trešdiena, 2021. gada 12. maijs

Gaujas-Baltezera kanāls top gatavs <>

Utaiņu (Utu) kalns. Skats uz Gauja-Mazais Baltezers kanālu un slūžām

Video no YOUTUBE par kanālu un tā atjaunošanas gaitu

2020.g.

Gaujas—Daugavas ūdensceļš ir ūdensceļu sistēma, ko izveidoja kokmateriālu pludināšanai, savienojot Gauju ar Daugavu. 19. un 20. gs. mijā pa Gauju notika intensīva koku pludināšana no kokmateriālu ieguves rajoniem Vidzemē uz Rīgu. Pēdējais posms no Gaujas grīvas līdz Daugavas grīvai pa Rīgas jūras līci bija pats dārgākais un bīstamākais. Šīs problēmas risināšanai tika izveidota Vidzemes ūdensceļu uzlabošanas sabiedrība, kas no 1899. g. līdz 1903. g. izstrādāja un realizēja Gaujas—Daugavas ūdensceļa projektu.

Pirmais tika izbūvēts 3 km garais Gaujas—Baltezera kanāls, kas sākās pie bijušās Remberģu muižas (tagad Strautkalnu ciemats) pie Gaujas un beidzās pie bijušās Alderu muižas Mazajā Baltezerā.

Tālāk ūdensceļš 5,9 km kopgarumā veda pāri Mazajam un Lielajam Baltezeram, kurus savienoja Baltezera kanāls.

Pēc Lielā Baltezera ūdensceļš veda pa 3 km garo, galvenokārt pa bijušā Bukultu strauta gultni izrakto, Juglas kanālu līdz Juglas upei, pa to 2 km līdz Ķīšezeram, 7,5 km pa ezeru un 3,5 km pa Mīlgrāvi un Daugavas atteku līdz Rīgai.

Tā kā Gaujas ūdenslīmenis kanāla atdalīšanās vietā bija par 2-6 m augstāks nekā abos Baltezeros, ūdens teci regulēja ar slūžām. Pie Gaujas bija ierīkotas vārtveida slūžas, bet pie ieejas Mazajā Baltezerā "Stonej" sistēmas slūžas.

20. gs. 60. gados koku pludināšana tika pārtraukta un slūžas laika gaitā sagruva. 1986. g. augšējās slūžas tika izbūvētas no jauna, lai regulētu ūdens pieplūdi Mazajā Baltezerā ūdens ņemšanas mezgla vajadzībām.

Nelielu dokumentālu fragmentu par kanālu iespējams apskatīt 1934. gada filmā Gauja.

Pašlaik dabā kanāls ir atrodams un ūdeņiem bagātos laika posmos tā ūdens līmenis ir ievērojams ļaujot šo kanālu izbraukt ar kanoe laivu. Dabā sastopami tādi industriālā mantojuma elementi kā koka gulšņu grīda fragmentāri kanāla visā garumā, to saturošās kaltās naglas, atsevišķas slūžu izbūves kanāla sākumā pie Gaujas, posmos pa vidu un pie ietekas Mazajā Baltezerā.

2021. gadā tika pabeigta Gaujas—Baltezera kanāla atjaunošana.

2020.g.

Atjaunots Gaujas–Daugavas kanāls Ādažu novadā

Īstenojot projektu, ir samazināti plūdu draudi Ādažu novada teritorijā un palielinājusies dabas teritorijas vērtība, pievilcīgums un produktīva izmantošana Latvijas lauku teritorijās.

Gaujas–Daugavas kanāls pasargās Ādažu novada 290 hektārus (ha) plūdu riska teritoriju no applūšanas, kā arī samazināsies plūdu draudi aptuveni tūkstotim iedzīvotāju Ādažu novada un Garkalnes novados, skaidroja ZM.

Projekta īstenošanas rezultātā Gaujas–Daugavas kanāls pārbūvēts 3,142 km garumā, tai skaitā veicot šādus galvenos darbus:

kanāla rakšana un izraktās grunts izlīdzināšana aptuveni 33 600 kubikmetru apmērā;
grunts sūknēšana no ezera (sedimentācijas daļas padziļināšana), separēšana un nogāde krastā uz atbērtni aptuveni 5100 kubikmetru apmērā;
apauguma novākšana aptuveni 12 ha platībā;
būvju nojaukšana, demontāža aptuveni 1200 kubikmetru apmērā;
kanāla visā garumā (3124 metri) veikta gultnes nostiprinājumu izbūve, t.sk. šķembu bērums 8300 kubikmetru, ģeotekstils 44 400 kvadrātmetru, plastmasas rievpāļi 5500 kvadrātmetru, metāla rievsienas 61 tonna;
pārbūvēts ūdens līmeņa regulators, veikta vītņu tipa pacēlāja ar elektropiedziņu un aizvaru izbūve.

ZM atzīmēja, ka, atjaunojot kanālu, nodrošināta videi draudzīga meliorācijas sistēmas elementa ierīkošana – veikta ezera sedimentācijas daļas pārtīrīšana un esošo nosēdumu izvākšana no ezera, kā arī uzstādīts videi draudzīgs un energoefektīvs apgaismojums. Saglabāti vēsturisko "Stoney" slūžu krastu balsta fragmenti.

Gaujas–Daugavas kanāla atjaunošanas darbi ritēja no 2018. gada jūnija līdz 2021. gada janvārim. Kopējās izmaksas bija 3,37 miljoni eiro, tai skaitā ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 2,87 miljoni eiro un valsts budžeta finansējums 0,5 miljoni eiro.

LSM.lv ziņu redakcija
2021.g. 25.janvāris