Guvums vai velti nosists laiks?
«Liepājas dzintars-74» laureāti:
LIELĀ BALVA: Kauņas siltumtīkli (vadītāja A. Zabotkaite)
ESTRĀDES ORĶESTRI: 2. Jelgavas "Gamma"; 3. Liepāja "Neptūns"
ESTRĀDES ANSAMBĻI: 1. Jelgavas «Salve»; 2. Tallinas "Andromeda"; 3. Liepājas kultūras un atpūtas parks.
VOKĀLI INSTRUMENTĀLIE ANSAMBĻI: 1. Kauņas siltumtīkli; 2. Rīgas "Menuets"
SOLISTES-VOKĀLISTES: 2. A. Krauce («Salve»). 3. A. Bērza («Neptūns») un N.Bcrgmane (Ādažu «Suvenīrs»).
SOLISTI INSTRUMENTĀLISTI: A. Hermanis (Liepājas kultūras un atpūtas parks; ģitāra), U. Liekna ("Neptūns"; klavieres), A. Jofe (Kauņas siltumtīkli; sitamie instrumenti), V. Cuvanidze (Suhumi «Apsni»; vijole)
Latviešu tautas dziesmas «Visas manas skaistas dziesmas» labākā apdare - "Menuets"
Festivāla dalībnieki devušies mājup, bet tā atbalsis turpina skanēt. Lūk, ko par gūtajiem iespaidiem stāsta žūrijas komisijas locekļi:
Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks R PAULS - Festivālā bija ieradušies daudz viesu arī no citām republikām, lai pamācītos no mūsu kolektīviem. Taču to sniegumā redzama vienveidība, un tajos trūkst labu vokālistu. Jāsaka, ka šogad šī pasākuma mākslinieciskais līmenis ir zemāks nekā iepriekš. Turpmāk, gatavojoties šādam nozīmīgam estrādes mūzikas propagandas pasākumam, nepieciešama daudz stingrāka kolektīvu atlase. Visiem ir skaidrs, ka no sliktiem piemēriem neviens neko labu nevar mācīties.
M. TAMOŠUNS (Lietuvas PSR) - Negribu piekrist, ka festivāla līmenis ir zemāks nekā iepriekš. Manuprāt, tas ir apmēram tādā pašā līmenī. Tikai ne drīkstam aizmirst, ka skatītāju prasības ir augušas. Tāpēc jādomā par estrādes kolektīvu dalībnieku sagatavošanu mūzikas vidusskolās. Šis jautājums mūsu republikā ir atrisināts pozitīvi, jo darbojas speciālas klases šī žanra mūziķiem.
S. PICHADZE (Gruzijas PSR) - Šādus festivālus, varbūt arī mazākā apjomā, vajadzētu rīkot arī citu republiku pilsētās. Tie sekmē jauniešu draudzību un dod iespēju estrādes mākslas entuziastiem pamācīties vienam no otra.
MAŽORS (Rīga): Arī es domāju, ka šī festivāla līmenis ir zemāks nekā iepriekšējā reizē. Tajā trūka pārliecinošu uzvarētāju. Iepriecināja Kauņas siltumtīklu tresta vokāli instrumentālā ansambļa sniegums, nevar nerunāt arī par Rīgas A. Popova radiorūpnīcas ansambļa «Menuets» vokāli instrumentālo izaugsmi.
Bet tagad dažus vārdus saka paši festivāla dalībnieki:
A. ZABOTKAITE - Kauņas siltumtīklu tresta vokāli instrumentālā ansambļa vadītāja: Bija ļoti patīkami vairākas dienas paklausīties citu kolektīvu sniegumu. Man vislabāk patika estrādes orķestra «Jūrmala» puišu priekšnesums. Esam ļoti priecīgi par mūsu kolektīva panākumiem. Centīsimies celt savu māksliniecisko meistarību, lai festivāla galveno balvu nākošajā reizē nebūtu jāatdod.
J. BLŪMS - vokāli instrumentālā ansambļa «Menuets» vadītājs: Patīkami pārsteidz, ka publika atzinīgi uzņēma arī nopietna rakstura dziesmas. Piemēram, Imanta Kalniņa «Balādi par Matisonu». Ļoti pareizi, ka koncertu dalībnieku repertuārā bija tikai padomju estrādes skaņdarbi. Tas parādīja, ka daži izpildītāji, kas savā muzicēšanā cenšas atdarināt ārzemju ansambļus, nevar labi izpildīt padomju estrādes skaņdarbus. Mūsu republikas kolektīvos vēlētos redzēt savu māksliniecisko seju.
lespaidus un vērtējumu pierakstīja R. Treigūts
Pasniegtas un neizsaiņotas dāvanas
Viens no skates dalībniekiem Liepāju nosauca par mūsu republikas estrādes mūzikas galvaspilsētu. Protams, to dzirdēt bija patīķami, taču, liekas, tas tik daudz neattiecas uz mūsu izpildītājiem, kuri vēl gaužām reti ierunājas vienā balsī ar Latvijas estrādes mūzikas «augstākās sabiedrības» pārstāvjiem, kā uz to īpašo aromātu, kas raksturīgs šāda veida kopā sanākšanām mūsu pilsētā un ko veido dažādu festivālu un skatu labā organizācija, radošā atmosfēra dalībnieku vidū, publikas atsaucība. Kaut arī liepājniekus uzskata par izlutinātiem ar estrādes koncertiem, kaut arī šīs skates daudzi dalībnieki jau vairākkārt bija dzirdēti un tikpat daudzi kolektīvu nosaukumi neko neizteica, aizvadītās nedēļas trīs pēdējās dienas koncertestrādē «Pūt, vējiņi!» pulcēja pāri par astoņiem tūkstošiem skatītāju. Viena no patīkamākajām dāvanām šiem mūzikas draugiem bija komponista Aleksandra Kublinska vadītā Jūrmalas zvejnieku kolhoza «Uzvara» vokāli instrumentālā ansambļa uzstāšanas un jo sevišķi paša A. Kublinska dziesmu cikls un Imanta Kalniņa dziesmas «Pilsēta, kurā piedzimst vējš» pirmatskaņojums. Tās kopā ar Rīgas «Menueta» mūziķa J. Sējāna dziesmu ar J. Raiņa vārdiem «Miglas lokā» un I. Kalniņa «Raganas dziesmiņu» bija skates spilgtākie brīži.
Protams, patīkamas pusstundas sagādāja arī Jelgavas «Salves» programma, praktiski no jauna izveidota un tāpēc jo vairāk perspektīva Ādažu «Suvenīra» uzstāšanās, Lapmežciema «Selgas» izpildītās populārās dziesmas, mūsu pašu kultūras nama ansambļa un tā vadītāja Jura Pavītola meklējumi un atradumi. Starp citu, ja runājam par pašu kolektīvu dalībnieku radītām dziesmām, tad tādu netrūka un tikai seši kolektīvi šajā ziņā nesniedza neko. Pats par sevi saprotams, ka ansamblis tikai iegūst, ja izpilda pašu autora darbus, jo kas gan vairāk izprot un prot pasniegt dziesmu kā pats tās radītājs, taču vai tikai ar to jaunradi pārāk nespekulējam (šeit nav runa par A. Kublinska, U. Stabulnieka, J. Pavītola, M Kalniņa un vairāku citu autoru darbiem), vai aizraušanās ar jaunradi, neļaujot dziesmai izmalties cauri paša autora prasīguma dzirnakmeņiem, nenovedis pie otras galējības?
Kā izteicās komponists Uldis Stabulnieks, kura darbi skatē tūlīt aiz Raimonda Paula dziesmām skanēja visbiežāk, «jaunrades dziesmām ir tendence uz pscidoinlelcktuālismu, un no tā jāsargās, jo var rasties un jau rodas pelēcība. Ir vēl cits ceļš ansamblim savas sejas veidošanā izvelēties vienu komponistu, kura skaņdarbi dominē tā programmā. Taču šajā ceļā atkal var pagadīties bedre dziesmām jābūt tādām, ko ir pa spēkam izpildīt. Citādi viens otrs kolektīvs un izpildītājs atgādina svarcēlāju, kurš uz stieņa uzlicis divreiz lielāku svaru nekā var pacelt ". Raimonds Pauls piebilda: «Daudzām jaunrades dziesmām paņemts pārāk dziļi, filozofisks teksts, tāds, kuram vajag erudītus komponistus, citādi grūti uztvert domu, un dziesma tikai nomoka klausītāju.» Apjoma ziņā vislielāko dāvanu pasniedza dziedātāji to bija 57. Bija vairāk vai mazāk spilgtas uzstāšanās, un žūrija tās ari attiecīgi novērtēja, neskopojoties ar balvām. Taču kopumā šī dāvana pārāk daudz prieka nesagādāja.
«Dziedātāji ir un paliek mūsu problēma numur viens, teica Raimonds Pauls. Parādīties gan paradās jauni, bet viņu izturēšanas uz skatuves ir sasprindzināta, un arī klausītājus pārņem kaut kāda nedrošības sajūta, lai gan estrādes dziedātājam pirmais priekšnoteikums ir atraisītība. Pie tam daudzi solisti izvēlējušies pārāk sarežģītas ārzemju autora dziesmas. Labāk būtu, ja viņi tās izmantotu tikai treniņos. Man no jaunajiem patika Adrians Kukuvass, tāpat Nija Bergmane ar savu specifiku". Vienisprātis ar R.Paulu bija arī skates populārākais izpildītājs Andrejs Lihtenbergs : "Vecie pamazām aiziet no skatuves, bet jauno, kuri jau tagad varētu viņus aizvietot gaužām maz - tos var uz pirkstiem saskaitīt.
To vislabāk redzu radiofonā - vienkārši nav, kas dzied. Puisis vai meitene vienreiz atnāk pamēģināt, sākumā neizdodas un vairāk tie nenāk. Bet, ja jau reiz esi nostājies uz kāda ceļa, tad pa to jāiet līdz galam. Citādi vieni un tie paši dziedātāji klīst no skates uz skati un kādi bija, tādi palikuši. Un vēl - ja jau dziedāt, tad dziedāt, tad dziedāt ar dvēseli, bet šajā skatē daudziem viņu izpildītās dziesmas likās pavisam svešas"
Mūsu pilsētas mūzikas cienītājus patīkami pārsteidza žūrijas lēmums. Ja no kultūras nama jau gaidījām kādu godalgotu vietu un pēc viņu uzstāšanās skatē šīs cerības kļuva pavisam reālas, tad pat skates gaitā necerējām uz "Neptūna"1.vietu, kas ir Liepājas estrādes mūzikas lielākais sasniegums kopš V.Mitrohina vadītā Kultūras un atpūtas parka vokāli instrumentālā ansambļa uzvaras 1971.gadā "Liepājas dzintarā".
Varbūt tāpēc. ka pavisam labā atmiņā vēl «Neptūnam» adresētie bargie vārdi, varbūt iespaidu atstāja tas, ka estrādes orķestru grupa bija vismazskaitlīgākā un visvājākā, tomēr «Neptūns» izpildīja teiciena «beigas labas viss labs» pagaidām tikai pirmo daļu. «Lai nu tikai «Neptūns» nepārvērtē savu uzvaru, teica Raimonds Pauls, lai saprot, ka tas ir avanss turpmākam darbam. Tāpat gribētos, lai kultūras nams turpinātu to ceļu, ko kādreiz Liepājā vokāli instrumentālajā žanrā sāka Imants Kalniņš, lai turpina sāktos meklējumus.» Jā. nabaga meklējumi... Ja tos salīdzinātu ar bākas ugunīm, kas uzzibsnī un nodziest, atkal uzzibsnī un nodziest, tad skatē bāka bija sabojājusies, un tikai pa retam cauri mijkrēslim izlauzās gaismas šautras. Uldis Stabulnieks: «Skates kopējo līmeni stipri vien pacēla "Menuets" un Kublinska ansamblis, Tiem ir laba gaume un sava seja, savs virziens, pārdomāta līnija, no kuras viņi neatkāpjas. Un kaut ari mūsu republikas estrādes kolektīvu sniegums kopumā audzis, tomēr pamatā vēl vienveidība.» Raimonds Pauls: «Jūrmalnieku eksperiments attaisnojies, viņi atraduši savu krāsu, savu rokrakstu. Taču pavisam vienveidīga bija estrādes ansambļu grupa gan sastāva, gan izpildījuma manieres zīņā. Būtu labi, ja skates notiktu vismaz reizi divos gados, jo šādas sanākšanas tomēr daudz ko dod. Muziķi un dziedātāji redz viens otra sniegumu, pārrunā daždažādas problēmas, tiekas ar citiem speciālistiem. Un galu galā no visas tās berzēšanās vienam gar otru rodas kaut kas prātīgs arī.» Republikas estrādes mūzikas skate atvadījusies no Liepājas, atstājot mūzikas draugiem vienu otru labu dāvanu. Tiesa, vairākas dāvanas palika neizsaiņotas, un tā kā tās parasti rada vislielāko interesi, gaidīsim «Liepājas dzintaru». Vārbūt tad mūsu nesenie viesi un pašmāju kolektīvi pārgriezis viena otra dāvanu saiņa aukliņu.
Kā izteicās A. Lihtenbergs, AIJAS KRAUCES uzvaras pamatā ir sistemātisks darbs
Skates lielākais atklājums bija NIJAS BERGMANES izpildījums.
|
| Pasniegtas un neizsaiņotas dāvanas |
1974.06.11 Komunists (Liepāja)
Remess, A. Vakarpusē Dziesmu svētku laukumā koncertēs republikas un Vissavienības estrādes kolektīvu festivālu laureāts kolhoza «Ādaži» kultūras nama estrādes ansamblis «Suvenīrs», kas nesen guva labus panākumus 4. republikāniskajā estrādes kolektīvu skatē Liepājā. Turpat par vienu no labākajām dziesmu izpildītājām tika atzīmēta «Suvenīra» soliste N.Bergmane.
Jūsu atpūtas dienām
1974.07.19 Padomju Venta (Ventspils) | |
 |
| Nija Bergmane |
Par labāko solisti-vokālisti festivālā atzīta Aija Krauce — no Jelgavas kultūras nama estrādes ansambļa «Salve».
Sitamo instrumentu grupā uzvarēja Arvids Jofe (Kauņa).
Nijas Bergmanes (Ādažu "Suvenīrs") uzstāšanās
Saksofonists Helmuts Anniko (Tallinas «Andromeda»),
Spēlē Važa Čuvanidze (Suhumi) — labākais vijolnieks.
Par labāko ģitāristu tika atzīts Aivars Hermanis (Liepājas kultūras un atpūtas parka ansamblis.)
MELODIJA SPĀRNOS
|
| MELODIJA SPĀRNOS |
1974.09.20 Zvaigzne
LEONA SPINGAS teksts | |
