piektdiena, 2014. gada 31. janvāris

Jubilejas, svētki #

Skomorohina / 100.gadi

no kreisās: Alfrēds Graudiņš,_____, Lubockis, Daina Dzirkale, Alberts Kauls, Ivars Muzikants

















Purviņš #



























 

Mehanizatori #


TĀ MAIZE SĀKAS 

Nostaigāta, nostrādāta, nodzīvota — vēl viena ziema ir beigusies. Izejiet laukā un ieklausieties, kā pavasaris skan. Ne jau tas pavasaris zaļajā laukumiņā starp trolejbusu pieturu un pilsētas kvēpiem apputējušu liepu rindu. Bez tās zemes, kas zem asfalta paslēpta, ir taču vēl arī cita. Izejiet laukā no asfalta. Zeme — dzeltenā smilšainā, brūnā mālainā un melnā. Uzlieciet roku! Jūtat? Jūtat, kā zeme silst, kā tā pulsē? Nejūtat? Tur ir daudzu cilvēku mūži. Viņu darbs. Jūtat? Tur ir paaudzes, šās zemes dēļ cilvēki ir dzīvojuši, dzīvo un dzīvos. Runājiet par to, kā gribat. Skaisti vai mazāk skaisti. Bet vispirms ir darbs. Maize pēc tam. Kad vienas paaudzes vairs nav, tās vietā — cita. Tikai zeme vienmēr tā pati. Un viņa par to, ka mainās paaudzes, neliekas ne zinis. Tā gaida darbu un tikai darbu. Tā grib dot pretī maizi, tā dod pretī maizi, bet ne jau par velti. Un tas siltums, tā pulsēšana nav saglabājusies no vakardienas, nav pat no pagājušā pavasara. Tas ir no darba. Tā zeme sasilst. Zem lemešiem dzeltenā smilšainā, brūnā mālainā un melnā. Nāk lielie pavasara darbi. Tas ir sākums šā gada maizei. Pēc tam būs brīvs brīdis. Tad siena laiks, ražas novākšana, tad... Tā augu gadu. Darbs sauc darbu. Un nebūs tāda brīža, kad varēs sacīt, ka nu viss ir padarīts, ka vairāk nekā nav. Tāpēc ieklausieties, ieklausieties, ar kādu skaņu šā gada maize sākas. Tas ir pavasaris. Caur to nāk maize. Caur pavasari un skaņu, ko jūs dzirdat. Tur, aiz tā kalna, rūc traktors. Kopš paša rīta. Vēl viņu nevar redzēt, bet saklausīt jau var. Otru, kas strādā laukā aiz šosejas, var saskatīt, bet skaņu vējš nes no mums projām. Tas tāpēc, lai tie, tajā pusē, arī kaut ko dzirdētu. Tā viņi ņemas. Līdz vakaram vēl tālu, un nav laika stundas skaitīt. Tikai, lūdzu, nevajag idealizēt — cik tas ir skaisti, cik tas ir brīnišķīgi, ka viņi tā rūc tie traktori. Nevajag idealizēt, vajag stāvēt klusu, jo cilvēki taču strādā. Tas ir viņu darbs. Smags, nogurdinošs. Pareizi. Bet tajā pašā laikā ļoti nepieciešams. Tik nepieciešams, ka strādājot par nogurumu jāaizmirst. Un tur jau noteikti ir arī savs skaistums. Varbūt tieši tajā, kur citi to nemaz nesaskata, par ko citiem liekas, ka tur nu gan nekāda skaistuma nevar būt. lespējams, ka tieši par to traktoristi domā vakarā, ejot mājup, ja tikai nav pārāk noguruši. Bet, ja ir, tad jau ne par kādu skaistumu negribēsies domāt, un iespējams, ka viņi to atcerēsies tajos brīvākajos brīžos starp sējas un siena, starp siena un ražas novākšanas laiku. Bet varbūt viņi par to domās ziemā. Tikai tad jau tās vairs nebūs nekādas domas par to skaisto un brīnišķīgo. Tās jau būs domas par nākošo pavasari. Tātad arī par jaunu darbu. Tātad arī par nogurumu, kas vakaros no lauka uz mājām nāk līdzi. Bet tā tas ir — zeme grib dot maizi un sasilst tikai zem lemešiem. Dzeltenā smilšainā, brūnā mālainā un melnā. To visu es uzrakstīju, domājot par diviem jauniem kolhoza «Ādaži» traktoristiem. Komjaunieši Lilita Laukgale un Arnis Ozoliņš te strādā otro gadu. Abi mācījušies profesionāli tehniskajās skolās, abi ir lauku cilvēki, tikai uz «Ādažiem» atnākuši no dažādām pusēm, mīl savu darbu un tāpēc labi strādā. Tagad viņi sēž klusējot, bet uz jautājumiem atbild tādiem īsiem, ļoti konkrētiem teikumiem. Arnis saka: «Nekāds vieglais jau tas mūsu darbs nav.» Lilita papildina: «Man patīk. Nevar paskaidrot, kāpēc patīk. Patīk, un viss.» Un tad Arnis atkal turpina: «Ziniet, to velēnu apgriezt jau ne maz nav tik vienkārši. Vienīgi es ne ar vienu nemainītos, kaut arī iet jau visādi. Sestdienā atved minerālmēslus, agronoms atnāk, ceļ augšā. Jābrauc. Nu ko tu padarīsi, jābrauc. Pavasaros vai rudeņos uz lauka ar traktoru kaut kas notiek. Ko lai dara? Atloki piedurknes un ķeries klāt. Viss nosmērējies, netīrs, nav laika paēst aiziet. Ja tā reizēm padomā, varētu jau atrast mierīgāku darbu. Nopelnīt arī varētu tikpat, sestdienas, svētdienas brīvas, neviens nenāktu un neceltu augšā, bet, zin, negribas. Vienkārši negribas. Varbūt tas man pieradums? Es biju slims vienu brīdi. Un tā guļu mājās — viena diena, otra diena — un paliek garlaicīgi. Vispār ne garlaicīgi, bet gaidu, kad pie darba tikšu. Tas jau laikam pierasts. Un tad gāju uz darbu un priecājos.» Atkal saklausu, ka kaut kur aiz kalna traktors rūc. Aiz loga ir pavasaris tajā zaļajā laukumiņā starp trolejbusu pieturu un pilsētas kvēpiem apputējušu liepu rindu, bet es skaidri dzirdu — kaut kur aiz kalna traktors rūc. Vēl to neredz. Tikai saklausīt var. Un ar šo skaņu šā gada maize sākas.

AIVARS KĻAVIS 
1975.04.01 Liesma
==================

Kolēģi-kolhoza Ādaži traktoristi: Lilita Laukgale un Arnis Ozoliņš
1975.04.01 Liesma

================
Centra iecirkņa mehāniskās darbnīcas

Gatavo produkciju vērtē (no kreisās) J.Streistermanis, J.Valters, V.Magonis / 1991.gads

Traktoru pavasara skate





* Darba Balss / 14.03.1972



* Darba Balss / "Viena diena pie diviem kaimiņiem"/ 27.04.1972

***
* Darba Balss / 07.04.1967


Kādēļ Ādažos var, bet Baldonē nē? 

Tehnikas gatavības pārbaudei pie kolhoza «Ādaži» darbnīcas divās garās rindās stāv traktori un lauksaimniecības mašīnas. Tehnika gatava pavasara startam. Lai novērtētu mehanizatoru darba rezultātus un tehnikas gatavību pavasarim. ieradies arī kolhoza priekšsēdētājs J. Kukielis. Viņš jau pirms pārbaudes komisijai saka: Esam gatavi kaut šodien stāties uz vagas. Tāds stāvoklis panākts pirmo reizi, kopš strādāju «Ādažos». Darbu sāk komisija: valsts tehniskās uzraudzības inspektors A Ustinovs, lauksaimniecības pārvaldes agronoms M. Lūsītis, saimniecības inženieris J. Mālzems, agronomi V. Biķerniece un V.Kokarēvičs. Pirmās apskata augsnes apstrādes mašīnas. Tās izremontētas, noregulētas, sakārtoti darba orgāni, mašīnu daļas pasargātas no korozijas, nosmērētas ar eļļu. Tāpat iepriecina sējmašīnas un stādāmās mašīnas, kūtsmēslu ārdītāji. Priekšsēdētājam taisnība viss lieliski sagatavots. Sākas traktoru tehniskā stāvokļa novērtēšana. Biedrs Ustinovs izvēlas traktorista B.Turlaja tērauda kumeļu DT-54. Viņš pārbauda eļļas līmeni, gaisa filtru, degvielas filtru. Novērtējums teicami. No biedra Turlaja neatpaliek traktoristi V. Teivans, J. Drunka, D. Garais, I. Mitriķis un citi, kuru traktoriem tāds pats vērtējums. Var redzēt saimniecības inženieris J. Mālzems ziemā strādājis rūpīgi. Audzināšanas darbs, mehanizatoru mācības un stingrā kontrole tas viss sekmējis priekšzīmīgu tehnikas sagatavošanu. Mehanizatori ir nodrošinājušies pret visām nejaušībām.  
Savu izdomu lietā likuši arī saimniecības racionalizatori. Pateicoties viņu pūlēm, izgatavota ar traktoru DT-20 darbināma treilēšanas iekārta, to jau sekmīgi izmanto. Priekšzīmīga kārtība valda darbnīcā un tās apkārtnē. Metāllūžņi savākti noteiktā vietā, bet neizmantotā tehnika un derīgie materiāli citur. Skaidri redzams, ka mehanizatori iesaistījušies konkursā par labāko rajona darbnīcu. Vērtējām arī traktoristu agrotehniskās zināšanas. Viņi uz visiem jautājumiem deva skaidras, izsmeļošas atbildes. Tās liecina, ka ziemā visi mehanizatori saimniecības agronomu vadībā bagātinājuši savu zināšanu pūru. 
Ja «Ādažos» redzētais iepriecināja, tad to nebūt nevar teikt par kolhozu «Baldone». Šajā saimniecībā no visa lielā tehnikas parka skatē piedalījās tikai seši traktori, un tie paši nesagatavoti. Ko gan domā priekšsēdētājs A. Pundiņš un mehāniķis A. Višķersts? 

E. Larionovs, Lauksaimniecības pārvaldes galvenais inženieris
* Darba Balss / 07.04.1967


200—250 tonnu dienā

Rosmes pilnas dienas aizrit kolhoza «Ādaži» mehanizatoriem un laukkopjiem. Katru dienu tīrumu mēslošanai izved 200 —250 tonnu kūdras un kūtsmēslu. Pie šī darba rosīgi strādā Pēteris Liberts un Jānis Drunka, kas ar traktoriem «Belarusj» uz 1 brigādes laukiem dienā nogādā 50 —70 tonnu organiskā mēslojuma katrs. Vēl kūtsmēslu izvešanā čakli strādā Fedots Gusevs, Atis Šiliņš, Jūlijs Pigožins, Juris Podiņš un Oskars Ezeriņš. Čaklie mehanizatori janvārī un februāra pirmajās dienās vien uz lauka nogādājuši 2100 t organiskā mēslojuma. 

* Darba Balss / 09.02.1962



* Darba Balss / 29.12.1961



* Darba Balss / 29.12.1961

***
* Darba Balss / 28.09.1982

Dzīvē ceļu daudz 

Jaunā virpa bija uzstādīta. tomēr darbināt to nevarēja. Daži kolhoza «Carnikava» darbnīcu strādnieki izmēģinājās gan šā, gan tā, bet labuma bija maz, noplātīja rokas. Un tad kādam ienāca prātā: Parādīsim Beļēvičam, varbūt viņš zinās padomu. Atslēdznieks Jānis Beļēvičs atnāca. apskatīja virpu, sāka to pētīt. Drīz vien pārliecinājās, ka tā nav īsti pareizi uzstādīta. Kopīgi ar darbabiedriem Belēvičs novērsa kļūdu, iekārtu pievienoja dzinējam, kādu laiku paregulēja. Tagad virpu varēja lietot. Pasūtījumu netrūka, jo ko gan visu neizgatavo «Carnikavas» mehāniskajās darbnīcās: metāla daļas kolhoza būvbrigādes vajadzībām, dārzniecībai un transporta ceham, sūkņus un barošanas ietaises foreļu audzētavai, zvejas kuģu remontam nepieciešamo. Pēc tam, kad izpildīti darbi pašu kolhozā, carnikaviešl pieņem arī pasūtījumus no ārpuses. Pašreiz, piemēram, mehāniskajās darbnīcās top mērīšanas aparatūras kādai Rīgas zinātniskajai iestādei. Lai šādas ierīces uzbūvētu, jāstrādā precīzi. Pavaicāju šā institūta pārstāvim, kā vērtējams paveiktais. Viņš atbildēja, ka līdz šim visas mēriekārtas uzbūvētas tik labi, ka pētniecības iestāde turpmāk vēloties paplašināt sakarus ar zvejnieku kolhozu. Patiešām, mehāniskajās darbnīcās rosās krietni vīri, labi sava amata pratēji. Piemēram, Jāņa Beļēviča kolēģis atslēdznieks Jānis Gertners veikli lasa rasējumus, prot izgatavot sarežģītākas daļas, zina elektrotehniku. Pieredzējis atslēdznieks ir Jānis Šņoriņš un citi. Arī pret virpotājiem, metinātājiem un pārējiem strādniekiem grūti ko iebilst. Bet arī šajā čaklo un prasmīgo vīru pulkā J.Beļēvičs izceļas ar savu augsto organizētību un dziļajām zināšanām. Viņš beidzis Vangažu profesionāli tehnisko vidusskolu. Kad viņš pirms gadiem septiņiem sāka darba gaitas «Carnikavas» mehāniskajās darbnīcās brigadieris Rūdolfs Zvinde, kas šeit strādā vairāk nekā 15 gadus. ātri secināja: Būs amatnieks uz goda, puisis ir rūpīgs, precīzs.  Un savā paredzējumā nevīlās. Nav galvenais, ka Beļēvičs prot arī metināt, var pats apkalpot virpu, pazīst, un pie tam labi, elektrotehniku. Viņš mīl savu specialitāti, lasa tehnisko literatūru, cenšas iedziļināties katras mašīnas būtībā. Gadās, ka kolhoza zivju konservu cehā sāk niķoties iekārta un ja šā iecirkņa mehāniķi vieni netiek galā viņi aicina talkā Jāni. Ar viņa palīdzību tur nokārtota ne viena vien problēma. Dzīvē ir tik daudz dažādu ceļu, gandrīz katrs no tiem ir interesants, ja tikai ir vēlēšanās iet uz priekšu. Jānis Beļēvičs to dara. Viņa aizraušanās brīvajās stundās ir elektronika, kurā viņš ieguvis labas zināšanas. Biedri nereti lūdz viņam palīdzību televizoru, augstas klases tranzistoru remontā, un allaž viņa padomi izrādījušies derīgi. Turklāt  J. Belevičs dara to labprāt, vienkārši intereses pēc.

A. Cers
* Darba Balss / 28.09.1982
***
* Darba Balss / 12.10.1985

AR SAULĪTI KOPĀ 

Viņš nav no tiem, kas savu simtpiecdesmit zirgspēku dzelzs kumeļu vada stūri divos pirkstos turēdams un svētdienas drānas uzcirtis mugurā. Te, strādājot šādā kārtā, nav ko meklēt. Pat svētdienās ne. Jo cik gan tādu nedēļas nogaļu nav bijis, kad zem riteņiem tīrums ar tīrumu mijas un saule vagas galā lec un riet? Kur tas ir? Kolhoza «Ādaži» Garkalnes iecirknī. Vakar viņš vērīgi uzmanīja kartupeļu bumbuļu transportiera «degunu». Aizvakar un aizviņ. .. Kā jau laukos, mehanizatoram viss jādara. Arī mellums. Viņš strādā ar vienu domu lai citiem būtu vieglāk. Lopbarību, kā pagadās pie stūra negāzīs. Zina izaudzēta stiebra un lapas vērtību. Par bieti, kartupeli nerunājot. Tā par Jāzepu Breidaku galvo kaimiņi un kolēģi. Atceros, vasarā, pašā vakarā, Jāzeps, ievedis šķūnī it kā pēdējo siena kravu nakts nāca virsū, aicināja Gunti Liepiņu un Aivaru Lodīti vēl pa reizei izbraukt. Lai lietu piemānītu un tad rīt varētu ķerties klāt jaunam laukam. Citvakar Jāzeps savu traktoru pierūcina celtniecības vietai un, noslāpējis dzinēju, sāk aplinkus ar sargu; Vai metināmais kārtībā? Tad painteresējas par elektrodiem un aizsargmasku, bet pēc brīža jau lāpa ieplīsušo piekabes sānu. Pats taisnojas: Mehāniķis darbnīcās ierodas tikai ap astoņiem, bet zaļbarība vedama jau tad, tas vēlākais . . . Tāds nu Jāzeps ir. Visu dara ar zemnieka pamatīgumu, tai pat laikā kā mākslinieks, kā juvelieris, lai vai kāds darbs. Citam skaudība metas, bet godprātīgākie tikai nosmej: Viņš jau kājām nestaigā. Augu dienu kumeļā un pa lauku vien . . . Tāds mehanizatora mūžs. Un kā lai tajā neskrien? Vakaros taču trīs sīkas balstiņas sagaida mājā: Tēti, vai iedosi pastūrēt? Mazajiem un dzīvesbiedrei ar padomu vien nākotni nenodrošināsi. Arī no tiem septiņpadsmit kvadrātmetriem, kurus apmitina ģimene, jātiek laukā. Citādi dzīve kā putnu būrītī. Visu laiku Jāzepam tā nav bijusi tik gluda, kā nupat labi sastrādāts arums. Reizēm gājis arī šķērsu. Bet, ja tev uztic zemi kopt, kā var likt citiem vilties? Vienīgi ar sauli kopā pa āru dzīvojot var pierādīt, ka esi vērā ņemams savas saimniecības stiprinātājs. Un Jāzeps to dara.

H. Jurčenoks, kolhozā «Ādaži» preses grupas loceklis.
* Darba Balss / 12.10.1985
***
* Darba Balss / 28.02.1976

***

Traktoru un automobiļu pārbaudes punkts 

Rīgas rajona kolhozā «Ādaži» iekārtots traktoru un automobiļu tehniskās pārbaudes punkts, kas apgādāts ar visjaunāko aparatūru. Iepriekšējie aprēķini liecina, ka labi noorganizēta mašīnu un traktoru tehniskā stāvokļa pārbaude dod iespēju 2—2,5 reizes samazināt tehnikas dīkstāvi, ietaupīt līdz 25 procentiem degvielas, nav vajadzīgs arī tik daudz rezerves detaļu. Laikus izdarot sava automobiļu un traktoru parka pārbaudi, saimniecība gadā ietaupīs apmēram 11 tūkstošu rubļu.

LATINFORM fotohronika 
* Dzirkstele ( Gulbene ) / 04.01.1975

* Dzirkstele ( Gulbene ) / 04.01.1975

***
ĀDAŽOS GŪTĀ PIEREDZE

Tehnika pilnīgi pārveidojusl vecos priekšstatus par zemnieka darbu. Pārveidojusi zemnieku par augsti kvalificētu strādnieku. Patlaban laukos daudzi darbi ir pilnīgi mehanizēti, atsevišķos ražošanas iecirkņos vajadzība pēc tehniskā bruņojuma ir apmierināta, citos posmos tehnikai vēl sakāms gala vārds. Taču mēs vēl nevaram, liekot roku uz sirds teikt, ka šo tehniku izmantojam jo intensīvi, saudzējam un glabājam pēc labākās sirdsapziņas. Bet tieši viens no mehanizatoru galvenajiem uzdevumiem pašlaik ir paaugstināt tehnikas izmantošanas intensitātes pakāpi, saudzēt, pagarināt tehnikas izmantošanas laiku. To prasa partijas un valdības lēmumi un aizvien lielākie uzdevumi lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā. Viens no tehnikas izmantošanas intensitātes palielināšanas nosacījumiem — liekas pat galvenais ir tās pareiza ekspluatācija un glabāšana. Pareiza ekspluatācija - tā nav tikai profesionāla meistarība darbā, bet arī tehnikas savlaicīga apkopšana, kontrole par tās stāvokli. Ja mums pašreiz saimniecībās labāk vai sliktāk ir jau nokārtota lauksaimniecības tehnikas glabāšana, tad apkopes punktu ierīkošana ir tikko kā aizsākta. Protams, tas nenozīmē, ka saimniecībās nenotiek traktoru un automašīnu tehniskās apkopes, bet ja tam nav iekārtots speciāls punkts, nav augsti kvalificēta meistara, kas vada un kontrolē šo darbu, tad rezultāti bieži vien ir bēdīgi —tehnikas priekšlaicīga nolietošanās, dīkstāves un citas kļūmes seko viena otrai. Mūsu uzdevums tuvākajos gados ierīkot katrā saimniecībā tehnisko apkopju punktu. Tādēļ ar jo lielu interesi rajona inženieru saimes pārstāvji ieradās Rīgas rajona Ādažu kolhozā, kur nesen ekspluatācijā nodots tehnikas apkopes un diagnostikas komplekss. Tas izveidots bijušā Garkalnes kolhoza mehāniskās darbnīcas teritorijā, rekonstruējot tur jau esošās telpas. Kompleksā ietilpst dispečeru punkts, tehnikas izkraušanas laukums ar stacionāru trīstonnīgu celtni, mazgātavu, tehnisko apkopju un diagnostikas  punkts, mehāniskā darbnīca un tehnikas glabāšanas laukums. Viss tas pats, kas ir jau pie mums normālās mehāniskajās darbnīcās, izņemot tehnisko apkopju un diagnostikas punktu, kā arī stacionāro celtni. Par pēdējā nepieciešamību un lietderību var vēl strīdēties, tādēļ daži vārdi un iespaidi no redzētā un dzirdētā par tiešām labi iekārtoto tehnisko apkopju un diagnostikas punktu. Punktā ir izveidotas divas līnijas — viena traktoriem, otra - automašīnām. Katrā līnijā divi posteņi pirmais diagnostikai, otrs tehnikas apkopei. Diagnostikas punkti apgādāti ar iekārtām, kurās pārbauda, piemēram automašīnām bremžu stāvokli, elektroiekārtu, izplūdes gāzes sastāvu, virzuļu grupas stāvokli. 
Komplicētākā ir elektroiekārtas pārbaudes aparatūra ar kuru var kontrolēt ap 40 parametrus. Traktoriem savukārt diagnostikas postenī ir aparatūra, kas nosaka degvielas sūkņu, sprauslu darbību, iesmidzināšanas bāzes, virzuļu grupas stāvokli un tā joprojām.  Apkopes posteņos ierīkoti pieci eļļas padeves mehāniskie punkti. Turpat ir arī izstrādātās eļlas savākšanas vieta. Apkopes posteņos principiāli nav nekā jauna. Apmēram tā iekārtoti apkopes punkti arī mūsu saimniecībās. Vienīgi mums ir gandrīz neiespējams iegādāties eļļas padeves iekārtas, kuras Ādažos uzstādījusi Lauktehnikas republikas apvienības attiecīgā organizācija. Abas līnijas apkalpo diagnostikas un apkopes meistari, kā arī šajā gadījumā tehnikas vadītāji - traktorists un šoferis. Pēc Ādažu kolhoza galvenā inženiera Jāņa Mālzema domām vienā maiņā varēs pārbaudīt tehnisko stāvokli un veikt apkopes astoņiem līdz desmit traktoriem. Kas patika un kas nepatika no visa redzētā un dzirdētā? Tehnisko apkopju punkti katrā saimniecībā mums ir ļoti nepieciešami. Ādažu kolhozā izveidotais var būt par paraugu visiem. Ir patīkami, ka rūpes par to izveidošanu uzņēmusies Lauktehnikas republikas apvienība. Mērķis izveidot katrā rajonā vienu tehnikas apkopes un diagnostikas kompleksu pēc Ādažu kolhoza parauga — arī ir apsveicams. Tomēr atklāts paliek jautājums — cik ilgi šis darbs turpināsies, ja pērn izveidoja tikai vienu šādu punktu. Punktu tāpēc, ka parējās šī kompleksa sastāvdaļas ir katrā saimniecībā. Nepatīk arī Lauktehnikas republikas apvienības monopoltiesības uz šo pasākumu. Vismaz inženieru praktiskajā seminārā Ādažu kolhozā kategoriski pateica: nekādu pašdarbību, neviens nesaņems nekādu iekārtu. Mēs projektēsim, celsim. sagādāsim iekārtu un to uzstādīsim, iesniedziet pieteikumu un garantijas rakstus par darbu apmaksu. Punktu iekārtas tikai jau uzceltās vai šim pasākumam piemērotās telpās izmaksā ap 40 tūkstošiem rbļ. Tā vien liekas, ka Lauktehnikas republikas apvienība uztaustījusi jaunu «zelta āderi». Tas nepatika. Liekas, pareizāk būtu sagādāt vairāk iekārtas apkopes punktu ierīkošanai, lai arī pašas saimniecības varētu tās iekārtot, paredzot tur ar laiku izveidot diagnostikas posteņus. Bez tam ne visa diagnostikas aparatūra ir standarta tipa, tādēļ tā vēl praksē jāpārbauda. Piemēram, Ādažu kolhozā jau nedarbojas automašīnu bremžu parbaudes iekārta, lai gan apkopes un diagnostikas punkts vēl īstu slodzi nebija pieredzējis. Kā saka, pagaidām tas kalpo tikai parādei. Tātad secinājums: katrā rajonā sākumā būtu jāizveido pa vienam tehnikas apkopes un diagnostikas punktam, kaut vai pēc Ādažu kolhoza parauga, bet Lauktehnikas republikas apvienībai, apgādājot saimniecības ar nepieciešamo iekārtu, jāveicina vismaz apkopju punktu izveidošana ikvienā kolhozā un sovhozā jau tuvāko gadu laikā.

I. Lauks
* Komunārs ( Dobele ) / 04.01.1975
***
Neaizmirsīsim GALVENO LIKUMU! 

Viens no galvenajiem pamatlikumiem ikviena mehanizatora darbā ir rūpīgi kopt tiem uzticēto tehniku. Tomēr daži traktoristi aplami uzskata, ka traktori pēc kapitālā remonta sevišķu kopšanu neprasa. Gluži otrādi: pirmajās dienās piestrādājas izremontētā traktora detaļas, tāpēc kopšanas noteikumi jāievēro sevišķi stingri, pamatā liekot rūpnīcas instrukciju par traktora iebraukšanu. Traktoristu uzdevums ir sekot atsevišķu mezglu darbam un sasilšanas pakāpei, pastiprināti pārbaudīt eļļošanu un detaļu sastiprinājumus. Šo noteikumu neievērošana rada traktoru paātrinātu iziešanu no ierindas. Sava darba pamatlikumu aizmirsuši vairāki kolhoza «Ādaži» traktoristi. Piemēram, traktorists b. Gusevs, strādājot ar mašīnu DT-14, pēc darba neuzskatīja par vajadzīgu traktoru notīrīt un arī nākošajā dienā sāka to ekspluatēt bez tehniskās apkopes, kas jāizdara katrā maiņā. Rezultātā kļuva vaļīgi pakaļējo riteņu diski, stūrei bija liels brīvgājiens, tvertnes filtrs sabojāts. Pārbaudes gaitā atrada arī vairākus citus nopietnus defektus. Vajadzēja dot rīkojumu traktoru nogādāt darbnīcās bojājumu novēršanai un tehniskās apkopes izdarīšanai. Pārbaudot DT-14, ko vada b. Mitriķis, tāpat atklājās nopietni ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi: priekšējiem riteņiem nebija noregulēti gultņi, tvertnē trūka filtra. Filtros un tvertnē bija konstatējamas smiltis. Traktoristam b. Mitriķim trūkst vadīšanas tiesību. Līdzīgā neapmierinošā stāvoklī bija arī trešais DT-54 traktors, ko vada b. Bērziņš. Arī šim traktoram nebija izdarīta tehniskā apkope, nebija ieeļļoti daudzi mezgli, bet degvielas sūknī autola vietā iepildīta dīzeļdegviela. Rupjais eļļas filtrs nederīgs. Arī traktoristam Bērziņam nav vadīšanas tiesību. Izdarītā pārbaude apliecināja, ka kolhoza «Ādaži» tehniskā vadība mehāniķis b. Iesalnieks, darbnīcu vadītājs b. Zirnis un brigadieris b. Liberts nemaz nekontrolē traktoristu darbu tīrumos, tehnisko apkopju un ekspluatācijas noteikumu ievērošanu. Kolhoza «Ādaži» valde neievēro noteikumus, kuri aizliedz strādāt traktoristiem bez vadīšanas tiesībām. Par traktoru ekspluatācijas noteikumu neievērošanu traktoristam b. Gusevam apmainīts talons, bet pārējie brīdināti, mehāniķis b. Iesalnieks sodīts ar naudas sodu. Pagājušajā gadā kolhoza «Ādaži» mehanizatori ieņēma pirmo vietu rajonā, ar katru traktoru apstrādājot 585 ha mīkstajā arumā, šogad viņiem iespējams gūt vēl labākus panākumus. Priekšnoteikums tam ir tehnikas rūpīga kopšana, mašīnu parka saglabāšana labā darba stāvoklī.

 L. Misse, Valsts tehniskās kontroles vecākais inženieris-kontrolieris
* Darba Balss / 09.05.1962


* Darba Balss / 23.07.1969

* Darba Balss / 23.07.1969
***

* Darba Balss / 30.03.1972

***

UZ MEHANIZATORIEM VAR PAĻAUTIES 

Pašlaik visā mūsu rajonā sevišķu uzmanību pievērš lauksaimniecības tehnikas remontam, tās sagatavošanai 1980. gada darbu sezonai, mehanizācijas un elektrifikācijas līdzekļu tehniskās apkalpošanas pilnveidei. Šie darbi plānveidīgi visu gadu norit kolhozā «Ādaži». Tādēļ saimniecības galvenais inženieris J. Abzalons pārliecināti var teikt, ka tehnikas dīkstāves atgadās reti. Sarunā par remontdarbu organizāciju viņš pastāstīja: Atsaucoties Valkas rajona mehanizatoru aicinājumam, mēs apspriedām savā kolektīvā iespējas tehnikas remontu paātrināšanā. Esam sastādījuši darba plānu, izveidojuši remontbrigādes. Saimniecībā ir 3 lauksaimniecības mašīnu un atsevišķi vēl kombainu un laistāmo iekārtu remontbrigādes. Uzdevumu izpildi pie mums sekmē gabaldarba premiālā samaksa un sociālistiskā sacensība starp šīm brigādēm. Uzvarētājus prēmējam un piešķiram bezmaksas ceļazīmes tūrisma braucieniem. Galvenais, kam pievēršam uzmanību tā ir kvalitāte. Esam izveidojuši komisiju, kuras spriedums ir autoritatīvs, vērtējot remontdarbu izpildi. Bez tam paši divas reizes mēnesī pieņemam izremontēto tehniku. Kāda ir mehanizatoru loma tehnikas remontā? Vienkāršākās mašīnas izremontē specializētas brigādes, kā jau minēju, bet sarežģītāko agregātu sagatavošanā pieaicinām mehanizatorus, kas ar tiem strādā. Mehanizatoru kadri mums ir kvalificēti vairāk nekā 60 procentiem ir 1. un 2. klase. Par to trūkumu arī nesūdzamies. Katru gadu organizējam mācības gan viņu kvalifikācijas paaugstināšanai, gan citās nozarēs strādājošo sagatavošanu šai profesijai, ja ir par to interese un atbilstošas spējas. Tā būs arī šogad. Bez tam mūsu speciālisti vada skolas jauno mehanizatoru pulciņu. Kas patlaban tiek veikts jaunajā tehnikas remontu sezonā? Intensīvi pašlaik notiek defekta aktu sastādīšana visām sarežģītākām lauksaimniecības mašīnām un kombainiem. Līdz 15. oktobrim remontbrigāde darba kārtībā jau sagatavoja labības kombainus. Līdztekus tam norit tehnikas novietošana glabāšanas laukumos, atbilstoši valsts standarta prasībām. Visiem iecirkņiem ir savi uzdevumi, lai labāk iekārtotu laukumus. Gatavojamies tehnikas rudens skatei. 

M. Grīnšteine
* Darba Balss / 16.10.1979
***

Optimisma dzirksts raksturā un brigādē 

Jauno iekārtu montāžas  un kapitālā remonta brigādei gan ilgi domāt nav laika. Uzdevums saņemts. Tas jāveic ātri un labā kvalitātē. Reizēm dzird strīdu, kas kļūdams skaļāks un skaļāks, liek ieklausīties.  Skrūves ir, leņķu dzelzs ir, karbīds ir, ūdens būs tur uz vietas, Juris domā, ka var braukt uz objektu. Elektrodu maz, diez vai pietiks,— ieminas Jānis. Neaizmirstiet ķēdi un savilci, — atgādina Imants. .Ar nelielām izmaiņām tā sākas gandrīz katra darbdiena. Komjaunietis Vilis Pauliņš, nolaides negaidošs un nedodošs, saprot savu atbildību par katru kolēģi atsevišķi un visu brigādi kopā. Pats cenšas lietderīgi izmantot katru minūti un gādā, lai brigāde būtu saliedēta, katrs iemācītos to, ko viņš vēl neprot. Arī taupīt izejvielas un vajadzīgā brīdī nepieciešamo sameklēt pat lūžņu kaudzē.
Lai vadītu kolhoza «Ādaži» fermu mehanizācijas iecirkņa jauno iekārtu montāžas un kapitālā remonta brigādi, kas vienmēr ir izpildījusi jebkuru darba uzdevumu, vajadzīgs īpašs talants. Jāprot nojaust un paredzēt, kā labāk un pa īsāko ceļu veikt dienas pienākumu.  Ne Šķaunes astoņgadīgajā skolā, ne Maltas sovhoztehnikumā to nemācīja. Taču «Ādažos» viss ir jāprot. To prasa disciplīna un sava kolhoza, sava rajona gods. Tādi kā Vilis ir daudzi komjaunieši un jaunieši. Fermu inženieris Andris Zariņš nosauc jauno speciālistu, komjaunieti Valeriju Bulānu — inženieri mehāniķi, visa kolhoza fermu mehānismu tehnisko apkopju pārzinātāju. Nelielus remontdarbus veic atslēdznieks regulētājs Oļegs Račkausks un saldējamo iekārtu mehāniķis Vjačeslavs Martinovs, kas zināšanas un prasmi guvuši no pieredzējušā darbaudzinātāja, ilggadējā fermu mehāniķa Riharda Trēdes. Gadās. ka iekārtu dažādība un trūkumi komplektācijā mulsina ne tikai jaunos, mazpieredzējušos, bet arī zinošos vīrus. Tad tiek likti visi prāti kopā. Kolhozs ir plašs, kalšu, cehu, fermu daudz. Divas līdzīgas neatrast. Ierīkojot mēslu transportierus, ūdens sildītājus, ventilācijas sistēmu vai ko citu, allaž patstāvīgi no jauna jārisina virkne jautājumu. Rodas vesela gūzma neziņas un šaubu, vai tur kas iznāks, vai paspēs laikā. Viļa brigāde paspēj. Protams, vairumā gadījumu ar padomu to atbalsta fermu inženieris, bet visur un vienmēr arī viņš nevar būt klāt. Par brigādes ieguldījumu smago roku darbu aizstāšanā ar mehānismiem varētu stāstīt daudz. Tā brigadierim ir raksturīga īpašība, ka pat kritiskos brīžos viņš prot nedusmoties un ar smalku jušanu meklē, kā nolīdzināt liekos asumus. Vēlāk izrādās, ka problēma ir bijusi ātrumā sadomāta un ar optimistisku uztveri nolīdzināta. Glābējs ir humors vai arī pamatots rīkojums. Skaties un brīnies, iestrēgušais vezums izkustināts, kaut pirmā brīdī viss šķitis bezcerīgs. Tā bija kompleksā «Ošlauki», «Eimuri» un «Dālderi». Vilis nebaidās arī no sabiedriskās slodzes. Darbojas sava iecirkņa arodgrupā. Nesen viņš atgriezās no tūrisma brauciena pa Bulgāriju. Ciemos labi, bet mājās tomēr labāk. Tāpēc Vilim gribētos, lai vēl saturīgāka būtu jauniešu atpūta. Viņiem kārot kārojas dejot, tikties tematiskos sarīkojumos, neba katru vakaru pie televizora sēdēsi. Vilim mazliet arī kremt, ka komjaunatnes «Starmetis» maz pamana labo, apsveic ar panākumiem darbā vai kādu citu nozīmīgu notikumu. Bet vajadzētu. Atdzīvotos darba romantika. Vai ne?

 Ar komjaunieti V. Pauliņu tikās H. Jurčenoks 
* Darba Balss / Nr. 54 |983, gada 12. jūlijā


* Darba Balss / 12.07.1983

***
Traktorists kombainieris Pēteris Sproģis. Viņam uzticētā tehnika vienmēr ir nevainojamā kārtībā, un darba ražīgums ir pats augstākais kolhozā.

Ražas laikam gatavojoties 

Pēc nedaudz dienām kolhoza «Ādaži» laukos sāksies ražas novākšana izlases veidā. Tehniskās apkopes punktā 4. brigādē, ko vada jaunais speciālists Aivars Lodītis pēc grafikiem izdara apkopes, maina eļļu, uz stendiem pārbauda bremzes, mēra aizdedzes momentu un elektrolīta blīvumu akumulatoros. Turpat blakus mehāniskajās darbnīcās nobeigumam tuvojas kombainu remonts. Lal skatei 11. jūlijā sagatavotu visus 12 kombainus daudz enerģijas ikdienas darbā iegulda darbnīcu vadītājs Ilmārs Bediķis un mehāniķis Gunārs Osis. Celtniekiem ir uzdevums līdz šī mēneša  15. dienai pabeigt Brjanskas rūpnīcas 1970. gadā ražoto SZPB graudu kalšu nomaiņu pret jaunām 1974. gadā ražotām divtik darbietilpīgām tā paša tipa kaltēm. Konstrukcijas ir dažādas, telpas jāizmanto vecās, un te daudz radošas izdomas jāiekļauj savā darbā celtnieku brigāžu vadītājiem Andrejam Batam un Jānim Straumem. Tikpat daudz izdomas darbam veltī kolhoza enerģētiķis Arnolds Ginters. Aivars Karro, kas vada ceturtā iecirkņa komjauniešus, mērī izolācijas pretestību, pārbauda vadu šķērsgriezumus un drošinātājus. Celtniekiem  palīgā  devušies «smagā darba», mehāniķi Kārļa Trēdes un Anša Ciesas  vadībā: kuri montē pievadu. šķidrā kurināmā kurtuvēm un rūpējas, lai vienmēr raiti kustētos daudzās transportlentas, kas uz saviem pleciem pārnēsās visu šī gada graudu birumu. 
Jau pirms darbdienas sākuma skan celtnieku dispečera Kārļa Boles  lakoniskās pavēles šoferiem, autoceltņu vadītājiem un krāvējiem, bet gatavais betons pienāk te 1., te 4. brigādē gulst veidņos, kur paliek paredzētajās formās. Iecirkņa priekšnieks Eduards Orlovskis ir apmierināts: - šogad ražas laikā varēs raiti strādāt  gan cilvēki, gan mehānismi.

H. Juhta
* Darba Balss / 10.07.1975
***






















Piegādājot fermām uz lauka stirpās glabātas lopbarības saknes, nevajadzīgi jāpārvadā daudz zemju, kuras savukārt pārslogo sakņu mazgājamās mašīnas, piesārņo fermu teritoriju un kanalizācijas sistēmas. Šo problēmu atrisina pārvietojams rotācijas tipa lopbarības sakņu priekštīrītājs, kas izgatavots agrofirmas «Ādaži» lauksaimniecības mehanizācijas nestandarta iekārtu eksperimentālajā cehā. Konstrukcija veidota uz norakstīta kartupeļu novākšanas kombaina E 684 bāzes, izmantojot tā šasiju un šķērstransportieri. No jauna izgatavots un uz šasijas uzstādīts rotējošs spraišļots cilindrs ar piedziņu un iepildes pieņēmējtekni.
Saknes no stirpas ar iekrāvēju padod pieņēmējteknē, no kuras tās nokļūst rotējoša cilindrā. Masai virzoties pa cilindru, zemes un citas sīkas frakcijas atdalās no saknēm un izbirst pa spraišļu starpām. No cilindra sakņu masa nonāk uz šķērstransportiera un tālāk traktora piekabē. Masas virzīšanās ātrumu caur rotējošo cilindru izmaina ar hidrauliskā cilindra palīdzību, izmainot šī cilindra novietojuma slīpumu. Priekštīrītāju pārvieto un darbina ar MTZ tipa traktoru. Priekšlikuma autori: eksperimentālā ceha atslēdznieki Gunārs Puķītis, Alfrēds Ozoliņš un metinātājs Broņislavs Grebežs.

G. Laidiņš, BABA vadošais speciālists, VIRB padomes priekšsēdētājs
* Darba Balss / 25.12.1986

* Darba Balss / 22.07.1986

Arvien jauni uzdevumi 

Kolhoza «Ādaži» racionalizatoriem 1986. gads sācies ar jauniem uzdevumiem, kas liek strādāt ar pilnīgāku atdevi radošās domas ieviešanā ražošanā. Šogad kolektīvs plāno iesniegt 142 racionalizācijas priekšlikumus ar kopējo ekonomisko efektu ne mazāku par 300000 rubļiem. Jau pavasara sējas laikā darbā tika izmēģināts pašgājējs graudu iepildes agregāts ar maksimālo tilpumu līdz 7 tonnām. Agregāts izgatavots lauksaimniecības mehanizācijas eksperimentālajā cehā, izmantojot norakstītu graudu kombainu SK-G. Kā pozitīvu rādītāju var minēt tā lielo ietilpību. Tas mehanizē graudu transporta un iepildes procesu. Plānots izgatavot vairākus šāda tipa uzlabotas konstrukcijas agregātus. Pēc lopkopības speciālistu pieprasījuma saimniecības novatori izgatavojuši dažādu konstrukciju pašgājējus nesmalcinātās zaļās masas pļāvējus iekrāvējus. Viens no tiem oriģinālas konstrukcijas, kurā izmantots pašgājēja pļāvēja smalcinātāja E-280 (VDR) hēderis un dzinējs SMD—14, patlaban tiek novērtēts darbā Centra iecirknī. Pēc galvenā inženiera V. Dzeldes un fermu mehanizācijas vecākā inženiera V. Bulāna iniciatīvas jaunlopu fermā «Sautiņi-3» uzstādīti jauna veida pieplūdes ventilācijas kanāli, kas sastāv no stiepļu karkasiem, kuriem uzvilkti caurumoti polietilēna apvalki. Ieviešot šo racionalizācijas priekšlikumu rodas ievērojama cinkotā skārda ekonomija. Sarežģītu uzdevumu patlaban veic vecākais atslēdznieks G.Puķītis. Viņš strādā pie agregāta izgatavošanas, kas paredzēts grāvju nogāžu pārklāšanai. Lai nodrošinātu saimniecību ar nepieciešamo tehniku un panāktu ieplānoto darbu efektīvu mehanizāciju, kolhoza «Ādaži» valde iecerējusi veikt pasākumus lauksaimniecības mehanizācijas eksperimentālā ceha paplašināšanā un pilnveidošanā. Šai sakarībā arī ceha priekšniekam A. Rumkovskim ir darba pilnas rokas, jo izvēršot ražošanu, izvirzīsies aizvien jauni un nopietnāki darba uzdevumi.

 A. Vītols - jaunās tehnikas inženieris
* Darba Balss / 22.07.1986

* Darba Balss / 17.07.1984


Prasības aug 
H. Jurčenoks 

Piecgades sākumā kolhoza «Ādaži» galvenais inženieris Jānis Abzalons formulēja racionalizatoru uzdevumu: «Ražošanas process jāvienkāršo un jāpalētina, panākot augstāku darba ražīgumu. Tai pašā laikā jāiegulda vismazāk līdzekļu.» Sākās darbs Zinātniski tehniskās bibliotēkas kartotēkā, caurskatot žurnālus un ekspress izdevumus, parādījās priekšlikumi, tad atklājās šķērslis: saņemts darba uzdevums, bet tehnisko zīmējumu nav. Kas tos gatavos? Nav arī skaidrības par pielietojamiem materiāliem. Pildāmos darbus un uzdevumus cits citam skaidro kurlmēmo valodā. Tā ir ērtāk, jo kļūdīšanās gadījumā varēs velt vainu cits uz citu. Vainīgā nebūs. Atslēdznieks šajā ķēdē ir pēdējais darītājs. Un tomēr radošais  darbs izvēršas. Bez tā nav arī patiesa gandarījuma. Nav savas varēšanas prieka. 
Ieskatīsimies saimniecības Mangaļu iecirknī. Gunārs Puķītis un viņa palīgi Broņislavs Grebžs un Alfreds Ozoliņš ar ko Gunārs saprotas no pusvārda, gatavo izmēģināšanai zāles pļāvēju jebkura grāvja malu appļaušanai uz traktora T—74 bāzes. Kāpurķēdnieku izmanto drošības nolūkā. Jaunā lolojuma izkapts var aizsniegt 8 m tālumu no traktora. Tas prasa pienācīgu pretsvaru. Rūpnīca taču izlaiž līdzīgu agregātu uz «Belarus» bāzes. Gunārs turas pretim: Mēģinājām visādi, bet projektēto darba ražīgumu nesasniedzām. Kļūdu konstrukcijā atklājām. Lūžņos to nemetīsim. Izlabosim, lai pļauj mazās grāvmalās, toties mūsējais paredzēts lielajiem novadgrāvjiem. Eimuru meliorētajās platībās tādi stiepjas kilometriem. Ideju īstenojot, meklējām agregāta mezglus lūžņu parkā. Sarežģītākos mezglu punktus Gunārs atceras - pats zīmēju mājās no darba brīvajā laikā.
Nesen te izpildīts Pabažu iecirkņa pasūtījums. No gataviem mezgliem samontēts amonjaka iestrādes agregāts ganībām. Pienāk kāds traktorists (lūdza vārdu neizpaust), ieklausās sarunā un atgādina par zāles pļāvēju «Bagijs», kurš manāmi atvieglinot nesmalcinātās masas pļaušanu un iekraušanu. Cits min kartupeļu lakstu cirtēju ar regulējamu ciršanas dziļumu vagā. Salīdzinot ar «Kim», atbrīvojoties citiem darbiem divi traktori. Turpat malā rāmis ar lokano hidraulisko sakabi tīklu ecēšām, kurā ievietotas maināmas vieglās ecēšas. Darba platums 9 m. transporta stāvoklī — 4 m. sataupot vienu traktoru, uzlabojoties sējumu kopšanas kvalitāte. Centra iecirknī izmantojot norakstītos un paredzēto laiku nokalpojušos kombainus, atrasti mezgli, ko vēl var izmantot. Valentīns Grodzs un Aleksandrs Smirnovs (no Pabažu iecirkņa), izmantojot vecā izlaiduma siena presi K-442 mēģina veidot siena un salmu, nesienamās presēšanas ierīci. Tas tādēļ, ka stieple un auklas sagādā daudz nepatīkamu pārsteigumu fermu mehanizācijas iecirkņa atslēdzniekiem. Reizumis arī auklas nepietiek. Garkalnes iecirknī Ojārs Pļaviņš pārveidojis vecu AVM—1,5 pacēlāju par pārvietojamu stādāmo un novācamo kartupeļu īslaicīgu uzglabātāju, tā ietaupot transportmehānismu minūtes, no kurām krājas stundas. Rezultātā aug darba ražīgums. Virkni agregātu izgatavojusi arī Agra Zirņa vadītā jauno iekārtu ieviešanas grupa. Te sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas ZPI konstruktoriem tapis dziļirdinātājs 6m platumā. Aizmugurē var piekabināt tapu ecēšas vai nažu ecēšas. Paredzēts traktoram T-150K. Vēl ievērību pelna arī 10 rindu kultivators, kuru atsaucīgi vērtē traktoristi. Vai pašu gatavotie mehānismi darbojas labi?  Daudz atkarīgs no iestrādātāja - izmēģinātāja  —savās racionalizācijas lietu kārtošanas gaitās ir novērojis Andris Vītols.  Ja strādātājs ir ieinteresēts, lai jaunais agregāts darbotos, tas piedzīvos ilgu mūžu.

* Darba Balss / 17.07.1984
***






* Darba Balss / 31.08.1971

Pie kolhoza darbnīcas izveidota Izgudrotāju un racionalizatoru biedrības grupa. Aktīvākais izgudrotājs un racionalizators Kārlis Trēde pie paša konstruēta lopbarības sakņaugu sasmalcināšanas kombaina.

* Darba Balss / "Skaidrībā par ražu" / 05.11.1985


* Darba Balss / "Kad rudens darbi padarīti" / 31.10.1981




* Darba Balss / "Godina darba darītājus" / 12.10.1966



* Darba Balss / 12.09.1965



Lai labāk izmantotu automobiļu» un traktorus, saimniecībās iekār to tehniskās duqnostikaa un tehniskās apkopts punktus. Tajos lekārtas uzstāda Latvijas lauksaimniecības tehnikas rajonu apvienības. Pirmā tāda veida profilakses stacija sākusi strādāt Rīgas rajona kolhozā «Adazi». Diagnostika» un tehniski» apkalpošanas iakartu. itrices un lnStrumentus rāto sērijveidā rūpniecības uiņlmumoi. 


Attēlos: traktora tehniskā stāvokļa novērtēšana, automobiļu diagnostikas iecirknis. 


1975.02.02 Cīņa

***

Kolhozā «Ādaži» izveidojies labs tehnikas remontētāju kolektīvs. 

Attēlā: (no kreisās) kalējs Alberts Krauja, atslēdznieks Elmo Salms, skārdnieks atslēdznieks Aleksandrs Poga, atslēdznieks Pēteris Liberts, šoferis Jānis Jaškāns, darbnīcu vadītājs Valentīns Grodzs galvenais inženieris Jānis Māizems un atslēdznieks Dainis Virza. 

1971.09.04 Cīņa
***
Mehanizators - Helmuts Švarcbahs

* Darba Balss / 06.04.1974

* Darba Balss / 06.04.1974


* Darba Balss / "Labs saimnieks negaida" / 03.09.1970

***

Rīgas rajona kolhoza "Ādaži" tautas kontrolieri lielu uzmanību veltī lauksaimniecības tehnikas savlaicīgam un kvalitatīvam remontam. Attēlā redzam centra mehānisko darbnīcu tautas kontroles grupas vadītāju Donātu Melni (pirmais no labās), galveno inženieri Jāni Mālzemi, mehānisko darbnīcu vadītāju Valentīnu Grodzu un mehanizatoru, partijas organizācijas sekretāru Valentīnu Ščeglovu apspriežoties par tehnikas gatavību ražas novākšanai. 


1977.07.30 Cīņa

***
SOLĪTI PRIEKŠĀ  

Tur, ka kolhozs "Ādaži" sekmīgi izpildīja visus desmitās piecgades uzdevumus lauksaimnieciskajā ražošanā un produkcijas piegādē valstij liels ir arī saimniecības mehanizatoru kolektīva ieguldījums. Gan augsnes kopšanu un ražas vākšanu, gan arī tehnikas remontu un pārējos darbus šie vīri _vienmēr cenšas paveikt pēc labākās sirdsapziņas. 

Arī tagad, remontdarbu sezonā, mehanizatori par godu PSKP XXVI kongresam uzņēmās paaugstinātas sociālistiskās saistības — sagatavot sējas tehniku līdz 15. decembrim. Vārds ir godam turēts. Pēdējā darbu pieņemšanas komisija novērtēja paveikto ar atzīmi "labi".
Remonti visraitāk sokas Mangaļu iecirkņa kolektīvam, kas tagad pilnā sparā remontē siena sagatavošanas tehniku. Šeit darbus vada vecākais atslēdznieks Jēkabs Veinbergs, labi stradā laukuma pārzinis Leonīds Žogots. Mangaliešu darbā jūt atbildību, lai pavasara sēja noritētu raiti  bez aizķeršanās. To viņi uzskata par sava aroda vislielāko godu. Līdzīgi sējas tehnikas sagatavošanai arī nākošā etapa darbos Mangaļu iecirkņa vīri ir solīti priekšā pārējiem. Pabeigt siena tehnikas remontu viņi sola jau līdz 15. janvārim, bet kopēji saimniecībā termiņš noteikts 10. februāris. Centra iecirknī remontdarbus vada Valentīns Grodzs. kura atbildībā strāda 4 posmi, kas specializējušies traktorpiekabju (posmu vada Pērteris Liberts), lauksaimniecības mašīnu (Antons Lapatenko), laistāmo iekārtu (Andris Erlats) un citos darbos. Pabeigt remontu ātros tempos varējām tādēļ, ka vīri siltākajās dienās, kad gaisa temperatūra ir virs nulles, strāda ārā laukumā. Darbnīcās veic vienīgl detaļu apstrādi. Labi palīgi remonta posmiem ir virpotāji Juris Pērkons un Imants Sirica, metinātājs Jāzeps Vanags un kalējs Arvīds Krēsliņš, autoelektriķis Donats Melnis un citi. Garkalnes iecirkņa darbnīcās tehnikas remontu vada lecirkņa mehāniķis Aivars Lodītis un darbnīcu vadītājs Ojārs Pļaviņš. 18. decembrī mūsu saimniecību par tehnikas ieziemošanu pārbaudīja republikas komisija. Viss, kas no mehanizatoriem atkarīgs godam paveikts. Dažus punktus gan zaudējām par jautājumiem, kas prasa risinājumu saimniecības mērogā - degvielas bāze, šķūņi un nojumes sarežģītajām lauksaimniecības mašinām u.c.. Prieks par to, ka arī Garkalnes iecirkņa mehanizatoru kolektīvs bija izlabojis tās kļūdas par kurām saņēma pārmetumus rajona skates reizē. Uzzinājuši, ka Bauskas rajona «Iecavas» mehanizatoru veikums novērtēts augstāk par mūsējo, nolēmām iepazīt viņu darba noslēpumus. Tādēļ inženiertehniskais personāls kopā ar mehanizatoriem devās uz «Iecavu» pieredzes apmaiņas braucienā. Arī tas veicinās mehanizatoru kolektīva darba rosmi un sacensības sparu.

J.Abzalons, kolhoza  "Ādaži" galvenais inženieris mehāniķis 

Tehnikas vērtēšanas komisija pieņem darbu Mangaļu iecirknī

SOLĪTI PRIEKŠĀ
1980.12.27 Darba Balss (Rīgas rajons)
Abzalons, J.

***
PUSOTRU TONNU — NOST! 

Mūsu agrofirmā pērnā gada rudenī atsūtīja izmēģināšanai trīs graudu kombainus «Don-1200». Nepatika nemākulīgi izveidotā hedera pievienošanas sistēma. Mēs pārveidojām nolietotu kombainu CK-5 «Ņiva» par nesmalcinātas zaļbarības pļāvēju, hederu izmantojām no vācu pļāvēja E-280, to piekabinot tieši pie oriģinālās slīpās kameras. Lūk, šo principu gribētu ieteikt «Rostseļmaš» konstruktoriem. Tas ļautu vienkāršot viņu izveidotā hedera konstrukciju, vienlaicīgi samazinot metālietilpību par apmēram 1—1,5 t. Turklāt hedera pievienošanas laiks tiktu samazināts 2—3 reizes. 
 
Ojārs Pļaviņš, agrofirmas «Ādaži» Garkalnes iecirkņa menāniķis 

PUSOTRU TONNU — NOST!
1988.04.30 Lauku Avīze

***
KĀ SMĒRĒ, TĀ IET 

Kur tehnikas remontdarbi nesagādā galvassāpes? Protams, tas var būt tikai «Ādažos». Var jau teikt — ak, ko nu par tiem, viņi jau nepazīst vārdus — mums trūkst tā un mums trūkst šitā. Toties viņi pazīst ko citu. Iegriežoties agrofirmas centra uzņēmumu mehāniskajās darbnīcās (4. attēlā) tās vadītājs Valentīns Grodzs lūdz, lai mēs mirkli uzgaidām ar bildēšanu, jo esot mazliet jāuzslauka grīda. Skatāmies, kur tad ir tie lielie netīrumi, bet nekādi neieraugām. Var jau teikt rekā nu grib pat sīkumos spīdēt . . . Todien vīri gatavoja savus braucamos gaidāmajai traktoru tehniskajai skatei. _Mehanizators V. Strauts teica: tā gluži neesot, ka viņiem tehnika nelūztu, taču paejot viena, divas stundas un vajadzīgā detaļa ir atkal rokā. Kur tad tik ātri? Laikam jau labi sagādnieki esot. Savukārt E. Kumerdans, līkņājot ap savu auklējumu T-150 K, saka pavisam īsi: kā smērē, tā iet. Sagādes dienests patiešām esot savā vietā, apstiprina arī V. Grodzs. Tāpat ir spēcīgs apmaiņas punkta agregātu un rezerves daļu fonds.  Mēs neguļam, viņš saka, mūsu cilvēki strādā pa visu savienību. Sākot jau no augšgala viss ir nostādīts savās vietās. Agroflrmai pārmet, ka izvedam no republikas metālu. - saka priekšsēdētāja vietnieks Ā. Ūdris. Bet kāpēc neskatās, ko mēs ievedam? Piemēram, šo vagu veidotāju KV-4 ieguvām noslēdzot līgumu ar Kijevas mašīnbūvētājiem, mēs viņiem piegādājam izejmateriālu, bet viņi mums pretī agregātus. _ __ _ 

Mehanizators V.Strauts

KV-4

E.Kumerdans

Agrofirmas Centra iecirkņa mehāniskās darbnīcas

KĀ SMĒRĒ, TĀ IET
1990.02.15 Darba Balss (Rīgas rajons)
Kviese, D.
***
Centra iecirkņa traktorists, komjaunietis Nikolajs Kolomijecs
brīvā brīdī pielabo savu «zirgu» — tūlīt būs jāved zaļbarība!