piektdiena, 2018. gada 23. marts

Sabiedriskā ēdināšana XX g.s. / Supernetto / MiniRimi #








* H.Jurčenoks - "Gaismas daļiņa ēdiena smaržā" - laikraksts "Darba Balss" /  14.09.1978.













Ēdnīcas un veikala vietā tika uzsliets Supernetto veikals, bet skulptūras vietā izveidoja stāvlaukumu











2018.g. septembrī veikals Supernetto pārtop par Mini Rimi

15.06.2019



Zem kultūras nama atradās ēdnīca-bārs / bārā darbojas Mērija Vīgrieze

 * Liesma ( Valmiera )  /  28.09.1966



Kantora darbinieki pie kafijas tases




piektdiena, 2018. gada 16. marts

Izstādes Kultūras namā #

Advente / 2001.g.



Sarmītes Bezzubovas fotoizstāde "Saulstariņš" / 01.06.2005.



Ievas Neikenas gleznu izstāde / 2005.g.







Aijas Ausējas-Rudzītes izstāde "Plauksti manos skūpstos"





Dāliju izstāde  /  10.09.2002. - 15.09.2002.

Sarmītes Bezzubovas fotoizstāde "Daba dvēselei"



Vecmāmiņu rokdarbu izstāde / 14.04.2003. - 26.04.2003.








Skaistumu radīt vaļasprieks

Par šo daiļdarbu izstādi «Ādažu» kolhozniekus informēja spilgti plakāti. Atsaucība bija liela - izstādē kultūras namā bija eksponēti daudzi interesanti izstrādājumi. Piedalījās galvenokārt vidējās un vecākās paaudzes pārstāvji. Turpretī jaunās maiņas darinājumu tikpat kā nebija.  Apmeklētājiem izstāde patika. Par to liecina ieraksti atsauksmju grāmatā un novēlējumi, lai šādas izstādes Ādažos kļūtu par ikgadēju notikumu. Iegūtu skatītāji un darinātāji. Tie kolhoznieki, kas īsā sagatavošanas laika dēļ nepaspēja piedalīties izstādē, droši vien turpmāk būs aktīvāki. "Cilvekiem labu iespaidu atstāja daudzi eksponāti. Patika kolhoza galdnieka Jāņa Grīnfelda pinumi, lopkopības darbinieces Birutas Freimanes un normētājas  Aismas Barkānes adījumi. Izteikta atzinība pensionāram Edmundam Veserim par grafiku un intarsijām, kluba māksliniekam Hermanim Purgailim  par ainavu studijām un viņa sievai Maijai  par paklāju austrumu tehnikā. Skaisti paklāji un dekoru ratiņi bija elektriķim Valdim Tomsonam. Pensionārs Juris Rubess iepriecināja izstādes apmeklētājus ar kalumiem, estrādes. ansambļa  «Suvenīrs» mūziķis Pauls Gerasimenko  ar granīta kalumu «Māte», celtnieks Juris Zīle — ar rotas lietām. mašīnstrādnieks Harijs Miltiņš - ar ainavām un citiem darinājumiem. Ja šādas izstādes rīkotu visi mūsu rajona kolhozi un tās kļūtu par tradīciju laika tecējumā rastos iespēja rīkot visu saimniecību skaistuma darinātāju uzvarētāju skati. 

J. Inga
* Darba Balss / 07.12.1975

Sarmītes Bezzubovas fotoizstāde "Ziedi"

Grāmatu draugu tikšanās 

Mūsu rajona grāmatu draugu 8. salidojumā Ādažu klubā pulcējās visi tie, kas rūpējas, lai grāmata atrastu ceļu pie lasītāja. Pieredzē par savu skaisto darbu un tā grūtībām, dalījās Siguldas grāmatnīcas vadītāja V. Apine; «Dzintara» direktore E.Nauduševica, sabiedriskās grāmatu izplatītājas L. Kirīlova, E.Parele, S. Vuškāne. Par mūsu rajona grāmatu sabiedriskās propagandas aktīvistu panākumiem un darba grūtībām runāja arī republikas, grāmatu draugu padomes priekšsēdētājs K. Grostiņš, mūsu grāmatu draugu padomes priekšsēdētāja M.Grīnšteine. Republikas Grāmatu tirdzniecības pārvaldes priekšnieks J . Ivanovs iepazīstināja ar grāmatu izdošanas plānojumu. Grāmatu draugi kopīgi iepazinās ar republikas lietišķās mākslas izstādi. lnteresantus brīžus sagādāja viesi: izdevniecības «Liesma» Jaunatnes literatūras redakcijas vadītājs, Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks A. Lielais, rakstnieks P. Bauģis, dzejnieki I. Binde, A. Auziņš, "Mākslas grāmata." direktore S.Avena.

L. Pavasara 
* Darba Balss / 22.03.1973

* Darba Balss / 22.03.1973 







Ko rīt, ko parīt darīsim? 

Korespondents: - Kas līdz šim kulturas darbiniekos ir radījis iekšējo pretestību strādājot? Kas jādara, lai turpmāk varētu teikt: «Mums ir neatkarīga domāšana, brīva rīcība un kultūra?» 

A. B.: — Vajadzētu pilnīgu patstāvību. Ja esam iecerējušas KN pasākumus, gribam, lai tas tiktu akceptēts. Varbūt, ka mēs dažkārt kļūdāmies, bez tā kultūras darbā neiztikt. taču kļūdas mēs pašas arī labotu. Nevajadzētu citus, kas par mūsu kļūdām atbild. Runāšu konkrēti: bijām iecerējušas tikšanos ciklu ar populāriem žurnālistiem un politiķiem. Interesentu, diemžēl, nebija daudz un mums agrofirmas vadība ieteica pasākumu neturpināt. Tas tika likvidēts. Uzskatu, ka nelielajam cilvēku skaitam, kas nāca, cikls bija vajadzīgs. Līdz šim politika kultūras pasākumos netika iesaistīta. Diemžēl nejutām ne tautas, ne arī mūsu vadības atbalstu. 

Kor: - Pārsteidz, Ādažos taču ir augsts dzīves standarts. Pēdējā laikā sabiedrība ļoti politizējas. Manuprāt, dažādu temperamentu un sociālā slāņojuma cilvēku diaļogs ar konkrētas kustības vai  partijas pārstāvi ir ļoti  nepieciešams. 

A. B.: Varbūt cilvēki ir pārguruši? Es nezinu. kā, dēļ tā ir. Ne tikai  attiecībā uz šo, bet arī uz citiem pasākumiem. Cilvēki nāk aizvien mazāk, ir arī izņēmumi: atbrauks populārs režisors, rādīs mākslas filmu, un zāle būs pilna. Tikko vajadzēs pašiem piedalīties. domāt līdzi, maz. Šķiet, ka  ir garīgs pagurums.

M. .: — Tā nu iznāk. ka viss neiet, kā bija iecerēts. Pretestība pārkārtošanās gaitai kļūst aizvien lielāka. Vārdos patstāvība ir izcīnīta, bet ik dienu skatoties apkārt, ar to patstāvību mums ir jāsajožas aizvien šaurāk. Šķiet, ka cilvēkos sāk zust ticība saviem spēkiem. Nāk uz filmām. kas skar Latvijas vēsturi. jo katra tauta tagad cenšas izzināt, kas mēs esam un kurp ejam, uzzināt to. kas ilgi bija liegts. No rajona partijas līderiem gadiem ilgi semināros uzklausījām norādījumus, cik procentu koncertā var būt latviešu, cik draudzīgo tautu, cik cittautu dziesmu. Vienmēr bija jāklausās, ka cittautiešiem esot grūti Latvijā dzīvot. Atnākot mājās bija ilgi jādomā: kas tad esmu? Kādēļ nedrīkstu sacīt un darīt to, ko sirds prasa? Domājot par to lielo laipnību pret citiem, it kā aizmirsām sevi. Un tomēr centāmies taču strādāt visiem gan latviešiem, gan cittautiešiem. Uzskatu. ka mums ir ļoti pietrūcis garīguma, mēs jau sen esam pārdevuši savu sirdsapziņu. Piemērs, varētu būt cīņa ap Latvijas karogu: no vienas puses gribētu ar šo karogu iet, bet neesmu un vēl ilgi nebūšu tik tīra, lai Latvijas simbolu varētu ņemt savās rokās. Ilgi sēdējām un ēdām no viena trauka ...Lietuviešiem ir tīrākas dvēseles, viņi vairāk saistīti ar garīgo dzīvi, viņi tā var . Iepriekšējos gados viņi nav sevi tik daudz pārdevuši. Bet man tagad sevi jāplosa divās daļās.

Kor: Pretrunas lielas, turpat vai strupceļš. Bet jūs taču darīsiet darbu tālāk, Jums ir programma?!

M. S.: Aizvien vairāk nepieciešams dialogs. Nevajadzētu citādāk domājošos slāpēt, viss jāpierāda ar faktiem. Tik ilgi esam tikuši apklusināti vai izdzīti no zāles un galā esam pie sasistas siles. Nevajadzētu pārāk iet masās, tur ir cita psiholoģija - man ir drosme, es nokliedzos, un citi tūdaļ aiz manis. Vajadzīgas diskusijas mazos kolektīvos. Lai katrs saprastu, lai tiešām mainītos. Gan ar kolēģiem, gan vokālajā ansamblī, ko es vadu. mēs daudz ko pārspriežam. Šķiet, ka tiešām maināmies. Un arī cittautieši mainās. Tagad vairs nevar vienkārši mācīties dziesmas, tagad mēs gribam zināt visu ar tām saistīto: vai tās maz atbilst mūsu pārliecībai, vai maz morāli drīkstam tās dziedāt? Virspusē uzpeld arī sārņi.

A. B.:  Tikpat sarežģīti ir ar piederību partijai. Varētu jau jebkurā laikā izstāties, bet man gribētos vēl palīdzēt, vēl strādāt, būt noderīgai. Kad būs neatkarīga Latvijas komunistiskā partija, varbūt varēs tur iet, bet tas vēl nākotnē. 

A. S.: Mans amata nosaukums masu pasākumu režisore. Dažkārt tas man liek justies neērti. Lai gan tikai pagājušajā pavasarī beidzu konservatoriju.

Kor: Kā tad tālāk strādāsit?

A. S.: Ceru, ka ar laiku, ar darbu šo nosaukumu spēsim mainīt, ka kultūras namos būs latviešu svētku vai tautas svētku režisori. Bet līdz tam kultūras dzīvē ir jāiegulda liels darbs. Taču es jau otrajā kursā zināju, ko gribu darīt, un «Ādažos» jau kopš prakses tā arī esmu rīkojusies. Atbilstoši pašas pārliecībai. Ceļš uz patiesi brīvu un neatkarīgu Latviju ir sasniedzams tikai ar tautas tradīciju, ar garīguma kopšanu. To centos darīt arī diplomdarbā. Tā nosaukums bija «Ganu diena». Lai gan esmu dzimusi un augusi Rīgā mani vecāki nāk no laukiem. Es visu laiku ilgojos pēc lauku patiesības, mīlestības, tradīcijas. Manī tas dzīvoja, un varbūt tādēļ mani saprata «Ādažu» fermu strādnieces, neslēpa savu attieksmi, un viss iznāca diezgan labi. Dažādu seno tradīciju atdzīvināšanu centīšos turpināt. Dabiskajā vidē, laika ciklos balstās ļoti daudz. Vēl pamatīgāks slānis ir folklora. Visas esam pārliecinātas, ka latviskums ir par jaunu jāatgūst. Bija mums klubā interesanti Mārtiņi, būs vesela Meteņu nedēļa . . .


M. D.: Man kā administratorei ir visciešākais kontakts ar ļaudīm. Es redzu, uz kādiem pasākumiem nāk. uz kādiem biļetes nepērk. Dzirdu visus iebildumus un gribēto. Žēl, ka daudzi vēl necenšas nopietni domāt līdzi, iziet ārā no ilgi aprastā, Grib vieglumu, grib jautrību, grib modes aktierus. Ir jau pie mums arī nopietno pasākumu cienītāji. Tomēr maz skatās sarežģītākas dokumentālas filmas. Ļoti iespaido arī Rīgas tuvums, lielā konkurence, telepārraides. Kad vakarā kāda interesanta diskusija klubs tukšs. Un nevar jau arī prasīt, lai aktīvs mūsu pašdarbnieks vēl arī apmeklētu katru pasākumu. Ceru, ka nedaudzie, bet īstie un nopietnie cilvēki ar laiku piesaistīs arī pašlaik vēl kūtros. Dažāda vecuma sievietēm mums ir arī nopietna rakstura mājturības skola. Vienmēr jāatceras, ka kultūras darbinieka uzdevums ir atvērt, piedāvāt, aicināt, pierunāt, sajust vajadzīgo. 

Kor: - Paldies par sarunu

J. Veitners 
* Darba Balss / 13.02.1990










bez vāzēm un dekoratīvajiem šķīvjiem arī «melnā keramika", kausi, bļodas, veselas servīzes. Darinājuši L. Vincevičs, V. Voguls. J. Krompāns, S. Vituškins un citi autori 


GAISMA MĀLĀ 

Rudens un ziema ir keramiķu un liesmu laiks. Dažs gan saka, ka ziemā vislabāk esot podus un bļodas virpot. Toties sastrādātā apskatīšanai, dažādām izstādēm ziema kā radīta - vairāk laika pamatīgai apskatīšanai un pārdomāšanai, arī naudiņas pārskaitīšanai, vai iecerētajam šķīvim, kausam vai svečeniekam sanāk. Plašs keramikas klāsts skatāms arī Ādažu kultūras namā. Sadarbībā ar Ogres jaunatnes centru iekārtota Lalgales keramiķu darbu komercizstāde. Ekspozīcijai liela piekrišana, tā jau vairākas reizes atjaunota. Arī jūs varat iegriezties un nopirkt.

I. Veitners 
* Darba Balss / 06.02.1990