Lopkopības speciālists, zooinženieris,
piena ražošanas uzņēmuma SIA "EIMURI" īpašnieks.
Dzimis 1953. gadā Talsos. Bērnība paiet laukos Tukuma rajona
Zantes un Vānes pagastos, kur arī iepazinis lauku dzīvi un lauku darbus.
Vasaras brīvlaikos strādājis lielsaimniecībā lauku brigādēs lopbarības
sagatavošanas darbos un lopkopībā.
piena ražošanas uzņēmuma SIA "EIMURI" īpašnieks.
1968. gadā pabeidz Vānes astoņgadīgo skolu. Turpina mācības Kabiles vidusskolā,
kuru absolvē 1971. gadā. 1972. gadā ar izcilību pabeidza Rīgas 3. Tehnisko
skolu, iegūstot kinomehāniķa specialitāti. Šajā gadā iestājās Latvijas
Lauksaimniecības Akadēmijas (LLA) Zootehnikas fakultātē. Tāpat kā vidusskolā,
arī studiju gados aizrāvies ar basketbolu un vieglatlētiku. LLA beidza
1977.gadā, iegūstot zooinženiera diplomu. Pēc sadales, ievērojot augsto vidējo
atzīmi, darbā tiek norīkots Rīgas rajonā. No 1977.gada oktobra kopā ar ģimeni
dzīvo un strādā Ādažos. 
Darbu Ādažos sāka kā kolhoza “Ādaži” piena ražošanas kompleksa ”Briljanti”
vadītājs, kur bija nokomplektēts komjauniešu – jauniešu kolektīvs. Lai vadītu
šādu kolektīvu, bija prasība kļūt par Komunistiskās partijas biedru. Pēc
G.Ziemeļa domām iestāšanās KP nedeva ne priekšrocības, ne personīgu labumu, bet
tikai dubultoja atbildību un pakļautību. Tomēr visā Latvijā un ārpus Latvijas
pazīstamā Ādažu kolhoza ferma “Briljanti” būtībā vairāk kalpoja sociālistiskā
saimniekošanas veida pārākuma izrādīšanai, tas ir, politiskam mērķim. To nevar
vērtēt kā racionālas un progresīvas saimniekošanas formu. 80.gadu beigās Gunārs
Ziemelis bija Ādažu kolhoza galvenais lopkopības speciālists.
Gunārs Ziemelis uzskata, ka, sākoties privatizācijas procesiem, sava noslēgtā
rakstura un neatkarības dēļ,
viņš nav iederējies tajā vidē un struktūrās, kas izlēma ”Ādažu” likteni.
Toreizējā situācija izveidojās ne tik daudz nesakārtotās likumdošanas un
nezināšanas dēļ, bet gan galvenokārt cilvēku
negodīguma, savtības un alkatības dēļ,
no kā cieta viņš un vēl daudzi “Ādažu” darbinieki. 
Šobrīd Gunārs Ziemelis vada SIA ”Eimuri”, kur attīsta piena lopkopību un saražo
vairāk kā 650
tonnas piena gadā. Viņš uzskata par veiksmi to, ka var strādāt
savā specialitātē, kurā ir uzkrājis ilggadīgu pieredzi un zināšanas. G.
Ziemelis atzīst, ka mērķtiecība un godīgums ir viņa kā cilvēka un uzņēmēja
galvenie principi. Pateicoties pirmajam, uzņēmums vēl darbojas, pateicoties
otrajam, viņu ciena.
Vērtējot Latvijas lauksaimniecības nākotni pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, G.
Ziemelis uzskata, ka tā nesīs pozitīvas izmaiņas Latvijai kopumā. Ādažos
pārmaiņas būs mazākas, jo ES atbalsts Pierīgai būs mazāks nekā attālākiem
reģioniem. Viņš domā, ka patreiz piedāvātā ES subsidēšanas politika Latvijai
lielā mērā balstās uz ekstensīvās un bioloģiskās lauksaimniecības atbalstīšanu,
kas nemazinās lauku apdzīvotību, bet, jo īpaši, neradīs konkurēt spējīgas
lauksaimnieciskās produkcijas apjomu palielināšanos ES kopējā tirgū. ES ir
izdevīgāk piemaksāt kandidātvalstu zemniekiem, lai ražo mazāk, bet bioloģiski
tīrāku produkciju, tādējādi neapdraudot Vācijā, Holandē vai citviet ES jau
izveidoto intensīvās ražošanas sistēmu. 
Ģimeni Gunārs Ziemelis nodibināja 1976.gadā, sieva Sigrīda beigusi LLA
Mežtehnikas fakultāti, iegūstot kokapstrādes inženiera diplomu. Ģimenē
izaudzināti divi bērni – Jolanta un Gatis.
2003.gada aprīlis
* Sagatavoja 11.a klases skolēns Gatis Ziemelis
Konsultante: skolotāja Elza Skerškāne
ZOOTEHNISKAJA DOMAŠANĀ KAIMIŅI IR SOLI PRIEKŠĀ
Šim materiālam virsraksta vietā secinājums. Lopkopības produkcijas ražošana atbilstoši barības izlietojumam vairs nepavisam nav ne «modes darbiņš», nedz pārspīlēta prasība. Šo aspektu sociālistiskās sacensības un vienotā darbuzdevuma kolektīvu ražošanas robežlīniju noteikšanā izvirza ne tikai lopkopības speciālisti, bet arī paši lopkopji. Vērtējot paveikto kā līdz šim tikai pēc gala rezultāta, vērtējums iznāk neobjektīvs, sacensība neefektīva. Arī vienota darbuzdevuma ieviešanu lopkopības nozarē bremzē apstāklis, ka līgumā ar kolektīvu vai atsevišķu lopkopi nav iespējams paredzēt un garantēt noteiktu barības daudzumu noteiktā kvalitātē. Rīgas rajona kolhoza «Ādaži» galvenā zootehniķa GUNĀRĀ ZIEMEĻA apsvērumi var kļūt par ierosmi pieredzes izpētīšanai un apguvei.
Mūsu saimniecībā allaž cieņā ir rūpe par ziemai saražotās lopbarības taupīgu izlietošanu, bet ar pērno gadu, kad stājās ierindā centrālā laboratorija, šis darbs ieguva stingru zinātnisku pamatojumu. Visu vasaru laboratorijā pārbaudīja gatavojamās lopbarības kvalitāti. Bez šādu analīžu rezultātiem grāmatvedībā nepieņēma nevienu darba apmaksas dokumentu. Lietainā vasara sarežģīja lopbarības vākšanu. Nācās izmainīt tehnoloģiju. Gadu iepriekš ar konservantiem ielikām tikai 200 tonnu zāles, pērnvasar 5000. Pārsniedzām skābbarības sagatavošanas plānu. Labi paauga kartupeļi un saknes. Ziemošanas periodā varam slaucamai govij, rēķinot uz kilogramu izslaukuma, izēdināt kilogramu sakņu vai 800 gramus kartupeļu. Lai gan siena savācām mazāk, nekā bijām plānojuši, barības devas, pateicoties sulīgai piedevai, iznāk pilnvērtīgas. Tagad svarīgākais sabalansēt dienas racionu tā, lai ražotu vairāk lopkopības produkcijas. Šim nolūkam nepieciešams zināt barības kvalitatīvo sastāvu, siena, skābsiena un konservētās zāles barotājvērtību! Iznāk, ka arī ziemošanas periodā laboratorijai darba nav kļuvis mazāk. Drīzāk otrādi. Pārbaudām kvalitāti katrā no jauna atvērtajā tvertnē, operatīvi reaģējam uz iegūto rezultātu. Nesen iesākām izbarot tvertni Garkalnu ražošanas iecirknī. Tajā izrādījās skābbarība ar paaugstinātu skābju saturu. To slaucamajām govīm neizēdinājām, bet aizvedām nobarojamiem jaunlopiem, iepriekš apstrādājot ar krītu. Ļoti bieži ziemā izdarītās analīzes uzrāda, ka sienā maz karotīna. Tādos gadījumos silēs liekam burkānus vai karotīna pastu. Noder arī svaigas skujas. Sākoties ziemošanas periodam, mūsu laboratorija pastāvīgi kontrolē arī vielu maiņu dzīvnieku organismā.
Katru mēnesi izlases veidā pārbauda govīm asins sastāvu. Tādējādi iespējams laikus atklāt, kādu elementu dzīvniekiem trūkst, novērst šī iztrūkuma negatīvo ietekmi. Pērnā gada beigās, piemēram, analīzes uzrādīja pārāk zemu kalcija sastāvu. Lopbarības cehā, kur gatavo kombinēto spēkbarību, tās sastāvā ietilpināja kalcija fosfātā devu. Slaucamās govis šajā ziemošanas periodā saņem dienā 14 enerģētiskās barības vienības, papildus spēkbarību atbilstoši ēdināšanas klasēm. Ciet stāvošās govis saņem desmit, grūsnās teles astoņas barības vienības. Tie ir vidējie skaitļi. Izmaiņas noteic saskaņā ar laboratorijas analīžu rezultātiem. Svarīga loma, protams, ir slaucēju pieredzei. Slaukšanas meistares Elzas Mitriķes grupā, kur pašlaik dienas izslaukums pārsniedz 17 kilogramus piena, sulīgo barību un koncentrātus izbaro vairāk nekā Pabažu ražošanas iecirkņa fermās, jo E. Mitriķei uzticēts šķirnes kodols, bet Pabažu ganāmpulku ieplānots nomainīt. Visām fermām noteikts barības limits. Katra mēneša beigās rezumējam: cik izlietots barības, cik saražots produkcijas. Barības ekonomija, iegūstot vai pat pārsniedzot plānoto izslaukumu, ir pats galvenais rādītājs, vērtējot sacensības rezultātus. Trīs ceturtdaļas no ieekonomētās barības vērtības izmaksājam prēmijās fermu kolektīviem. Katram izmaksājamo daļu nosaka kompleksu vai iecirkņu padomes. Šī sistēma ir pozitīvi ietekmējusi kolhoza ekonomiku. 1983. gada ceturtajā ceturksnī viena kilograma piena ražošanai iztērējām 1,09 barības vienības, pērnā gadā tai pašā periodā 1,04. Izskatās, ka ekonomija nav liela, bet, sarēķinot uz visu 2200 govju lielo ganāmpulku, iznāk: katru dienu ietaupītās 1200 barības vienības sastāda dienas racionu 90 govīm ar izslaukumu 11,2 kilogrami piena. Lūk, ko nozīmē ietaupīt 0,05 barības vienības! Pagājušajā gadā vidēji izslaucām 4680 kilogramu piena no govs, kāpinot izslaukumu par 126 kilogramiem. Šo tempu cenšamies saglabāt. Gada izslaukums piecas tonnas piena no govs saimniecībai ir pilnīgi reāls mērķis. Divos ražošanas iecirkņos un liellopu kompleksā «Briljanti» šī robežlīnija jau pārsniegta. Izveidots seštūkstošnieču klubs. Tajā pašlaik ir septiņas slaucējas, bet kandidātēs sastāv vēl 14, kuras izslaukušas no grupas virs 5500 kilogramiem. Mūsu lopkopji godam var sacensties ar visā republikā pazīstamo pirmrindas saimniecību kolhozu «Tērvete», «Padomju Latvija», «Jaunais komunārs» un «Druva» piena ražotājiem.
Gunārs Ziemelis, Rīgas rajona Ādažu kolhoza galvenais zootehnikis
1985.02.19 Komunārs (Dobele)
-
-fotor-20260210114853.png "V. SEMJONOVA foto (LATINFORM)")
-fotor-20260210114930.png "V. SEMJONOVA foto (LATINFORM)")
