ceturtdiena, 2014. gada 30. oktobris

Dzelzceļa tilts pār Gauju #


Dzelzceļa metāla tilts pār Gauju dzelzceļa līnijas Zemitāni-Skulte 30.km. Būvēts 1950.gadā. Tilta kopgarums-220.8 metri























Tilts - slepkava izvedis no pacietības
      
Līgu rokas stiepiena attālumā kursējošie vilcieni neuztrauc, lai nokļūtu Carnikavas pamatskolā no Gaujas ciema, viņa šķērso dzelzceļa tiltu. Līga pa tiltu iet arī ziemā. “Nezinu, kāpēc neizmantoju bezmaksas mēnešbiļeti,” viņa piebilst. Savukārt brīdinājuma zīme ir knapi pamanāma. 

Carnikavas novada pašvaldības vadītāja Daiga Jurēvica vērsusies pie ministru prezidenta Valda Dombrovska, lūdzot rast iespēju palīdzēt izbūvēt gājēju tiltu līdzās ļoti bīstamam dzelzceļa tiltam pār Gauju. 

50 santīmi var izrādīties liktenīgi 

Carnikavas novada Dome pagājušajā nedēļā nosūtījusi atklātu vēstuli ministru prezidentam, Satiksmes ministrijai un va/s “Latvijas dzelzceļš”, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kurā aicina palīdzēt risināt ārkārtas situāciju. Iedzīvotāji, lai šķērsotu Gaujas upi, bieži izmanto dzelzceļa tiltu, kas nav paredzēts gājēju un velosipēdistu kustībai, jo apdraud cilvēku dzīvību.

Tikmēr gājējiem drošais tilts uz Rīgas–Tallinas šosejas atrodas vairāk nekā četrus kilometrus no Carnikavas centra. “Iedzīvotāji, it sevišķi bērni un jaunieši, visbiežāk izvēlas Gaujas upi šķērsot pa dzelzceļa tiltu, kas, viņuprāt, ērtāk lietojams, tomēr bīstams dzīvībai. Pēdējos gados uz šī tilta ir cietuši un bojā gājuši vairāki novada iedzīvotāji,” vēstulē min D. Jurēvica, kura aicina atbalstīt pašvaldību ar finansējumu gājēju tilta izveidei pār Gauju, bet va/s “Latvijas Dzelzceļš” – nodrošināt tās īpašumā esošā dzelzceļa tilta norobežošanu, lai gājējiem un riteņbraucējiem kustība pa dzelzceļa tiltu nebūtu iespējama. Daudzi novada iedzīvotāji nav gatavi maksāt 50 santīmu par vienas pieturas braucienu un tādēļ riskē ar savu veselību un dzīvību, uzskata Domes vadītāja. Pērn jaunieši piekļuvuši elektrificētās līnijas vadiem un ne tikai guva elektrības triecienu, bet arī krita no augstuma un guva smagas traumas, savukārt nule septembrī kāds gājējs guva nopietnus ievainojumus, nespēdams šķērsot tiltu pirms vilciena. Bijuši arī vairāki letāli gadījumi – šķērsojot tiltu, bojā gāja gājējs, kurš izkrita cauri tilta segumam un nositās uz Gaujas ledus. 
Ceļu satiksmes drošības direkcija jau veikusi satiksmes drošības auditu, ierosinot būvēt jaunu upes šķērsojumu no Carnikavas uz Gaujas un Siguļu ciemiem, skaidro Domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. Pašvaldība esot ieguldījusi līdzekļus gājēju un riteņbraucēju tilta un tā pievedceļu tehniskā projekta izstrādē, taču tās rīcībā nav līdzekļu jauna tilta celtniecībai. Piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus līdz šim nav izdevies.

Iedzīvotāji neslēpj pārgalvību 

Carnikavas pamatskolas 7. klases skolniece Krista dzīvo Gaujā un pa tiltu uz skolu Carnikavā nāk ik dienu. Tikai tad, kad ir sniegs un ledus, viņa brauc ar vilcienu. “Ja nāk vilciens, ir jāstāv uz vietas un jāturas pie malas,” Krista zina stāstīt. Meitenei ir vilciena mēnešbiļete, ko apmaksā pašvaldība, tomēr labāk patīk pastaigāties. Viņa iemācījusies vilcienu sarakstu no galvas un cenšas izvairīties uz tilta atrasties vienlaikus ar vilcienu. 
Gaujā dzīvojošais Viktors atzīst, ka viņu tilts nebaida nemaz, arī mazbērniem viņš neliedz pa to pārvietoties. “Tumšajā laikā ejam ar baterijām, nekad nekas nav atgadījies,” saka Viktors. “Vispirms jāceļ dambis augstāk un tad var runāt par gājēju tilta celtniecību,” Viktors ir kritisks pret pašvaldības ieceri.

Savukārt tos, kas šauro tiltu šķērso laikā, kad brauc vilciens, viņš sauc par dulliem pašnāvniekiem. “Kad vakaros te sanāk jaunatne, vilciena mašīnists jau nevar viņus redzēt!” Viktors atzīst, ka pašam arī nācies jaunatni padzenāt prom no bīstamās vietas. Vilcienu kustības sarakstu no galvas iemācījies arī Normunds, lai uz tilta negadītos sastapties ar vilcienu. Viņš novērojis, ka daudzi iedzīvotāji tiltu izmanto, lai nokļūtu darbā Carnikavā. Arī ziemā varot šķērsot tiltu – ja pieturas pie malas, turklāt vējš parasti lielo sniegu nopūšot. Ja gadoties braukt ar velosipēdu, tad visērtāk esot braukt sliedēm pa vidu.

Viegli var pārvērsties par oglīti 

“Latvijas dzelzceļa” sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Antra Birzule RAA norādīja, ka uzņēmums ir izvietojis informējošas zīmes, kas aizliedz gājēju kustību, bet “elektriskās strāvas žogu taču tur neliksim. Vai varbūt apkārt tiltam jāierīko sēta ar vārtiņiem vilcienam?” A.Birzule ir sašutusi par gājēju vieglprātību, riskējot ar savu dzīvību. Turklāt dzelzceļa elektrificētās līnijas vadiem strāvas stiprums pārsniedz 3000 voltu. “No cilvēka, kas piekļuvis šiem vadiem, garantēti pāri paliks tikai oglīte. Mūsu atbildība ir nodrošināt vilcienu kustību, nevis cīnīties ar neprātīgiem cilvēkiem,” sacīja A. Birzule. Savukārt Satiksmes ministrija solīja tuvākajā laikā sniegt atbildi, kā tā reaģēs uz Carnikavas pašvaldības lūgumu sniegt atbalstu finansējuma piesaistē gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei, ņemot vērā patiesi nedrošo situāciju, gājējiem atrodoties uz tilta, kā arī daudzos negadījumus. 
A. Birzule lūdza atgādināt iedzīvotājiem, ka gājēju kustību aizliedzošās zīmes “nav nekāds joks, un pa šo tiltu iet ir ļoti bīstami”. RAA gan novēroja, ka neliela izmēra zīmes uzstādītas ļoti augstu un pirmajā brīdī nemaz nav pamanāmas. 

Raivis Bahšteins
23.11.2011 

































































autors: Lavijas dzelzceļš









 

Carnikavas dzelzceļa tilts iemūžināts pastmarkās

Pastmarka, kurā attēlots tilts pār Gauju Carnikavā.
Pastmarka, kurā attēlots tilts pār Gauju Carnikavā. 


Uzņēmums "Latvijas pasts" klajā laidis pastmarku kopizdevumu, kas veltīts trīs Baltijas valstu dzelzceļa tiltiem, un viens no tiem ir tilts pār Gauju Carnikavā. 

Pastmarku bloka dizaina autors ir igauņu mākslinieks Indreks Ilvess, un katras pastmarkas nominālvērtība ir Ls 0,55, kas atbilst vienkāršas vēstules nosūtīšanai uz Eiropas Savienības valstīm.


Pastmarku bloka tirāža ir 30 000 eksemplāru. Tā kā Dzelzceļa tilti ir Baltijas valstu kopizdevums, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šīs pastmarkas ar vienotu dizainu un vienādā tirāžā tiek izdotas vienā dienā.

Paralēli šim pastmarku blokam Latvijas pasts izdevis atsevišķu pastmarku ar dzelzceļa tiltu Carnikavā – tās nominālvērtība ir Ls 0,35, un par šo summu iespējams pārsūtīt vienkāršu vēstuli Latvijas teritorijā. Pastmarkas tirāža ir 100 000 eksemplāru.


Carnikavas dzelzceļa metāla tilts savieno Carnikavu un Gaujas ciemu. Tas uzbūvēts 1950. gadā, un tā kopējais garums ir 220,8 metri, informē Zane Plone, VAS "Latvijas pasts" sabiedrisko attiecību speciāliste. 

autors: Apriņķis.lv
24.10.2012