otrdiena, 2014. gada 30. decembris

Uz lauka *


Biešu novākšana / 20.gs. 80. gadi

Lauksaimniecība Ādažu rajonā

Ādažu agronomiskā rajonā ietilpst Ādažu, Inčukalna, Mangaļu un Ropažu pag. Galvenās lauksaimniecības nozares ir lopkopība un kartupeļu kultūra. Ar lopkopības ražojumiem un kartupeļiem rajona lauksaimnieki apgādā Rīgas tirgu. Pārējās nozares un kultūras mazāk attīstītas un apmierina tikai pašu saimniecību vajadzības. Lopkopība visattīstītākā ir Ādažu pagastā, kur darbojas 5 lopkopības pārraudzības biedrības un 46 proc. no visām slaucamām govīm atrodas pārraudzībā. Kā zināms, augstražīgo ganāmpulku skaita ziņā Ādažu pagasts ieņem pirmo vietu Latvijā. To skaits pagastā ir 16. Daudzas saimniecības jau izveidojušās par sugas lopu pārdevējām. Ar atzinību jāatzīmē rosība Ropažu pagastā. Tur pirms viena gada darbojās tikai divas lopkop. pārraudz. b-bas, kamēr tagad to skaits jau sasniedzis 6. Ienesīgas lopkopības pamatā jāliek labas pļavas un ganības. Lai sekmētu ganību ierīkošanu, katrā paraugsaimniecībā ierīkoti un vēl turpina ierīkot ganību aplokus. 
No šīm saimniecībām pārējās varēs ņemt priekšzīmi. Pļavu lielākā daļa vēl cieš no pārmērīga mitruma. Jāatzīmē tomēr, ka pļavu meliorācijas darbiem rodas arvienu vairāk piekritēju. Rajonā daudz arī tādu pļavu, kur mitruma stāvoklis apmierinošs, bet siena ražas zemas vājās mēslošanas dēļ. Lai veicinātu pareizu pļavu mēslošanu, katrā paraugsaimniecībā ierīkoti pļavu mēslošanas izmēģinājumi, kas dod pamācību un drosmi ne tikai tās īpašniekam vien, bet arī daudziem kaimiņiem. Ādažu rajonā zeme piemērota kartupeļu kultūrai. Audzē galda šķirnes Rīgas tirgiem, kā arī sēklas kartupeļus eksportam. Tā 1935.g. rudenī uz Franciju eksportēja 23 kv. sēklas kartupeļu, bet 1936. g. jau 250 kv. un uz priekšu šī nozare attīstīsies vēl plašāk. Kā zināms, zemes Ādažu rajonā stipri smilšaina, un tās uzlabošanā liela nozīme kūdrai. Patlaban darbojas 5 kūdras ražotāju grupas, šis skaits katrā ziņā jāpalielina, jo pašu ražotie kūdras pakaiši tomēr izmaksā lētāk, nekā valdības ražotā. Paraugsaimniecību tīkls rajonā jau pilnīgi izveidots. To skaits ir 9. Šinīs saimniecībās cenšas izveidot visas nozares, sevišķi uzsverot lopkopību un tās dabīgos pamatus — pļavas un ganības. Paraugsaimniecībās aicina uz apspriedēm pārējos lauksaimniekus, lai pārrunātu par saimniecību uzlabošanas jautājumiem, kā arī par tekošiem lauksaimniecības darbiem, šinīs saimniecībās apmeklētāji ne tikai dzird, bet arī redz jau sasniegtos un ievadītos darbus. Tālāk manā darbā daudz palīdz pagastu vecākie, ievietojot pag. valžu apkārtrakstos manus ziņojumus par svarīgākiem lauksaimniecības sezonas darbiem.  
Šis paņēmiens dod iespēju savu rīcību pārvērtēt arī tiem lauksaimniekiem, kas uz priekšlasījumiem neiet, lauksaimniecības literātūru nelasa, kas vēl nav sākuši domāt par savu saimniecību uzlabošanu. Lieli palīgi man arī lopkopības pārraugi. 3—4 reizes gadā sasaucu pārraugu apspriedes pa pagastiem un informēju par to, ko saimniecības apmeklējot ieteikt. Tas nāk par labu ne tikai lauksaimniecības attīstībai vien, bet arī uz pārraugu sāk skatīties kā uz īstu saimnieka palīgu. Lauksaimniecības žurnālu izplatīšana stiprā mērā veicina saimniecību uzlabošanu. Jāvēlas, lai tos turpmāk lasītu ikvienā saimniecībā, jo tie 8 lati, ko izdod par «Latvijas Lauksaimnieku", bagātīgi atmaksājas. No 1936. g. 1. aprīļa līdz 1937. g. 1. janvārim esmu apmeklējis paraugsaimniecībās 80 reizes un 114 pārējās saimniecības. Doti padomi 122 lauksaimniekiem birojā un pagastu valdēs. Paraugsaimniecībās notikuši 18 praktiski demonstrējumi un lauksaimnieku apspriedes, ko apmeklējuši 322 lauksaimnieki.

V. TOMSONS,
LLK Ādažu rajona agronoms
.
 
Sējas darbi Mangaļu iecirknī 1989.g.


 
Stādam kartupeļus
       

Pīppauze / 20.gs. 80.gadi
 
Bērnu vasaras nometnes darbu uzraudzība: no kreisās:  B.Virkava, P.Ose, L.Veise, I.Bukovska

no labās: Gunta Jākabsone, Rita Liberte, Ārija Kronberga, Ināra Puķīte, Samīte Plūme, Mirdza Garā, Vilma Okmane / 1986.gads

Juris un Andris Dauguļi / 1997.g.

* Darba Balss / 28.10.1945
 


















otrās brigādes kolchoznieks Klementijs Brokāns uzar tīrumu, kas paredzēts vasarāju sējai 
A.Stūrnieka foto
* Darba Balss / 10.04.1957
 
* Darba Balss / "Arumu stingri vērtēs" / 21.06.1975

PIRMIE SACENSĪBĀ - PIRMIE DARBĀ 

Sešpadsmit traktoru bija nostādīti ierindā. Sešpadsmit mehanizatori piedalījās rajona sacensībās par labākā arāja godu. Lasītāji jau zina, ka viņu vidū bija arī mehanizatore kolhoza «Sarkanais strēlnieks» pārstāve Ilga Svilpe. Arāju meistarības skati atklāja lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks Laimonis Osis. Sacensību karogu pacēla pagājušā gada uzvarētāji: Uldis Steberklis no kolhoza «Rīts» un «Ādažu* pārstāvis Jānis Drunka. Viņiem asistēja jaunākā sacensību dalībniece Ilga Svilpe. Šo dalībnieku traktori un arkli tehnikas skatē, kas notika no agra rīta, saņēma augstāko novērtējumu. Arī Jānis Sauķitēns no kolhoza «Spilve», Vitauts Leitāns no Baldones, Bulduru sovhoztehnikuma traktorists Broņislavs Matuzas un Pēteris Smorodovs no kolhoza «Ausma» bija daudz darījuši arklu un traktoru sagatavošanā. Pirmais sacensību elements bija arumu veidošana. To vislabāk apguvis Jānis Sauķitēns. Visi desmit tiesneši deva teicamas atzīmes. Gluži pretēju vērtējumu saņēma Allažu zonas uzvarētājs Peteris Smorodovs. Pirmā vaga viņa izpildījumā atgādināja savilktu loku. Tas neapšaubāmi «lampu drudža» nopelns. Vēlāk mehanizators atguvās un darbu nobeidza daudz labākā kvalitātē. Sacensību lauks bija akmeņains. Pirmo lemesi vajadzēja mainīt Ilgai Svilpei. Jauniete parādīja, ka viņai tādas kļūmes novēršana lielas galvassāpes nesagādā. Pēc neilga laika šo operāciju bija jāatkārto. Neveicās Jāzepam Pastoram no kolhoza «Boļševiks». Jau saarvagu veidojot, nolūza arkla pēdējā riteņa balsts. Kad kļūmi novērsa un likās, ka cīņu varēs turpināt, sekoja jauns lūzums. Taču traktorists neatlaidās, ar kolhoza inženiera Reinsona palīdzību otrreiz sakārtoja arklu un tīrumu uzara. Kad pēdējais arājs bija beidzis darbu, sākās padarītā novērtēšana. To veica speciāla komisija, kur ietilpa rajona agronomi, kolhoza «Mežvidi» priekšsēdētājs Valdis Bunkšs un mūsu rajona arāju skolotājs Zemkopības institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Arnolds Riekstiņš. Lai sacensību līdzjutēji un dalībnieki šinī laikā, kad drudžaini skanēja skaitāmie kauliņi. pārāk negarlaikotos, komjaunatnes rajona komitejas puiši organizēja sacensības. Kam gan nepatiks izmēģināt spēkus virves vilkšānā vai noskaidrot, kam dzelžainākais tvēriens! Profesionālas iemaņas sagādāja dažādu eļļu un smērvielu noteikšana, bet visvairāk jautrības sagādāja riepu piepūšana. Viesos pie labākajiem arājiem bija ieradušies rajona pašdarbnieki. Pēc viņu interesantā koncerta sacensību dalībniekus pulcēja noslēguma parādei. Nogranda vētraini aplausi, kad augstāko vietu ieņemt uzvarētāju pjedestālā no kāpurķēžu traktoru vadītājiem aicināja Ilgu Svilpi. LKP Rīgas rajona komitejas pirmais sekretārs Zigfrīds Girgensons uz viņas pleciem uzlika raženu vārpu vainagu. Ilga saņēma ceļojošo kausu un vērtīgu balvu. Viņas rezultāts 93,20 punkti. Par teicami sagatavoto tehniku parteicība pienākas Visvalža Pilvera vadītajam mehanizatoru kolektīvam. Otrās vietas ieguvējs Valdis Burkevics no zinātniskās pētniecības saimniecības «Sigulda» uzvarētājai zaudējā 1,68 punktus. Arī viņa arumi bija teicamas kvalitātes, bet arkls un traktors vājāk sagatavoti. Trešā vietā ierindojās trīskārtējais rajona sacensību finālists Uldis Steberklis. Tehniskais izpildījums bija nevainojams Uldi «iegāza» akmeņainām augsnēm domātais arkls. Tā apvērstās velēnas negulstas tik vienmērīgi. Tālāko vietu sadalījums šāds: 4. Pēteris Smorodovs (kolhozs «Ausma»), 5. Pēteris Vancāns (kolhozs «Ādaži»). 6. Broņislavs Matuzas (sovhoztehnikums «Bulduri»), 7. Jevdokijs Jefimovs (kolhozs « Allaži »). Vēlāk novērtēja arī Jāzepa Pastara darbu. Iegūto punktu skaits viņam atļautu ierindoties sestajā vietā. Traktoru «Belarus» klasē savu pagājušā gada sasniegumu atkārtoja Jānis Drunka, kas ieguva visaugstāko novērtējumu 93.95 punktus. Arī viņš saņēma uzvarētāja vainagu, ceļojošo kausu un vērtīgu balvu. Nedaudz vairāk nekā par vienu punktu atpalika Jānis Sauķitēns. Trešajā vietā ierindojās kolhoza «Vidzeme» mehanizators Alberts Lācis. Tālāko vietu sadalījums šāds:  4. Mihails Gaļenkovs (pad. saimn. «Olaine»), 5. Vitauts Leitāns (kolhozs «Baldone»), 6. Jānis Kupčs (kolhozs «Ezerciems»), 7. Jānis Mange (zin. pētn. saimn. «Krimulda»), 8. Laimonis Iekļavs (kolhozs «Komunārs»). Sacensību nobeigumā partijas rajona komitejas pirmais sekretārs Zigfrīds Girgensons aicināja visus rajona saimniecību arājus strādāt tikpat labi kā to veica uzvarētāji. Tikai tad nākamajā gadā iegūsim plānoto graudu birumu, raženi augs kartupeļi, kukurūza un lopbarības saknes.

V. Pirksts. lauksaimniecības pārvaldes vecākais agronoms
* Darba Balss / 13.09.1967



traktori dodas uz sacensību vietu

* Darba Balss / 13.09.1967
 
* Darba Balss / 13.09.1967

Rīt - rajona arāju sacensības 

Rīt kolhoza «Ādaži» tīrumā notiks Rīgas rajona 9. arāju sacensības. Šāds gods saimniecībai uzticēts pirmo rei7i, un saimniecības mehanizatori to nopelnījuši. Pieredzējušais traktorists Jānis Drunka ir arājs ar vislielāko sacensību stāžu. Ikvienā no rajona arāju konkursiem viņš bijis uzvarētāju vidū, bet divas reizes stāvējis uz goda pjedestāla visaugstākā pakāpiena. Labas sekmes pēdējos gados sasniedzis arī Imants Mitriķis. Iepriekšējās sacensībās veiksmīgi strādāja Ivans Bukins. Līdz ar to «Ādažiem» ir tiesības ceturtdien pieteikt trīs dalībniekus. Arī šoreiz sacensības notiks kā kāpurķēžu, tā riteņtraktoru klasē. Savus titulus aizstāvēs iepriekšējā gada čempioni Jūlijs Beikmanis no kolhoza «Sarkanais strēlnieks» un Ādolfs Plociņš no Ulbrokas padomju saimniecības. Divi labākie piedalīsies republikas arāju sacensībās 21. jūnijā Mālpils sovhoztehnikumā.  

V. Pirksts 
* Darba Balss / 12.06.1975
* * *
Modernizē labības kombainu
Kolhoza «Ādaži» Mangaļu iecirkņa racionalizātori šogad pirmo reizi rajonā uzlaboja labības kombainu SK-S. ar pelavu savācēju (attēlā). Papildtvertnes darbība vadāma, neizkāpjot no vadītāja kabīnes. Pļaujot 120 ha platībā iegūts 140 t pelavu un nezāļu sēklu masas. Pēc guvuma apstrādes lopbarības krājumi pieauga par 58 t.  
Modernizē labības kombainu
1984.11.29 Darba Balss (Rīgas rajons)
Jurčenoks, H.
========
Labākais arājs—ĒVALDS DŪMIŅŠ 

Aizvadītajā sestdienā Siguldas zinātniskās pētniecības saimniecības tīrumā sacentās mūsu rajona labākie arāji zonālo sacensību uzvarētāji. Deviņu kāpurnieku un trīs riteņtraktoru vadītāji demonstrēja savu māku taisnas vagas un līdzena aruma veidošanā.  Organizācijas komisijai nebija viegli izvietot sacensību dalībniekus, Siguldas apkārtne nav Zemgales līdzenums. Arī saimniecības kombainieri nebija nopļāvuši graudaugus vienādā augstumā. Tiesa  pirms sacensībām laukus izlozēja, taču rugāji U. Stebērkļa, A. Kušķa, V.Donska laukos īsāki nekļuva. Sacensības atklāja rajona Lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks L. Osis. Sacensību karogu pacēla pagājušā gada rajona sacensību otrās vietas ieguvējs F. Dzenis no Ķekavas, kolhoza «Draudzība» traktorists A. Kušķis un «Ādažu» pārstāvis J. Drunka. Pēc pēdējās  instruktāžas atbildīgo tiesnešu vadībā traktori izbrauca izlozētajā tīrumā. Kad sacensību dalībnieki ieņēma savas vietas, gaisā uzvijās zaļa raķete — signāls lauka sagatavošanas sākumam. Trīsdesmit minūtes mehanizatoriem vajadzēja lai sadalītu laukus, iezīmēt pagrieziena joslas, noregulēt arklu. Diemžēl neviens sacensību dalībnieks neizmantoja šo laiku pieckorpusa arkla pēdējā korpusa noņemšanai tādējādi atvieglojot slodzi traktoram, jo aršanas dziļums — 24 centimetri kāpurķēžu traktoriem un 22 centimetri riteņtraktoriem - vienam otram vecākam dzinējam nebija pa plecam. Katram traktoristam bija jāuzar taisnstūra lauks, ko no visām pusēm ierobežoja vagas, kas jāuzskata par grāvjiem. Lauka lielums kāpurķēžu traktoriem 1.0 ha, riteņniekiem — 0.5 ha. Darbs bija jāveic vienā stundā un divdesmit minūtēs. Katra sacensoņa veikumu vērtēja divi lauka tiesneši. Aršanas beigās galvenā tiesnešu kolēģija pārbaudīja šo tiesnešu vērtējumu un noteica uzvarētāju. Sacensību komisija izdarīja izmaiņas nolikumā un uzvarētāju noteica pēc šādiem rādītājiem: 1.  pirmo vagu dziļuma, 2. otro vagu dziļuma, 3. pēdējo vagu dziļuma, 4. visa aruma dziļuma, 5. pirmo vagu taisnuma, 6. pēdējo vagu taisnuma, 7. visu vagu platuma, 8. sleju platuma vienmērīguma pirms pēdējā brauciena, 9. pirmo vagu aruma kvalitātes, 10. pēdējo vagu aruma kvalitātes, 11. pārējo vagu aruma kvalitātes, 12. aramsloksnes noguldījuma vienmērīguma un līdzenuma slejās un pagriezienu joslās, 13. lauka galu un stūru aršanas kvalitātes. Darbu vērtēja pēc piecu ballu sistēmas par teicamu aršanas paņēmiena izpildi dalībnieki saņēma piecus punktus, par labu — četrus, par apmierinošu tikai trīs. Izņēmums bija pēdējie divi rādītāji. Teicamu izpildījumu šeit atalgoja ar desmit punktiem. Tātad kopējais punktu skaits par aršanas kvalitāti 75. Divdesmit pieci punkti bija paredzēti traktoristu zināšanu pārbaudei — viktorīnai. Tomēr sacensību komisija nolēma izslēgt viktorīnu no kopējā vērtējuma. Tās rezultātus ņemtu vērā tikai tad, ja par aruma kvalitāti iegūts vienāds punktu skaits. Kaimiņu rajonos pierādījies, ka tikko mehanizācijas skolu beigušie traktoristi, kuru aršanas māka nav augsta un arums nelīdzens, teicamu tehnisku zināšanu dēļ kopvērtējumā ierindojušies nepelnīti augstās vietās. Zināšanu pārbaude tomēr notika un pierādīja, ka šāds spriedums tikai daļēji atbilst īstenībai. Kolhoza «Draudzība» traktorists A. Kušķis ir vīrs tanī vecumā par kuru dažs labs mīl teikt gudrības nelien galvā. Tomēr tieši viņa un U. Stebērkļa albildes ieguva vislabāko vērtējumu. Tehniku labi pārzināja «Mārupes» mehanizators V.Krūmiņš, ādažnieks O. Ezeriņš un citi. 
Mehanizatori - sacensību skatītāji ar lielu interesi sekoja Sauriešu kolhoza traktorista Evalda Dūmiņa meistarīgajam darbam. Partijas rajona komitejas pirmais sekretārs Zigfrīds Girgensons un rajona Lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks Laimonis Osis apsveic pirmo triju vietu ieguvējus: Jāni Drunku, Evaldu Dūmiņu un Uldi Stebērkli un pasniedz viņiem apbalvojumus. Noteikt uzvarētāju nebija grūti, jau sacensību laikā daudz skatītāju atzinīgi vērtēja «Sauriešu» kolhoza traktorista Evalda Dūmiņa darbu. Gandrīz visos rādītājos teicamu vērtējumu deva arī tiesneši. Saskaitot visus punktus summa sasniedza 71,5. Nelielus trūkumus vērtēšanas komisija saskatīja lauka galu aparšanā. Toties saaruma kvalitāte izsauca sajūsmu arī bargo tiesnešu vidū. Parastā sametuma izciļņa vietā — līdzens arums. Arī neapvērstu velēnu velti meklēt. Kā strādāja E. Dūmiņš? Vispirms noregulēja arklu, lai pirmais korpuss neskar augsni, bet pēdējais ņem pilnu dziļumu. Ar šādi noregulētu arklu veica pirmo gājienu. Lauka galā izdarīja pagriezienu pa kreisi un brauca atpakaļ, traktora kreiso kāpurķēdi virzot pa izarto vagu. Izveidojās šaurs un dziļš izarums— tukšā vaga. Nobeidzis otro gājienu, traktorists pārregulēja arklu tā, lai pirmais korpuss ņemtu apmēram pusi vajadzīgā dziļuma, bet pēdējais strādātu normālā dziļum. Pirmā korpusa apvērstā velēna gūlās izveidotajā izarumā. Lauka galā E. Dūminš izdarīja pagriezienu pa labi un vēlreiz apara pirmajā gājienā aparto joslu. Arī šoreiz pirmā korpusa apvērstā velēna gūlās jau daļēji aizpildītā izarumā pie tam tik precīzi, ka saaruma vietu pēc aršanas nobeiguma bija grūti atrast. Šo aršanas paņēmienu traktorists apguvis patstāvīgi, lasot literatūru par labākajiem aršanas paņēmieniem.  Nākamo, vietu noteikšana vērtēšanas komisijai prasīja vairāk pūļu nekā arājam aršana. Tika vērtēts un pārskaitīts katrs punkts. Rūpīgi apsverot «par» un «pret» otro vietu piešķīra «Rīta» kolhoza mehanizatoram Uldim Stebērklim, kura arumu novērtēja ar 69,5 punktiem (traktors «DT-74», arkls «PKS-435»). Trešajā vietā ierindojās «Ādažu» kolhoza mehanizators Jānis Drunka — 69 punkti. Trīs labākie arāji saņēma vērtīgas balvas un viņiem uzticēts aizstāvēt mūsu rajona arāju godu Zemgales zonas sacensībās Dobeles rajonā.

V. Pirksts
* Darba Balss / 12.06.1975 
* Darba Balss / 12.06.1975


* Darba Balss / 12.06.1975
 
Ādažu pirmais traktors, ASV ražotais International, tam bija vairāki īpašnieki: Sūnumi, Grantskalni, Tiltiņi, Kalniņi-Landavi, Grapmaņi-Landavi, Drunkas-Nagaiņi. Iegādāts pirms otrā pasaules kara. Ar siksnām dzina kuļmašīnu. Jānis Drunka vidū baltā kreklā. Pie stūres Radions Podziņš, blakus Natālija Podziņa. / 20.gs. 20.-30.gadi

-

svētdiena, 2014. gada 28. decembris

Ādažu-Berģu skola / Berghof *

Tagad objekts atrodas Garkalnes novada teritorijā

  










Skolas nosaukumi laika gaitā mainījušies:

1870.-1950.g.  Berģu-Ādažu pamatskola
1951.-1953.g.   Berģu pamatskola
1954.-1961.g.   Berģu septiņgadīgā skola
1962.-1989.g.   Berģu astoņgadīgā skola
1989.-1997.g    Berģu deviņgadīgā skola
1997.-2009.g.  Berģu pamatskola
2009.-2010.g.  Garkalnes-Berģu pamatskola
2010.-                Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola

  
Ādažu Berģu Pirmās pakāpes skola / 1922.g.

Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā, kad izveidoja Berģu muižu. 1870. gadā šī ēka pārtapa par Berģu-Ādažu pamatskolu ("Avotu" mājās), bet līdz tam laikam muiža piedzīvojusi vairākus īpašniekus un notikumus. 

Sākotnēji Berģu muižas īpašnieks bijis Kaspars Bergs, kura vārdu celtne arī ieguvusi. 1682. gadā Berģu muiža pārgājusi kapteiņa fon Šreicterfelda īpašumā, vēlāk tā piederējusi majoram Gustavam fon Lovisam. Tieši šim cilvēkam arī izveidoja piemiņas akmeni ar uzrakstu "Dem Major Gustav Fon Loviss 1770.-1820.". 
Skolotāja alga bijusi 300 rubļu gadā. Pedagogam divas reizes gadā bija arī prēmijas – Lovisa mātes dzimšanas dienā tika pasniegti 40 rubļi, bet Ziemassvētkos – 25 rubļi. Skolas naudu maksāja ārpagastnieki (vietējiem pagasta iedzīvotājiem tika nodrošināta bezmaksas izglītība). Tāpat skolotājus finansiāli atbalstīja ieguldījumi vērtspapīros, no kuriem viņi saņēma procentus. Arī visi ieguvumi no skolas zemes bija skolotāju pārziņā.

1869.gadā tika uzcelta muižas kungu māja, kura piederējusi muižniekam Engelhardam - šobrīd tajā atrodas skola.  Berģu skolu dibināta 1870. gada 10. novembrī, Mārtiņdienā, "Avotos". Sākumā nosaukta par Mārtiņskolu.Vecā skolas ēka "Avotos" celta ap 1870.gadu, bet skolas saimniecības ēka uzbūvēta 1795.gadā-tobrīd tā pildīja klēts funkcijas. Skolas piebūve rietumu pusē tapusi aptuveni 1909.gadā. 
1928./1929. gada ziemā skolas nama apakšstāvā tika izbūvēta paplašināta zāle ar stabilu skatuvi un plītiņu bufetes istabā "groka vajadzībām". Senākā zāle un fon Lovisa kabinets tika savienots, veidojot vienu zāli. Savukārt senā muižnieku ēdamistaba kļuva par skatuvi, uzceļot papildu grīdu. Puķu istaba aiz skatuves kļuva par aktieru ģērbtuvi. Zāles un skatuves izbūve toreizējam Ādažu pagastam izmaksāja 1200 latu. Baltās podiņu krāsnis celtas no vecās muižas krāsnīm. Skola sastāvēja no piecām telpām – četras augšstāvā, ēdamistaba apakšstāvā. 1928. gadā skolā tiek iekārtota pasta nodaļa un telefona centrāle, taču jau 1933. gadā skolā sāka darboties automātiskā telefonu centrāle.

Šobrīd vecajā skolas ēkā atrodas Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas pirmskolas grupas, savukārt klēts ēkā bērni apgūst mākslas priekšmetus.
  
     Skolā bērni sāka iet apmēram 10 gadu vecumā.  Mācības sākās ap oktobra vidu un beidzās ap Jurģiem, taču daudzi skolēni skolā gāja četrus, pat sešus un vairāk gadu, mācīdamies vairāk, nekā prasīja toreizējā mācību programma. 

     Skolēnu skaits no skolas sākuma līdz 1926. gadam bijis 30 - 40 bērnu.        1922.g Ādažu - Berģu 1. pakāpes skola..     Vismazāk skolēnu skolu apmeklējuši 1927./1928. mācību gadā - 16 skolēnu.   
Herberts Smilga "Pēc pērkona negaisa", Ādažu-Berģu I pamatskola 2 klase

    Pēc neatkarības atgūšanas ar Garkalnes pagasta Padomes gādību skolu paplašināja un 1995. gada 27. decembrī atklāja otru skolas korpusu – 5.-9. klasei. Jaunās skolas atklāšanā piedalījās toreizējais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Muižas ēkā – sākumskolas klases. No 2001. gada vecās skolas ēkā sāka darboties 5 - 6 gadīgo bērnu sagatavošanas grupa.
      2002. gada 1. septembrī atklāja jaunās skolas trešo stāvu, ko uzbūvēja pilnīgi no jauna. 2008. gada vasara ierakstīta skolas vēsturē ar diviem lieliem notikumiem - pēc vairāku gadu rekonstrukcijas skolēniem lietošanā nodots stadions, kurā var spēlēt gan futbolu, gan regbiju. Otrs notikums - nedaudz modificēta vecā skolas ēka. Pārbūve skāra sākumskolas 2. stāvu, kur izbūvētas papildus pirmskolas grupas telpas, kā arī izbūvēta kāpņu telpa starp 1. un 2. stāvu.

    *Informācija ņemta no A. Veipas maģistra darba "Berģu pamatskolas vēsture un tās ieguldījums izglītības attīstībā Garkalnes pagastā"
 
Nākamā gadā skolu skāra reorganizācija. 2009. gada 29. jūlija Garkalnes Domes sēdē nolēma Garkalnes novadā esošās 2 izglītības iestādes - Berģu pamatskolu un pirmsskolas izglītības iestādi Skudriņas pievienot Garkalnes pamatskolai. Pievienošanas rezultātā Berģu pamatskolu, pirmsskolas izglītības iestādi Skudriņas un Garkalnes pamatskolu apvienoja vienā Garkalnes novada izglītības iestādē. 

Apvienotajai izglītības iestādei izveidoja vienotu izglītības iestādes administrāciju. Pievienotajām mācību iestādēm saglabāja vēsturisko nosaukumu - Berģu pamatskola un pirmsskolas izglītības iestāde "Skudriņas". 
2014.gads

2010. gada 2. augustā struktūrvienība Berģu pamatskola atkal lielās pārmaiņās, jo atdalīta no Garkalnes vidusskolas un pievienota akreditētajai Garkalnes novada izglītības iestādei – Berģu Mūzikas un mākslas skolai.

Radās jauna skola – Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola –, kura piedāvā pirmskolas un pamatskolas izglītību, kā arī profesionālās ievirzes programmas mūzikā un mākslā: taustiņinstrumentu spēle – klavierspēle, stīgu instrumentu spēle – ģitāras, kokles spēle un vijoļspēle, pūšaminstrumentu – flautas spēle, sitaminstrumentu spēle, vokālā mūzika – kora klase, vizuāli plastiskā māksla.
  Skolas pārziņi un direktori:

Grīnfelds Ansis                1870.-1878.g. pārzinis
Ķirsons                              1878.-1881.g. pārzinis
Robežnieks Miķelis       1881.-1926.g. pārzinis
Kalniņš Jānis                   1926.-1950.g. pārzinis
Daugule Stefānija          1950.-1951.g. pārzine
Malahovska                    1951.-1952.g.  pārzine
Naglis Jāzeps                   1952.-1953.g. pārzinis
Gerdiņa Maiga                   1953.-1954.g. direktore
Orlovska Mirdza                1954.-1955.g. direktore
Cimbulis Ēvalds                 1955.-1956.g. direktors
Zeps Pēteris                         1956.-1061.g. direktors
Odīte Meta                          1961.-1971.g. direktore
Mariktāns Centis               1971.-1978.g. direktors
Želvis Teodors                    1978.-1979.g. direktors
Čerkovska Genovefa          1979.-1986.g. direktore
Salenieks Pēteris                 1986.-2009.g. direktors
Bruģis Laimnesis                 2009.-2010.g. direktors
Sabale Dagnija                     2010.- 2011.g. direktore
Briņķe Ilze                            2011.- 2012.g. direktore
Salenieks Pēteris                 2012.- 2013.g. direktors
Briņķe Ilze                             2013 -               direktore

  Mācību pārziņi:

Grigorjevs                   1961.-1962.g.
Gerdiņa Maiga            1962.-1966.g.
Kociņa Marija             1967.-1975.g.
Norkusa Ilze                1975.-1977.g.
Bramane Antoņina       1977.-1978.g.
Čerkovska Genovefa    1978.-1979.g.
Putnika Silvija              1979.-1981.g.
Silavniece Skaidrīte      1981.-1986.g.
Putnika Silvija              1986.-1992.g.
Maulvurfa Zaiga           1992.-1994.g.
Bajaruniene Maija        1994.-1999.g.
Purgale Inga                  1999.-2002.g.
Kalniņa-Laksa Margita 1999.-2002.g
Bredika Inta                   2002.-2005.g.
Brantēvica Indra            2005.-2007.g.
Reinholde Maija            2007.-2008.g.
Bredika Inta                   2008.-2013.g.
Maskoļūna Baiba           2013.-2014.g
Tīkmere Inguna              2014.-       
Miķelis Robežnieks, 

bijušais ādažnieku ilggadīgais audzinātājs, miris š. g. 2. janvārī un apglabāts Rīgas Meža kapos 7. janvārī. Miķelis Robežnieks dzimis Suntažos 1858. g. 15. septembrī. 1880. gadā beidzis Skolotāju semināru Valkā un stājies tautskolu skolotāja gaitās jau tā paša gada oktobrī Ādažu pagasta skolā. No 1881. gada oktobra līdz 1926. gada oktobrim vadījis Ādažu pagasta Berģu skolu. Visu savu 46 gadu ilgo nepārtraukto mūža darbu Miķelis Robežnieks veltījis tikai viena pagasta jaunatnes audzināšanai. Miķelis Robežnieks kopis savu druvu ar mīlestību un šo mīlestību iedēstījis arī savos bērnos, jo visus savus bērnus: 2 dēlus un 2 meitas vecais paidagogs priekšzīmīgā sadarbībā ar savu laulāto draudzeni, īstu skolas māti, kas tagad apraud nelaiķi, izaudzējis par skolotājiem un skolotājām. Novēlēsim saldu dusu krietnajam skolas tēvam.
O. 
* Latvijas Skola / 01.02.1940
 


Berģu muižas kungu nams tagad MMs



***
Dziesmas un dejas ievada skaisto vasaras atpūtu 
Garkalnes skolas audzēkņi dodas uz svētku laukumu.

1960.06.12 Darba Balss (Rīgas rajons)




 

 


Jaunā Garkalnes vidusskola
 
-