piektdiena, 2014. gada 26. septembris

Briljanti - 4 #











* Cīņa / "Vīri vien" / 01.01.1978

* Cīņa / "Vīri vien" / 01.01.1978

Kompleksa darbinieki: no kreisās- Jānis Boraduško, Jānis Ostrovskis, Jānis Daube, Ilmārs Piruškins, Pāvels Lopatenko, Jānis Liberts. 

VĒRTĪGAIS GUVUMS

Katram sava nākamā profesija jāizvēlas jau skolā. Mums pulciņā ir bijušas pārrunas, esam organizējuši sanāksmes un nodarbības par savu nākamo profesiju. Tā radās doma piedalīties televīzijas organizētajos konkursos. Atbildes uz jautājumiem meklējām rūpīgi, aizrautīgi, daudz palīdzēja klases audzinātāja L. Bērziņa un mūsu vecāki. Rūpīgi gatavojoties, kļuvām konkursa «Ko tu zini par lopkopības mehanizāciju" uzvarētāji. 
Gunārs Ziemelis un Aivars Dzirkalis 
pie operatora pults
Ar lielu prieku posāmies televīzijas organizētajā ekskursijā uz Ādažu kolhoza Briljantu fermu. Te redzētais vēlreiz lika mums pārliecināties par zināšanu nepieciešamību. Šajā lieliskajā lopkopības kompleksā strādā speciālisti ar augstāko izglītību, visi darbi ir mehanizēti. Tos koordinē zooinženieris no fermas vadības pults. Viņš mums pastāstīja, ka turpmāk viena centnera piena ražošanai tiks patērētas 1,5 stundas - tātad četras reizes mazāk laika nekā līdz šim. Pašos pamatos mainījies darba raksturs. 1000 govis te apkopj 24 cilvēki. «Briljantos» par slaukšanas zāļu saimniekiem strādā zēni, kuri beiguši 11. Apes lauku profesionāli tehnisko vidusskolu. Slaucēji strādā divās maiņās. Pēc darba te var atpūsties fermas ziemas dārzā, kur viss ir kā pasakā: baltās šlakatās zied strūklaku rinda, redzamas milzīgas palmas, kaktusi. Piedalījāmies televīzijas konkursā "Ko tu zini par metālapstrādi". Arī te mēs un mūsu skolas astotās klases audzēkņi guva uzvaru. Šoreiz ekskursija notika uz Rīgas 9. profesionāli tehnisko skolu, kur tuvāk iepazinām virpotāju darbu, ieguvām arī ļoti vērtīgas un skaistas balvas, taču lielākais ieguvums - uzzinātais par profesijām, sava redzesloka paplašināšana, pārliecība par zināšanu nepieciešamību. 

G. PLAUMA,. Veclaicenes astoņgadīgās skolas A. Reigasa pulciņa priekšsēdētāja
* Oktobra Karogs (Alūksne) / 09.06.1978






















Ziemas dārzs













Kompleksā Briljanti 1985.g. izslauca no govs 5086 kg piena.




pirmdiena, 2014. gada 8. septembris

Bērnudārzs "Strautiņš" #


11. oktobrī, Ādažu Kultūras centrā ar svinīgu koncertu ādažnieki atzīmēja Ādažu pirmsskolas izglītības iestādes 30. jubileju. 

Koncertā iesaistījās un līdzdarbojās pilnīgi visi bērni, arī paši mazākie - trīsgadnieki. Uz skatuves kopā ar bērniem kāpa arī viņu audzinātājas. Katra no viņām bija izvēlējusies savu krāsu, kādā atspoguļot savu grupiņu. Sarkana, oranža, zaļa, balta, zila un dzeltena - šīs ir tikai dažas no tērpu krāsām, kādās varēja redzēt audzinātājas un viņu audzēkņus. Ieskatīties bērnudārza vēsturē palīdzēja uz sienas projicētie foto. 

Raksturojot savas izjūtas svētku dienā, Ādažu pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Sandra Breidaka stāsta, ka esot patiess gandarījums un prieks, pirmkārt, jau par to, ka bērnudārzu izdevies saglabāt un, otrkārt, ka izdevies izveidot saliedētu un draudzīgu komandu.

"Mūsu iestādē katrs cilvēks ir vērtība, kadru maiņa nenotiek," uzsver Sandra Breidaka. Tāpat viņa ir gandarīta, ka kolēģi tiešām mīl savu darbu un bērnus, citādi nemaz šo darbu nevarētu veikt. 

Bērnudārza vadītāja jau no paša rīta saņēmusi ļoti daudz apsveikumu, katra grupiņa nākusi sveikt ar bērnu darinātajiem pārsteigumiem. Daži audzēkņi sveikuši pat ar pašu izdomātiem dzejolīšiem par bērnudārzu.


Metodiķe Anita Šaicāne stāsta, ka viņa uz bērnudārzu atnākusi strādāt 1976. gadā, kad to vadīja toreizēja kolhoza priekšsēdētāja sieva Ārija Kaula: "Viņa bija ļoti darbīga, enerģiska, ar jaunām, progresīvām idejām un interesantām nākotnes vīzijām. Tolaik visā Latvijā bērnudārzus būvēja pēc tipveida projektiem, bet Ārija Kaula Ādažiem bija sameklējusi individuālu projektu." 

Ādažu bērnudārzu atvēra 1983. gadā, un tas vēl aizvien pārsteidz ar savu neparasto interjeru. Tā vidū līdz pašiem griestiem stiepjas daudz zaļu augu, garie gaiteņi, kur atrodas arī grupiņu telpas, izvietojušies ap centru kā stari ap sauli. 

Kad 1991. gadā kolhozus likvidēja, slēdza arī Ādažu bērnudārzu. Tajā telpas īrēja Ādažu Brīvā Valdorfskola pirmās līdz trešās klases audzēkņiem. Metodiķe Anita Šaicāne stāsta, ka tolaik skolotājas, kurām nebija, kur atstāt savus mazuļus, apvienojās un lūdza saglabāt vienu bērnudārza grupiņu. Skolotājas rakstīja pašvaldībai, līdz panāca, ka viņu lūgums tiek uzklausīts.

"Vienai grupiņai atbrīvoja telpu, un Sandra Breidaka sāka strādāt ar 17 dažāda vecuma skolotāju bērniem, vienlaikus būdama gan audzinātāja, gan aukle, gan muzikālā vadītāja, veļas pārzine un viss pārējais personāls. Pusdienas bērniem atveda lielos termosos no Podnieku ēdnīcas, Sandra pati dalīja ēdienu, baroja mazākos bērnus, mazgāja traukus. Viņa atveda no mājām savas klavieres, mēbeles un strādāja," atceras Anita Šaicāne. 

Pateicoties cilvēku uzņēmībai un mīlestībai, patlaban bērnudārzā atkal viss notiek!

Bērnudārzs no putna lidojuma



* Darba Balss / I. Būmane "Nopietnā pirmā taka" / 19.10.1971


👶 👶 👶



 =============== pārbūve 2019 - 2020 ===============






 







=============



 

================================================================
no kreisās: Boriss Pugo, Latvijas PSR Drošības komitejas priekšsēdētājs, Augusts Voss, LKP CK pirmais sekretārs, Alberts Kauls, Ādažu kolhoza priekšsēdētājs un Jegors Ļigačovs, PSKP CK politbiroja loceklis / 1984.g.aprīlis


Džīns Atkinsons: padomju cilvēki vēlas mieru

Kalifornijas štata simbols zelta lācēns tagad mitinās agrofirmas «Ādaži» bērnudārzā kopā ar lellēm latviešu tautas tērpos. Šo suvenīru bērniem uzdāvināja ASV Pārtikas rūpniecības un tirdzniecības darbinieku apvienotās nacionālās arodbiedrības delegācijas dalībnieki, kas Padomju Savienībā ieradušies pēc VACP ielūguma. Viesi Latvijā uzturējās trīs dienas, un katra no tām bija piesātināta ar notikumiem. Arodorganizācijas prezidenta palīgs Džīns Atkinsons bija sajūsmināts, kad bērnudārzā ieraudzīja peldbaseinu, deju zāli, ziemas dārzu un medicīnisko kabinetu, labi aprūpētus un jautrus bērnus, kuru uzturēšana šinī lieliskajā, kā viņš izteicās, iestādē vecākiem kolhoza biedriem neko nemaksā. «Esmu sajūsmā par to, kā šeit audzina bērnus,» teica Džīns Atkinsons. «Viņi ir sabiedriski, uzmanīgi viens pret otru, bērniem patīk un viņi grib strādāt.» Savienoto Valstu arodbiedrības pārstāvji apmeklēja arī fašistiskā terora upuru memoriālo ansambli Salaspilī, kur nolika ziedus. «Esmu par to, lai cilvēki visās pasaules zemēs, tāpat kā pie jums, svēti godātu otrajā pasaules karā kritušo piemiņu,» teica Džīns Atkinsons. «Šai piemiņai jākļūst par galveno virzošo spēku tautu cīņā par mieru. Šeit, Padomju Savienībā, mēs uzzinājām par jaunajām miermīlīgajām iniciatīvām, ar kurām Mihails Gorbačovs griezās pie visām valstīm. No visas sirds atbalstu šo jauno soli uz savstarpējo saprašanos un kodolbrīvu dialogu. Es personiski pārliecinājos, ka Padomju zemē dzīvo un strādā cilvēki, kuru lielākā vēlēšanās ir celt, audzināt bērnus un vairot katra cilvēka labklājību.» 

N. Ivanova. LATINFORM korespondente
* Darba Balss / 07.10.1986




Dažas no mūsu rajona interesantākajām jaunceltnēm
1984.11.29 Darba Balss (Rīgas rajons)

Kolhoza "Ādaži" bērnudārzs "Strautiņš" / 1988.g.
 
1983.g.atklāj bērnudārzu Strautiņš 315 vietām

Kolhoza "Ādaži" bērnudārzs "Strautiņš" / 1988.g.

* Darba Balss / 18.03.1986


 


* Darba Balss / Dažas no mūsu rajona interesantākajām jaunceltnēm / 29.11.1984

👶 👶 👶 👶
KĀ PASAKU PILĪ 
Dzīvesveids 

Bērnudārzu «Strautiņš» Ādažu ciematā nevar nepamanīt. Uzmanību piesaista gan tā arhitektoniskais veidojums, gan arī apkārtējie laukumi ar rūpīgi kopto zaļo mauriņu, savdabīgajiem bērnu rotaļu rīkiem. Jau no ārpuses šī bērnu valstība, šķiet, sola mums ko neparastu. Un tajā ieejot, pārliecināmies, ka neesam kļūdījušies. Tiesa, ir jau pierasts, ka katrs bērnudārzs cenšas meklēt ko savu, oriģinālu. Ikvienā no Latvijas pirmsskolas bērnu iestādēm atradīsim gaumīgi iekārtotas telpas, pārdomātus interjerus, visdažādākās augu un ziedu kompozīcijas, glītas mēbeles, mīkstus paklājus ... Taču ādažnieki ar savu jauno bērnudārzu ir tikuši krietnu soli priekšā pārējiem. Dzirdēju sakām: to jau viņi visu lepnības dē|, lai padižotos... Jā, tāds sacensības gars tagad piemīt mūsu lauku saimniecībām. Bagātāki kļūdami, lauku ļaudis grib visu ap sevi veidot arvien skaistāku, labāku, ērtāku. 
kolhoza "Ādaži" bērnudārzs

Grib uzcelt tādu ciematu, kāda nav visā rajonā vai pat Latvijā, vai, piemēram, tādu kultūras pili, kas pārspētu izdaudzinātā kaimiņkolhoza klubu vai kultūras namu. Un tā it visās jomās. Bet kas gan tur slikts? No šādas sacenšanās iegūst visi. Un dzīve kļūst labāka. Šoreiz ieguvēji ir trīs simti mazo ādažnieku. Kolhozs viņiem uzcēlis īstu pasaku pili. Tiem, kas pirmoreiz, pie māmiņas rokas pieķērušies, ver vaļā bērnudārza durvis, aizmirstas pāraudāt. Un pirmā šķiršanās — līdz vakaram — nebūt nav sāpīga, jo visapkārt tik daudz skaista un brīnumaina. Vispirms jau uzmanību piesaista ziemas dārzs. Pat rudens miklumā un decembra salā te viss zaļo. Eksotisko augu vidū lieliski jūtas bruņurupuči un tropu putni. Baseinā mājo zivtiņas Taču ādažnieki, veidojot savu bērnudārzu, nav domājuši tikai par skaistumu un oriģinalitāti vien. Te viss, līdz pat pēdējam sīkumam, kalpo vienam, pašam galvenajam mērķim — bērnu vispusīgai, pilnvērtīgai audzināšanai un attīstībai. Arī šis pārsteidzoši skaistais ziemas dārzs. Tas, tāpat kā visu pārējo telpu iekārtojums, nevien izkopj bērnu estētiskās jūtas, bet veic arī savu pedagoģisko uzdevumu ziemas dārzā bērni kopā ar dārznieku Dzintaru Neimani kopj augus. 
Viņi baro un aprūpē putnus, sasmalcina barību bruņurupučiem, gādā par zivtiņām. 
Ar lielu sirsnību audzēkņi rūpējas
par saviem bruņurupučiem.


Bērni iemācās saprast, ka skaistais ir jārada un jāsaglabā savām rokām, ar savu darbu, ka daba ir saudzējama un kopjama. Kad aplūkoti dārza brīnumi, mazulis nokļūst vienā no trim krāsu gaiteņiem, kas piesaista tā skatus griestu viļņainajām toņu pārejām. Un nu jau mājas un mamma vairs nemaz nav prātā. Bērnudārza interjeru veidojuši mākslinieki Aina un Auseklis Ozoliņi. Katram no trim gaiteņiem savs raksturs Zaļais gaitenis ar savam toņu variācijām simbolizē Zemi. Tā fonā mākslinieki izveidojuši savdabīgu ziedu. Savukārt Saules gaitenim ir sarkani violeto toņu pārsvars Trešais — zilais gaitenis - tas simbolizē ūdeni. Zeme, Saule, Ūdens — tā ir mūsu dzimtene, — mēs mācām bērniem, — piebilst bērnudārza vadītāja Sandra Orlova. Un vēl viņa pastāsta, cik liela nozīme bērnu attīstībā ir agrīnai krāsu toņu atšķiršanai. Šajā sakarā Ādažu pedagogi iepazinušies ar japāņu pirmsskolas bērnu audzināšanas metodēm, kas devušas ne vienu vien noderīgu atziņu (japāņu pirmsskolas vecuma bērni atšķiro ievērojami vairāk krāsu toņus). Katra vecuma bērnudārza grupiņa izvietojusies itkā savā, atsevišķā mājiņā, kas savienota ar centrālo ēkas daļu. Telpās estētiski veidota ik detaļa. Guļamistabas — gaišas, līksmas kā leļļu namiņā. Pievilcīgos ģērbtuvju skapīšus, kā daudz ko citu bērnudārzā, darinājuši pašu saimniecības galdnieki, katram bērnam ir sava, koša pazīšanas zīmīte, taču ikvienā no vecuma grupiņām — atšķirīga veida. Ja vienā gadā visiem grupas bērniem ir iedalītas dažādu dzīvnieku bildītes sava skapīša pazīšanai, tad citugad viņus iepriecina visdažādāko putnu krāsainie attēli. Un tā gadu pēc gada, arī ar šo zīmējumu palīdzību arvien vairāk tiek iepazīta daba. Dažs vecākās grupas bērns jau pēc savas grupas bērnu skapīšu bildēm var pazīt un nosaukt tik daudz dažādu putnu sugu, kā ne katrs pieaugušais. Šo plašo bērnudārzu projektējusi pašu saimniecības arhitektu grupa. Taču galvas lauzījuši ne viņi vien — pirms astoņiem, deviņiem gadiem, kad vecajā bērnudārzā jau kļuva šauri, sākām domāt par jaunās ēkas projektu, — stāsta Ārija Kaula (šī bērnudārza pirmā vadītāja, tagad viņas pārziņā ir abas kolhoza pirmskolas bērnu iestādes un bērnu klubi). 
- Kopā ar arhitektiem braukājām pa visu Latviju, bijām arī Igaunijas un Lietuvas labākajos bērnudārzos. 
Ziemas dārzs

Vērojām, jautājām, kā viņiem vēl trūkst, ko vajadzētu veidot labāk Arī projektēšanas gaitā daudz kopīgi spriedām, kā izveidot telpas, gaiteņus, kādiem vajadzētu būt baseiniem. Ārija Kaula uzskata, ka tas ir ļoti labi, ja bērns apgūst peldētprasmi jau pirmsskolas vecumā. Ādažu bērni peldēt mācās ar lielu prieku un aizrautību. Jau pašu baseinu un to telpu vizuālais iekārtojums ir ļoti krāšņs un vilinošs. Ūdens 33 grādu silts. Mazākajā baseinā peldēšanas treneres sporta meistares Mārītes Ūdres apmācīti bērni sākumā veic elpošanas vingrinājumus. Lielajā baseinā peldēšana saistīta ar interesantiem rotaļu brīžiem, piemēram, spēlēm ar bumbām u. c. Nesen bērnudārzā atvēra vēl vienu jaunu telpu - speciāli zēniem. Tā domāta darbmācībai. Kamēr meitenes savā grupā audzinātājas vadībā mācās rokdarbus, zēni pie glītiem darbgaldiņiem mācās naglot, zāģēt, vīlēt... Uz katra no darba galdiņiem ir savs bērniem piemērots instrumentu komplekts. Darboties ar tiem māca bērnudārza galdnieks Valdis Zviedris. Viņš puišeļiem ir īsta vīrieša paraugs. Jau pēc pirmajām nodarbībām zēni ir sajūsmā. Darinātas taču tiek īstas, vajadzīgas lietas! Piemēram, kāda dāvana. Vai rotaļlieta pašu spēlēm. Vērojot mazo darbaprieku, rodas pārliecība, ka tieši šādi, no mazotnes darbam radināti, var izaugt vīri par kuriem mēdz teikt — cilvēks ar zelta rokam, visu var un prot izdarīt. Daudz un dažādas ir nodarbības. Visas tās veicina mazo 
kolhoznieku attīstību. 

Taču pati galvenā vērība veltīta dzimtajai valodai un fiziskajai audzināšanai. Daudz dara arī bērnu veselības nostiprināšanai. Šeit strādā divas medicīnas māsas, feldšere, ārste pediatre. Ārste Gudrīte Dambe šiem bērniem ir kā ģimenes dakteris, jo viņa seko audzēkņu veselībai nevien bērnudārzā, bet apmeklē tos arī mājās, tātad veic arī visus tos pienākumus, ko cituviet poliklīnikas iecirkņa pediatrs. Pati ārste saka: — Tas ir ļoti labs jauninājums. Domāju, ka to varētu ieviest arī citur. Bērni manā kontrolē ir no trīs gadiņiem līdz skolas laikam Ja mazulis bērnudārzā jūtas sliktāk, tūlīt uzsāku nepieciešamo ārstēšanu. Pie saslimušajiem vienmēr eju uz mājām. Tātad bērnu iepazīstu visā pilnībā, zinu viņa mājas apstākļus, pazīstu vecākus. Bērnudārzā man ir arī pieņemšanas stundas. Ja mātei kas uz sirds, varam mierīgi izrunāties. Uz vietas, bērnudārzā izdarām visas profilaktiskās potēšanas Mūsu medicīniskās māsiņas vajadzības gadījumā iet arī uz saslimušo bērnu mājām izdarīt injekcijas, veic masāžu. Mazie pie viņām ir pieraduši, pazīst un nebaidās. Mums ir sava laboratorija Nepieciešamības gadījumā uz vietas izdarām arī laboratoriskās analīzes. Ir mums arī dažādi fizioterapijas aparāti, solārijs, kur rudeņos un pavasaros sauļot mazos pie kvarca gaismas. ... 

Viena no bērnu iemīļotākajām nodarbībām ir
peldētprasmes apgūšana bērnudārza baseinā


Ir sava šuvēja, ir sava friziere, pat maza bērnu frizētava. Ir lieliska ritmikas un tautas deju pasniedzēja, kas ārpus obligātas programmas jau pašiem mazākajiem māca tautas deju soļus. Ir arī moderno balles deju nodarbības. Šogad lielāku vērību veltīšot tieši klasiskajām sarīkojumu dejām — valsim, fokstrotam, tango.. 
— Tas daudz dod bērnu stājai, uzvedībai, — ir pārliecināta bērnudārza vadītāja ... Ir plašas zāles ar savdabīgiem gaismas ķermeņiem, skaistas vitrāžas logos. Ir gaumīgi interjeri. Gleznas, skulptūras, gobelēni. Ir. ir. .. To visu vēl ilgi varētu turpināt. Arī par to, kas iecerēts. Cik lieliski, ka tas viss ir bērniem — tiem, kas veidos mūsu dzīvi tālāk un tā noteikti būs vēl skaistāka un labāka, jo redzēt un izjust skaistumu bērni mācās jau no pirmajiem savas dzīves gadiņiem. 

KĀ PASAKU PILĪ
1984.10.25 Dzimtenes Balss
A. Rožlapa

👨 👨 👨 👨 
Ādažu bērnudārza "Strautiņš" ziemas dārzs / 20.gs. 80. gadi



* Darba Balss / 18.03.1986

Kolhoza "Ādaži" bērnudārza "Strautiņš" ziemas dārzs ar tēlnieces Ēvī Upenieces skulptūrām / 1987.gads  
no kreisās: Aldona Kliedere, Aina Balode

 Starptautiskā sporta kino federācijas viceprezidents Marsels de la Sablonērs,
ciemojoties kolhozā «Ādaži» 

Marsels de la Sablonērs

* Darba Balss / 04.12.1985

Sagatavošanas grupu audzēkņi palīdz uzkopt dārzu 

Ē.Kubliņa "Aug veselīgs, gudrs bērns"
* Darba Balss (Rīgas rajons) / 07.11.1985
👶👶👶

Aina Ozoliņa, Auseklis Ozoliņš: kolhoza «Ādaži» bērnudārzs (ziemas dārzs). 

Mūsdienīgu un skaistu interjeru
1985.06.23 Cīņa
R. Bļodone, lietišķās mākslas kombināta «Māksla» galvenā, māksliniece
👶👶👶👶


Ja 1975.gadā bērnu uzturēšanai izlietoja 40,3 t.rbļ., tad 1986.gadā šī  summa pieaugusi 12 reizes un sastādīja 480 t.rbļ.,  vidēji 110 rbļ. katram

No saimniecības fondiem mātes un bērna labā izmaksāti 14 t.rbļ. gadā./ Daktere Gudrīte Dambe

1987.gads

1987.gads

👶 👶 👶
Aug veselīgs, gudrs bērns 

Ai, brīnumu pilnā, jaukā bērnība. Laikam ikviens no mums vēlētos tajā atgriezties, patverties_no ikdienas rūpēm un kaut uz īsu brīdi izjust tās skaisto neatkārtojamību. Ja vēl to varētu pavadīt tik pasakainā brīnumzemē, kāda ir kolhoza «Ādaži» bērnudārzs «Strautiņš». Ikkatru ienācēju tajā vispirms apbur krāšņais ziemas dārzs ar skulptūru, augiem, baseinu un zivtiņām, ar bruņurupučiem un runājošajiem papagaiļiem. «Strautiņa» audzēkņi ierodas bērnudārzā, sasnieguši pilnu triju gadu vecumu. Līdz šim attīstības posmam viņus mājās uzrauga un aprūpē māmiņas. Viņām kolhozs maksā materiālu pabalstu, kura lielumu aprēķina pēc kolhoznieces darba stāža. Mazgadīgo bērnu māmiņām šajā laikā vēl ir iespēja strādāt mājās, izpildot pasūtījumus kādā no kolhoza saimniecības palīgnozarēm. Bērnudārzā astoņās grupās apmācība notiek latviešu valodā, četrās grupās krievu valodā. Atsevišķā grupiņā nodarbojas bērni, kam ir valodas traucējumi. Tā saucamajā logopēdiskajā kabinetā par šiem bērniņiem rūpējas ārste Irēna Bērziņa. Arī pārējie "Strautiņa" audzēkņi saņem lielisku medicīnisko palīdzību. Ārste pediatre Gudrīte Dambe un feldšere Lūcija Liberte labi pārzin katra bērna individuālo garīgo attīstību, zin mazuļa mājas apstākļus, jo ārste vai feldšere dodas arī mājas vizītēs. Turpat atrodas poliklīnika. Tas taču ir ļoti ērti, ja kāds no mediķiem allaž sastopams uz vietas. Tālab mazuļi patiešām aug veselīgi. Ar tikpat lielu rūpību gādāts par bērnu fizisko un garīgo attīstību. Ik rītu mūzikas pavadījumā notiek fiziskās kultūras nodarbības. Katrā grupiņā atrodas krāsu televizors. Bērni var noskatīties viņiem piemērotās pārraides, sešgadīgie viņiem domātos mācību raidījumus. Bērnudārza audzēkņi izmanto divus skaistus peldbaseinus. Tiem ir viss nepieciešamais inventārs. Vienā notiek jaunāko grupiņu audzēkņu, otrā sešgadīgo bērnu peldēšanas nodarbības. Vasarā bērni peldas katru dienu, bet ziemā divas reizes nedēļā. Peldēšanas prasmi audzēkņi apgūst gādīgās treneres Mārītes Ūdres vadībā. Sagatavošanas grupu audzēkņi palīdz uzkopt dārzu, baro dzīvnieciņus. Plašā, gaišā darbmācības kabinetā skolotājs Valdis Zviedris māca apgūt pirmās praktiskās iemaņas. Meitenes tikmēr nodarbojas ar pīšanu, šūšanu, auž uz mazām stellītēm dažādas sedziņas un pīnītes. Mīļas un patīkamas audzēkņiem kļuvušas arī veidošanas nodarbības. Ja rokās nokļūst māla pika no tās var daudz ko glītu un skaistu izveidot. Pašdarinātos suvenīrus bērni dāvina māmiņām un audzinātājām.
«Ādažu» bērnudārzā bieži ierodas viesi, galvenokārt pedagogi, apgūt labo pieredzi. Šeit viesojušies gan pašmāju ļaudis, gan ciemiņi no brālīgajām republikām, gan Bulgārijas TR, Čehoslovākijas SR un citām valstīm.
Rajona pirmsskolas iestāžu sociālistiskajā sacensībā «Strautiņa» lielās pedagogu saimes darbs ieguva atzinīgu vērtējumu. Sagaidot Skolotāju dienu, «Strautiņa» kolektīvs saņēma Goda rakstu un LKP rajona komitejas un rajona izpildkomitejas ceļojošo Sarkano karogu. Tā vienlaikus ir atzinība labākajām audzinātājām: Ārijai Bulai, Laimai Subbotai, Elēnai Osuļskai, Tatjanai Soboļevai un Verai Koršunovai, kā arī bērnudārza vadītājai pedagoģei Sandrai Orlovai.

Ē. Kubliņa. LVU žurnālistikas specialitātes studente
 "Aug veselīgs, gudrs bērns"
* Darba Balss (Rīgas rajons) / 07.11.1985

👪 👪 👪
1987.gads

DARBS IEAUG ROKĀS 

Par Ādažu kolhoza bērnudārzu runājot, var droši lietot vispārākos apzīmējumus. Un taisnība būs arī tiem, kuri grūti nopūtīsies — diemžēl šis bērnudārzs vēl ir daudzu republikas bērnu iestāžu nākotne, citviet pat tikai sapnis, kam jāpiepildās. Spriediet paši! Pēc individuālā projekta celtajam namam kolhozs iztērēja miljonu rubļu. Katram no 325 audzēkņiem, kas sadalīti 12 grupiņās, tikai ēšanai vien ik mēnesi tiek izlietoti 100 rubļi, bet kolhozniekiem par bērnu uzturēšanos dārziņā nav jāmaksā ne kapeika. «Dārziņā» ir divi peldbaseini, ziemas dārzs ar siltzemju augiem, putniem un dzīvniekiem, ir savs logopēdiskais kabinets, strādā friziere un šuvēja. «Dārziņa» apkalpojošais personāls ir vairāk nekā 100 darbinieku, kuriem kolhozs maksā paaugstinātu algu. Šķiet, vecākiem vislielāko gandarījumu vajadzētu just no bērnudārza mediķu darba. Te strādā feldšere, masāžiste, divas medicīnas māsas un ārste Gudrīte Dambe. Bērni ir pilnīgā šo mediķu aprūpē, ārste dodas arī mājas vizītēs, gādā par atveseļošanos un slimību profilaksi. Tāpēc bērnu dārzā ir vismazākā bērnu saslimstība republikā, vidēji tikai divi gadījumi gadā. Darbojas solārijs un norūdīšanās kabinets. 
👪 👪 👪
MŪSU NĀKOTNE 

Ansambļa «Liesma» bijušās dejotājas Intas Virzas vadībā ik dienu notiek deju un aerobikas stundas, par muzikālo audzināšanu gādā trīs mūzikas pedagoģes. Un, kā atzīst pašas audzinātājas, strādāt šajā bērnudārzā ir ļoti grūts un atbildīgs pienākums, jo kolhoza valde nepieļauj pat vismazāko paviršību un vienaldzību pret darbu un bērniem. Taču bērnudārza vislielākais lepnums ir republikas bērnudārzos vienīgais darbmācības kabinets. Meitenēm te māca turēt rokās adatu un šķēres, bet puikām — vīriešu darbus. 

Cik neesam gaudušies, ka ģimenē arvien vairāk pietrūkst vīrieša, ka nav neviena, kas mūsu zēniem iemācītu iedzīt dēlī naglas, ierādītu vienkāršākos instrumentus. Un Ādažos ir tāds cilvēks. Jau trešo gadu Valdis Zviedris nelielajā bērnudārza bērnu darbnīciņā māca puikām taisīt gan derīgas, gan vienkārši — jaukas lietas. Un puikas ap Valdonkuli liptin līp. Aprunājāmies, kas tad šādā, pagaidām vēl neparastā darbā ir galvenais. Valdim Zviedrim pašam mājās ir četri bērni, tāpēc viņš zin: galvenais — saprasties ar mazuli. Slikti tas, ka Valdis Zviedris nav sagaidījis palīdzību no pedagoģijas zinātnes, nav izstrādāta metodika darbmācības pasniegšanai bērnudārzā, trūkst literatūras un ieteikumu. Brīžam ar vienu otru gluži praktisku padomu darbā palīdz arī viņa ģimene. Jo gan sieva, gan sievasmāte strādā tepat — «dārziņā». 

*
Par darbmācības audzinātāju te strādā galdnieks VALDIS ZVIEDRIS - cilvēks, kas «dārziņā» veic arī vēl citus darbus un pienākumus. 
AIVARA LIEPIŅA fotoapraksts

DARBS IEAUG ROKĀS 
1986.05.21 Padomju Jaunatne
👐👐👐👐
1987.gads






Grāmatu lasa Artūrs Vikmanis
1987.gads


1987.gads


 
Mazās dejotājas kolhoza "Ādaži" bērnudārzā "Strautiņš" / 1988.g.
  
mazie dejotāji no kolhoza „Ādaži“ 

Kāpostgalviņas smagais belziens
1986.07.31 Komunisma Ceļš (Bauska)
ROZENTĀLE, A.
👱 👱 👱

Bērnudārza atskaites koncerts Kultūras namā



Pasākums bērnudārza zālē
 
1987.gads

no kreisās: Vita Guste, Kaspars Balodis ar mammu Ainu Balodi

Bērnudārza "Strautiņš" baseina atklāšana / 1983.g. /

1987.gads

Peldēšanas prasmi audzēkņi apgūst gādīgās treneres Mārītes Ūdres vadībā

Ē.Kubliņa "Aug veselīgs, gudrs bērns"
* Darba Balss (Rīgas rajons) / 07.11.1985
👶 👶 👶


1987.gada ziemā