Dārzkopība, tirdzniecība Carnikavā ^

kolchoza «Carnikava» pārdevēja Vincenta Gaļceva
Vidzemes kolchozu tirgū liek uz svariem jauno gurķu ražu.

Tikko pienākusi automašīna no kolchoza.
Atvestas kastes ar salātiem, lokiem un kartupeļiem.
Muciņā  skābēti tomāti. Produkcijas izkraušana.

Zvejnieku kolchoza dārzeņu fabrikā
1957.05.15 Darba Balss (Rīgas rajons)
Auziņš, J.

Rīgas rajona zvejnieku kolhoza «Carnikava» siltumnīcā

1959.04.01 Druva

Ziedi un agrīnie dārzeņi Rīgai 

No rītiem skaudrs februāra sals tērpj Rīgas parkus sarmas rotā. Ir taču pats ziemas vidus. Bet pilsētas puķu veikalos smaržo svaigi, tikko plaukuši ziedi. Rīgas tirgos un sakņu veikalos arvien bagātāka top agrīno dārzeņu izvēle. No kurienes rīdzinieki tos saņem? 

Viens no visčaklākajiem piegādātājiem ir Katlakalna ciema Ždanova kopsaimniecība. Pērn tā izaudzēja augļus, dārzeņus un ziedus par 1,6 milj. rubļu. Tur uzcelts plašs siltumnīcu kombināts, kas visu gadu ražo produkciju rīdzinieku galdam. Uzbūvēta arī divstāvu sakņu glabātava, kur uzglabā svaigas kāpostu galviņas, burkānus, bietes, skābētus gurķus un tomātus. Kopsaimniecības dārzniecības brigadieris Arvīds Gulbis kopā ar strādniecēm Broņislavu Elksni un Ainu Milleri ik rītus sagatavo svaigu dārzeņu sūtījumus Rīgai. 

Ždanova kopsaimniecības oranžērijās visu ziemu zied puķes. Siltumnīcu strādnieču Emmas Liepas un Martas Ccriņas rūpīgās rokas griež cēlos kallu ziedus, lai sūtītu tos rīdziniekiem. 

 Arī zvejnieku arteļa «Carnikava» dārzkopji piegādā pilsētai daudz dārzeņu un ziedu. Septiņgades otro gadu viņi sākuši vēl enerģiskāk. Pašlaik arteļa saimniecībās strauji aug gurķi, redīsi, salāti, sīpoliņi, jau zied alpu vijolītes, kallas, neļķes. Pirmos sārtos tomātus dosim aprīļa sākumā, - saka dārzkope A.Onužane. 

 Pavasarī carnikavieši uzbūvēs vēl vienu siltumnīcas korpusu - rožu māju. Tur audzēs dažādu šķirņu rožu ziedus Rīgas puķu veikaliem. Daudz ziedu un agrīno dārzeņu Rīgai ik dienas piegādā Doles zvejnieku arteļa «Sarkanais daugavietis» un Ādažu ciema Staļina kopsaimniecības siltumnīcas. Lielvārdes «Lāčplēsis» un Vidrižu ciema Leona Paegles lauksaimniecības artelis, padomju saimniecība «Budeskalni» un daudzas citas mūsu sociālistisko lauku saimniecības. 

Ziedi un agrīnie dārzeņi Rīgai

1960.02.29 Dzimtenes Balss

DĀRZEŅI SVĒTKU GALDAM

Ar katru pavasara dienu vairāk darba Carnikavas zvejnieku arteļa dārzkopjiem. Bez siltumnīcu kulturām tagad kopjami arī dārzeņi un ziedi, kas iestādīti lecektīs. Jau realizēti vairāki simti kilogramu agrīno gurķu un pirmās rozes no Jaunās rožu mājas. Prāvi bumbuļi tomātiem, no kuriem daļu audzē kūdrā. Dārzniecības ļaudis sola, ka uz 1. Maija svētkiem varēs realizēt pirmos tomātus, kā arī lecektīs audzētos salātus. 

Dārzniecības strādniece Ilga Zonne aplaista tomātus ar barības šķīdumu.

1961.04.19 Darba Balss (Rīgas rajons)
Avota, H.

Intervija par skaistumu un gardumu

Mežu ielokā saule karsēt karsē. Te nejūt aukstā jūras vēja. Bet vēl siltāks ir lielajās augu mājās. Carnikavas zvejnieku kolhoza dārzniece Milda Lapiņa, kuru kolektīvs nupat apsveica ar Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas pabeigšanu neklātienē, iepazīstina ar jaunumiem: Pats svarīgākais mūsu kolektīva dzīvē, protams, ir tas, ka gribam godam sagaidīt Oktobra 50. jubileju. Savās saistībās esam apņēmušies finansu plānu izpildīt par 110 procentiem, dārzeņaudzēšanas gada uzdevumu līdz jubilejas datumam, bet kopējo gada plānu līdz 15. decembrim. Jau līdz šim esam varējuši lepoties ar mūsu siltumnīcās audzētajiem ziediem. Šogad gribam dot ne mazāk kā 70 procentus pirmās šķiras ziedu. Nupat mūsu strādnieces S. Līviņa, Dz Rikarde, M. Celma un es bijām pieredzes apmaiņas ekskursijā Sočos. Iepazināmies kā turienes dārzkopji audzē hiacintes, narcises un citus sīpolaugus. Apciemojām Adleras sovhozu «Južnije kuļturi» un Soču dendrāriju. No redzētā daudz ieviesīsim savā praksē, un ceram dabūt arī stādāmo materiālu. Šogad esam pircējiem jau nodevuši 4,7 tūkstošus ceriņu ziedu, 8 tūkstošus rožu, 45 tūkstošus ciklamenu. Reizē ar šiem skaistuma pasaules pārstāvjiem rūpējamies arī par to, lai patērētāji saņemtu vitamīnus: izaudzēti 400 kilogrami gurķu un šajā nedēļā, cerams, ienāksies pirmie tomāti. Palūkojieties, cik lieliski tie aug, Dz. Rikardes un A. Rogas kopti! Zem stikla šogad esam iecerējuši saražot 9,3 tonnas tomātu un 1,9 tonnas gurķu. Lieli nodomi mūsu kolektīvam ir šo kultūru audzēšanā atklātā laukā. Dārzniecības strādnieces Emīlija Ozola, Marija Celma un Reta Barone šogad tomātus audzēs 1,5 ha platībā un grib iegūt 300 centnerus gardo, vitamīniem bagāto augļu. Atklātā laukā gribam novākt 200 centnerus gurķu. 200 centnerus kāpostu un 50 tonnas agro kartupeļu. Nebūsim lielījušies, sacīdami, ka mūsu kolektīvā audzēto produkciju patērētāji iecienījuši. Tāpēc varam Jūs, pircēji, iepriecināt: drīzumā sāksim būvēt vēl otru siltumnīcu kombinātu 6000 kvm platībā un līdz ar to varēsim ražot daudz vairāk produkcijas — gan skaistumam, gan gardumam un veselībai.

Garu darba mūžu nodzīvojusi Emīlija Ozola. Bel viņas rokas nav miera radušas, un šobrīd E. Ozola ir viena no labākajām tomātu audzētājām Carnikavas kolhoza dārzniecībā.

Intervija par skaistumu un gardumu

1967.05.24 Darba Balss (Rīgas rajons)
Prlverta, I.

Zvejnieki un ziedi

Ar katru gadu ražošanu paplašina rajona zvejnieku kolhozu darzniecības, kur būvē apkurināmas un polietilēna plēvju siltumnīcas. Kolhozā «Carnikava» beidz lielo siltumnīcu kombinātu un šogad pirmo reizi jau ražo 4000 kvadrātmetru platībā. Kolhoza 9.Maijs Daugavas nodaļā šogad pabeidza ērtu palīgtelpu būvi, par 4000 kvadrātmetriem paplašināja plēvju mājas un pašreiz kapitali remontē siltumnīcu savienojamo koridoru.  Vienā 2000 kvadrātmetru piēviu mājā intensīvi ražo tomāti, bet otrā - gurki. Te sevišķi labi savu kvadrātmetru platību apkopj Anna Sčorovska. Plēvju mājas un lauku posma strādnieki savu pirmā pusgada ienākumu plānu izpildījuši par 114 procentiem. Viss dārzniecības kolektīvs paredzēto 81,24 tūkstoš rubļu vietā devis produkciju par 103,3 tūkstošiem rubļu. Taču jāatzīst ka ienākumi būtu vēl lielāki, ja izpildītu  puķu ražošanas uzdevumu. Tikai 100 puķu no jau tā nelielā ražošanas plāna pietrūka kolhoza «Zvejnieks» darzniecības_kolektīvam, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ražošanu kāpinājis par 2.2 tūkstošiem rožu, kallu, nelķu. Visvairāk dažādu vērtīgu puķu pirmajā pusgadā izaudzēiis «Carnikavas» puķkopju kolektīvs. Agro dārzeņu valsts sagādes plāns izpildīts sekmīgi. Sevišķi tas sakāms par 9.maija dārzkopjiem. Viņi plānoto 16365 tonnu vietā līdz 20. jūlijam veikaliem jau piegādājuši 23 tonnas. Arī «Carnikava» nedaudz pārsniedza pusgada uzdevumu.  Zvejnieku kolhozu dārzniecības cenšas paplašināt  sortimentu. «9. maija» dārzniecībā šogad jauno siltumnīcu piestādīja ar nelkēm un pirmo reizi audzē gloksīnijas. «Carnikava» ievieš ērikas, gerberas, paplašina frēziju, neļķu un rožu šķirņu sortimentu. Vislielākie ienākumi no dārzniecibas un lauksaimniecības produkcijas republikas zvejnieku kolhozu vidū ir carnikaviešiem -364,1 tūkstotis rubļu. Te ienākumu plāns izpildīts par 178,4 procentiem. Pie tam šī nozare kolhozam devusi vislielāko tīro ienākumu - 38,3 tūkstošus rublu. 9. Maija dārzkopības un lauksaimniecības nozares tīrais atlikums ir 30 tūkstoš rubļu.  Lai gan zvejnieku kolhoziem galvenos ienākumus dod zveja un zivju apstrāde, tomēr to dārzniecības ražo vērtīgu produkciju un dod  tīro ienākuma.  Tādēl kolhozu valdes pareizi rīkojas, paplašinot un  nostiprinot dārzniecības. 

 

Zvejnieki un ziedi

1972.08.01 Darba Balss (Rīgas rajons)
Lasis, J.

Zvejnieku kolhoza «Carnikava» hidroponikas siltumnīcās krāšņi zied rozes

SUDRABA MEDAĻA

Acāliju audzēšanas posminiece Elza Zonne steidzas pretī, zemēm aplipušās rokas brezenta priekšautā slaucīdama. - Par acālijām interesējamies? - viņa pavaicā un tūlīt ir ar mieru izrādīt savu saimniecību. - Ar tām strādājot, ļoti jāuzmanās. Jāapietas kā ar bērniem, un ikvienā kļūmē varu vainot pati sevi. Jābīstas no apsalšanas, no slimībām, kaitēkļiem acālijas ir loti jūtīgs augs . .. Tā runā cilvēks, kas no pašas agrīnās bērnības saradis ar lauku darbiem: jau divdesmit otrais gads Carnikavas dārzniecībā, pēdējie desmit kopjot un audzējot acālijas. Carnikava ir Elzas  dzimtā vieta,  še dzīvojis tēvs zvejnieks, te sākušās viņas kopīgās dzīves gaitas ar Mārtiņu Zonni, arīdzan zvejnieku. Elza Zonnes dēls Dzintars strādā mehaniskajā darbnīcā par atslēdznieku. Vaicāts par ikdienā darāmo, viņš saka: - Darbnīcā mums nāk priekšā visādi darbi. Ja vajadzīgs, palīdzam dārzniecībai. Citreiz atkal vajag kaut ko saremontēt zivju ceham, taču galvenais mūsu uzdevums remontēt kuģus. Tad, - turpina Dzintars Zonne, - strādājam, kā to prasa apstākļi. Tāpat par savu darbu stāsta arī Elza Zonne: - Rītos aizeju agrāk, vakaros palieku pēdējā, gribas taču, lai viss būtu labi, lai nekas nepaliktu nepadarīts. No visiem mūsu republikas zvejnieku kolhoziem Carnikavā ir pati lielākā dārzniecības saimniecība. Te atrodas arī viena no plašākajām acāliju kolekcijām republikā - trīsdesmit viena šķirne, no kurām ap desmit pavairo masveidīgi.  Bāli rožainā «Vervaeneana», sarkanā sīkziedu "Hexe", baltā "Niobe" visas man mīļas - stāsta posminiece. Ziedošie acāliju krūmi savai kopējai atmaksājuši dāsni - pirms pāris gadiem no Maskavas Vissavienības tautas saimniecības sasniegumu izstādes uz Carnikavu atceļoja sudraba medaļa, ar ko apbalvota Elza Zonne. Goda raksti saņemti arī par acālijām, kas ik gadus aizvestas uz pavasara ziedu skatēm Rīgā. Puķkopība ir ienesīga palīgnozare, kas dos saimniecībai prāvus ienākumus. Siltumnīcas kombināta vadītājs Ivars Jākobsons saka, ka pati galvenā kultūra, ko šeit audzē, esot - acāliļa. Gada laikā carnikavieši iegūst ap divdesmit tūkstoš ziedošu krūmu. Nākotnē šis skaitlis kļūs vēl lielāks, sasniegdams trīsdesmit tūkstošus. Vecākā prečzine Dzintra Rikarde pastāsta, ka pērn piecu cilvēku lielais posms izaudzējis un uzziedinājis 15 463 acālijas. Bez tam vēl izaudzēti 18000 acāiiju stādu. Par ziediem un dēstiem kolhozs ieņēmis 420 600 rubļu. Šogad plāns ir 22 000 uzziedinātu acāliju un 15000 stādu. .. . Tukši kļūst rudenīgie dārzi. Reta dzeltena puķe vēl šūpojas vējā. „Kad, rudeni nomaina ziema un zemi pārklāj sniega sega siltumīcā pilnziedā  saplaukst acāliju krūmi.  Lai cilvēka dienām nekad nepietrūktu skaistuma, nepietrūktu ziedu. par to augu gadu rūpējas zvejnieku kolhoza Carnikava acāliju audzēšanas posma vecākā, sava darba entuziaste Elza Zonne. 

 kolhoza «Carnikava» siltumnīcā posminiece Elza Zonne un dārziniece 

Reta Barona izvēlas uzziedējušās krāšņās acālijas pārdošanai.

SUDRABA MEDAĻA 

1974.02.16 Darba Balss (Rīgas rajons) 

Kārkliņa, R.

Zieds lielāks par vīra cepuri

Kad pērn zvejnieku kolhoza «Carnikava» dārzniecības kolektīvs uzņēmās sociālistiskās saistības, tas solīja izpildīt ienākumu plānu līdz PSRS Konstitūcijas dienai un līdz gada beigām realizēt papildu produkciju par 30000 rubļu. Saistības bija saspringtas. Solījums realizējies. Līdz decembrim kolektīvs bija realizējis produkciju par 629000 rubļu. Tātad  gada plāns pārsniegts!  Līdz gada beigām carnikavieši pārdeva ziedus vēl par 65 000 rubļu, divas reizes vairāk nekā saistībās paredzēts. Tādi ir rezultāti izteikti skaitļu valodā. Bet kā viss ir sasniegts?» Galvenokārt ar to, ka carnikavieši īsteno jaunas atziņas, audzējot dārzeņus un ziedus. Dārzniecībā plaši lieto lēto hidroponikas kultūru un pakaišu kūdru. Smagie darbi ir mehanizēti, arī Birutas Geipeles prasmīgi vadītās agroķīmiskās laboratorijas ieguldījums ir ievērojams. Un iznākumā darzniecība katru gadu dod 5—6 reizes lielākus ienākumus, nekā  nozare vidēji ienes citās Latvijas zvejnieku saimniecībās. Dots devējam atdodas; Arī 

posminiece Biruta Liepiņa pie alpu vijolītēm

kolhoza «Carnikava» valde atbalsta dārzniecības vadītājus Kārli un Ivaru Jākobsonus un pārējos čaklos darbarūķus. Pašreiz būvē modernu blokveida siltumnicu kombinātu, kur puķes un dārzeņus audzēs tikai hidroponikā. Šīm siltumnīcām ir betona plauktu sistēma, kur visu augu piebarošanu un samitrināšanu veiks mehanizēti. Darbs būs vieglāks un vēl ražīgāks. Ja kolhoza «Carnikava» zvejnieki ir tālu slaveni ar saviem nēģiem, bet dārzkopji ar acāliļām, gloksinijām, gerberām, ceriņiem, krizantēmām un citām puķēm, tad tikai retais apmeklētājs būs ievērojis, ka siltumnīcu racionālākai izmantošanai no ziediem atbrīvotajās platībās audzē agros dārzeņus. To ražošanas cikls ir noslēdzies ar 109 procentu izpildi.  ...Kaut gan ziemas diena ir īsa, siltumnīcās ir vasarīgs iespaids, jo pakāpeniski uzzied krāšņās acāliias, ciklamenas, krizantēmas, neļķes un citas puķes. Līdz šim vislabāk noslēdzies hortenziju audzēšanas cikls. Te naudas ienākumi par 51 procentu pārsniedz plānotos. Tas tādēl, ka gandrīz visas hortenziias ir pirmās un augstākās šķiras. Arī krizantēmu audzēšanā rezultāti nav sliktāki. Raisas Zubovas vadītais posms strādājis teicami. Dažu krizantēmas ziedu nespēj nosegt liela vīra cepure. Par skaistām rozēm ilggadējai posminiecei Albinai Rogai republikas Augstākās Padomes Prezidijs piešķīra Goda rakstu. No Vissavienības tautas saimniecības sasniegumu izstādes Maskavā saņemta ziņa, ka kolektīvam piešķirtas viena zelta, viena sudraba un viena bronzas medaļa. Carnikavieši lielu uzmanību veltī ziemā uzziedināmo acāliju, ciklamenu, kallu, gerberu un tamlīdzīgu kultūru audzēšanai. Tagad par skaistām acālijām var priecāties arī liepājnieces, jo pirms vairāk gadiem nopirktajiem mātes stādiem zvejnieku kolhoza «Boļševiks» dārzniece Silvija Dzelme pēc carnikaviešu norādījumiem izaudzējusi daudzas skaistas ziemā uzziedošas acālijas. Tās plaukst arī citās mūsu republikas dārzniecībās, Igaunijā, Maskavā, Kijevā, Zaporižie un citur, arī ar kolhoza «Carnikava» pieredzes palīdzību.

Zieds lielāks par vīra cepuri

1977.01.11 Darba Balss (Rīgas rajons)
Lasis, J.

Kolhozā «Carnikava»

Kolhozā «Carnikava», kas atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, izveidojusies tradīcija: traleru  apkalpes, kuras atgriežas dzimtajā ostā ar bagātiem lomiem, sagaida ar sarkanām neļķēm, sniegbaltām kallām un purpursārtām rozēm, kas izaudzētas saimniecības siltumnīcās. Tur strādā zvejnieku sievas un mātes. Nesen kolhozā «Carnikava» darba ierindā stājās puķkopības kombināta pirmā kārta, kur visus procesus, lai uzturētu ziedu audzēšanai nepieciešamo klimatu, kontrolē automātika. Kombināta būvei izlietotie līdzekļi drīz vien atmaksājās. Aizvadītajā gadā vien tas devis saimniecībai apmēram 800 tūkstošus rubļu lielu ienākumu. Daudzas ziedu šķirnes, kas izaudzētas «Carnikavā», ieguvušas PSRS TSSI zelta, sudraba un bronzas medaļas. Šogad saimniecības ļaudis paredzējuši no palīgsaimniecības produkcijas iegūt vairāk nekā miljons rubļu lielu peļņu 

Brigādes posminiece Biruta Liepiņa.

Siltumnīcā zied acālijas.

Operatore Marina Ušacka pie siltumnīcu kompleksa vadības pults.

Kolhozā «Carnikava»

1980.02.06 Rīgas Balss

=============================================

Mežmalā.

Kolhozā Carnikava, kas atrodas pie Rīgas jūras līča izveidojusies tradīcija: traleru apkalpes, kuras atgriežas ostā ar bagātiem lomiem, sagaida ar sarkanām neļķēm, baltām kallām un purpursārtām rozēm, kas izaudzētas saimniecības siltumnīcās. Tur strādā zvejnieku sievas un mātes. Nesen kolhozā Carnikava darba ierindā stājās puķkopības kombināta kārta, kur visus procesus, lai uzturētu ziedu audzēšanai nepieciešamo klimatu, kontrolē automātika. Kombināta būvei izlietotie līdzekļi drīz vien atmaksājās. Aizvadītajā gadā vien tas devis saimniecībai apmēram, 800 tūkstošus rubļu lielu ienākumu. Daudz ziedu šķirnes, kas izaudzētas «Carnikavā», ieguvušas PSRS TSI zelta, sudraba un bronzas medaļas. Šogad saimniecības ļaudis, paredzējuši no palīgsaimniecības produkcijas iegūt vairākus miljonus rubļu lielu peļņu.

siltumnīcu kompleksā

operatore Marina Ušacka pie siltumnīcu komplekša vadības pults.

Mežmalā. 

1980.02.26 Stars (Madona)

Saskaņa

Akmeņroze. Akmeņgurķis. Dārzkopju rokasgrāmatā gan šādu nosaukumu nav un droši vien arī nebūs. Tās ir visparastākās dārza rozes un zaļie gurķi. Atšķirība vienīgi tā, ka zvejnieku kolhoza «Carnikava» dārzniecībā daudzviet lieto hidroponikas metodi un stādus dēsta akmeņu plantācijās — sīkām šķembām piepildītās lecektīs. Turklāt barības vielu šķīdumi aizskalo vai ikvienu nejaušo smilšu graudu — Nu redziet, sagraujam tradicionālos priekšstatus par dārzkopju darbu — nav ne auglīgas, leknas augsnes, ne ar zemi apķepušu roku. Pat ravēšana nav  nepieciešama, — saka siltumnīcu saimniecības vadītājs Ivars Jākobsons. — Varbūt tagad, kad tik plaši sākam izmantot automatizāciju, arī jaunie vairs nebēgs projām. Citādi, gadās, atnāk pie mums meitene ar pamatīgām, tehnikumā apgūtām teorētiskajām gudrībām, bet, līdzko jāsāk locīt muguru, te dur, tur sāp, te atkal tulznas ... Vārgi esam kļuvuši! Carnikavas dārzniecībā jauniešu tomēr netrūkst. Vecākā agronome Silvija Kokarēviča, visus pārskaitot, pat galvu nogroza: kas būtu domājis, ka tik daudz! Tāds bariņš — rožu posmā, pāris — pie ziedu šķirošanas, tad vēl Gunārs pie gerberām, Antra, Vija ... Bet trīsdesmit — tas jau ir spēks! Lielākā daļa no viņiem dārzniecībā strādā trešo ceturto gadu. Tātad nav tikai nejauši garāmskrējēji. Kaut vai — GUNITA. — iepazīstieties! Gunita ... Kā īsti tevi tagad dēvēt? Nekādi vēl nevaru atcerēties, — pasmaida Silvija Kokarēviča. Jo dokumentos pretī ierastajam realizatores Gunitas Reides vārdam jau dažas nedēļas lasāms: G. Libkovska. Gunita ir šejieniete. Tepat Carnikavā augusi, skolā gājusi. Uz dārzniecību atnāca pirms trim gadiem, tūlīt pēc vidusskolas izlaiduma. Nē, nē, dārzkopība nebijusi Gunitas mūža sapnis. Viņa, tāpat kā liela daļa vidusskolēnu, nav zinājusi, ko darīt tālāk, kur ja tev patīk literatūra, neskriesi taču tūdaļ uz filologiem. Un kur ir garantija, ka, teiksim, klases matemātikas zvaigzne vēlāk neizrādās vājš matemātikas praktiķis? Dārzniecības gatavās produkcijas realizatore Gunita ir pavisam nesen. Carnikavā pastāv tāds princips: pirms sākšanas strādāt noteiktā posmā, sava īstā mikrokolektīva atrašanas (dārzniecībā ir seši augkopības posmi), parādi, ko tu vari un kāds esi. Paroc zemi, pastādi puķes, vasarā pakarsējies četrdesmitgrādīgā siltumnīcu versmē. Arī Gunita izgājusi, kā pati smej, šīs ugunskristības. Tagad viņa uzskaita realizācijai sagatavoto produkciju un gādā par tās sadali patērētājiem:  pieci tūkstoši rožu, septiņi — neļķu. Četri tūkstoši — astoņi tūkstoši... Un tagad, ziedēšanas laikā, tā katru dienu. — īsti vēl neesmu iejutusies. Ruta bija veicīgāka, — saka Gunita. Bet, kamēr realizatore un dārzniecības komjauniešu sekretāre Ruta Liepiņa ir ilgstošākā atvaļinājumā, viņas vietniece Gunita — turklāt abos amatos! — vada arī jauniešu darbu. Pašlaik siltumnīcās ir pats karstākais darba laiks, un par izpriecām carnikavieši nedomā. Raujas no rīta līdz vakaram. Bet vēl jūnija sākumā, kad Carnikavā viesojās Klaipēdas rajona zvejnieku kolhoza «Baltija» pārstāvji, arī dārzniecības jaunieši bija sporta laukumā. Ja paši nesportoja, tad vismaz 

 Ilze Romanovska.

priecājās par savējo un visbiežāk — par traktorista Gunāra Dobuļa uzvarām. Ziemā jaunieši piedalās ekonomiskajās mācībās, kas, starp citu, ir ļoti cieši saistītas ar pašu dārzniecības problēmām. Gunita vakaros iet uz Tautas deju ansambļa «Carnikava» mēģinājumiem. Puķkope Ingrīda Ariņa gatavojas eksāmenu sesijai LLA Agronomijas fakultātē, turpretim INTA pārlapo grāmatas par ikebanu un uzskicē arī savas idejas. Mājnieki jau pieraduši, ka ziedu kompozīcijas dzīvoklī mainās vai ik pārdienu — Ar ziediem varu darboties stundām ilgi. Visgrūtāk, manuprāt, ir veidot sēru vainagus: liekot lapiņu pie lapiņas, paiet visa diena. Bet dažkārt gribas sev pierādīt, ka Bulduru tehnikumā mācītais vēl nav aizmirsies, — saka Inta. Carnikavas kolhoza dārzniecībā Inta Paklone ir pati jaunākā posminiece. Reizēm esot pat neveikli tādai divdesmittrīsgadīgai meitenei izrīkot krietni vecākas sievas. (Rožu posmā viņas ir sešas, bet komjaunatnes vecumā — tikai abas ar strādnieci Irmu Loginu.) Šogad Intas posmam jāizaudzē un jānovāc 450 000 ziedu. Naudas izteiksmē rēķinot, 'Sonia', 'Concord', 'Mobella', 'Marina', 'Ilona' un vēl virkne tikpat krāšņu rožu saimniecībai dod 403 000 rubļu ienākuma. — Tik rožaina jau tā rožkopju ikdiena tomēr nav. Tagad sezonā daždien raujamies pat līdz pusnaktij. Un nevar kā pasakā pavēlēt: puķīt, pagaidi mazliet, vēl neplauksti! — smejas Inta. Pagājušā gada sociālistiskajā sacensībā Intas rožu audzētāji ieguva trešo vietu. Uzvarētāju gods tika gerberu podu puķu posmam, kuru vada GUNĀRS. Par viņu gan var nekļūdīgi teikt — dzimis dārznieks! Nācis no Gulbenes puses, pabeidzis Bulduru sovhoztehnikumu un Carnikavā strādā desmito gadu. Cits viņa vietā jau sen būtu aizbēdzis: Gunārs kopā ar sievu Inesi un 

Gunārs Tīlītis.

trim bērniem gadu no gada mitinās mazā istabiņā turpat dārzniecības kantora ēkā. Gunārs Tīlītis paliek. Nepatīkot šaudīties. Darbs iemīļots. Un gan jau mainīsies arī sadzīves apstākli — cik tad ilgi pieci cilvēki var spiesties vienā istabā ... Gunārs mums rādīja siltumnīcas ar hortenzijām, gloksinijām, puansetijām. Stāstīja, ka hidroponikas metode sevi attaisnojusi un arī gerberas akmeņu «augsnē» jutas pavisam labi. (Starp citu, par to var pārliecināties, iegriežoties zvejnieku kolhoza «Carnikava» ziedu salonos Rīgas Centrālajā kolhozu tirgū un arī centrā, iepretī veikalam «Sakta».) — Pašlaik gatavojam ciklamenu siltumnīcas, liekam stādus podos. Redziet, pie mums vēl nākas rakņāties pa zemi — ciklamenas jeb tā sauktās Alpu vijolītes šķembās pagaidām nedēstām. — stāsta Gunārs. — Šogad apņēmāmies izaudzēt 60 000 podu puķu un ap 242 000 griezto ziedu. Posmā esam trīs jaunie. Lūk, ciklamenu siltumnīcā pašlaik strādā Antra Ozola, rūjieniete. Labi strādā un audzina dēliņu. Trešā no mums — Vija Lukstiņa patlaban ir atvaļinājumā. Vija šurp atnāca tūlīt pēc vidusskolas, un ir apmierināta. Savukārt ILZE ir operatore pie tās aparatūras, kas regulē siltumpadevi. pludināšanu. Dārzniecībā saka, ka tieši viņas aizgādībā atrodas visu siltumnīcu sirds. — Nakts maiņās nedrīkst ne minūti aizsnausties — ja nu tieši tajā mirklī iedegas brīdinājuma šautriņa, ka, piemēram, vienā no siltumnīcām kļuvis par aukstu? — saka Ilze Romanovska. — Carnikavas dārzniecībā esmu piekto gadu. Pabeidzu republikas neklātienes lauksaimniecības tehnikumu. Sākumā strādāju acāliju posmā, tad sakāroju iegūt vairāk brīva laika (pēc nakts maiņām taču pienākas brīvdienas) un pārnācu uz šejieni — par operatori. Dārzniecībā man patīk. Kāpēc? Te mēs, jaunie, strādājam cits citam līdzās, tāpēc es nejūtos kā trausls stāds lielā mežā. Esmu savējā, sava kolektīva locekle. Dažādi bija viņu celi, šurp nākot. Tikpat dažādi ir viņi paši. Bet visos ir kas kopīgs — viņu jaunība. Arī siltumnīcās ir ziedu laiks. Un ir labi, ja divi laiki saplūst vienā un veido saskaņu.

Saskaņa 

1983.08.30 Padomju Jaunatne 

B. ŠMITE

* Darba Balss / 26.04.1984

Skaistumam, priekam un azaidam

— Pašlaik pie mums ir tāds tukšāks laiks, ziedu pamaz, — it kā atvainodamās bilst zvejnieku kolhoza «Carnikava» siltumnīcu kombināta vecākā agronome Silvija Kokareviča. Viņa Šoreiz uzņemas saimnieces pienākumus, jo dārzniecības vadītājs Ivars Jakobsons aizbraucis pie kaimiņu kolēģiem. Pamācīties no citiem nekad nav lieki. Taisnība, arī no pašiem carnikaviešiem var daudz ko mācīties. Viņi bija pirmie mūsu zemē, kas puķes lielā daudzumā saka audzēt granīta šķembās ar hidroponisko metodi. Celmlauzis šajā neierastajā cejā bija Ivara tēvs Kārlis Jakobsons. Taču arī Silvijas Kokarevičas nosauktajā «tukšajā laikā» krāšņu ziedu ir samēra daudz. Zied acālijas, ciklamenas, uzplaukuši pat daži ceriņi. Dažās augu mājās «snauž» rozes, lai visā krāšņumā uzplauktu uz Starptautisko sieviešu dienu, citās, kurās beigušas ziedēt krizantēmas, Marijas Ivļevas vadītā posma strādnieces gatavo zemi dārzeņiem, lai pavasarī rīdzinieku azaida galdos būtu gurķi un tomāti. 

Ziedu valstībā

Pērn «Carnikavas» siltumnīcu kombināta kolektīvs pilsētniekiem piegādāja 34 tonnas agro tomātu un 45 tonnas agro gurķu. Aizvadītajā gadā carnikavieši realizēja vairāk nekā 2,38 miljonus griezto ziedu, to skaitā apmēram 600 tūkstošus rožu, 140 tūkstošus freziju, daudz krizantēmu, gerberu, ciklamenu, tulpju. Arī podu puķu apjoms bija iespaidīgs — apmēram 140 tūkstoši. Vairāk nekā puse no šī daudzuma — acālijas. «Carnikavas» agro dārzeņu un puķu audzētāji virs plāna realizēja produkciju par vairāk nekā 330 tūkstošiem rubļu. Siltumnīcu kombināta kolektīvs zvejnieku kolhozam deva peļņu vairāk nekā miljons rubļu apjomā. Šogad ieceres vēl lielākas, it īpaši dārzeņu audzēšanā. Celtnieki nodod jaunas zemstikla platības. Tagad «Carnikavas» siltumnīcu kombināta zemstikla platības pārsniedz 3.2 hektārus. Siltuma, ūdens un barības šķīduma padeve automatizēta un mehanizēta. Kā pastāstīja vecākā agronome Silvija Kokareviča, siltumnīcas jau vairākus gadus strādā pēc brigādes darba metodes. Starp posmiem, kas pielīdzināmi brigādēm, izvērsusies spriega sociālistiskā sacensība. Kolektīvs ir prāvs — apmēram 180 cilvēki. Saimniecības vadība īpaši uzteic acāliju audzētāju posminieci Ļubovu Petrovsku, kas prot likt lietā Bulduru sovhoztehnikumā gūtās zināšanas. Ar atbildības izjūtu viņa pilda arī Ādažu ciema padomes deputātes pienākumus. 

Skaistumam, priekam un azaidam

1984.01.24 Cīņa
I. Ģiga

==========================

 Kolhoza «Carnikava» puķkopji pamatoti lepojas ar bagāto acāliju šķirņu klāstu.

Zvejnieku kolhoza «Carnikava» puķkopei Vijai Lukstiņai ir divkārši svētki Starptautiskās sieviešu dienas priekšvakarā viņa saņēma ciemata Tautas deputātu padomes deputātes apliecību. Šādu godu komjauniete izpelnījusies pirmoreiz

1985.03.09 Rīgas Balss

==================

ZIEDI UN JŪRA

Pirmajā mirklī šķiet, ka šiem vārdiem nav nekā kopīga. Taču tas tā ir tikai pirmajā brīdī. Mūsu Baltijas republikā viena no pašām populārākajām profesijām ir zvejnieka un jūrnieka profesija. Ar ziediem tālos braucienos sievietes pavada savus vīrus, tēvus un dēlus, ar ziediem viņus sagaida, atgriežoties dzimtajā ostā. Bet svētkos un ģimenes svinībās, kā arī godinot veterānus un ražošanas pirmrindniekus, bez ziediem nemaz nav iespējams iztikt. Tāpēc nav nejaušība, ka daudzos zvejnieku kolhozos puķkopība ir viena no nozarēm, kas strauji attīstās. Ar rožu, neļķu un krizantēmu audzēšanu nodarbojas zvejnieku un jūrnieku ģimeņu locekļi. Tas ir ļoti izdevīgi — jūtamus ienākumus saņem gan saimniecība, gan kolhoznieki. Nebūt nav mazsvarīga loma arī morālajam gandarījumam. ... Gatavojoties 8. Marta svētkiem, īpaši daudz rūpju bija kolhoza «Carnikava» darba darītājiem. Šeit izveidota nozares lielākā puķkopības saimniecība. Minēsim tikai divus skaitļus. 4,2 hektāri un 2 miljoni rubļu — tādā platībā «Carnikavā» siltumnīcās audzē puķes un tāds būs saimniecības ienākums 1985. gadā. ... Ārā — ziema, bet siltumnīcās — vasara. Uzziedējuši baltie ceriņi, sūtīšanai uz veikaliem gatavo tulpes, neļķes, gerberas, alpu vijolītes un acālijas. — Pavisam ir pazīstamas 54 acāliju šķirnes, bet pie mums audzē apmēram pusi no tām, — stāsta Ļubova Petrovska, kas vada šo puķkopības saimniecības nodaļu. Īsi pirms Sieviešu dienas tās darbinieki uz Rīgas un citu mūsu zemes pilsētu veikaliem nosūtīja lielu ziedu partiju. L. Petrovskai tie bija divkārši svētki: kolhoza pirmrindniece pirmoreiz ievēlēta par ciemata padomes deputāti. Acāliju audzēšanas procesu novēro agronome Anna Avotiņa. Gada laikā siltumnīcās uzzied vairāk nekā 100 tūkstoši šo krāšņo augu. Līdzās tām plaukst tulpes. Komjauniete Ingrīda Ariņa pārbauda stādus un temperatūras režīmu. Viņa neklātienē mācās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā un gatavojas kļūt par agronomi. 

Agronome Anna Avotiņa sagatavo acālijas
sūtīšanai uz puķu veikaliem.

Puķkopība kolhozā «Carnikava» ir nostādīta uz zinātniskiem un rūpnieciskiem pamatiem. Automatizētās sistēmas katrā oranžērijā uztur attiecīgajiem augiem nepieciešamo optimālo temperatūras režīmu, tās nodrošina augsnes mēslošanu, augu apsmidzināšanu un telpu vedināšanu. Tādējādi iespējams gadā izaudzēt līdz divarpus miljoniem ziedu un 150 tonnas dārzeņu. Nopelnītie līdzekļi tiek izmantoti kolhoznieku labklājības līmeņa celšanai, dzīvokļu celtniecībai un jaunu zvejas kuģu iegādei. Bet viss sākās ar to, ka agronoms Kārlis Jēkabsons pirms 25 gadiem šeit ierīkoja pirmos 3000 kvadrātmetru siltumnīcu. Tagad šo saimniecību vada viņa dēls Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas aspirants Ivars Jēkabsons. Viņa izaudzētā rožu šķirne «Mercedes» nesen ieguva zelta medaļu starptautiskajā izstādē Erfurtē (VDR). Kārlim Jēkabsonam jau apritējis septītais gadu desmits, taču viņš joprojām strādā un savu bagātīgo pieredzi nodod jaunajiem zemes kopējiem.

ZIEDI UN JURA

1985.03.10 Cīņa
D. Gefters, LATINFORM korespondents

========

Puķes bez augsnes

IVARS JAKOBSONS, zvejnieku kolhoza «Carnikava» siltumnīcu saimniecības vadītājs, VALDIS UPĪTIS, lauksaimniecības zinātņu kandidāts. Tā kā pieprasījums pēc ziediem nepārtraukti palielinās, puķu audzēšanu ir nepieciešams intensificēt, mainot līdzšinējos audzēšanas paņēmienus. 

Frēzija "Čardašs"

Dabisko substrātu priekšrocība ir tā, ka tajos atrodamas visas augiem nepiecieša  uzturvielas makroelementi un mikroelementi. Ja arī to proporcijas augsnē nav optimālas, tad ar selektīvu uzņemšanu augi paši zināmās robežās tās koriģē. Ar kompostu vai kūtsmēsliem minerālelementi no jauna nonāk augos. Šādā substrātā laiku pa laikam jāpapildina mēslojums. Ja mēslojumā kāda komponenta nepietiek, negatīvo ietekmi mazina substrāta rezerves, bet, kad to vai citu barības elementu pārdozē, lielais organisko vielu daudzums. Bez tam, organiskām vielām sadaloties, izdalās ogļskābā gāze, no kuras fotosintēzes procesā atkal veidojas organiskas vielas. Kultūrām, kuras aug ļoti intensīvi, dabiskais ogļskābās gāzes saturs gaisā (0,03%) nav pietiekams. Ar kompostiem un kūtsmēsliem arī to var paaugstināt līdz 0,1 —0,2%, tādējādi palielinot ražu. Taču pēdējā laikā dabisko substrātu vietā aizvien biežāk lieto augsnes aizstājējus, jo, pirmkārt, tad nav nepieciešams komposts un kūtsmēsli un, otrkārt, samazinās darbietilpība. Toties vairāk jārūpējas, lai uzturelementu slāpekļa, fosfora, kālijā, kalcija, sēra, magnija, dzelzs, mangāna, vara, cinka, molibdēna, bora un kobalta koncentrācija un attiecības barības šķīdumā būtu optimālas. Pirmās angārveida siltumnīcas puķu un dārzeņu audzēšanai ar hidroponikas metodi Rīgas rajona kolhozā «Carnikava» uzcēla 1973. gadā. Tagad granīta šķembu substrātā audzēto rožu, neļķu, krizantēmu, frēziju un arī dārzeņu platība sasniegusi 3,1 hektāru. Palielinot zemstikla (īpaši hidroponikas) platību, radās vajadzība organizēt laboratoriju augu uzturvielu režīma kontrolei un optimizācijai. Sadarbojoties ar Latvijas   

Pie siltumnīcu režīmu automātiskās vadības
 pults dežurē Inguna Jirgensone

PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūtu. šādu laboratoriju kolhozā iekārtoja 1973. gadā. Tās darbinieki institūta speciālistu Gunāra Riņķa un Hertas Ramanes vadībā apguva analītiskā darba metodes. Tagad laboratorija regulāri kontrolē augu barošanos, ik nedēļu analizējot barības šķīdumu un reizi 6—8 nedēļās arī substrātu un augu virszemes daļas. Pēc tam aprēķina, kādi mēslošanas līdzekli un kādās devās jālieto, lai nodrošinātu attiecīgajām kultūrām optimālus apstākļus. Sarežģītākos gadījumos konsultācijas lūdz institūtam. Augšanas apstākļu regulācija iespēju robežās ir mehanizēta un automatizēta. Barības šķīduma padevi, temperatūru un mitrumu regulē atbilstoši meteoroloģiskajiem apstākļiem un augu attīstības fāzei. Audzējot augus granīta šķembās, ir nepieciešams papildināt arī ogļskābās gāzes saturu, jo no šī substrāta tā neizdalās. Šim nolūkam siltumnīcā uzstādīta iekārta ogļskābās gāzes iegūšanai no dabasgāzes. Tā dod iespēju regulēt gāzes pieplūdi vajadzīgajā daudzumā atbilstoši temperatūrai un gaismai. Lai gan audzēšanas un uzturvielu režīms ir optimizēts, dažkārt meteoroloģisko apstākļu, it īpaši apgaismojuma, pārmaiņas ir tik lielas, ka dažu elementu augiem tomēr pietrūkst. Tad augi trūkstošos elementus saņem ar papildmēslojumu, apmiglojot to lapas. Vairāku gadu pieredze liecina, ka šāda papildmēslošana ir efektīva arī rudenī un ziemā, dodot iespēju iegūt labākas kvalitātes rožu, neļķu, gerberu, frēziju un ciklamenu ziedus. Bez jau minētajām priekšrocībām hidroponikā ir vieglāk aizsargāt augus pret slimībām. Substrātu var ērti dezinficēt. 

Siltumnīcu saimniecība Rīgas rajona
 zvejnieku kolhozā «Carnikava».

Pēc kultūru novākšanas vispirms ar gāzes liesmu sadedzina izžuvušās augu atliekas. Tad uz 24 stundām šķembām uzplūdina 4% trinātrija fosfāta vai 1% kodīgā kālija šķīdumu. Pēc tam šķembas vairākkārt skalo ar ūdeni, lai atbrīvotos no liekajiem nātrija, fosfora un kālija joniem. Puķēm augot hidroponikā, var labāk izmantot bioloģiskās aizsardzības metodes. Tā, piemēram, ar barības šķīdumu visā substrātā var vienmērīgi ievadīt mikroorganismus, kas nomāc augu slimību ierosinātājus. «Carnikavas» siltumnīcās tādā veidā lieto trihodermīnu preparātu, kurā lielā daudzumā savairots augsnes saprofītiskās sēnes Trihoderma lignorum micēlijs un sporas. Savairojoties substrātā, sēne nomāc vairākus slimību izraisītājus. Neiztiek arī bez ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem. 

Tos izsmidzina ar aerosolu ģeneratoru, kas nodrošina preparātu efektīvu iedarbību arī minimālās devās. Ieviešot progresīvo hidroponikas metodi, par 70 procentiem samazinājies kultūru kopšanā ieguldītā darba apjoms, par 30 procentiem augu aizsardzība. Augusi arī rentabilitāte (agrāk bija 30— 40%. tagad 60—70% ) un pelņa. Vislielākās platības hidroponikā aizņem neļķes, rozes, krizantēmas, tomāti, gurķi, frēzijas un antūrijas. Viena no visjaunākajām kultūrām, ko audzē hidroponikā, ir lielziedu frēzijas, kas bagātīgi zied no februāra līdz aprīlim. Apgūstot šo mūsu republikā relatīvi maz izplatīto puķu audzēšanu hidroponikā, radās nepieciešamība rūpīgi iedziļināties frēziju minerālās barošanās īpatnībās, lai tās sekmīgi audzētu granīta šķembās lielražošanas apstākļos. Tā sākās un nostiprinājās saimniecības sadarbība ar ZA Bioloģijas institūta un Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas zinātniskās pētniecības institūta zinātniekiem. Jau vairākus gadus turpinās eksperimenti šim nolūkam ierādītās platībās, kas saimniecībā aizņem 250 kvadrātmetrus. 

Centrālais barības šķīduma padeves mezgls.

Šeit izmēģina 6 atšķirīgus mēslojuma variantus, vienlaikus salīdzinot 8 frēziju šķirnes. Izmēģinājumus pilnīgi veic ar saimniecības spēkiem, institūtu speciālistus pieaicinot rezultātu izvērtēšanā un tālāko uzdevumu nospraušanā. Zinātniskais darbs izpaužas barības elementu koncentrācijas un savstarpējo attiecību izpētē, lai nodrošinātu konkrētām frēziju šķirnēm optimālus augšanas apstākļus un iegūtu augstas kvalitātes ziedus. Vērtējot elementu saturu augu daļās, tiek izstrādāti arī augu minerālās barošanās diagnostikas kritēriji un noteikts pārējo faktoru režīms gan aktīvās augšanas laikā, gan miera periodā bumbulsīpolu uzglabāšanas laikā. Izmēģinājumi ar šo kultūru tuvojas nobeigumam, un iegūtās atziņas jau pārbauda saimniecības ražošanas platībās, kur granita šķembu substrātā iegūst krāšņus frēziju ziedus. Pētījumi ir loti nepieciešami un nozīmīgi, jo literatūrā atrodami tikai trūcīgi norādījumi par lielziedu frēziju mēslošanu hidroponikā un nav nekādu datu par šo augu virszemes daļu un bumbujsipolu ķīmisko sastāvu, kas būtu izmantojami kā kritēriji augu nodrošināšanai ar barības elementiem. Pētījumi liecina, ka frēziju ziedu daudzumu un kvalitāti nosaka gan šķirne, gan mēslojums. To ietekmētā ražas svārstību amplitūda ir loti plaša. Stādot pirmā lieluma sīpolus, iegūti 90—250 ziedi, bet ar vairsipoliņiem 36—172 ziedi no kvadrātmetra. Kopējie ienākumi ir attiecīgi 16—116 un 18—70 rubļu no kvadrātmetra. Izdevīgākos mēslojuma variantus, kas dod vairāk un augstākas kvalitātes ziedu, tagad pārbauda ražošanas platībās. Drīzumā zinātnes un prakses sadarbības rezultātus frēziju minerālās barošanas režīma optimizācijā varēs izmantot arī citas saimniecības.

Puķes bez augsnes

1985.12.01 Zinātne un Tehnika
UPĪTIS, VALDIS

«Carnikava» 

Zvejnieku kolhozi ne vien palielina pārtikas produkcijas izlaidi, bet arī attīsta palīgnozares, tai skaitā puķkopību. Šajās jomās strādā zvejnieku ģimeņu locekļi. Viena no lielākajām puķu dārzniecībām izveidota zvejnieku kolhozā «Carnikava». Šogad par izaudzētajām puķēm kolhozs saņems divarpus miljona rubļu lielu peļņu, tas ir, par 370 tūkstošiem rubļu vairāk nekā pagājušajā gadā. Šie līdzekļi tiks izlietoti zvejnieku un krastā strādājošo darbaļaužu labklājības celšanai un dzīvokļu būvniecībai. Puķu audzēšana «Carnikavā» notiek uz zinātniskās ražošanas pamatiem. Šo procesu vada elektronika. Operatori no centrālās pults regulē augu laistīšanu, barības vielas saturošā šķīduma un ogļskābās gāzes padevi, nodrošina nepieciešamo apgaismojumu.

Acāliju audzēšanas iecirkņa posma vadītāja Rīgas rajona Tautas deputātu padomes deputāte Ļubova Petrovska ar puķu «ražu» ir apmierināta.

Elektriķu brigadieris Alberts Popovs (no kreisās) un operators Arnis Zviedris pie centrālās pults.

V. Semjonova foto (LATINFORM)

«Carnikava».

1986.03.11 Rīgas Balss

====================================

Svētku galdam, svētku priekam

ceha konditores Solvita Čaprovska un
Ramona Lavrinoviča ar svētku produkciju. 

Mūsu pilsētas viesi, kā arī rīdzinieki iecienījuši Vecrīqas kafejnīcu augļu tortes. Šos gardumus gatavo kafejnīcas «Doms» konditorejas cehā. Ik dienas Vecrīgas kafejnīcas saņem 120 kg tortu un 40 kg cepumu. Sagaidot Starptautisko sieviešu dienu, konditori apņēmās izgatavot vairāk produkcijas nekā parasti. Pavasara sākums ir karsts darba laiks zvejnieku kolhoza «Carnikava» puķkopjiem. Sākušas ziedēt rozes, bet to šeit ir ... vesels miljons. Par "Carnikavas" speciālistu lepnumu ir kļuvušas acālijas. Kādas tik krāsas nav redzamas siltumnīcu kompleksā: žilbinošj baltas, oranžas, violetas, bāli sārtas, lāsumainas, gaiši zilas, tumši zilas... Ne velti par jaunu acāliju šķirņu izaudzēšanu posminiecei Ļubovai Petrovskai Starptautiskās sieviešu dienas priekšvakarā pasniegta PSRS TSSI sudraba medaļa, bet puķkopei Silvijai Vinterei bronzas medaļa. Mūsu zemes galvenās izstādes augstākā balva zelta medaļa piešķirta kolhoza «Carnikava» agroķīmiskās laboratorijas vadītājai Birutai Geipelei. Viņas vadībā dārzkopībā un puķkopībā ievieš zinātniski tehniskā progresa sasniegumus. Nē, mēs neesam kļūdījušies, minēdami dārzkopību. Līdz ar puķēm kolhozā «Carnikava» audzē arī tomātus, gurķus un lokus. ... Košajā buķetē, ko 8. Martā saņems mūsu sievietes, ir arī kolhoza «Carnikava» puķkopju ieguldījums.

puķkopes Gražina Seļivanova (no kreisās) un Ņina Mihailova gatavo acālijas nosūtīšanai uz veikaliem

Svētku galdam, svētku priekam

1987.03.07 Rīgas Balss
GEFTERS, D.

===============

Zivju pārstrādātāju brigadiere Gaļina Bobko.

Šādā iepakojumā auksti kūpinātās zivis tiek piegādātas tirdzniecības tīklam.

Puķkope Vija Lukstiņa (no kreisās) un puķkopības saimniecības
vecākā agronome Vaira Špīse ar izaudzētajiem baltajiem ceriņiem

«Carnikavas» sievietes

1988.03.16 Rīgas Balss Geftera, D.

🌷🌷🌷🌷🌷

 Puķkopc Vinija Stepanova un Valentīna Čepurnova no
zvejnieku kolhoza "Carnikava".

Pavasaris Carnikavā 1991.03.12 Cīņa Iestādiet vienu fanelopsi! Senos laikos, kad piena upes plūda medus krastos, pareizāk sakot, kad par puķu naudu cilvēki cēla mājas un pirka mašīnas, tā vairs nav. Tagad Latvijas puķu audzētājiem stingri jāpiedomā, kā siltumnīcas apkurināt, kā puķēm pircēju atrast un kā vēl arī jaunas šķirnes ieviest, lai turētos pretī importēto puķu uzmācībai. Taču tieši tāpēc pircējiem beidzot ir iespēja izvēlēties, nevis pirkt tikai rozā neļķes, sarkanas neļķes, baltas nelkes un smukas sarkanas tulpītes. Konkurence arī Latvijas puķu audzētājiem likusi pārdomāt, kādus ziedus, kad un cik daudz audzēt. «Mūsējie» tagad sev atraduši konkrētu vietu tirgū puķes podiņos. Viena no lielākajām Latvijas dārzkopības saimniecībām, SIA Carnikavas dārznieks ziemas mēnešos audzē galvenokārt acālijas un ciklamenas, un saimniecības vadītājs Ivars Jēkabsons teica, ka šos ziedus pārdot, var diezgan labi. Ievest podu puķes no ārzemēm nav izdevīgi, jo tās ir smagas, aizņem daudz vietas, un ir arī dārgākas nekā Latvijā audzētās. Toties grieztos lētāk ziedus ir ievest, it īpaši, ja par tiem nesamaksā visus nodokļus. Griezto ziedu realizācija vasaras mēnešos Latvijas puķkopjiem arī sagādā vislielākās raizes, jo ziemā, piemēram, rozes, neaudzē, to laiks Latvijā sākas aptuveni martā. Bet kā tad tā, prātā nāk uzbāzīgs jautājums, ka ziedi, kas vesti tūkstošiem kilometru un kuru cenai jāpieskaita arī ceļa izdevumi, vēl var būt lētāki par vietējiem? Vainīgi, izrādās, ir enerģija un siltums. Latvijas dārzkopju asociācijas Latvijas dārznieks prezidents Guntis Skujiņš skaidro, ka siltumnīcas kvadrātmetra apkure Latvijā vienas sezonas laikā izmaksājot vidēji 10—12 latus, bet Holandē un Somijā tikai 4 latus. «Visas siltumnīcas Latvijā ir celtas vēl tajos laikos, kad par siltuma cenu neviens nedomāja, tikai kurināja, jo gāze, ogles, mazuts, viss bija lēts. Tādēļ ar siltumnīcām ir tāpat kā ar mūsu dzīvokļiem var jau aizlīmēt logus un domāt, ka esi daudz laba izdarījis. Taču kad sākas putenis, pa paneļu starpām istabā putina sniegu iekšā,» stāsta G.Skujiņš. Siltumnīcu saimnieki gan dara visu iespējamo, lai siltuma zudumus pēc iespējas samazinātu, taču bieži viņiem jāatzīst, ka tiek sildīts arī apkārtnes gaiss. Un ne jau par to lētāko cenu, kā tas visiem labi zināms  Ivars Jēkabsons no pašu rūgtās pieredzes, maksājot par dzīvokļa apkuri. Turklāt puķēm vajadzīga arī papildu gaisma, jo Latvijas ziemu skopās saules un gaismas tām nepietiek, lai izaugtu veselas un stipras. Un arī par elektrību tiek maksāts daudz. Un tomēr pašlaik veidojas paradoksāla situācija puķkopjiem raizes sagādā importa puķes, tomēr viņi paši atzīst, ka Latvijas tirgus vēl nav pilnībā nodrošināts ar ziediem ne daudzuma, ne arī sortimenta ziņā. I.Jēkabsons teic, ka to norāda cenas ja tirgus būtu pārpildīts, cenas kristos, taču tas nenotiek. Man pašai, dažkārt pēc darba iegriežoties Saktas tirdziņā iegādāties puķes, nav skaidrs, kādēļ cenas tik milzīgi kontrastē ar mana maka iespējām. «Šis puķu tirdziņš pie Saktas vienmēr ir bijis pats dārgākais, bet tagad tas domāts tikai biezajiem,» saka G.Skujiņš, profesionāls dārznieks un puķu pašizmaksas zinātājs. Kā izrādās, no viena siltumnīcas kvadrātmetra gadā var iegūt simt rožu ziedu (gan ekstra, gan nestandarta rozes), un par tiem audzētāji iegūst kopā 12 latus tikpat, cik jāmaksā par apkuri. Taču puķkopji padoties netaisās un domā, ka pats grūtākais posms bijis pirms diviem gadiem, kad arī liela daļa siltumnīcu aizlaistas postā, likvidētas. Tagad tiek domāts jau citās kategorijās mēs meklēsim, ko varam piedāvāt īpašu, ko varam izaudzēt lētāk. Pēdējā laikā krietni pieaudzis pieprasījums pēc dažādiem košumaugiem, zaļumiem, jau minētajām podu puķēm. Izrādās, ka ar dekoratīvo paparžu audzēšanu var nopelnīt divas reizes vairāk nekā ar rožu audzēšanu tādā pašā teritorijā, apgalvo G.Skujiņš. Nekas neticams tas arī nevar būt, ja atceramies vien, cik maksā atsevišķi ziedi, un cik absolūti vienkāršs pušķis, kurā ir vēl pāris zaļumi, krāsaina lentīte un spīdīgs papīrs. Man arī patīk puķu pušķi ar dekoratīviem zaļumiem, un  SIA Carnikavas dārznieks siltumnīcā zied ciklamenas es maksāju par to augstāku cenu, ja vien tas viss nav ievīstīts bezgaumīgā celofānā. Patiesībā jau puķkopji neiebilst pret normālu konkurenci ar importa puķēm, ja vien par tām būtu samaksāti visi nodokļi. Tagad Latvijas puķkopjus glābj tikai tirgotāju pelņas kāre importa puķes tiek pārdotas tikpat dārgi kā vietējā audzējuma, kaut gan patiesībā ir lētākas. Vienkārši tirgotāji saņem lielāku pelņu. Savukārt vietējiem audzētājiem tas ļauj nepārdot ziedus zem pašizmaksas un kaut minimāli nopelnīt, lai varētu uzturēt kārtībā siltumnīcas, maksāt algas un turpināt ražošanu. Te nu izveidojies burvju loks pašlaik ar puķēm nopelnīt tik daudz, lai ieviestu jaunas tehnoloģijas, nav iespējams, taču pelnīt vairāk var tikai tad, ja ievieš jaunu tehnoloģiju un siltumnīcās izaudzē gandrīz uz pusi vairāk ziedu nekā pašlaik. Taču ir arī tādas jaudas Latvijas puķkopībā, kas nav noslogotas. Un tas ir meristēmu kultūru laboratorijas, kur augi tiek audzēti no atsevišķām šūnām tīrā barotnē laboratorijas apstākļos, un tie ir pilnīgi veseli. Kamēr vēl pār lielās dzimtenes robežām varēja iet paceltu galvu, arī Latvijas dārzkopības produkcijai bija plašs noiets Krievijā un Vidusāzijas valstīs. Arī no Carnikavas savulaik uz Vidusāziju vesti stādi, lai tur piemērotos apstākļos ar mazākiem izdevumiem tos izaudzētu. Taču pašlaik Latvijas dārzkopības eksports ir beidzies. To gan nevar teikt par meristēmu laboratorijām vispār, šī nozare Latvijā ir diezgan attīstīta. Piemēram, Latvijas Universitātes botāniskajā dārzā pēc šīs metodes tiek audzēti un piedāvāti tādi augi, kādus droši vien pat sapņos neesat redzējuši jukas, spatifīlas, sanpaulijas, čužas, falenopši, kodiējas, singonijas. Pavasarī nopērciet gan vienu falenopsi un iestādiet dārzā, lai aug uz Latvijas puķkopības veselību!  Iestādiet vienu fanelopsi! 1995.03.04 Diena Baiba Melnace

 ***

Carnikavas dārznieka liktenis - bija un izbija

 

-