trešdiena, 2017. gada 28. jūnijs

No sējas līdz pļaujai #

























MTS brigāde. Augusts Artūrs Ozoliņš pie stūres / 20.gs. 50.-60 gadi








Saimniecības, kurām nebūs lopbarības trūkuma 
Agr. V. Tomsons 

Sakarā ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem pagājušā ziemā un it sevišķi pavasarī, daudzās saimniecībās lielākā vai mazākā mērā iznīcis āboliņš, un tur paredzams lopbarības trūkums. Tomēr ne visur tas būs vienādi izjūtams. Būs tādas saimniecības, kur lopbarības trūkums patiešām būs liels, bet būs arī tādas, kur šī trūkuma nebūs nemaz. Šoreiz paceļosim pa dažām Ādažu un Inčukalna pagasta saimniecībām. Tās galvenā kārtā visas esošās un bijušās atbalsta saimniecības, kuru īpašnieki sekojuši agronomisko darbinieku norādījumiem savu saimniecību izveidošanā un ienesības celšanā. Apskatīsim, kas tanīs darīts, lai nodrošinātu lopiem labu barību katru gadu kā ziemā, tā vasarā, un kādi šai rīcībai bijuši panākumi. Vispirms iegriezīsimies Ādažu pagasta Piparos.
Ādažu Piparos šogad bija laba āboliņa raža

 Te pavisam 12 slaucamas govis, 5, jaunlopi, 2 zirgi un 1 kumeļš. «Vai tad šogad visām govīm un zirgiem barības iznāks?» — jautāju māju saimniekam J. Puriņam. «Āboliņa šogad būs gan mazāk par vienu trešo daļu, bet to tiesu siena vairāk, un kopsummā barības šogad nebūs mazāk kā pagājušā gadā, varbūt pat vairāk.»

Kā tas panākts? Tādēļ, ka Piparu saimniecībā jau vairākus gadus nesēj tīru āboliņu, bet jauc tam klāt timotiņu un paša izaudzēto pļavu auzeni. Un lai gan āboliņš arī šinī saimniecībā lielāko daļu iznīcis, pāri palikušas piesētās stiebrzāles un devušas apmierinošu siena ražu. Šogad caurmērā no visiem āboliņa laukiem ievākti 8 birkavi siena no pūrvietas. Tā ir laba raža šinī gadā. Saimniecībā pie mājas atrodas arī zāļu purvu pļavas, kuras visas nosusinātas. 6 pūrvietas no tām pārartas un apsētas ar zāļu sēklām. Šīs kultivētās pļavas devušas labu ražu, tāpēc arī lopbarības trūkuma nebūs. «Bet kā tad jūs iztiktu, ja šo jauno pļavu nebūtu un arī āboliņam nebūtu piesētas zāles?» «Tad būtu pavisam slikti, būtu jāizbaro salmi un jāpiepērk dārgā spēkbarība, kā to agrāk darīju,» saka saimnieks un rāda divus lopkopības pārraudzības gada pārskatus. Tanīs redzam, ka 1935./36. gadā gada govs ražojusi caurmērā 206,8 kg sviesta. No visas izēdinātās barības laba siena bijis 21,8% , salmu 3,7%, spēkbarības 29,4%, saknes 15,3%, zaļbarības 4% un ganības 25,8%. 1938./39. gadā turpretī labā siena jau bijis 30% no kopējās barības (salmi vairs nav ēdināti), spēkbarības vairs tikai 14,3%, saknes 17,3%, zaļbarības 8,6% un ganības 29,8%. Caurmēra sviesta raža no šādas rīcības nav vis kritusies, bet pat pieaugusi no 206,8 kg 1935./36. g. uz 209,01 kg pagājušā gadā. Izēdinot vairāk lēto un pašu saimniecībā ražoto barību, mazāk bijis jāiepērk barība no ārienes, un lopkopība devusi lielāku atlikumu. Tā pārskatā redzam, ka 1935/1936. gadā pelnīts no gada govs Ls 184,46, bet 1938./39. gadā Ls 338,98. Turpmāk saimnieks cer pamazām pārart un apsēt visas līdz šim nekultivētās pļavas un tur ierīkot arī daļu ganību aploku, tā pavairojot pēdējo platību. Tad būs iespējams vēl vairāk samazināt piepērkamo spēkbarību, un lopkopība dos vēl lielāku atlikumu. 

Ādažu Zābakos zeme tik smilšaina, ka āboliņš tur nepadodas. 
Vīķauzu siens novērsis lopbarības trūkumu nākošā ziemā 

Tāpēc pēdējos gados to vairs nemaz nesēj. Visu lopbarību iegūst no pļavām, kuras atrodas Gaujas krastos uz samērā nabadzīgas minerālzemes. Šādās pļavās labu siena ražu var iegūt tikai, laiku pa laikam mēslojot ar kūtsmēsliem. To Zābaku saimnieks arī dara. Savas pļavas viņš nomēslo ar kūtsmēsliem pa 4 gadiem reizi un ganības ik pa 3 gadiem (rudenī ganības pārklāj arī ar kartupeļu lakstiem). Bez tam dod arī mākslīgos mēslus. Tā rīkojoties, zāle pļavās aug laba, un barības šogad nebūšot mazāk kā pagājušā gadā. Siena no pirmā pļāvuma ievests 43 vezumi, t. i. taisni tikpat, kā gadu iepriekš, bet atālu saimnieks cer ievākt pat labāku. Saražotās barības līdzšinējām 8 govīm un 2 zirgiem būšot par daudz, tādēļ 2 govis rudenī piepirkšot. Lai saražotu vairāk kūtsmēslu un to pietiktu ne tikai tīrumu mēslošanai, bet arī zālājiem, pakaišiem izlieto visus salmus un katru gadu arī ap 15 kubikasu kūdras. Šāds kūdras daudzums arī šogad saražots ar pašas saimniecības darba spēku. Bez tam jāpiezīmē, ka rudziem kūtsmēslus nedod, bet tos sēj lupīnas zaļmēslojumā, iegūstot labas ražas. Ādažu Katlapmiķeļu kopplatība 81 pūrvieta, no tā starpgabala pļavas 35 pūrvietas. Pie mājas visa zeme viegla smilts, kur zāle un labības ātri izdeg. Līdz šim lopbarības arī vienmēr trūcis. Bet tagad, kad sākts kultivēt starpgabalu, ierīkojot tur labas pļavas (daļā zemes sēj arī labības), par lopbarības trūkumu vairs nav jāžēlojas. Labos panākumus vēro daudzie kaimiņi; arī tie pārar savus zemes gabalus un pārvērš tos par kultivētām pļavām. Un arī tiem drīz vien labas lopbarības būs diezgan. Ādažu Dzidrumos saimnieka pašreiz nav mājās. Jautāta, vai viņiem lopbarības pietiks, vecā māte atbild: «Visapkārt jau sūdzas gan, ka slikti būšot, bet mums šogad būs vēl vairāk kā agrāk.» Šīs saimniecības apstākļi ļoti līdzīgi iepriekšējai. Arī te saimnieks nav paļāvies uz āboliņu vien, bet kultivējis mazražīgos zāļu purvus, pārvēršot tos par labiem zālājiem. Inčukalna Ozolniekos āboliņš šogad stipri cietis. Savākta tikai ceturtā daļa no agrāko gadu ražas. Tomēr šogad pirmo reizi nopļauta 5 pūrvietas lielā kultivētā pļava, kas devusi 10 birkavu lielu siena ražu no pūrvietas un sola arī labu atālu. Sienā nopļautas arī 5 pūrvietas vīķauzu mistra, kas bija kā virsaugs pavasarī jaunsētai pļavai. Tādēļ arī te barības šogad būs diezgan saimniecības 8 slaucamām govīm, 2 zirgiem un 2 kumeļiem. Lai būtu sēklas, ar ko apsēt vēl jaunas kultivēto zālāju platības, Ozolniekos tās nepērk par naudu, bet izaudzē paši savā saimniecībā. Šogad ievāks pļavu auzenes un timotiņa sēklu. Ozolnieku ganībās zāles šogad netrūka. «Tas tāpēc, ka ganības mēsloju ne tikai ar mākslīgiem mēsliem, bet dodu arī kūtsmēslus, kartupeļu lakstus un vircu. Viskarstākā laikā dažos aplokos zāle sāka izdegt, bet kur bija pagājušā gadā doti kūtsmēsli, kartupeļu laksti vai arī virca lieta, tur tā necieta nemaz un auga labi,» stāsta Ozolnieku saimnieks A. Ozoliņš. Lai kūtsmēslu saimniecībā būtu vairāk, katru gadu kūtī izkaisa 10—12 kubikasu kūdras pakaišu. Vēl kāda saimniecība Krimuldas pagastā. Tur arī āboliņš galīgi iznīcis. Tomēr saimnieks dzīvi sekojis LLK norādījumiem gan lauksaimniecības žurnālos, gan radiofonā un pielicis visus spēkus, lai lopbarības trūkumu mazinātu. Izkaltušo āboliņu laikus izaris un daļā iesējis vīķauzas, kas nopļautas sienā. Vienā gabalā iestādīti kartupeļi un vēl pēc Jāņiem kacenu kāposti. Pēdējie ļaus ievērojami saīsināt ziemas barības izēdināšanas laiku. Iesēti arī Jāņu rudzi rudens zaļbarībai. Tomēr ar visu to vien nepietikšot, vajadzēšot izēdināt arī vasarāju salmus. Lai nemazinātu pakaišu daudzumu, ir padomāts arī par kūdras pakaišiem. Inčukalna Aizupēs no 6 pūrvietām āboliņa ievākti 26 birkavi siena, t. i. tikai 4 birkavi no pūrvietas. Arī pļavās, kuru lielākā daļa vēl nekultivēta, nekas labs nav uzaudzis. Laba zāle bijusi tikai jaunsētā pļavā, kur ievākti 14 birkavi no pūrvietas. Bet tādas pļavas ir tikai viena pūrvieta. Pagājušā gadā ievākti pavisam 160 birkavi labas barības, bet šogad pat 100 nebūšot. «Jā, ja būtu sācis pļavas kultivēt gadu agrāk, tad gan šogad būtu gudrs,» saka Aizupju saimnieks Stūrītis. «Un ko tad darīsit, lai lopus izmitinātu?» — «Šo ziemu būs jāizbaro arī salmi. Kartupeļi ar sola labu ražu.» Lai netrūktu pakaišu, saimnieks sagriezis 10 kubikasis pakaišu kūdras, kas aizstās salmus. Iesētas arī vīķauzas, kas zaļas nopļautas un izžāvētas sienā. Redzam, ka saimnieks ir daudz gādājis, lai lopbarības trūkumu mazinātu. Un ja vēl šogad lopbarības būs mazāk, tad uz priekšu gan nē, jo nākošā pavasarī paredzēts apsēt zem vīķauzām 6 pūrvietas jaunu pļavu, kas jau sēšanas gadā dos labu ražu. Šinī pavasarī jaunais āboliņš apsēts kopā ar timotiņu un pļavu auzeni un sēklas ieecētas. Strādāsim arī mēs tā, lai uz priekšu vairs lopbarības netrūktu!

* Sētā un Druvā / 31.08.1939
***



















FORTSCHRITT— TAS IR PROGRESS

Ulda Šņores vadītais graudu kombains, no tāluma raugoties, uzreiz izšķirams no pārējām mašīnām. Līgani tas vago «Ādažu» laukus, bunkurā krājot lielu ražu. Un tikai tad, kad kombains izdara kārtējo pagriezienu uz korpusa var izlasīt: — 500. VDR kombains Padomju Savienībā. Nesen šo mašīnu rūpnīcas pārstāvji nodeva «Ādažu» slavenā kombainiera rīcībā.  Mēs jau sen kopš draudzējamies ar Latvijas zemkopjiem, teica rūpnīcas «Fortschritt» direktora vietnieks Johens Austs.  Priecājamies, ka mūsu tehnika sevi pieteikusi labi, bet tai pašā laikā jūtīgi uzklausām mums, ražotājiem, adresētās piezīmes, cenšamies ievērot visas mūsu klientu vēlmes. Bet šo kombainu izlēmām nodot agrofirmai «Ādaži» ne jau gadījuma pēc. Šī spēcīgā, daudznozaru saimniecība visuzskatāmākais lauksaimniecības progresa paraugs. Un kur gan citur ja ne šeit strādāt ar pašu mūsdienīgāko tehniku. Nākotnē mēs domājam ar «Ādažiem» sadarboties nopietnāk, lai dotu jo lielāku ieguldījumu draudzības nostiprināšanā starp mūsu tautām. 

J. Šabads, preses grupas vadītājs 
* Darba Balss / 23.08.1986
***




RUDZU DRUVA VILNI VEĻ
Vai gatavi sākt?
Reids

Kolhozs «Ādaži» ir viena no tām saimniecībām, kura apsējās samērā laikus. Kuplas briest arī ziemāju druvas. Nav tālu diena, kad būs jāsāk pļaut. Ražas novākšanas inventāra mums ir daudz un gandrīz viss jau laikus tika nogādāts remontam. Tomēr pašreiz jāatzīstas, ka daudz kas vēl nav kārtībā, saka mehāniskās darbnīcas vadītājs Agris Zirnis. Gan plašajā darbnīcā, gan pie tās stāv kūlīšu sējēji, labības pļaujmašīnas, zirgu grābekļi, dažādi kombaini, kuļmašīnas un daudz citas tehnikas. To prasmīgi izmantojot, laukus var novākt ātri. Labi un viegli, tikai tai visai jābūt savlaicīgi sagatavotai. Bet izrādās, līdz šodienai pilnīgi kārtībā vēl nav nekā. Dodiet kādu darbu gribat, mūsu Krauja ar to tiks galā. Viņš katrai mašīnai prot «ārstēt» vissmagāko slimību, par darba biedru stāsta mehāniskās darbnīcas strādnieki. Par to var tikai priecāties, bet ādažniekiem ražas novākšanas inventāra remonta pašreizējie tempi ir pārāk gausi. Un tas ir loti slikti. Valdei steidzīgi jāceļ trauksme, jādod komanda ,lai iegādātos vajadzīgās rezerves daļas un bagāto tehniku paspētu laikus sagatavot.

Reidā piedalījās: kolhoza «Ādaži» partijas pirmorganizācijas sekretārs A. Turins
* Darba Balss / 24.06.1962
***









































Vakar Ādažu pagasta zemnieki virs plāna nodeva 9 t labības Jau 5. augustā Ādažu pagastā sāka dūkt kuļam mašīnas, bet dienu vēlāk Ādažu ciema zemnieki ar labības vezumiem jau brauca uz Rīgas labības sabērtuvēm. Pēc pāris dienām kuļam mašīnas dūca arī Carnikavas, Garkalnes un Berģu ciemā. Četras kuļammašīnas katru dienu izkūla ap 15 tonnas. Tāds kulšanas temps bija tomēr par mazu. Tad kuļmašīnas vadītājs S.Daģis vairākās saimniecībās sāka kult arī naktīs. Nu izkultās labības tonnu skaits strauji pieauga, jo arī pārējie kuļammašīnu vadītāji sāka praktizēt kulšanu naktīs. Jau pirmajās kulšanas dienās sāka piegādāt labību valstij, bet sākumā dienas piegādes grafiku neizpildīja, jo bija grūtības ar transportu. Lai tās novērstu, pēc izpildkomitejas priekšsēdētāja b. Krēsliņa iniciatīvas noorganizēja izkultās labības transportu uz valsts  noliktavām ar automašīnām. 
Ar to labības piegāde jūtami uzlabojās. Tā strādājot, jau 9. septembrī Ādažu pagasta zemnieki izpildīja labības piegādes gada plānu. Bet arī tad ādažnieki labības piegādi valstij nepārtrauca: līdz vakardienai viņi valsts labības sabērtuvēs iebēra 9 tonnas graudu virs plāna. 

A. Vārpa   
Vakar Ādažu pagasta zemnieki virs plāna nodeva 9 t labības  
1947.09.11 Padomju Jaunatne  
***