trešdiena, 2014. gada 22. janvāris

Ādažu astoņgadīgā skola #

skolotāja Ausma Grodza

APVĀRŠŅUS PAPLAŠINOT

Kolhozā «Ādaži» ir lieliski rādītāji ne tikai dažādās saimniekošanas jomās, bet arī darbā ar cilvēkiem, proti, viņu vispusīgo un daudzveidīgo interešu un dotumu attīstīšanā. Viena no šāda veida darba formām, kam saimniecībā pievērš lielu uzmanību ir valodu mācības. Kolhozā (Ādaži) plecu pie pleca draudzīgi strādā un sadzīvo vairāk nekā desmit tautību pārstāvji. Kolhoza valde, partijas komiteja, sabiedriskās organizācijas ir izvērsušas mērķtiecīgu un pārdomātu internacionālās audzināšanas darbu. Valodu mācības saimniecībā norit jau vairākus gadus. Iesākums radās it kā pats no sevis - bija interesenti, kuri izteica vēlēšanos apgūt vai atsvaidzināt atmiņā tās vai citas valodas zināšanas.
Kolhoza valdes priekšsēdētāja A. Kaula attieksmē tūlīt jautās maksimāla ieinteresētība un labvēlība. Agrākajos gados kvalificētu speciālistu vadībā ādažnieki divas reizes nedēļā divas stundas apguva poļu, vācu, latviešu un krievu valodas, bet šajā mācību gadā angļu un latviešu valodas. Jā, arī latviešu valoda ieinteresējusi daudzus ādažniekus, kas grib labāk apgūt mūsu republikas kultūras bagātības. Un ne tikai kultūras. Te it īpaši uzskatāmi var sajust mūsu valsts daudzo tautu draudzības un savstarpējas cieņas pilno atmosfēru. Angļu valodas kursi vēl turpināsies divus gadus. Tos vada republikas Skolotāju nama pasniedzēja A. Lukumiete. Arī par latviešu valodas kursiem, ko vadīja Ādažu astoņgadīgās skolas skolotāja R. Zeibote, saņemtas tikai labas atsauksmes. Rudenī tie atkal atsāks savu darbu. Daudzi var jautāt—vai tam ir kāda jēga, ka kolhozs algo pasniedzējus gluži «nelauksaimniecisku» un «nepraktisku» lietu labad? Atbilde te var būt gan viennozīmīga, gan daudznozīmīga. Ir jēga. Cilvēka labā, viņa izaugsmes labā. Un vēl. «Ādažos» bieži dara to, ko citi darīs tikai rīt. Rītdienas elpa «Ādažos» tiek sajusta jau šodien. Jūnijā valodu kursi «Ādažos» beidzās. Protams uz laiku. Līdz rudenim. Līdz jaunam atvēzienam. Lai svešu vārdu padarītu par savējo.

 J. Čapiņš, kolhoza «Ādaži» preses grupas vadītājs
* Darba Balss / 09.07.1983
📎 📎 📎
Savas saimniecības nākotnei 

Kolhoza «Ādaži» valde un partijas komiteja apstiprinājusi 21 saimniecības speciālistu par astoņgadīgās skolas šefiem. To vidū ir galvenais zootehniķis V.Leviuss, galvenā ekonomiste M. Birze, galvenais inženieris J. Absolons, pārstāvji no visām nozarēm, sabiedriskajām organizācijām un dienestiem. Šefu uzdevums ir ieinteresēt skolēnus jau no mazām dienām par savu saimniecību, piedalīties ražošanā, mācīties kļūt par nākamajiem zemes saimniekiem. Nesen skolā notika kolhoza vadītāju, galveno speciālistu, nozaru pārstāvju un pedagogu kolektīva kopēja sapulce. Kolhoza priekšsēdētājs A. Kauls, runājot par skolas un saimniecības ciešāku sadarbību, dalījās iespaidos par skolām Dānijā, ko viņš bija apmeklējis PSRS kultūras dienās šajā zemē. Šefības darba rezultātus un turpmākos uzdevumus pārrunāja skolotāji un speciālisti. Ar kopēju sadarbību panākts, ka uzlabojusies sekmība. Skolēni labprāt piedalās sezonas darbos saimniecībā, ir čakli palīgi dažādās talkās.

A. Druva
* Darba Balss / 08.12.1978
* * *
     
kolhoza "Ādaži" mehanizatoru draugi


DRAUDZĪBA AR MEHANIZATORIEM
1976.12.21 Darba Balss (Rīgas rajons)
Neiburga, A.

📎 📎 📎
* Darba Balss / 12.09.1981


Skola uzcelta 1927.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta.

Šefu atbalsts skolai

Kolhoza «Ādaži» valdes sēdē apsprieda saimniecības darbinieku bērnu paveikto darbu aizvadītajā vasarā un sekmes pirmajā ceturksnī. Kultūras nama zālē pulcējās Ādažu astoņgadīgās skolas kolektīvs, pārstāvji no Carnikavas, Garkalnes astoņgadīgajām skolām, Vangažu vidusskolas un Carnikavas palīgskolas. Sēdi atklāja kolhoza «Ādaži» valdes priekšsēdētājs A. Kauls. Lielākā no astoņgadīgajām ir Ādažu skola. No 332 skolēniem 60 procentu ir kolhoznieku bērni. No viņiem pirmo ceturksni ar labām un teicamām sekmēm nobeiguši 25,5 procenti skolēnu. Iepriecina ģimenes, kur vecāki veltī daudz uzmanības un mīlestības bērnu audzināšanai. Bokānu, Olšteinu, Buku un citās ģimenēs visi bērni mācās labi. Runājot par skolēnu darbu kolhozā kā vienu no pirmajiem gribas minēt kolhoza lopkopības brigadieri Austru Upmali. Viņas dēls Jānis mācās 6. a klasē. Jau ar 1. klasi zēns vasarās atrada piemērotu darbu saimniecībā. 

Diemžēl dažās ģimenēs bērnu audzināšanai neatliek ne laika, ne intereses. Vecāku nevērības dēļ 6.a klases skolēnu Andri Gulbi ievietoja Daugavpils speciālajā profesionāli tehniskajā skolā. Zēns izdarījis vairākas zādzības. Sergejs Suhovs klaiņo, nemācās. Par bērnu uzvedību un sekmēm neliekas zinis Jura Behiša māte, Fjodora Izotova tēvs, Koļesņikovu ģimene. Garkalnes astoņgadīgās skolas direktora vietniece mācību darbā M. Sitina ar sirsnību minēja Fārenhorstu, Zīļu, Bungu, Kaulu un citas ģimenes. Rūgtums radies par Pekšes, Līčkrastiņa, Gruguļa, Johansona bērnu audzināšanu. Viņi ir nesekmīgi, klaiņo. Par jaunās Carnikavas astoņgadīgās skolas pirmajām darba veiksmēm un neveiksmēm stāstīja skolotājas V. Titāna un G. Timofejeva. Sašutumu izraisa kolhoza sļaucējas Mirdzas Jačmenkinas attieksme pret dēlu. Zēns pirmajā ceturksnī skolā ieradies tikai 5 dienas. Vangažu vidusskolā no 42 kolhoznieku bērniem labi un teicami mācījušies 6 skolēni, 5 skolēni ir nesekmīgi. Krasi sava nostāja jāmaina Plūmaņu ģimenei. Nepatīkami jutās sliņķi, kad vajadzēja valdes locekļiem paskaidrot nesekmības iemeslus. Neviens no zālē sēdošajiem skolēniem nevēlējās būt ne Andra Vēvera, ņe Jura Gruguļa, ne Sergeja Suhova vietā.
Priecīgs satraukums pārņēma visus, kad kolhoza valdes priekšsēdētājs A. Kauls pēc sirsnīgiem pateicības vārdiem par darbu saimniecībā, labām un teicamām sekmēm pirmajā ceturksnī apbalvoja ar grāmatām čaklākos. Skolotāji pateicās valdei par atsaucību pret skolu darbu. Radās jaunas ierosmes turpmākajam darbam. Pārējās skolas droši vien pārņems Vangažu vidusskolas pieredzi skolēnu ražošanas brigāžu darba organizēšanā vasarā. Izmantojot kvalificēto palīdzību, ko var sniegt kolhoza speciālisti, plašāks un daudzveidīgāks izvērsies darbs pulciņos. Ādažu skolas direktore V. Turina ierosināja organizēt konkursu «Ko tu zini!» starp kaimiņu skolām, kuru pārstāvji piedalījās valdes sēdē. Kolhoza valdes pieņemtie lēmumi paredz aktīvu atbalstu skolām. Tie palīdzēs labāk strādāt skolu kolektīviem, prasa vecāku nopietnu attieksmi pret bērnu audzināšanu.

 Ā.Lejniece, Ādažu ciema izpildkomitejas priekšsēdētāja 
* Darba Balss / 28.11.1974


Cikiņš 

Šogad pārgājiens «Zelta rudens» mums iznāca savādāks: ieguvām jaunu, neparastu draugu. Gadījās iet garām kādām mājām. Uz kūts jumta ieraudzīju stārķi. Tas stāvēja savā ligzdā uz vienas kājas. Likās interesants un mēs sakām to fotografēt. Pienāca mājas saimniece un sāka stāstīt par garkāji. Nevarējam vien noklausīties Uzzinājām, lūk, ko. Mūsmājas stārķi iesaukuši par Cikiņu. Ne jau pirmo gadu viņš te pārziemo. Palika jau pagājušajā gadā un arī šoruden negribēja doties līdzi citiem aizlidotājiem. Kad iestājas aukstums Cikinš pārceļas uz dzīvi kūtī un neatsakās  pat no siena savā maltītē. Pēc dabas stārķēns ir draudzīgs un ar mājiniekiem tā saradis. ka droši nāk klāt. Arī tad, ja sauc vārdā. Gribēdama parādīt stārķa talantu, saimniece aicināja - Cikiņ, nāc pie manis!  Bet Cikinš, palūkojies pāri jumta malai un ieraudzījis tik daudz svešu cilvēku, šoreiz, nepaklausīja. Žēl, mums tik ļoti gribējās ar viņu iepazīties tuvāk. Toties tagad, ja vien kādam no mums gadās iet garām stārķa mājām, noteikti iegriežamies pie Cikiņa, kas kļuvis mums par draugu. 

Tālivaldis KRIVOROTOVS Ādažu astoņgadīgajā skolā 
1971.12.07 Pionieris

📎 📎 📎

Priecājamies kopā ar vecākiem 

Mēs savai māmiņai esam trīs. Es šogad mācīšos trešajā klasē, bet mani brāļi — Vents un Varis pirmajā. Pirmo skolas dienu gaidām ar lielu nepacietību un prieku. Priecājamies arī par to, ka mums nebūs jāgādā sezonas biļetes, jo autobusi būs par brīvu. Mēs paši izrēķinājām, ka tētis un māmiņa gadā ietaupīs vairāk nekā 40 rubļu. Kad to pavēstījām saviem vecākiem, māmiņa smaidot teica: — Par šo naudu mēs varēsim iegādāties katram vēl pa vienam jaunam uzvalkam! Par jauno valdības lēmumu priecājas arī mūsu kaimiņu bērnu Viktora un Aleksandra, Jāņa, Valda un Jura māmiņas. 

Vilnis KAZĀKS Ādažu astoņgadīgajā skolā 
1964.08.28 Pionieris

📎 📎 📎
Taurenīši 

Mani pamodina saules stari. Steigšus uztraušos augšā apģērbjos un kā parasts, dodos aplūkot sakņu dārzu. Jāredz, vai kāposti pa nakti nav pastiepušies garāki. Vēl nebiju aizvērusi vārtiņus , kad ieraudzīju virs vagām lidināmies lielu baru dzeltenu tauriņu. Mani pārņēma milzīgs prieks.: "Redz kādi skaisti ciemiņi sanākuši!"  Metos skriešus pie māsas uz virtuvi un aizelsdamās stāstu par redzēto. Māsa klausījās ļoti vērīgi. Bet, kad biju beigusi, noteica: — Tavi skaistie tauremši ir vislielākie ienaidnieki mūsu kāpostiem. Kāpuri apēdis visas lapas. Nemaz nevarēju aptvert kā tik glītiem taurenīšiem var būt tik slikta daba. Sākumā negribēju māsai piekrist. Bet kad arī māmiņa teica to pašu vijadzēja ticēt. Māmiņa arī tūlīt devās uz pieliekamo un sameklēja zāles pret kukaiņiem, kas posta sakņu dārzu. No šīs dienas guvu jaunu mācību. Un vairāk neļauju šādiem tādiem ciemiņiem viesoties mūsu dārzā.

Ināra KLUŠA Ādažu astoņgadīgajā skolā  
1972.06.23 Pionieris

📎 📎 📎

* Darba Balss / Skolu dzīve / 11.10.1973

* Darba Balss / Skolu dzīve / 11.10.1973
📎 📎 📎

* Darba Balss / Skolu dzīve / 11.10.1973

📎 📎 📎
Paldies par labestību!

Vasara pašā plaukumā. Ādažu skolas gaitenī pulcējas pedagogi un vecākās paaudzes skolēni. Rokās baltās margrietiņas. Valda sirsnība. Direktors Felikss Circenis ieved sirmu skolotāju, kam šai dienā aprit 80 gadu. Veru Lodi. Pleci mazliet salīkuši, mati balti kā ābeles ziedi, bet acis izstaro labestību un dzīvesprieku. Darbabiedri nespēj aizmirst kolēģi - cilvēku ar dāsnu sirdi. Skolotāja bijusi īsts paraugs gan darbā, gan sadzīvē. Vienmēr viņa ir dzīvespriecīga. Nav šaubu, ka tieši labestība palīdzējusi viņai saglabāt veselību un dāvājusi garu mūžu. Darbabiedri viens pēc otra saka atzinīgus vārdus, novēl labu veselību un vēl ilgi dzīvot. Kolēģi viņu dēvē par Veriņu. Viņas klēpī iegulst rozes, margrietiņas, neļķes, dāvanas. Kolhoza «Ādaži» traktorists Ivans Bukins sveic skolotāju ar ziediem, Goda rakstu un balvu. V. Lode mācījusi un audzinājusi arī viņu, ieradušies vēl citi bijušie audzēkņi. Neaizmirst skolotāju, kas ar sirdsdegsmi atdeva zināšanas jaunajai paaudzei. Visu dzīvi atcerēšos cilvēku, kas katram dāvā sirds siltumu, cilvēcību. Sirmā audzinātāja ir pateicīga par priecīgu tikšanās brīdi. Stundas aizrit nemanot. Gribas ilgāk pabūt kopā ar mīļo, tuvo cilvēku. 

A. Krūma
* Darba Balss / 03.07.1984
📎 📎 📎
Darbam veltīts mūžs 

Ādažu astoņgadīgajā skolā darba un dzīves gadskārtas atcerējās mācību pārzine Biruta Virkava un skolas ilggadējā apkopēja Berta Ķikuste. Viesos bija ieradušies arī kolhoza «Ādaži» priekšsēdētājs Alberts Kauls un viņa vietnieks Jānis Leicis, partijas komitejas sekretāre Daina Dzirkale un citi. Vislielākais prieks skolotājai B. Virkavai bija par skolēniem, kas pēc vairākiem gadiem ieradušies pirmajā skolā sveikt kādreizējo klases audzinātāju. Skolotāji sirsnīgi sveica Bertu Ķikusti:  Paldies par jūsu čaklajām rokām, gudro padomu, sirds siltumu. Jūs esat cilvēks ar augstu pienākuma apziņu. Kolēģe Jautra Šķiliņa darba biedru vārdā sveica Birutu Virkavu:  Jūs esat prasmīga aroda pratēja, labs draugs un biedrs. Jūs ļoti mīlat dziesmas, tādēļ arī šajā vakarā lai skan dziesmas. Alberts Kauls novēlēja labu veselību abām jubilārēm un vēl ciešāk sadarboties ar kolhozu. Skolas direktors Felikss Circenis pasniedza ilggadējai apkopējai Bertai Ķikustei medaļu «Darba veterāns» un Birutai Virkavai Goda rakstu. 

A. Krūma 
* Darba Balss / 19.02.1981
📎 📎 📎

JUBILEJA 3 x 25 ĀDAŽOS

Un, lūk, sapulcējušies daudzi ādažnieki un audzēkņi, lai sveiktu savas skolotājas Klase pēc klases. apsveicējs pēc apsveicēja teic siltus, mīļus vārdus. Skaista tomēr ir pedagoga profesija! Gadu mijā Ādažu astoņgadīgā skola svinēja direktores Veltas Turinas un  viņas vietnieces Veltas Porietes un skolotājas Ārijas Lejnieces 25 darba gadu jubileju. Jubilāres ar jaukiem suvenīriem, dāvanām un sirsnīgiem novēlējumiem sveica Ādažu kolhoza vadība un komjaunieši. Veltai Porietei šie svētki reizē ir 50. dzimšanas diena. Bet 25 viņai aizvadīti vienā — Ādažu skolā. Mēs zinām, ka nav daudz cilvēku, kas visu mūžu uzticīgi vienai darba vietai. Katrā skolā sasniegumi mācībās  un audzināšanā atkarīgi no prasmīgas vadības. Velta Poriete vienmēr iejūtīgi palīdz pedagogiem, viņa neatsaka nekad nevienam skolotājam, ja vien spēj ko darīt. Padomu iet prasīt skolēni, arī bērnu vecāki. Un skolas dzīve vienmēr iet kopsolī ar visu jauno, Velta Poriete vienmēr atgādina skolotājiem izmēģināt praksē jauninājumus. Savās  latviešu valodas stundās viņa izmanto: magnetofona ierakstus, filmaskopu, epidiaskopu. V. Porietei ir liela pieredze latviešu valodas mācīšanā un rezultātā arī sekmība ir laba. Viņas devīze — būt sava amata meistaram.
Draudzīgas, lietišķas savstarpējās attiecības sagādā lielu prieku mūsu -  skolotāju  profesijā. Veltai Porietei ir liels nopelns kolektīva saliedēšanā. Nav bijis gadījumu, kad viņa skolotājiem uzkliegtu, arī stingru prasību izsaka mierīgi un korekti. V. Porietes audzēkņi atceras savu skolotāju ar sirsnību un cieņu. Velta Poriete ilgu laiku ir izpildījusi un arī šodien izpilda mūsu rajona deputātes pienākumus. Viņas darbu augstu novērtējusi izglītības ministrija, piešķirot apbalvojumu «Teicamnieks izglītības darbā». 

V A. Platais, Ādažu astoņgadīgās skolas skolotājs
* Darba Balss / 08.01.1970

📎 📎 📎
VISA DZĪVE - SKOLAI 

Uz Ādažu kultūras namu devās daudz ļaužu ar ziediem rokās. Daļai no viņiem galvas sākušas sirmot. Daudziem dzīves ceļš tikko iestaigāts. Visiem pateicības un mīlestības pilnas sirdis. Ziedi un mīļie vārdi tiek veltīti ilggadējām Ādažu astoņgadīgās skolas skolotājām Austrai Krūmai un Veltai Porietei, kam šoruden pienācis atvadu brīdis no skolas. Skan mūzika. Pieceļas svētku viesi. Cauri skolēnu goda ierindai zālē ieved cienījamās jubilāres. Silti, draudzīgi par abu skolotāju pedagoģijai veltīto dzīvi pastāsta Ādažu astoņgadīgās skolas direktore V. Turina. Piemiņas balvas pasniedz skolotāju kolektīvs. Latvijas PSR Izglītības ministrija augstu novērtējusi paveikto, apbalvojot ar goda rakstiem par ilggadēju, nevainojamu pedagoģisko darbu Veltu Porieti un par labiem sasniegumiem skolēnu mācīšanā un komunistiskajā audzināšanā Austru Krūmu. Jubilāres sveic rajona tautas izglītības nodaļas, Ādažu ciema padomes un kolhoza pārstāvji ieradušies apsveicēji arī no Carnikavas astoņgadīgās, Carnikavas palīgskolas un Baltezera pamatskolas, dažādu gadagājumu bijušie audzēkņi, jau no pirmajiem pēckara gadiem.  Ar dziesmām godina Operas un baleta teātra solisti Laima Andersone-Silāre, Oļģerts Krastiņš, ar dzejas vārsmām — Valsts jaunatnes teātra aktieri Anta Krūmiņa un Harijs Gerhards. 

M. Bērziņa
* Darba Balss / 30.10.1975

1.septembris / pirmā no kreisās Dace Krauze, bērnudārza audzinātāja / 20.gs.80.gadi




* Darba Balss / 06.07.1982

📕 📕 📕

DARBS RITĒJA RAITI 

Sagriezis pēdējas rudens lapas, vējš nikni iesviež tās spodri notīrītajā loga. Bet nekā nepadarīsi! Aiz loga, pionieru istabā, ir silti un mājīgi. Jau ilgi pirms mācību ceturkšņa beigām pionieri savu istabu iekārtojuši tā, lai ikvienam te būtu patīkami ienākt, pastrādāt vai atpūsties, izspēlējot kādu šaha vai dambretes partiju. Bet arī tad, kad pirmais darba posms beidzies, gribas ienākt pionieru istaba, vēl šo to sakārtot, lai brīvdienās viss izskatītos tīri un glīti. 


Kopīgi strādājot, raisās kopīgas runas par biedriem, un nav nemaz nejaušība, ka Ādažu astoņgadīgās skolas vienības padomes priekšsēdētājai Aijai Tūcei pēkšņi rodas doma: Jā, bet kur tad Laimonis? Palūkojieties nākamajā attēla: tepat viņš ir! Jau vairākus gadus skolā darbojas grāmatu un rakstāmpiederumu kiosks, kurā bērni ik dienas var iegādāties dažādas nepieciešamas lietas. Šogad kopā ar 8. klases komjaunieti Jāzepu Melderi kioskā aktīvi darbojas 7.a klases pionieris Laimonis Babāns. Arī šoreiz viņš veikli saskaita aploksnes, saskaita naudu un uzsmaida mazajam ceturtās klases skolniekam: lūdzu, raksti vesels! 









Bet 5.c klases pionieri Inta Cīrule un Dainis Plebalgs? 
Viņus jūs varat sastapt Ādažu ambulancē. Ambulance atrodas pulciņa zonā, tādēļ tur pionierus jau pazīst un vienmēr nepacietīgi gaida. Darba spara un apņēmības viņiem netrūks arī otrajā mācību ceturksnī — tā droši var teikt par Ādažu skolas pionieriem. 

DARBS RITĒJA RAITI
1963.11.12 Pionieris
📎 📎 📎



Nodarbības skolas aktu / sporta zālē

PIRMOREIZ — SKOLĒNI

Mūsu nākamie pirmklasnieki skolai sāka gatavoties jau agrāk nekā citkārt. Uz pirmajām nodarbībām viņi pulcējas 9. oktobri Mazos skolēnus sirsnīgi sagaidīja maršruta «Zvaigznīte» pionieri un ar savu smaidu, it kā novēlēja: «Mazais draugs! Mācies tikai labi un teicami." Nākošgad mazajiem klases audzinātāja būs ilggadējā skolotāja Lejniece. Viņa ir stingra un prot ieaudzināt cieņu pret vecākiem cilvēkiem, nopietnu attieksmi pret grāmatām un skolas darbu. Par to mazie var būt lepni. Pionieri katram mazajam pasniedza grāmatiņu, krāsas un ziediņu un iemācīja trīs jautras rotaļas Viņus iepazīstināja ar skolu, skolotājiem un skolas disciplīnu. Dažs mazais izskatījās nopietns, norūpējies un apmulsis, bet citi priecājās, ka nu viņi jau ir lieli. 

Tālivaldis Krivorotovs
Ādažu astoņgadīgās skolas 6.a klasē 
1971.10.22 Pionieris
📎 📎 📎
1.rindā no kreisās puses – Biruta Virkava (latviešu valoda un literatūra), Rita Zeibote (krievu valoda).
1.rindā no labās puses –
sk. Lodīte, Velta Poriete (latviešu valoda un literatūra; mācību pārzine).
2.rindā no kreisās puses –
Austra Krūma (angļu valoda), Jānis Dzirkalis (zīmēšana un darbmācība zēniem).
2.rindā no labās puses –
Velta Turina (vēsture, arī skolas direktore).

📗 📘 📙
Esmu kopā ar draugiem 

Kad es biju pavisam maziņa, spēlējos savā istabā ar mantiņām. Tad man bija tikai viena draudzene — mana māsiņa Astrīda. Kad paaugos un māmiņa man vienai atļāva jau iet pagalmā spēlēties ar kaimiņu bērniem, es sadraudzējos ar kaimiņu meiteni Elvīriņu. Jautri un priecīgi mums abām ritēja dienas vairākus gadus. Bet tad nāca skolas laiks. Šis svešais vārds — skola man toreiz nozīmēja: šķirties no rotaļlietām, no Elvīriņas. aiziet, kur nav vēl draugu, bet ir sveši skolotāji, mācības un daudz kā nezināma. Nekas patīkams mani tur negaidīja Bet jau pēc pirmā ceturkšņa šis pats vārds «skola» man izteica: daudz sirsnīgu draugu, labi skolotāji, interesantas mācības, pēcstundu nodarbības. Skola un tās saime man kļuva tuva un mīļa. Es sāku sarakstīties ar citu republiku skolēniem. Un visur man atsaucās sirsnīgi un labi draugi. Vistuvāk šodien man ir kļuvusi Taņa no tālās Uļjanovskas. Kaut gan mēs viena otru vēl personīgi neesam satikušas. mums ir ļoti sirsnīgas un draudzīgas attiecības. Es ļoti gaidu Taņas vēstules, kurās viņa man stāsta par tālo Uļjanovsku. Priecājos līdzi Taņai un visiem viņas skolas biedriem, kas var mācīties tai pašā skolā, staigāt pa tām pašām klasēm, raudzīties pasaulē pa tiem pašiem logiem, pa kuriem kādreiz skatījās Volodja Uļjanovs. Un man šķiet, ka viņi visi taču ir tikpat kā Volodjas skolas biedri. Lasot šīs vēstules, man šķiet, ka arī es esmu pie viņiem, jo Taņa man visu tik ļoti interesanti apraksta un savas vēstules papildina ar fotoattēliem no Uļjanovskas, no savas skolas dzīves. Taņa — mana labā draudzene. 

Gunta VECOZOLA 
Ādažu astoņgadīgās skolas 5. klasē 
28.04.1970 / Pionieris
📎 📎 📎

Pulkā laba dzīvošana

Ādažu ciema ļaudis jau sen ir atteikušies strādāt pa vienam. Visi agrākie viensētu zemnieki 1948. gadā nolēma apvienoties kopējā saimniecībā — kolhozā «Ādaži». Un darbi veicās labi Bet drīz Ādažu ciema ļaudis sāka gudrot, ka viņi negrib arī dzīvot pa vienam - katrs savā malā, vajagot kopā, draudzīgā pulkā kolhoza ciemā. Tad arī brīvajā laikā un mājas solī varētu būt tuvu kaimiņiem, saviem darba biedriem. Tā kādā dienā šosejas malā sāka veidoties kolhoznieku ciemats. Tika celtas pirmās mājas, stādīti pirmie kociņi. Šis kolhoza ciemats pēdējos trīs gados ir ļoti paplašinājies. Kad es gāju pirmajā klasē namu skaits man likās vēl pa visam niecīgs, bet tagad to ir daudz. I.abi iekārtoto mājiņu ar nelieliem augļu dārziem jau ir vesels simts. 
Kolhoznieku centienus un vēlēšanos atbalsta arī kolhoza vadība. Šogad ciemata centrā uzcēla lielu, skaistu ēku kur atrodas kolhoza kantoris, klubs. Netālu no mūsu skolas ir piecstāvu dzivojamā ēka. Tagad ceļ vēl otru. Jaunā divstāvu ēka blakus slimnīcai būs mītne tās darbiniekiem. Visskaistāk mūsu ciemats izskatās tad, ja vēlu vakarā brauc no Rīgas puses pa šoseju, pretī no tālienes  mirgo logu ugunis. Tās jautri mirkšķinot, itkā saka lūk, cik mēs labi un draudzīgi visi kopā dzīvojam! Izskatās, ka mēs tuvotos pilsētai, nevis ciematam. 

Gunta VECOZOLA 
Ādažu astoņgadīgās skolas 5. klasē  
1970.04.21 Pionieris
📎 📎 📎

1980 / 1981  mācību gada  1.septembris

1980 / 1981  mācību gada  1.septembris

Lai vairāk uzzinātu par sava pulciņa varoni Zentu Ozolu, Ādažu astoņgadīgās skolas pionieri devās uz Ķeguma "Krācēm". Zentas māmuļa un māsa Velta daudz zināja stāstīt par varonīgās komjaunietes skolas gaitām. 

MŪSU ZENTAI ARVIEN VĒL 19
1983.12.02 Pionieris
📎📎📎

Ar mums runā vēsture 

PIONIERIEM ir daudz draugu pieaugušo vidū. Vieni bērnībā paši bijuši jauno ļeņiniešu rindās, citi savā laikā strādājuši par pionieru vadītājiem. Ādažu astoņgadīgās skolas audzēkņiem draugu ziņā patiešām laimējies. Te pat Ādažu kolhozā, dzīvo un strādā Lielā Tēvijas kara dalībnieks Dailonls Berķis, kas, būdams tikai 17 gadus vecs, aizgāja uz fronti cīnīties pret fašistiem. Vairākus gadus pēc kārtas Uzvaras dienas prlekšvakarā viņš kopā ar pedagogiem un kolhoza vadību organizē pionieru tikšanos ar kara veterāniem. Šoreiz par godu Vissavienības V. I. Ļeņina pionieru organizācijas 60. gadadienai. Mūsu ceļojuma mērķis ir apmeklēt vietas, kur Latvijā risinājās kara pēdējo mēnešu kaujas. Autobusā esam daudz cilvēku: Ādažu skolas divdesmit trīs jaunie ļeņlniesi, viņu pionieru vadītāja Rita Ulpe, skolotājs Jānis Brencis un vēl vairāki līdzbraucēji no Ādažiem. Kopā ar viņiem un bijušo izlūku Dailoni Berķi brauc kara dienu sakarnieks Aleksandrs Afanasjevs, tāpat sakarnieks Nikolajs Antoņenko un 123. latviešu strēlnieku pulka komsorgs Zālamans Eiduss. Vedam lielus, krāšņus vainagus. Tos pa ceļam noliksim vietās, kur notika visniknākās cīņas, bet tagad ir kritušo karavīru atdusas vietas — Brāļukapi. Kaujas pie Bejukroga. Šai mežiņā stāvēja pulks, kurā es dienēju. — saka Dailonis Berķis. — Un te mēs skrējām uz priekšu, kad saņēmām pavēli sākt uzbrukumu ... te krita rotas komandieris, kas pirms tam jau bija vienpadsmit reizes ievainots . . . Cik grūti to visu tagad iedomāties! Skaista un saules apspīdēta šobrīd ir šī vieta. Toreiz taču tāpat bija pavasaris, bet šis mežs, šie lauki bija kara dārdu. kara briesmu, asiņu un nāves pilni. Te krita cīnītāji un dunēja zeme un sprāga bumbas . . . Klusums ir Brāļu kapos. Jums, kritušie, mūsu ziedu veltes! Tušķu Brāļu kapi pie Pilsblīdenes. Vainags arī jums, kas te cīnījās un mira. Līdzās simtiem citu karavīru šeit dus igauņu korpusa cīnītājs Padomju Savienības Varonis Jakobs Kunders, kas krita, atkārtojot Aleksandra Matrosova varoņdarbu. Netālu no šīs vietas par godu Jakoba Kundera varoņdarbam Blīdenes skolas audzēkņi izbūvēja īstu dzotu — zemes bunkuru, gandrīz tādu pašu, kādu piespieda apklust igauņu varonis. Ceļojuma galapunkts sasniegts — esam Zantes astoņgadīgajā skolā. Te mūs kā patiesi gaidītus viesus uzņem direktors Egons Bērziņš, skolotāji, pionieri. 

Piemiņas brīdis Džūkstes Varoņu kapos.
Sākas svinīgā sanāksme ar kara veterānu stāstījumiem un skolēnu priekšnesumiem. Bet vakarā notiek plašs sarīkojums: pie Varoņu kapiem Zantes un Ādažu skolēnu lāpu gājiens satiekas ar Kandavas Internātskolas lāpu nesējiem un pārējiem audzēkņiem. Kopā ar viņiem ieradušies kara veterāni no daudzām Padomju Savienības pilsētām — tie, kas piedalījušies Latvijas atbrīvošanā no fašistiskajiem okupantiem. ... Ir jau satumsis, tikai lāpu liesmas apgaismo Zantes Varoņu kapus, kur notiek mītiņš. Pie augsta dzīvžoga nostājušies triju skolu audzēkņi, viņu skolotāji, viesi, vietējie ļaudis. Orķestris spēlē sēru maršu, skan vārsmas, un ar klusuma brīdi godinām kritušo piemiņu. Vai Jūs kādreiz esat piedalījušies nevis lāpu gājienā, bet lāpu pārskrējienā? Šoreiz tāds notiek, sākot ar Zantes Varoņu kapiem līdz pat lielajam piemiņas akmenim vairāku kilometru attālumā. Pie akmens piestiprināta piemiņas plāksne ar uzrakstu: «Šajā apvidū 1945 gada maijā 42. armijas 130 latviešu strēlnieku korpusa cīnītāji pieņēma fašistiskās armijas daļu kapitulāciju.» Un nu esam jau šeit. Runā ciemiņš no tālienes — pulkvedis Nikolajs Jakimenko. Tad vārdu dod Zālamanam Eidusam. — Mēs, latviešu strēlnieki, pirms trīsdesmit septīņiem gadiem šai vietā bijām liecinieki tam, kā vienkāršais tipogrāfijas strādnieks majors Ivans Petrovs šurp atveda hitleriešu 24. divīzijas komandieri ģenerāli Šulcu, kas parakstīja kapitulācijas aktu. Un tad cits aiz cita fašisti te nolika savus ieročus. No ceļa puses līdz šai vietai viņi nāca kā karavīri, bet no šejienes tālāk aizgāja kā gūstekņi . . . Mēs nekad neaizmirsīsim šo ainu. Un lai to neaizmirst arī imperiālistiskie spēki! Mēs toreiz pratām aizstāvēt Padomju Dzimteni un pratīsim to darīt ari turpmāk! Vēsturiskās vietas runā ar mums, biedri .. . 
Ar mums runā vēsture
1982.05.18 Pionieris
Ļuba FUTĻIKA, četrdesmito gadu pionieru vadītāja, brauciena dalībniece

📎📎📎
JA STUNDĀ KLAUSĪSIES UZMANĪGI...
 
Kad biedri atbild uzdoto Anita vērīgi seko. Tā viņa vēlreiz pārbauda savas zināšanas Bet, kad skolotāja sāk skaidrot jauno stundu, Anita ir pati uzmanība. Viņa cenšas nepalaist garām nevienu vārdiņu. Skolotājas stāstījums labi paliek atmiņā. Un. kad Anita pārnāk mājās, viņa mazliet atpūšas un tad ar prieku atver skolas somu. Mācities nemaz nav grūti. Viss, kas uzdots jau pazīstams un saprotams Uzrakstīt latviešu valodā, izrēķināt aritmētikas uzdevumus veicas ātri un bez kjūdīšanās. Lasāmvielu atliek tikai atkārtot. Un tad var iet pastaigāties, parotaļāties ar draugiem, palīdzēt māmiņai. Tāpēc Ādažu astoņgadīgās skolas 2. klases skolniecei Anitai Bebrei ir tikai teicamas atzīmes. Arī 1. klasi viņa beidza kā teicamniece. Ja kāds klasē sūrojas, ka nav sapratis uzdoto, Anita palīdz, bet pēc tam sabar kāpēc tu stundā grozījies, skatījies pa logu, kad skolotāja stāsta vajag klausīties, tad visu sapratīsi. 
Vai arī tu esi iemācījies stundā klausīties uzmanīgi? Tas ir ļoti ļoti svarīgi.
JA STUNDĀ KLAUSĪSIES UZMANĪGI...
1964.09.15 Pionieris
📎📎📎

Divdesmit seši pionieri, kas mācas dažādas mūsu republikas skolās, saņēma ceļaazīml uz pionieru nometni «Arteks». Četrdesmit dienas labāko sienas avīžu redaktori, robežsargu jaunie draugi, uzvarētāji lietišķās mākslas un jauno tehniķu konkursos pavadīs Melnās jūras piekrastē, saulainajā Krimā. Mārtiņš Lācis - viņš ceļazīmi saņēma par aktīvu darbu Rīgas pilsētas pionieru štābā. Blakus Mārtiņām Ādažu astoņgadīgas skolas pionieru vienības priekšsēdētaja Aija Tūce. Šīs skolas pionieri izaudzējuši 6 ha cukurbiešu, savākuši 8 tonnas lūžņu un 600 kg makulatūras. Pošoties ceļā, bērni neaizmirsa paņemt līdzi arī mācību grāmatas. Viņi mācīsies «Arteka» skolā. Pēc stundām viņus sagaida interesanta atpūta. 2.oktobrī šie bērni kopā ar visas mūsu Dzimtenes jauno leņiniešu saimi uzsāks startu. Pionieru nometne dos daudz jaunu draugu, daudz ierosmju sardzes lielajiem uzdevumiem. 

Šie pionieri, ko jūs redzat attēlā. Ir divdesmit sešu laimīgo vidū: Vilnis Mucenieks, Viktors Kviesis. Larisa Polovenko. 

Pionieris
1962.09.25 Pionieris
📎📎📎
Buržuāzijas varas laikā Ādažos bija neliela pamatskola, kurā strādāja divi skolotāji. Padomju varas gados šeit gaišā, ērtā mūra namā iekārtota astoņgadīgā skola. Tajā 350 bērnus māca 19 skolotāji.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru