Nogriežamies no Vidzemes šosejas uz
automaģistrāli Via Baltica. 2001.-2002.g. šoseja “Via Baltica” kapitāli
restaurēta saskaņā ar mūsdienu prasībām.
 |
| Mazais Baltezers |
Baltezers atrodas starp diviem ezeriem. Šosejas
labajā pusē Mazais Baltezers, kura platība 198,7 ha, garums 2,5 km, platums 1,5
km, dziļums līdz 10 m, krasta līnijas garums ~8 km. Krasti smilšaini,
pauguraini.
 |
Norāde uz
Rīgas ūdensapgādes muzeju |
|
Dienvidu krastā ir sūkņu stacija. Gandrīz visur gar krastu stiepjas niedru
josla.
Ceļa kreisajā pusē Lielais Baltezers – 597,5 ha, garums 3,9 km, platums
2,5km, dziļums līdz 6 m, krastu līnijas garums –15 km. Piecas salas, kas
apaugušas kokiem.
 |
Lielais Baltezers / 2017
|
 |
| Lielais Baltezers / 2017 |
 |
| Kanāls starp Mazo un Lielo Baltezeru |
 |
Te bija Gaujas-Baltezera kanāls
Slūžu drupas |
Abus ezerus savieno 200 m garš kanāls, kas ir daļa no Gaujas-Daugavas
ūdensceļa, ko uzbūvēja 1899.-1903.g. Tad vēl nebija uzbūvēts dzelzceļš, un pa
Gauju ik gadus pārvadāja ap 10000 t kravas, pludināja ap 1000 plostu. Plosti un
krava bija jānogādā no Gaujas ietekas līdz Daugavai (uz Rīgu) pa jūru. Vētras laikā
plostus bieži salauza un kokus izmētāja pludmalē. Tāpēc arī izbūvēja 26km garu
kanālu sistēmu no Gaujas līdz Daugavai. Tas sastāv no vairākiem posmiem.
Pirmais posms ar slūžām ir 3 km garš – no Gaujas līdz Mazajam Baltezeram. 200 m garais
kanāls savieno Mazo Baltezeru ar Lielo Baltezeru. No Lielā Baltezera 3,3 km garais Bukultu
kanāls ved uz Juglas upi, kas ietek Kīšezerā, bet no Ķīšezera pa Mīlgrāvi Daugavā.
Kanālu rakšanu finansēja Rīgas koktirgotāju sabiedrība. Kokus pa Gauju
pludināja vēl 1944.g.
20.gs. sākumā pie Lielā Baltezera sāka būvēt vasarnīcas.
Tagad te veidojas lepnu privātmāju pilsēta.
 |
| Baltezera baznīca / 2017 |
 |
| Baltezera baznīca / 2017 |
|
 |
| Piemineklis represētajiem Baltezera kapos / "Ciešanu vārti" |
Aiz tilta kreisajā pusē Ādažu
(Baltezera) baznīca. Celta 1775.g. baroka stilā ar klasicisma iezīmēm fasādē
pēc vācu arhitekta Mazungena projekta.
 |
| Kapa piemineklis Ārijai Elksnei |
Pie baznīcas atrodas Baltezera kapi, kur
apglabāti Miķelis Fišers (1915-1984) un Ārija Elksne (1928-1984).
 |
| Viesnīca PortHotel |
 |
| Kokaudzētava "Baltezers |
 |
| Ādažu novada karte |
1863.g. sakarā ar pārmērīgi lielajām
klaušām izcēlās Ādažu muižas zemnieku nemieri t.s. Ādažu bunte, ko bargi
apspieda. Līdz Pirmajam pasaules karam Ādaži bija bagāta muiža.
 |
| Ādažu novada simbolika |
Pa labi no ceļa Ādaži, kas veidojušies
kā paraugkolhoza Ādaži centrs, kur laurus plūcis odiozais darbonis Alberts
Kauls kas, ilgajos kolhozēšanas gados savācis pietiekami naudas, lai nopirktu
varenu zemes pleķi pašā Gaujas nacionālā parka vidū starp Ķūķu klintīm un
Amatas upi. Tagad Ādaži pazīstami ar šeit ražotajiem čipsiem. Netālu Ādažu
poligons.
 |
| Novada augstākais punkts Utu kalns |
 |
| Čipsu ražotne |
 |
| Ādažu centrs |
 |
| Vecā pagastmāja |
 |
Kolhoza Ādaži laika piemineklis
1948.g. - kolhoza dibināšanas gads |
 |
| Gauja no tilta |
 |
| Dzīve poligonā |
 |
| Carnikavas Zivju rūpnīca |
Pa kreisi paliek Carnikava. Senrakstos Gaujas grīva saukta līvu vārdā
– Koive mindu. Gaujā no jūras iepeld nārstot laši, vimbas un nēģi, tāpēc jau
kopš seniem laikiem pie grīvas pastāvējis zvejnieku ciemats. 1880.g. zivjkopības
speciālists A.Kiršs Carnikavā iekārtoja pirmo zivjaudzētavu Latvijā. Apmēram
tai pašā laikā šeit uzcēla arī nelielu zivju konservu fabriku.
 |
| Gauja |
 |
| Gaujas ieteka jūrā |
Tālāk ceļš ved
pāri Latvijas skaistākajai upei –Gaujai. 460 km garā upe sākas Vidzemes
centrālajā augstienē Elku kalnā (261 m). No Valmieras līdz Inčukalnam plūst pa
skaistu senleju, krastos daudz smilšakmens atsegumu.
Aiz tilta šosejas kreisajā
pusē nelielais Pulksteņezers.
 |
| Pulksteņezers |
Nedaudz tālāk 1,77 km2 lielais Dzirnezers, kurā
apkārtnē ir viens no pirmajiem un lielākajiem atpūtas bāzu rajoniem Latvijā.
Ezers bioloģiski piesārņots.
 |
| Dzirnezers |
 |
| Dzirnezers |
 |
| Dūņezers |
Ceļa labajā pusē Dūņezers (2,8 km2). Šoseja šķērso
Lilastes upīti, kura iztek no dūņainā Lilastes ezera (1,9km2), kura dibenā 8 m
biezs sapropeļa slānis. Nosaukums laikam cēlies no līvu līlud - niedres.
 |
| Lilastes ezers |
 |
| Nūdistu pludmalē |
Vaļņveida
kāpu virkne no Lilastes līdz Inčupei vietumis paceļas 33-36m augstumā
– augstākās Rīgas jūras līča piekrastē. Zem kādas Lilastes kāpas atrodas
vairākas smiltīs ieputinātas mājas. Agrāk te atradās Bādes (Peldēšanās) ciems.
To dēvēja arī par Badciemu dēļ zvejnieku grūtās dzīves. Pludmale 50 m plata,
vietējie to sauc par Pliko standi. 11.-12.gs. te gāja ceļš no Rīgas uz igauņu
zemēm. Tagad nosaukumam vēl viena nozīme –vasarās te peldas nūdisti.
* teksts no www.celvezi.lv
