sestdiena, 2014. gada 18. janvāris

Baltezera baznīca - I #





Ādažu draudze un baznīca 

J. V. Ilsters 

Kad īsti dibināta Ādažu draudze, nav zināms, bet katrā ziņā tā jau pastāvējusi 13. g. s,. kaut gan draudze dokumentos minēta tikai 1549.g. Proti, Ādažu pili cēlis bīskaps Alberts 1204.g. (viņa atradusies tagadējās Bukultu muižas vietā), un tai pašā laikā pils tuvumā celta arī baznīca bez zvanu torņa. 1637.g. draudzē skaitījušās 37 zemnieku mājas. Jau tad Ādažu baznīcai ir bijusi sava filiāle — Teņa kapella — tagadējās Garkalnes baznīcas vietā. 1656.g. 29. sept. Alekseja Michailoviča uzbrukuma laikā pils līdz ar nometni un baznīcu nopostīta. Toreizējais mācītājs Jānis Ottonis raksta: „Mana baznīca guļ pelnos un pastorāts tāpat". Pirmais zviedru laikā Gustava Ādolfa ieceltais mācītājs Ādažos bijis Fridrichs Menius, kas dzimis Pomerānijā. Viņš apkalpojis bez Ādažu baznīcas arī Daugavgrīvas, Carnikavas un Ropažu baznīcas. Minētais mācītājs 1632.g. iecelts par jaundibinātās Tērbatas universitātes profesoru. Kad draudzes dievnams 1656.g, krievu karapulku nodedzināts, tad vienu gadu dievvārdi noturēti zemnieka Lipsta Salakapūšļa mājās, pie kura dzīvojis arī mācītājs Ottonis, jo citas pajumtes viņam nav bijis. 1669.g. 15. sept. vīzitācijas komisija jau pārbaudījusi jauno baznīcu, kas celta tagadējās Vidzemes šosejas tuvumā, tagadējā Mūra krogus dārzā. Baznīca bijusi koka celtne, ar skaistu zvanu torni, dēļu velvi, luktu, labiem krēsliem un soliem. Minētai komisijai 

skats no Lielā Baltezera 20.gs. 30. gadi
iesniegta sūdzība pret Dambera piedzīvotāju Teni, kas esot griezies pie burvja Meža Cāļa pēc padoma, kā atdabūt atpakaļ nozagto naudu. Tenim piespriesti 3 pāri rīkšķu un pa dievvārdu laiku viņam bijis jāstāv pie kāķa. Briesmīgā mēra sērga, kas plosījās Ziemeļu kara laikā, aizrāvusi arī kapā mācītāju Otto Sēlmani (viņa kapakmens redzams archibīskapa katedrāles), kas darbojies draudzē no 1694. līdz 1710.g. Krievu karapulki nopostīja pastorātu, aplaupīja zemniekus, bet kā par brīnumu koka baznīca palikusi neaizskarta. Viņa vecuma dēļ noplēsta 1775.g., noturot tā paša gada 21. maijā pie viņas pēdējo dievkalpojumu. Tagadējā baznīca celta mācītāja Mārtiņa Lodera laikā no 1772.g. 8. maija līdz 1775.g. 21. maijam, kad, piedaloties vairākiem mācītājiem un lielam ļaužu pulkam, tā iesvētīta. Šī baznīca ir mūra, akmeņi viņas celšanai ņemti no vecās izpostītās Ādažu pils, bet iekšpuse mūrēta no ķieģeļiem. Mūra darbus apmēram gada laikā veicis 
mūrniekmeistars švarcvaldietis Bernhards Masungens. Viņš miris darbā 31 gadu vecumā un paglabāts vietējā kapsētā. Strādnieki viņam palīdzējuši sagatavot kaļķus un pienesuši akmeņus un ķieģeļus. 1775. g. Vasaras svētkos iesvētīta arī tagadējā kapsēta. Mācītāja Georga Fridricha Hakeļa laikā (1816.— 1829. g.) izcēlusies prāva ar toreizējo muižas īpašnieku Osmanu, kas bijis pēc dzimuma turks un dažādos veidos mēģinājis piesavināt muižai baznīcas mežu, zemi un ierobežot zvejas tiesības. Prāvojoties Hakels aiz dažādiem uztraukumiem saslimis un piepeši miris 1829.g. ar nervu drudzi, atstādams lielu bērnu pulku, starp tiem 3 dvīņu pārus. Viņa kaps ar akmens krustu vēl tagad viegli atrodams draudzes kapsētā.
Antons Karls Ferdinands Valters

No mācītājiem vēl pieminams Dr. Ferdinands Valters (1829.—1833.g.), vēlākais bīskaps un Vidzemes ģenerālsuperintendents. Ādažu draudzei ir sava filiāle — Garkalnes baznīca. Tā celta jau katoļu laikos un saukusies par Teņa kapellu, tad, sākot ar 1739. g. par Iļķenu kapellu, bet no 1793.g. par Garkalnes baznīcu. Draudzes chronikā par šo kapellu ir atrodamas trūcīgas ziņas. 1848.g. piecu mēnešu laikā uzcelta tagadējā Garkalnes baznīca, kas iesvētīta 25. jūlijā. Noplēšot iepriekšējo celtni, torņa bumbā atrasts kāds dokuments, kas vēsta, ka šo nojaucamo baznīcu cēlis 1793.g. muižas arendātors Indriķis Ramans un ka viņa izmaksājusi 1000 dālderu. 1637.g. 18. maija vīzitācijas protokols min arī divus zemniekus, baznīcas pērminderus, kuru uzdevums svētdienās lasīt upuru naudu. Ādažu baznīca ar veco skolas ēku atrodas skaistā vietā, starp diviem Baltezeriem, kuru krastos Latvijas laikā uzceltas daudz glītas vasarnīcas.

* Magazina / 23.07.1937




Kristiāns Kārlis Augusts Debners (1800-1873). A.Dēbners dzimis Kalsnavā mācītāja ģimenē. Viņš studējis teoloģiju un strādājis par mācītāju Ādažos, Kalsnavā, Vietalvā. No 1859. līdz 1867. g. bījis Cēsu apriņķa prāvests. Viņš piedalījies Latviešu literārās biedrības darbā, bieži rakstījis latviešu un vācu periodiskajiem izdevumiem par reliģiju, sadzīvi un citiem jautājumiem, kā arī publicējis dažus stāstiņus. A.Dēbners ir K.E.Napjerska "Chronologischer Conspect der lettischen Literatur"... turpinātājs ar "Dritte Fortsetzung des Chronologischer Conspects der lettischen Literatur"...: 


1933.gads
Ievērojams arhitektūras piemineklis – vietējā arhitekta Bernharda Joahima Mazungena  1775.gadā projektētā Ādažu baznīca. Pēc mākslas vēsturnieka B.Vipera vērtējuma, tā celta baroka stilā, taču plakņu balansējumā jau izpaužas pirmās klasicisma pazīmes. Ādažu baznīcā pirmo reizi Vidzemes baznīcu celtniecības vēsturē parādās krievu celtniecības ietekme. Diemžēl Lielā Tēvijas kara laikā nopostītā baznīcas torņa smaile atjaunota stilam neatbilstošā izskatā. 
Ādažu draudzes vēsture sākās jau 13. gadsimtā. No 1772. līdz 1775. gadam dievnamu cēla arhitekts Bernhards Joahims. Pēc vēsturnieka un teologa Roberta Feldmaņa liecības Baltezera baznīca bija pirmā Latvijā, kuras tā laika mācītājs Jānis Baumanis nezināmu apstākļu mudināts labprātīgi atdeva baznīcas atslēgas padomju izpildvarai... Kā daudzviet Latvijā sākās baznīcas sistemātiska postīšana. Līdz ar Latvijas okupāciju dievnamu sāka graut. Tika nopostīts viss interjers – iznīcināts altāris, ērģeles (cilvēki stāsta, ka ērģeļu stabules esot mētājušās uzkalniņā ap baznīcu), kancele, apgānīts mācītāja kaps un 1958. gada ar traktora palīdzību pilnībā sagrauts dievnama tornis, lai apkārtējo skatieniem noslēptu dievnama patieso sūtību. Padomju varas gados pēc neveiksmīga mēģinājuma baznīcu pārvērst par deju zāli, ēku izmantoja kā kinoteātri, kāpostu skābētavu, tukšās taras noliktavu, minerālmēslu noliktavu, tikai 1997. gadā no baznīcas altāra telpas izvācās Lattelekom centrāle. Ādažu luterāņu draudze dievkalpojumus baznīcā atsāka 1994. gadā, kad dievkalpojumiem varēja izmantot tikai nelielu un tumšu telpu, kas pirms tam tika lietota kā metālmākslinieku darbnīca. Baznīca bija katastrofālā stāvoklī, nokvēpušām sienām, altārdaļā bija ierīkots neliels dzīvoklītis...

Atjaunotajā draudzē kalpojuši vairāki mācītāji. Laikā no 1994-1998. gadam mācītājs Gundars Bērziņš. Šajā laikā vēl toreizējam teoloģijas studentam palīdzēja mācītāji Aleksandrs Bite un bijušais luterāņu mācītājs Māris Sants. Laikā no 1998.gada līdz 2002. gadam nu jau atstādinātais palīg-mācītājs Aivars Salmanis. Laikā no 2002.-2003. gadam bijušais mācītājs Ilmārs Zvirgzds. Savukārt, no 2003.gada līdz 2011. gadam draudzi vadīja mācītājs Gundars Bērziņš. No 2011.gada līdz 2015. gadam mācītājs bija Māris Sarma. No 2015. gada oktobra draudzes mācītājs ir Ivars Jēkabsons.
Šajā laikā dievkalpojumos muzicējušas ērģelnieces Una Stroda, Inese Paiča, Signe Ķiesnere. Šobrīd baznīcas ērģelniece un muzikālās dzīves vadītāja ir Dace Akmentiņa.
Baltezera baznīca

Dievnamu izdevās saglābt, pateicoties Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un tās priekšnieka Jura Dambja, arī Baltezera iedzīvotāja, atsaucībai. 1989. gadā viņš pārņēma baznīcu inspekcijas gādībā, tādēļ izdevās atjaunot torni un jumta segumu. Juku laikos baznīcā bija iecerēta viesu māja, baznīcu vēlējās sadalīt stāvos un numuriņos...

Pateicoties pieminekļu aizsardzības inspekcijai, dievnamu izdevās pasargāt no šī idejas realizēšanas dzīvē. Pamazām ar draudzes palīdzību baznīca tika atjaunota – kapitāli no ārpuses un sakopta iekšpusē. Ādažu draudze bija pirmā Latvijā, kas izbūvēja bēniņus baznīcā, kur tika izveidota zāle, lai netiktu pārtraukta dievkalpojumu noturēšana, kamēr lejā notiek remonts. Ar laiku tika rekonstruēta visa fasāde, atjaunoti iekšējie mūri vairāku metru augstumā, izņemot laukā vecos, bojātos ķieģeļus, nomainītas vecās un bojātas koka sijas un ielikti jauni logi, baznīcā izbūvēta moderna apkures sistēma ar apsildāmām grīdām un radiatoriem, izveidoti divi sanitārie mezgli, nesen izveidota māmiņu istaba, kurā tiek translēts dievkalpojums.

Baznīca bez torņa. Vēl var nojaust senās barokālās formas: ar dekoratīvajiem elementiem un apaļiem logiem veidoto divslīpju jumta noslēdzošo ārsienu, elegantos ovālos sānu logus

 Baltezera baznīca ir senākais valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Ādažu novadā. Baznīcu gleznainajā vietā starp Lielo un Mazo Baltezeru būvēja aptuveni trīs gadus – no 1772. līdz 1775. gadam. 

 Gan īsi pirms Pirmā pasaules kara, gan starpkaru periodā skaistā ēka vienmēr tapa pienācīgi uzturēta, un tai tika piešķirts valsts aizsargājamā objekta statuss. Diemžēl pēc Otrā pasaules kara Baltezera baznīcai sākās rūpju laiki. Dievnama iekšpuse tika pilnīgi izdemolēta, ērģeles sabojātas, altāris izpostīts. 1946. gadā draudzei no baznīcas bija jāatsakās, un, kad baznīca oficiāli pārgāja Ādažu ciema padomes īpašumā, sākās pastiprināta arhitektūras pieminekļa postīšana. 1958. gadā nojauca baznīcas torņa smaili un telpās ierīkoja klubu un kinozāli. 

Padomju laikā baznīca tika izdemolēta, nopostīts tās interjers, iznīcināts altāris, ērģeles, vēlāk to izmantoja arī kā noliktavu un metālmākslinieku darbnīcu. 1972. gadā baznīca kļuva par kolhoza "Ādaži" tukšās taras un minerālmēslu noliktavu. Telpās tika atvēlēta vieta arī kolhoza kāpostu skābētavai. Tukšā tara, skābēti kāposti un sāls – tas reiz glabāts Baltezera baznīcas mūros.
0001
Baltezera baznīca
 1989. gadā Ādažu baznīca pārgāja Kultūras ministrijas Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības bilancē. Šobrīd šis dievnams ir atkal sakopts un sagaidījis savu 240. dzimšanas dienu.

 1994. gadā dievnamu nodeva Ādažu evanģēliski luteriskai draudzei. Ar laiku baznīcas fasāde tika rekonstruēta, atjaunoti iekšējie mūri vairāku metru augstumā, izņemot vecos, bojātos ķieģeļus. Tika nomainītas arī vecās un bojātās koka sijas, un ielikti jauni logi.

Alfrēda Dziļuma darba "Saplēstā krūze" ilustrācija
 /Ādažu baznīca — Jura Benjamiņa krāsaina fotostudija /

Atkal paņem dievnamu 
ĀDAŽU BAZNĪCA lEKĀRTOTS KLUBS

 Pēc Rīgas Archibīskapa katedrāles un Aglonas kātoļu klostera, par okupantu upuri kritis vēl viens no Latvijas dievnamiem — Ādažu baznīca, kurā tagad iekārtots klubs ar dejošanu pie džesa mūzikas. Baznīcai nojaukts arī tornis. Ādažu baznīca celta 18. gad simta otrajā pusē baroka stilā pēc arch. fon Masungena meta Rīgas - Carnikavas šosejas malā, starp Lielo un Mazo Baltezeru. Vidzemniekiem Rīgas apriņķī bija vēl tikai 2 citas 18. gadsimtā būvētas baznīcas — Lēdurgā un Skultē. Ādažniekiem viņu baznīcu atņēma tā, ka draudzi apkrāva ar nesamaksājami lieliem nodokļiem un tos arī nebija pa spēkam samaksāt, lai gan draudzes locekli uzticīgi un sirsnīgi turējās pie savas baznīcas. Visu draudžu īpašumus padomju režīms atsavināja jau okupācijas sākumā. Par draudžu lietotajām baznīcām un to laukumiem jāmaksā dažādas nodevas, piemēram, 1 proc. nodoklis gadā no taksētās baznīcas vērtības, rente par baznīcas laukumu, u.tt. Visi minētie maksājumi arī Ādažu draudzi iedzina smagos materiālos apstākļos. Baznīcai bija izsisti logi un to nevarēja uzkopt, kamēr boļševiki beidzot dievnamu pievāca, nojaucot torni, lai telpas būtu vairāk piemērotas ballēm un bezdievju sanāksmēm. Ādažnieki baznīcas vietā dievkalpojumos tagad pulcējas kapličā. 

* Austrālijas Latvietis / 09.07.1960
✟ ✟ ✟

ĀDAŽU BAZNĪCĀ IERĪKOTS KLUBS 

Jauns pierādījums boļševiku barbarismam ir 18. g.s. celtās Ādažu baznīcas pārvēršana par klubu, resp. «tautas namu" un baznīcas torņa nojaukšana. Dievnamā, kas Latvijas neatkarības laikā bija reģistrēts par vēstures pieminekli un atradās Pieminekļu valdes aizsardzībā, tagad skan deju mūzika un lielā mērā iznīcināta arī tā vēsturiskā vērtība. Ādažu baznīca atrodas Rigas-Carnikavas šosejas mala starp Mazo un Lielo Baltezeru. Tā bija celta 18. g.s. otrā pusē baroka stilā pēc arch. fon. Masungena meta. Bez Ādažu baznīcas Rīgas apriņķī vēl bija tikai divas — Lēdurgas un Skultes baznīcas, kas celtas 18. g. simta otrā pusē. Apkrauta nodokļiem, Ādažu draudze no baznīcas bijusi spiesta «atteikties" jau agrāk un baznīca stāvējusi izsistiem logiem Draudžu īpašumus padomju režīms atsavināja jau sākumā un par baznīcām un to laukumiem, ja draudzes tos lieto, ir jāmaksā dažādas nodevas, piem. 1 proc. nodoklis gadā no baznīcas taksētās vērtības, rente par baznīcas laukumu u.t.t. Šīs maksas nav mazās un ne vienmēr draudzēm, lai cik sirsnīgi tās turētos pie saviem dievnamiem, tas ir pa spēkam. Arī Ādažu draudzei nav bijis pa spēkam baznīcu paturēt un baznīcas vietu tai tagad pilda kapliča. lerīkojot baznīcā klubu, nojaukts arī baznīcas tornis, un tā tagad pārvērsta par bezdievju sanāksmes vietu. 

* Londonas Avīze / 24.06.1960

0003
Baltezera baznīca

Ādažu baznīca pārvērsta par klubu 
TAI NOJAUKTS TORNIS 

No dzimtenes saņemta ziņa, ka Ādažu baznīca pārvērsta par tautas namu un tanī ierīkots kāds klubs. Tai nojaukts arī tornis. Kā zināms, Ādažu baznīca bija celta 18. g. s. un Latvijas neatkarības laikā bija ieskaitīta vēstures pieminekļos un atradās Pieminekļu valdes aizsardzībā. Tagad baznīcas vēsturiskā vērtība pilnīgi iznīcināta un pārvērsta par danču zāli. Ādažu baznīca atrodas Rīgas-Carnikavas šosejas malā starp Baltezeriem. Tā celta 18. g. s. otrā pusē baroka stilā pēc arch. Magunsena meta. Apkrauta nodokļiem, Ādažu draudze no baznīcas bijusi spiesta atteikties un tā jau agrāk stāvējusi izsistiem logiem Draudzei nav bijis pa spēkam baznīcu arī izremontēt un dievkalpojumiem tā tagad izmanto kapliču.

* Latvija / 02.07.1960
👨 👨 👨

* Austrālijas Latvietis / 24.01.1959

✞✞✞

„Progresa" uzbrukums Ādažu baznīcai, ko komūnisti pilnīgi nepabeidza, to tagad grib paveikt pašu varasvīri, kuriem kulturālu vērtību vietā ir tikai komerciāla peļņa. Esam saņēmuši palīgā saucienu, kas iespiests laikrakstā Izglītība un Kultūra š.g. 3. martā. Ādažu draudzes valdes loceklis Ojārs Brēdenfelds raksta:

Jau gadu simtus Baltezerā, Ādažu pagastā, stāv staltā Baltezera baznīca, Baltā baznīca, kā man bērnībā tika teikts. Pēc kara baznīca tika pilnīgi izdemolēta, tādu es to ieraudzīju 1956. gadā, atgriezies no lēģera, bet 60. gadu sākumā baznīca tika piesmieta galīgi. Tika nogāzts tornis, noņemti vecie kārniņi, to vietā uzlikts viļņotais šīferis. Baznīcā ierīkoja klubu un kinozāli. Pēc tam baznīca kļuva par kolhoza noliktavu kāpostu — vēlāk pudeļu un burku — glabāšanai. Vislielākais paldies Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai par lielo darbu 1993. gadā: uzlikts jauns kārniņu jumts un atkal atjaunots tornis, tā pasargājot pašu ēku no tālākas bojāšanās. Tagad, būdams jau 70 gadus jauns, domāju par to, kāpēc mūsu senči bija cēluši šo Balto baznīcu tieši šeit, starp diviem ezeriem — Lielo un Mazo Baltezeru. Laikam jau jūsu senči būs atraduši, ka šeit, starp ezeriem, ir kaut kāda labvēlīga aura, jo tolaik iedzīvotāju baznīcas tuvumā varēja būt gaužām maz. Tuvākā Ādažu muiža no Baltezera baznīcas atrodas kādu 4 km attālumā, un arī zemnieku sētas nav tu vāk par 2 km. Blakus baznīcai uz ziemeļiem, apmēram 200 m attālumā, atrodas Baltezera kapi, tikpat veci kā baznīca. Šeit ir saglabājusies vienreizēja Latvijas daba un ainava. Ap 1980. gadu Baltezerā radās vajadzība pēc dzīvokļiem, jo arī iebraucējiem šis dabas stūrītis itin labi patika. Toreiz blakus baznīcai uz Lielā ezera pusi jau bija sadzīti mietiņi un novilktas šņores 8 dzīvokļu mājas celtniecībai, celtniekiem tikai vajadzēja sākt zemes darbus, kad to visu apturēja. Pašos tumšākajos stagnācijas gados tomēr atradās kāds, kurš saprata, ka tā nevar rīkoties. Māju uzcēla citā vietā. Paldies šim cilvēkam par to! Nu jau vasarā būs, ja ne maldos, trīs gadi, kopš uz baznīcas zemes nelikumīgi uzcelta alus pārdotava. Droši vien, ne bez pagasta ziņas un labvēlības. Šis pats alus pārdotavas īpašnieks jau ir uzcēlis divas mājas Baltezera dažādās vietās un tagad mērķē uz lielāko daļu draudzei neatdotās baznīcas zemes, lai celtu moteli un benzīna uzpildes staciju. Šā gada 16. februārī Ādažu pagasta Tautas deputātu padomes sesijā ar desmit balsīm par, astoņām pret ir pieņemts lēmums piešķirt baznīcas zemi moteļa un benzīna uzpildes stacijas celtniecībai. Desmit gadus no saviem septiņdesmit esmu pavadījis Čukotkā un Kolimā. Aicinu visus Ādažu pagasta politiski represētos un visus gaišos cilvēkus - nepieļausim izlaupīt mūsu Ādažu draudzes īpašumu! Palīgā lūdzam arī Latvijas zaļos, ja īstenosies minēto darboņu nodomi, Lat vijas videi tiks nodarīts neatgriezenisks ļaunums. Visbeidzot, saucu palīgos Latvijas kultūras iestādes. Baltezera baznīca jau pirms kara bija ierakstīta aizsargājamo pieminekļu sarakstā, par ko liecināja plāksnīte pie baznīcas gala sienas. Tad nu saglabāsim to ar visu, kas viņai pieder. Par baznīcas aizstāvēšanu nezināmas personas piekāva draudzes priekšnieku. Draudēts arī citiem, ieskaitot O.Brēdenfeldu. Ir cerības uz labvēlīgu iznākumu. Latvijas valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pr-ks Juris Dambis ir paskaidrojis — saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 23. pantu kultūras pieminekļiem tiek noteiktas aizsardzības zonas.

To izveidošanai nav vajadzīga zemes lietotāja vai īpašnieka piekrišana. Zonas un to uzturēšanas režīmu nosaka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Ap kultūras pieminekļiem, kuriem nav noteiktas aizsardzības zonas lauku apdzīvotās vietās ir aizsardzības zona 500 m attālumā. Jebkur saimniecisko darbību pieminekļu aizsardzības zonā drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju. Inspekcija atļauju moteļa celtniecībai baznīcas tuvumā nav devusi un nekad arī nedos, jo paredzētā celtniecības rezultātā tiktu sabojāta izcila ainava, kultūrvēsturiska vide, kā arī 1990. gadā šai vietai ir izstrādāts projekts territorijas sakārtošanai un attīstībai, kurā nekāda jauna būvniecība baznīcas tuvumā nav paredzēta. Zemes piešķiršana moteļa celtniecībai Ādažu luteriskās baznīcas tuvumā ir nelikumīga. 

* Latvija Amerikā / 16.04.1994


Ādažu baznīcai nojaukts tornis un ierīkots klubs 

AGRĀK TĀ ATRADĀS PIEMINEKĻU VALDES AIZSARDZĪBĀ Ņujorkā (A.S.) — Lai gan padomju režīms Latvijā pūlas noliegt reliģiskās dzīves apspiešanu, tāda apspiešana tomēr notiek un jauns pierādījums tam ir 18. g. simtā celtās Ādažu baznīcas pārvēršana par klubu, resp. "tautas namu" un baznīcas torņa nojaukšana. Dievnamā, kas Latvijas neatkarības laikā bija reģistrēts par vēstures pieminekli un atradās  Pieminekļu valdes aizsardzībā, tagad skan deju mūzika un lielā mērā iznīcināta arī tās vēsturiskā vērtība. Ādažu baznīca atrodas Rīgas-Carnikavas šosejas malā, iežmaugā starp Mazo un Lielo Baltezeru. Tā bija celta 18. gs. otrā pusē baroka stilā pēc arch, fon Masungena meta. Bez Ādažu baznīcas apriņķī vēl bija tikai divas — Lēdurgas un Skultes baznīcas, kas celtas 18. g. simta otrā pusē. Apkrauta nodokļiem Ādažu draudze no baznīcas bijusi spiesta „atteikties" jau agrāk un baznīca, kā jau Laikā ziņots, stāvējusi izsistiem logiem. Draudžu īpašumus padomju režīms atsavināja jau sākumā un par baznīcām un to laukumiem, ja draudzes tos lieto, ir jāmaksā dažādas nodevas, piem. 1 proc. nodoklis gadā no baznīcas taksētās vērtības, rente par baznīcas laukumu utt. Šīs maksas nav mazās un ne vienmēr draudzēm, lai cik sirsnīgi tās turētos pie saviem dievnamiem, tas ir pa spēkam. Arī Ādažu draudzei nav bijis pa spēkam baznīcu paturēt un baznīcas vietu tai tagad pilda kapliča. lerīkojot baznīcā klubu, nojaukts arī baznīcas tornis un tā tagad pārvērsts par bezdievju sanāksmes vietu.

* Laiks / 18.06.1960


Izdemolēta Ādažu baznīca 

Viena no tām vecajām mātēm, kas pēdējās nedēļās sasniegusi brīvo pasauli, atvedusi ziņu par Ādažu baznīcas izdemolēšanu. „Kad nonāksiet tai pusē, tad gan pastāstiet, kā izturas pret mūsu dievnamiem." viņai piekodinājis kāds no Ādažu puses. Tagad to izdaru, piebilda sirmgalve. Stāstītāja pati savām acīm nav redzējusi, kas Ādažu baznīcai nodarīts un vina nevar uzskaitīt visus postījumus, bet viņa labi atceras, ka stāstīts par izsistajiem logiem un nocirsto dzīvžogu. — Kas to izdarījis?  "Huligāni"  viņa īsi atbildēja. Ādažu baznīca atrodas Carnikavas šosejas malā starp Mazo un Lielo Baltezeru, kas nav tālu no Rīgas. Uz šosejas dzīva kustība, kāpēc baznīcas demolētājiem vajadzēja būt zināmai drošībai, ka viņus nevajās. Komunisti jau kopš pagājušā gada kāpina propagandu pret ticību un baznīcu.

* Laiks / 13.04.1960

* Londonas Avīze / 29.04.1960

✟✟✟

"Sarkanais stūrītis" baznīcā

Pagājušā gada 5. decembrī kādreizējā Ādažu ev.-lut. baznīcā atklāts "Tautas nams". Dievnama altārī izbūvēta skatuve, pašā dievnamā zāle un dejas grīda. Atklāšana notikusi pie „pilnas bufetes", un tā otrā dienā dievnams bijis ne vien apgānīts, bet ari pieķēzīts. Vai centīgie ..Dzimtenes Balss" vergu vervētāji un mājās vilinātāji nevarētu paskaidrot, kā tas saietas ar viņu meliem par "brīvu un netraucētu baznīcas dzīvi" mūsu dzimtenē? Tāpat vai biedri nevarētu paskaidrot, kāpēc no Latvijas pagājušajā gadā atkal uz Padomju Savienību deportēti divi ev.-lut. baznīcas mācītāji? Viņu vārdus «Dzimtenes Balss" redaktora kungs var noskaidrot Rīgas čekā.

* Latvija Amerikā / 28.01.1959


Rīgas - Ādažu šoseja / 1932.gads








Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru