otrdiena, 2014. gada 15. aprīlis

Izdevumi par Ādažiem #


Izdevniecība "Zvaigzne" Rīga - 1970.gads / 58 lpp.
 
1973. gads / Redaktore un teksta autore A.Mačāne / 30. lpp
 
Izdevniecība "Zvaigzne" Rīga - 1977.gads / 32 lpp

Izdevniecība "Zvaigzne" Rīga - 1979.gads / 20.lpp

Izdots Maskavā / 24.lpp

Izdots Maskavā - 1982.gads / 22.lpp

Izdots Maskavā / 31.lpp

Izdots Maskavā / 29.lpp.

Izdevniecība "Avots" - 1988.gads / 175.lpp

 
SIA "Madonas poligrāfists" - 2006.gads / 208.lpp

Apgāds "Jumava" - 2010.gads / 359.lpp


Autoru pateicības ieraksts par piedalīšanos grāmatas tapšanā.

 
Ādažu fotogrāfu biedrības izdevums iespiests SIA "Tipogrāfija Dardedze" - 2013.gads / 175.lpp




sestdiena, 2014. gada 12. aprīlis

Palīgražošana - Jaunkūlas #



Gāzes maģistrāles ievilkšana kolhoza "Ādaži" centrā tiek atzīmēta ar svinīgu lāpas aizdegšanu / 1976.g.marts.

"Rīgas rajona saimniecību pulkam, kas izmanto "zilo kurināmo", 2. martā piebiedrojās arī kolhozs "Ādaži". Simboliskai gāzes vada atklāšanai pulcējās būvētāji un kolhoznieki. Par padarīto celtniekiem pateicās valdes priekšsēdētāja vietnieks J. Leicis. Siltus vēlējumus teica Gazifikācijas pārvaldes galvenais inženieris J. Smirnovs. Spoži uzliesmo gāzes lāpa, celtniecībā ieinteresēto ierosmes un izdarības mērs. Skan aplausi. Knikšķ fotoaparāti. Satraukumiem un grūtībām bagātais darba posms aiz muguras. Ērto un lēto kurināmo vispirms izmantos kartupeļu pārstrādes cehs "Jaunkūlas". Pamazām uz to pāries katlumājas un individuālie patērētāji."
 (1976. g. 6. martā)

Rīgas apriņķa avīze / 1976.g. marts

Zilā liesma „Ādažos" 

Ekspluatācija nodots 20 kilometru garais «zilās trases» iecirknis no Vangažiem līdz kolhozam "Ādaži". Saimniecība zilo kurināmo saņem no maģistrāla gāzes vada Valdaja—Pleskava—Rīga atzarojuma. Šis gāzes vads, ko 1972. gada beigās sāka būvēt no šīs senās Krievzemes pilsētas, tagad stiepjas ap 600 kilometru garumā. 160 kilometru šī gāzes vada atrodas Latvijas teritorijā. Savukārt visa maģistrāle atzarojas no transkontinentālas trases «Ziemeļblāzma». Gāzes vada Valdaja—Pleskava—Rīga nodošana ekspluatācijā deva iespēju plaši izvērst republikas rūpniecības un lauksaimniecības rajonu gazifikāciju. Lēto kurināmo saņēmušas piecas pilsētas, pieci strādnieku ciemati, kā ari simtiem mūsu republikas apdzīvoto vietu. «Ādaži» ir 14. Latvijas kolhozs, kas tagad var izmantot gāzi. Pienācis svinīgais brīdis. Pie dzelzsbetona paaugstinājuma pulcējas kolhoznieki. Ar lāpu tajā iededzina zilo liesmu.Kolhoza speciālistiem siltumtīklu un gāzes tīklu ekspluatācijas inženieriem tagad radušās jaunas rūpes. Maģistrāle japieslēdz dzīvojamo namu ciematam, jaunajam kurināmā veidam jāpārkārto katlu mājas, gāzi paredzēts izmantot arī lopu fermās lopbarības sutināšanai un sagatavošanai. Sevišķi intensīvi zilo kurināmo izmanto siltumnīcās. Tur paredzēts laist darbā visjaunāko aparatūru: infrasarkanā starojuma sildķermeņus, siltuma ģeneratorus un kaloriferu ierīces. Dažādu saimniecības nozaru gazifikācija padarīs vieglāku kolhoznieku darbu, tīrāks kļūs gaisa baseins, radīsies iespēja ietaupīt daudz darba un materiālo resursu. Gāzes vada caurules stiepjas aizvien tālāk. No Ādažiem trase virzās uz zvejnieku kolhozu «Carnikava».

Latinform
* Dzirkstele ( Gulbene ) / 25.03.1976
***
* Rīgas Balss / 03.03.1976
***
* Darba Balss / 06.03.1976
***
* Darba Balss / 02.07.1985
***
Raksturojums jauniešiem 

Pirms vairākiem desmitiem gadu kolhozā «Ādaži» pilnsapulpe nolēma uzbūvēt Jaunkūlu palīgražošanas cehu. Tagad cehs piegādā veikaliem konservētas dilles, tomātus, gurķus, puķkāpostus, bietes, skābenes, ķirbjus, sulas un kartupeļu salmiņus. Pēdējos ražojot iegūst vēl arī blakusproduktu - cieti. Panākot bezatkritumu tehnoloģiju, iespējama rupjās gremzdes atdalīšana no notekūdeņiem. To izmanto lopbarībai. No palīgražošanā nodarbinātajiem apmēram viena trešdaļa ir komjaunieši un jaunieši. Komjaunatnes ceha organizācijas sekretāre Dace Dukaļska pastāstīja, ka sociālistiskās sacensības smailē turas abu maiņu kartupeļu pārstrādes līnijas operatori — Aivars Solovjovs un Ralfs Ramanis. Pirmais allaž pedantiski kārtīgs un apzinīgs, padarīs visu, ko redzēs veicamu. Reti, kas notiek bez viņa līdzdalības. Te domātas talkas, militāri patriotiskie pasākumi, sports. Arī Ralfs darbā neatpaliek no biedra. Tikai viņam drusku mazāka pašiniciatīva. Un kur tad vēl llgvars Ozoliņš. Labs cietes meistars. Mācās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Turpat mācās Dace Apine, kas tiecas kļūt par pārtikas tehnoloģi. Aktivitātes un izdomas ziņā viņai līdzīga ir Natālija Vaivode, Bulduru sovhoztehnikuma absolvente. Interesanti atzīmēt, ka bijušie buldurieši, salīdzinot ar citu skolu absolventiem ir galvastiesu pārāki iniciatīvas ziņā. Arī pati sekretāre Dace Dukaļska ir beigusi šo tehnikumu. 

H. Jurčenoks, kolhoza «Ādaži» preses grupas loceklis
* Darba Balss / 22.10.1983

Darbinieki pie vienas no kolhoza "Ādaži" ražotnēm - "Jaunkūlas" / 1984.g.



Jaunkūlu bāriņš / galda galā Jānis Einers

Lauksaimniecības produktu pārstrādes cehs. Tajā ražoja augstvērtīgus dārzeņu konservus, sulas, vīnus




 
Konservu ceha produkcija

Pūļu nezūdamības likums 
SAGLABĀT VISU IZAUDZĒTO! 

Ādažu kolhoza palīguzņēmumu vadītājs Jānis Einers mūs sagaidīja mazliet neapmierināts: — Vai Jūs labprāt uzņemat ciemiņus, kad mājās ir remonts? Cehā, kurš ir visautomatizētākais un reprezentablākais šajā konservu fabrikā (tieši tā to gribas dēvēt gan sava lieluma, gan mehanizācijas, gan strādājošo skaita dēļ), kurā nu jau vairākus gadus ražo kartupeļu salmiņus, ir remonts.- Līdz jaunajai ražai tam jābūt atkal ierindā. Ādažnieku sortimenta paraugstendā nolikta burka pie burkas: marinēti ķirbji, sīpoli, tomāti, gurķi, pētersīļi, bietes, patisoni, kabači . . Burkās sapildītas arī skābenes, dilles, rabarberi, kāposti, tomāti želejā ... Bet goda vietā, protams, produkcija no kartupeļiem — Mēs kartupeļus izmantojam par simt un vienu procentu. — Jokodams saka J. Einers. — Nomizotos bumbuļus griežam salmiņos, no mizām gatavojam kartupeļu cieti. Kas tad vēl paliek pāri, to atdodam lopiem. Un tas viens procents nāk tā — ja tupeņos gadās pa akmenim — atdodam māju būvētājiem . . . Šim adažnieku it kā ar humoru sacītajam ir ļoti dziļa un saimnieciska jēga. Tas liek pārdomāt un atcerēties cituviet un citugad redzēto. 
... Ādažu kolhozs lielā daudzumā audzē, piemēram, puķu kāpostus. Tā ir visai untumaina kultūra gan audzēšanas, gan glabāšanas ziņā. 
Mūsu cehs specializējies arī puķu kāpostu konservēšanā, — informē Jānis Einers. — Meklējām un atradām, manuprāt, vērtīgu paņēmienu. Puķu kāposti sālsūdenī ir pagatavoti tā, ka atliek tikai atvērt burku un uzlikt tos uz pannas. Neliela daļa no saimniecību konservu ceha produkcijas nonāk veikalu plauktos. Visi taču būs cienājušies ar kartupeļu salmiņiem, kurus aizvadītajā ziemā jau varēja iegādāties bieži. Reižu reizēm ieraugāmas arī burciņas ar puķu kāpostiem, lai gan tie ir tādā cieņā un tik nelielā daudzumā, ka plauktos neiegulstas gluži tāpat kā zaļie zirnīši. Arī daļa no marinētajiem gurķiem, tomātiem un bietēm ir kolhoznieku atvesti. Taču lielākoties tās burciņas atver pašu ciema bērnudārzos, skolās, ēdnīcās, var nopirkt pašmāju kioskos un veikalos. 
Lielajos cehos, kādi ir Ādažos un Ķekavā, darbaroku trūkumu neizjūt. Darbiniekus pārceļ no vienas līnijas pie otras, un nekādu sastrēgumu nav. 
Toties ādažnieki savus ienākumus skaita turpat pusotrā miljonā rubļu. Un atkal ar savu tieksmi uz vērienīgumu visiem priekšā aizsteigušies ādažnieki. Viņi pēta un analizē tos produkcijas veidus, ko ražo visā Padomju Savienībā. Lūk, pārslas, no kurām viegli var pagatavot garšīgu kartupeļu biezputru. — rāda J. Einers — Ar laiku varētu uzsākt to ražošanu. Mēs cieši sadarbojamies ar PSRS Zinātņu akadēmiju. Esam saņēmuši receptūru ābolu, aroniju un citu ekstraktu ražošanai. Būsim pirmie un vienīgie mūsu zemē, kas iespējams, jau šogad uzsāks ābolu etiķa ražošanu. Tādējādi atteiksimies no vīna. Gribam uzsākt cigoriņu audzēšanu un sākt šķīstošā cigoriņu dzēriena ražošanu ieviest jaunumu — pajautājiet, vai tas ir viegli un ikvienā cehā atbildi sāks ar nopūtu: «Vai dieniņ!» Un tomēr, ir atrasts, dabūts un ieviests. Jo «... Ja pats esi izaudzējis — ir vērts pūlēties». Tā izpaužas audzētāja ieinteresētība, saimnieka ieinteresētība. Ādažnieki, piemēram, pirms sāka pārstrādāt kartupeļus, daudz pētīja citu pieredzi. Mēģināja. Vieni, rau griež kartupeli šķēlēs. Bet, ja gadās pa melnam punktiņam — Jābrāķē. Salmiņam zudumu mazāk.
Ādažos konservu cehs ir vesela respektabla palīgražošanas nozare, kur galvenokārt tiek piesaistīti ne vien jauni, bet arī zinoši cilvēki. Te strādā speciālisti tikai ar vidējo speciālo vai augstāko izglītību, bet daļa jauniešu mācās neklātienē — Visiem mūsu strādniekiem (izņemot vienu) ir vidējā izglītība, - saka J.Einers, rādīdams automatizētās importa ierīces, ar kurām notiek produkcijas apstrāde. 

Pūļu nezūdamības likums
1983.09.02 / Padomju Jaunatne

* Komunārs ( Dobele ) / "Kas tā tāda - agrofirma? "/ 19.05.1987






 
Tika ražoti dažādi vīni. Tiem bija labs noiets plašajā savienībā.
 


Degvīna "Lāčplēsis" prezentācija uzņēmumā "Berlat Grupa" Ādažu novada Jaunkūlās / 1996.g. 18.decembris

«ĀDAŽU» JAUNUMS 

Aizvadītā gada beigās Ādažu kolhoza Jaunkūlās, kas līdz šim bija dārzeņu audzēšanas un suvenīru ražošanas centrs, pulcējās viesi. Tur atklāja agrorūpniecisko kompleksu jauna veida pārtikas produktu ražošanai no kartupeļiem. Valdes priekšsēdētājs J. Kukielis sacīja, ka saimniecībā sākta jauna palīguzņēmuma izveidošana, kas ļaus noslēgt visu ražošanas ciklu — sākot ar kartupeļu bumbuļu sagatavošanu stādīšanai un beidzot ar izaudzētās ražas izvērtēšanu patēriņam. Viņi uzslavēja celtniekus un sevišķi siltus vārdus veltīja K. Navrucka vadītajai speciālistu brigādei no Maskavas pilsētas ražošanas apvienības «Kolos», kas īsā laikā veica iekārtas montāžu. Saimniecības vadītājs lūdza republikas lauksaimniecības ministru V. Stroganovu atklāt jauno ražošanas iecirkni. Kas tam raksturīgs! Pagaidām darbojas pirmā līnija. Tanī samontētās mašīnas kartupeļus mazgā, mizo, sagriež šķēlītēs, 
grauzdē. Gatavā produkcija birst izskatīgos celofāna maisiņos ar uzrakstu. Reklāmas teksts iesaiņojuma otrā pusē liecina, ka «kraukstoši kartupeļi šķēlītēs ir gardums bērniem, vieglas brokastis visiem, laba uzkoda pie alus un garšīga piedeva gaļas un zivju ēdieniem». Svars — 40 g, cena 10 kapeikas. 
Aizņemtākais cilvēks atklāšanas brīdī bija šī kompleksa vadītājs K. Čipa. Viņam nācās atbildēt uz daudziem viesu un korespondentu jautājumiem, uzklausīt atzinīgus vārdus par paveikto un laba vēlējumus tālākajā darbā. Ogres rajona kolhoza «Lāčplēsis» valdes priekšsēdētājs Sociālistiskā Darba Varonis E. Kauliņš uzteica celtnieku darbu. Izrādījās, ka viņš šeit bijis nesen un toreiz visai skeptiski vērtējis izredzes jau togad nobaudīt jauno produkciju. Arī PSRS Ministru Padomes Valsts plāna komisijas daļas vadītājs K. Komisarovs atzīmēja celtnieku veikumu un saimniecības darbinieku operativitāti. Pirms četriem mēnešiem šī līnija vēl bijusi parakstītu un apzīmogotu papīru kaudze ... Vissavienības Lauksaimniecības ministrijas pārstāvis N. Mahanovs uzsvēra, ka saimniecībai ir visas iespējas izvērst šo ražošanu, jo ādažnieki prot iegūt teicamas «Laimdotas» ražas. Šī šķirne vislabāk atbilst jaunā pārtikas produkta izgatavošanai. Kompleksu paredzēts paplašināt. Ziemas periodā tur būs nodarbināti 48 cilvēki. Protams, ka pavasara, vasaras un rudens darbu laikā ādažniekiem nebūs jālūdz talcinieku palīdzība. Spiedīgā brīdī laukkopjiem palīdzēs. 

«ĀDAŽU» JAUNUMS
1971.01.05 Padomju Jaunatne
V. PIRKSTS




* Cīņa / "Kartupelis - jaunā skatījumā" / 06.01.1971




* Padomju Venta ( Ventspils ) / 27.01.1971

* Padomju Venta ( Ventspils ) / 27.01.1971

* Darba Balss / 19.10.1985

* Padomju Venta ( Ventspils ) / 27.01.1971

* Avangards ( Daugavpils ) / 24.10.1985

* Avangards ( Daugavpils ) / 06.01.1987

* Darba Balss / "Mēģenē kartupelis" / 09.04.1983

* Darba Balss / 19.10.1985

MŪSU REPUBLIKĀ 

«Ādažos» attīstās arī kartupeļu pārstrāde. Tagad šeit ražo kraukšķīgos kartupeļu salmiņus un cieti. Sadarbojoties ar zinātniekiem, agrofirmas speciālisti gatavojas jau šogad ievērojami paplašināt produktu sortimentu. Tiek uzstādītas iekārtas kartupeļu biezeņa ražošanai un saldētu dārzeņu izlaidei. Būs vēl viens jaunums sneki.
 Šis kalorijām bagātais un ļoti garšīgais produkts atgādina kukurūzas nūjiņas, taču izstrādāts no kartupeļiem. Piecgades beigās «Ādažos» pārstrādās 25 tūkstošus tonnu kartupeļu un no tiem ražos 11 veidu produkciju. Pārstrādāšanai šādos garšīgos produktos der vienīgi izlases kartupeļi. Tāpēc agrofirmā veic lielu darbu sēklas materiāla kvalitātes paaugstināšanai. Šim nolūkam izveidota speciāla meristēmu kultūru laboratorija. Atveseļotos kartupeļus saimniecībā ne vien stāda savos laukos, bet piegādā arī kaimiņu kolhoziem un padomju saimniecībām. Izaudzēto ražu pēc tam iepērk par paaugstinātu cenu. Tāpēc partneri ir ieinteresēti sadarboties. Tagad republikā darbojas četras agrofirmas, kas uzņēmušās lauksaimniecības produkcijas ražošanu, pārstrādi un realizāciju. To pieredze jau apliecina šādas saimnieciskā mehānisma pārkārtošanas lietderību. 

LATINFORM
* laikraksts "Komunārs" - 22.01.1987.



Konservu ražošanas cehā

Kartupeļu salmiņus Ādažos sāka ražot 1971.gadā

Pirmsākumi čipsu ražošanai meklējami 1971.gadā, vēl Padomju Savienības laikā, kad uz Latviju tika atvestas pirmās ražošanas iekārtas, kas Krievijā tika norakstītas. Sadarbībā ar Maskavas uzņēmumu „Kolos” uz iekārtām 1971.gadā kolhozā „Ādaži” sāka ražot Ādažu čipsi vectētiņu – „Kartupeļu salmiņus”. 
1972.gadā no Holandes firmas tika nopirktas jaunas iekārtas, ar kurām turpināja ražot „Maskavas kraukšķošos kartupeļu salmiņus”. Tos ražoja līdz pat 1985.gadam. Līdzās čipsiem ražoja arī kartupeļu cieti. Tiesa, šajā laika periodā kartupeļu čipsus praktiski nevarēja nopirkt, jo tie bija deficīts. 

Kopumā no 1972. – 1988.gadam kolhozā „Ādaži” gada laikā vidēji tika saražotas 650 tonnas „kartupeļu salmiņu“ un 100 tonnas kartupeļu cietes.

Kartupeļu salmiņu ražošanas iekārta
 

 

Kartupeļu salmiņu ražošanas līnija





Kartupeļu pārstrādes līnija kolhozā "Ādaži"/ 1986.g.

Ādažu novada kartupeļu salmiņu cehs "Jaunkūlas" /  20.gs.80.gadi













no labās: Vitolds Polņevskis

Jaunkūlu grāmatvedības kolektīvs / no kreisās puses- Inta Ozola, Inga Ārgale, Aldis Bormanis, Silvija Paegle, Valda Grīnvalde

Kartupeļu salmiņiem nebija pievienotas dažādas garšas, tie bija tikai ar sāls piedevu, bet vienalga gardi.