Kellogg fabrika Ādažos / Kimmel un citi <>

Veiksmīga diena sākas ar veselīgām brokastīm

Pirms vairāk nekā 100 gadiem ASV Mičiganas štata ārsts G.H.Kellogs radīja veselīgu un viegli pagatavojamu ēdienu tolaik grūti pārstrādājamā un taukvielām pārbagātā uztura vietā. Kopā ar savu brāli, sanatorijas direktoru, viņš nodibināja firmu, kas ļāva īstenot ideju par vieglu, garšīgu un veselīgu kukurūzas pārslu ražošanu. Sākumā pārslas tika ieviestas sanatorijas ēdienkartē. Pacienti atzina, ka tas ir garšīgs un veselīgs ēdiens! Vēsts par Kellogg's kukurūzas pārslām ātri aplidoja Ameriku. Turpmākajos 40 gados pie rūpnīcas izveidojās centrs, kas nodarbojās ar zinātniskiem pētījumiem un produkcijas izstrādi. Tagad Kellogg's brokastis popularitātes ziņā ieņem pirmo vietu pasaulē un tiek uzskatītas par veselīgāko un visātrāk pagatavojamo ēdienu. Šobrīd Kellogg's ražo aptuveni 30 dažādus sauso brokastu veidus no kukurūzas, kviešiem, auzām un rīsiem, kurus realizē 150 pasaules valstīs. Tos dažādo piedevas rieksti, rozīnes, šokolāde utt. Latvijā pašlaik nopērkams vispopulārākais sabiedrības Kellogg's izstrādājums Corn Flakes.' Pagaidām (līdz rūpnīcas atklāšanai Latvijā) glīti noformētās pakas ievestas no Vācijas, kurā atrodas Kellogg's filiāle. Taču drīz sāks darboties rūpnīca arī pie mums Ādažos. 

Kellogg's

Sākumā tur ražos Corn Flakes. Izejvielu lielāko daļu importēs no ārzemēm, lai garantētu produkta ekoloģisko tīrību. Populārākais Kellogg's izstrādājums Corn Flakes pagatavots no augstvērtīgu šķirņu kukurūzas, bagātināts ar B grupas vitamīniem. Corn Flakes ir universāls produkts. Tas garšos gan tiem, kuri mīl saldu, gan tiem, kuri mīl sāļu. Zinātniski pierādīts, ka valstīs, kurās uzturā galvenokārt lieto graudaugu barību saslimšana ar sirds un asinsvadu slimībām un vēzi notiek retāk nekā valstīs, kur tradicionāli ēdienkartē izmanto gaļas ēdienus. Izskaidrojums graudaugi ir bagāti ar vitamīniem un organismam nepieciešamām šķiedrvielām. Tās veicina gremošanas trakta darbību un minimāli satur holesterīnu. Palielināts holesterīna daudzums var radīt dažādu, arī minēto, slimību rašanos. Tāpēc ir tik svarīgi zināt, ka Corn Flakes sausās brokastis satur minimālu holesterīna daudzumu. Neaizmirsīsim, ka pēdējo gadu statistika liecina tieši vēzis un sirds un asinsvadu slimības ir bijušas par cēloni 2/3 no visiem nāves gadījumiem Latvijā. Viens no sabiedrības pamatmērķiem ir popularizēt veselīgu dzīvesveidu pasaulē. Kellogg's vēlas šo tradīciju ieviest arī Latvijā. Tas notiks, gan realizējot savu produkciju, gan arī lasot lekcijas skolās, bērnudārzos un augstskolās. Lekciju neatņemama sastāvdaļa būs Kellogg's izstrādājumu degustēšana. Veikalos var jau iegādāties Corn Flakes izstrādājumus 20 g iepakojumā (tas domāts degustēšanai vai nelielām brokastīm vienam cilvēkam) un 250 g iepakojumā (domāts 9—12 porcijām). Sausās pārslas ērti paņemt līdzi ceļojumos tās neaizņem daudz vietas, ir vieglas un nebojājas. Kellogg's Corn Flakes ir ātri pagatavojamas. Šis darbs ilgs ne vairāk kā 2 minūtes. Arī jūsu bērni tās viegli pagatavos, kad būs palikuši mājās vieni.

Veiksmīga diena sākas ar veselīgām brokastīm
1993.10.07 Diena
Viktors Zaķis

***

BROKASTU GRAUDU RŪPNĪCA RĪGĀ 

Amerikāņu "Kellogg Co.", kopā ar "Ādaži, Inc.", plāno būvēt brokastu graudu (cereal) ražošanas rūpnīcu Rīgā. Tā lietos amerikāņu firmas technoloģiju. Produktus pārdos Baltijas valstīs, Krievijā un Baltkrievijā. "Ādaži" tagad ir privāta firma, kas pieder tās darbiniekiem.

* Laiks / 18.09.1991

=======

«Kellog» — visas Baltijas brokastīm Īstenojot savu globālas ekspansijas plānu, ASV korporācija «Kellog Co» Latvijā atver ražotni. «Tas ir dārgakmens mūsu kronī,» teic «Kellog» Latvijas filiāles ģenerālpārvaldnieks un  firmas Austrumeiropas nozares direktors Filips D. Stjuarts, Uzņēmums sākotnēji apkalpos  Baltijas tirgu un Krieviju. Tā ir «Kellog» pirmā ražotne Austrumeiropā un bijušajā Padomju Savienībā. Rūpnīca sākumā ražos kukurūzas pārslas, bet vēlāk paplašinās savu profilu atbilstīgi tirgus prasībām, piebilst F. Stjuarts.  Korporācijai «Kellog», pasaulē lielākajai brokastīm domātās graudaugu barības ražotājai, kapitālieguldījums Latvijā nozīmē daļu no tās centieniem panākt graudaugu pārtikas virsroku pār citiem brokastīs iecienītiem produktiem. «Kellog» priekšsēdis un izpilddirektors Arnolds G. Lengbo pagājušo piektdien sarunā ar ekspertiem atzina, ka šogad «Kellog» tiesa pasaules un ari Ziemeļamerikas tirgū nedaudz ir sarukusi. Vienlaikus viņš uzsvēra ka firma ražo septiņus no desmit pasaulē visvairāk tirgotajiem graudaugu produktiem, piemetinot: «Šā biznesa izaugsmes iespējas ir patiesi milzīgas un visaptverošas.» «Kellog» tikmēr paplašina rūpnīcu Argentīnā, lai sekmīgāk rosītos ātri augošajā latiņamerikas tirgū. Betlkrīnā Mičiganas štatā, bāzētā korporācija ķērusies ari pie graudaugu pārstrādes uzņēmuma celtniecības Bombejā, Indijā, kas jāpabeidz 1994. gada vidū, Nesen darbu sākusi firmas rūpnīca Kantonā, Ķīnā.  Līdz 2000. gadam «Kellog» visā pasaulē paredz iegūt miljardu potenciālu jaunu klientu,  stāsta A. Lengbo. Korporācijas supersāncensis "General Mills Inc." sadarbībā ar «Nestle SA» ārzemēs izveidojis kopuzņēmumu «Cereal Partners Worldwide», lai «Kellog» pārtrumpotu. «Viņi mūs krietni paspaidīja Meksikā, (firmas «Kellog» lielākajā tirgū latīņamerikā), atceras A. Lengbo. Pēc sākotnēja panākuma kopuzņēmums zaudējis daļu no savām pozīcijām Eiropā. Ja «Kellog» tiesa pasaules graudaugu produkcijas tirgū apjoma ziņā līdzinās 43%, «Cereal Partners» daļa, pēc A. Lengbo sprieduma esot apmēram 17%. Austrumeiropā korporācijai «Kellog» liela uzņēmuma projekts nobrieda jau pirms pieciem gadiem, taču, kā pastāstīja F. Stjuarts, Padomju Savienības sašķelšanās bija sākusies, pirms firma varēja piereģistrēties Maskavā. 1991. gada jūlijā mēnesi pirms apvērsuma mēģinājuma Maskavā, kas pasteidzināja Baltijas neatkarību, projekts pārtapa realitātē, izveidojot kopuzņēmumu ar Latvijas firmu «Ādaži Inc.» un «Kellog» Vācijas filiāli. Kā paskaidroja F Stjuarts, 1992. gada jūlijā Latvijas partneri uzaicināja izpirkt viņu akciju daļu, un viss «Kellog Latvia Inc.» kļuva par ASV uzņēmumu. Latvijā «Kellog» pārdod kukurūzas pārslas, kas importētas no Vācijas. Igaunijas un Lietuvas tirgū firma pagaidām nav iesoļojusi. Stjuarta kungs negribēja atklāt, kā uzņēmums iecerējis iegūt pie maizes, siera, desu, olu un putras sātīgās diētas pieradušo Baltijas iedzīvotāju uzticību. «Mēs nodarbosimies ar cilvēku izglītošanu, iepazīstinot ar graudaugu pārtikas (un līdzsvarotas diētas) svarīgo lomu, kā arī «Kellog» izstrādājumu brīnišķajām garšas īpašībām,» saka F. Stjuarts. «Mēs mācīsim, kā dzīvot veselīgi un laimīgi.» Speciāli "The Wall Street Journal Europe" (9 novembrī) —  Luīza Treja Ādažos, Latvijā,  kā arī Ričards Gibsons avīzes birojā Čikāgā  Raksta latviskojumu sagatavojis Āris Jansons «Kellog» — visas Baltijas brokastīm 1993.11.11 Latvijas Jaunatne

* * *

Amerikāniskais arī ir labs bizness

LIDIJA DĀRZIŅA 

Vakar preses brīfingā par ASV biznesa iespējām Latvijā vērojumus izteica vairāku aizokeāna firmu pārstāvji, kuri gan paši šeit darbojas, gan bija apzinājuši informāciju no citiem amerikāņiem Latvijā. Pašlaik Latvijā darbojas 250 ASV sabiedrības. Lielākās no tām Coca-Cola un Kellog. Spriežot pēc abu firmu pārstāvju sacītā, tās ir drosmīgākās, jo ienākušas Latvijā vēl diezgan riskantā laikā, taču ar domu: pirmais nenokavē. Kellog (Latvijas veikalos šo uzrakstu var izlasīt uz košajām auzu pārslu brokastpaciņām) menedžmenta direktors F.Stjuarts informēja, ka drīz Ādažos tiks atklāta viņu pirmā fabrika Austrumeiropā. Stjuarta kungs atzina, ka Latvijā ir droša ekonomiskā un politiskā vide. Viņam piekrita arī mazā un vidējā biznesa pārstāvis S. Bukingolts (Inter - Source, 5 restorāni Rīgā): «Mēs nolēmām nevis tērzēt, bet braukt uz Latviju, lai kļūtu par tās biznesa daļu. Cilvēki ir izglītoti un viņu prātos ātri iekrīt biznesa sēkla.» Savukārt ar Justu Karlsonu, kurš pārstāv telekomunikāciju firmu (viņam ir arī juridiskais birojs Rīgā), žurnālisti varēja aprunāties latviski. Mūsu tautietis izteicās, ka svarīgi ne tikai likumus pieņemt, bet arī ievērot. Par Latviju interesējas. 

NRA / 27.10.1993

Vēl veiksmi

«Pasaulē labi zina «Kellogg's» vārdu, Latvijā — Ādažus, tagad šie vārdi skan kopā šeit,» vakar, atklājot SIA «Kellogg Latvija» jauno ražotni Ādažos teica LR Ministru prezidents Valdis Birkavs. Viņš novēlēja jaunajai rūpnīcai sekmīgu darbību un izteica cerību, ka firmai «Kellogg's» Latvijā veiksies. Latvijā divu gadu Laikā uzbūvētā rūpnīca ir septītā «Kelloggs» ražotne Eiropā, pavisam pasaulē firma ir atvērusi 26 ražotnes, kas savu produkciju realizē 150 valstīs. Starp citu, pasaulē uz katru iedzīvotāju iznākot 1,2 kilogrami -Kellogg's» pārslu. irmā topot 44 procenti no visām pasaulē saražotajām graudaugu brokastīm. 

Jaunās rūpnīcas jaudas spējot apmierināt 40 miljonu cilvēku pieprasījumu pēc «Kellogg's» izstrādājumiem. Esot iecerēts, ka tā strādās trīs maiņās. Strādājošie atlasīti konkursa rezultātā. Jaunās rūpnīcas teritorija aizņems 6 hektārus zemes. Šai projektā laikā no 1991. līdz 1993. gadam ieguldīti 22 miljoni ASV dolāru.

Šā gada martā piecos lielākajos Rīgas veikalos pārdošanā parādījās «Kellog's» kukurūzas pārslas, kuras, kā apgalvo firmas reklāmas bukletiņi, brokastīs ēdot visa pasaule. Un nu jau var teikt, ka ar «Kellogg s» kopā brokasto arī Latvija, jo tas esot veselīgi.

V.Vika Vēl veiksmi

1993.11.11 Latvijas Jaunatne

* * *

VER JAUNU RŪPNĪCU

MAIRA ĀDMINE 

Vakar Ādažos atklāja pēc skaita septīto amerikāņu kompānijas Kellogg filiāli un rūpnīcu Eiropā - SIA Kellogg Latvija. Pirmo reizi ar vitamīniem un šķiedrvielām bagātinātos zeltaini kraukšķīgos Kellogg's Corn Flokes varējām nobaudīt šī gada martā. Tagad šo veselīgo uzturu ražojam paši. Paredzēts, ka jaunatvērtā rūpnīca strādās trīs maiņās un gadā spēs apmierināt 40 miljonu cilvēku lielu pieprasījumu. Patlaban rūpnīca iedzīvotājiem piedāvā viena veida Kellogg kukurūzas - Corn Flakes, bet jau sākot ar nākamā gada martu, tā uzsāks  Kellogg's Frosties ražošanu. Šis dabīgās kukurūzas produkts būs daudz saldāks par iepriekšējo. Iecere par Kollegg filiāles celšanu Latvijā radās jau 1988. gadā. Abpusējo līgumu parakstīja 1990. gada jūnijā. 

Firmas Kellogg rūpnīcas celtniecībā no 1991. līdz 1993. gadam tika ieguldīti 22 miljoni ASV dolāru. Tā šobrīd ir lielākā ASV investīciju ieguldījumu ražotne Latvijā. Rūpnīca aizņem 6 hektārus lielu platību un tikai 30 cilvēku darba roku. Darbs ir automatizēts. Tā kā SIA Kellogg Latvija ir privāts uzņēmums, ieeja šajā rūpnīcā ir stingri ar caurlaidēm. Arī fotografēt ražošanas korpusā ir kategoriski aizliegts. Tas tāpēc, ka mums ir nepieciešams glabāt savas firmas noslēpumus, atbild SIA Kellogg Latvija ģenerāldirektors Filips Stevarts. Atgriežoties vēsturē, piebildīšu, ka jau 1906. gadā V.Kelloggs Amerikā nodibināja pirmo firmu Battle Creek Corn Flakes. Iesākumā jaunā fabrika ražoja tikai 750 paciņas Kellogg's Corn Flakes dienā. Lai garantētu produkta kvalitāti, viņš pašrocīgi parakstījās uz katras paciņas. Šodien Kellogg kompānijai ir 23 ražotnes 17 valstīs.  Šodien mēs esam ielikuši pamatu, lai firmas Kellogg produkti būtu pieejami iedzīvotājiem Latvijā, Baltijas valstīs, Krievijā un ārpus tās, apsveikuma runā teica Kellogg kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Langbo. Lai šo ideju realizētu, ir visi priekšnoteikumi: osta, lauksaimniecības produkti un darbaspēks. Arī ģeogrāfiskais stāvoklis, jo Ādaži atrodas 20 kilometru attālumā no Rīgas. Mūsu ieguldījumi Latvijas ražotnē ir apliecinājums šīs zemes nākotnei un tās lielajai lomai šī reģiona ekoloģiskajai attīstībai. Atklāšanas ceremonijā piedalījās arī Latvijas Republikas Ministru prezidents Valdis Birkavs. 

NRA / 11.11.1993

* * *

KELLOGA FABRIKA LATVIJĀ 

12. nov. - Pazīstamais ASV uzņēmums "Kellogg" atvēris 'brokastu pārslu" fabriku Ādažos pie Rīgas. Uzņēmuma Austrumeiropas nodaļas pārstāvis Filips Stuarts (Stewart) teicis, ka sākumā ražos kukurūzas pārslas un pieprasījumam pieaugot, ražošanu paplašinās.

 * Laiks / 29.11.29

* * *

«KELLOG» AICINA

... arī nedzirdīgos cilvēkus piedalīties konkursā par visgaršīgāko recepti ēdienam, kura sastāvā ir «Kellog» (visu triju veidu) pārslas. Izdomājiet, pagatavojiet mājās, nogaršojiet un, ja labi izdevies kaut kas, sūtiet šo recepti uz firmu kopā ar izgriezumu no «Kellog» pakas (uzrakstu). Vēl labāk, ja var pievienot foto. Ņemot talkā fantāziju, var izgatavot saldus un sāļus krēmus, cepumus, tortes, zupas, mērces, kokteiļus un sazin ko vēl! Firma «Kellog» sola balvas itin visiem, kuri savas idejas pieteiks, bet pašu labāko recepšu autori saņems super balvas. Tā kā daudziem mūsu ļaudīm «Kellog» produkcija pazīstama no Ziemassvētku akcijām un avīzes «Kopsolī» rīkotajiem pasākumiem, tad atliek tikai ķerties pie darba virtuvē. Receptes konkursam jāsūta uz šādu adresi: 

Kellogg's Ādažu pagasts, Rīgas raj. LV-2164

«KELLOG» AICINA

1995.02.15 Kopsolī

===============

„Ar mums brokasto visa pasaule" — sludina Kellogs 

The New York Times korespondents J. B. Trīsters (Treaster) apraksta pazīstamās firmas Kellogg brokastu pārslu "Corn Flakes" ražošanu un tirgu Latvijā. No sendienām Austrumeiropā brokastīs ēstas desas, auksti uzgriežamie, kartupeļi, olas un rupjmaize ar sviestu. Bet nu The Kellogg Company no Battle Creek, Mich., grib mainīt veidu, kā miljoni krievu, latviešu un citi agrākās Padomju Savienības iedzīvotāji sāk savu dienu. Labas peļņas mudināta, firma sākusi diētiskas pāraudzināšanas darbu. Mums jāmāca cilvēkiem šeit pavisam citāda brokastu ēšana, saka Filips Stuarts, agrākais Ohaio universitātes profesors, kas tagad komandē Kellogga spēkus bijušajā Padomju Savienībā. Darbības centrs ir Rīgā, bet tā tiek izvērsta arī Igaunijā, Lietuvā un dažos veikalos Pēterburgā un Maskavā. Piekritēju vervēšana notiek ar iespaidīgiem TV sludinājumiem un kukurūzas pārslu nogaršošanas stendiem veikalos. Liekas, ka panākumi nebūs ātri. Pircēju pirmā reakcija ir dažāda. Vieniem garšo, citiem sevišķi bērniem, pārslas patīk, bet vecāki tās atzīst par dārgām. Ja, pārrēķinot dolāros, alga ir zem 100 dolāriem, tad pārslu paku par pusotra dolāra nevar atļauties. Visnoraidīgākie ir vīrieši. Dzird sakām: Tas nav vīriešu ēdiens. Tomēr Kellogs ar sākuma panākumiem ir apmierināts. 

 Kellogs ir ieguldījis 22 milj. dolāru kukurūzas pārslu fabrikā Ādažos pie Rīgas, necerot uz ātru peļņu, ilgtermiņa ieguldījums. Latīņu Amerikas tirgus attīstībai esot vajadzējis 40 gadu. Kellogga interese par tirgu Padomju Savienībā sākusies jau Gorbačeva laikā, bet praktisku panākumu neesot bijis. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Kellogg nolēmis celt pārslu fabriku Ādažos. Darbu vadītājs Stuarts būves grūtības salīdzina ar riteņa izgudrošanu no jauna. Kellogs gribēja izmantot vietējos amatniekus, bet neviens nesaprata standartus, par kādiem mēs runājām, saka Stuarts. Vajadzēja vest architektus, inženierus un priekšstrādniekus no Anglijas un Vācijas, kā arī lielu daļu materiālu un mašinērijas. Daļu izejvielu ražošanai varēja iegūt uz vietas, bet galveno sastāvdaļu — kukurūzu — arvien vēl jāieved no Kanādas un Argentīnas. Kad produkciju sāka ražot pagājušā gada novembrī, bija jāizveido tirgus sistēma. Biroja darbiniekiem arī vajadzēja iemācīties rietumu vadības un rēķinu paņēmienus. Aģentiem vajadzēja gūt apziņu — ko nozīmē pārdot. Mēs sākām ar cilvēkiem, kas pirms tam nebija redzējuši kukurūzas pārslas, saka Stuarts. Nedz arī viņiem bija pazīstami brīvā tirgus paņēmieni un gars. Bet pamazām parādījās pirmie panākumi. Jau tagad, liecina Stuarts,  Latvijā ir grūti atrast veikalu, kurā nav Kellogg's Com Flakes 

* Latvija Amerikā /  04.06.1994

***

Kellogg's gatavojas slēgt ražotni Latvijā

Rīga 2.septembrī 

Viena no pasaules lielākajām sauso brokastu ražotājfirmām Kellogg's otrdien paziņoja presei, ka līdz gada beigām gatavojas slēgt savas ražotnes Latvijā, Svendborgā (Dānijā) un Verolā (Itālijā), kā arī pēta iespējas optimizēt izplatīšanas tīklu Eiropā. Kellogg's Latvija ģenerāldirektors Filips Stjuarts Dienai paziņoja, ka ražotņu slēgšanas iemesls nav meklējams šo valstu ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan ir saistīts ar vienota Eiropas tirgus izveidošanu.

Latvijas ražotne bija vienīgā visā bijušajā PSRS un Austrumeiropas valstīs, un apgādāja šo valstu tirgus ar Latvijā ražoto produkciju. Kā otrdien Dienai izteicās ekonomikas ministrs Atis Sausnītis, ražotnes slēgšana var negatīvi ietekmēt līdzīga profila ārvalstu uzņēmumu ienākšanu Latvijā, mudinot tos atkārtoti izvērtēt ienākšanas ekonomiskos aspektus. Latvijā Kellogg's ražotni Ādažos sāka celt 1991.gadā un tā sāka darboties 1993.gada sākumā. Kopumā ražošanā tika investēti 26 miljoni ASV dolāru (ap 15 miljoni latu). F.Stjuarts nespēja atbildēt uz Dienas jautājumu, vai šajos gados ir atpelnītas Latvijā ieguldītās investīcijas, taču viņš bija pārliecināts, ka ražotņu slēgšana ļaus ekonomēt resursus un ar laiku segs visus ar slēgšanu saistītos zaudējums. Kā paziņoja Kellogg's Eiropa, slēdzot ražotnes Latvijā, Itālijā un Dānijā, nepieciešamā ražošana tiks pārcelta uz citām ražotnēm Eiropā - Brēmeni (Vācijā), Mančestru un Rekshamu (Lielbritānijā), Valsu (Spānijā), kur kopējās ražošanas izmaksas ir zemākas nekā valstīs, kurās tiks slēgtas rūpnīcas. F.Stjuarts apgalvoja, ka ieguvēji būšot arī Kellogg's produkcijas pircēji, kuri no rūpnīcām Vācijā un Lielbritānijā saņems kvalitatīvāku produkciju par zemāku cenu. Kopumā visā pasaulē Kellogg's patlaban pieder 25 uzņēmumi. «Latvijā joprojām būs Kellogg's Austrumeiropas vadības centrs, tādējādi gandrīz puse no Kellogg's Latvija 70 darbiniekiem turpinās darbu, lai nodrošinātu produktu tirdzniecību, mārketingu un izplatīšanu Latvijā un Austrumeiropā, kā arī finansiālo atbalstu šīm aktivitātēm. Mēs nedomājam atteikties no Austrumeiropas tirgus, ko esam iekarojuši,» stāstīja F.Stjuarts. Uzceltā ražošanas ēka turpmāk tikšot izmantota kā izplatīšanas un noliktavas centrs. Firma esot arī apņēmusies palīdzēt 38 darbiniekiem, kurus atbrīvos no darba, atrast citas darba iespējas.

======================

Par vecākās alusdarītavas atvēzienu 2002.05.28 Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.) "Kimmels"

💥💥💥

Tagad šais telpās atrodas vairāki uzņēmumi. 

Tālāk informācija par dažiem no tiem.

====================================

“RUBRIG” ražo gumijas drošības segumus ar prettrieciena īpašībām, 

kas tiek izgatavoti no otrreizēji pārstrādātas SBR gumijas un jaunā EPDM gumijas savienojuma uz poliuretāna bāzes. Uzņēmums veic ražošanu ar ekskluzīvu, modernu ar datoru kontrolētu ražošanas iekārtu palīdzību, kas izgatavotas Vācijā pēc RUBRIG pasūtījuma. Ražotājs izmanto universitātēs veiktus pētījumus par nepārtrauktu ražošanas testēšanu, attīstību un inovatīvu grīdas segumu sistēmu testēšanu. Mūsu galvenais produkts ir gumijas drošības plāksnes sportam, bērnu rotaļlaukumiem un citiem iekštelpu un ārā infrastruktūras objektiem ar augstu traumu rašanās riska faktoru.

Jaunās rūpnīcas ražošanas jauda ir 100000 m2 gadā. 1115 m2 lielā ražotne atrodas Ādažos, Latvijā.

💥💥💥

“Graci” ražošanas līnija “Ādažos.

Musli ražotājs “Felici” investē 600 000 eiro jaunā ražotnē Ādažos

Ingrīda Mičāne  

7. marts 2018  

Uzņēmums SIA “Felici”, kas ar zīmolu “Graci Musli” gatavo dažāda veida brokastu pārslas, investējis 600 000 eiro ražotnē Ādažos, tādējādi pārejot no roku darba uz industriāļo ražošanu, informē uzņēmuma vadītāja Alise Balgalve.  

Ar paplašināšanos plānots būtiski palielināt ražošanas apjomus. Produktus, kas pirms tam tapuši ar rokām, tagad varēs saražot efektīvāk, kāpinot jaudu līdz vienai tonnai stundā.  

“Pasaulē arvien izteiktāka kļūst tendence lietot uzturā funkcionālus produktus – tādus, kam ir dabīgi augsta uzturvērtība. Piecu gadu laikā bijām sasnieguši brīdi, ka, ar rokām ražojot, bija grūti apmierināt augošo pieprasījumu pēc “Graci” mušļiem un maltītēm. Startējot ārzemju tirgos, jārēķinās ar lēcienveida pieprasījumu, kas tikai ar laiku kļūst vienmērīgāks. Lepojamies, ka mēs kā 100% Latvijas kapitāla uzņēmums turpmāk varēsim sekmēt eksportu jaunā līmenī,” norādīja Balgalve.  

Uzņēmuma mērķis šogad ir sertificēt ražotni, iegūstot starptautiski atzīto BRC (British Retail Consortium) sertifikātu, kas apstiprina augstas kvalitātes standartus un nekaitīgumu, kā arī atbilstību normatīvajām prasībām. Apliecinājums visā pasaulē ir svarīgs kritērijs jaunu eksporta valstu apgūšanai.  

Patlaban veikalos pieejami sešu veidu “Graci” mušļi, četru veidu putras un sešu veidu ātri pagatavojamās maltītes. Uzņēmums, sadarbojoties ar zinātniekiem un uztura speciālistiem, regulāri pārskata “Graci” piedāvājumu. Tuvākā gada laikā plānots palielināt produktu klāstu ar vēl vairākiem inovatīviem produktiem.  

Līdztekus ražošanai uzņēmums sadarbībā ar zinātniekiem veic arī divu veidu pētījumus: drošības un izaugsmes jeb produktu attīstības jomā.  

“Pirmie pētījumi ļauj pārliecināties par minerālvielu un vitamīnu sastāvu konkrētajā produktā, kā arī par atsevišķu vielu neesamību, tādējādi apliecinot kvalitāti. Savukārt otrie pētījumi palīdz uzlabot produktu formulas un attīstīt jaunus produktus,” teica Balgalve.  

“Graci” ir funkcionāli graudaugu produkti – mušļi, putras un ātri pagatavojamās maltītes. Produkti satur tritikāli, kas ir nozīmīgs šķiedrvielu, proteīna un B grupas vitamīnu avots. Tāpat sastāvā ir, piemēram, ar mizu un sēklām malts ķirbis un ābols, spināti, ingvers un kazenes.  

Produkcija tiek eksportēta uz tādām valstīm kā Lietuva, Igaunija, Dānija, Čehija, Surinama, Serbija, Saūda Arābija, Libāna un Dubaija.   

Kā liecina “Firmas.lv” dati, SIA “Felici”reģistrēts 2012.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 9660 eiro. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 261 164 eiro salīdzinājumā ar 216 008 eiro iepriekšējā gadā, bet zaudējumi – 90,044 eiro salīdzinājumā ar 1693 eiro peļņu pirms gada.  

“Felici” īpašnieks ar 55% kapitāldaļu ir SIA “Topmix”, 35% pieder A.Balgalvei, bet 10% – Krišjānim Brehmanim.

💥💥💥

Ādažos būvē vieglas un ātras lidmašīnas, ko pārdod visā pasaulē

SIA Pelegrin

===

Raksti par motobolu <>

Bez zīmoga - nederīgs

Pēc PSRS augstākās līgas meistarsacīkšu atsākšanas «Ādažu» motobolistiem pašmāju spēļu sērija sākusies ļoti grūta. Pirms nedēļas mačs ar turnīra līderi Vidnojes «Metalurgu», aizvadītajā sestdienā cīņa ar otrās vietas pašreizējo īpašnieku Kovrovas vienību «Kovrovec», bet nākamajā sestdienā 25. augustā spēle ar valsts čempioniem Elistes «Automobilista» meistariem. Un ādažnieki dara ko var, lai nepaliktu kaunā. Kovrovas motobolisti Rīgā ieradās pēc uzvaras Kretingā pār turnīra pastarīti vietējo «Svituris» kolektīvu (3:1). Tiem motorizētā futbola cienītājiem, kuru interese par motobolu sniedzas tālāk nekā «reizēm», protams, nebija sveši arī mūsu sāncenšu spēlētāji.

«Ādaži» - «Kovrovec»

PSRS izlases dalībnieks Carjovs, pieredzējušais Cudikovs, bijušais «Ādažu» vienības vārtsargs Jakuņins... Nepamanīts nebija palicis arī tas, cik sasprindzināti abi pretinieki cīkstējušies pirmajā riņķī Kovrovā (1:1). Mača sākums aizritēja ar ādažnieku teritoriālo pārsvaru, taču izcīnīt pārākumu arī rezultāta izteiksmē traucēja neprecīzie noslēdzošie sitieni. Lieliska izdevība vārtu iekarošanai bija Seikmanam, taču, izgājis viens pret vārtsargu, viņš jau kuro reizi uzsita bumbu vārtu vīram tieši virsū. Un, lai gan ādažnieku spiediens pirmās ceturtdaļas beigās bija īsti varens, rezultāta tablo tā arī palika ar neaizskaramības zīmogu. 

Kolhoza «Ādaži» valdes priekšsēdētāja vietniekam
Teodoram Rubenim spēles laikā pārdzīvojumu netrūkst.

Otrā perioda beigu daļā vienā no viesu pretuzbrukumiem bumba nonāca pie nenosegtā Carjova, un mājiniekiem vajadzēja sākt no centra. Tomēr minūti pirms pārtraukuma loģika uzvarēja: vārtus guva tie, kas vairāk uzbruka. Uz kovroviešu vārtsarga Jakuņina «cietoksni» tika piešķirts 11 m soda sitiens, un D. Zirnis ar spēcīgu sitienu ieraidīja bumbu vārtu augšējā stūrī. Iniciatīvu joprojām saglabāja mūsu motobolisti, un trešā perioda sākums bija gluži kā otrā turpinājums. Jau pirmajā minūtē Zāle izlauzās cauri viesu aizsardzībai un ietrieca bumbu tīklā. Perioda vidū atkal sekoja rupja kļūda aizsardzībā 2:2. Tomēr vēl pirms pārtraukuma Zāle vēlreiz «iestāstīja» viesu vārtsargam, ka sitīs vienā stūrī, bet pats pamanījās ieripināt bumbu otrā. 3:2 tas pirms pēdējām 20 minūtēm jau bija pieteikums uzvarai. Diemžēl vēl viena kļūda aizsardzībā cerības uz panākumu svītroja 3:3. Secinājums? Ja tomēr grib uzvarēt, pieļaujot tik daudz kļūdu aizsardzības spēlē, tad vairāk vārtu jāgūst pašiem. Kaut vai tā, kā to nesen izdarīja mūsu nākamie pretinieki elistieši, kuri, zaudējuši 5 vārtus, prata iesist 8 bumbas Vozņesenskas «Voshod» vārtos. Par pārsvaru vien bez vārtu gūšanas uzvaru nepiešķir. Šajā cīņā labi sagatavotais uzvaras pieteikums tā arī palika bez trāpīga sitiena «zīmoga» beigās. Bet jebkurš dokuments bez zīmoga ir nederīgs.

Bez zīmoga - nederīgs

1979.08.21 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Vaidavietis, J. ================== Kā «Ādaži» atdeva sudraba medaļas tas panāca Vozņesenskas «Voshod».  Tā ka mūsējo sāncenši pēdējo spēli aizvadīja Kovrovā ar turienes «Kovrovec»,  bet ādažnieki Biķernieku kompleksajā sporta bāzē uzņēma Zeļenokumskas «Molņiju»,  varēja cerēt, ka arī šoreiz izpaudīsies sava laukuma priekšrocības.  Daļēji tā arī notika. «Kovrovec» un «Voshod» sacensībā mājinieki divas reizes izvirzījās vadībā:  Vozņesenskieši ar  ielām pūlēm ceturtajā periodā panāca neizšķirtu 2:2 un  ieguva tikai vienu punktu. Nav grūti iedomāties viņu sarūgti-   Kā «Ādaži» atdeva sudraba medaļas 1978.09.12 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) Roms, K. ================

MOTOBOLS - TEHNIKAS LAIKMETA FUTBOLS ZIGFRĪDS ŠUSTERS  Maz būs tādu lasītāju, kas, var būt arī nebūdami aizrautīgi līdzjutēji, vairāk vai mazāk nepazītu futbolu, šo populārāko 20. gadsimta komandu spēli, ar kuru mūsu republikā patlaban nodarbojas vairāk nekā 30 tūkstoši sportistu. Mazāk būs to, kas visā pilnībā iepazinušies ar futbola dzimtas jaunāko atvasi motobolu jeb futbolu uz motocikliem. Var gandrīz droši teikt, ka motobols patlaban ir viens no visjaunākajiem sporta veidiem, kaut arī tā pirmsākumi meklējami jau trīsdesmitajos gados: 1929. gadā to sāka spēlēt Dižonā (Francija), bet gadu vēlāk arī Ķelnē (Vācija). Plašāku popularitāti motobols iemantoja tikai pēc otrā pasaules kara, kad futbolisti uz motocikliem parādījās futbola dzimtenes Anglijas, kā arī Holandes, Beļģijas, Polijas, Padomju Savienības un citu Eiropas valstu stadionos. Tūdaļ jāpiebilst, ka pagaidām motobols vispārēju atzinību guvis tikai mūsu kontinentā un ka pasaules meistarsacīkstes šajā sporta veidā vēl nerīko. Gan laukuma forma, izmēri un iekārtojums, gan spēles noteikumi un taktika motobolā aizgūti no futbola. Arī bumbu, kas gan ir lielāka ( 40 cm diametrā) nekā futbolā, spēlētāji drīkst pārvietot ar kājām, galvu, ķermeni, ka arī ar motociklu. Taču saskaņā ar motobolā specifiskajām iezīmēm spēlētāju lielo ātrumu un spēles dinamiskumu noteikumos ir arī daudzas atšķirības. Pilnīgi skaidrs, ka futbola laukumā uz motocikliem nebūtu iespējams joņot 22 spēlētājiem, tāpēc motobolā noteikumos paredzēts, ka no katras komandas var piedalīties tikai seši spēlētāji — 1) vārtsargs, 2) aizsargs, 3) kreisais uzbrucējs, 4) centra uzbrucējs, 5) labais uzbrucējs un 6) rezervists (šeit sniegtā numerācija atbilst spēlētāju kārtās numuriem, ar kādiem apzīmēti arī viņu tērpi un motocikli). Ātrums noteicis arī citu nepieciešamību lai varētu izsekot notikumiem, kas motobolā ļoti ātri var pārsviesties no viena laukuma gala uz otru, spēli tiesā divi laukuma tiesneši, kamēr futbola tāds ir tikai viens. Lai vārtsargu pasargātu no laukuma spēlētāju uzbrukumiem, vārtu priekšā ir tā sauktais ārpusspēles laukums, kurā nedrīkst iebraukt neviens pretinieka spēlētājs. Šo laukumu veido divus metrus plata josla vārtu priekšā.  Padomju Savienībā motobolā spēlētāji izmanto motociklus, kuru cilindru darba tilpums nepārsniedz 175 cm3, taču ārzemēs tas var būt arī 250 cm3. Tūdaļ jāpiebilst, ka ātruma starpību, kuru var sniegt spēcīgākas mašīnas, spēlē nav iespējams izmantot. Detaļas, kuras sadursmes gadījumā var kļūt bīstamas spēlētājiem, no motocikliem jānoņem. Spēles laiks sadalīts četros 20 minūšu periodos ar 10 minūšu pārtraukumiem starp tiem. Vārtsargam vienmēr jāatrodas uz motocikla, taču bumbas tveršanas laikā vārtu laukuma robežās tas var pamest motociklu un bumbas virzienā izdarīt ne vairāk kā divus soļus. Noķēris bumbu, vārtsargs to var izmest laukumā, taču tad viņam jābūt saskarē ar motociklu. Brīvsitiena, sānu iemetiena, atsitiena, soda un stūra sitienu piešķiršanas iemesli un noteikumi visumā ir tādi paši kā futbolā. Taču motobolā var izveidoties situācijas, kādas nav iespējamas futbolā. Tā, piemēram, bumbas vadīšanas laikā gadās, ka spēlētājs ar kāju piespiež bumbu pie motocikla un tā tiek vesta. Šajā, tāpat kā līdzīgā gadījumā, kad bumba iespiesta starp divu vienas komandas spēlētāju motocikliem, tiesnesis piešķir brīvsitienu vainīgo spēlētāju komandas vārtu virzienā. Ja bumba brauciena laikā iespiesta starp diviem pretējo komandu spēlētājiem vai to motocikliem, tiesnesis pēc svilpiena atjauno spēli ar tiesneša jeb strīdus bumbu. Pats par sevi saprotams, ka motobolistiem gan labi jāprot vadīt mašīnu, gan pārvaldīt futbola tehniku un vēl vairāk taktiku. Nav nejaušība, ka vairums motobolistu nākuši no motobraucēju vidus, jo šajā spēlē nepieciešama ātra reakcija, veiklība un izturība. Ļoti stingri ir sodīšanas noteikumi, jo jebkurš pārkāpums draud izraisīt sadursmes un līdz ar to traumu iespējas. Motobola komandu organizēšana un uzturēšana prasa daudz rūpju, jo šeit nepieciešami labiekārtoti laukumi, dārga remontbāze un inventārs. Gandrīz vienlaicīgi ar motobola ienākšanu PSRS sporta dzīvē tas parādijās arī Latvijā, kuru pamatoti uzskata par motosporta republiku. Pirmā bezdelīga bija Bieriņu automotokluba komanda, kuru sāka organizēt 1958. gadā. Pirmā spēle notika 1960. gadā uz «Daugavas» centrālā stadiona ledus. 1965. gada vasarā motobola komanda noorganizējās kolhozā «Ādaži», kura mehāniskajās darbnīcās strādāja pazīstamais motobraucējs Agris Zirnis un citi šī sporta veida entuziasti. Jau tā paša gada septembrī šī komanda piedalījās PSRS pirmajās motobola meistarsacīkstēs. Taču smagajā konkurencē pirmās vietas nācās atdot mūsu zemes dienvidu   komandām, kurām bija labākas treniņu iespējas. Par padomju motobolistu augsto līmeni liecina kaut vai tas, ka jau 1967. gadā PSRS čempions Cerkaskas «Donbaj» vienība kļuva par Eiropas kausa ieguvēju. Šādos apstākļos «Ādažu» komandai uz laiku nācās atstāt A klasi. Taču jau 1968. gadā PSRS B klases meistarībā «Ādaži» nezaudēja nevienu cīņu un atgriezās augstākajā līgā. Latvijas motobolisti, kurus valsts meistarsacīkstēs pārstāv jau minētā "Ādažu" komanda, patlaban ir vienā no pirmajām vietām PSRS. 1970. gadā PSRS meistarības izcīņā A klasē tā ierindojās sestajā vietā, DOSAAF Tehnisko sporta veidu spartakiādē otrajā vietā, bet žurnāla «Za ruļom» dāvātā kausa izcīņā arī otrajā vietā. Par izcīnīto panākumu spartakiādē «Ādažu» komandas dalībniekiem 1970. gadā piešķīra PSRS sporta meistaru nosaukumus.  MOTOBOLS - TEHNIKAS LAIKMETA FUTBOLS 1971.08.01 Zinātne un Tehnika   ŠUSTERS, ZIGFRĪDS   ====================

Melones, pipari un motobols

1967.08.06 Padomju Jaunatne A. SPARS

============================

 

TURKLĀT šis aicinājums domāts pilnīgi nopietni, kaut arī dāmu dejas nebūs un skaistajam dzimumam diemžēl (vai varbūt — par laimi) vajadzēs palikt skatītajos Šo danci, kas nu jau sešpadsmito gadu ir «modes deja» arī mūsu republikā un ko popularizē «Ādažu» kolhoza vīri, oficiāli sauc par motobolu. Un tas jau nekas, ka partnere pa visiem ir tikai viena, toties varen «dūšīga» — bumba. Pa šo laiku vairākkārt saņemtas meda|as ari Vissavienības konkursos (lasi — PSRS meistarsacīkstēs un tautu spartakiādēs), un tā vien rādās, ka arī šosezon «Ādažu» meistarvienibai kaut kas tāds padomā. Taču tas viss izšķirsies vistuvākajā laikā. Aiz muguras ir fiziskas un speciālas treniņnodarbības, divas grūtas, bet auglīgas treniņnometnes; pagātnei pienākas arī uzvara Baltijas čempionātā. Šodien — jauns sākums! Zeļenokumskā ādažnieki tiekas ar vietējo vienību «Molņija», un jācer, ka līdz tam brīdim, kad mūsējie aizvadīs pirmo maču valsts meistarsacīkstēs pašu mājās — Biķernieku bazē (17. maijā ar Poltavas «Vimpeli»), būs izdevies ne reizi vien izvadīt kaprīzo «partneri» līčločos līdz pat pretinieku vārtu tīklam. Kā jau pieņemts, pirms starta gribam iepazīstināt jūs ar dažiem mototango kavalieriem, no kuru viltības un prasmes atkarīgs viss. Taču labāk lai runā viņi paši! Motobola komandā, tāpat kā citur sporta spēlēs, kur ir, ko sargāt, pirmais numurs pieder vārtsargam. Šo posteni mūsu meistarvienībā ieņēmis debitants. Tātad — sāksim! 

VLADIMIRS SUHONOSOVS, vārtsargs: — Lūdzu, mazliet pastāsti par sevi! — Man ir 28 gadi, no kuriem piecus nodarbojos ar motobola bumbas ķeršanu. Divus gadus «spēlēju valsts čempionvienībā — Elistes «Automobilists», pēc tam sporta gaitas mani aizveda uz Kovrovas «Kovrovec» kolektīvu, bet pēdējos divus gadus pirms ierašanās Ādažos sargāju Elistes otras komandas — «Motora» vārtus.  

— Kā jūties jaunajos apstākļos? Vai esi apmierināts ar gatavošanās periodu, un vai tas atšķīrās no, teiksim, agrāk Elistē aizvadītajiem? — Par īstu iejušanos pilnīgi konkrēti varēs runāt pēc sezonas, Jo treniņi ir treniņi, bet oficiālas spēles — gluži kas cits. Visādā ziņā gatavošanās process aizritēja normāli, kaut gan jūtu, ka vajag vēl piestrādāt, lai ieietu stabilā sportiskajā formā sezonas laikā. Sagatavošanās metodika «Ādažu» komandā atšķiras no elistiešu treniņdarba diezgan krietni. Intensitātes ziņā jau gan apmēram tas pats vien ir; galvenā atšķirība — elistiešiem laika apstākli ļauj uzsākt specifisko motobola treniņu ar motocikliem jau februārī, bet ādažnieki to cenšas kompensēt ar daudzpusīgāku gatavošanos galvenokārt fiziskās un speciālās trenētības uzlabošanai sporta zālēs un slēpošanas treniņi. Jā, es pirmoreiz iepazinos arī ar Latvijā tik populāro skijoringu, kura sacensībās piedalās praktiski visi motobolisti. Arī tā ir gatavošanās spēlēt motobolu. 

Novakuzņeckā

ANTONS ANDIŅS, agrākais «Ādažu» meistarkomandas vārtsargs, tagadējais vienības autobusa šoferis: — Tu esi redzējis vairākas ādažnieku paaudzes Saki, lūdzu, kurš no komandas modeļiem, tavuprāt, bijis visspēcīgākais visos «Ādažu» cīņu gados? — Labi, spēcīgi motobolisti ir bijuši ne jau vienu sezonu vien, tomēr man visvairāk atmiņā palicis 1970. — V tautu spartakiādes gads, kad Latvijas izlase, kuru pārstāvēja ādažnieki, izcīnīja sudraba medaļas. Varbūt man tā šķiet tāpēc, ka toreiz vēl pats gāju laukumā, tad jau atminu vairāk ... Bet šie vārdi — A. Kublinieks, A. Bārbalis, V. Zirnis. P. Rackus, A. Zirnis, V. Seleckis un D. Zirnis mūsu republikas motobola vēsturē nozīmē daudz. Protams, labi saspēlējusies komanda bija arī 1977. un 1978. gada «sudraba» un «bronzas» sezonās. — Kā mūsu jaunajiem trūkst tagad, lai sasniegtu vismaz to pašu? — Nevar jau apgalvot, ka tieši trūkst. Bet spēles izpratnes un pašatdeves kopīgo panākumu labad gan varētu būt vairāk. To motobolu jau spēlē ne tikai ar kājām vien .. . 

DAINIS ZIRNIS, komandas kapteiņa vietnieks: — Atceries, pagājušo sezonu beidzot, tu intervijā televīzijai ar varen platu smaidu teici, ka nākamajā, respektīvi nu jau šajā sezonā ādažnieki PSRS meistarsacīkstēs noteikti ieņems krietni augstāku vietu. Ko tu ar to tobrīd īsti domāji? — Savus uzskatus neesmu mainījis un no iepriekš teiktā neatsakos. Aizvadītajā gadā loti straujā paaudžu maiņa mūs pārsteidza diezgan pamatīgi. Jaunie puiši — J. Podziņš, V. Lubņevskis, E. Mediņš, I. Lubāns un O. Veigulis — sezonas sākumā gāja laukumā, bezmaz vai visus noteikumus vēl gluži labi neizprazdami. Bija pat visvisādi kuriozi, par kuriem tobrīd smiekli diezin ko vis nenāca. Par spēles tehnisko paņēmienu izpildījumu un taktiskās izpratnes minimuma apgūšanu tik īsi laika sprīdi nevarēja būt neruna. 

Bet pavasarī izsēto punktu mums rudenī tik ļoti pietrūka . .. Trenējušies šogad esam loti daudz, un jaunie spēlētāji neapšaubāmi ir spēruši soli uz priekšu savā meistarībā. Komandas kopdarbību palīdzēs nostiprināt arī pieredzējušā J. Virzas atgriešanās «Ādažos». 

JĀNIS ZĀLE, komandas kapteinis: — Tagad, kad kolektīvs tevi atkal ievēlējis par «Ādažu» meistarvienības kapteini, man laikam vispirms vajadzētu uzdot tavam augstajam rangam atbilstošu jautājumu: ko gaidi no saviem pakļautajiem? — Tad saņemsi tikpat «augsta līmeņa» atbildi: cīņas sparu un lielu, milzīgu centību gan treniņā, gan spēlēs visu sezonu. — Pagājušajā gadā PSRS čempionātā tu iesiti 17, bet Dainis Zirnis — 15 vārtus. Tas bija gandrīz viss guvums komandai kopumā. Kā būs jaunajā sezonā? — Tā nu iznāca, ka mums ar Daini vajadzēja cīnīties un gūt vārtus dažbrīd arī par jaunajiem, kuri visi pilnībā to vēl nespēja. Tas nav nekas pārsteidzošs. Jo «vecajiem» jau vienmēr jācenšas radīt paraugu. Šajā sezonā augsme meistarībā jāprasa arī no iepriekšējā gada iesācējiem; treniņa un spēļu gads taču nav pagājis bez rezultāta. Ideāli būtu, ja mēs ar Daini varētu vismaz saglabāt vai mazliet uzlabot savu rezultativitāti salīdzinājumā ar devumu gadu iepriekš, bet jaunie spēlētāji savukārt biežāk pierakstītos vārtu guvēju sarakstos. 

ALDIS GOLMEISTERS, vienības mehāniķis: — Ko vari teikt par tehnikas gatavību sezonai? — Ja runājam par apgādi, tad stāvoklis ir aptuveni tāds pats kā iepriekšējā sezonā. Toties strādāts pie tehnikas ir daudz un, jācer ka ražīgi. — Un kā tad ir ar tavu principu: katru gadu izgudrot kādu jaunu «knifu», uzlabot dzinējus? — Arī šobrīd, protams, šis un tas jauns ir, taču konkrēti par to nevar runāt, kamēr nav pārbaudīta jauninājuma dzīvotspēja. Bet to visā pilnībā var veikt tikai pašā galvenajā pārbaudījumā — spēlē. Turklāt bail, ka neiznāk kā pirms pagājušās vasaras tautu spartakiādes: kaut kur kāds ieinteresētais padzirdēja par mūsu izmēģinājumiem un «aizņēmis» trīs motorus no aizslēgta boksa . . . 

Protams, arī mūsu sāncenši nesnauž visu ziemu. Esmu pārliecināts, ka gan elistieši un vidnojieši, gan kovrovieši kaut ko būs izgudrojuši. Kas ir šis «kaut kas», to jau redzēs tikai mačos, bet domāju, ka motociklu jaudas trūkumu arī mūsējie neizjutīs. Būtu ļoti labi, ja mums ar padomu reizēm nāktu talkā zinātne. Šo iespēju kaut vai materiālu īpašību izpētē vēl neesam izmantojuši, lai gan ir pilnīgi skaidrs, ka, piemēram, tehniskajās augstskolās cilvēku, kas interesējas par motosportu un varētu izteikt vērtīgus ierosinājumus, ir ne mazums. 

AGRIS ZIRNIS, komandas vecākais treneris: .— Jums galavārds pirms sezonas ievadsvilpiena! — Sezonai sagatavojušies nu tā kā būtu ... Pirms sākam cīņu, es gribētu izteikt visdziļāko pateicību «Ādažu» kolhoza valdei un tās priekšsēdētājam Albertam Kaulam par morālo un, bez šaubām, arī materiālo atbalstu, kas mums netika liegts ne mirkli. Tāpat komandas gatavošanās posms nebūtu aizritējis pilnvērtīgi bez republikas Tehnisko sporta veidu kluba palīdzības. Motobolisti ir pateicīgi masierim I. Zadojam par īsti profesionālo noguruma aizdzīšanu treniņnometnes laikā un republikas ārstnieciskās fizkultūras dispansera galvenajam ārstam E. Keizeram, kas visu laiku rūpējas par spēlētāju veselību. Tiesa, sezonas gaitā būtu labāk, tā ka medicīna paliktu bez darba,  ej nu zini, kas kuru brīdi var atgadīties! Maču kalendārs mūsu vienībai nav sevišķi izdevīgs, kaut vai tāpēc, ka pirms sezonas trim beigu spēlēm iegadījies vesels mēnesis bez oficiālām cīņām. Nebūs viegli saglabāt sportisko formu. Treniņspēļu partnerus atrast ir grūti. Pagaidām ir grūtības arī ar aizsardzību, jo kolektīvi šimbrīžam nav īstu aizsargu, kas tādas funkcijas spētu veikt meistarīgi. Daudz būs vēl jādara, lai nostiprinātu spēles disciplīnu un savstarpēju saprašanos laukumā. Ļoti darbietilpīgs ir inventāra sagādes jautājums, tāpēc dažkārt esmu atrauts no treniņprocesa, jo jānodarbojas ar sagādes problēmu risināšanu. Gaidu vairāk iniciatīvas no komandas puišiem. Katram jāstrādā individuāli arī bez pamudināšanas. Jebkuram ir ko darīt spēles tehnikas elementu noslīpēšanā. Ko mēs varam? To pierādīs spēles, taču domāju, ka atgriezties 1977. un 1978. gada pozīcijās, respektīvi — izcīnīt medaļas ir pilnīgi reāli. Ar norunu, ka katrs spēlētājs sevi visu atdos spēlei. 

JĀNIS VAHERS 

Lūdzu uz mototango! 1980.05.04 Padomju Jaunatne =========    PAR «MORU, KAS SAVU IR PADARĪJIS 1983.08.23 Padomju Jaunatne JĀNIS VAHERS ======================  «Ādaži» motokluba vīri. Futbols uz motocikliem - motobols - jau sen vairs nav sxrešs un neīzprasls sporta veids. Katru gadu notiek PSRS motobola "čempionāti, kuros, gods kam gods, braši turas arī Latvijas pārstāvji. Tie ir Rīgas rajona kolhoza «Ādaži» motokluba vīri. Ar katru gadu āclažnieku meistarība aug. 'Viņi jau ir motobola augstākās līgas dalībnieki un šīgada PSRS čempionātā izcīnīja 4. vietu. Tikai daži punkti pietrūka lidz bronzas medaļām. Tagad visas ceribas uz nākamo sezonu. Futbols uz motocikliem ======================== Motobols: atskats joprojām dzīvā vēsturē Nākotnes futbols - tāds uzraksts pirms daudziem gadiem greznojās pie VEF stadiona   Rīgā, kur lielo bumbu futbola vārtos spēra uz „Kovrovec" motocikla sēdoši vīri.  Motobols reizēm tika dēvēts par nākotnes futbolu, un sporta veids nav izdzisis arī  mūsdienās. Brāļi Zirņi un Ko vēsturē iegājuši kā Latvijas motobola leģendas.  1973. gada 23. septembrī VEF dubļainajā stadionā, nospēlējot neizšķirti 2:2 ar tobrīd  jau čempionu titulu ieguvušajiem Poltavas „Vimpel", Pierīgas turīgā „Ādažu" kolhoza  motobola komanda izcīnīja PSRS čempionāta bronzas medaļas. Pirmās medaļas „Ādažu"  vēsturē. Komandā spēlēja Agris Zirnis (spēlējošais treneris), Vilnis Zirnis, Dainis Zirnis,  Andrejs Bārbalis, Juris Virza, Valērijs Mardarenko, Andris Kublenieks, Jans Rapcevičs.  Tolaik viņus uz rokām nēsāja ne tikai Ādažos. Spēles pirmsākumos vārtsargs uz vārtu  līnijas staipīja līdz kaut ko mopēdam līdzīgu, bet vēlāk jau bija ar pilnīgi brīvām rokām.  Jo slapjā laikā reizēm ar visu bumbu ielidoja vārtos. Labāko sitieni bija nežēlīgi.  Pēc tam bija ādažnieki vienreiz (1977. gadā) izcīnīja  PSRS čempionāta sudrabu, 1978. gadā vēl vienu  bronzu. Un sudrabu PSRS Tautu spartakiādē zem  Latvijas, tolaik LPSR, karoga. Astoņdesmitajos gados pat turīgajiem  "Ādažiem" motobols kļuva par dārgu. PSRS čempionāta bronzas medaļas Kretingas „Žemūktechnika" sastāvā astoņdesmitajos gados  izcīnīja bijušie ādažnieki Jānis Podziņš un Jānis Zāle. Lietuva divreiz ir ieguvusi Eiropas čempionāta  medaļas – 1994. gadā bronzu, 1996. gadā sudrabu.  Dainis Zirnis un Valērijs Mardarenko joprojām  uzspēlē motobolu un viņus darbībā varēja redzēt  22. septembrī Biķerniekos pret  Lietuvas „Bartuva".  Agris un Vilnis Zirnis to jau dara citā  dimensijā.  Motobols Latvijā atdzimis MK „Rīga", tomēr  sper tikai pirmos soļus. Vecie vīri dod padomus,  tomēr sisties un augt jau vajadzēs  jaunajiem pašiem. ============================= =