🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾
🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾
UZMANĪBAS CENTRĀ
Ja pērn Ādažu kolhozā ierādīja cukurbietēm 9 hektārus, tad šogad jau 30 ha lielu platību. Lai iegūtu augstāku ražu, visu platību sadalīja atsevišķiem kopējiem vai grupām. Lūk, 6 ha liels gabals tagad atrodas Ādažu astoņgadīgās skolas audzēkņu pārziņā, pushektārs - Ādažu slimnīcas darbiniekiem, bet 5 ha - Rīgas pilsētas komjaunatnes aktīva locekļiem, kas atrodas kolhozā darba nometnē. Vairāki arteļa biedri apkopj pa 0,5—1 ha lielam laukam katrs. Tā, piemēram, pa vienam hektāram iedalīts Vijai Drunkai, Annai Dreimanei, Bernhardam Andersonam un Annai Bērziņai. Šogad artelī plānots izaudzēt pa 200 cnt saldo sakņu no hektāra, bet kas šo skaitli pārsniegs, saņems pusi no virsplāna produkcijas vērtības. Sacensība par labas biešu ražas izaudzēšanu lopbarībai jau izvērsusies. Lauki pēc pirmās retināšanas un rušināšanas saņēma virsmēslojuma slāpekli, bet pirms dažām dienām pabeigta otrreizējā rušināšana. Paši pirmie šo darbu veica Ādažu astoņgadīgās skolas audzēkņi. Tagad prieks skatīties uz tīrajiem cukurbiešu laukiem. Otra rušināmā kultūra, kas prasa rūpīgu kopšanu, ir kukurūza. Šeit balandas, virza un citas nezāles apkarotas ar herbicidiem. Vārpatām karu pieteikuši kolhozā darba nometnē atrodošies Rīgas pilsētas komjaunatnes aktīva dalībnieki. Viņi ar kapļiem rokās jau rosās pa lauku un nepārtrauks šo darbu iekams nebūs visa 100 ha platība pilnīgi tīra no šīs pēdējās postošās nezāles.
UZMANĪBAS CENTRĀ 1962.07.13 Darba Balss (Rīgas rajons)
Auriņš, V. Straume, T.
🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾
Šopavasar - pa jaunam
Stāsta kolhoza «Ādaži» galvenais agronoms ALDIS KURZEMNIEKS:
Šī gada pavasara darbus sākam pilnīgi pa jaunam. Līdz šim mums ražošanas iecirkņi bija sadalīti pēc teritoriālā principa, un iecirkņa priekšnieks atbildēja par visu. Tagad esam noorganizējuši kultūru audzēšanas iecirkņus. Tas nozīmē, ka tā vadītājam jārūpējas un jāatbild tikai par vienu savu kultūru. Šādu pārkārtošanos ierosināja iepriekšējo gadu pieredze, sliktās vasaras un īpaši, slapjie rudeņi, kad nepavisam nebijām ar savu darbu apmierināti. Iecirkņu vadītāji tika raustīti uz visām pusēm, nevarēja labi pārskatīt darbus, laikā tos paveikt.
Sarunu pierakstīja V. Bušmane
* Darba Balss / 28.04.1981
Gunita Treiguta
UZMANĪBU KOMBAINU STARTAM!
Agrometeoroloģijas speciālisti ziņo, ka mūsu rajonā izlases veidā rudzu pļauju varēs sākt pēc 20. jūlija. Paredz, ka masveida pļauja sāksies no 30. jūlija. Tatad ražas novākšanas laiks pie durvīm. Rajona tautas kontroles komiteja šajās dienās organizēja plašu reidu visos mūsu kolhozos un sovhozos, pārbaudot, kā saimniecības sagatavojušās ražas novākšanai. Pārbaudēs bez rajona vadošo organizāciju pārstāvjiem piedalījās arī saimniecību speciālisti, tautas kontroles grupu aktīvisti. Reids parādīja, ka visumā vēl ir daudz trūkumu, kas var radīt lielus sarežģījumus labības pļaujas dienās. Pārbaudes dalībnieki atzina, ka agrotehniskā ziņā slikti ražas novākšanai sagatavojušies kolhozi «Ādaži», «Ausma», «Vidzeme» un Juglas sovhozs. Tehnika neapmierinoši sagatavota «Sidgundā», «Ausmā», «Turaidā» un «Spilvē». Tikai dažās saimniecībās izstrādāts konkrēts plāns ražas novākšanas darbiem. Tāpat vairums saimniecību šo jautājumu nav apspriedušas valdes sēdēs un ražošanas sanāksmēs. Pagājušajā gadā vairākos kolhozos un sovhozos ieviesās graudu ērce. Tagad, pārbaudot klētis un noliktavas, izrādījās, ka gandrīz visās tajās saimniecībās, kur pērn konstatēja graudu ērci, tās mitinās tur vēl šodien. Graudu noliktavas pārbaudes laikā bija tīras un dezinficētas «Boļševikā», «Garkalnē» un «Ausmā», bet citur valdīja netīrība, nebija izvākti vecie graudi. Salīdzinot ar citām saimniecībām, ievērojami rūpīgāk un nopietnāk atbildīgajam ražas novākšanas cēlienam sagatavojušies «Mangaļu» un «Boļševika» ļaudis. «Mangaļos» tehnika ir pienācīgā kārtībā. Iekārtoti bunkuri graudu vēdināšanai pirms kaltēšanas, uzstādīti ventilatori, kalte un klēts iztīrītas un dezinficētas. Vairāki mūsu kolhozi un sovhozi izteica pamatotas pretenzijas «Lauktehnikas» Rīgas starprajonu tirdzniecībai, kas nenodrošināja pasūtītājus ar nepieciešamajām rezerves daļām. Pašreiz visvairāk trūkst akumulatoru. Tirdzniecības organizācijas darbiniekiem līdz pļaujas sākumam atlikušajās dienās jādara viss iespējamais, lai tos sagādātu un nevienam kombainam nebūtu jāstāv dīkā. Tāpat kā visos aizvadītajos gados arī šoruden rajona lauksaimniecības pārvalde organizē kombainieru sacensību. Mehanizatoriem, kas būs nopļāvuši un nokūluši visvairāk labības un paveikuši darbu teicamā kvalitātē, piešķirs pienācīgas prēmijas. Ražas novākšanas darbu raitu veikšanu kolhozos un sovhozos vienmēr sekmējusi prasmīgi organizēta sociālistiskā sacensība. Diemžēl, pagaidām saimniecību vadītāji un partijas organizāciju sekretāri vēl nav parūpējušies, lai visur būtu izstrādāti sacensības noteikumi, lai mehanizatorus ar tiem iepazīstinātu. Lūk, dažas rindiņas no reida dalībnieku aktiem. Kolhoza «Boļševiks» pārbaudē piedalījās saimniecības partijas organizācijas sekretārs D. Purmalis, inženieris mehāniķis A. Reinsons, agronoms E. Ķeviešāns un LLT rajona nodaļas pārvaldnieks G. Erdmanis. «Kolhozā «Boļševiks» ražas novākšanā šoruden strādās 7 kombaini. Vairums no tiem jau darba kārtībā, bet divus pēdējos izremontēs līdz 20. jūlijam. Mehanizatori strādās trijās grupās. Katram kombainam vidēji jānovāc 94 hektāri graudaugu. Apmēram 60 hektāru platībā kalnainās nogāzēs labību nopļaus ar zirgvilkmes mašīnām. Graudus uz kalti vedīs divi pašizkrāvēji. Noteikta samaksa par darbu ražas novākšanā. Par katru izkulto tonnu kombainieri saņems 1,40 rubļu un 2 kg graudu. Ja ražas novākšana pirmajā dekādē kombainieris nokuls vairāk par 100 tonnām, tad par katru tonnu viņš saņems 30 procentu piemaksu. Otrajā dekādē piemaksas būs 20 procentu, bet trešaja dekādē 10 procentu. Kolhozā izstrādāti sacensības noteikumi arī šoferiem un strādniekiem kaltēs. Darba rezultātus rezumēs ik pēc piecām dienām un uzvarētājiem piešķirs prēmijas. Ražas novākšanas darba plāns un sacensības noteikumi apspriesti gan saimniecības valdes sēdē, gan partijas organizācijas sapulcē.» Rīgas rajona izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks G. Fridrihsons. Ādažu kolhoza tautas kontroles grupas priekšsēdētāja P. Ose un sēklkopības agronome V. Biķerniece, rezumējot pārbaudes rezultātus, raksta: ««Ādažos» šogad jānovāc 575 ha graudaugu un 40 ha ilggadīgo zālāju. Šis darbs jāveic sešiem kombainiem. Diemžēl, tos vēl pašreiz tikai gatavo darbam. Mehanizatori nav iepazīstināti ar darba samaksas noteikumiem ražas novākšanas cēlienā, kolhozā nav izstrādāti sacensības noteikumi. Bažas rada graudu kaltēšana un glabāšana, jo kaltes un klētis neapmierina saimniecības vajadzības, tām pārāk maza ietilpība, slikta mehanizācija. Kaltēs nav pirmsapstrādes vēdināmo bunkuru, tāpēc pērn nereti radās sastrēgumi, kombaini vairākkārt stāvēja dīkā. Kolhozā paredzēja nobetonēt pie kaltēm laukumus, kur uzstādīt nepieciešamo tehniku. Diemžēl, arī tas nav izdarīts. Noliktavās vēl pērnās ražas graudi, telpas nav dezinficētas, kaltēm nav izraudzīti kurinātāji.» Rajona lauksaimniecības pārvaldes agronome A. Bērziņa kopā ar «Sidgundas» speciālistiem pārbaudīja šīs saimniecības gatavību ražas novākšanai. Arī šīs pārbaudes aktā ne mazums kritisku piezīmju: «No 4 graudu kombainiem pagaidām darba kārtībā tikai viens. Rezerves daļu gan netrūkst, bet pašu mehanizatoru vainas dēļ darbs ieildzis. Vienam kombainam vēl līdz šim laikam nav izraudzīts kombainieris. Iepriekšējos gados sidgundieši mēģināja izmantot paškonstruētus pelavu savācējus, taču tie strādāja visai slikti, un tāpēc šogad pelavu bunkuri no kombainiem noņemti. Klēts gan sakārtota graudu glabāšanai, taču vēl nav dezinficēta. «Sidgundas» valde nav apspriedusi savā sēdē ražas novākšanas gaitu, nav apstiprinājusi nolikumu par darba samaksu kombainieriem un viņu stimulēšanu.» Līdz kombainu startam vairs atlikušas tikai dažas dienas. Visās saimniecībās tās jāizmanto maksimāli lietderīgi, lai, kombainiem izbraucot druvās, kaltēs un klētīs viss būtu pilnīgā kārtībā, lai druvu kuģiem nevajadzētu stāvēt dīkā nevienu stundu.
UZMANĪBU KOMBAINU STARTAM!
1968.07.19 Darba Balss (Rīgas rajons)
|
🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾
🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾
🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾
MINŪTEI - MAIZES CENA!
— Tagad labība jau ienākusies, var pļaut uz vietas, — vakar teica Rīgas rajona kolhoza «Ādaži» valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Leicis. Saimniecība pēc ražas novākšanas tempiem ir viena no pirmajām vietām rapublikā. Un arī birumi ir labi — 38,5 centneri no hektāra. Viņš jau devis 145 tonnu iekūlumu.
 |
Vienu no mehanizētās vienības posmiem kolhozā vada
agronoms Eduards Orlovskis (attēla pa kreisi).
Šajā posmā strādā arī saimniecības labākais
kombainieris Alberts Auzāns.
|
| MINŪTEI – MAIZES CENA! |
1977.08.18 Cīņa 🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾 Pirmais vērtējums No kombainieru amata prasmes, no viņu neatlaidības pašreiz visvairāk atkarīgs, cik ātri un kvalitatīvi novāksim šī gada ražu. Apkopojot sociālistiskās sacensības rezultātus par pirmo īsto graudaugu novākšanas nedēļu, pirmajā vietā izvirzījusies kolhoza «Ādaži» mehanizētā vienība, ko pārzina priekšsēdētāja vietnieks JĀNIS LEICIS. Šīs vienības 12 kombainieri novākuši 323 hektārus labības un iekūluši 1243 tonnas graudu. Mehanizatori arī no 100 hektāricm savākuši salmus un 65 hektāros uzlabojuši augsni. Par to viņiem piešķirtas 183,8 balles. Individuālajā kombainieru sacensībā izvirzījies kolhoza «Mārupe» mehanizators JĀNIS SPRUKTS, kas ar kombainu «Ņiva» no 52 hektāriem ieguvis 167 tonnas graudu un izpelnījies 132 balles. Bet jauno kombainieru vidū izcilākais ir ROBERTS IESALNIEKS no kolhoza «Ādaži». Viņa kontā nokopti 28 hektāri, iekūlums - 104 tonnu. Šajā nedēļā darbs druvās norit it spraigi. Tā nākamais vērtējums būs krietni plašāks. Pirmais vērtējums 1977.08.18 Darba Balss (Rīgas rajons) 🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾           Kur Gauja ar Lielupi krustojas 1978.09.27 Cīņa Jānis Plotnieks 🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾 |
AR DALĪTO METODI
AR DALĪTO METODI
1979.08.07 Cīņa
Ražas laiks pienācis Rīgas rajona kolhozā «Ādaži». Darbam sagatavotas divas tehnoloģiskas vienības, kurās iekļauti 14 kombaini un pārvietojamas mehāniskās darbnīcas. Ēdnīcas darbinieki ražas vācējiem uz lauka pieved siltas pusdienas un launagu. Tāpat kā pagājušajā gadā, arī tagad saimniecībā plaši izmanto dalītās vākšanas metodi. Mitrajās un pilnīgi nenobriedušajās druvās tā ir labi piemērota, tāpēc darbi teicami sekmējas.
RAŽAS CEĻĀ-TEMPU UN KVALITĀTI!
 |
Vienam no labākajiem saimniecības kombainieriem Arvīdam Vēverim (vidū) galvenais agronoms Aldis Kurzemnieks un
priekšsēdētāja vietnieks Agris Everss stāsta par druvu gatavību.
|
 |
| Pirmos miežu vālus griež spēcīgie kombaini "Kolos"/ 1977.g. |
1979.08.07 Cīņa
Stādījumu laistīšana Ādažos!
| «Ražas laiks» laistītājiem | ||||||
1979.06.16 Darba Balss (Rīgas rajons) Erlats, A. 🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾 
PALIDZ KAIMIŅIEM Uz ceļa sastapām kombainu. Tā vadītājs, jauns puisis, draudzīgi smaidīja: — Šodien beidzam! Kombainam pa pēdām sekoja graudu vedējs. Tā viņi «salasot» stūrīšus un nopļaujot zaļbarībā neizēdinātos lauciņus, kas pašā pļaujas karstumā vēl nebija īsti ienākušies. Bet rīt . . . .Jā, par rītdienu tobrīd Harijs Grantiņš vēl īsti nezināja. Tanī laikā, kad mēs ar puišiem runājāmies ceļmalā, priekšsēdētāja H. Stokmaņa kabinetā sēdēja kaimiņu kolhoza Baldone vadītājs V. Bunkšis. Viņš bija ieradies lūgt, lai lzpalīdz ar tehniku. jo aizkavējušies, bet labība gatava un skaista kā zelts. «Sarkanā strēlnieka» vadītāja sejā varēja lasīt neslēptu prieku par paveikto, par to, ka vēl nekad kolhoza pastāvēšanas vēsturē jau 15. augustā nebija visa raža apcirkņos, un viņš bija vēlīgs. Laikam arī tādēļ kaimiņam prasīto četru kombainu vietā piedāvāja piecus. Voldemārs Bunkšis apjuka: baidos, ka pietrūks transporta, kas apkalpo tādu armiju . . . — Ak, tā, - Harijs Stokmanis bija pati laipnība. —Došu arī vienu smago mašīnu. - Lieliski, otrs bija sajūsmināts. Agronomei Veltai Dangenai-Grūbei tagad ārpuskārtas uzdevums — sameklēt kombainierus Jāni Stepiņu, Eriku Graudiņu, Eduardu Savicki, Jāni Bogdanovu un jauniņo Hariju Grantinu un nākošai dienai dot uzdevumu pulksten astoņos sapulcēties ceļam uz «Baldoni». Viņus pavadīs šoferis Jānis Straupe. Arī agronomes sejā smaids - raža novākta. Mehanizatori, kas šajā saimniecībā pārsvarā ir jauni puiši. strādājuši lieliski. Velta pastāsta par sacensību. Kombainierim, kurš pirmais izkuls 100 tonnu graudu, bijusī paredzēta 100 rubbu liela prēmija. Loti sīvā konkurencē to ieguvis Eduards Koreškovs. Taču par 200 tonnu izkūlumu solītos 50 rubļus viņam nācies dalīt ar Jūliju Beikmani, jo pēdējais šo robežu sasniedzis tai, pašā dienā, tikai pāris stundu vēlāk. Abi sacensības sīvākie konkurenti ieņem vadošās vietas saimniecības ražas vācēju vidū.
Trešais ir komjaunietis Jānis Bogdanovs, ir prieks par nokoptajām druvām, taču plānoto graudu kopdaudzumu «Sarkanā strēlnieka» ļaudis šogad neieguva. Pietrūka 50 tonnas. Kā to izskaidro augkopības nozares vadītāja V. Dangena-Grūbe? Mums vislielāko vilšanos sagādāja 20. aprīlī Tomes iecirknī sētie mieži. Pavasaris bija sauss un labība izdega. Te «Salās» no 50 hektāriem vidēji tikai pa 7.5 centneriem izbira. Tas «nosita» vidējo ražu uz 23 centneriem.. Tomēr iecirknī tā ir 20,3 centneri. Agronome stāsta par to, kā cīnījušies pret zudumiem graudu novākšanas laikā, ka labība šogad ievērojami kvalitatīvāka nekā pērn; Tādēļ par 6 procentiem samazinājušies attīru un nožuvuma zudumi. Pašlaik kaltē un klētīs noris vasarāju sēklas šķirošana, bet ziemāju paraugi jau atrodas laboratorijā, kur izvērtēs kvalitāti. Kaut pļauja beigusies, cilvēkiem darba netrūkst. Vēl jāsavāc pēdējie salmi, jāplauj un jāgatavo kukurūzas skābbarība, zeme ziemājiem. Un tad kārta kartupeļiem, lopbarības saknēm. Bet mehanizatori sakārto arklus - klāt arī augsnes gatavošana nākošā gada ražai. Jā, zemkopis atpūsties var tikai tad, kad viss pēdējais padarīts, kad visu barotāja zeme sakalta ledus un sniega bruņās. VAIRS TIKAI DAŽAS «ASTĪTES» Arī divus kaimiņus - otrpus Rīgai — kolhozus «Ādaži» un «Garkalne» saista savstarpēja izpalīdzība. Jau pļaujas sezonas sākumā, kad pašu mājās graudi vēl nebija tā īsti ienākušies, ādažnieki devās iemēģināt savus agregātus uz «Garkalni», kur Gaujmalas» smiltājos viss nobriest ātrāk. Toreiz viņi kaimiņu druvās izkūla 34,5 tonnas graudu. . Sekoja spraigs darbs pašu mājās. Ātros tempos ādažnieki nopļāva labību. Līdz 16. augustam te vēl bija atlikuši vairāk par 10 hektāriem zirņu mistru, kas jau nopļauti vālos apžāvēšanai. Tos kūla no vāliem. Un atkal trīs dienas kombainieri I. Cvetkovs, I. Bediķis un V. Akmentiņš nostrādāja «Garkalnē». Viņi izkūla 48,7 tonnas graudu. Palīdzība garkalniešlem šoreiz nāca īstā laikā, jo uz pēdējo pārskata dienu saimniecība bija stipri atpalikusi. Talcinieki no kaimiņiem deva iespēju arī kolhozā «Garkalne» visu nobriedušo labību nopļaut līdz 15. augustam. Tiesa. garkalniešiem vēl palikuši 60 hektāri vēlāk sēto auzu. Bet tas vairs nebaida. Kamēr tās ienāksies, paspēs nokopt salmus, pasteigt pārējos rudens darbus. J. Krūzīša un P. Krastiņa foto Labība nopļauta, graudi apcirkņos 1973.08.18 Darba Balss (Rīgas rajons) Zīle, D. |
🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾🌾
 
|
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru