otrdiena, 2020. gada 29. decembris

Krievi prom #

Pie kara pilsētiņas katlu mājas atkritumu kastes mielojas suņi.
Pavisam netālu esot cūku ferma, kur šie klaidoņi dzīvojot

28. septembrī Krievijas armija Ādažu poligonā bija sarīkojusi kārtējo pašaudīšanos

No bijušā poligona būvēm, ko Krievijas armija nodeva nevainojamā kārtībā, tagad pāri palikušas vairs tikai drupas.


Nozagts viss, ko varēja nozagt.


REPORTĀŽA Armijas laiki Ādažos vēl nav beigušies
1993.10.05 Diena
Līga Krapāne
💣💣💣
Promiešana jūlijā
VIKTORS BĒRZIŅŠ 

Krievijas karaspēka izvešanas kontroles birojā sasummēts svešās armijas promgājums visā mēneša ritumā. Līdz jūlija pēdējai nedēļai birojā bija iesniegti pieņemšanas-nodošanas akti par 53 dažādiem objektiem un objektiņiem Liepājā un par 4 Liepājas rajonā, par 3 objektiem Rīgā un 3 Rīgas rajonā, par 4 Dobelē, pa vienam Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes un Kuldīgas rajonā, kā ari Lielvārdē par dzīvojamo pilsētiņu. Jūlija pēdējā nedēļā nodoti šādi objekti: Ventspils rajonā Zvaigznīte, Rīgā 5 noliktavas, objekti Ezermalas ielā 34 un 61, sporta komplekss ar peldbaseinu Krustabaznīcas ielā 9 un 9a, Krustabaznīcas kazarmas, armijas tirdzniecības pārvaldes administratīvā ēka Miera ielā 60, kā arī Dobele-2 un Dobele-3, Jelgavas komunālās ekspluatācijas daļas noliktavas un Muceniekos dislocētās karaspēka daļas mājvieta. Visā jūlijā militārā mantība izvesta 595 vagonos. Aizbraukušas 847 militārpersonas un viņu ģimenes locekļi. Pēdējā nedēļā (22.-28. VII) noformēti dokumenti prāviem 25. motorizētas strēlnieku divīzijas mantības vedumiem - 63 vagoniem no Dobeles un 17 no Ādažiem. To skaitā dokumenti noformēti 11 tanku un 11 bruņumašīnu iekraušanai, kas paredzēta laikā no 30. jūlija līdz 1. augustam. Biroja darbinieki gan piebilst: «Ja Krievijas puse neliks šķēršļus.» No minēto vagonu skaita 11 ar poligona iekārtām ir prom. No Bolderājas aizgājis ešelons (5 vagoni) ar intendantūras mantām, no Garkalnes noliktavām 12 vagoni ar betona ugunspunktiem un saliekamām dzelzsbetona munīcijas glabātavām, no Vangažiem aizvesta degvielu noliktavas mantība, no Rīgas daudz sakaru tehnikas un sakaru autotransports. Krievijas karaspēka izvešanas kontroles biroja vadītāja vietnieks Ludis Pavilonis spriež, ka Krievijas armijas aiziešana visumā iekļaujas grafikā, no plāna atpaliek Dobelē-1, kā arī 307. autoapkalpes stacijā, noliktavās Rīgā, Deglava ielā un Alūksnes Strautiņos. Paredzēts, ka ZRKG štābs 10. augustā sāks pārvākties uz Pērnavas ielas kazarmām. Par ZRKG «pentagonu» kalpojušie nami Elizabetes ielā jānodod 25. augustā.! 

* Neatkarīgā Cīņa / 30.07.1994 
***

Promiešana 29.VII - 4. VIII
VIKTORS BĒRZIŅŠ 

Liela promiešanas diena bijusi otrdienā (2.VIII). Tad beidzot mājupceļā devušies Ādažos dislocētie Krievijas tanki un bruņumašīnas - 11 un 11. Bet no Dobeles todien izbrauca ešelons, kas aizveda 37 kravas automašīnas, 22 autopiekabes, 3 traktorus, 58 tonnas citas militāras kravas un 129 cilvēkus (28 kareivjus, 21 virsnieku, 1 kalpotāju un 79 ģimenes locekļus). No Liepājas pa jūru aizkuģoja dzelzsbetona enkuri, peldošās piestātnes tilti, kabeļi, inženierpiederumi, no Daugavgrīvas pa jūru aizveda automašīnas, piekabes, pirotehniskās un garāžas mantas. Dzelzsbetona konstrukcijas, pārseguma un pamata blokus (kopā 180) veda no Ropažu stacijas, no Zemitānu - 22 un Čiekurkalna stacijas - 10 automašīnas. Uz jaunajiem mitekļiem 15 vagonos aizvestas militāristu personīgās mantas, kā arī vēl šis tas. Dobelē-1 mantu noliktavas vēl pilnas, tāpēc pašvaldība objektu nav pārņēmusi. Kara mantas vēl palikušas arī Ādažos, Lilastes stacijā tās sākuši iekraut. Krievijas karaspēka izvešanas kontroles birojā paredz, ka nākamnedēļ vedīs prom. Ar 15 vagoniem promvākšanos no Ganību dambja 7a (Rīgā) pabeigs sakaru dienesta autoparks. Šo objektu jau pārņem valsts uzņēmums Rosme. Prombraukšanas papīri noformēti Skultes (21 vagonā) un Lielvārdes (6) lidostu autodienesta tehnikai - lidojumu nodrošinājuma, sakaru, ugunsdzēsības un citi auto. Turpinās izvākties arī no Daugavgrīvas jūras spēku mācību centra, kur savulaik skoloja arābus.

NRA / 06.08.1994
***
Promiešana 5. VIII - 11. VIII
MINTAUTS DUCMANIS 

Krievijas karaspēka izceļošana turpinās - vai diena, vai nakts. Nedēļas laikā Latviju atstājuši 99 vagoni ar militāro mantību, bet, ja tiem pieskaita vēl trīs dzelzceļa konteinerus, iznāks apaļais skaitlis 100. Te pieskaitāma arī viena piekrauta lidmašīna un astoņas automašīnas. Ar visu iedzīvi devušies projām 119 virsnieki, no tiem 91 - ar visu ģimeni. Pavisam septiņās dienās evakuāciju veikušas 25 karaspēka daļas no Rīgas, Lielvārdes, Garkalnes, Muceniekiem, Dobeles, Ādažiem, Skrundas un Alūksnes. Mūsu valsts attiecīgās amatpersonas tik tikko pagūstot kārtot objektu nodošanas un pieņemšanas lietas. Droši vien nozīmīgākais ir bijis tas, ka naktī no trešdienas uz ceturtdienu izbrauca pēdējie ešeloni ar cilvēkiem un kara tehniku no Dobeles un Ādažiem. Kā zināms, tieši šajās vietās līdz šim bija dislocētas tās kaujas vienības, kas varētu reāli apdraudēt mūsu valsti. Tiesa, gan Dobelē, gan Ādažos vēl esot palikušas dažas krievu militārpersonas, kurām uzticēts nokārtot dokumentāciju. Turklāt Ādažos palikuši arī kādi izvedami celtniecības materiāli. Gausāk virzījusies austrumu virzienā karaspēka daļa, kas atrodas mežā pie Alūksnes. Kaut arī pēdējās dienās no turienes izvesta 10 vagonos sakrauta karamanta, tomēr kādu 10-12 vagonu tiesa tur vēl palikusi. Acīmredzot aizkavēšanās izskaidrojama ar to, ka Alūksnes pulks tieši pakļauts Tallinā dislocētās divīzijas vadībai.
Tā kā nupat galīgi iztukšota un ar aktu nodota Garkalnes karamateriālu noliktava, var uzskatīt, ka Krievijai piederošas munīcijas krājumu Latvijā praktiski vairs nav. Kaut kāds bruņojums vēl ir vienīgi Alūksnē un Rīgā - objektā Rūdolfa ielā 5. Beidzot tā nopietni sakustējusies drūmas pārdomas raisošā Krievijas pretizlūkošanas (lasi: spiegošanas) daļa, kas izvietojusies tepat pašā Rīgas centrā, Maiznīcas ielā 5. Vakar vajadzēja sākties tās nodošanas un pieņemšanas procedūrai. Gluži tāpat līdz šim kā tāds biedējošs atgādinājums ir bijusi Ziemeļrietumu karaspēka grupas štāba mītne uz Valdemāra un Elizabetes ielas stūra. Līdz 31. augustam šī Latvijas kādreizējās Kara ministrijas ēka katrā ziņā tikšot atbrīvota, taču daļa no tajā patlaban esošajiem militārdarbiniekiem pārcelšoties uz pieminēto karaspēka daļu Rūdolfa ielā 5 (pie Vagonu ielas), kur kādu laiciņu vēl atradīšoties gluži jauna iestāde - īpaša pārvalde, kas gādās par Krievijas Federācijas karaspēka izvešanu no Baltijas. Jo arī pēc 31. augusta, kad karaspēka izvešana būtībā būs pabeigta, vēl vajadzēšot kārtot dažādus mantiskus un juridiskus jautājumus. Bet jau pirmdien vai otrdien paredzēts sākt tagadējās ZRKG aizņemtā nama nodošanu Latvijas valsts varas pārstāvjiem. Krievijas karaspēka izvešanas kontroles biroja vadītāja vietnieks Ludis Pavilonis vakar NC izteicās, ka, viņaprāt, krievu armiju līdz 31. augustam izvedīs, bet runa var būt vienīgi par to, ka kādas karaspēka daļas oficiālā pieņemšana būs aizkavējusies.

* Neatkarīgā Cīņa / 13.08.1994 
***
Promiešana 12.VIII-18.VIII
MINTAUTS DUCMANIS 

Kaimiņvalsts karaspēka promiešana jau tiktāl uz priekšu aizvirzījusies, ka izvedamo kravu daudzums nupat sācis samazināties, - tā vakar situāciju vērtēja Krievijas bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja vadītāja vietnieks Ludis Pavilonis. Gluži vienkārši tuvojas tas brīdis, kad vairs nebūs lāgā ko izvest. Līdz finišam - 31. augustam - atlikušas tikai desmit dienas. No 12. līdz 18. augustam Latviju atstājuši 43 ar militārajām kravām piepildīti vagoni - to skaitā 20 no Ādažiem ar tur palikušajām dzelzsbetona plāksnēm. Vēl uz neatgriešanos projām devušās 3 lidmašīnas ar kravām un 21 armijas automašīna, no tām 7 piekrautas. No Liepājas aizpeldējuši divi pilni transportkuģi - viens aizveda 70 tonnas t.s. melanžas raķešu degvielas. No savulaik viesmīlīgās Latvijas atvadījās un ar visām mantiņām aizceļoja 21 virsnieks, no tiem 18 ar ģimenes locekļiem. Šie skaitļi gan neliekas pietiekami lieli. Tomēr bažām neesot pamata, jo saskaņā ar starpvalstu vienošanos līdz gada beigām, tiklīdz sadabūs dzīvokli Krievijā, Latviju atstāšot arī visas tās militārpersonas, kas to nepagūs izdarīt līdz 31. augustam. Līdz šim datumam krievu karaspēka vadība iesniegšot precīzu aizkavējušos projāmbraucēju  sarakstu.
Kaut nu tā būtu! 
Tātad aizvadītajās 7 dienās no 19 karaspēka daļām izkustējušies cilvēki un kravas. Vēl noformējama dažu desmitu militārobjektu nodošanas un pieņemšanas dokumentācija, bet, kopumā ņemot, gandrīz viss bruņojums no Latvijas esot ārā. Paredzams, ka nākamnedēļ beidzot aizbrauks arī 10 vagoni ar kara tehniku un citām mantām no Alūksnes apkaimē dislocētā motorizēto strēlnieku pulka. Patlaban notiek inventarizācija pretizlūkošanas objektā Rīgā, Maiznīcas un Šarlotes ielas kvartālā. Tā pārņemšana noritēs visu nākamo nedēļu. Jau sācies pārņemšanas process līdzšinējā Ziemeļrietumu karaspēka grupas štāba aizņemtajā ēkā, kur strādā mūsu sakaru tehniķi. Pirmdien tur sāksies dokumentu noformēšana, kas pabeidzama līdz 25. augustam. ZRKG štābs jau daļēji pārcēlies uz pagaidu mītni kazarmās Rūdolfa ielā 5. Valdemāra ielas namā vēl darbojoties tikai divi tās telefoni. Arī Rūdolfa ielas karaspēka daļa sakustējusies - vakar Zemitānu stacijā aizceļošanas signālu gaidīja 40 kravas vagoni. Visbeidzot par nepatīkamo nodarījumu Krusta ielas kazarmās. Kā paskaidroja Paviloņa kungs, latviešu artilēristiem 1939. gadā veltītais piemineklis - lielgabals - tomēr neesot sazāģēts, bet tikai nocelts no postamenta un aizvests. Tagad tas tikšot novietots atpakaļ. Paviloņa kungs šajā sakarā izteica pārmetumu profesionālajiem vēsturniekiem, kuri diemžēl laikus nepaziņo par pagātnes pieminekļu iespējamo atrašanos Krievijas karaspēka atstājamajos objektos.

* Neatkarīgā Cīņa / 20.08.1994 

Netālu no Kadagas mežā - bunkurs


Ilglaicīgs ugunspunkts Gaujas palienes pļavā.
Acīmredzot ierīkots, lai kontrolētu Gaujas pāreju pie Ādažiem,
kas atrodas upes pretējā krastā.



Kadagas vecā PSRS armijas sakaru bāze





* * *
Apskatāmā un aptaustāmā īpašā slepenība Ādažos 
Autors Rolands Bartaševics
23.10.2012
      
Viena no bunkura ieejām, kas ved uz būvi divarpus stāvus zem zemes un par kuras esamību padomju laikā īpašās slepenības dēļ zināja tikai retais. Arī tagad ieeja objektā it kā ir aizliegta, taču tam var piekļūt brīvi, par ko liecina daudzās sēņotāju iemītās taciņas. 
Krišjānis Grantiņš 

Nav noslēpums, ka Kadagas apkārtnē Ādažu novadā ne tikai patlaban ir lokalizējušies Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, bet arī valsts nebrīves laikos tur bāzējās militārās struktūrvienības. 

To vajadzībām, tostarp tehnikas apkalpošanai, tika izveidota un nodrošināta moderna infrastruktūra. Daļa objektu, ko savām vajadzībām valsts aizsardzības spēki vairs neizmanto, atstāta novārtā jeb netiek vairs uzturēta.

Divus stāvus zem zemes 
Viens no tādiem ir bijušais pazemes sakaru vadības centrs – patiesi iespaidīgs pazemes bunkurs, kas atrodas dienvidos no Ādažu militārās bāzes. Kā skaidro Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāve Dace Ankipāne, īpašums atrodas tās valdījumā, un "praktiski šajā objektā vairs nav ko ņemt, bet atsevišķu iedzīvotāju interese par to ir saglabājusies. Neskatoties uz pasākumiem, lai teritorijā neiekļūtu nepiederošas personas, tostarp vairākkārtīgi aizmetinātām ieejas durvīm, "ložņātāji" tur nav retums".

Uz jautājumu, vai kāds šāds "ložņātājs" nav cietis, viesojoties pamestajās un nedrošajās būvēs, viņa teic, ka ministrijas rīcībā nav šādas informācijas, vismaz ne par minēto pazemes bunkuru. Un kaut gan par to, kā viņa atzina, iedzīvotāji aizvien izrāda interesi, būvi nav plānots attīstīt, piemēram, pārveidojot par nelielu muzeju. "Par pasākumiem īpašumu sakārtošanas jomā jāsaka, ka piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros pakāpeniski tiek sakārtoti visi AM valdījumā esošie valsts īpašuma objekti. Ādaži pašlaik ir prioritāšu saraksta augšgalā," vēl piebilst D. Ankipāne.

Kā apraksta entuziasti no Pilsētvides pētnieku biedrības "Grauzti.lv", kuri bunkuru no iekšpuses pamatīgi apskatījuši 2008. gadā un paviesojušies tur arī šī gada ziemā, celtne ir patiešām iespaidīga, tai ir divi stāvi un liela platība. Ir vairākas ieejas, lūkas, un apmaldīties te var gluži vienkārši. Bunkurs gan ir daļēji applūdis, taču pārvietoties tur ir iespējams. Tajā ir dzīvojamās telpas, sava elektrostacija, sūkņu telpa, radio telpa u.c. Bunkurs saviem laikiem bijis tiešām moderns, piemēram, ar elektroniskajiem informācijas dēļiem un sakaru iekārtām. Teritorija ir "zem aizlieguma zīmes", taču tajā var brīvi pārvietoties un piekļūt bez problēmām tur, kur vēlas.

Portāla "Apriņķis.lv" kādreiz īpaši slepenā objekta teritorijas apskates laikā varēja patiesi pārliecināties, ka neviena no konstatētajām ieejām pazemes bunkurā nav "apmeklētājiem" slēgta – vajag tikai lukturi un drošības labad vēl gumijas zābakus, un var doties iekšā. Redzams, ka pār ūdens appludinātajām ejas vietām jau kāds savlaicīgi pārklājis dēļus, lai var doties bunkura iekšienē. Būves virspusē, ko klāj zemes sega, starp krūmu puduriem un kokiem lien ārā skursteņi, ventilācijas šahtas un citi veidojumi, kas var apdraudēt kādu neuzmanīgāku sēņotāju (kuru, spriežot pēc pamestajām sēņu cepurītēm, te nav retums), jo daudzas šahtas ir nenosegtas un ir patiesi dziļas.

===================

Raķetes no Lilastes nelidos nekad: grausti lēnām pazūd 

Autors Rolands Bartaševics
27.10.2012
Krišjānis Grantiņš 

Carnikavas novada Lilastē atrodas bijušās PSRS armijas raķešu bāzes atliekas – dažas virszemes un zemzemes ēkas un konstrukcijas, kas pārgājušas privātīpašnieku rokās, kuri tās pamazām likvidē. 

Kā no vietējiem iedzīvotājiem uzzinājuši Pilsētvides pētnieku biedrības "Grauzti.lv" veidotāji, kuri objektu apmeklēja kopā ar vēsturnieku 2009. gadā, Lilastē padomju laikos izveidota jauno raķešu bāžu darbinieku apmācību vieta. Entuziasti izpētīja, ka objektā ir interesants raķešu laukumu izvietojums, jo to palaišanas vietas bijušas vairākas – vienā pusē izmēģinājumiem, otrā, uz viena palaišanas laukuma, atradušās vairāku tipu palaišanas vietas, kas ir neraksturīgi citām līdzīgām bāzēm.

Bijušās raķešu bāzes teritorija ir sadalīta vairāku privātīpašnieku rokās, un objekti jeb tas, kas palicis no tiem pāri, līdz ar to ir arī izsijāti. Ir saglabājušies divi raķešu vedēju angāri, kuros to un zemes jaunie īpašnieki glabā dažādus sadzīves un saimniecībā nepieciešamos priekšmetus. Elektrostacija esot atjaunota un tiek izmantota privātmājas apgādei. Savukārt piemājas bunkurs atvēlēts kartupeļu glabāšanai.

Pamesto ēku skaits ar gadiem samazinās, jo jaunie īpašnieki tās pamazām nojauc, reizē arī paužot nožēlu par šādas bāzes uzbūvēšanu pirms teju pusgadsimta, jo visa zeme ir pieblīvēta ar dažādām metāla un būvkonstrukcijām, kā arī būvgružiem, kurus, ļoti iespējams, neizdosies dabūt ārā nekad. Par laimi, pārbaudot iespējamo radiāciju zemē, tā nav konstatēta.

Kā "Grausti.lv" uzņemtajā video sižetā stāsta vietējā iedzīvotāja, "raķetes laikam no Lilastes palaistas netika, bet, cik dzirdējām [raidstacijā] "Amerikas balsī", tās bijušas notēmētas uz Rietumvāciju". Bāze esot sākta būvēta sešdesmitajos gados. Tai apkārt sastādīti koki, lai objektus no gaisa nevar redzēt. Bāze celta pa naktīm un tika turēta lielā slepenībā gan no vietējiem iedzīvotājiem, gan pašiem strādniekiem, kurus bieži vien atveda slēgtā transportā un pēc darba tāpat aizveda.

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica sarunā ar portālu "Apriņķis.lv" apliecināja, ka neviena būve un teritorijas daļa no bijušās raķešu bāzes nav palikusi pašvaldības īpašumā, tas viss ir pārpirkts atšķirībā no vēl vienas padomju laika "relikvijas" novadā – bijušās padomju karaspēka daļas ēku kompleksa Mežgarciemā, par kuras teritorijas pielietojamību vēl tiek spriests.

Objektu apskates laikā patiesi pārliecinājāmies, ka to teritorijas ir slēgtas. Citviet cilvēki apmetušies uz dzīvi, pārbūvējot ēkas, citviet tiek attīstīta uzņēmējdarbība.

"Grauzti.lv" uzņemtais video sižets:


Par citiem graustiem Pierīgas novados, kas palikuši pāri no militārajām būvēm, lasiet portāla "Apriņķis.lv" oktobra tēmā "Grausti Pierīgā – nesmukums vai vēsture starp mums?". 

======================


pirmdiena, 2020. gada 28. decembris

Raksti par dzīvi Ādažu kolhozā #

Viena kolhoza komunisti 

Vera Volāne panākusi savas ieceres piepildījumu —
viņa kļuvusi par traktoristi

Partijas sapulces dienas kartības pirmais punkts bija jaunu biedru uzņemšana. Pieceļas neliela meitene, vēja un skopās rudens saules iebrūninātu seju, un sāka stāstīt biogrāfiju. Daudz jau tur nekā nebija. Skola, darbs, komjaunatne ... Mūžs vēl īss un tas pats noritējis kolhoznieku acu priekšā. Daudz atzinīgu vārdu sapulcē runāja par Veru, par pirmo sievieti traktoristi šai kolhozā. Viņas mazais riteņnieks augu vasaru tekalēja pa tīrumiem. Agronome un briqadiere zināja: tur, kur strādājusi Vera, nav ko pārbaudīt — darbs būs padarīts teicami. — Kas par to, lai Veru Volāni uzņemtu partijas biedru kandidātos, lūdzu pacelt roku. — ierosināja sapulces vadītājs. Balsoja visi. Rīgas rajona kolhoza "Ādaži" komunistu saime atkal bija kļuvusi bagātāka par vienu jaunu biedru Vera šogad ir trešā, kas stājusies partijas rindās. 
Partijas pirmorganizācijas sekretārs Arnolds Turins sarunā ar
dārza strādnieci komjaunieti Leontīni Babuli. 
Partijas pirmorganizācija augusi gadu no gada, un tagad tā savās rindās apvieno 21 kolhoznieku. Arteļa biedri turpat uz vietas diendienā redz komunistos tos paraugus, kuru darbs un dzīve ir atdarināšanas cienīga. Ziemeļrietumu zonas lauksaimniecības mašīnu konstruktoru birojs kolhoza «Ādaži» centra fermā ierīkojis jauna veida slaukšanas agregātu. Pienu tieši no slaucenēm pa stikla caurulēm sūknē uz pieņemšanas telpu. Izplūdis cauri dzesētājam un filtriem, tas satek cisternās. Visā pagarajā ceļā tas nekur nesaskaras ar ārējo vidi, iegūst pilnīgi tīru pienu un atkrīt slauceņu nēsāšana, piena laistīšana, kannu cilāšana. Darbs kļuvis vieglāks un ražīgāks. Uzstādīta virkne sarežģītu ierīču un mehānismu. Ir vajadzīga prasme, lai ar tiem tiktu galā. Valde gudroja, vai nevajadzētu pieņemt kādu speciālistu. Tad ierunājās agrākā slaucēja tagadējā kūts brigadiere komuniste Zinaīda Beitere. Mums lieka cilvēka nevajag. Iztiksim pašas. Zinaida bija uzmanīgi vērojusi konstruktoru darbu, ko pati nebija izpratusi, un tadā veidā pamazām vien iemācījusies apieties ar šīm ierīcēm Korektori vēl arī pēc tam bieži ieradās fermā, izdarīja jaunus uzlabojumus un papildinājumus. Taču tagad viņi jau apspriedās ar Zinaidu kā ar sev līdzīgu jaunrades cilvēku. Pārējās slaucējas šodien ne bez lepnuma saka: — Mūsu inženiere! Zinaida ar padomju cilvēkam raksturīgo izziņas kāri uztver jauno un pakļauj to savai gribai. Vispār kolhozā tas jau kļuvis par paradumu: tur, kur smagāk, kur vajadzīga jaunrades uguns, iet komunisti. "Katlāpās" ierīkoja kombinētu jaunlopu uzbarošanas punktu. No turienes uz sagādes organizācijām ceļo bekoni un labi baroti bullēni. Kolhozā šāda apvienota uzbarotava ierīkota ar gudru ziņu: spēkbarību, vājpienu, dažādu sulīgo barību patērē kā vieni, tā otri, tāpēc iznāk lētāks transports un barība vieglāk saglabājama. 

Darbs tur vēl pagaidām smags. Barības sagatavošanas ierīces gan sagādātas, bet transformators atrodas tālu, vadi tievi — elektrībai trūkst sprieguma, lai darbinātu mehānismus. Uzbarotavā vajadzēja enerģisku cilvēku, kas nebaidās grūtību. 
Justīnes Daģes saime ir liela. Viņa apkopj 38OO vistas. 


Un tāds atradās. Tas bija komunists Vitālijs Kolodinskis. Pašlaik «Katlapās» barojas 255 bekoni un 150 teļu. Tas nav pārāk daudz. Bet, kad darbosies mehānismi, uzbarošanas punkts iegūs pavisam citu vērienu. 

Pirmās kompleksās brigādes brigadieris Heinrihs Ūdris (no kreisās)
 ar traktoristu Staņislavu Litiņu un traktoristu brigādes brigadieri
Valdi Libertu.  Viņiem ir par ko pārrunāt.
Līdz Oktobra revolūcijas svētkiem rugainēm jābūt apartām.

Vai tikai citas slaucējas neaizsteigsies priekšā ?
— to pie sacensības norises rādītāja noskaidro
Centra kūts labākā slaucēja Genoveva Pigožne. 


 Mūsu inženiere — tā slaucējas iesaukušas kūts brigadieri Zinaīdu Beiteri.

Par to domā arī Vitālijs: — Ja visi agregāti strādās, es varētu nobarot arī 5000 bekonu. Pašu Bārtuli izsaukšu uz sacensību. Tagad mašīnas stāv un rūsē. Taisni sirds sāp uz tām skatoties. Sekretārs A. Turins mierinādams ierunājas, ka nupat priekšsēdētājs bijis Rīgā un viņam apsolīti resnāki vadi. Lai tik tā arī būtu. Padarīt visu ar rokām ir grūti, un mūsu laikā tā iznāk tikai tāda ķēpāšanās. Lopkopība kolhozā «Ādaži» ir galvenā saimniecības nozare, tāpēc arī partijas organizācija tai velta vislielāko uzmanību, sūta tur strādāt savus labākos cilvēkus. Daudz laba kolhoznieki stāsta par slaucēju komunisti Genovevu Pīgožni, vistu kopēju komunisti Justīni Daģi un citiem. Komunisti pašaizliedzīgi strādā ne tikai lopkopībā, bet arī citās saimniecības nozarēs. No agra rīta līdz vēlam vakaram kolhoza tīrumos rūc komunistu Volānes un Pīgožna traktori, skraida šofera Fjodorova vadītā automašīna. Lielu cieņu ar savu taisnīgumu iemantojusi grāmatvede komuniste Anna Kokareviča. Cilvēku izaugsmi rosina pati mūsu dzīve. Tā veidojas un aug augumā acīm redzami. Ādažniekiem piemēri tālu nav jāmeklē. Kolhozs ar katru gadu top spēcīgāks, kolhoznieku dzīve pilnskanīgāka un turīgāka. Rīgas un Carnikavas šosejas malā izaudzis prāvs ciemats ar labiekārtotām mājām. Turpat trīsdesmit kolhoznieku ģimeņu uzcēlušas sev glītas pilsētas tipa savrupmājas ar vairākām istabām, vannu, gaumīgu iekšējo apdari. Modernas mēbeles, radio, televizors, motociklets pat vieglās automašīnas — tās jau kļuvušas par ikdienišķu parādību. Drīz ādažnieces arī veļu vairs nemazgās pašas, viņas to aiznesīs uz veļas mazgātavu, kas top reizē ar pirti. Vēl šogad būs gatava moderna veikala ēka. Nākamajā gadā uzcels ēdnīcu un iekārtos bērnudārzu. Pilsētā vēl tikai gudro par kooperatīvo māju celšanu, bet Ādažos kooperatīvās celtniecības iedīgļi skatāmi jau tagad. Pagaidām gan vēl tādas kopējas mājas būvē uz radniecības pamatiem. Divstāvu ēku ceļ brāļi Iesalnieki un Daģu ģimene. Bet partijas pirmorganizācija jau ir padomājusi, lai šo pasākumu veidotu uz plašākiem pamatiem, ar vairāku ģimeņu piedalīšanos. Arī kolhozs jau nākamgad centrā cels vairāku dzīvokļu mājas. Pret trīs un četrstāvu ēkām vēl diezgan bieži dzird kolhoznieku iebildumus: — Kā varēs izstaigāt ar visiem cūkēdieniem un govju dzirām pa trepēm augšā un lejā, arī pienu ja zeme nebūs pie pašam durvīm. Ādažniekus šāda problēma nebaida. Jau tagad 35 ģimenes ir atteikušās no piemājas zemēm, nākamgad vēl pārdesmit ģimenes gatavojas to darīt. Tas viss notiek bez kādas speciālas aģitācijas. Cilvēki paši grib dzīvot brīvāk, vairāk laika veltīt interesantākām nodarbībām. Izpeļņa kolhozā pietiekami laba, lai varētu dzīvot bez liekajām rūpēm par piemājas zemi un paša lopiem. To vislabāk pateikusi «Eimuru» novietnes slaucēja  — Dzīve mūsu kolhozā pēdējos gados strauji virzījusies uz priekšu. Pirms četriem pieciem gadiem darbs bija smags un darba diena gara. 

Vitālijs Kolodinskis pats piegādā barību bekoniem un telēm.
 Šoreiz viņi atbraucis uz dzirnavām,
lai pārvestu mājās pašu tīrumos audzēto spēkbarību.
Tagad mēs strādājam tikai septiņas stundas dienā un saņemam divas līdz trīs reizes vairāk. Mūsu izpeļņa pilnīgi nodrošina vajadzību apmierināšanu un nav nepieciešams vēl uzņemties klapatas ar piemājas zemi un lopiem. Kolhoznieks "Ādažos" nopelna ne mazāk kā 50 rubļu mēnesī. Ja ģimenei ir vairāk cilvēku, kas iziet kolhoza darbā, tad arī ģimenes budžets iznāk tīri paprāvs. Lai cilvēki dzīvotu arvien labāk, lai viņiem katrs gads būtu jauns pakāpiens uz augšu, par to cīnās mūsu partija, tas ir zelta burtiem ierakstīts Komunistiskās partijas programmā. Visas mūsu lielās valsts mērogā to panāks jo drīzāk, ja ikviena pirmorganizācija savā darba vietā rūpēsies par cilvēkiem, par viņu labklājību. To allaž patur prātā kolhoza «Ādaži» partijas pirmorganizācija. Daudzos kolhozos vēl ir tā, ka vadošie darbinieki, mehanizatori, lopkopēji saņem samērā labu un garantētu apmaksu, bet laukkopēji atstāti pabērnu lomā. Tā tas bija arī «Ādažos». Pavasarī kolhozā sasauca atklātu partijas sapulci. Izvēlēja komisiju, kas sīki izpētīja līdzšinējo apmaksas kārtību un izstrādāja ieteikumus kolhoza valdei. Apmaksu laukkopējiem par normas izpildi palielināja. Partijas organizācija te nopietni rūpējas par cilvēku materiālo ieinteresētību, un tas ir liels spēks kolhoza ražošanas līmeņa celšanā. Ādažos ir dzīves augšupeju apliecinoši fakti, daudz lielisku cilvēku. Tas viss nav radies pats no sevis. To veidojusi partijas pirmorganizācija rūpīgā un neatlaidīgā darbā. Kolhozā ir pašdarbība, lekcijas, politpulciņi, kino - visi tie cilvēku audzināšanas līdzekļi, kas ir daudzos kolhozos.
Kas saskaitīs tos kilometru tūkstošus,
ko nobraucis šoferis Nikolajs Fjodorovs

 Taču Ādažu komunistus tas vien neapmierina. Par iedarbīgu audzināšanas līdzekli izvērtušās Partijas atklātās sapulces. Tanīs komunisti runā par trūkumiem gan saimniecībā, gan atsevišķu cilvēku darbībā, pirmorganizācija domā un rīkojas tā, lai kolhozniekiem būtu labāk. Komunisti stingri vēršas pret tiem saviem biedriem, kas pārkāpuši morāles principus -  šad tad atļāvies darbā ielūkoties pudelē.  Mēs nekad nepalaižam garām nevienu pārkāpumu, to nepārrunājuši atklātā partijas sapulcē, audzina ne tikai vainīgo, bet ar pārējos, kas sapulcē piedalās. Un visbiežāk pietiek ar to vien. Sodi tas ir pēdējais - tā partijas pirmorganizācijas sekretārs A. Turins. 

Brigādēs, mehāniskajās darbnīcās, fermās, dārzniecībās notiek tā sauktās ražošanas apspriedes, kurās vienmēr iztirzā panākumus vai kļūdas darbā, vēršas pret nedisciplinētiem un  nosprauž konkrētus uzdevumus ko darīt turpmāk. 



Bērzu pavadīta, tālumā aiziet jaunā ciemata iela

Viena Kolhoza Komunisti
1962.11.05 Zvaigzne
P. SŪNA
🍀 🍀 🍀


NO SABIEDRISKO KONTROLIERU DARBA PIEREDZES 


A. Turins kolhoza «Ādaži» partijas un valsts kontroles veicināšanas grupas priekšsēdētājs Partijas un valsts kontroles veicināšanas grupas locekļi (no kreisās) Maiga Trēde, traktoriste Vera Volāne, mehanizators Pēteris Liberts un kalējs metinātājs Alberts Krauja seko, lai tehnika pavasara lauku darbos strādātu bez kļūmēm 

Visur vērīgas acis
1964.05.08 Cīņa
A. Turins kolhoza «Ādaži» partijas un valsts kontroles veicināšanas grupas priekšsēdētājs
🍀 🍀 🍀
* Komunārs ( Dobele ) / 16.06.1981
🍀 🍀 🍀
PILNĀKAM GALDAM 

Valdes priekšsēdētājs lauksaimniecības zinātņu kandidēts Alberts Kauls.

Elza Mitriķe ir viena no veiksmīgākajām slaukšanas meistarēm
ne tikai «Ādažos», bet arī republikā.

Valdes sēdē. Zīmīgi, ka fonā ir Nopelniem bagāto kolhoznieku portreti.

PILNĀKAM GALDAM
1983.10.01 Zvaigzne
ILGONIS BITE
🍀🍀🍀

 

 
 
  
Kopsaimniecības «Ādaži» skaitļošanas centrā.

 
Briljantu fermas ziemas dārzā šoziem jumtu pacēla četrus metrus augstāk,
 augiem bija kļuvis par šauru.
 
«Ādažu» govju piens tiek sadalīts Rīgas bērnudārziem.
 
Jaunie ādažnieki.
 
Palīgnozare. Polietilēna ražošanas iecirknis Podniekos.
«Ādažu» intensitātes lauks
1986.02.06 Dzimtenes Balss
V. Šķēle