otrdiena, 2014. gada 1. aprīlis

Sports / Viesturs Kamšs ^

Sporta komplekss atklāts 1985.gadā.
=========
Šīs sporta zāles būvi finansējuši «Ādažu» agrofirmas paju biedri.

Pirmie akcionāri un paju biedri
1989.06.01 Zinātne un Tehnika
=============

«ĀDAŽOS» BŪS ČEMPIONI 
Todien slavenais padomju basketbola veterāns Jānis Krūmiņš uzposās svētku drēbēs. Tieši viņam visiem pazīstamajam kolhozniekam — pārējie saimniecības ļaudis uzticēja pirmajam ieiet tikko uzbūvētajā sporta namā. Celtnieki pastrādājuši godam. Plānotie darbu tempi prasīja no viņiem lielu piepūli un tāpat rūpību, jo arī kvalitātes ziņā nolaides nevarēja būt. Sporta celtne sastāv no diviem blokiem. Vienā ir galvenā sporta zāle ar tribīnēm 600 skatītājiem. Te spēkiem var mēroties basketbolisti, volejbolisti, cīņas sporta mīļotāji. Otrajā blokā izbūvētas trīs mazākas sporta arēnas. Apmeklētāju ērtībām ir mājīga kafejnīca, kurā sev patīkamu cienastu var atrast pat mazākie fizkultūrieši. Kompleksā ir plašas ģērbtuves ar dušas telpām. Pirmie jaunajā kolhoza sporta celtnē startēja Vissavienības klasiskās cīņas turnīra dalībnieki, lai iegūtu saimniecības un Latviešu sarkano strēlnieku kausus. Treneri un sportisti augstu novērtēja celtnieku veikumu. Kolhoza centrā izbūvētais sporta komplekss kalpos gan jauniem, gan veciem, veicinās veselīgas un lietderīgas atpūtas organizēšanu. 

J. Šabads
* Darba Balss / 05.12.1985
 
* * *
«Tagad mums būs daudz čempionu!»
AIZVAKAR RĪGAS RAJONA KOLHOZĀ «ADAŽI» ATKLĀJA SPORTA KOMPLEKSU

Lai negrēkotu pret patiesību, šo jaunceltni nevar dēvēt ne par lielu un greznu pili, ne arī par izcilu arhitektūras meistardarbu. Gaišdzelteno ķieģeļu ēka savos izmēros un ārējās formās raksturojama pat kā vienkārša un pieticīga. Un tomēr — tā kopumā ir skaista un gaumīga, labi iekļaujas saimniecības centra ansamblī. Bet galvenais — "Ādažu" ļaudīm tā ir ļoti nepieciešama. Un lieluma ziņā pilnīgi pietiekama, lai te visos gadalaikos varētu sportot, vingrot, sargāt un stiprināt veselību. Un arī, lai sarīkotu sporta sacensības gan pašu saimniecības, gan mazliet lielākā mērogā ar uzaicinātiem viesiem. Kompleksa atklāšana, protams, bija priecīgi svētki. Kā jau tas pieņemts, gan mājinieki, gan ciemiņi runāja nelielajā un improvizētajā mītiņā — kolhoza priekšsēdētājs Alberts Kauls, saimniecības celtniecības pārvaldes priekšnieks Viktors Puriņš, sporta kluba valdes priekšsēdētājs Viesturs Kamšs, Latvijas PSR Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Krivans, lauku sporta biedrības «Vārpa» republikas padomes priekšsēdētājs Imants Ramuts un citi. Vislielāko publikas atzinību ieguva vārdi, kurus teica pavisam maza, tautiskos bruņošos ietērpta meitenīte. Pie mikrofona bērns samulsa, tāpēc daļēji pagaisa iemācītais teksts. Tomēr pasacītais izrādījās kā elektrizēts lādiņš: — Tagad mums būs daudz Eiropas un pasaules čempionu. Nu tie «Ādažos» augs kā sēnes! Saprotams, ka tādus fantastiskus brīnumus neviens reālists negaida. Taču tas nemazina kompleksa lietderības koeficientu. Atklāšanas pati svinīgākā daļa — lentes pārgriešana — bija uzticēta slavenajam basketbolistam, PSRS Nopelniem bagātajam sporta meistaram Jānim Krūmiņam, kas tagad jau ilgāku laiku strādā kolhoza metālapstrādes iecirknī. Svinības turpinājās jaunā kompleksa sporta zālē. Atzinīgus, taču ne pārmērīgās uzslavās izplūdušus vārdus dzirdēja saimniecības celtnieki. Viņi sporta namu uzbūvēja gada laikā. Par šo veikumu Viesturs Kamšs teica: — Mūsu celtnieki strādāja tā, kā katram cilvēkam jāstrādā. 
Pēc tam, kad bija pasniegti goda raksti un ziedi, kolhoza priekšsēdētājs Alberts Kauls paziņoja: — Kad beigsies svinīgā sanāksme, celtnieki var doties uz kasi. Viņu prēmēšanai valde atvēlējusi piecpadsmit tūkstošus rubļu. Jauna sporta kompleksa atklāšana «Ādažos» sabalsojās ar šā gada augusta otrajā pusē Rīgā notikušā republikas partijas aktīva sanāksmes atziņām. Šai aktīvā, kā zināms, apsprieda PSKP CK lēmuma «Par pasākumiem kluba tipa iestāžu un sporta būvju labākai izmantošanai» īstenošanu. Tika iztirzātas svarīgas problēmas, kas saistītas ar darbaļaužu brīvā laika kulturālu izmantošanu, cilvēka fizisko norūdīšanu. Akcentēja nepieciešamību paplašināt sporta bāzu celtniecību, gādāt par to, lai šīs atpūtas un veselības iestādes maksimāli noslogotu. Kolhoza «Ādaži» jaunais komplekss saimniecībai izmaksāja 479 tūkstošus rubļu — Lai šīs krietnās summas lietderība būtu sevišķi augsta, mēs centīsimies būvi racionāli izmantot, — komentēja Viesturs Kamšs. — Mūsu skolai nav sporta zāles, tāpēc no rīta līdz pusdienai kompleksā notiks audzēkņu fiziskās kultūras nodarbības. Pēc tam te apmēram līdz pulksten pieciem pēcpusdienā dažādās sporta sekcijās un pulciņos trenēsies bērni un pusaudži. Lai puikas lietderīgi izmanto brīvo laiku, lai aizmirst, kas ir garlaicība un blēņošanās. Bet pēc tam līdz vēlai vakara vai pat līdz nakts stundai telpas būs kolhoznieku rīcībā. Līdzās jauniešu treniņiem dažādos sporta veidos te darbosies veselības grupas gados vecākiem cilvēkiem. Domāts arī par tiem, kas nevienā organizētā kolektīvā 
nevēlas iesaistīties. Viņi savas brīvās pievakares stundas te varēs pavadīt pēc saviem ieskatiem, kaut vai pavērot, kā citi vingro vai sporto. Varbūt vēlāk pašiem iepatiksies būt aktīvo izkultūriešu saimē. Sestdienās un svētdienās rīkosim pasākumus, kurus nosacīti varētu dēvēt par ģimeņu spartakiādēm, īsi sakot, durvis visiem adažniekiem te laipni atvērtas. Sporta komplekss bija vajadzīgs arī tādē|, ka līdz šim nodarbībām un treniņiem telpas tika īrētas Rīgā vai Carnikavā. Bet aktīvo fizkultūriešu saime šeit liela — vairāk nekā tūkstotis cilvēku. ...Aizvakar svinību turpinājumā spēlēja, dziedāja un dancoja «Ādažu» mākslinieciskās pašdarbības pulciņu dalībnieki. Pirmo reizi uz jaunās grīdas mūzikas ritmā kūla «Sprigulītis» — saimniecības populārais deju ansamblis, kas aizvadītajā vasarā ar panākumiem piedalījās XII Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā. Šai pašā dienā kompleksā iesākās pirmais sporta sarīkojums — Vissavienības turnīrs klasiskajā cīņā par Latviešu sarkano strēlnieku balvas un kolhoza «Ādaži» kausa izcīņu. Bija ieradušies apmēram pusotra simta sportistu no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Gruzijas un Krievijas Federācijas. 
Kolhoza «Ādaži» priekšsēdētājs Alberts Kauls (pa labi) un 
slavenais basketbolists Jānis Krūmiņš kompleksa atklāšanas svinīgajā brīdī.

«Ādažu» kolhoza darinātais un dāvātais Jāņa Krūmiņa kauss Latvijas komandas kapteiņa Maigoņa Valdmaņa rokās.

Sarīkojumā visus iepriecināja visjaunākās vingrotājas
«Tagad mums būs daudz čempionu!»
1985.12.01 Cīņa
K. Pakalns
=================
Slavenības pulcējas Ādažos 
Nule kā atklātajā Ādažu sporta kompleksā  jau otro dienu turpinās Vissavienības turnīrs par Latviešu sarkano strēlnieku balvu un kolhoza «Ādaži» kausa izcīņa. Atgādināšu, ka, tāpat kā agrāk, par strēlnieku balvām cīnās tikai mūsu republikas «klasiķu» komandas, viesiem turpretī atliek tēmēt uz godalgām, kas pienāksies Ādažu kausa izcīņas uzvarētājiem. Jāteic, ka šā gada turnīrs izdevies. Vispirms jau no organizatoriskā viedokļa. Arī kvantitatīvi tas ir pats bagātākais. Kas attiecas uz lietas kvalitatīvo pusi (meistarību), tad lielākoties uzteicami viesi. Pagaidam viņiem līdzi turēt spēj tikai daži mūsu republikas klasiskās cīņas līderi, piemēram, J. Šancevojs (Ādaži), J. Mihailovs (Lokomotīve), J. Kolocanovs (Rīgas ASK). Iespējams, ka turpinājumā mūsējie cīnīsies sparīgāk un veiksmīgāk, jo cienīgu pretinieku no viesvienībam uz Ādažu paklājiem netrūkst. Spēcīgi cīkstoņu kolektīvi ieradušies no Kijevas un Ternopoles. Tos vada trīskārtējais PSRS čempions starptautiskās klases sporta meistars D. Zadvirnaks un daudzkārtējs PSRS meistarsacīkšu un starptautisku turnīru godalgotu vietu ieguvējs L. Basovs. Interesanti atzīmēt, ka Zadvirņaks pirmoreiz par valsts čempionu kļuva 1974. gadā Rīgā, Sporta manēžā. Viņš ir arī mūsu sacensību dalībnieks, Starp citu, L Basovu labi atceras arī mūsu slavenais cīkstonis, jo viņi abi savulaik cīnījās vienā svara kategorijā. Minsku šajā turnīrā pārstāv PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara pasaules 1975. gada čempiona L. Libermana audzēkņi. Arī lietuviešiem ir titulēts audzinātājs Universiādes čempions starptautiskās klases sporta meistars E. Fainšteins. Mūsu ziemeļu kaimiņus igauņus turnīram gatavojis starptautiskās klases sporta meistars I. Poddubnija 1972. gada memoriāla uzvarētājs H. Pilluste, bet krasnojarskiešus olimpiskais čempions A. Sumakovs. No Krasnodaras atbraukusi KPFSR Nopelniem bagātā trenera V. Ļeščenko vadītie cīkstoņi. Pieredzējušais speciālists ir sajūsmā par ādažnieku viesmīlību un lielisko sporta kompleksu. Titulētie viestreneri uz Latviešu sarkano strēlnieku turnīru šoreiz atveduši perspektīvāko jauno audzi, kas jau tagad rāda labu snieņumu un cīņas izpratni. Pirmajā dienā labi cīnījās LLA students T. Pavlovs (68 kg), gūstot divas uzvaras. Taču spēcīgākie pretinieki vēl priekšā. Šajā svara kategorijā ir visvairāk dalībnieku 30. Žēl, ka traumas dēļ uz Ādažu paklājiem neredzam PSRS junioru izlases kandidātu Rīgas ASK pārstāvi S. Jefimovu. Vakar turnīra organizatori un dalībnieki 50 gadu jubilejā sirsnīgi sveica sacensību galveno tiesnesi Vissavienības kategorijas arbitru I. Balodi. 

Sacensību galvenajam tiesnesim Vissavienības kategorijas arbitram I. Balodim (pa kreisi) pusgadsimta jubilejas reizē iznākusi kārtējā darbdiena. Par turnīra sekmīgu norisi jubilārs var neraizēties, jo viņam talkā nāk pieredzējis kolēģis starptautiskās kategorijas tiesnesis  E.Matvejs (centrā). Un tagad visu uzmanību notikumiem uz paklāja.
1985.12.01 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Kirilovskis, V.
🏀🏀🏀🏀🏀

Vakar Rīgas rajona kolhozā «Ādaži» atklāja turienes jauno sporta kompleksu. Šodien ar jauno kompleksu iepazīsies sporta kinofestivāla viesu delegācija. Mēs sakām sportā svētki ir sacensības. Vakar svētki bija Rīgas rajona kolhozā «Ādaži», kur durvis vēra jaunais sporta komplekss. Notikums, ar kuru aizsākas jauna lappuse pazīstamā un darbīgā kolektīva dzīvē, ikviena fizkultūrieša, sportista, trenera un vadītāja ikdienā. Augšupeja. Šis vārds raksturo kolhoza sociālekonomisko izaugsmi, labklājību, kultūras dzīves plašās iespējas. Augšupeja visciešākajā saistībā tā vispirms ir ar saimniecības jauno paaudzi. Tāpēc jāuzsver kolhoza valdes priekšsēdētāja Alberta Kaula daudzinātā nostāja vairāk rūpju, arī fizkultūrā un sportā, par bērniem. 
Gaišais sportotprieks - vakar, šodien, rīt... Ādažos
Domā par bērniem sakņojas interese par rītdienas jaunieti, par lauku saimniecības nākotni un ikvienu cilvēku tajā. Veselīgs dzīvesveids, tā ir programma, kas īstenojama jau šodien. Kopsolī ar masu sporta kustību ejot, kolektīvā iedibinātas jaunas tradīcijas, arī skrējiens «Apkārt Mazajam Baltezeram». Bet par jauno domājot, allaž prātā tiek paturēts galvenais ļai kopaina fizkultūras un sporta dzīvē veidotos no pašu sasniegumiem. Tāpēc, piemēram, Ādažu basketbola komandas spēlētājas ir jaunietes, kas nesen skolu beigušas vai vēl mācās. Regulārās sporta nodarbībās iesaistījušies ap divi simti kolhoznieku bērnu. Klasiskā cīņa, basketbols, airēšanas slaloms, motosports... gandrīz no diviem desmitiem sporta veidu sekciju katrs var izvēlēties interesantāko, sev tuvāko nodarbību veidu. Tagad šai interesei radīts stiprs un balstošs pamats, sporta komplekss, var droši teikt sporta centrs kolhozā. Un vēl viens ieguvums, ko sporta bāzes atklāšanas reizē vakar jau varēja novērtēt: komplekss pavērs iespēju vairāk būt kopā, vairs nenāksies mērot jau tik ierasto ceļu uz attālākām bāzēm Carnikavā un Rīgā. Šovasar kolhoza sporta kluba valdes priekšsēdētājs Viesturs Kamšs, taujāts par būtiskāko fizkultūras kolektīva attīstībā, teica: «Laiks pats parāda, kur smelties idejas.» Viena no tām nule realizētā iecere par mūsdienīgu sporta bāzi, kas aizņēmusi šoruden daudzus prātus un spēkus. Kā līdzīgi notiek kolhoza plašākajā fizkultūras pasākumā spartakiādē, kurā startē septiņas grupas, aptverot visu kolektīvu trīs lauksaimniecības iecirkņi, administrācijas apvienotā grupa, celtnieki, divi palīgražošanas iecirkņi. Saimniecībā ir daudz sportam uzticīgu cilvēku, treneri Viktors Kuzmins, Aleksandrs Zabello, Andris Bārbalis, sabiedriskie treneri Aleksandrs Širokovs, Vasilijs Zvjatkovs ... Visus arī šādā goda reizē nenosaukt, bet atzinību šoreiz pelnījuši daudzi. Par saspringtu darbu, palīdzīgām rokām un ieinteresētību ar kādu kompleksa būvniecības gaitā strādājuši celtnieki, komjaunieši, sportisti. Simbolisko atslēgu nodosim bāzes nākamajiem saimniekiem, atklāšanā teica kolhoza valdes priekšsēdētājs A. Kauls, lai visas kompleksa durvis turpmāk būtu vaļā mūsu kolhozniekiem, mūsu saimniecības bērniem. Paldies par lielisko sporta celtni! Saka treneri un sportisti, saka kolhoza visjaunākā paaudze, solot ne tikai stipriem un veikliem augt, bet tiekties arī pēc lielām uzvarām sportā. 
kolhoza valdes priekšsēdētājs A. Kauls un 
slavenais basketbola veterāns J. Krūmiņš pārgriež simbolisko lenti.

Goda uzdevums pārgriezt lenti uzticēts kolhoza biedram PSRS Nopelniem bagātajam sporta meistaram Jānim Krūmiņam. Vēl mirklis, un gaismas pilnā, plašā un spodrā sporta bāze uzņem pirmos viesus, ādažniekus, kuri sveic arī pirmo sacensību dalībniekus, kas ieradušies uz Vissavienības turnīru par Latviešu sarkano strēlnieku balvām un kolhoza «Ādaži» kausā izcīņu. Sportistus sveic A. Kauls: Patīkami šādā reizē atklāt arī jaunu tradīciju, uzņemt pie mums klasiskās cīņas sacensības, uz kurām arī turpmāk gaidīsim ikvienu sportistu. «Ādažu» balvas gaida uzvarētājus. Esam gandarīti, ka daudzu pūlēm tapusī sporta bāze pavērs vēl plašākas iespējas mūsu kolhoza ļaudīm, bērniem nodarboties ar sportu. Kolhoza kolektīvu ar jaunās bāzes atklāšanu sveic republikas FKSK priekšsēdēfāja pirmais vietnieks J. Krivāns: Sakot paldies cilvēkiem, kuri ieguldījuši lielu darbu šīs lieliskās bāzes tapšanā, ar gan darījumu varu atzīmēt, ka jaunu iespēju nodrošināšana fizkultūras un sporta attīstībai lauku saimniecībā atbilst masu sporta virzībai, nodarbību ieviešanai ikviena cilvēka ikdienā. Lai teicamā sporta bāze kļūst arī par vietu, kur izaug meistarīgi sportisti. Šodien ir svētki lauku saimniecībā. Apsveicot ādažniekus, varu droši teikt, ka viņiem tagad ir labākā sporta bāze republikas laukos, saka «Vārpas» RP priekšsēdētājs I. Ramuts. 
Sporta kluba valdes priekšsēdētāja V. Kamša rokās simboliskā atslēga
ar līdzdoto novēlējumu: lai jaunās sporta celtnes durvis
būtu plaši atvērtas ikvienam ādažniekam.

Komplekss kalpos veselības nostiprināšanai, un jācer, ka te izaugs arī augstas klases sportisti. Gribas izteikt pateicību kolhoza valdes priekšsēdētājam Albertam Kaulam par iniciatīvu un ieguldījumu kompleksa celtniecībā. Sporta zāles 46X18 metru plašumu, 
sveicot fizkultūriešus un sportistus, pieskandē ādažnieku jaunās paaudzes dejotāji un dziedātāji. Ņiprs solītis un kustību prieks sākas bērnībā, mums priekšā teic bērnudārzā mazuji ar aerobikas programmu. Un šādā gaišā brīdī, vien paveroties kolhoza vadītāju, visu skatītāju sejās, varam nekļūdīgi nojaust, ka, iepazīstot kustību prieku bērnībā, tam līdzdzīvojot, augs laimīgs un harmonisks cilvēks. Un tad sakās turnīrs, kura turpmākā mājvieta ik gadus būs nule kā uzbūvētais Ādažu sporta komplekss. Vissavienības turnīrs klasiskajā cīņā par Latviešu sarkano strēlnieku balvu un kolhoza «Ādaži» kausa izcīņa. Tā nav nejaušība, ka ādažnieki kļuvuši par šo sacensību saimniekiem, jo pats kolhoza valdes priekšsēdētājs A. Kauls ir liels cīņas sporta entuziasts un pilda šī sporta veida federācijas prezidija priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Uz jaunā kompleksa «iesvētībām» bija ieradušies viessportisti no KPFSR pilsētām, Baltkrievijas, Ukrainas, Gruzijas, Igaunijas, Lietuvas.
Republikas FKSK priekšsēdētāja pirmais vietnieks J. Krivāns
apbalvo kompleksa celtniekus.

 Ierindā bija arī vairums no mūsu republikas izlases pamatbalstiem un komandas tuvākā rezerve. Sacensību galvenais sekretārs A. Krūzītis varēja ziņot, ka turnīra atklāšanas parādē piedalās 141 sportists. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šis skaitlis tapis lielāks. Tas nozīmē, ka «iesvētības» izdevušās. Par turnīra sportisko kvalitāti vēl pāragri spriest, jo vakarrīt uz Ādažu sporta kompleksa paklājiem sākās tikai pirmā riņķa cīņas. Kuluāros dzird runājām, ka programmas nagla būšot turnīra izskaņā, kad uz paklāja tikšoties abi titulētākie dalībnieki starptautiskās klases sporta meistari D. Zadvirņaks (Kijeva) un ādažnieks J. Šancevojs. Vēl runā, ka ukraiņu cīņas sporta veterāns kādā Vissavienības turnīrā nule kā esot Jurijam zaudējis, tāpēc par varām lauzies uz Ādažiem pēc revanša. Pagaidīsim līdz svētdienai ... Sacensību galvenais tiesnesis Vissavienības kategorijas arbitrs I. Balodis pačukstēja, lai pavērojot uzmanīgi, kā laužas A. Staškevičs (svara kategorijā līdz 52 kg). Paskatos vispirms uz šo sīkulīti, tad uz tablo 0:3. Jā, melnīgsnējais F. Hafizovs no Kurgānas bija vadībā un cerēja iegūto pārsvaru noturēt līdz cīņas beigu signālam. Tad Andris savu pretinieku sapina kombināciju virpulī un guva skaistu uzvaru. Teicams trenera V. Kirilovska audzēkņa panākums turnīra ievadā. Izrādās, ka puisim ir tikai 15 gadu, bet viņš ir republikas šī gada čempions ... pieaugušo konkurencē. Pamazām aizpildās turnīra rīta cēliena protokoli. Tabulu ailītēs krājas punkti un nullītes. Smaida viesi, smaida mājinieki. Jā Fortūna labvēlīga.
Rīdzinieks A. Staškevičs (virspusē) izdarījis veiksmīgu paņēmienu
cīņā ar F. Hafizovu (Kurgāna).

Cīņas sporta veterāns K. Kundziņš
vērīgi seko notikumu gaitai uz paklāja

 Taču mūsu izcilais cīņas sporta veterāns K. Kundziņš kā allaž spriedumos visai bargs: Jaunie par daudz mīcās, arī paņēmienu arsenāls viņiem tāds paskops. Atklāti sakot, es te nākamos Medvedjus un Ivaņickus neredzu ... .., Zāles stūrī ienes prāvu galdu. Uz tā tiek izvietotas kolhoza «Ādaži» valdes un Latviešu sarkano strēlnieku balvas. Ļoti skaistas un gaumīgas. Tās savu īpašnieku rokās nokļūs tikai svētdien. Domājams, ka dažām no tām, neraugoties uz vecmeistara K. Kundziņa spriedumu, tālu nebūs jāceļo, jo Ādažos dzīvo, strādā, trenējas un sacenšas vairāki puiši, kam ar republikas izlasi viens ceļš ejams. I. Matarakovs atbraucis no tālās Krasnojarskas, no KPFSR cīņas sporta vadošajiem centriem. Pavaicāju tālajam viesim, kā viņam patīk Ādažos. Teicama sporta bāze. Turnīrs ir lieliski organizēts. Par to paldies viesmīlīgajiem saimniekiem. Ja aicināsiet, atbrauksim noteikti arī nākamgad, komandas dalībnieku vārdā apsolīja Matarakovs. Vakar pēcpusdienā sacensības turpinājās. Pirmās dienas rezultātus lasiet rubrikā «Pēdējais brīdis».

Durvis, pa kurām možumam ienākt
1985.11.30 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Ķīsis, G.

🏀🏀🏀🏀🏀
Ādažu kolhoza priekšsēdētājs Alberts Kauls un Viesturs Kamšs Ādažu Sporta kompleksa atklāšanā / 20.gs. 80. gadi

«ĀDAŽU» SPORTA MODELIS 

Pirms vairākiem gadiem priekšsēdētājs Alberts Kauls teica: "Ceļā uz bagātību kolhozam vajadzīgi sportisti. Rekordi un uzvaras stadionos faktiski ir izprieca, kārots saldais ēdiens, bet sportā rūdīta griba, spēks un izturība kļūst par materiālu vērtību arī augsti mehanizētajā lielražošanā. Sezonas karstajos brīžos mēs nevaram atļauties strādāt tikai noteiktas stundas. Dažkārt ir par maz pat no saullēkta līdz rietam. Tad jārauj ne vien cik var, bet — cik spēj. Un sportā rūdīti ļaudis spēj daudzkārt vairāk, tie nepadosies. Tie pat rudzu tīrumā, jaunceltnē vai kartupeļu laukā cīkstās kā sporta laukumā. Tāpēc, pieņemot darbā, priekšroku allaž dodu sportistiem, arī veterāniem, jo sportiskais gars pakļauts vielas nezūdamības likumam. «Ādažos» strādā vairāki desmiti sporta meistaru. Pienāks laiks, un mēs audzināsim savus meistarus tieši kolhoza sekcijās. Vērsīsim plašumā tehniskos sporta veidus, jo tie sekmē nākamajiem mehanizatoriem nepieciešamo īpašību apgūšanu. Sportā ieguldītā nauda dod prieku šodien un procentus pēc gadiem." Tas bija teikts pirms gadiem septiņiem astoņiem, kad priekšsēdētājs klaušināja pēc nopietna vīra, kas nebūtu stumjams, bet patstāvīgi varētu vilkt kolhoza sporta vezumu. Tagad Viesturs Kamšs, vīrs kā ozols, stādījās priekšā: «Kolhoza «Ādaži» sporta darba vadītājs.» Viņam vēl esot vietnieks un septiņi treneri. Nē, tā fizkultūras metodiķu būšana «Ādažos» esot izbeigta.  
Šī amata speciālisti republikā kopumā strādā ļoti dažādi. Vieni aizrautīgi organizē un plēšas vai pušu, lai cilvēkiem izdomātu kaut ko jaunu, sportisku, citi (un to nav mazums) dzīvo vienā mierā, tādējādi diskreditējot šo profesiju tautas acīs. Treneris — skan lepnāk. Un tiešām! Visi «Ādažu» sporta speciālisti strādā par treneriem, jaunatnes audzinātājiem. Pērnā gada nogalē šeit ierindā stājās pašu celtais sporta komplekss — viens no lielākajiem republikas laukos. Bez galvenās sporta zāles ar tribīnēm 1500 skatītājiem, kurā «Ādažu» basketbola komanda aizvada republikas čempionāta spēles, zem viena jumta izvietotas īpašas zāles cīņai un svarcelšanai. Šiem sporta veidiem kolhozā ir tik pat augsts prestižs kā basketbolam. 
Cīkstoņu sekcijā PSRS sporta meistara Viktora Kuzmina vadībā trenējas daudzi republikas čempioni. Droši vien tā ir likumsakarība, ka kolhoza valdes priekšsēdētājs Alberts Kauls izvirzīts par republikas cīņas sporta federācijas prezidija priekšsēdētāju. Tā sauktajam lielajam sportam «Ādažos» ir visai stingras saknes. Par basketbolistiem Viesturs Kamšs saka: «Mūsu meistarkomanda. Mēs tā saucam un cauri!» Sendienās augstu godkāres vilni sita motobols. No liela mēroga sacensībām godalgas mājup ved motobraucēji un airēšanas slalomisti. Mani visvairāk interesēja jaunā sporta kompleksa izmantošana, pārmaiņas, ko tas ieviesis kolhoza sabiedriskajā dzīvē. Nevienā vien lauku kolektīvā nācies uzklausīt gaušanos par bāzes trūkumu. Būtu mums peldbaseins, vismaz silta zālīte, tad nu gan mēs sportotu katru dienu, rīkotu mačus. Zāles un citādas bāzes ceļas cita pēc citas, bet sporta dzīve dažkārt tāpat rit klusi, gausi, negribīgi. Zāle, sporta nams vai komplekss paši par sevi neradīs masveidības brīnumu. Vajadzīgs mērķtiecīgs audzināšanas un organizatoriskais darbs. — Jaunais sporta komplekss jau dažos mēnešos krasi izmainīja mūsu tūkstošiem cilvēku lielā kolektīva dzīvi, — saka kolhoza partijas komitejas sekretārs Aleksandrs Markevics. Rūpes par kolhoznieku un viņu bērnu fizisko audzināšanu, sporta un veselību veicinošu pasākumu organizēšanu allaž bijušas valdes un partijas komitejas uzmanības centrā Arī laikos, kad mums nebija savas bāzes, regulāri trenējās vairāki desmiti sekciju un komandu. Nodarbībām īrējām daudzas zāles — no Saulkrastiem līdz Rīgai. Tagad atkrīt braukāšana, mums ir pašiem savs sporta centrs. Masu fizkultūras un sporta joma partijas komiteja nospraudusi trīs maģistrālos darba virzienus. Tie būtu: materiālās bāzes veidošana, bērnu trenēšana un kolhoznieku masveida iesaistīšana regulāros fizkultūtūras un veselību veicinošos pasākumos. Par bāzēm. Saskaņā ar kolhoza sociāli ekonomiskās attīstības plānu jaunajā bērnudārzā uzcēlām sporta zālīti un nelielu baseinu peldētmācībai. Tagad ierindā ir sporta komplekss.  
Vienlaikus spēļu laukumi tika izveidoti visos ražošanas iecirkņos. Šogad ceram pabeigt jaunās vidusskolas celtniecību. Tai līdzās būs ciema stadions. Otrajā kārtā paredzēta sporta zāle, bet perspektīvā — peldbaseins. Jau tagad domājam, ka blakus kompleksam vajadzīga vēl viena angāra tipa halle. Runas garumā nestiepsim.  
Par jauno sportistu audzināšanu.  No «Ādažu» astoņgadīgās skolas 380 audzēkņiem 272 trenējas kolhoza bērnu sekcijās. Mūsu speciālistu vadībā nodarbības rit četrās basketbola grupās, kā arī futbolā, motosportā, klasiskajā un džudo cīņā. Jūnijā darbā stāsies vieglatlētikas treneris, bet septembrī nodarbības uzsāks galda tenisisti. Republikas mērogā ievērību izpelnījušies kolhoza skijoringisti un ugunsdzēsības lietišķo sporta veidu entuziasti, kurus ilgus gadus aprūpēja Alfrēds Graudiņš. Pašreiz šajā veidā viņi uzstājas tikai kolektīvu līmenī. Vēl atmiņā laiki, kad kolhoza komanda guva uzvaras pat Vissavienības sacensībās. Apsīkums iestājās tāpēc, ka nācās nojaukt ugunsdzēsības torni un stadionu. Saskaņā ar ģenerālo plānu tajā vietā jau izskalots ezers atpūtas zonai. Tur ierīkošot stacionāru treniņa vietu ūdensslēpotājiem. — Kolhozā faktiski darbojas sava bērnu un jaunatnes sporta skola. 
Kāpēc nepretendējat uz oficiālu skolas statusu?  
Viesturs Kamšs: — Savas sekcijas mēs nesauksim par sporta skolu. Kolhozs algo trenerus darbam ar jaunatni, iedala nodarbību bāzes, pērk inventāru. Līdzko piešķirsim sporta skolas statusu, uzradīsies vairāki desmiti pārbaudītāju, kuriem cita nav ko darīt, bet kuri jāuzņem. Štatu segšanai, ko «Vārpa» piešķirtu sporta skolai, kolhozs gūst pelņu vienā stundā.  
Par masveidību. 
Šeit galvenais dzinējspēks ir spartakiādes, kas risinās divos posmos. Ziemas posma programmā iekļauta distanču un kalnu slēpošana, šahs, dambrete, galda teniss, novuss, basketbola soda metieni, volejbols, ģimeņu sacensības, GDA ziemas daudzcīņa un pavasara kross. Vasaras posmā risinās sacensības vieglatlētikā, basketbolā, virves vilkšanā, ugunsdzēsības lietišķajos sporta veidos, svaru bumbas celšanā, GDA daudzcīņā, ģimeņu startos un rudens krosā. Spartakiādēs startē komandas no septiņām fizkultūras grupām, kas izveidotas pēc ražošanas principa. Ceļojošie kausi paredzēti gan ziemas, gan arī vasaras posma uzvarētājiem. Katram sporta pasākumam tiek gatavoti īpaši piemiņas vimpeļi, bet uzvarētāji saņem čempiona medaļas. Jaunais komplekss radīja sporta masveidības bumu. Nākšana uz sporta zāli kļuvusi par modes lietu, spriež V. Kamšs. Rīta pusē šeit nodarbojas skolēni, no pulksten 15 līdz 18 trenējas bērnu sporta sekcijas, bet vakaros viss komplekss nonāk kolhoznieku rīcībā. Katram ražošanas iecirknim paredzētas divas treniņa dienas. Nodarbības vada iecirkņa fizkultūras organizators un viens no treneriem. Varbūt spēlēs volejbolu, varbūt — basketbolu, varbūt abas spēles reizē, jo zāle ir pietiekami liela. Fizkultūriešu rīcībā ir arī cīkstoņu paklājs un svarcelšanas zāle. Savas stundas iedalītas kolhoza valdes locekļiem un galvenajiem speciālistiem. Nāk un trenējas, jo rītā Alberts Kauls var paprasīt, kāpēc vakar neieradies uz nodarbību. Sportā rosīgākie esot Garkalnes un Mangaļu iecirkņi, kā arī celtniecības pārvalde. No Garkalnes parasti ierodas ap 60 kolhoznieku iecirkņa priekšnieka Teodora Rubeņa vadībā. No Mangaļiem un Pabažiem vakaros sanāk ap 200 sportotāju. Mangaļu iecirkņa priekšnieks Ārijs Ūdris reizē ir arī fizkultūras organizators un sporta dvēsele. Iecirkņu panākumus sportā lielā mērā nosaka vadītāju attieksme. Taču no valdes puses neesot vajadzīga nekāda spiešana. Cilvēki grib kustēties, darboties. Tauta nāk uz fizkultūru. «Ādažos» vēl nav iepazinuši zāles piepildīšanas problēmu. V. Kamšam visgrūtākā esot cilvēku «izvietošanas» problēma. Katru vakaru kompleksa vestibilā risinās nebeidzamie novusa, galda tenisa un šaha turnīri, vai vienkārši mači, kuros zaudētājs izstājas. Citi nāk palūkoties uz čempioniem, pasēdēt pie kafijas tases vai atsvaidzinoša kokteiļa.  
— Kā redzams, cilvēku piesaistīšanai fizkultūrai Jūs izmantojat tikai klasiskos sporta veidus. Vai ar tiem vien var ieinteresēt cilvēkus?  
Viesturs Kamšs: — Pagaidām var. Klasiskie sporta veidi nebūt nav zaudējuši savu pievilcību. Kad apkārt kompleksam noklās asfaltu, organizēsim sekciju braukšanai ar skrituļdēļiem. Pagaidām puikas brauc, kur pagadās un dažkārt arī sadauzās. Vasarā ierīkosim kārtīgu vingrošanas pilsētiņu. Pagaidām mums darbojas neliela zālīte ar trenažieriem, bet tie neatbilst «Ādažu» līmenim. Trenažieriem jābūt elegantiem arī pēc izskata. — Skaitu un nevaru saskaitīt tūkstoti «Ādažu» fizkultūriešu.  
Kad sporta laukumā ieradīsies visi četri tūkstoši strādājošo?  
— Tas nav reāli. Visi četri tūkstoši nekad nekļūs par fizkultūriešiem. Skrējienā apkārt Baltezeram startē 280 dalībnieku. Tūrisma dienas pasākumos piedalās 300 komjauniešu, spartakiādē — ap 600 dalībnieku. «Ādaži» atrodas šķietami līdzenā vietā, taču mums ir arī savs slaloma kalns ar paštaisītu pacēlāju. Ziemā tur pulcējas daudzi ciemata bērni. Uz smilšu paugura izveidota 130 metrus gara trase. Kolhoza spartakiādes slaloma mačos startē ap 50 dalībnieku. Uz visu cilvēku iesaistīšanu sporta nodarbībās ejams ilgs un tāls ceļš. Tajā noder visi sporta veidi — klasiskie un jaunie, meistarība un un masveidība.  Sporta pievilcība slēpjas tā vienkāršībā un daudzveidībā.  — Klausoties jūsu vārdos, rodas iespaids, ka «Ādažos» viss rit kā pa diedziņu. Droši vien ir arī savas problēmas? 
 
— Pie mums nav pieņemts gausties. Pārāk bieži nākas dzirdēt, ka par problēmām sauc arī pašu neizdarību. Jāstrādā! Domāju, ka vēl pēc gadiem pieciem «Ādaži» kļūs par īsti sportisku saimniecību.
Sporta  kluba vadītājs Viesturs Kamšs
Rit kolhoza spartakiādes sacensības volejbolā. 
«ĀDAŽU» SPORTA MODELIS
1986.04.15 Padomju Jaunatne
E. KEHRIS
***






Latvijas čempionāts pieaugušajiem grieķu-romiešu cīņā 96 kg 07.02.2009. Ādaži



Latvijas čempionāts pieaugušajiem grieķu-romiešu cīņā 60 kg 07.02.2009. Ādaži






Maksims Zarabotkins un Viktors Belkovskis /  Ādaži, Latvia 2011

Jubilejas reizē - Ādažos
Latviešu sarkano strēlnieku Vissavienības turnīrs klasiskajā cīņā šoruden atzīmēja desmito gadskārtu. Trīs pēdējo turnīru norises vietai adrese viena un tā pati: agrofirmas «Ādaži» sporta komplekss. Piektdien turnīra atklāšanas reizē skatītāji ar aplausiem sveica latviešu sarkanos strēlniekus Pēteri Griško, Franci Miezi, Vilhelmu Gaili, Jāni Litvinski un Latviešu sarkano strēlnieku memoriālā muzeja nodaļas vadītāju Edīti Sondoviču. Viesiem un sportistiem par labu noskaņojumu gādāja Ādažu deju kolektīvs. Turnīra 133 dalībnieku vidū sportisti no KPFSR, Baltkrievijas, Ļeņingradas, Igaunijas, Lietuvas un protams arī pašmāju cīkstoņi. Gaidījām tālumniekus ņo Vladivostokas, Habarovskas, Krasnojarskas, bet lidojumam nelabvēlīgie laika apstākļi viņiem liedza ierasties. Taču arī tāds sastāva virknējums, kādu trīs dienas redzējām uz Ādažu sporta kompleksa diviem paklājiem, bija gluži respektējams un, domājams, ka agrofirmas «Ādaži» dāvātais kauss un piemiņas balvas nonāca stiprās rokās. Šo kausu pasniedza Tartu cīkstoņiem, kas bija labākie komandu kopēja ieskaitē. Savukārt latviešu strēlnieku ceļojošo balvu, kas pienākas mūsu republikas labākajai komandai, godam nopelnīja paši ādažnieki. Šo balvu mājinieku kapteinim Jurijam Žigalo pasniedza republikas Valsts FKSK vecākais treneris Guntis Hanzens. Pats kapteinis palika nepārspēts svara kategorijā līdz 82 kg abpusēji saistošā finālcīņā pēc punktiem uzvarot Igaunijas pārstāvi T. Uspenski. Jāuzteic arī 19 gadus vecais Rīgas karavīrs Ruslans Sargūns. Viņš bija veiksmīgākais svara kategorija līdz 68 kg, izšķirošajā cīņā pieveicot E. Kontu (Igaunija). Tagad puisis, kurš cīkstēties sācis Daugavpilī pie trenera Pāvela Krupeņina, kļuvis par sporta meistaru. Svarā līdz 90 kg protokolos lasījām, ka turnīrā piedalās Mardarenko. Pazīstams uzvārds, vai ne? Bijušais «Ādažu» meistarkomandas motobolists? Pareizi gan, ādažnieks joprojām, taču cīkstoņu turnīrā startē Valerija Mardarenko dēls Sergejs, kurš patlaban dien Padomju Armijā un pārstāv Rīgas ASK. Līdz finālam Sergejs aizkļuva bez aizķeršanās, taču izšķirošajā cīņā bija spiests atzīt lietuvieša K. Urbona pārākumu. Trešo zelta medaļu Latvijas komandai izcīnīja V. Zulpikarovs (līdz 48 kg), kas finālmačā pārspēja ādažnieku D. Nagučevu, bet trešo sudraba godalgu J. Karulis (62 kg). Par bronzas laureātiem vēl kļuva V. Cimiņš (57 kg), I. Sevčenko (74 kg) un V. Dračs (90 kg). Septiņās svara kategorijās virsroku guva viesi: R. Distanovs (Baškīrijas APSR, līdz 52 kg), Igaunijas pārstāvji A. Lepiks (57 kg), A. Uspenskis (100 kg), lietuvieši K. Urbons (90 kg), A. Gudaitis (130 kg), T. Čapidze (Baltkrievija, 62 kg), P. Aldošins (Ļeņingraaa, 74 kg). 
Latviešu sarkano strēlnieku ceļojošo balvu ādažnieku kapteinim J. Žigalo 
pasniedz republikas Valsts FKSK treneris G. Hanzens. 
Jubilejas reizē – Ādažos
1987.12.01 Rīgas Balss
ZANDMANIS, K.

 

LAI TOP! PIE TAM ĀTRĀK! 
Tikko kolhoza «Ādaži» celtnieku brigāde ikdienas darbu beigusi, topošajā fiziskās kultūras un sporta kompleksā pulcējas saimniecības sporta dzīves vadītāji un treneri. Viņi pārspriež un sadala veicamo, lai sagatavotu objektu celtnieku nākamajiem darbiem. Basketbolisti ar pretkorozijas krāsu pārklāj griestu armatūru, kam paredzēts piestiprināt dekoratīvas plāksnes, futbolisti atrod sev citu darāmo, bet mazie puikas izvāc būvgružus no visattālākajām sienas nišām un pažobelēm. Tikko sāksies kompleksa apkārtnes labiekārtošana, talkā dosies arī kolhoza komjaunieši. Palīdzēt celtniekiem neviens sevišķi lūdzams nav. Komplekss, kurā varēs trenēties kolhoza sportisti dažādos sporta veidos, ir gaidīts. Mazie futbolisti un hokejisti, kurus trenē kolhoza komjaunatnes komitejas sekretārs Ivars Liepiņš  dažādos palīgdarbos jau nostrādāiuši ap 20 stundām. Pie tam jaunajās telpās viņi ieies ne tikai kā īsteni saimnieki, bet arī kā atzīti sportisti. Nesen «Ādas bumbas» izcīņā savā zonā vidējās grupas zēni izcīnīja pirmo vietu. Jaunākie gan palika otrie, atzīstot carnikaviešu pārākumu. Bet viņiem jau vēl viss priekšā. Arī iespējas trenēties būs tādas, par kādām citi rajona puikas vēl tikai sapņo.

S. Veckalne
* Darba Balss / 02.11.1985


 Sapnis un īstenība
Kolhozs «Ādaži» - tas ir 7,8 tūkstoši hektāru zemes, no kuras 4,5 tūkstoši izmantojami lauksaimniecītbā, tas ir apmēram 2350 darba spējīgu cilvēku, kas strādā ražošanā. «Ādažos» ir 130 traktoru, vairāk nekā 200 dažādu automobiļu, kombainu, siena novācamo mašīnu, graudu un kartupeļu šķirošanas agregātu un daudz citas tehnikas. Saimniecības pamatfondi pārsniedz 24 000 000 rubļu. Kopējie ienākumi gadā lielāki par 18 miljoniem, no kuriem tīrā pe|ņa sastāda apmēram 5,2 miljonus rubļu. Kolhozs «Ādaži» ir arī 900 fizkultūriešu, vairāk nekā 900 GDA nozīmnieku, motobola meistarkomanda, vīriešu basketbola izlase, kas ar labām sekmēm startē republikas čempionāta augstākajā līgā, daudzas citas sporta veidu sekcijas, kur neapsīkst darba rosme. .. .
Tā ir lieliska diena. Saule, kas vairs nebūt nav vasarīga, tomēr savus nerātnos zaķēnus tēmē tieši acīs visiem daudzajiem cilvēkiem, kuri pulcējušies kolhoza «Ādaži» centrā. Nu, protams, tie zib no plašās sporta zāles stiklotajiem logiem. Sporta zāles, kura tūlīt tūlīt tiks atklāta un svinīgi nodota sportistiem. Tā ir svētku diena visiem, taču jo sevišķi pašiem celtniekiem un, ja viņu vidū vēl ir tādi vīri kā... Oļģerts Jurgensons, kolhoza siltumtehnikas un santehnikas dienesta priekšnieks ir mierīgs un pārliecināts tāpat kā par savu prasmi daudzajos gados basketbola laukumā. Arī jaunās sporta zāles būvniecībā darbs paveikts godam. Aleksandrs Zabello, ko daudzi jo daudzi sporta draugi vienmēr pazinuši kā ļoti kustīgu, veiklu, savam raksturam palicis uzticīgs arī šobrīd. Un ne jau tādēļ, ka viņa darbā būtu pieļauta kāda kļūme. Kur nu! Par labu darbu godāts vienmēr. Bet gluži vienkārši citādi neprot. Nespēj. Tādēļ viņa kolēģim santehniķim Andrim Simanovičam «Zabis» gandrīz vai jāpiebremzē tūlīt taču svinīgais mirklis! Un tas ir klāt.
 
Trasē... 

Visus sporta zāles celtniekus sveic kolhoza «Ādaži» valdes priekšsēdētājs Alberts Kauls. Aplausu sveikts, saimniecības vadītājs pasniedz jaunās bāzes simbolisko atslēgu sportistiem: Lai tā nerūsētu! Kopā ar citiem plašajā hallē dodas celtnieki Guntars Kambala, Vjačeslavs Aņisimovs, Vilnis Legzdiņš un celtnieku brigadieris Vilnis Valdmanis. Cik daudz te paveikts pašu rokām! Un ir arī ko redzēt. Halles izmēri 25,5x45 metri paši par sevi vien jau ir iespaidīgi! Svētku programmā, protams, draudzības mačs basketbolā. Kolhoza «Ādaži» komandā stājas arī konservu ceha strādnieks Juris Stāls, automehāniķis Aivars Birze, santehniķis Kārlis Tjarve. Visu priekšgalā, bez šaubām, komandas veterāns, tās goda kapteinis Modris Putenis. Netrūkst arī A. Jermacāna, E. Zeidaka, Z. Zemtura. Pēdējos ekspresnorādījumus savai vienībai sniedz kolhoza «Ādaži» basketbola treneris Alvils Gulbis... 
Saimniecības sporta darba vadītājs Viesturs Kamšs, gaidot mača sākumu, atviegloti nopūšas nebūs vairs jāmokās ar sporta zāļu īrēšanu Rīgā, Carnikavā. Varēs basketbolā komplektēt bērnu grupas, varēs vairāk pievērsties arī volejbolam, vieglatlētu ziemas treniņiem. Cik daudz iespēju! Sapnis? Jā, patlaban vēl tikai sapnis. Lieliskās sporta zāles kolhozā «Ādaži» šobrīd tiešām vēl nav. Taču ir viss būvmateriāli, kuru saliekamās konstrukcijas ļaus celtni uzbūvēt kaut vai rekordlaikā, ir saimniecības celtnieki, kas gadā pieveic vismaz 3,5 miljonus rubļu lielu darba apjomu, ir kolhoza vadītāju atbalsts. Iecerēts būvi sākt jau šogad, punktu pielikt nākamgad. Un kļuvis gandrīz jau par likumu ja «Ādažos» ko sola, tad tas ir droši. Kā akmenī iecirsts. Todien, kad apmeklējām kolhozu un kad Alvils Gulbis mūs vizināja uz motosporta «štābu» saimniecības mehāniskajām darbnīcām, viņam blakus uz sēdekļa atradās komandas jaunā forma. Balti krekliņi ar zilu uzrakstu «Ādaži». Vēl rūpīgi salocīti, vēl cīņu karstuma neskarti, tie gaidīja nākošos īpašniekus. Un skatoties to baltajā mirdzumā, prātā ienāca saimniecības motobolistu forma. Gadu gadiem iznēsēta, uzvaras un zaudējumus pārdzīvojusi, neskaitāmus stadionus skatījusi, tā taču bija pirmā, kas izgāja lielajā sportā ar kolhoza «Ādaži» vārdu. Tagad pirmajai pievienoju šās vēl daudzas, vairākos sporta veidos. Un, ja jau iesākām, tad nedaudz par motobolistiem. Komanda pašlaik pārdzīvo sportā tik raksturīgo paaudžu maiņu. Izveidoti divi sastāvi, bet ar šo gadu daudz tiek domāts un arī darīts, lai vispār ievērojami atjauninātu motobolu. lespējams, ka vistuvākajā nākotnē krietni jaunāks kļūs aizraujošās motospēles spēlētāju gadu skaits. Ja motobols ir vīru spēle, tad motosports jauniešu trauksmes apliecinātājs, pāri malām kūsājošās enerģijas remdinātājs. Kolektīvā tagadējos jauniešus kolhoza nākošos mehanizatorus aprūpē biļušais motobolists sporta meistars Andris Bārbalis. Jauno motosportistu sekcija darbojas sešus gadus. Pašlaik tajā ir vairāk nekā divdesmit zēnu. Bet par viņu panākumiem vislabāk liecina goda vietā uzceltais «Zelta mopēds».
Kārtējā nodarbība.
Centrā - motosporta sekcijas vadītājs sporta meistars Andris Bārbalis.

Tas nav ne pirmais, ne arī pēdējais panākums republikas jauniešu sacensībās. Tam ķīla ir jauno ādažnieku aizraušanās ar laukos tik nepieciešamo tehnisko sporta veidu. Kad mehānisko darbnīcu plašajā pagalmā mūs sagaidīja vairākkārtējais republikas čempions kalnu slēpošanā Jānis Abzalons, prātā ienāca Sigulda. Populārais kainu slēpotāju kalns pirms sacensībām. Trases sagatavotas, tās atbrīvotas, tūlīt sāksies. Visapkārt jūtams tik specifiskais starta tuvums. Ari šeit Abzalonam uzticētā tehnika it kā gaida starta šāvienu. Kur vieglāk Ādažos vai Siguldā? Abzalons pārlaiž skatu laukumam, kur novietoti šī gada lauku darbus padarījušie mehānismi. Protams, šeit grūtāk. Saimniecība liela, tehnikas daudz, atbild Abzalons. Tad piebilst: Siguldā vieglāk, bet bīstamāk. Trase nav gara, bet līdz finišam taču janokļūst pēc iespējas ātrāk. Tāpat kā motosporta, arī autosportā katrs pie finiša grib nokļūt pirmais. Tāpēc zēni no rīta mācās, vakarā trenējas, bet vīri vienā no garāžām tobrīd meistaro sacīkšu automašīnas motoru. Kolhozs «Ādaži» taču lepojas arī ar saviem autosportistiem Elmo Salmu un Vilni Zirni. Salms ir pat bijušais valsts izlases kandidāts autosportā. Liekas, nav otras saimniecības mūsu republikā, kur strādā tik daudz vairāk nekā trīsdesmit PSRS sporta meistaru. Ir pat vairāki lauku rajoni, kuros tik daudz meistaru vienuviet neizdotos sameklēt. Ādažos vieni sporta gaitas jau beiguši, kamēr citi priecē skatītājus ne tikai pašu mājās, bet arī republikas un pat Vissavienības mēroga pasākumos. Daudzi ceļā uz sporta virsotnēm turpina papildināt savas zināšanas. Katru gadu vairāki jaunieši no Ādažiem dodas uz Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu. Vai pat vēl tālāk. Tā motosportists Aigars Grodzs aizbraucis pat uz Maskavu, jo mūsu institūtā motosporta speciālistus negatavo. Jā, runājot par motosportu, jāpiebilst, ka nesen jaunie motosportisti atgriezās no Vissavienības sacensībām Krasnodonā, kas bija veltītas «Jaunās gvardes» varoņu piemiņai. Tika gūta uzvara 50 kub. cm klasē, kā ari izcīnītas trešās vietas pārējās divās klasēs. 
Sarkanajam gailim - neplosīties!

Katru gadu viena no republikas meistarsacīkšu kārtām notiek Ādažos pašu izveidotā trasē. Tā atrodas blakus ugunsdzēsības_ sporta stadionam. Par Ādažu ugunsdzēsējiem stāstīts daudz. Arī par viņu «neviesmīlību» (labākajā nozīmē). Katru gadu Ādažu ceļojošais kauss ugunsdzēsības sportā paliek pie mājiniekiem. Kā joko sportisti: «Tas nav nekāds ceļojošais kauss». Pirms nedēļas aizvadītajās sacensībās, protams, atkal uzvarēja «Ādažu» I komanda. Lai nebūtu pārāk daudz jāsit uz pleca ugunsdzēsības sporta pārstāvjiem, jāpiebilst īsi - šogad PSRS meistarsacīkstēs Orenburgā «Ādažu» komanda tradicionālo bronzu apmainīja pret sudrabu. Šo lielo panākumu kaldināja divpadsmit vīri. Bet ikdienas treniņos parasti piedalās daudz vairāk cilvēku. Tehnisko sporta veidu pārstāvji bieži vien dodas tālos ceļos pēc medaļām. Tālos ceļos galvenokārt pēc veselības dodas arī citu sporta veidu pārstāvji. Nupat kā pirmo maršrutu Kaukāzā izstaigājuši tūristi, kuru nodarbības vada elektriķis Jānis Jonikāns. Vairāk nekā divdesmit sportistu sadraudzējušies ar airēšanas slalomu. Kolhozā ir vairāk nekā 40 mednieku un 150 makšķernieku. Ja ādažnieki iziet uz starta, tad tas ir kā akmenī iecirsts - panākumiem jābūt! Ar katru dienu pilnākus panākumu apcirkņus ber visu sporta veidu pārstāvji.

G. Briņķis, G. Grundulis





1985.g.




1999.06.19 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
M, D.
======================







Ābeļkrasti









  



Tagad te superballīte / 2020.g.
 
2020. gada augusts

Velobrauciens veltīts uzvaras svētkiem. no labās Alfrēds Graudiņš, Daina Dzirkale, Jānis Jansons



Divas dienas
Piektdien un sestdien kolhozā "Ādaži" pulcējās rajona komjaunotnes aktīvs uz kārtējām nodarbībām divu dienu seminārā. 

PIRMĀ DIENA 
Gaidīti viesi bija LKP rajona komitejas organizatoriskās daļas vadītāja Līga Lasmane un rajona tautas kontroles komitejas priekšsēdētājs Voldemārs Augstmanis. Bijušie komjaunatnes darbinieki dalījās domās par uzdevumiem, kas patreiz veicami jauniešiem un komjauniešiem. Daudzās pirmorganizācijās, kā sovhozā "Olaine" un "Mālpils", kolhozos "Allaži", "Daugava", "Ādaži" un citur, komjaunieši ir pratuši ieņemt savu vietu lielo uzdevumu veikšanā. Tā vajadzētu būt visur, uzsvēra biedre Lasmane Šeit komjaunatnes aktīvs kļuvis par iniciatoru darbavietu un sabiedrisko ēku uzpošanā, gatavo svētku koncertus, rūpējas par darba disciplīnas nostiprināšanu tanīs nozarēs, kur viņi strādā Rajona tautas kontroles komitejas priekšsēdētājs savukārt atzīmēja. ka komjaunatnes starmešu un tautas kontroles grupu sadarbība devusi labus rezultātus daudzos kolhozos un rūpniecības uzņēmumos. 5o sadarbību nepieciešams vispusīgi paplašināt, atzīmēja biedrs Augstmanis. Lai visur jaunatne rūpētos par ražas saglabāšanu, pilnvērtīgu tehnikas izmantošanu, sevišķu vērību viņš veltīja komjaunatnes darbam ražas novākšanas laikā. Pēcpusdienā komjaunatnes aktīvisti dalījās darba pieredzē, bet pēc tam sākās semināra sporta daļa. Izveidojās piecus komandas. To pārstāvji izgudroja asprātīgus komandu nosaukumus. Un tad sākās sīvas cīņas starp "Bultu", "Vasarniekiem", «Divnieciņiem», "Guntu" un "Olimpiju". Tas nekas, ka līdzjutēju bija maz, jo katrs komandas loceklis bija aizņemts kādu sporta veidā vai nometnes iekārtošanā. Drīz vien noskaidrojās ka veiklākie volejbolā un precīzākie šaušana ir olimpieši. Viņu bīstamākie sāncenši ir "Divnieciņi". Bet virves vilkšanā olimpiešus uzvar "Bulta". Ātri skrien minūtes. 

Steidzas nometņu iekārtotāji. Pie teltīm izdomas bagātie jaunieši uzbur no smiltīm jūras viļņus ar kaiju virs tiem, dzīvības simbolu sauli. Bet paša goda vietā veidojas skaitļi 50 vai 17-67. Šie skaitli mīt jauniešu domās un darbos, rosina paveikt vairāk un vairāk. Atskan komanda "Stāties", un jauniešu kolona ar dziesmām dodas uz Ādažu skolas sporta laukumu. Tur jau neganti rēc un sprauslo Ādažu motobolistu motocikli. Sākas aizraujoša spēle, ko daudzi vēro pirmo reizi dzīvē. Spēlēs pārtraukumā komandas kapteinis A Zirnis nespēj atbildēt uz neskaitāmajiem jautājumiem. Kad nodibināta komanda? Kas nākamas spēlēs pretinieks ? Vai pieņem jaunus dalībniekus?  

- Vai var saskaitīt zilumus pēc spēlēs? Drošo un veiklo sports gūst nedalītu atsaucību. Tuvojas krēsla, bet dienas programma vēl tikai pusē. Visiem muskuļos iegūlies nogurums, bet, tikko Ādažu tautas nama zālē atskan kolhoza estrādes orķestra pirmie akordi. tas izzūd un seko deja pēc dejas. Turpat kolhoza komjaunieši iekārtojuši nelielu izstādi un demonstrē sava darba augļus. Dārzniecības un lauku brigādes komjaunieši izstādījuši sārtvaidžus ābolus, sulīgos tomātus, bet rudzu kūli viņi "nozaga" pāris stundu atpakaļ kombainieriem no pēdējā vāla. Pie jauniešiem ieradies kolhoza valdes priekšsēdētājs J. Kukelis. Viņš pastāsta par saimniecības augšupeju un aicina nākamajā dienā doties ekskursijā pa kolhozu. Tuvojas pusnakts stunda, kad pie kantora ēkas iemirdzas lampas. Goda sardzē pie Ļeņina krūšutēla nostājās rajona labākie komjaunieši. Biedrs Kukelis aicina ļeņiniešu audzi svēti glabāt proletariāta vadoņa idejas īstenot tās dzīvē. Skan maršs. Raitā solī lāpu gājiens virzās uz to vietu, kur 1944. gada rudeni sākās izšķirošās kaujas par Rīgas apkārtnes atbrīvošanu. Tur tagad paceļas obeliska smaile. No šejienes Padomju Armijas vienības sāka Gaujas forsēšanu. Par šīm neaizmirstamajām dienām stāsta Padomju Armijas bijušais virsnieks biedrs Baumanis. Paceļot lāpas, jaunieši zvēr mūžīgā piemiņā paturēt kritušos varoņus līdz velai nakts stundai skan dziesmas Gaujas līčos.

OTRA DIENA

 Jau no agra rīta turpinās sacensības. Šoreiz gan kūziku laukā. Tas nekas, ka līst lietus. Nezāļu nīdētāji to neievēro. Drīzi vien noskaidrojas, ka čaklākie ravētāji ir kolhoza "Ezerciems" komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāre Rudīte Daidere, kolhoza "Pionieris" komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāres vietniece Biruta Ozoliņa un ciemiņš no Bauskas rajona komjauniešiem Gaida Lastiņa. Seko ekskursija pa kolhozu. Siltumnīcās un zvēru fermā semināra dalībnieki pārliecinās, ka "Ādažu" komjaunieši godam pilda jubilejas gada saistības. Semināra noslēguma apbalvošanā Goda raksti labākajiem un pārsteigumā balvas - "Ādažos" audzēti pipari tiem, kam vēl jāpacenšas. Šķiroties skan atvadu vārdi "Uz redzēšanos nākamajā, vēl interesantākā seminorā»

Ē. RUGĀJS
* Darba Balss / 16.08.1967



Uz svaru bumbas cilāšanu gan neviens nebija mudīgs. Laikam par smagu šī bumba rādījās būt. Tomēr speciālista padomus sen aizmirstā sporta veida tīrīšanā no putekļiem un gaismā atkal celšanā visi vērīgi klausījās un solīja pamēģināt vērst par iecienītu priekšmetu sava kolektīva sporta dzīvē. Kad nu visi nomazgāja rokas, saieta saimnieki - buldurieši aicināja uz brangu maltīti ēdnīcā. Ēd, kā strādājuši būtu, smējās ēstdevējas. Un strādājām jau ar, visi pilnām mutēm saucām. Kad nu labi paēsts, tad... var saņemt arī balvas par labu darbu. Aizvadītajā sezonā aktīvāko sporta darbinieku godu izpelnījās Viesturs Kamšs («Ādaži») un Arvīds Titavs (Siguldas SCO). Arī citiem labiem darītājiem par kārtīgu strādāšanu  goda raksti, grāmatas, vimpeļi un urravas.

 E. Līcītis un E. Brēmers
* Darba Balss / 04.02.1986
***
* Darba Balss / 16.03.1972
***
Mednieku svētki «Ādažos» 
Kolhoza «Ādaži» klubā pulcējās LPSR Mednieku un makšķernieku biedrības Rīgas rajona nodaļas biedri, lai atzīmētu savas organizācijas 25. gadadienu. Svinības atklāja Mednieku un makšķernieku biedrības Rīgas rajona nodaļas padomes prezidija priekšsēdētājs b. Kreilis ar pārskata referātu par organizācijas darbu aizvadītajos 25 gados. Organizācijas biedru skaits ievērojami pieaudzis. Tāpat palielinājies Mednieku un makšķernieku biedrības aizsargājamo dzīvnieku skaits. Lielāku vērību, sevišķi pēdējos gados mednieki veltī dzīvnieku piebarošanai ziemā. Ikvienai no raiona mednieku kopām iedalīts savs objekts, kurā piebaro meža draugus. Aktīvākos medniekus apbalvoja. Siguldas mednieku kopas biedri dāvināja rajona padomei varenus ragus — medību trofeju. Pēc svinīgās daļas notika Rīgas teātru mākslinieku koncerts. 

Z. BEIROTE.
* Darba Balss / 07.01.1971
Kas būs nākamie? 
6. janvārī startēja Vissavienības militāri-tehnisko sporta veidu spartakiāde. Mūsu rajonā pirmie cīņas sāka Ādažu fizkultūrieši. Pagājušajā sestdienā 15 komandu 60 šāvēji līdz vēlam vakaram centās raidīt lodes mērķa centrā. Veiksmīgākie skaitīja punktus krietni pāri pussimtam, citi, kuru rokas un skats izrādījās ne tik droši, nesekmīgi meklēja ložu pēdas riņķa melnumā. Vīru konkurencē spēcīgākie izrādījās būvbrigādes pārstāvji sporta meistara kandidāts Harijs Kukainis un N. Bogdanovs. Trešais palika V. Rusiņš no palīgražošanas ceha. Pirmo reizi šaušanas sacensībās piedalījās kolhoza partijas organizācijas sekretāre D. Dzirkale. Debija izrādījās veiksmīga izcīnīta pirmā vieta un parādīta laba priekšzīme jaunajām kolhozniecēm. Otro vietu izcīnīja A. Tūce, trešo - S. Bindere. Svētdien svinīgajā sacensību atklāšanā dalībniekus sveica DOSAAF rajona komitejas priekšsēdētājs E. Gabris un kolhoza priekšsēdētājs J. Kukelis. Viņi novēlēja fizkultūriešiem degsmi, panākumus cīņās un, galvenais neuzskatīt savas sporta gaitas par nobeigtām pēc spartakiādes finiša, bet turpināt treniņus un regulāras nodarbības arī vēlāk. Tad cīņas sāka granātas metēji. Rezultāti loti dažādi no piecpadsmit metriem līdz 51 metram 10 centimetriem. Tāds bija sacensību uzvarētāja, kolhoza atslēdznieka, motobola komandas vārtsarga Andreja Kublenieka rezultāts. Otrās vietas ieguvējs autoatslēdznieks Valentīns Macuļevičs atpalika gandrīz par pieciem metriem. Trešajā vietā V. Mardarenko.  Sievietes to pašu 700 gramu smago granātu meta uz pusi tuvāk — uzvarētājas Aijas Cālītes rezultāts 21 metrs 60 centimetri. Šoferi sacentās divcīņā veiklības braucienā un sprintā. Pirmajā disciplīnā ātrākais izrādījās 3. klases šoferis Josifs Ceronko, trīs sekundes sliktāks laiks Gunāram Avotiņam, vēl piecas —Gunāram Uertam. Sprintā viens no Gunāriem — Avotiņš spīdoši revanšējās — par 1,2 sekundēm pārspēja J. Čeronko un nobīdīja viņu uz otro vietu kopvērtējumā. Gunārs Uerts sprintā bija tikai divpadsmitais un kopvērtējumā noslīdēja uz 9. vietu. Visi 22 autosacensību dalībnieki izpildīja trešajai sporta klasei atbilstošas normas. Ādažnieki savu spartakiādi noslēgs 31. janvārī ar slēpošanas sacensībām. Bet kura rajona saimniecība būs nākamā? Sacensības: ar tik vienkāršu programmu un visiem pieejamu inventāru var noorganizēt visur, nerunājot nemaz par tik spēcīgām saimniecībām kā «Mārupe», «Ķekava» un citas. Nepieciešams tikai nedaudz izdomas un pūļu, lai gūtu daudz prieka sportiskā cīņā. Ka ieguldītais darbs atmaksājas, var apliecināt ādažnieki.

* Darba Balss / 15.01.1970

* Darba Balss / 15.01.1970
* * *
TĀ «LIETIŅA» IEPATIKĀS
Par godu Vissavienības fizkultūriešu dienai apmēram 200 kolhoza «Ādaži» biedru startēja savas vasaras spartakiādes sacensībās. Diena bija jauka, sacensību atmosfēra vērta to spraigu un saistošu, bet tās nieka lietus piles nāca kā savdabīgs "dopings". No vieglatlētu sasniegumu klāsta jāatzīmē bijušā, Latvijas izlases dalībnieka V. Ļitvinova veikums 100 m distancē 11,0 sek. Vecā varēšana tātad nav zudusi! Pirmo reizi spartakiādes programmā bija veiklības braucieni "moskvičiem" un "Žiguļiem". Tā «lietiņa» iepatikās! Labākie tāllēkšanā V. Breidaka, V. Vetohs; 60 m skrējienā - D. Drošprāte, Z. Vuškāns; granātas mešanā I. Kreipāne. J. Niedre: lodes grūšanā — D. Breidaka, A. Guļevičs. Vieglatlētikā uzvarēja putnkopības kompleksa «Pērle» pārstāvji, tālāk Mangaļu ražošanas iecirkņa un palīguzņēmuma "Podnieki" komanda. Virves vilkšanā 1. vieta Mangaļiem, bet volejbolā - Pērlei. Soda metienu turnīrā uzvarēja pazīstamais basketbolists un treneris A. Gulbis (administrācija). 32 kg svaru bumbas spiešanā nepārspēts palika J. Birze (Mangaļi). Viņa komandas biedri figurālajā braukšanā ieguva visas trīs pirmās vietas! Šeit labākais J.Broks. Spartakiādes kopvērtējums:
1. vietā Mangalu ražošanas iecirknis: (58p.).
2.vietā putnkopības komplekss PērIe- (46 p.).
3.vietā palīguzņēmums «Podnieki» (31 p.).
Jānis Birze

Ārijs Ūdris

Mangaļu sportistu uzvara pelnīta - gan sasniegumi labi, gan tērpi atbilstoši, gan pats priekšnieks Ā. Ūdris rāda priekšzīmi arī sportā.

 J. ČAPIŅS
* Darba Balss / 19.08.1980

Dūšīgāk jāpūš vaigos
Jā, laiks skrien kā vēja spārniem._— atzīstas «Ādažu» sporta kluba vadītājs V. Kamšs. 
Jaunais sporta meistars R. Sargūns
kopā ar treneri Eiropas 1975. gada vicečempionu
V. Kuzminu cīņas starplaikā.
Pirmoreiz Latviešu sarkano strēlnieku Vissavienības turnīra dalībniekus klasiskajā cīņā uzņēmām pirms trim gadiem, kad šim pasākumam par godu durvis vēra jaunuzceltais sporta komplekss. Tagad kolhozs ieguvis agrofirmas statusu un dāvā turnīra laureātiem arī savas balvas un kausus. Mēs kā šī pasākuma saimnieki cenšamies darīt visu, lai viesi justos kā mājās. Vai grūti būt viesmīlīgiem saimniekiem? Darbs ir darbs, tas jāpadara pēc vislabākās sirdsapziņas. To esam mācījušies no valdes priekšsēdētāja Alberta Kaula, kura ieguldījums šo sacensību organizēšanā ir neatsverams. Tāpat arī sporta kompleksa vadītāja Jura Legzdiņa un mana vietnieka Imanta Truškovska veikums. Kā mums tas izdevies, lai spriež viesi. Sacensību nobeigumā agrofirmas «Ādaži» dāvāto kausu par uzvaru komandu vērtējumā saņēma Tartu cīkstoņi, kurus vadīja pieredzējušais speciālists H. Andresons (trenera stāžs 27 gadi). H.Andresons jau 18 gadus ir viens no galvenajiem slavenā igauņu cīkstoņa Georga Hakenšmita memoriālā turnīra organizētājiem. Trīs gadus pēc kārtās Tartu turnīrā viesojušies arī Somijas cīkstoņi ar pasaules eksčempionu Tapio Sipili priekšgalā. Nākamgad esot paredzama arī Ungārijas sportistu līdzdalība. Kādas ir viestrenera domas par «Ādažu» turnīru? Paldies saimniekiem par viesmīlību. Sacensības bija vērienīgas. Patika atklāšanas ceremonija, savdabīgs likās apbalvošanas rituāls ar «Ādažu» vokāli instrumentālā ansambļa koncertu izskaņā. Dalībnieku daudz, taču sastāvs varēja būt vēl spēcīgāks. G. Hanzens, republikas Valsts FKSK vecākais treneris: Lidojumam nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ nevarēja ierasties Vladivostokas, Habarovskas, Krasnojarskas, Taškentas un Rostovas komandas, kurās daudz meistarīgu cīkstoņu. Tāpēc visās svara kategorijās neizdevās nokomplektēt tādu sastāvu, kas nepieciešams, lai finālisti varētu izpildīt sporta meistara normu (protams, ja viņiem šī titula nav). Tomēr mūsu republikas cīkstoņu saime par vienu meistaru kļuva bagātāka. Kvalifikācijas prasības izpildīja Rīgas ASK pārstāvis Ruslans Sargūns (svarā līdz 68 kg), kurš sporta gaitas sācis Daugavpilī pie trenera Pāvela Krupeņina. Finālā 19 gadu vecais puisis skaistā, paņēmieniem bagātā cīņā pieveica igauni Kontu. Kā allaž savos spriedumos kategorisks bija mūsu izcilais vecmeistars Krišjānis Kundziņš: Bija mūsu puišiem no kā mācīties. Es teiktu, ka progress meistarībā jaušams, bet mīļie zēni, jums vēl pulka jāstrādā treniņos, jākrāj spēks, jo ar pliku tehniku vien šodien par maz. Bet lauzties parterā tā arī nemākam. Man ir priekšlikums jaunizveidotajai klasiskās cīņas federācijai; organizēt Baltijas republiku kausa izcīņu izlašu līmenī. Ak, kas par mačiem mums bija ar igauņiem pirms pusgadsimta! Kāpēc nevarētu tagad arī? I. Klintsons, trīskārtējais PSRS čempions: Treniņos jastrādā, sevi nežēlojot, kā citādi fizisko rūdījumu gūsi. 
Tā 
Cīņas sporta veterāns K. Kundziņš apbalvo turnīra uzvarētāju
 svara kategorijā līdz 52 kg R. Distanovu. 
ir visa mūsu cīkstoņu nelaime. Turnīram perspektīvā gribētos novēlēt starptautisku skanējumu. J. Želvs, treneru padomes priekšsēdētājs: Neapmierina arī psiholoģiskā sagatavotība. Ja uz paklāja iziet ar smaidu, tas liecina, ka neesi koncentrējies nopietnai cīņai, nopietnam mērķim. Tā domā speciālisti, tā vērtē veterāni, bet secinājumus vajadzētu izdarīt treneriem un viņu audzēkņiem. Tas, ka šaja turnīrā izcīnījām trīs uzvaras, tik pat otro un trešo vietu, nav peļami, bet jāstrādā arī dižākiem mērķiem. Godalgoto vietu ieguvēji. Līdz 48 kg. V.Zulpikarovs, D.Nagučevs (abi Latvija), V. Kūziks (Igaunija). Līdz 52 kg. R.Distanovs (Baškirijas APSR), V. Ņikitins (Smoļenska), Z. Ērma. Līdz 57 kg. A.Lepiks, K. Engels (visi Igaunija), V. Cimiņa (Latvija). Līdz 62 kg. T. Capidze (Baltkrievija), J. Karulis (Latvija), I. Abners (Igaunija). Līdz 68 kg. R. Sargūns (Rīgas ASK), E. Konts, V. Ņikltins (abi Igaunija). Līdz 74 kg. P. Aldošins (Leņingrada), V. Malašs (Lietuva). I. Ševčenko. Līdz 82 kg. J. Žigalo (abi Latvija), T. Uspenskis (Igaunija), A. Gribojedovs. Līdz 90 kg. K. Urbāns (abi Lietuva), S.Mardarenko, V. Dračs (abi Latvija). Līdz 100 kg. A. Uspenskis (Igaunija), E.Trjapočka (Lietuva), I. Kaļiņins (Baltkrievija). Līdz 130 kg. A. Gudaitis, V.Kornevičs (abi Lietuva). M. Innapū (Igaunija). Komandu vērtējums. Agrofirmas «Ādaži» kausa izcīņa. Tartu, a/f «Ādaži», Rīgas ASK. Latviešu sarkano strēlnieku ceļojošo kausu (šaja ieskaitē piedalās tikai mūsu republikas komandas) ieguva ādažnieki.

Dūšīgāk jāpūš vaigos 
1987.12.01 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums) 
Ķīsis, G.
=====================
GULBENES BUKI UZVAR STOKHOLMAS CAPITALS
Vakar Ādažu sporta namā Stokholmas Capitals basketbolisti Latvijas tūres otrajā spēlē tikās ar Gulbenes Bukiem, kuru vienībā pietrūka vienīgi Pētera Grigorjeva. Zviedri piedzīvoja otro neveiksmi, zaudējot ar 72:103 (35:48). Šodien Capitals Rīdzenes zālē mērosies spēkiem ar LainERS, bet rīt tūres pēdējā spēlē sacentīsies ar ASK/Brocēnu-LMT dublieriem. 

GULBENES BUKI UZVAR STOKHOLMAS CAPITALS
1999.01.06 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
B, R.
===========
* Darba Balss / 19.08.1980



Latvijā viesojās delegācija no ASV Ohaio štata. Viesi apmeklēja arī «Ādažu» sporta namu.
NEMĀNĪSIM PAŠI SEVI
1990.02.16 Lauku Avīze
Intervēja D. Terzena



Sporta pasākums nometnē pie Gaujas / ap 1990.gadu

-

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru