A Kaula uzruna Ādažu vidusskolu atklājot / 1986.g. <>

* Darba Balss / 09.09.1986

Runu teic Sociālistiskā Darba Varonis, 

kolhoza "Ādaži" priekšsēdētājs Alberts Kauls.

no kreisās:  LKP rajona komitejas pirmais sekretārs V.Šterns, Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks  L.Bartkevičs, runu teic  Sociālistiskā Darba Varonis, kolhoza Ādaži priekšsēdētājs A.Kauls

📀📀📀📀📀📀📀📀📀📀

Pamatakmens kompleksam

Šī rudens diena Rīgas rajona Ādažu ciemā atnāca saulaina un prieka pilna. Tā nākamās vidusskolas būvlaukumā pulcināja kolhoza «Ādaži» vadītājus, skolotājus, skolēnus un viņu vecākus, kolhozniekus un viesus, lai kopīgi ieliktu pamatakmeni jaunajai celtnei, ko saimniecības ļaudis apņēmušies pabeigt nākamajā piecgadē. Rīgas rajona Izpildkomitejas priekšsēdētājs Egons Kalnciems un kolhoza priekšsēdētājs Alberts Kauls, uzrunājot klātesošos, norādīja, ka uzceļot skolu kompleksu jaunajai ādažnieku paaudzei būs visas iespējas apgūt ne tikai dziļas zināšanas, bet arī veidoties par profesionāli sagatavotiem darba cilvēkiem. Vidusskolas kompleksā paredzēts uzcelt trīs mācību korpusus, kur atbilstoši skolēnu vecuma īpatnībām varēs izvietoties 38 klases ar 1300 audzēkņiem. Viņu rīcībā būs ne tikai labiekārtoti kabineti, bet arī aktu, sporta un ēdamzāles, divi peldbaseini, šautuve, skolas stadions ar tribīnēm, piemērotas telpas pulciņu un sekciju nodarbībām. Paredzēts skolā iekārtot mācību televīzijas centru, novadpētniecības muzeju, observatoriju. Lai audzēkņi apgūtu specialitāti noteiktā ražošanas nozarē, līdzās skolai izveidos darbaudzināšanas un profesionālās sagatavošanas centru, kurā vecāko klašu skolēni pēc izvēles varēs apgūt vienu no daudzajām specialitātēm, kas nepieciešamas kolhoza saimnieciskajā ražošanā. Kompleksā iekļausies arī labiekārtota kopmītne. Jaunā vidusskola iezīmēs būtiskas pārmaiņas ne tikai izglītībā, bet arī kultūras, sporta un sadzīves jautājumu risinājumā Ādažu ciemā.

J. Tikmers, celtniecības direkcijas vadītājs

Cīņa, Nr.211 (14.09.1984)

 Ādažu vidusskolas pamatakmens ielikšana / 1984.g.

Šo vēstījumu nākamajām paaudzēm ieliks jaunbūves pamatos.

Domājot par nākamību 

Zinību diena Ādažu ciemā atnāca saulaina un prieka pilna. Tā pulcināja svinīgajā mītiņā nākamās vidusskolas būvlaukumā kolhoza «Ādaži» vadītājus. skolotājus, skolēnus un viņu vecākus, kolhozniekus un viesus. Kopīgi ielika pamatakmeni jaunceltnei, ko saimniecības celtnieki apņēmušies uzbūvēt 12. piecgadē. Rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs Egons Kalnciems un kolhoza valdes priekšsēdētājs Alberts Kauls, uzrunājot klātesošos, norādīja, ka uzceļot skolas kompleksu jaunajai ādažnieku paaudzei būs visas iespējas apgūt ne tikai dziļas zināšanas, izkopt talantus, bet arī veidoties par politehniski izglītotiem un profesionāli sagatavotiem darba cilvēkiem. Jaunā vidusskola izprojektēta, ievērojot jaunatnes audzināšanas uzdevumus, ko izvirza vispārizglītojošo un profesionālo skolu reforma un izpratne, ka sekmīga mācību un audzināšanas darba rezultātus var nodrošināt tikai optimāli darba apstākļi kā skolēniem, tā pedagogiem. Vidusskolas kompleksā paredzēts uzcelt trīs mācību korpusus, kur atbilstoši skolēnu vecumam varēs izvietoties 38 klases ar 1300 audzēkņiem. Viņu rīcībā būs ne tikai labiekārtoti mācību kabineti, bet arī aktu, sporta un ēdamzāles, divi peldbaseini, šautuve, stadions ar tribīnēm, piemērotas telpas pulciņu un sekciju nodarbībām. Paredzēts skolā iekārtot mācību televīzijas centru, novadpētniecības muzeju, observatoriju. Padomju skola izvirza par darbības mērķi katrā skolēnā izkopt darba mīlestību, disciplīnu, sagatavot viņu ražošanas darbam noteiktā specialitātē. Tādam nolūkam blakus skolai izveidos darbaudzināšanas un profesionālās sagatavošanas centru, kurā vecāko klašu audzēkņi pēc izvēles varēs apgūt vienu no 8 — 10 specialitātēm, kas nepieciešamas kolhoza ražošanā. Kompleksā iekļausies arī labiekārtota kopmītnc 80 vietām. Droši var teikt, ka jaunās vidusskolas mērķtiecīgais un vispusīgais plānojums pavērs visas iespējas pedagogu kolektīvam kopā ar ģimenes un sabiedrības aktīvu atbalstu veidot jauno sociālistiskās sabiedrības pilsoni par vispusīgi un harmoniski attīstītu personību. Jaunā vidusskola iezīmēs būtiskas labvēlīgas izmaiņas ne tikai izglītībā, bet arī kultūras, sporta un sadzīves jautājumu risinājumā Ādažu ciemā.  

 celtniecības direkcijas vadītājs J. Tikmers,

* Darba Balss / 06.09.1984

* Darba Balss / 06.09.1984

BŪS LAIKĀ 

Būs. Nebūs. Tā pavasarī šaubīdamies spriedelēja gan garāmgājēji, gan astoņgadīgās skolas skolēni. Jūs redzēsit, būvdarbi ieilgs kā tas parasti notiek. Kurpe jau nespiež,  mēļoja šaubīgie.

Turpretī kolhoza celtnieki Ādažu vidusskolas būvlaukumā centās, strādāja, cik spēka un darīja, ko varēja. Cita pēc citas pienāca būvmateriālu kravas. Tās tūlīt lika lietā. Rūca traktors. Metinot un materiālus griežot, šķīda ugunīgas dzirkstis. Knābjus grozīja celtņi. Vēlāk valodas iegriezās citos vējos, varbūt paspēs. Šaubas vēl gailēja, redzot mērniekus jaunā ceļa apveidus spraužot. Katram zināms materiāla deficīts pastāv. Kļūdas projekta dokumentācijā un plānošanā arī. Darbu vadītāji un meistari cīnās ar «pārejošām» grūtībām un uzvar tās. Ik dienu, ik stundu. Ja no rīta metāls celtniecības materiālu noliktavā ienāk, vakarā tas izstrādājumu veidā, svaigi krāsots, jau atrodas jaunbūvē. Bieži vedamie materiāli, noliktavu nesasnieguši, nonāk nestandarta iekārtu cehā tūlītējai izmantošanai. Celtniecībā pagaidām vēl bez šturmēšanas neiztiek. Palīdz visas saimniecības nozares. Sūta cilvēkus, izlīdz ar mehānismiem. Taisa būvdetaļas un to sastāvdaļas. Vētrainie strīdi un šaubas pamazām rimst. Pašlaik vīri pārliecināti - būs laikā. Celtnieki jaunās Ādažu vidusskolas pirmo kārtu jau sola nodot 25. augustā. Ciema astoņgadīgās skolas audzēkņi 1. septembrī kopā ar devīto klasi varēs sākt jauno mācību gadu jaunbūvē. Pārvietots ap 20 000 m 3 grunts. Iesākta apkārtnes labiekārtošana.

Palīgdarbos katru dienu piedalās apmēram 30 talcinieku. Organizēti divreiz strādājuši kādreizējie frontinieki. Skolotāji aicina  audzēkņu vecākus piedalīties mācību kabinetu iekārtošanā. Dažas reizes nedēļā autoru grupas projekta īstenošanu pārlūko arhitekts Vitālijs Fjodorovs. Negludumus dokumentos un kļūdas līdzina celtniecības iecirkņa vadītājs Viktors Puriņš un galvenais inženieris Aivars Smildziņš. Līdz pirmajam starpfinišam vēl atlikušas pāris nedēļas. Elektrības apakšstacija sakārtota nodošanai. Ūdens apgāde nodrošināta. Telefona kabelis pievienots. Mēģina darbināt tvaika katlus un ūdenssildītājus. Ceļi izbūvēti pilnīgi. Gaida ierodamies asfalta seguma licējus. Lietus ūdens kanalizācija pabeigta. Buldozers žvadzina kāpurķēdes vietā, kur atradīsies notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas dīķi. Ik dienas strādā dažādu tautību 270 celtnieki: mūrnieki, betonētāji, grīdu licēji, elektriķi, namdari, metinātāji, atslēdznieki, dažādu mašīnu mašīnisti, krāsotāji un mēbeļnieki no «Podniekiem». Pagarinātajā maiņā paliks 185. 

Rīt celsim tornī observatorijas kupolu, lepojas atslēdznieks Jānis Dreģis. Bērniem saprotamāks kļūs «debessjums». Pirmoreiz mūsu republikas skolā būs sava astronomiskā observatorija. Skolēni praktiski iepazīsies ar astronomiskām problēmām un debess mehāniku. Vēros zemes mākslīgos pavadoņus un kosmiskās stacijas. Uzmanīs plankumus uz saules un magnētiskās vētras. Kupolu būvē nestandarta iekārtu iecirkņa vīri. Fotogrāfs iemūžinājis metinātāju Aleksandru Jevdokimenko (attēlā). Viņš ir centīgs, uzņēmīgs un allaž tiecas uz mērķi. Tas ir pirmais kupols, ko dzīvē redzu. Darba zīmējumi visai nepilnīgi. Labi, ka bieži blakām atrodas skolotājs un padomdevējs V. Kudaba. Mēs pārī ar Vasiliju Potapenko sametinājām dzelžus trīs nedēļās, strādādami pat vienpadsmit stundu dienā, apstākļi spiež. Skārdnieki apjumj ar vara skārdu. Kupolu varēs tālu redzēt, Aleksandrs pabeidz domu. Visatbildīgākais iecirknis uzticēts vecākajam darbu vadītājam Jānim Mačukānam. Kopējā ritmā iekļāvušies 80 vīri. Citu kļūmes tiek rūpīgi «nomaskētas». Tas krāsotāju un apdarnieku pienākums. Šai nozarē katrs strādnieks ir mazliet mākslinieks. Tomēr, tomēr . . . darbdiena ir par garu. Varbūt turpmāk varētu ieviest divmaiņu darbu? Vasarā tas nebūtu nekas briesmīgs. Kopējā atdeve palielinātos, vīri spriež. Par to tiek domāts. Kaut ko darīsim nākošgad,  punktu pieliek G. Ezis.

 H. Jurčenoks, saimniecības preses grupas loceklis

* Darba Balss / 19.08.1986

Aleksandrs Jevdakimenko

===

Ādažu vidusskolas atklāšana / himnas, atslēgas pasniegšana / 1986.g. <>

LIELA, BALTA UN KALNĀ

Ceļš ir tāpēc, lai nokļūtu šeit... Tāda izjūta rodas, no attāluma jauno Ādažu vidusskolu ieraugot. Centrā apziņa vairāk nostiprinās, ja esi observatorijas torņa laukumiņā un vēro apkārtni: taciņas, ceļi un šoseja stīdz pretī skolai, savijoties pie tās kā mezglā. Nav svarīgi, vai ģeogrāfiski vidusskola ir vai nav Ādažu viducī, vienalga, tā nes sevī mūsu tautā tradicionālo priekšstatu par skolu kā galveno ēku apvidū. Šādus iespaidus nerada nejaušība. Tos paredzējuši skolas projekta autori Ilga Alsiņa un Vitālijs Fjodorovs, bet ieceri realizē Rīgas rajona agrofirma «Ādaži». Skolas celtniecība ir firmas vadības iniciatīva, un firma pati arī ceļ, kaut, protams Izglītības ministrija celtniecību finansē tajās līdzekļu robežās, kuras pieļauj šāda profila ēku būve. Taču jau tagad (kaut uzcelta tikai pirmā kārta, bet tādas pavisam ir trīs) ir redzams, ka Ādažos tapusi skaistākā, mūsdienīgākā un, protams, dārgākā skola. Tomēr, kā saka, tā ir pašu ādažnieku darīšana, ko un cik viņi likuši klāt. Pagaidām Latvijā nav precedenta šādai kompleksai skolai. Tā projektēta atbilstoši skolu reformas prasībām. Pagaidām visa kompleksa vēl nav, taču celtniecība rit strauji. Firmas priekšsēdētājs Alberts Kauls: — Skolā mācās tikai trešā daļa kolhoznieku bērnu, pārējie ir dažādu citu ļaužu, kas dzīvo skolas tuvumā. Mēs tagad nododam skolu pedagogiem, cerot, ka viņi un skolēni saglabās ēku tās pirmatnējā skaistumā, pratīs iemācīt cienīt cita darbu, novērtēs līdzekļus, kurus viņiem atvēlējusi gan valsts, gan mūsu saimniecība. Pie skolas, kur zāliena vidū stāv ozols, mēs gribam uzcelt pieminekli Krišjānim Baronam. Lai skolēni mācās cienīt savas tautas tradīcijas, kultūru, gara mantas, lai zina tautasdziesmas, lai izjūt piederību savai zemei un atbildību par to. Kad skola būs pilnībā gatava, viens no četriem korpusiem tiks izmantots darbaudzināšanai. Faktiski ādažniekiem būs sava iekšējā profesionāli tehniskā skola ar plašām garāžām un darbnīcām. Skola izpildīs kolhoza sociālo pasūtījumu: skolēni apgūs apmēram desmit specialitātes, kuras visvairāk nepieciešamas saimniecībai. Audzēkņi iegūs profesijas, kas noderēs lauksaimniecībā, celtniecībā, sadzīves pakalpojumu sfērā, dažādo palīgnozaru cehos. Tas nebūt nenozīmē, ka Ādažos neizaugs inteliģence, tomēr tie, kuri pēc vidusskolas neies tālāk mācīties vai darīs to neklātienē, būs sagatavoti darbam. Konkrētam, vajadzīgam, iepazītam. Pedagogi visvairāk priecājas par lieliski projektēto un uzcelto galveno vienību — kabinetklasi. Tā sastāv no trim telpām: auditorijas, laboratorijas un mācību līdzekļu glabātavas. Interesi izraisa skolas observatorija. Zvaigznes ir ne tikai romantika. Zvaigznēs raudzīties un to noslēpumus pārzināt ir divdesmitā gadsimta cilvēka prestiža lieta. Ādažniekiem ir arī savs skaitļošanas centrs, kura bankā glabāsies ziņas par skolēnu no pirmās līdz vienpadsmitajai klasei. Šāda socioloģiskā personības karte palīdzēs ne tikai audzinātājam, bet arī jaunietim objektīvi novērtēt pašam sevi nākamās profesijas izvēlei. Gan skaitļošanas centra, gan televīzijas centra darbu skolā palīdzēs uzsākt kolhoza speciālisti, jo viņiem ir pieredze. Ādažu skola ir loģisks bērnu dārza turpinājums visplašākajā nozīmē: gan ar gaumi ēku izveidē, iekārtojumā, gan ar kopīgu audzināšanas darbu galvenajos virzienos. Abās iestādēs ir optimāli apstākļi personības veidošanai. Piemēram, visi bērnudārza audzēkņi ir labi peldētpratēji. Skolā šo māku vairāk nostiprinās nodarbībās divos peldbaseinos. Viens mazāks — iesācējiem, otrs, divdesmitpiecmetrīgs, tiem, kuriem peldēšana ir iemīļots sporta veids.
Skolā aktu zāle paredzēta 800 vietām. Skatuve neatšķirsies no tām, uz kurām strādā labākie Latvijas profesionālie teātri. Nepieciešamības gadījuma aktu zāli savienos ar sporta zāli, kuras izmēri būs 48X24 metri Pēc kompleksa pabeigšanas Ādažu vidusskolā mācīsies jau 1300 bērnu. Vēl paliek daudzas nenosauktas telpas, piemēram, zāles koriģējošajai vingrošanai, simpātiskais skolas centrs, kurš neapšaubāmi ir arhitektoniska veiksme: ar milzīgu gaismas kupolu griestos un iekšējo balkonu. Centrs reizē ir sapulcēšanās vieta un reizē — iespēja atpūsties. Ādažu vidusskolas pedagogi, šo mācību gadu uzsākot, ieguvuši principiāli jauna stila skolu. Un nekādi vārdi par skolotāja prestiža celšanas nepieciešamību nepārliecina tā, kā to izdara jauna, skaista, moderna skola, kuras atslēgu šogad celtnieki nodevuši skolas kolektīvam.

LIELA, BALTA UN KALNĀ
1986.10.09 Dzimtenes Balss
V. Pētersone

 

==

J.Tikmera uzruna Ādažu vidusskolas atklāšanā / 1986.g. <>

* Darba Balss / 30.08.1986

* Darba Balss / 30.08.1986

===