Cilvēks un daba <>

Aiz tilta pie Siguļiem sākas gleznaini meži, kurus iecienījuši ogotāji un sēņotāji. Dienvidos Dūņu ezers (2,92 km**2), ziemeļos Līlastes ezers (1,86 km**2), tā ūdeņus uz jūru novada Līlastes upīte

 

Ziemas atspulgi

Spulgs ezers meža ielokā...

1989.12.05 Darba Balss (Rīgas rajons) Leitāne, O. * * * Baravikas ceļo uz Rīgu

Baravikas ceļo uz Rīgu 1942.10.08 Tēvija

  * * *

Trūkst meža cirtēju 

Sevišķi rosīgi pašreiz meža izciršanas darbi rit Inčukalna virsmežniecības Ādažu novadā. Tur līdz 1. aprīlim paredzēts izcirst 80.000 ciešmetru malkas un būvmateriāla. Pagaidām plāns veikts tikai par 25 proc. Tas tāpēc, ka nav pietiekami daudz strādnieku. Pašreiz mežā .strādā 450 cirtēju, bet, lai ciršanas plānu pabeigtu noteiktā termiņā, visdrīzākā laikā jāsagādā vēl vismaz 500 strādnieku. Lielāko daļu iztrūkstošā darbaspēka solījušas sagādāt Daugavpils un Rēzeknes apriņķa izpildkomitejas. Bez tam Pabažu, Sējas, Bīriņu, Skultes  un Salaspils pagasta izpildkomitejas apsolījušās dot darbaspēku 12.000 ciešmetru izciršanai, bet Ādažu, Dreiliņu, Mangaļu un Stopiņu pagasts — zirdziniekus 42.000 ciešmetru izvešanai. Šīm izpildkomitejām savs solījums nekavējoties arī jāpilda. Ļoti izdevīgi uz Ādažu mežniecību pārnākt tiem meža cirtējiem, kuriem darbi citur izbeigušies, jo te tie ilgs vēl vismaz mēnesi. Pie pašreizējā cirtēju skaita vedēju vēl netrūkst. Tagad tur strādā ap 100 braucēju, kas visus sagatavotos materiālus tūlīt nogādā krautuvēs.

Trūkst meža cirtēju

1941.02.19 Padomju Latvija

* * *

Dūšīga mežsardze

1945.08.24 Darba Balss (Rīgas rajons) Meinhards

=====================

 

 

* * *

Kārtīgie un nekārtīgie meža strādnieki 1941.02.20 Padomju Latvija

* * *

Mežu dienas.

1931.08.01 Meža Dzīve

***

***

Ādažos lielas naudas summas investē ne tikai valsts, bet arī putnu drošībai

         Aizsargājamo ainavu apvidus "Ādaži" iekļauts Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā "Natura 2000" un ir putniem starptautiski nozīmīga vieta.

 Ieva Mārdega 

Marta sākumā Ādažu militārajā bāzē tika atklāts Eiropas Savienības "Life+" programmas atbalstīts dabas aizsardzības projekts "Putni Ādažos". 

Projekta mērķis ir uzlabot īpaši aizsargājamo putnu dzīves ap­stākļus aizsargājamo ainavu apvidū "Ādaži", kura lielāko daļu aizņem Ādažu poligons. Ilgstošu militāro apmācību dēļ tajā izveidojušies Latvijā reti sastopami biotopi, kas ir piemērota dzīvesvieta vismaz 22 Latvijā un Eiropā aizsargājamu putnu sugām.

Projektu "Putni Ādažos" plānots īstenot laika posmā līdz 2017. gadam, un tajā 1620 hektāru platībā paredzēts atjaunot virsājus, mežus, augsto purvu, kas ir barošanās un dzīvesvietas Eiropā retajam rubenim, vakarlēpim, zaļajai vārnai (attēlā), sila cīrulim, stepes čirkstei, purva tilbītei un brūnajai čakstei, pupuķim. Kopējās projekta izmaksas ir 1 537 988 eiro.

500 ha platībā iecerēts atjaunot dabisko ūdens režīmu Rampas purvā, kas tika izjaukts ar meliorācijas darbiem. Šī ir viena no labākajām rubeņu ligzdošanas vietām Latvijā. Tur ligzdo un barojas arī dzērves, purva tilbītes un vakarlēpji. Ļoti retās zaļās vārnas saglabāšanai ainavu apvidū tiks izvietoti būri ligzdošanai un īpaši sēdkoki, uz kuriem putniem uzmesties, meklējot barību.

Projekta laikā plānots izvērtēt arī militāro mācību ietekmi uz sugām un to dzīvesvietām, lai izstrādātu ieteikumus dabai draudzīgai militāro mācību plānošanai.

Projektu īsteno Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs sadarbībā ar partneriem – Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Latvijas Ornitoloģijas biedrību, VAS "Latvijas Valsts meži" un Sējas novada domi.

18.03.2014 / Apriņķis.lv

===

Mangaļi / Ella Jākobsone ^

Puķkopju svētki un ikdiena

Rīgas rajona kolhozā «Ādaži» puķkopjiem šī gada maijs iznācis īsts spēku pārbaudes laiks. Mēneša sākumā viņu audzēto rožu, ne|ķu, hortenziju kolekciju republikas puķu izstādē ražošanas uzņēmumu, saimniecību un iestāžu grupā novērtēja ar III pakāpes diplomu, kolhoza priekšsēdētājam Albertam Kaulam un dārzeņkopības agronomei Dainai Malcaniecei piešķīra Goda rakstus, audzētājam LPSR Dārzkopības un biškopības centrālā valde paredzēja naudas balvas. Šonedēļ ādažnieki puķes saiņo tālākam ce|am — uz Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādi. Ir atkal pienākusi viņu kārta  puķkopības paviljonā rādīt, kā mūsu puķu audzētāji prot uzturēt dažādo rožu, tulpju, neļķu šķirņu augstu kvalitāti. Šis izstāžu laiks vairāk ir svētku dienas apmeklētājiem.

kolhoza «Ādaži» dārznieces Ellas Jākobsones
lolojums ir arī krāšņās hortenzijas

 Audzētājiem tās vispirms ir rūpes un satraukums, kā pirms šī gada republikas puķu izstādes, kad ar viņu labo gribu un prasmi vien bija par maz. Gluži vienkārši pietrūka saules, lai visā krāšņumā saplauktu laukā stādītās tulpes. Tāpēc Rīgas izstādē to nebija. Toties maskaviešiem un galvaspilsētas viesiem tulpes ziedkausus jau būs atvērušas. Dārzniece Anna Avotiņa rīdziniekiem gan tulpes uzziedināja jau janvārī un cer nākamgad to izdarīt pat decembra beigās. Divos hektāros te audzē tulpes, lai iegūtu sīpolus uzziedināšanai un realizācijai. Pusmiljons realizētu puķu — tāds patreiz ir «Ādažu» dārzniecību darba apjoms līdztekus pamatuzdevumam, sakņu un dārzeņu audzēšanai. Ap 30 cilvēkj te kopj rozes, neļķes, tulpes, hortenzijas, kallas, ciklamenas, hrizantēmas, ziemcietes. Viņi gadā saimniecībai dod vidēji 300 līdz 400 tūkstošus rubļu lielu ieņēmumu, rentabilitāte — no 50 līdz 120 procentiem. Dārznieka Donāta Janevica neļķes, Adeles Laganovskas ciklamenas un lefkojas, Leontīnes Beļakovas un Birutas Upmales rozes, Irēnas Miķēnas hrizantēmas, Alvīnes Lubānes hortenzijas . . . Katrām puķēm te ir savs «saimnieks», kas ar visu — zemes gatavošanu, stādīšanu, mēslošanu, šķirošanu — prot tikt galā pats, vienīgi smagākajos darbos aicina citus palīgā 

īss atpūtas brīdis
saimniecības Mangaļu iecirkņa dārzniecībā. 

Visu gadu viņi kopj katrs savu puķu māju, vairākus simtus kvadrātmetru lielu. Tiesa, puķu māja te ir nosacīts jēdziens, jo ikvienā stiklotajā būvē jāparedz tāda stādījumu secība, lai augsnes kvadrātmetrs būtu pēc iespējas rentablāks. Tāpēc, piemēram, no Mangaļu iecirkņa dārzniecības pēc alpu vijolīšu ražas jau pagūts tirdzniecībai nogādāt agros salātus. Tagad patērētāji no šejienes saņem gurķus. Bumbuļus jau sariesuši tomāti. Šai iecirknī ir savi rekordi — pagājušajā gadā kopēja Inta Miķelsone no siltumnīcas kvadrātmetra nogrieza 152 neļķes, tas ir pusotrkārt vairāk, nekā no šādas platības parasti paredz. Biruta Upmale savu rožu pirmo ražu šogad nodeva tirdzniecībai jau aprīlī, bet pērn viņai izdevās izaudzēt vidēji četrarpus rožu rotācijas. Šobrīd par iecienītākajām puķēm uzskata Sima neļķes, un arī Mangaļu iecirkņa dārzniecībā šai kultūrai tiks atvēlētas vēl lielākas platības nekā līdz šim. Jaunajai neļķu mājai jau pamati ielikti. Ilggadējās, pieredzējušās dārznieces Ellas Jākobsones vadītais kolektīvs te aizvien pratis nodrošināt ziedu augstu kvalitāti.

Puķkopju svētki un ikdiena 1976.05.25 Cīņa S. Mazura

Ella Jākobsone - Kalngales dārzniecības vadītāja

"Dumpju" māju saimniece E.Jākobsone

-

Gaujas-Baltezera kanāls top gatavs *

Utaiņu (Utu) kalns.
Skats uz Gauja-Mazais Baltezers
kanālu un slūžām

Video no YOUTUBE par kanālu un tā atjaunošanas gaitu

 

* no izdevuma "Ādažu Vēstis"

 

 

 

  

* no izdevuma "Ādažu Vēstis"

 

 

2020.g.

 

Gaujas—Daugavas ūdensceļš ir ūdensceļu sistēma, ko izveidoja kokmateriālu pludināšanai, savienojot Gauju ar Daugavu. 19. un 20. gs. mijā pa Gauju notika intensīva koku pludināšana no kokmateriālu ieguves rajoniem Vidzemē uz Rīgu. Pēdējais posms no Gaujas grīvas līdz Daugavas grīvai pa Rīgas jūras līci bija pats dārgākais un bīstamākais. Šīs problēmas risināšanai tika izveidota Vidzemes ūdensceļu uzlabošanas sabiedrība, kas no 1899. g. līdz 1903. g. izstrādāja un realizēja Gaujas—Daugavas ūdensceļa projektu.

Pirmais tika izbūvēts 3 km garais Gaujas—Baltezera kanāls, kas sākās pie bijušās Remberģu muižas (tagad Strautkalnu ciemats) pie Gaujas un beidzās pie bijušās Alderu muižas Mazajā Baltezerā.

Tālāk ūdensceļš 5,9 km kopgarumā veda pāri Mazajam un Lielajam Baltezeram, kurus savienoja Baltezera kanāls.

Pēc Lielā Baltezera ūdensceļš veda pa 3 km garo, galvenokārt pa bijušā Bukultu strauta gultni izrakto, Juglas kanālu līdz Juglas upei, pa to 2 km līdz Ķīšezeram, 7,5 km pa ezeru un 3,5 km pa Mīlgrāvi un Daugavas atteku līdz Rīgai.

Tā kā Gaujas ūdenslīmenis kanāla atdalīšanās vietā bija par 2-6 m augstāks nekā abos Baltezeros, ūdens teci regulēja ar slūžām. Pie Gaujas bija ierīkotas vārtveida slūžas, bet pie ieejas Mazajā Baltezerā "Stonej" sistēmas slūžas.

20. gs. 60. gados koku pludināšana tika pārtraukta un slūžas laika gaitā sagruva. 1986. g. augšējās slūžas tika izbūvētas no jauna, lai regulētu ūdens pieplūdi Mazajā Baltezerā ūdens ņemšanas mezgla vajadzībām.

Nelielu dokumentālu fragmentu par kanālu iespējams apskatīt 1934. gada filmā Gauja.

Pašlaik dabā kanāls ir atrodams un ūdeņiem bagātos laika posmos tā ūdens līmenis ir ievērojams ļaujot šo kanālu izbraukt ar kanoe laivu. Dabā sastopami tādi industriālā mantojuma elementi kā koka gulšņu grīda fragmentāri kanāla visā garumā, to saturošās kaltās naglas, atsevišķas slūžu izbūves kanāla sākumā pie Gaujas, posmos pa vidu un pie ietekas Mazajā Baltezerā.

2021. gadā tika pabeigta Gaujas—Baltezera kanāla atjaunošana.

2020.g.

2020.g.

 

Atjaunots Gaujas–Daugavas kanāls Ādažu novadā  

Īstenojot projektu, ir samazināti plūdu draudi Ādažu novada teritorijā un palielinājusies dabas teritorijas vērtība, pievilcīgums un produktīva izmantošana Latvijas lauku teritorijās.

Gaujas–Daugavas kanāls pasargās Ādažu novada 290 hektārus (ha) plūdu riska teritoriju no applūšanas, kā arī samazināsies plūdu draudi aptuveni tūkstotim iedzīvotāju Ādažu novada un Garkalnes novados, skaidroja ZM.

Projekta īstenošanas rezultātā Gaujas–Daugavas kanāls pārbūvēts 3,142 km garumā, tai skaitā veicot šādus galvenos darbus:

• kanāla rakšana un izraktās grunts izlīdzināšana aptuveni 33 600 kubikmetru apmērā;
• grunts sūknēšana no ezera (sedimentācijas daļas padziļināšana), separēšana un nogāde krastā uz atbērtni aptuveni 5100 kubikmetru apmērā;
• apauguma novākšana aptuveni 12 ha platībā;
• būvju nojaukšana, demontāža aptuveni 1200 kubikmetru apmērā;
• kanāla visā garumā (3124 metri) veikta gultnes nostiprinājumu izbūve, t.sk. šķembu bērums 8300 kubikmetru, ģeotekstils 44 400 kvadrātmetru, plastmasas rievpāļi 5500 kvadrātmetru, metāla rievsienas 61 tonna;
• pārbūvēts ūdens līmeņa regulators, veikta vītņu tipa pacēlāja ar elektropiedziņu un aizvaru izbūve.

ZM atzīmēja, ka, atjaunojot kanālu, nodrošināta videi draudzīga meliorācijas sistēmas elementa ierīkošana – veikta ezera sedimentācijas daļas pārtīrīšana un esošo nosēdumu izvākšana no ezera, kā arī uzstādīts videi draudzīgs un energoefektīvs apgaismojums. Saglabāti vēsturisko "Stoney" slūžu krastu balsta fragmenti.

Gaujas–Daugavas kanāla atjaunošanas darbi ritēja no 2018. gada jūnija līdz 2021. gada janvārim. Kopējās izmaksas bija 3,37 miljoni eiro, tai skaitā ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 2,87 miljoni eiro un valsts budžeta finansējums 0,5 miljoni eiro.

LSM.lv ziņu redakcija
2021.g. 25.janvāris

 

======  19.03.2021 ======

 ======  11.04.2021 ======

 

*no izdevuma "Ādažu Vēstis"

 

*no izdevuma "Ādažu Vēstis"

 

*no izdevuma "Ādažu Vēstis"

=== 16.10.2024 ===

 

-