 |
| Biešu novākšana / 20.gs. 80. gadi |
Lauksaimniecība Ādažu rajonā
Ādažu agronomiskā rajonā ietilpst Ādažu, Inčukalna, Mangaļu un Ropažu pag. Galvenās lauksaimniecības nozares ir lopkopība un kartupeļu kultūra. Ar lopkopības ražojumiem un kartupeļiem rajona lauksaimnieki apgādā Rīgas tirgu. Pārējās nozares un kultūras mazāk attīstītas un apmierina tikai pašu saimniecību vajadzības. Lopkopība visattīstītākā ir Ādažu pagastā, kur darbojas 5 lopkopības pārraudzības biedrības un 46 proc. no visām slaucamām govīm atrodas pārraudzībā. Kā zināms, augstražīgo ganāmpulku skaita ziņā Ādažu pagasts ieņem pirmo vietu Latvijā. To skaits pagastā ir 16. Daudzas saimniecības jau izveidojušās par sugas lopu pārdevējām. Ar atzinību jāatzīmē rosība Ropažu pagastā. Tur pirms viena gada darbojās tikai divas lopkop. pārraudz. b-bas, kamēr tagad to skaits jau sasniedzis 6. Ienesīgas lopkopības pamatā jāliek labas pļavas un ganības. Lai sekmētu ganību ierīkošanu, katrā paraugsaimniecībā ierīkoti un vēl turpina ierīkot ganību aplokus.
Ādažu agronomiskā rajonā ietilpst Ādažu, Inčukalna, Mangaļu un Ropažu pag. Galvenās lauksaimniecības nozares ir lopkopība un kartupeļu kultūra. Ar lopkopības ražojumiem un kartupeļiem rajona lauksaimnieki apgādā Rīgas tirgu. Pārējās nozares un kultūras mazāk attīstītas un apmierina tikai pašu saimniecību vajadzības. Lopkopība visattīstītākā ir Ādažu pagastā, kur darbojas 5 lopkopības pārraudzības biedrības un 46 proc. no visām slaucamām govīm atrodas pārraudzībā. Kā zināms, augstražīgo ganāmpulku skaita ziņā Ādažu pagasts ieņem pirmo vietu Latvijā. To skaits pagastā ir 16. Daudzas saimniecības jau izveidojušās par sugas lopu pārdevējām. Ar atzinību jāatzīmē rosība Ropažu pagastā. Tur pirms viena gada darbojās tikai divas lopkop. pārraudz. b-bas, kamēr tagad to skaits jau sasniedzis 6. Ienesīgas lopkopības pamatā jāliek labas pļavas un ganības. Lai sekmētu ganību ierīkošanu, katrā paraugsaimniecībā ierīkoti un vēl turpina ierīkot ganību aplokus.
No šīm saimniecībām pārējās varēs ņemt priekšzīmi.
Pļavu lielākā daļa vēl cieš no pārmērīga mitruma. Jāatzīmē tomēr, ka pļavu
meliorācijas darbiem rodas arvienu vairāk piekritēju. Rajonā daudz arī tādu
pļavu, kur mitruma stāvoklis apmierinošs, bet siena
ražas zemas vājās mēslošanas dēļ.
Lai veicinātu pareizu pļavu mēslošanu, katrā paraugsaimniecībā ierīkoti pļavu
mēslošanas izmēģinājumi, kas dod pamācību un drosmi ne tikai tās īpašniekam vien, bet arī daudziem
kaimiņiem. Ādažu rajonā zeme piemērota kartupeļu kultūrai. Audzē galda
šķirnes Rīgas tirgiem, kā arī sēklas kartupeļus eksportam. Tā 1935.g. rudenī
uz Franciju eksportēja 23 kv. sēklas kartupeļu, bet 1936. g. jau 250 kv. un uz
priekšu šī nozare attīstīsies vēl plašāk. Kā zināms, zemes Ādažu rajonā stipri smilšaina, un tās
uzlabošanā liela nozīme kūdrai. Patlaban darbojas 5 kūdras ražotāju grupas, šis
skaits katrā ziņā jāpalielina, jo pašu ražotie kūdras pakaiši tomēr izmaksā
lētāk, nekā valdības ražotā. Paraugsaimniecību tīkls rajonā jau pilnīgi izveidots. To
skaits ir 9. Šinīs saimniecībās cenšas izveidot visas nozares, sevišķi uzsverot
lopkopību un tās dabīgos pamatus — pļavas un ganības. Paraugsaimniecībās aicina uz apspriedēm
pārējos lauksaimniekus, lai pārrunātu par saimniecību uzlabošanas jautājumiem,
kā arī par tekošiem lauksaimniecības darbiem, šinīs saimniecībās apmeklētāji ne
tikai dzird, bet arī redz jau sasniegtos un ievadītos darbus. Tālāk manā darbā
daudz palīdz pagastu vecākie, ievietojot pag. valžu apkārtrakstos manus ziņojumus
par svarīgākiem lauksaimniecības sezonas darbiem. 
Šis paņēmiens dod iespēju
savu rīcību pārvērtēt arī tiem lauksaimniekiem, kas uz priekšlasījumiem neiet,
lauksaimniecības literātūru nelasa, kas vēl nav sākuši domāt par savu saimniecību
uzlabošanu. Lieli palīgi man arī lopkopības pārraugi. 3—4 reizes gadā sasaucu pārraugu
apspriedes pa pagastiem un informēju par to, ko saimniecības apmeklējot ieteikt. Tas
nāk par labu ne tikai lauksaimniecības attīstībai vien, bet arī uz pārraugu sāk
skatīties kā uz īstu saimnieka palīgu. Lauksaimniecības žurnālu izplatīšana stiprā mērā veicina
saimniecību uzlabošanu. Jāvēlas, lai tos turpmāk lasītu ikvienā saimniecībā,
jo tie 8 lati , ko izdod par «Latvijas
Lauksaimnieku", bagātīgi atmaksājas. No 1936. g. 1.
aprīļa līdz 1937. g. 1.
janvārim esmu apmeklējis paraugsaimniecībās 80 reizes un 114 pārējās saimniecības. Doti padomi 122
lauksaimniekiem birojā un pagastu valdēs. Paraugsaimniecībās notikuši 18
praktiski demonstrējumi un lauksaimnieku apspriedes, ko apmeklējuši 322
lauksaimnieki.
V. TOMSONS,
LLK Ādažu rajona agronoms.
V. TOMSONS,
LLK Ādažu rajona agronoms.
 |
| Sējas darbi Mangaļu iecirknī 1989.g. |
 |
Stādam kartupeļus
 |
| Pīppauze / 20.gs. 80.gadi |
 |
| Bērnu vasaras nometnes darbu uzraudzība: no kreisās: B.Virkava, P.Ose, L.Veise, I.Bukovska |
 |
| no labās: Gunta Jākabsone, Rita Liberte, Ārija Kronberga, Ināra Puķīte, Samīte Plūme, Mirdza Garā, Vilma Okmane / 1986.gads |
 |
| Juris un Andris Dauguļi / 1997.g. |
otrās brigādes kolchoznieks Klementijs Brokāns uzar tīrumu, kas paredzēts vasarāju sējai
A.Stūrnieka foto
* Darba Balss / 10.04.1957
PIRMIE SACENSĪBĀ - PIRMIE DARBĀ
Sešpadsmit traktoru bija nostādīti ierindā. Sešpadsmit mehanizatori piedalījās rajona sacensībās par labākā arāja godu. Lasītāji jau zina, ka viņu vidū bija arī mehanizatore kolhoza «Sarkanais strēlnieks» pārstāve Ilga Svilpe. Arāju meistarības skati atklāja lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks Laimonis Osis. Sacensību karogu pacēla pagājušā gada uzvarētāji: Uldis Steberklis no kolhoza «Rīts» un «Ādažu* pārstāvis Jānis Drunka. Viņiem asistēja jaunākā sacensību dalībniece Ilga Svilpe. Šo dalībnieku traktori un arkli tehnikas skatē, kas notika no agra rīta, saņēma augstāko novērtējumu. Arī Jānis Sauķitēns no kolhoza «Spilve», Vitauts Leitāns no Baldones, Bulduru sovhoztehnikuma traktorists Broņislavs Matuzas un Pēteris Smorodovs no kolhoza «Ausma» bija daudz darījuši arklu un traktoru sagatavošanā. Pirmais sacensību elements bija arumu veidošana. To vislabāk apguvis Jānis Sauķitēns. Visi desmit tiesneši deva teicamas atzīmes. Gluži pretēju vērtējumu saņēma Allažu zonas uzvarētājs Peteris Smorodovs. Pirmā vaga viņa izpildījumā atgādināja savilktu loku. Tas neapšaubāmi «lampu drudža» nopelns. Vēlāk mehanizators atguvās un darbu nobeidza daudz labākā kvalitātē. Sacensību lauks bija akmeņains. Pirmo lemesi vajadzēja mainīt Ilgai Svilpei. Jauniete parādīja, ka viņai tādas kļūmes novēršana lielas galvassāpes nesagādā. Pēc neilga laika šo operāciju bija jāatkārto. Neveicās Jāzepam Pastoram no kolhoza «Boļševiks». Jau saarvagu veidojot, nolūza arkla pēdējā riteņa balsts. Kad kļūmi novērsa un likās, ka cīņu varēs turpināt, sekoja jauns lūzums. Taču traktorists neatlaidās, ar kolhoza inženiera Reinsona palīdzību otrreiz sakārtoja arklu un tīrumu uzara. Kad pēdējais arājs bija beidzis darbu, sākās padarītā novērtēšana. To veica speciāla komisija, kur ietilpa rajona agronomi, kolhoza «Mežvidi» priekšsēdētājs Valdis Bunkšs un mūsu rajona arāju skolotājs Zemkopības institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Arnolds Riekstiņš. Lai sacensību līdzjutēji un dalībnieki šinī laikā, kad drudžaini skanēja skaitāmie kauliņi. pārāk negarlaikotos, komjaunatnes rajona komitejas puiši organizēja sacensības. Kam gan nepatiks izmēģināt spēkus virves vilkšānā vai noskaidrot, kam dzelžainākais tvēriens! Profesionālas iemaņas sagādāja dažādu eļļu un smērvielu noteikšana, bet visvairāk jautrības sagādāja riepu piepūšana. Viesos pie labākajiem arājiem bija ieradušies rajona pašdarbnieki. Pēc viņu interesantā koncerta sacensību dalībniekus pulcēja noslēguma parādei. Nogranda vētraini aplausi, kad augstāko vietu ieņemt uzvarētāju pjedestālā no kāpurķēžu traktoru vadītājiem aicināja Ilgu Svilpi. LKP Rīgas rajona komitejas pirmais sekretārs Zigfrīds Girgensons uz viņas pleciem uzlika raženu vārpu vainagu. Ilga saņēma ceļojošo kausu un vērtīgu balvu. Viņas rezultāts 93,20 punkti. Par teicami sagatavoto tehniku parteicība pienākas Visvalža Pilvera vadītajam mehanizatoru kolektīvam. Otrās vietas ieguvējs Valdis Burkevics no zinātniskās pētniecības saimniecības «Sigulda» uzvarētājai zaudējā 1,68 punktus. Arī viņa arumi bija teicamas kvalitātes, bet arkls un traktors vājāk sagatavoti. Trešā vietā ierindojās trīskārtējais rajona sacensību finālists Uldis Steberklis. Tehniskais izpildījums bija nevainojams Uldi «iegāza» akmeņainām augsnēm domātais arkls. Tā apvērstās velēnas negulstas tik vienmērīgi. Tālāko vietu sadalījums šāds: 4. Pēteris Smorodovs (kolhozs «Ausma»), 5. Pēteris Vancāns (kolhozs «Ādaži»). 6. Broņislavs Matuzas (sovhoztehnikums «Bulduri»), 7. Jevdokijs Jefimovs (kolhozs « Allaži »). Vēlāk novērtēja arī Jāzepa Pastara darbu. Iegūto punktu skaits viņam atļautu ierindoties sestajā vietā. Traktoru «Belarus» klasē savu pagājušā gada sasniegumu atkārtoja Jānis Drunka, kas ieguva visaugstāko novērtējumu 93.95 punktus. Arī viņš saņēma uzvarētāja vainagu, ceļojošo kausu un vērtīgu balvu. Nedaudz vairāk nekā par vienu punktu atpalika Jānis Sauķitēns. Trešajā vietā ierindojās kolhoza «Vidzeme» mehanizators Alberts Lācis. Tālāko vietu sadalījums šāds: 4. Mihails Gaļenkovs (pad. saimn. «Olaine»), 5. Vitauts Leitāns (kolhozs «Baldone»), 6. Jānis Kupčs (kolhozs «Ezerciems»), 7. Jānis Mange (zin. pētn. saimn. «Krimulda»), 8. Laimonis Iekļavs (kolhozs «Komunārs»). Sacensību nobeigumā partijas rajona komitejas pirmais sekretārs Zigfrīds Girgensons aicināja visus rajona saimniecību arājus strādāt tikpat labi kā to veica uzvarētāji. Tikai tad nākamajā gadā iegūsim plānoto graudu birumu, raženi augs kartupeļi, kukurūza un lopbarības saknes.
V. Pirksts. lauksaimniecības pārvaldes vecākais agronoms
* Darba Balss / 13.09.1967
 |
traktori dodas uz sacensību vietu |
Rīt - rajona arāju sacensības
Rīt kolhoza «Ādaži» tīrumā notiks Rīgas rajona 9. arāju sacensības. Šāds gods saimniecībai uzticēts pirmo rei7i, un saimniecības mehanizatori to nopelnījuši. Pieredzējušais traktorists Jānis Drunka ir arājs ar vislielāko sacensību stāžu. Ikvienā no rajona arāju konkursiem viņš bijis uzvarētāju vidū, bet divas reizes stāvējis uz goda pjedestāla visaugstākā pakāpiena. Labas sekmes pēdējos gados sasniedzis arī Imants Mitriķis. Iepriekšējās sacensībās veiksmīgi strādāja Ivans Bukins. Līdz ar to «Ādažiem» ir tiesības ceturtdien pieteikt trīs dalībniekus. Arī šoreiz sacensības notiks kā kāpurķēžu, tā riteņtraktoru klasē. Savus titulus aizstāvēs iepriekšējā gada čempioni Jūlijs Beikmanis no kolhoza «Sarkanais strēlnieks» un Ādolfs Plociņš no Ulbrokas padomju saimniecības. Divi labākie piedalīsies republikas arāju sacensībās 21. jūnijā Mālpils sovhoztehnikumā.
V. Pirksts
* Darba Balss / 12.06.1975
* * *
Modernizē labības kombainu
Kolhoza «Ādaži» Mangaļu iecirkņa racionalizātori šogad pirmo reizi rajonā uzlaboja labības kombainu SK-S. ar pelavu savācēju (attēlā). Papildtvertnes darbība vadāma, neizkāpjot no vadītāja kabīnes. Pļaujot 120 ha platībā iegūts 140 t pelavu un nezāļu sēklu masas. Pēc guvuma apstrādes lopbarības krājumi pieauga par 58 t.
-fotor-2026011291944.png "A. Vītola foto")
Modernizē labības kombainu
1984.11.29 Darba Balss (Rīgas rajons)
Jurčenoks, H.
========
Labākais arājs—ĒVALDS DŪMIŅŠ
Aizvadītajā sestdienā Siguldas zinātniskās pētniecības saimniecības tīrumā sacentās mūsu rajona labākie arāji zonālo sacensību uzvarētāji. Deviņu kāpurnieku un trīs riteņtraktoru vadītāji demonstrēja savu māku taisnas vagas un līdzena aruma veidošanā. Organizācijas komisijai nebija viegli izvietot sacensību dalībniekus, Siguldas apkārtne nav Zemgales līdzenums. Arī saimniecības kombainieri nebija nopļāvuši graudaugus vienādā augstumā. Tiesa pirms sacensībām laukus izlozēja, taču rugāji U. Stebērkļa, A. Kušķa, V.Donska laukos īsāki nekļuva. Sacensības atklāja rajona Lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks L. Osis. Sacensību karogu pacēla pagājušā gada rajona sacensību otrās vietas ieguvējs F. Dzenis no Ķekavas, kolhoza «Draudzība» traktorists A. Kušķis un «Ādažu» pārstāvis J. Drunka. Pēc pēdējās instruktāžas atbildīgo tiesnešu vadībā traktori izbrauca izlozētajā tīrumā. Kad sacensību dalībnieki ieņēma savas vietas, gaisā uzvijās zaļa raķete — signāls lauka sagatavošanas sākumam. Trīsdesmit minūtes mehanizatoriem vajadzēja lai sadalītu laukus, iezīmēt pagrieziena joslas, noregulēt arklu. Diemžēl neviens sacensību dalībnieks neizmantoja šo laiku pieckorpusa arkla pēdējā korpusa noņemšanai tādējādi atvieglojot slodzi traktoram, jo aršanas dziļums — 24 centimetri kāpurķēžu traktoriem un 22 centimetri riteņtraktoriem - vienam otram vecākam dzinējam nebija pa plecam. Katram traktoristam bija jāuzar taisnstūra lauks, ko no visām pusēm ierobežoja vagas, kas jāuzskata par grāvjiem. Lauka lielums kāpurķēžu traktoriem 1.0 ha, riteņniekiem — 0.5 ha. Darbs bija jāveic vienā stundā un divdesmit minūtēs. Katra sacensoņa veikumu vērtēja divi lauka tiesneši. Aršanas beigās galvenā tiesnešu kolēģija pārbaudīja šo tiesnešu vērtējumu un noteica uzvarētāju. Sacensību komisija izdarīja izmaiņas nolikumā un uzvarētāju noteica pēc šādiem rādītājiem: 1. pirmo vagu dziļuma, 2. otro vagu dziļuma, 3. pēdējo vagu dziļuma, 4. visa aruma dziļuma, 5. pirmo vagu taisnuma, 6. pēdējo vagu taisnuma, 7. visu vagu platuma, 8. sleju platuma vienmērīguma pirms pēdējā brauciena, 9. pirmo vagu aruma kvalitātes, 10. pēdējo vagu aruma kvalitātes, 11. pārējo vagu aruma kvalitātes, 12. aramsloksnes noguldījuma vienmērīguma un līdzenuma slejās un pagriezienu joslās, 13. lauka galu un stūru aršanas kvalitātes. Darbu vērtēja pēc piecu ballu sistēmas par teicamu aršanas paņēmiena izpildi dalībnieki saņēma piecus punktus, par labu — četrus, par apmierinošu tikai trīs. Izņēmums bija pēdējie divi rādītāji. Teicamu izpildījumu šeit atalgoja ar desmit punktiem. Tātad kopējais punktu skaits par aršanas kvalitāti 75. Divdesmit pieci punkti bija paredzēti traktoristu zināšanu pārbaudei — viktorīnai. Tomēr sacensību komisija nolēma izslēgt viktorīnu no kopējā vērtējuma. Tās rezultātus ņemtu vērā tikai tad, ja par aruma kvalitāti iegūts vienāds punktu skaits. Kaimiņu rajonos pierādījies, ka tikko mehanizācijas skolu beigušie traktoristi, kuru aršanas māka nav augsta un arums nelīdzens, teicamu tehnisku zināšanu dēļ kopvērtējumā ierindojušies nepelnīti augstās vietās. Zināšanu pārbaude tomēr notika un pierādīja, ka šāds spriedums tikai daļēji atbilst īstenībai. Kolhoza «Draudzība» traktorists A. Kušķis ir vīrs tanī vecumā par kuru dažs labs mīl teikt gudrības nelien galvā. Tomēr tieši viņa un U. Stebērkļa albildes ieguva vislabāko vērtējumu. Tehniku labi pārzināja «Mārupes» mehanizators V.Krūmiņš, ādažnieks O. Ezeriņš un citi.
Mehanizatori - sacensību skatītāji ar lielu interesi sekoja Sauriešu kolhoza traktorista Evalda Dūmiņa meistarīgajam darbam. Partijas rajona komitejas pirmais sekretārs Zigfrīds Girgensons un rajona Lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks Laimonis Osis apsveic pirmo triju vietu ieguvējus: Jāni Drunku, Evaldu Dūmiņu un Uldi Stebērkli un pasniedz viņiem apbalvojumus. Noteikt uzvarētāju nebija grūti, jau sacensību laikā daudz skatītāju atzinīgi vērtēja «Sauriešu» kolhoza traktorista Evalda Dūmiņa darbu. Gandrīz visos rādītājos teicamu vērtējumu deva arī tiesneši. Saskaitot visus punktus summa sasniedza 71,5. Nelielus trūkumus vērtēšanas komisija saskatīja lauka galu aparšanā. Toties saaruma kvalitāte izsauca sajūsmu arī bargo tiesnešu vidū. Parastā sametuma izciļņa vietā — līdzens arums. Arī neapvērstu velēnu velti meklēt. Kā strādāja E. Dūmiņš? Vispirms noregulēja arklu, lai pirmais korpuss neskar augsni, bet pēdējais ņem pilnu dziļumu. Ar šādi noregulētu arklu veica pirmo gājienu. Lauka galā izdarīja pagriezienu pa kreisi un brauca atpakaļ, traktora kreiso kāpurķēdi virzot pa izarto vagu. Izveidojās šaurs un dziļš izarums— tukšā vaga. Nobeidzis otro gājienu, traktorists pārregulēja arklu tā, lai pirmais korpuss ņemtu apmēram pusi vajadzīgā dziļuma, bet pēdējais strādātu normālā dziļum. Pirmā korpusa apvērstā velēna gūlās izveidotajā izarumā. Lauka galā E. Dūminš izdarīja pagriezienu pa labi un vēlreiz apara pirmajā gājienā aparto joslu. Arī šoreiz pirmā korpusa apvērstā velēna gūlās jau daļēji aizpildītā izarumā pie tam tik precīzi, ka saaruma vietu pēc aršanas nobeiguma bija grūti atrast. Šo aršanas paņēmienu traktorists apguvis patstāvīgi, lasot literatūru par labākajiem aršanas paņēmieniem. Nākamo, vietu noteikšana vērtēšanas komisijai prasīja vairāk pūļu nekā arājam aršana. Tika vērtēts un pārskaitīts katrs punkts. Rūpīgi apsverot «par» un «pret» otro vietu piešķīra «Rīta» kolhoza mehanizatoram Uldim Stebērklim, kura arumu novērtēja ar 69,5 punktiem (traktors «DT-74», arkls «PKS-435»). Trešajā vietā ierindojās «Ādažu» kolhoza mehanizators Jānis Drunka — 69 punkti. Trīs labākie arāji saņēma vērtīgas balvas un viņiem uzticēts aizstāvēt mūsu rajona arāju godu Zemgales zonas sacensībās Dobeles rajonā.
V. Pirksts
 | |
|
-
