sestdiena, 2018. gada 30. jūnijs

Dejotprieks #





















































Jānis Ostrovskis


* * *



2. jūlijā Ādažos, Līgo laukumā plkst. 20.00 notiks deju lielkoncerts "Saule grieza zelta riņķi Gaujas loku pagalmā", kurā piedalīsies visi Ādažu Kultūras centra deju kolektīvi ("Sprigulis", "Sprigulītis", "Dzirksts", "Dēka", "Sānsolītis").





Lielkoncertā uzstāsies arī viesi – deju ansamblis "Pērkons" no Rīgas un deju kolektīvs "Sumunda" no Ogres novada, lai kopīgi svinētu vasaras vidu un dejā izdejotu Saules ceļu.

Deju koncerta noslēgumā plkst. 22.00 būs balle ar grupu "Lustīgais Blūmīzers" līdz pat plkst. 2.00 no rīta.

Koncerts tiek rīkots par godu Saulei un arī skaistajai upei Gaujai, lai atgādinātu, ka Gauja savus lokus met ne tikai Siguldā un Cēsīs, bet arī Ādažos.

"Reta ir tāda tautu deja, kurā dejotāji neizdejotu Saules simbolu – apli. Saule nes gaismu, dod prieku un dzīvību, un tikpat dzīvespriecīgs koncerts gaidāms arī Ādažos," stāsta Ādažu Kultūras centra pasākumu organizatore Elžbeta Bukovska.

Autors Apriņķis.lv
* NRA / 2.07.2016



06.05.2017
Santa Zirne, Dita Grīnberga, Evita Bondere, Zita Zirne, Jana Savicka, Ilva Vairoga, Linda Lancmane, Baiba Vēvere, Gunita Mieru un Kerija Vilcāne 
 Ādažu Kultūras centrs.
 



Ādažu «Sprigulītis» nosvinēja pusgadsimta jubileju


 









sestdiena, 2018. gada 16. jūnijs

Līgo, Līgo ... #



Līgo vakars 2010



Līgo vakars 2010










Pie Kultūras nama
 
Pēteris Balzāns
 






 no kreisās: Ieva Roze, Liāna Pumpure, Pēteris Balzāns

Cēsu Tautas teātris Līgo laukumā / 2003.g.





no kreisās: Maija Drunka, Anita Kleinberga


Šos nacionālos ieguvumus tomēr visai jūtami aptumšoja sīkais un padomju tautas nesatricināmās vienības apstākļos politiski neievērojamais fakts, ka Maskavas vietvaldis Rīgā, Arvīds Janovičs Pelše, pēc Berklava buržuāziski nacionālistiskās kliķes drausmo ļaundarību atmaskošanas bija aizliedzis svinēt pļēgurīgos pagānu svētkus Jāņus. Miliči Jūrmalā centās izspārdīt Jāņu ugunsgrēkus, kamēr neapzinīgās, no pagātnes sārņiem līdz galam vaļā netikušās masas nebēdnīgi dziedāja:
Beidzot atmaskota tika
Veco Jāņu romantika.
Izrādās, ka mūsu senči
Bija dzērāji un plenči.

Vēstures zinātņu kandidāts, Mākslas akadēmijas docents Cielavs, 1961. gada jūnija sākumā «Cīņas» redakcijai pat iesniedza dziļi zinisku rakstu, kur aprādīja, ka Jāņu svinēšana ne vien pazemina komūnisma cēlāju darba ražīgumu (alus dzeršanas ļaundabīgās sekas), bet šī kaitnieciskā dzēriena ražošanai tiek patērēts arī vērtīgs produkts – mieži, kas nepieciešami cūkkopības plānveidīgai attīstībai komūnistiskās sabiedrības tiešas uzcelsmes etapā. «Cīņas» tā laika redaktors, kādreizējais Valkas LSDSP domnieka dēls Ilmārs Īverts šo vērtīgo, zinātniskām atziņām pārbagāto rakstu lika nolasīt redakcijas partijas sapulcē. LKP publicistiskā rupora darboņi to noklausījās ar drūmu klusēšanu. Raksts tā arī neieraudzīja dienas gaismu.
Miežu izniekošanas apkaŗotājs, vēstures zinātņu kandidāts Cielavs bija nokļuvis morālā izolācijā. Taisnību sakot, tikpat neapskaužamā stāvoklī atradās arī šī cūkkopības aizgādņa idejiskais iedvesmotājs Arvīds Pelše. Pat Latvijas KGB un, šķiet, arī šīs «partijai mūžam uzticamās» organizācijas Maskavas Centra uztverē Jāņu aizliegums tika uzskatīts par veltu, nelietīgu «letiņu nacionālā kaķīša» raustīšanu aiz astes. Ar KGB majora Bernharda Borga svētību arī skaudrajā 1961. gadā «Dzimtenes Balss» spēja izdot savu «Līgo» numuru.
Ugunskuru izspārdīšanu tas, protams, netraucēja, jo kultūras sakaru avīzīte taču iznāca dziļā padomju «pagrīdē».

*Imants Lešinskis. Kalpības gadi