontīne - 1949 -
 
 Brocis Alfreds - 1949 - Dv

 Daģis Staņislavs - 1948 -

 Dreimane Anna - 1949 - Dv

  

Jānis un Anna Drunkas

 Drunka Anna - 1949 - dārzniecība; Dv

Drunka Jānis - Nbk.

Emsiņa Erika - 1949 -Nbk.

Emsiņa Marta - 1949 -
 
Emsiņš Vilis - 1949 -

 Ezeriņa Milda - 1949 - strādāja dārzniecībā; Dv
 

  

Oskars Ezeriņš

 Ezeriņš Oskars - 1949 - Dv

 Fālis Jānis - 1948 - saimniecības daļa

 Filipsone Sofija - 1949 -

Garais Aleksandrs - 1949 -

  

Mirdza Garais

Garais Mirdza -
 
 Ģēmis Žanis - 1948 - ūdenssūkņu stacija; bijušais priekšsēdētājs
 

Žanis Gēmis

 Grapmane Vladislava - 1948 -

Jaunzeme M. -

Kacars Staņislavs - 1948 -

  

Milda Karlsone

 
 Karlsone Milda - 1949 - revīzijas komisijas locekle; Dv

 Kasparsone Marija - 1949 -

Kaugure Irma - 1949 -
 
 Krēsliņa Anna - 1948 -

 Krēsliņš Augusts - 1949 -

 Krēsliņš Pēteris - 1948 - Dv

Landsmane Emīlija - 1948 -

Liberte Elvīra - 1949 - Dv
 

Elvīra Liberte (dz. Krēsliņa) no Ādažu "Krāču-Bērziņiem", dzimusi 1911.gada 6.aprīlī; Kolhoza laikā bija lopkopības brigadiere

 Liberte Lillija - 1949 -

Liberts Pēteris - Nbk.

Līde Anna -

Melkus Anna - 1948 -
 
Mitriķe Ella - 1949 - Dv
   

Imants Mitriķis

Mitriķis Imants -
  
Obuhovska Otīlija - 1948 -

 Osis Vallija - 1949 -

  

Anna Ozoliņa

 
 Ozoliņa Anna - 1949 - putnkope; Dv

 Ozoliņa Karlīne - 1949 -

  

Augusts Ozoliņš

 Ozoliņš Augusts - 1949 - putnkopis; sasniedza 101.gada vecumu

 

Ozoliņš Jānis - 1948 - pirmais ugunsdzēsēju priekšnieks

 Pētersons Alma - 1949 -

Podziņa Emīlija - 1949 -

Podziņš Jānis - 1949 -

Podziņš Juris -

Puriņa Emīlija - 1949 -

Puriņš Alberts -1949 -Dv; goda kolhoznieks

Roķe Berta - 1949 -

Roķe Zelma - 1949 -

  

Atis Siliņš

Siliņš Atis - Gk.

Siliņš Voldemārs -


Steberklis Jānis - 1948 -


Šķerberga Berta - 1949 -

Taube Elza -
  

Heinrihs Ūdris

Ūdris Heinrihs - Nbk. 
 

 

1 brigādes brigadieris H.Ūdris

Vikmane Anna - 1949 -


Viksis Milda - 1949 -

 

no labās: Zigurds Štālbergs, Mirdza Garā, Atis Siliņš, Anna Drunka, Dzidra Siliņa, Anna Melkus, Jānis Baltiņš viesojas "Briljantu" fermā.

GARKALNES  IECIRKNIS
( uzvārds, vārds; no kura gada kolhozā; piezīmes)

Teikmane Auguste - 1949 -

Kaļeņikova Vilma - 1949 - zirgkope

Ozoliņš Voldemārs - 1949 -

Ozoliņa Elfrīda - 1949 -

Eglīte Mirdza - 1949 -

Mernica Elizabete - 1949 -

Puriņa Milda  - 1949 -

Šauriņš Jānis - 1949 - Dv

 Kauls Jānis - 1948 -

Vilciņa Zelma - 1949 -

Teikmane Marija - 1948 -

Osis Alīda - 1949 -

Brieze Elza - 1949 - pirmā grāmatvede

Kaļeņikova Helēna - 1949 -

Zeltiņa Otīlija -1950 -

Zeltiņa Lillija - 1950 -

Perro Mirdza - 1949 -

Sidrabs Jānis - 1949 -

Sidrabs Emma - 1949 -

Niedrīte Austra - 1949 - lopkopība

Sproģis Arvīds - 1949 - laukkopība

Sproģis Marta - 1949 -

Oša Alma - 1949 - vetfeldšere

Pīlādzis Ida - 1949 -

Balodis Augusts - 1949 - laukkopība

Siliņš Jānis - 1949 - laukkopība

Siliņa Elizabete - 1949 -

Siliņa Rozālija - 1949 -

Bērziņš Otto - 1949 - laukkopība; Dv

Bērziņa Vilma - 1949 -

Haritočenko Marija - 1949 -

Zeltiņa Minna - 1949 -

Vecele Monika - 1949 -

Biezā Anna - 1949 -

Priede Natālija - 1949 -

Puriņa Milda - 1950 -  

 Muižnieks Jānis - 1949 - cūkkopis

Muižnieks Vera - 1949 -

Timermans Emīlija - 1949 -

Dibens Jūlijs - 1949 - laukkopība; Dv

Dibens Emīlija-Lillija - 1949 -

Švīkuls Voldemārs-Arnolds - 1949 - laukkopība; Dv

Mālere Milda - 1949 -

Ribaka Marta - 1949 -

Zeltiņa Erna - 1949 -

Siliņa Elza - 1949 -

Leimane Vilma - 1949 -

Švīkule Elza - 1949 - laukkopība; Dv

Brants Emma - 1949 -

Brants Marta - 1949 - laukkopība

Mellens Nellija - 1949 -

Bušs Kārlis - 1949 -

Bušs Olga - 1949 -

Legzdiņa Olga - 1949 - Dv

Kalniņa Zuzanna - 1949 -

Kauls Emīlija - 1949 -

Grolle Marija - 1949 -

Urme Mīle -1949 -

Dānilsone Marija - 1949 -

Gutaroviča Sofija - 1949 -

Žuka Aleksandra - 1949 -

Haritočenko Marija - 1949 -

MANGAĻU  IECIRKNIS
( uzvārds, vārds; no kura gada kolhozā; piezīmes)


Ādminis Jānis - 1949 -

Ādminis Emma - 1949 -

Ārsts Lidija - 1949 - galvenā grāmatvede

Bauere Anna - 1949 - DV

Bernsons Eduards - 1949 -

Bernsone Anna - 1949 -

Bernsone Hermīne - 1949 - laukkopība; Dv

Bernsone Marija - 1949 -

Bernsons  Pēteris - 1949 -

Bernsone Zelma - 1949 -

Bernsone Vilma - 1949 -

Birze Reinholds - 1949 -

Birze Mirdza - 

Celms Augusts - 1949 - Dv

Celms Ludviga - 1949 - Dv; Nbk.

Celms Marija - 1949 -

Indruns Fridrihs - 1949 - Dv

Indrūne Irma - 1949 -

Jaunzems Milda - 1949 - 

Kalniņš Jūlijs - 1949 -

Krūmiņa Alvīne - 1949 -

Krūmiņa Marta - 1949 - Dv

Krūmiņa Alma - 1949 -

Krūmiņa Vilma - 1949 -

Krūmiņa Ella - 1949 -

Kalnbērziņa Anna - 1949 - Dv

Legzdiņa Nanija - 1949 - bijusi labākā slaucēja

Liepiņa Milda - 1949 -

Micis Marija - 1949 -

Nicmane Natālija - 1949 -

Nicmane Marta - 1949 -

Nicmane Marija - 1949 -

Pļaviņa Marija - 1949 -

Pļaviņš Andrejs - 1949 - laukkopība; Dv

Pļaviņa Kristīne - 1949 -

Pļaviņš Miķelis - 1949 - dārzniecība; Dv

Pļaviņa Vera - 1949 -

Putniņa Anna - 1949 -

Ratnieks Johanna - 1949 -

Riekstiņa Anna - 1949 -

Streistermane Vilma - 1949 -

Švarcbaha Emīlija - 1949 - Dv

Ūdris Milda - 1949 -

Zīvere Velta - 1949 - laukkopība

Voicehoviča Marija - 1949 -

Vimba Ferdinands - 1949 -

Vimba Marija - 1949 -

Vītola Marija - 1949 -

Brīdiņa Ilga - 1949 - slaucēja

Cīrule Lidija - 1949 - uzskaitvede; Dv

Kuzņecova Jevgēnija - 1949 - daudzbērnu māte

Artuka Johanna - 1949 - 

Sleja Arturs - 1949 -

* Dv - darba veterāns
* Nbk - Nopelniem bagātais kolhoznieks
*Gk -Goda kolhoznieks

Darba duna *

Mūsu pagasts jau septembra sākumā izpildīja šā gada labības piegādes plānu un republikāniskajā Goda sarakstā ierakstīts kā otrais, šos panākumus organizējot, pagasta izpildkomitejas vadībā centīgi strādāja visas četras Ādažu pagasta ciemu izpildkomitejas. Ražas novākšanā un labības piegādē šoruden strādājām pa jaunam. Pie katras kuļmašīnas bija ciema izpildkomitejas pilnvarotais, kas kārtoja mašīnas darbu. Iepriekš bija izstrādāti kulšanas maršruti, pēc tiem vadījāmies. Kulšanu un piegādi kontrolējām, apspriedām; tad redzējām, ka maršrutos esam pielaiduši kļūdas, ka nepieciešami pārkārtojumi, kas dos labākas sekmes. Vajadzēja kulšanu pasteidzināt saimniecībās, kam vairāk jāpiegādā valstij un kas vairāk var aizdot kaimiņiem; vajadzēja organizēt sīkākās saimniecības, kam mazāk jāpiegādā valstij un mazāk jāsēj, lai piegādei un sējai vajadzīgo graudu izkulšanai labību saved vienkopus. Tā izdarījām, pašā darba gaitā, pārkārtojot un uzlabojot arī mašīnu darba maršrutus un grafiku. Ievērojamos apmēros organizējām labības aizdošanu vēl neizkūlušiem, tāpat pirmo reiz šoruden zemnieki graudus saveda vienā, ciema izpildkomitejas noteiktā vietā.

JĀNIS KRĒSLIŅŠ
Ādažu pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs
Vārds ciemu darba skates dalībniekiem
1947.10.04 Cīņa

🍀🍀🍀

VIRS PLĀNA

18. oktobrī Ādažu pagasta zemnieki nogādāja pieņemšanas punktos virs plāna vairāk nekā 25 t graudu un kartupeļu.  

Ādažu pagasta zemnieki Rīgā.
VIRS PLĀNA
1947.10.21 Padomju Jaunatne

🍀🍀🍀

Lauksaimniecības izmēģinājumi Rīgas apriņķī. L.L.C.B. ierīkojusi lauksaimniecības izmēģinājumus Rīgas apr. sekošās saimniecībās: Izmēģinājumi uz burkāniem — Ādažu "Doros" un "Podniekos"; izmēģinājumi uz auzām — Ādažu "Podniekos"; Ādažu „Ledonās" — izmēģinājumi pļavā uz kviešiem un auzām; Ādažu "Zeduļos" — izmēģinājumi uz kartupeļiem un runkuļiem; Ādažu "Zābakos" un "Ģipteros" — izmēģinājumi uz runkuļiem; Ādažu "Strēlniekos" — izmēģinājumi uz runkuļiem, Silzemniekos — izmēģinājumi pļavā un "Cēlajos" — izmēģ. uz kartupeļiem; Ādažu muižā — izmēģ. uz āboliņu un Ādažu "Dzidrumos" — izmēģ. uz burkāniem.

Dzimtene 1928.07.18 Latvijas Kareivis 🍀🍀🍀

 

no labās puses - Radions Podziņš, Natālija Podziņa, Jānis Drunka /1934.g.

Ādažu pirmais traktors - ASV ražotais International. Tam bija vairāki īpašnieki: Sūnumi, Grantskalni, Tiltiņi, Kalniņi-Landavi, Grapmaņi-Landavi, Drunkas-Nagaiņi. Iegādāts pirms II pasaules kara. Ar siksnām bija iespēja darbināt kuļmašīnu. 

Pie stūres Jānis Drunka, Priekuļu lauksaimniecības skolas absolvents. 20.gs. 30,gadu beigas

 

Augstražīgās govis 1936.-37. pārraudzības gadā 1938.11.25 Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks Skuja, Luc. 🍀🍀🍀 Biedrību dzīve 1931.09.04 Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks Kr, V.

Kaņepju vākšana / Ludviga Drēziņa foto

 

Līduma līšana / foto -E.Fālis

 

Līduma līšana / foto -E.Fālis

🍀🍀🍀 Celmu lauzēji un krūmu piesēji 1940.06.07 Brīvā Zeme

🍀🍀🍀 Plaša celmu un krūmu novākšanas talka  Ādažu pagasts nevar  lepoties ar tāda labuma zemi, kas ļautu balstīties uz graudkopību. Tur izdevīgāk galveno vērību pievērst lopkopībai. Vietējā lauksaimniecības biedrība pēdējā laikā centusies ieinteresēt zemturus, lai viņi pienācīgi rūpētos par labas lopbarības sagādi. Pagastā vēl daudz stipri krūmainu pļavu. Arī celmāju daudz. Biedrība vakar sarīkoja J. Drunkas saimniecībā Briljantos talku, lai iepazīstinātu lauksaimniekus, kā visvieglāk novākt celmus un krūmus. Talkā saradās vairāk kā 100 lauksaimnieku. Lauksaimniecības kameras technikas un labierīcību nodaļa demonstrēja dažādus darba paņēmienus. Rādīja, kā izrakt celmus un tos saskaldīt, lietojot ķīlēšanas paņēmienu. Iepazīstināja arī ar mechaniskām ierīcēm celmu izcelšanai.  Veica arī celmu saspridzināšanu. Lietojot šo metodi viduvēja priežu celma saspridzināšana izmaksā caurmērā 80—100 sant. Labus panākumus uzrādīja Fordsona traktora nodarbinātība krūmu izraušanai. Par demonstrētiem darba paņēmieniem LLK technikas un labierīcību nodaļas vadītājs J. Irbe sniedza sīkus paskaidrojumus, ko talkas dalībnieki noklausījās ar lielu vērību. Amatnieki nodrošināsies ar malku un oglēm. No 1. oktobra, kad atkal sāks cirst kokus un sagatavot materiālus valsts mežos, virsmežziņi varēs pārdot bez izsolēm lauku rūpniekiem un amatniekiem mežu līdz 500 Ls vērtībā. Mežu pārdos par tirgus vērtību, ja pircējs uzrādīs attiecīgu pašvaldības apliecību. Pilsētu un ciemu amatnieku vajadzībām virsmežniecības rudenī pārdos mutvārdu sacensībā mazākas meža vienības — līdz 50 Ls vērtībā. Amatniekiem jau laikus jāiepazīstas ar pārdodamām vienībām un sacensību noteikumiem. Vairāki amatnieki arī kopīgi var iepirkt meža vienības un paši tās izstrādāt. Centrālā savienība "Turība" amatnieku vajadzībām sagatavo kokogles. Amatnieku biedrībām ieteicams reģistrēt amatniekiem vajadzīgo ogļu daudzumu un to izprasīt kopīgi visiem amatniekiem. Apmāca vākt sveķus. Sveķu vācēju pirmā grupa — 36 jaunieši — šorīt aizbrauca uz apmācībām Jelgavas apkārtnē. Apmācības ilgs divas dienas, pēc tam sveķu vācējus sadalīs pa mežniecībām. Sveķu vākšanu Latvijas mežos organizē mežu departaments. Paredzēts savākt ap 200 t sveķu, kas noderēs kā izejviela terpentina un kolofonija ražošanai.   Jaunākās Ziņas, Nr.127 (07.06.1940) 🍀🍀🍀

Ludviga Drēziņa iemūžināts siena talkas mirklis

 

 

  

ZVEJNIEKI NODOD MILTUS UN PUTRAIMUS

Atsaucoties Ādažu zvejnieku aicinājumam, Mangaļu zvejnieku sabiedrība nodeva valstij 7000 kg miltu un 500 kg putraimu.

NODOD PIENU VIRS PLĀNA

Ādažu pagasta zemkopji piena nodošanu virs plāna apsprieda Garkalnes, Carnikavas, Ādažu un pārējās pagasta ciema padomēs. Pirmie pienu virs plāna nodeva pagasta aktivisti. Izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Krēsliņš nodeva 80 l, sekretārs b. Lejnieks 150 l, Ādažu ciema padomes priekšsēdētājs b. Melkus 50 l un citi. Viņiem sekoja pārējie ādažnieki. Lielākā daļa pieteiktā piena jau nodota.

I. Zatišnijs

Vairosim valsts pārtikas krājumus
1946.12.31 Cīņa

 

 

29.05.1923.g.

Šis ir Helmuta pirmais izcirstais krūms no viena hektāra

 

 

LINU VĒRPĒJA. 1913. G. J

NO ŽURNĀLA "STARI" ETNOGRĀFISKĀ PIELIKUMA

 

Ādažu pagasta Makstenieku māju saimnieks demonstrē izaudzināto sugas aitu. 1937.gada 2.augusts.

Saimnieks no Ādažu pagasta Briezēm ar iejūgtu pašaudzēto sugas  bulli ratos sagatavojies braucienam uz pagasta centru.

Briezēs audzētie šķirnes zirgi peldes laikā Gaujā. 20. gs.30. gadi

Ādažu zemnieki atpūtas brīdī.
Agronoms un piensaimnieks Rūdolfs Kalniņš pirmais no labās (sēž zemē)

 

Kalniņ-Landavas lauki no Nagaiņkalna
Ainava no Latvijas laika pastkartes

Kartupeļu talka Ādažu laukos. 20.gs. 20.-30. gadi.

* Darba Balss / 12.04.1977

Labākie kolektīvi 

Ceturtdien, Latvijas KP Centrālās Komitejas, Latvijas PSR  Ministru Padomes  un LĻKJS Centrālās Komitejas, Arodbiedrību republikāniskās padomes apbalvojumus par augstas zemkopības kultūras sasniegšanu 1976. gadā saņēma pieci mūsu rajona saimniecību ražošanas iecirkņi un  brigādes. Pirmā vieta, ceļojošais Sarkanais karogs. Goda raksts un naudas prēmija piešķirta kolhoza «Ādaži» Centra  iecirknim, ko ilgus gadus vada Heinrihs Ūdris. Uzvarētāju kārtā ir trīs ar Darba Sarkanā Karoga Ordeni apbalvotās Ļeņina  padomju saimniecības Centra iecirkņa brigādes. Divām no tām — M. Veikšānes un V . Krastiņa vadītajām - piešķirtas  otrās vietas, Goda raksti un prēmijas. Trešās vietas dala šīs pašas saimniecības brigāde ko vada R. Sīle un A. Ābola brigāde no kolhoza Padomju Latvija, kas arī saņēma Goda rakstus un naudas prēmiju. Latvijas KP Centrālās Komitejas nodaļas vadītājs A. Briļs, pasniedzot apbalvojumus, uzsvēra, ka Rīgas rajona lauku ļaužu darbs ļoti augstu novērtēts, ar to lepojas visa republika. Īpaši nozīmīgs moments sacensībā ir tas, ka šī rajona lauku ļaudīm pirmajiem republikā izdevies aizsteigties priekšā saviem sociālistiskās sacensības partneriem Igaunijas PSR. Par apbalvojumiem pateicās H. Ūdris, sava iecirkņa kolektīva vārda solot strādāt tā , lai arī turpmāk gūtu panākumus sacensībā. Runāja Ļeņina padomju saimniecības galvenais agnonoms A. Aigars, kolhoza «Padomju Latvija» priekšsēdētāja vietnieks A. Ābols (bijušais II brigādes brigadieris), kolhoza «Ādaži» valdes priekšsēdētājs A. Kauls, rajona lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks J.Aizpurvs un LKP Rīgas rajona komitejas pirmais sekretārs L. Abels.

D. Zīle

* Darba Balss / 12.04.1977

-