Goda lieta — apzinīgs darbs
===========================
citi Izoldes Bebres darbi
===========
Izolde Bebre
( 23.02.1929 - 23.02.2019 )
IZOLDES BEBRES KOLĀŽAS KANDAVĀ
Kad ejam sastapties ar mākslas darbu, mēs vienmēr esam tam iekšēji sagatavoti. Ko meklējam mākslā? Atpūtu. Ierosmi. Baudu. Tiecamies iemantot mieru. Tiecamies iemantot nemieru. Reizēm gribam tikai ņemt un neko nedot pretī, un gadās, ka aizejam, ar Mākslu nesapratušies. Ieguvēji ir tie skatītāji, kuri vēlas dzīvot līdzi mākslas darbam, līdzveidot, līdzdomāt, līdzdzīvot. Tieši šādam skatītājam domāta Izoldes Bebres plastisko kolāžu izstāde Kandavas sovhoztehnikumā. Kā mākslas darba veidošanas paņēmienu kolāžu ieviesuši simbolisti un kubisti, kolāžas tehnikā reizēm strādājis arī Pablo Pikaso līmējot uz audekla krāsainus dažādas formas papīra un auduma gabaliņus, avīžu fragmentus u.c. Izolde Bebre savas domas atklāsmei izmanto krāsainu stiklu, metālu, visbagātīgāko materiālu klāstu. Var teikt, ka pirmā sajūta, ieraugot jebkuru no Izoldes Bebres darbiem, ir pārsteigums. Juceklīgs, reljefs krāsu laukums? Haoss? Skatītājs meklē sakarību. Meklē būtisko. Acenes Veidenbauma portretā. Pletne darbā «Koncentrācijas nometnes uzraugs». Uzrauga seja kā baisi izteiksmīgs fons tam, ko mēs saskatām pēc tam matu šķipsnai, rotas lietām. Un tagad jau skaidri zinām, no kurienes tie nākuši, kam piederējuši. Māksliniece ir atraisījusi asociāciju plūsmu, un skatītāji veido katrs savu sižetu, katrs savu drāmu, pazīstami, sadzīvē redzēti un pat lietoti priekšmeti atgādina gan savu iepriekšējo dzīvi, gan iekļaujas mākslinieces iecerē un pāriet jaunā kvalitātē. Saule virzās gar logiem uz pēcpusdienas pusi, negaidīti iedzirkstas kāda detaļa, mainās sejas portretos. Un mēs aizejam no izstādes, nesot līdzi gan sākotnējo pārsteigumu, gan sevis apzināto spēju sekot mākslinieces domai, gan katra atsevišķa mākslas darba neaizmirstamo iespaidu. Izstāde būs atvērta līdz 6. martam.
1979.02.24 Komunisma Rīts (Tukums)
Zariņa, I.
🎨🎨🎨
Pie māksliniecēm
Patīkami ir ieiet lielā, plašā darbnīcā, bet reizēm ir vēl patīkamāk ieiet mazā istabiņā, kurā dzīvo cilvēks un māksla ciešā draudzībā viens ar otru. Māsas gleznotāja Benita Apine un grafiķe Izolde Bebre strādāja. Uz grīdas novietoti darbi, rokas notrieptas ar krāsu. - Darbi izvietoti gar sienām. Gleznotājas B. Apines portreti: «Skaidrīte Smildziņa», «Sarkanais strēlnieks Valfrīds Pavārs», darbs dabas ainavas. Grafiķes I. Bebres cikli «No zemes›, «Uz sirdsapziņas», «Rētas sirdī». Viss pārskatāms. Bet ko lai dara, ja nav darbnīcas? Dažam tas var likties neiespējami, bet, ja cilvēkam ir tik liela darba mīlestība, neatlaidība, tik daudz nepiepildītu ieceru kā Izoldei Bebrei un Benitai Apinei, tad strādāt var arī nelielajā telpā. Lēni iesākas saruna par viņu mērķiem, darbu. Un manā acu priekšā darbi it kā atdzīvojas. Viena otru papildinādamas, tās spēj aizraut ikvienu sev līdzi mākslas pasaulē. Gleznotāja Benita Apine, ņemdama no dabas tikai skici, rod daudz plašākas iespējas savā darbā ielikt emocijas, pārdzīvojumus, izjūtas, atrast sev īpatnēju tēlojuma valodu, izveidot savu rokrakstu. Katram darbam ir savi krāsu toņi, sava noskaņa, tā, kas pārnes uz skatītāju mākslinieces izjūtas. Labi ir tas, ka cilvēks spēj patstāvīgi skatīties uz dabu un dzīvi. Ar temperamentu un veiklu roku savus darbus darina grafiķe Izolde Bebre. Viņa savus apmeklētājus iepazīstina ar darba tapšanas procesu līdz tam brīdim, kamēr iegūts pirmais novilkums. Viņa veidojusi J.Raiņa, A.Sakses, J.Sudrabkalna, M.Ķempes, Ļ.Tolstoja un daudzu citu portretus.
1969.04.15 Rīgas Balss
Pīlādze, A.
===
