sestdiena, 2014. gada 25. janvāris

Gaujas-Baltezera kanāls - I #

19. un 20.gs. mijā pa Gauju notika intensīva koku pludināšana uz Rīgu no kokmateriālu ieguves rajoniem Vidzemē

Plosti pa Gauju tuvojas Gaujas-Baltezera kanālam

* "Latvijas upēs sākusies plostošanas sezona" - laikraksts "Rīts" no 02.04.1935.







19. gs. kokus pludināja no Gaujas līdz Daugavas grīvai pa Rīgas līci. Plostiem tas bija bīstams ceļš, tāpēc no 1899. līdz 1903. gadam izbūvēja Gaujas – Daugavas ūdensceļu. Tā kopējais garums – 26 km. Pirmais Gaujas – Daugavas kanāla posms ir 3 km garais Gaujas- Baltezera kanāls, kur ūdensteci regulēja slūžu sistēma kanāla sākumā un lejasdaļā. Tālāk ūdensceļš iet pa Lielo un Mazo Baltezeru, pēc tam pa 3 km garo bijušo Bukultu strautu (Juglas kanāls), kas izraksts un paplašināts. Tālāk ūdensceļš iet pa Juglas upi, Ķīšezeru un Mīlgrāvi. Pa Gaujas – Daugavas kanālu kokus pludināt beidza 60. gados, kanāla ūdeni izmanto Rīgas ūdensapgādē (gruntsūdeņu papildināšanai Baltezera apkaimē).

 *Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.


Plostu ceļš no Gaujas pa jaunizrakto kanālu gar Alderiem gāja cauri  Baltezeriem, turpināja ceļu pa otru jaunizveidoto 3 km garo Bukultu kanālu līdz Ķīšezeram. Plosti šķērsojot ezeru un Mīlgrāvja atteku un nonāca Daugavā.

Gaujas - Daugavas kanāla kopējais garums bija 22,3 km. Posms no Gaujas līdz Mazajam Baltezeram - 3,1 km, platums 10 metri.

***
Pa Latvijas upēm uz Rīgu nāk plosti

Plosti Gaujas - Baltezera kanālā. 

================================================

Aizbrauca pēdējais plosts 

Gaujas-Daugavas kanāls (saukts arī Gaujas-Baltezera kanāls) savieno abas ievērojamākās Latvijas upes caur Mazo Baltezeru, salām bagāto Lielo Baltezeru un Ķīšezeru. Kanāls sākas tur, kur Gaula pavirzījusles savā tecējumā vistālåk uz dienvidiem un maina virzienu uz ziemeļrietumiem. Tā garums līdz ietekai Mazajā Beltezerā 3 km. Kanāla lejas posmā - no Lielā Baltezera līdz Juglas upei (tā ir Juglas ezera noteka uz Ķīšezeru) garums ir 3,3 km un to sauc arī par Juglas kanālu. Ķīšezera noteka uz Daugavu ir Mīlgrāvis. 
Kanāls augšpus ietekas Mazajā Baltezerā
Kopējais ūdensceļa garums ir 26 km. Kanāls rakts 1899.-1903. gados koku pludināšanai no Gaujas baseina nolūkā saīsināt ūdensceļa garumu. Pirms tam kokus pludināja līdz Gaujas grīvai. tad sēja plostos, ko velkoņi vilka pa jūru un Daugavu uz Rīgas kokzāģētavām. Pludināšanas celš bija gandrīz divas reizes garāks un rudens vētrās bija risks, ka plostus izārdīs. Kanāla izbūve rokas darba rīkiem pirms vairāk nekā 70 gadiem, kad nebija nekādas mehanizācijas, atzīstama par ievērojamu veikumu. Šā gada pavasarī no Mazā Baltezera «koku dārza» svinīgi aizvadīja uz Jaunciema papīrfabriku pēdējo plostu. Gaujas-Daugavas kanāls kalpojis pludināšanai 70 gadus un devis kokrūpniecībai lielu ekonomisku efektu. Tomēr kanāls nav zaudējis savu nozīmi arī turpmāk. To izmanto kuģīšu satiksmei no Rīgas līdz Aldarim (Mazā Baltezera ziemeļaustrumu krastā) un atpūtai, tas atjaunina abu ezeru ūdeņus. Atpūtas apstākļi Mazajā Baltezerā un tā krastos pēc pludināšanas izbeigšanas krasi uzlabojas. Gaujas-Daugavas ūdensceļam Rīgas zaļās zonas teritorijā ir liela, savdabīga atpūtas nozīme. 

Ž. Sūna
-------------------------------------------------------
Baltezera kanāla ievadragata / 1958.gads
Baļķus līdz Rīgai nogādāja pa Gaujas-Daugavas kanālu. Lai koku masu tajā ievadītu, upē pirms kanāla atradās tā sauktā ievadragata - upē uztaisītais žogs.


* K.Gundara raksts "Plosti nāk" - Laikraksts "Padomju Latvija " no 28.05.1941.



Gaujas - Daugavas kanāla pats sākums/ 20.gs.20 gadi





Atceraties Džeroma K. Džeroma "Trīs vīrus laivā"? Tā grāmata ir piemineklis ne tikai britu humoram, bet arī slavenajai britu kanālu sistēmai. Arī mums būtu viens mazumiņš ar ko lepoties, ja vien tas būtu saglabājies kuģojams. Diemžēl nav. Gaujas - Daugavas kanāls.

Tā bija Latvijas mērogiem unikāla hidrobūve - vairāk kā 20 km garš ūdens ceļš, pa kuru no Gaujas pa taisno nokļūt Rīgā. To izbūvēja 1903.gadā, lai atvieglotu baļķu pludināšanu no Vidzemes mežiem uz Rīgas ostu. Pirms tam kokus pa Gauju pludināja līdz jūrai, tad no Gaujas grīvas līdz Daugavas grīvai un pa Daugavu - uz Rīgu. Tieši šis jūras posms bija bīstamākais un dārgākais pludināšanas maršrutā, jo nemierīgos ūdeņos daudz baļķu gāja zudumā. Tāpēc radās ideja par šortkatu - kanālu sistēmu no Gaujas uz Mazo un Lielo Baltezeru, tad uz Ķīšezeru un no tā pa Mīlgrāvi uz Daugavu. Visus kanālus starp ezeriem izraka 4 gados.

Mūsdienās kuģojams ir palicis posms no Ķīšezera uz abiem Baltezeriem, to sauc par Juglas kanālu. Bet pats interesantākais senā kanāla augšgals no Mazā Baltezera līdz Gaujai ir aizaudzis un aizkritis ar kokiem, slūžas abos galos sabrukušas. Te bildē redz kanāla ieteku Mazajā Baltezerā, laivas tur sēžas uz sēkļa un kanālā no ezera var iebrist gumijniekos.

Šī Latvijas garākā hidrobūve tapa tīri praktisku apsvērumu dēļ un arī nomira tādu pat praktisku apsvērumu dēļ - 20.gs 60.gados baļķu pludināšana kā arods vnk beidzās, lētāk un ātrāk kļuva tos pārvadāt ar auto. Tāds romantisks iemesls kanāla saglabāšanai kā izbrauciens ar laivu piknikā tais laikos un sabiedriskajā iekārtā izraisītu tikai glupus smieklus.

***
( atmiņas no interneta dzīlēm )

Artis Buks: 1970.gadu otrajā pusē kanāls bija visnotaļ labā stāvoklī, pat dēļu grīda bez caurumiem. Bija jautri peldēties: palecies ūdeni, un straume kādus 5 m aizrauj. Nezināju, ka aizbrucis.
(2015. gada 8. jūnijs )

Valdis Zariņš: Un pašu kanāla sākumu Gaujā sajāja leišu censoņi, esot truba tā ierakta, ka ūdens pāri neiet. Vispār Gaujas gala slūžas tādas nesačakarētas izskatās
(2015. gada 8. jūnijs)

Vilnis Timrots: Lielās slūžas nesabruka... sagrieza metāllūžņos....bet bija tā neko...ar visu fabrīķa birku/emblēmu uz augšējās sijas....,ja nemaldos vācu izstrādājums bij....
(2015. gada 8. jūnijs )

Vilnis Timrots: Jā...bet tas jau mūsdienu ražotās,šķiet....vecās bij iespaidīgas gan izmērā gan vecumā...

(2015. gada 8. jūnijs )




 








Pasākums "Klausies Gauju"











Kanāla sākums pie Gaujas

 


  







Gaujā un M.Baltezerā bija 2,5 m liela ūdens līmeņa atšķirība. Ūdens regulēšanai tika izveidotas slūžas un mākslīgās krāces.








 



Tā kā Gaujas ūdenslīmenis kanāla atdalīšanās vietā bija par 2-6 metriem augstāks nekā Baltezerā, tad ūdens līmeni regulēja ar slūžām. Pie Gaujas bija izveidotas vārtveida slūžas. 



* * *
Koku tirgus 
P. DELLE 

GAUJAS-DAUGAVAS KANĀLS. Latvijas kokrūpnieku un koku tirgotāju s-bas iesniegums ministru prezidentam par pludināšanas tarifu pazemināšanu minētā kanālā pludināmiem kokiem. 1898. gada 12. novembrī Rīgā nodibinājās «VIDZEMES ŪDENSCEĻU UZLABOŠANAS AKC. S-BA» ar 300.000 zelta rubļu lielu akciju kapitālu. Dibinātāji bija galvenā kārtā lielgruntnieki un mežu īpašnieki, kuru meži atradās pie Gaujas un tās pieteku baseina. Lai šos mežus izmantotu un kokmateriālus nogādātu līdz ostai, tos senāk vajadzēja pa Gauju nopludināt līdz pašai Gaujas ietekai jūrā pie
Carnikavas, no kurienes tad tos plostos ar velkoņiem nogādāja līdz Rīgai. 
Šis transports no Carnikavas līdz Rīgai, sevišķi vētrainā laikā, bija saistīts ar lielu risku, un ja augsti viļņi plostus saplēsa, tad kokmateriālu zaudējumi bija lieli. Ar šo risku koku tirgotājiem bija jākalkulē savos cenu piedāvājumos mežu īpašniekiem. Lai novērstu šo (risku un iegūtu par saviem kokiem augstākas cenas, Vidzemes ūdensceļu uzlabošanas akc. s-bas akcionāri par vienu no saviem galveniem uzdevumiem uzskatīja Gaujas savienošanu ar Daugavu, izbūvējot kanālu un izlietojot šim nolūkam arī abus Baltezerus, Juglas upi un Ķīšezeru. Kanāla būve tika nobeigta 1903. gadā un tanī pašā gadā arī uzsākta kokmateriālu pludināšana pa kanālu. 1923. gadā akciju sabiedrības statūti tika pieskaņoti starplaikā izdotiem Latvijas likumiem, un 1924. g. 27. februārī no toreizējā finanšu ministra apstiprināta zem nosaukuma «VIDZEMES ŪDENSCEĻU UZLABOŠANAS UN IZMANTOŠANAS AKC. SABIEDRĪBA. Akciju kapitāls tika noteikts Ls 450.000 (Ekonomists Nr. 9 — 1924. g.) un sadalīts 600 akcijās,  Ls 750 katra. Cik zināms, tad šīs akciju s-bas kontrolpaketes vēl pirms neilga laika piederēja Rīgas tirgotāju bankas akc. s-bas, Doma laukumā 11/13, akcionāriem. Arī Vidzemes ūdensceļu uzlabošanas un izmantošanas akc. s-bas birojs atrodas Doma lauk. 11/13. Pēc privātām ziņām pēdējā laikā notikušas pārgrozības akciju kapitālā un daļa akciju pārgājusi kādas angļu grupas īpašumā. Tūliņ pēc kanāla atvēršanas 1903. gadā tarifs par viņa lietošanu bija noteikts 18 zelta kapeikas no katra gara koka (baļķi, brusas, mūrlatas) (sk. «Rigaer Handels-Archiv, 31 Jalirgang 1904, pag. 200). Rēķinot latu par 37 zelta kapeikām, 18 kapeikas līdzinājās 48.6 santīmiem. Vēlāk, pirms pasaules kara tarifs par kanāla lietošanu, ieskaitot kokmateriālu transportu pa kanāli, bija 23 zelta kapeikas par baļķa vienību, kas līdzinājās 62,1 santīmam. No šī tarifa 55%, resp. 34,1 sant. gāja kanāla lietošanas maksai un 45%, resp. 27,9 sant. — enkurnieku transporta darbiem. 
Pasaules kara laikā līdz 1917. g. tarifs gariem kokiem bija — 32 sant.
1922. g. 1. decembrī toreizējais finanšu ministrs apstiprināja pagaidu tarifu («Valdības Vēstn.» Nr. 275 no 6. XII. 22. g.), pēc kura kanāla valdei par baļķu vienības caurlaišanu caur kanālu bija tiesības ņemt 20 santīmus. Sakarā ar starplaikā cēlušāmies koksnes cenām un ņemot vērā to, ka kanāla kārtībā uzturēšana un labošana prasīja lielākus līdzekļus, toreizējais finanšu ministrs J.BLUMBERGS 1924. g. 31. decembrī («Vald. Vētn.» Nr. 2 .no 3. I. 25. g.) apstiprināja jaunu tarifu par kanāla lietošanu, pēc kura par garu koku pludināšanu pa kanālu tarifs noteikts 30 sant. par baļķu vienību. Latvijas kokrūpnieku un koku tirgotāju savienības prezidijs toreiz uz jūrniecības departamenta pieprasījumu piekrita šādai tarifa paaugstināšana» ar nosacījumu, ka: 1) kanāla valde uz sava rēķina izdara pa Gauju pienākošo plostu saņemšanu un ievadīšanu kanāli, un 2) kanāla valde uz sava rēķina ierīko Baltezerā vajadzīgos ūdens dārzus. Pirmais nosacījums kopš tā laika no kanāla valdes tiek izpildīts, bet otrais turpretim nē. Šie ūdens dārzi ik gadus jāierīko pludināšanas interesentiem, resp. tiem enkurnieku uzņēmējiem, kuriem pludināšanas darbi ikreiz izdoti, un šis darbs, kā ari vajadzīgie materiāli attiecīgi palielina koku tirgotāju izdevumus. Šis tarifs spēkā līdz šai dienai, starplaikā, kā zināms, koksnes cenas katastrofāli kritušas. 1924./25. budž. gadā mežu par pārdotu pēc tirgus cenas ciešmetru kokmateriālu ieguva Ls 7,12 (sk. Latv. statist, gada grāmata 1931, g. 128. 1. p.), kurpretim 1932./33. g. par pārdotu ciešmetru augoša meža tas saņēmis vairs tikai Ls 1,38. Bez kritušās par 80% koksnes cenas pēdējos gados attiecīgi pazeminājusies arī maksa par kokmateriālu izstrādāšanu, izvešanu un transportu. Kā no augstāk pievestiem datiem redzams, tarifs par kokmateriālu pludināšanu pa Gaujas-Daugavas kanāli dažādos laikos bieži mainījies. Kad 1924. g. 31. decembrī finanšu ministrs deva piekrišanu tarifa pēdējam paaugstinājumam no Ls 0,20 uz Ls 0,30, kanāla valde savu lūgumu dēl tarifa paaugstināšanas tieši arī motivēja ar toreiz pastāvošām samērā augstām koksnes cenām.
Tā kā koku cenas noslīdējušas negaidīti zemu, tad, pēc Latvijas kokrūpnieku un koktirgotāju savienības prezidija domām, būtu tikai pareizi un taisnīgi, ja tagad attiecīgi tiktu pazemināts tarifs par kokmateriālu pludināšanu pa Gaujas-Daugavas kanāli. Vairāki koktirgotāji, kuri 1932./33. g. ziemā ir pirkuši  kokmateriālus, kas tiks pludināti pa Gauju un pa kanālu, griezušies pie Latvijas kokrūpnieku un koktirgotāju savienības prezidija ar lūgumu uz ministru kabineta vārda, un lūguši to virzīt tāļāk ar attiecīgu iesniegumu no savienības puses. Pirms šī lūguma nosūtīšanas ministru kabinetam, Latvijas kokrūpnieku un koktirgotāju savienības prezidijs atzina par pareizu par tarifa pazemināšanu vest sarunas ar patreizējo Vidzemes ūdensceļu uzlabošanas un izmantošanas akc. s-bas direktoru Vegesacku. Pēdējais solīja par to informēt akcionārus un viņu domas paziņot savienībai.
Savā pēdējā rakstā no 28. 11. 33. g.  Vegesacks savienības prezidijam ziņo, ka līdzšinējās sarunas, kas vestas ar akcionāru lielāko dalu, nav devušas panākumus. Sarunas vēl turpinoties un esot izredzes eventuāli sasniegt labākus rezultātus. Kaut gan kanāls ir privātas akciju s-bas īpašums, tad tomēr jāuzsver, ka tam ir publiska ūdensceļa raksturs, vēl vairāk tādēļ, ka kopš agrārreformas izvešanas dzīvē tam gandrīz vienīgā nozīme ir ērtākai un izdevīgākai valsts mežu izmantošanai. Tā kā bez tam, kā jau augstāk minēts, tarifs kokmateriālu pludināšanai pa kanālu jau bieži grozīts atkarībā no apstākļiem un tirgus stāvokļa, tāpat ņemot vērā to, ka koku cenas ir pavisam zemas, pludināšanas laiks tuvojas un valsts vadībā manāma tendence regulēt vispārīgi cenas, Latvijas kokrūpnieku un koktirgotāju savienības prezidijs pagodināts lūgt ministru kabinetu pēc iespējas drīzi un katrā ziņā vēl pirms šī gada pludināšanas sākuma izlemt jautājumu par pastāvošā, kopš 1925. gada, tarifa koku pludināšanai pa kanālu attiecīgu pazemināšanu. Savienības prezidijs ir tanīs domās, ka šā tarifa pazemināšana par 50% atbilstu patreizējam koku tirgus stāvoklim, t. i. līdzšinējo Ls 0,30 vietā par baļķa vienību būtu nosakāma Ls 0,15.

* Meža Dzīve / 01.04.1933

Augšējās slūžas tika izbūvētas no jauna 1986.gadā

Kanālu iemīļojuši bebri, kuri tagad šeit jūtas droši / 2012.gads
 


********************************< šurpu - turpu >********************************








***********************************************************************************

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru