Krievi prom ^

Krievi rāda kazarmas, latvieši - graustus

ģenerāļi Džons Borlings (no labās) un
Valērijs Mironovs pie Ādažu kazarmas durvīm

Vakar Ziemeļatlantijas valstu Rīgā rīkotā drošības semināra dalībnieki otro dienas pusi pavadīja izbraukumos. Vispirms Krievijas armijas pārstāvji izrādīja karaspēka paraugdaļu Ādažos, bet latvieši revanšējās ar Čiekurkalna graustu demonstrāciju.

Krievi rāda kazarmas, latvieši – graustus 1992.04.29 Diena

Pie kara pilsētiņas katlu mājas atkritumu kastes mielojas suņi.
Pavisam netālu esot cūku ferma, kur šie klaidoņi dzīvojot

28. septembrī Krievijas armija Ādažu poligonā bija sarīkojusi kārtējo pašaudīšanos

No bijušā poligona būvēm, ko Krievijas armija nodeva nevainojamā kārtībā,
tagad pāri palikušas vairs tikai drupas.

Nozagts viss, ko varēja nozagt.

REPORTĀŽA - Armijas laiki Ādažos vēl nav beigušies 1993.10.05 Diena Līga Krapāne

💣💣💣

INDE, KURAS AVOTS NAV ZINĀMS

Ko PSRS armija aiz sevis  atstājusi? Tā, piemēram, Rīgas rajonā pie bijušās Sužu karaspēka daļas vasaras vidū koku lapas nokrāsojušās sarkanā krāsā. Ir arī dzirdēts par pamestajām raķešu dzinēju degvielas glabātavām, kur glabājoties inde, kas saēd pat betonu. Šoreiz runāsim par vēl vienu konkrētu gadījumu Ādažu pagastā, kur atrodas nu jau bijusī pretgaisa aizsardzības rakešu "zeme-gaiss" bāze. Kāds Ādažu pagasta iedzīvotājs 29. jūlijā aplaistīja dārzu, sētu un dārzu. Ūdens izšļakstijās arī uz sētas un mājiņas, kas bija apšūta ar dzeltenas krāsas plastmasu. Nākamajā dienā, 30. jūlijā, mazdārziņa īpašnieks ar lielu izbrīnu konstatēja, ka sēta un dārza mājiņa palikusi melna un plastmasas apšuvumu var pat sadrupināt. Šis cilvēks satraucās ne pa jokam - vai viņa cītīgi audzētie dārzeņi vairs būs lietojami pārtikā? Viņš saprata, ka pie visa vainīgs ūdens, kas sūknēts no sešu metru dziļuma, un nolēma ūdens un plastmasas apdares fragmentus nodot laboratorijā analizēm. Ūdens un plastmasas paraugi tika vienlaikus nosūtīti uz vairākiem institūtiem — Polimēru mehānikas, Fizikālās enerģētikas un Molekulārās bioloģijas institūtu. No Polimēru institūta pienākusi analīzes atbilde liecina, ka uz plastmasu iedarbojies kāds ļoti spēcīgs oksidētājs. Taču diemžēl speciālisti nevarēja noteikt, kāds ir šā oksidētāja ķīmiskais sastāvs. Gluži vienkārši viņiem ar šādām vielām nav nācies saskarties. Bet laboratorijas vadītājs paskaidroja, ka viņš, paļaujoties uz savu pieredzi, aizdomās tur ķīmisku savienojumu, ko izmanto raķešu dzinēju darbināšanai. Viņš pastāstīja, ka šādus oksidētājus glabā dubultās tvertnēs pie mīnus 120°-167°C un kā dzesētāju izmantojot sašķidrinātu slāpekli. Kāds bijušais Krievijas armijas virsnieks pastāstīja, ka šīs degvielas glabātavas ir atstātas bez uzraudzibas, līdz ar to arī atslēgtas saldēšanas iekārtas. Viņš brīdināja ja nebūs veikti nekādi pasākumi, degviela saēdis konteinerus un izplūdis gruntī. No citām Krievijas armijas militārpersonām dzirdēts, ka Alūksnē un citur Latvijā ir pazemes dzelzceļa tuneļi. Par Alūksnes rajonu var teikt, ka šī informācija ir apstiprinājusies. "Latvijas kinohronikas" darbinieks Igors Boiko mēģināja šo tuneli nofilmēt, bet vietējie varasvīri viņam to darīt aizliedza. Jāatzīst, ka raksta sākumā pieminēto mazdārziņa īpašnieku, zinot, ka viņa sētas tuvumā gaisa aizsardzības raķešu bāze, pārņēma panika. Viņa izbīli ne par mata tiesu nemazināja analīžu rezultāti no Fizikālās enerģētikas institūta, jo laboratorijas speciālisti atzina, ka konkrētais ūdens nav lietojams dārzeņu laistīšanai, nemaz nerunājot par dzeršanu. Tajā tika atrasta liela indigo vielu koncentrācija. Dzīvsudraba daudzums ūdenī normu pārsniedz pat 200 reizes. Šis cilvēks griezās Aizsardzības ministrijā ar jautājumu - kas apseko no Krievijas armijas pārņemtos objektus? Amatpersonas, kas atbild par Krievijas armijas ipašumu pārņemšanu, apgalvojušas, ka konkrētie militārie objekti ir pārbaudīti un atrodas viņu kontrolē. Pēc šādas atbildes mazdārziņa īpašnieks galīgi apmulsa un vairs nezināja, kam ticēt. It kā laboratorijas analīzes dati norāda par ķīmiski sevišķi aktīvu oksidētāju klātbūtni, bet, no otras puses, amatpersonas apgalvo, ka satraukumam nav pamata. Vai vainīga ir Krievijas armija? Kā apgalvoja Polimēru mehānikas institūta laboratorijas speciālisti, šādu oksidētāju neizmanto civilajām vajadzībām, bet tikai militārajos objektos, kā, piemēram, pretgaisa raķešu bāzēs. Tas jau būtu viens mājiens uz problēmas militāro raksturu. Speciālisti izteicās, ka civilām vajadzībām izmantojamie oksidētāji ir salīdzinoši vāji un tie gruntī ātri reaģē, tādējādi lielā platībā neizplatās. Te jāpiebilst, ka iepriekšminētais mazdārziņš no Garupes pretgaisa aizsardzības raķešu bāzes atrodas deviņu kilometru attālumā. Latvijas armijas speciālisti, kas arī dienējuši PSRS bruņotajos spēkos, šaubās, vai raķešu dzinēja degvielas oksidētājs varētu aizplūst šādā attālumā. Iespējams, ka šī viela ieplūdusi gruntsūdeņos no cita avota. Tuvākajā apkārtnē atrodas tikai divi šādi aizdomīgi militārie objekti, par vienu no kuriem līdz šim Latvijas iestādēm ziņu nebija. Zināmais objekts ir karaspēka daļa Ādažos—2 jeb Kadagā. Bet šajā objektā it kā viss esot apsekots, un tur ķīmiski bīstamas vielas neesot atrastas. Ādažu—2 karaspēka daļas līdzdalība šajos notikumos ir apšaubāma arī tādēļ, ka tā atrodas Gaujas otrā pusē un Fizikālās enerģētikas institūta speciālisti uzskata, ka piesārņotie gruntsūdeņi sešu metru dziļumā nevarētu virzīties zem upes gultnes. "Lauku Avīzes" rīcībā ir Krievijas armijas ģenerālštāba kartes, kurās Ādažu pagastā divarpus kilometru attālumā no agrāk slavenā Briljantu fermu kompleksa atrodas kāds visai slepens militārs objekts. Par šā objekta slepenību liecina tas, ka līdz šim par to Latvijas speciālistiem nekas nebija zināms. "LA" devās pārliecināties, vai šis objekts tiešām eksistē un vai tas var būt ūdens piesārņotības avots. Diemžēl šai slepenajai vietai piekļūt neizdevās, jo to aizsargāja purvs. Aptaujājot vietējos iedzīvotājus, noskaidrojās, ka šajā vietā agrāk esot bijušas redzamas "dzīvības pazīmes". Reizēm nakts laikā bijuši uzliesmojumi un sprādzienu trokšņi. Kāda ādažniece 1989. gada rudeni sēņojot bija nejauši iemaldījusies šajos purvos. Viņa pastāstīja, ka redzējusi trīskārtīgu žogu un žoga iekšpusē atradušies sargsuņi. Šī sieviete apgalvo, ka viņu no šīs vietas aiztriecis neizprotams baiļu un panikas vilnis, kas varētu būt noteiktas frekvences ultraskaņas iedarbība. Savukārt, kad "LA" korespondents grasījās šķērsot purvu un uzzināt, vai tiešām tur atrodas slepens militārs objekts, kāds vietējais iedzīvotājs neieteica to darīt, jo šajos purvos daži cilvēki jau ir pazuduši. Kaut gan brīdinātājs apgalvoja, ka purvs kā tāds nav nemaz tik bīstams un ka šie cilvēki, iespējams, pazuduši citu iemeslu dēļ. Tātad iespējamais piesārņojuma objekts varētu būt tieši šis. Bet tomēr ir viens apstāklis, kas liecina par šā objekta neesamību. Proti, ja tur būtu kāds militārs objekts, tad loģiski vajadzētu būt arī kādam pievedceļam. Taču šādus ceļus nav izdevies atrast, izņemot kādu stigu, kas mežā pēkšņi izbeidzas. Apkārt šai vietai atrodas purvi, kas mijas ar pagalam aizaugušu mežu. Vietējie iedzīvotāji atceras kādu gadijumu. Pirms dažiem gadiem Garupes rakešu bāzē par kurinātāju strādājis kāds vīrs, vienā saviesīgā vakarā viņš stāstījis, ka redzējis pazemes tuneļus ar dzelzceļa sliedēm, kas vedušas šā purvāja virzienā. Pēc šīs izpļāpāšanās vīrietis atrasts pakāries. Oficiālā izmeklēšana konstatējusi, ka vīrietis izdarījis pašnāvību. Aizsardzības ministrijas ziņu dienesta priekšniekam Pļaviņa kungam par šo objektu informācijas nav. Konkrētā vieta neesot pētīta. Ja tiešām šādi slepeni objekti Latvijā eksistē, tas liecina,ka Krievijas armija ir gan pametusi Latvijas virszemi, bet ne pazemi. Pretgaisa aizsardzības raķešu bāzi apsaimnieko privātpersonas. Tā, piemēram, Garupes pretgaisa aizsardzības raķešu bāzi nopircis kāds nezināms ārzemnieks. Viņš nopirkto īpašumu izrentējis uzņēmējam Oļegam Bogdasonovam. Bogdasonova kungu "LA" neizdevās satikt, bet uzzinājām, ka viņš poligona kazarmās ierīkos klubu un atpūtas vietu. Noskaidrojās, ka bāzes teritorijā atrodas tukšas raķešu noliktavas un dažādas saimniecības ēkas. Taču poligona attālākajā nostūri atrodas vairākas aizdomīgas būves. Tā, piemēram, tika atrasti vairāki mākslīgi veidoti kalni ar pievedceļu. Šie ceļi pēkšņi kalna pakājē izbeidzas, un tajā vietā kalna nogāze ir gandrīz vertikāla. Ar kāju padauzot kalna virspusi, varēja sadzirdēt dobju skaņu, kas liecina, ka apakšā ir tukša telpa. Līdzīgos kalnos daļēji iebūvētās ēkās atrodas vairākas ejas, kas atduras pret metāla durvīm. Šīs durvis bija krietni aprūsējušas, un redzams, ka tās nav virinātas vismaz gadu. Aizsardzības ministrijas ziņu dienesta 1.nodaļas priekšnieks Židova kungs nevarēja konkrēti pateikt, kas šajās vietās atrodas, jo tās neesot pētītas. Interesanti, ka Židova kungu neuztrauc fakts, ka šādus līdz galam neizpētītus objektus vēsā mierā apsaimnieko privātpersonas. Un šādi piemēri Latvijā nav mazums. 

INDE, KURAS AVOTS NAV ZINĀMS
1994.08.30 Lauku Avīze
R. Ziļevs

💣💣💣

Promiešana jūlijā

VIKTORS BĒRZIŅŠ 

Krievijas karaspēka izvešanas kontroles birojā sasummēts svešās armijas promgājums visā mēneša ritumā. Līdz jūlija pēdējai nedēļai birojā bija iesniegti pieņemšanas-nodošanas akti par 53 dažādiem objektiem un objektiņiem Liepājā un par 4 Liepājas rajonā, par 3 objektiem Rīgā un 3 Rīgas rajonā, par 4 Dobelē, pa vienam Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes un Kuldīgas rajonā, kā ari Lielvārdē par dzīvojamo pilsētiņu. Jūlija pēdējā nedēļā nodoti šādi objekti: Ventspils rajonā Zvaigznīte, Rīgā 5 noliktavas, objekti Ezermalas ielā 34 un 61, sporta komplekss ar peldbaseinu Krustabaznīcas ielā 9 un 9a, Krustabaznīcas kazarmas, armijas tirdzniecības pārvaldes administratīvā ēka Miera ielā 60, kā arī Dobele-2 un Dobele-3, Jelgavas komunālās ekspluatācijas daļas noliktavas un Muceniekos dislocētās karaspēka daļas mājvieta. Visā jūlijā militārā mantība izvesta 595 vagonos. Aizbraukušas 847 militārpersonas un viņu ģimenes locekļi. Pēdējā nedēļā (22.-28. VII) noformēti dokumenti prāviem 25. motorizētas strēlnieku divīzijas mantības vedumiem - 63 vagoniem no Dobeles un 17 no Ādažiem. To skaitā dokumenti noformēti 11 tanku un 11 bruņumašīnu iekraušanai, kas paredzēta laikā no 30. jūlija līdz 1. augustam. Biroja darbinieki gan piebilst: «Ja Krievijas puse neliks šķēršļus.» No minēto vagonu skaita 11 ar poligona iekārtām ir prom. No Bolderājas aizgājis ešelons (5 vagoni) ar intendantūras mantām, no Garkalnes noliktavām 12 vagoni ar betona ugunspunktiem un saliekamām dzelzsbetona munīcijas glabātavām, no Vangažiem aizvesta degvielu noliktavas mantība, no Rīgas daudz sakaru tehnikas un sakaru autotransports. Krievijas karaspēka izvešanas kontroles biroja vadītāja vietnieks Ludis Pavilonis spriež, ka Krievijas armijas aiziešana visumā iekļaujas grafikā, no plāna atpaliek Dobelē-1, kā arī 307. autoapkalpes stacijā, noliktavās Rīgā, Deglava ielā un Alūksnes Strautiņos. Paredzēts, ka ZRKG štābs 10. augustā sāks pārvākties uz Pērnavas ielas kazarmām. Par ZRKG «pentagonu» kalpojušie nami Elizabetes ielā jānodod 25. augustā.! 

* Neatkarīgā Cīņa / 30.07.1994 

💣💣💣

Pēc nedēļas, iespējams, viss Ādažu poligons piederēs AM 

Atklātas nezināmas Krievijas armijas daļas 

Līga Laizāne  

Rīga, l.aug. Pagājušajā sestdienā un svētdienā no Ādažos izvietotajām Krievijas karaspēka daļām uz dzelzceļa platfortmām sāka kraut bruņutransportierus un tankus, un šodien šie sastāvi caur Šķirotavas staciju dosies uz Krieviju, Dienai stāstīja Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja vadītāja vietnieks Ludis Pavilonis. Pēc grafika no Ādažiem visu tehniku vajadzētu izvest un teritoriju nodot līdz 6. augustam, tad poligona teritorija pāries Latvijas Aizsardzības ministrijas īpašumā. L.Pavilonis stāstīja, ka ZRGK štābā tomēr šaubās, vai izvešana no Ādažiem iekļausies paredzētajā grafikā. Kā Diena uzzināja Aizsardzības ministrijā, no Ādažiem šodien izveda 11 tankus T-72 un 11 kājnieku kaujas mašīnas. Pagājušajā nedēļā Lilastes stacijā bija gan platformas, gan slēgtie vagoni, taču platformās neko neiekrāva, jo izvešana bija aizkavēta kārtējā Krievijas ultimāta dēļ par Latvijas un Krievijas līgumu ratifikācijas datumu noteikšanu. Nedēļas beigās iekraušana atkal atsākās, taču grafiks bija iekavēts.  

Pēdējie krievu tanki Lilastes stacijā.

Pēc ZRGK štāba datiem, Latvijā l.augustā ir 2428 militārpersonas, 7365 militārpersonu ģimenes locekļi un 1725 t kravas. Pa vienai karaspēka daļai vēl atrodas Jelgavā, Dobelē, Kuldīgā, tāpat daļas vēl atrodas Rīgas, Dobeles, Ogres, Alūksnes rajonos. Alūksnes rajona Strautiņos, kur bāzējās mobilo strēlnieku pulks, vēl esot četri tanki. Uz Dienas redakciju zvanīja kāds anonīms latviski nerunājošs žurnālists, kurš stāstīja, ka Krievijas armijas virsnieki gatavojot Latvijā kaut ko līdzīgu apvērsumam. Latvijas Aizsardzības ministrijas  kompetentas personas apgalvoja, ka ministrijā par šādām pretlikumīgām darbībām neesot informācijas. Tomēr aizvien atklājoties Krievijas armijas daļas, par kurām iepriekš nekas nav bijis zināms nc armijas izvešanas kontroles birojam, ne Aizsardzības ministrijai, ne pilsonības un imigrācijas dienestam. Nesen atklājās, ka Daugavpilī darbojas pretizlūkošanas daļa nr.33639, kas bija nomaskējusies kā medicīnas daļa. To vadīja Mečeslavs Tribis, un tās sastāvā bija divi virsnieki un divi seržanti. Šī daļa bija pakļauta ZRGK pretizlūkošanas daļai nr.44417.  

Pēc nedēļas, iespējams, viss Ādažu poligons piederēs AM 

Atklātas nezināmas Krievijas armijas daļas  

Līga Laizāne / 02,08,1994 diena 

===========================

Promiešana 29.VII - 4. VIII 

VIKTORS BĒRZIŅŠ 

Liela promiešanas diena bijusi otrdienā (2.VIII). Tad beidzot mājupceļā devušies Ādažos dislocētie Krievijas tanki un bruņumašīnas - 11 un 11. Bet no Dobeles todien izbrauca ešelons, kas aizveda 37 kravas automašīnas, 22 autopiekabes, 3 traktorus, 58 tonnas citas militāras kravas un 129 cilvēkus (28 kareivjus, 21 virsnieku, 1 kalpotāju un 79 ģimenes locekļus). No Liepājas pa jūru aizkuģoja dzelzsbetona enkuri, peldošās piestātnes tilti, kabeļi, inženierpiederumi, no Daugavgrīvas pa jūru aizveda automašīnas, piekabes, pirotehniskās un garāžas mantas. Dzelzsbetona konstrukcijas, pārseguma un pamata blokus (kopā 180) veda no Ropažu stacijas, no Zemitānu - 22 un Čiekurkalna stacijas - 10 automašīnas. Uz jaunajiem mitekļiem 15 vagonos aizvestas militāristu personīgās mantas, kā arī vēl šis tas. Dobelē-1 mantu noliktavas vēl pilnas, tāpēc pašvaldība objektu nav pārņēmusi. Kara mantas vēl palikušas arī Ādažos, Lilastes stacijā tās sākuši iekraut. Krievijas karaspēka izvešanas kontroles birojā paredz, ka nākamnedēļ vedīs prom. Ar 15 vagoniem promvākšanos no Ganību dambja 7a (Rīgā) pabeigs sakaru dienesta autoparks. Šo objektu jau pārņem valsts uzņēmums Rosme. Prombraukšanas papīri noformēti Skultes (21 vagonā) un Lielvārdes (6) lidostu autodienesta tehnikai - lidojumu nodrošinājuma, sakaru, ugunsdzēsības un citi auto. Turpinās izvākties arī no Daugavgrīvas jūras spēku mācību centra, kur savulaik skoloja arābus.

NRA / 06.08.1994

💣💣💣

Promiešana 5. VIII - 11. VIII

MINTAUTS DUCMANIS 

Krievijas karaspēka izceļošana turpinās - vai diena, vai nakts. Nedēļas laikā Latviju atstājuši 99 vagoni ar militāro mantību, bet, ja tiem pieskaita vēl trīs dzelzceļa konteinerus, iznāks apaļais skaitlis 100. Te pieskaitāma arī viena piekrauta lidmašīna un astoņas automašīnas. Ar visu iedzīvi devušies projām 119 virsnieki, no tiem 91 - ar visu ģimeni. Pavisam septiņās dienās evakuāciju veikušas 25 karaspēka daļas no Rīgas, Lielvārdes, Garkalnes, Muceniekiem, Dobeles, Ādažiem, Skrundas un Alūksnes. Mūsu valsts attiecīgās amatpersonas tik tikko pagūstot kārtot objektu nodošanas un pieņemšanas lietas. Droši vien nozīmīgākais ir bijis tas, ka naktī no trešdienas uz ceturtdienu izbrauca pēdējie ešeloni ar cilvēkiem un kara tehniku no Dobeles un Ādažiem. Kā zināms, tieši šajās vietās līdz šim bija dislocētas tās kaujas vienības, kas varētu reāli apdraudēt mūsu valsti. Tiesa, gan Dobelē, gan Ādažos vēl esot palikušas dažas krievu militārpersonas, kurām uzticēts nokārtot dokumentāciju. Turklāt Ādažos palikuši arī kādi izvedami celtniecības materiāli. Gausāk virzījusies austrumu virzienā karaspēka daļa, kas atrodas mežā pie Alūksnes. Kaut arī pēdējās dienās no turienes izvesta 10 vagonos sakrauta karamanta, tomēr kādu 10-12 vagonu tiesa tur vēl palikusi. Acīmredzot aizkavēšanās izskaidrojama ar to, ka Alūksnes pulks tieši pakļauts Tallinā dislocētās divīzijas vadībai.

Tā kā nupat galīgi iztukšota un ar aktu nodota Garkalnes karamateriālu noliktava, var uzskatīt, ka Krievijai piederošas munīcijas krājumu Latvijā praktiski vairs nav. Kaut kāds bruņojums vēl ir vienīgi Alūksnē un Rīgā - objektā Rūdolfa ielā 5. Beidzot tā nopietni sakustējusies drūmas pārdomas raisošā Krievijas pretizlūkošanas (lasi: spiegošanas) daļa, kas izvietojusies tepat pašā Rīgas centrā, Maiznīcas ielā 5. Vakar vajadzēja sākties tās nodošanas un pieņemšanas procedūrai. Gluži tāpat līdz šim kā tāds biedējošs atgādinājums ir bijusi Ziemeļrietumu karaspēka grupas štāba mītne uz Valdemāra un Elizabetes ielas stūra. Līdz 31. augustam šī Latvijas kādreizējās Kara ministrijas ēka katrā ziņā tikšot atbrīvota, taču daļa no tajā patlaban esošajiem militārdarbiniekiem pārcelšoties uz pieminēto karaspēka daļu Rūdolfa ielā 5 (pie Vagonu ielas), kur kādu laiciņu vēl atradīšoties gluži jauna iestāde - īpaša pārvalde, kas gādās par Krievijas Federācijas karaspēka izvešanu no Baltijas. Jo arī pēc 31. augusta, kad karaspēka izvešana būtībā būs pabeigta, vēl vajadzēšot kārtot dažādus mantiskus un juridiskus jautājumus. Bet jau pirmdien vai otrdien paredzēts sākt tagadējās ZRKG aizņemtā nama nodošanu Latvijas valsts varas pārstāvjiem. Krievijas karaspēka izvešanas kontroles biroja vadītāja vietnieks Ludis Pavilonis vakar NC izteicās, ka, viņaprāt, krievu armiju līdz 31. augustam izvedīs, bet runa var būt vienīgi par to, ka kādas karaspēka daļas oficiālā pieņemšana būs aizkavējusies.

* Neatkarīgā Cīņa / 13.08.1994 

💣💣💣

Promiešana 12.VIII-18.VIII

MINTAUTS DUCMANIS 

Kaimiņvalsts karaspēka promiešana jau tiktāl uz priekšu aizvirzījusies, ka izvedamo kravu daudzums nupat sācis samazināties, - tā vakar situāciju vērtēja Krievijas bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja vadītāja vietnieks Ludis Pavilonis. Gluži vienkārši tuvojas tas brīdis, kad vairs nebūs lāgā ko izvest. Līdz finišam - 31. augustam - atlikušas tikai desmit dienas. No 12. līdz 18. augustam Latviju atstājuši 43 ar militārajām kravām piepildīti vagoni - to skaitā 20 no Ādažiem ar tur palikušajām dzelzsbetona plāksnēm. Vēl uz neatgriešanos projām devušās 3 lidmašīnas ar kravām un 21 armijas automašīna, no tām 7 piekrautas. No Liepājas aizpeldējuši divi pilni transportkuģi - viens aizveda 70 tonnas t.s. melanžas raķešu degvielas. No savulaik viesmīlīgās Latvijas atvadījās un ar visām mantiņām aizceļoja 21 virsnieks, no tiem 18 ar ģimenes locekļiem. Šie skaitļi gan neliekas pietiekami lieli. Tomēr bažām neesot pamata, jo saskaņā ar starpvalstu vienošanos līdz gada beigām, tiklīdz sadabūs dzīvokli Krievijā, Latviju atstāšot arī visas tās militārpersonas, kas to nepagūs izdarīt līdz 31. augustam. Līdz šim datumam krievu karaspēka vadība iesniegšot precīzu aizkavējušos projāmbraucēju  sarakstu.
Kaut nu tā būtu! 

Tātad aizvadītajās 7 dienās no 19 karaspēka daļām izkustējušies cilvēki un kravas. Vēl noformējama dažu desmitu militārobjektu nodošanas un pieņemšanas dokumentācija, bet, kopumā ņemot, gandrīz viss bruņojums no Latvijas esot ārā. Paredzams, ka nākamnedēļ beidzot aizbrauks arī 10 vagoni ar kara tehniku un citām mantām no Alūksnes apkaimē dislocētā motorizēto strēlnieku pulka. Patlaban notiek inventarizācija pretizlūkošanas objektā Rīgā, Maiznīcas un Šarlotes ielas kvartālā. Tā pārņemšana noritēs visu nākamo nedēļu. Jau sācies pārņemšanas process līdzšinējā Ziemeļrietumu karaspēka grupas štāba aizņemtajā ēkā, kur strādā mūsu sakaru tehniķi. Pirmdien tur sāksies dokumentu noformēšana, kas pabeidzama līdz 25. augustam. ZRKG štābs jau daļēji pārcēlies uz pagaidu mītni kazarmās Rūdolfa ielā 5. Valdemāra ielas namā vēl darbojoties tikai divi tās telefoni. Arī Rūdolfa ielas karaspēka daļa sakustējusies - vakar Zemitānu stacijā aizceļošanas signālu gaidīja 40 kravas vagoni. Visbeidzot par nepatīkamo nodarījumu Krusta ielas kazarmās. Kā paskaidroja Paviloņa kungs, latviešu artilēristiem 1939. gadā veltītais piemineklis - lielgabals - tomēr neesot sazāģēts, bet tikai nocelts no postamenta un aizvests. Tagad tas tikšot novietots atpakaļ. Paviloņa kungs šajā sakarā izteica pārmetumu profesionālajiem vēsturniekiem, kuri diemžēl laikus nepaziņo par pagātnes pieminekļu iespējamo atrašanos Krievijas karaspēka atstājamajos objektos.

* Neatkarīgā Cīņa / 20.08.1994 

Netālu no Kadagas mežā - bunkurs

Ilglaicīgs ugunspunkts Gaujas palienes pļavā.
Acīmredzot ierīkots, lai kontrolētu Gaujas pāreju pie Ādažiem,
kas atrodas upes pretējā krastā.

Kadagas vecā PSRS armijas sakaru bāze

Četras dienas pēc 14.jūnija masu demonstrācijas Rīgā (pēc zinātāju atzinuma dalībnieku skaits tajā tiešām  pārsniedzis 100.000!) LKP centrālkomitejai nācās 18.jūn. sasaukt tās plēnumu "par politisko situāciju republikā" (skat. Cīņa, 21.jūn.), pieņemot attiecīgu lēmumu. 

Tajā minēts, ka I4.jūn. mītiņā "atsevišķas personas un ekstrēmistiski noskaņotas personas... uzstājās ar antisociālistiskiem aicinājumiem, buržuāziskās Latvijas simboliku (mūsu valsts karogiem — red.), pretpadomju un provokatoriska rakstura lozungiem." Par Rakstnieku savienības plēnumu (1./2. jūn.) un tā rezolūcijām teikts, ka "ne vienmēr tika ņemtas vērā ierosināto pasākumu politiskās sekas. Atsevišķu priekšlikumu būtība objektīvi bija vērsta uz nacionālās noslēgtības konservāciju." Par M.Vulfsona tur teikto runu aplinkus minēts, ka "Pēdējā laikā ir izplatījušies spriedumi, kas noliedz revolucionārās situācijas faktu Latvijā 1940. g. vasarā un apšauba, vai padomju varas atjaunošana republikā bijusi tiesiska." Nosodīti arī masu informācijas līdzekļu darbinieki un žurnālisti par virspusīgiem vērtējumiem, reizēm pat puspatiesībām — ar piedraudējumu: "Tie, kas to nesaprot/nevar strādāt masu informācijas līdzekļos". Nekādi konkrētāki pretsoļi tomēr lēmumā nav atrodami — visumā tajā dominē dežūrfrāzes un aplinkus izteiksme. Tai pašā Cīņas lappusē ievietots Rīgas izpildkomitejas raksts — par to pašu mītiņu (kurā esot piedalījušies "vismaz 15 tūkstoši cilvēki" — un tā ir nevis puspatiesība, bet mazpatiesība — red.). 

Tajā bijuši "mēģinājumi ievazāt zināmas nostalģijas elementus pēc buržuāziskās Latvijas ar attiecīgu lozungu ... demonstrēšanu! ." Tāpēc izpildkomiteja (kurā šis mītiņš bija pieteikts un atļauts — red.) "kategoriski nosoda visus mēģinājumus propagandēt nacionālismu jebkādā aizplīvurotā formā..." utt. Tiktāl kompartijas oficiālā nostāja 14.jūn. notikumos — kaut mītiņā piedalījās ar runu arī CK sekretārs A.Gorbunovs (visumā taisnojoties) un tā organizēšanā piedalījās arī komjaunatne, tās CK orgāns Padomju Jaunatne. Gluži cita aina paveras minētā CK plēnuma neoficiālajā atstāstījumā, visai detalizētā (tas saņemts ar PBLA IB starpniecību; tā teksts liecina, ka plēnuma gaitu kāds ir vai nu uzņēmis magnetofonā jeb pierakstījis). Kāds cits ziņu avots (no Rīgas) min, ka "plēnumā gāja ļoti vētraini. Pugo kliedzis (!), ka Rakstnieku savienība kļuvusi par pretpadomju organizāciju Vulfsons nosaukts par politisko prostitūtu, kas izslēdzams no partijas bija runas par tanku izsaukšanu no Ādažiem (masu savaldīšanai)!" Par šo slepenībā turamo diskusiju informācija drīz izplūdusi pa Rīgu, un sakarā ar šo plēnumu jau 20.jūn. notikusi vairāku simtu protesta demonstrācija — ar skarba teksta plakātiem — pie centrālkomitejas ēkas; 22.jūnijā pie Preses nama noticis arī jauno žurnālistu protesta mītiņš pret šī plēnuma lēmumiem. 

Publicējam šeit izrakstus no jau minētā neoficiālā, detalizētā atstāstījuma, to saīsinot: — Plēnums 18.jūn. bija iecerēts kā ļoti slepens. Pie ieejas (CK ēkā) bez parastās apsardzības bija vēl īpaša apsardze, kas kontrolēja ielūgumus. Pugo: 14.jūnija demonstrācijas uzskatāmas par pretpadomju manifestācijām; tajās lietotie lozungi faktiski esot aicinājuši gāzt padomju varu Zinātņu Akadēmijai vajagot izanalizēt Vulfsona runu Rakstnieku savienībā — Progresīvas avīzes esot Cīņa un Sovjetskaja Latvija, turpretī Pad. Jaunatne un Sovetskaja Molodjož esot kaitnieciskas. Viņš citēja arī kādas "Rīgas patriotu"mgrupas vēstuli, kurā piedraudēts sākt bruņotu cīņu (ļaudis Rīgā to uzskata par čekas provokāciju — ref.). Pugo secināja, ka partija vairs nekontrolējot situāciju republikā — esot radusies neaizsargātības sajūta, vara slīdot ārā no rokām. Uz to VDK pr-ks S.Zukulis: "Valsts drošības komiteja (tiešām) nav savu uzdevumu augstumos," taču līdz šim neesot bijuši konkrēti norādījumi (kā izturēties 14.jūnija mītiņā). Kamēr risinoties šis plēnums, radio Brīva Eiropa jau aicinot iet demonstrācijā pret to ar plakātiem (!); pie republikā radušās situācijas esot vainojamas ārzemju raidstacijas; (Latvijas) televīzija spekulējot ar Molotova-Ribentropa paktu.

Klaucēns (Rīgas pilsētas partijas komitejas sekretārs): "Vai pašreizējā situācija ir plurālisms vai mūsu pašu nolaidība? Vai tad (mēs) varam parakstīties (zem aicinājuma) par krievu izsūtīšanu no Latvijas?" Pēc viņa domām konfrontācija ar demonstrētājiem tomēr esot jānovērš. Uz to atbild Pugo: "Ir doma, lai viss iet uz konfrontāciju (kā tas notika pērn 23.aug. un 18.nov. — red.). Mums (mūsu rīcībā) Ādažos vēl ir tanki!" (tam plēnuma dalībnieki vētraini aplaudēja!) A.Drīzulis (LPSR Zinātņu akadēmijas viceprezidents): apgalvo, ka 1940.g. revolūcija tomēr bijusi milzīga. — (A. Gorbunova replika: kāpēc tad Drīzuļa vadītā institūta viedoklis par 1940.g. nekur nav parādījies?). — Drīzulis: "Institūta viedoklis ir pateikts LPSR vēstures grāmatā, Vulfsons apķēza mūsu sociālistiskos sasniegumus; tam jādod politisks novērtējums." Viņš arī izteica neuzticību Rīgas televīzijas un radio vadībai — vajagot atlaist tās vadītāju Leju. V.Ošs (LPSR kokapstrādes un papīra rūpniecības ministrs): Rakstnieku savienības plēnums savu rezolūciju sastādīja, balstoties uz nepareiziem ekspertiem. Viņš esot kategoriski pret decentralizāciju (jādomā: pret ekonomisku autonomiju — red.). V.Terehovs (Rīgas pils. Oktobra rajona partijas komitejas l.sekr.): norāda, ka viņa rajona plēnumā esot nopietni kritizēts Gorbunovs — "Gorbunovs koķetē ar mūsu politiskajiem pretiniekiem ."Vulfsona nostāja esot politiska prostitūcija. R.Ezere (LPSR Tautas rakstniece): "Ceru, ka mani neuzskatīs par nacionālisti, ja runāšu latviski (visi iepriekšējie runāja krieviski! — ref.) Visvairāk (mani) satrauc tā agresīvā atmosfēra, kas te šodien valda. Uzskatu to par pirmo mēģinājumu šeit Latvija izbeigt pārkārtošanos. Kāds gruzīnu rakstnieks teica: Ja krāns ilgi aizgriezts, tas sarūsē, un kad to atgriež — vispirms nāk duļķcs. (tāpēc) jānogaida, līdz tās notek. — Situācija nav tik saspīlēta, kā tā te tiek uzkurināta." A.Rubiks (Rīgas pils. izpildkomitejas pr-js), kliedzot (!) uz Regīnu Ezeru:

"Es jums ūdens krāna vieta iesaku  šķiriskas pozīcijas. Strādnieki nav ar inteliģenci (Rakstnieku un pārējo radošo savienību vadību — ref.). Strādnieki ir ar centrālkomiteju!" — Viņš arī pamanījis, ka Mārim Čaklam ir diktofons (magnetofons?), ar kuru pēdējais uzņēmis plēnuma gaitu un prasījis vai M.Čaklam ir attiecīga atļauja (cik zināms. Čaklais atcirtis, ka ir atklātības laiks un turpinājis ierakstu). Rubiks apgalvojis, ka izpildkomiteja 14.jūn. mītiņu neesot atbalstījusi (bet atļauju deva — red.), bet televīzijas kameras bijušas visur, PJ galv. redaktors Cīrulis aģitējis par šo mītiņu. Viņš arī pārmetis Gorbunovam, ka tas neapdomājis, ka melnbaltos televizoros meln-balt-melns karogs izskatās tāds pats kā sarkanbaltsarkanais — un kā Gorbunovs varējis mītiņā tā runāt! "Masu informācijas līdzekļi jāpārņem mūsu rokās, citādi zaudēsim — Jāizanalizē Rakstnieku savienības rezolūcijas ikviena rindiņa. Tautas fronte (tāda jau nodibināta Igaunijā — red.) jāvada mums, Milicija nezina, ko darīt — tai vajaga apspiest nemierus, bet nav rīkojuma Inteliģencei sagriezusies galva, jo mēs to par daudz glaudām." J.Dzenītis (LPSR prokurors): "Jābeidz koķetēt ar mūsu politiskajiem ienaidniekiem Vulfsona runa jāvērtē kā koķetērija ar ārzemēm, tautas musināšana. Mūs (pašrciz) vada nevis partija, bet gan Inkēns, Gavars. Vulfsons un Rubenis (TV žurnālisti); gan jau atradīsies panti, uz kuriem ietupināt ne tikai neformālos, bet arī Inkēnu, Rubeni u.c." A.Kauls (agrofirmas "Ādaži" pr-js): "Apšaubu, ka šodien te kāds no tribīnes... spējīgs vēsi un reāli novērtēt situāciju. Pie cilvēkiem vajaga iet ar prātu, nevis ar stulbu rīcību. (Pie tam) daudz darīts (no vadības puses), lai republikā radītu šovinismu. Kāpēc centrālkomitejas biroja locekļi šodien te neatskaitās (t.i. nesniedz paskaidrojumus par savu rīcību — red.) par to, kāpēc šāda situācija radusies? Es uzskatu, ka darba kolektīvos nacionālo pretešķību saasinājuma nav. — Tanki Ādažos patiešām ir (netālu no agrofirmas "Ādaži" atrodas plašs tanku apmācību poligons — red.), bet es ieteiktu rēķināties arī ar lauciniekiem, kam ir reālā vara. Ja kādu dienu veikalos neparādīsies lauksaimniecības izstrādājumi, kas tad notiks?" (būtībā Kauls te netieši draudējis ar zemkopju streiku — red.). A.Gorbunovs (LKP CK sekretārs): "Manā dzīve nav bijis sarežģītāka brīža par šo. Uzskatu, ka (pašreiz) partijas aparāts un inteliģence ir šķirti! — Es esmu pietiekami vecs, lai vairs ne ar vienu nekoķetētu. Atšķirībā no daudziem klātesošajiem es nevaru katru dienu mainīt savus uzskatus. Ja nederu šim darbam, varu aiziet. — Nepiekrītu, ka strādnieki būtu pret inteliģenci." Pugo (uzkliegdams): "Nekāda plaisa starp inteliģenci un partijas aparātu nav!" —  Kā jau minēts, 20.jūn. pie centrālkomitejas ēkas notika spontāna demonstrācija pret atstāstītā plēnuma lēmumu. Plakātos bija lasāms: Cīņa — cik maksā par jūsu demagoģiju? — Brīvību, brālību, vienlīdzību! krievu valodā: Mēs solidarizējamies ar latviešu tautu. — Dežurējošiem miličiem ieradās papildspēki, mēģinot demonstrantus izklīdināt, bet tie apsēdās uz ielas un sauca: "Mēs par Gorbačovu un pārkārtošanos!" Miliči viņiem izrāva no rokām un samīdīja vairākus plakātus. Lai demonstrāciju izbeigtu, daļu demonstrantu iesauca iekšā Politiskās izglītības namā, un tā demonstrācija izplēnēja. Bet kāds milicijas apakšpulkvedis pie CK ēkas pateica: "Nekas, nekas — izrādieties vien! Pienāks laiks un mēs 15 minūšu laikā jūs nospiedīsim..." 

* rakstā dažas bildes no Rīgas 14.jun. mītiņa plakātiem, kas satracināja LKP centrālkomiteju, resp. Maskavu.

Apskatāmā un aptaustāmā īpašā slepenība Ādažos 

Autors Rolands Bartaševics
23.10.2012

           

Viena no bunkura ieejām, kas ved uz būvi divarpus stāvus zem zemes un par kuras esamību padomju laikā īpašās slepenības dēļ zināja tikai retais. Arī tagad ieeja objektā it kā ir aizliegta, taču tam var piekļūt brīvi, par ko liecina daudzās sēņotāju iemītās taciņas. 

Krišjānis Grantiņš 

Nav noslēpums, ka Kadagas apkārtnē Ādažu novadā ne tikai patlaban ir lokalizējušies Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, bet arī valsts nebrīves laikos tur bāzējās militārās struktūrvienības. 

To vajadzībām, tostarp tehnikas apkalpošanai, tika izveidota un nodrošināta moderna infrastruktūra. Daļa objektu, ko savām vajadzībām valsts aizsardzības spēki vairs neizmanto, atstāta novārtā jeb netiek vairs uzturēta. 

Divus stāvus zem zemes 

Viens no tādiem ir bijušais pazemes sakaru vadības centrs – patiesi iespaidīgs pazemes bunkurs, kas atrodas dienvidos no Ādažu militārās bāzes. Kā skaidro Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāve Dace Ankipāne, īpašums atrodas tās valdījumā, un "praktiski šajā objektā vairs nav ko ņemt, bet atsevišķu iedzīvotāju interese par to ir saglabājusies. Neskatoties uz pasākumiem, lai teritorijā neiekļūtu nepiederošas personas, tostarp vairākkārtīgi aizmetinātām ieejas durvīm, "ložņātāji" tur nav retums".

Uz jautājumu, vai kāds šāds "ložņātājs" nav cietis, viesojoties pamestajās un nedrošajās būvēs, viņa teic, ka ministrijas rīcībā nav šādas informācijas, vismaz ne par minēto pazemes bunkuru. Un kaut gan par to, kā viņa atzina, iedzīvotāji aizvien izrāda interesi, būvi nav plānots attīstīt, piemēram, pārveidojot par nelielu muzeju. "Par pasākumiem īpašumu sakārtošanas jomā jāsaka, ka piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros pakāpeniski tiek sakārtoti visi AM valdījumā esošie valsts īpašuma objekti. Ādaži pašlaik ir prioritāšu saraksta augšgalā," vēl piebilst D. Ankipāne.

Kā apraksta entuziasti no Pilsētvides pētnieku biedrības "Grauzti.lv", kuri bunkuru no iekšpuses pamatīgi apskatījuši 2008. gadā un paviesojušies tur arī šī gada ziemā, celtne ir patiešām iespaidīga, tai ir divi stāvi un liela platība. Ir vairākas ieejas, lūkas, un apmaldīties te var gluži vienkārši. Bunkurs gan ir daļēji applūdis, taču pārvietoties tur ir iespējams. Tajā ir dzīvojamās telpas, sava elektrostacija, sūkņu telpa, radio telpa u.c. Bunkurs saviem laikiem bijis tiešām moderns, piemēram, ar elektroniskajiem informācijas dēļiem un sakaru iekārtām. Teritorija ir "zem aizlieguma zīmes", taču tajā var brīvi pārvietoties un piekļūt bez problēmām tur, kur vēlas.

Portāla "Apriņķis.lv" kādreiz īpaši slepenā objekta teritorijas apskates laikā varēja patiesi pārliecināties, ka neviena no konstatētajām ieejām pazemes bunkurā nav "apmeklētājiem" slēgta – vajag tikai lukturi un drošības labad vēl gumijas zābakus, un var doties iekšā. Redzams, ka pār ūdens appludinātajām ejas vietām jau kāds savlaicīgi pārklājis dēļus, lai var doties bunkura iekšienē. Būves virspusē, ko klāj zemes sega, starp krūmu puduriem un kokiem lien ārā skursteņi, ventilācijas šahtas un citi veidojumi, kas var apdraudēt kādu neuzmanīgāku sēņotāju (kuru, spriežot pēc pamestajām sēņu cepurītēm, te nav retums), jo daudzas šahtas ir nenosegtas un ir patiesi dziļas.

💣💣💣

Raķetes no Lilastes nelidos nekad: grausti lēnām pazūd 

Autors Rolands Bartaševics
27.10.2012

Krišjānis Grantiņš 

Carnikavas novada Lilastē atrodas bijušās PSRS armijas raķešu bāzes atliekas – dažas virszemes un zemzemes ēkas un konstrukcijas, kas pārgājušas privātīpašnieku rokās, kuri tās pamazām likvidē. 

Kā no vietējiem iedzīvotājiem uzzinājuši Pilsētvides pētnieku biedrības "Grauzti.lv" veidotāji, kuri objektu apmeklēja kopā ar vēsturnieku 2009. gadā, Lilastē padomju laikos izveidota jauno raķešu bāžu darbinieku apmācību vieta. Entuziasti izpētīja, ka objektā ir interesants raķešu laukumu izvietojums, jo to palaišanas vietas bijušas vairākas – vienā pusē izmēģinājumiem, otrā, uz viena palaišanas laukuma, atradušās vairāku tipu palaišanas vietas, kas ir neraksturīgi citām līdzīgām bāzēm.

Bijušās raķešu bāzes teritorija ir sadalīta vairāku privātīpašnieku rokās, un objekti jeb tas, kas palicis no tiem pāri, līdz ar to ir arī izsijāti. Ir saglabājušies divi raķešu vedēju angāri, kuros to un zemes jaunie īpašnieki glabā dažādus sadzīves un saimniecībā nepieciešamos priekšmetus. Elektrostacija esot atjaunota un tiek izmantota privātmājas apgādei. Savukārt piemājas bunkurs atvēlēts kartupeļu glabāšanai.

Pamesto ēku skaits ar gadiem samazinās, jo jaunie īpašnieki tās pamazām nojauc, reizē arī paužot nožēlu par šādas bāzes uzbūvēšanu pirms teju pusgadsimta, jo visa zeme ir pieblīvēta ar dažādām metāla un būvkonstrukcijām, kā arī būvgružiem, kurus, ļoti iespējams, neizdosies dabūt ārā nekad. Par laimi, pārbaudot iespējamo radiāciju zemē, tā nav konstatēta.

Kā "Grausti.lv" uzņemtajā video sižetā stāsta vietējā iedzīvotāja, "raķetes laikam no Lilastes palaistas netika, bet, cik dzirdējām [raidstacijā] "Amerikas balsī", tās bijušas notēmētas uz Rietumvāciju". Bāze esot sākta būvēta sešdesmitajos gados. Tai apkārt sastādīti koki, lai objektus no gaisa nevar redzēt. Bāze celta pa naktīm un tika turēta lielā slepenībā gan no vietējiem iedzīvotājiem, gan pašiem strādniekiem, kurus bieži vien atveda slēgtā transportā un pēc darba tāpat aizveda.

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica sarunā ar portālu "Apriņķis.lv" apliecināja, ka neviena būve un teritorijas daļa no bijušās raķešu bāzes nav palikusi pašvaldības īpašumā, tas viss ir pārpirkts atšķirībā no vēl vienas padomju laika "relikvijas" novadā – bijušās padomju karaspēka daļas ēku kompleksa Mežgarciemā, par kuras teritorijas pielietojamību vēl tiek spriests.

Objektu apskates laikā patiesi pārliecinājāmies, ka to teritorijas ir slēgtas. Citviet cilvēki apmetušies uz dzīvi, pārbūvējot ēkas, citviet tiek attīstīta uzņēmējdarbība.

"Grauzti.lv" uzņemtais video sižets:

Par citiem graustiem Pierīgas novados, kas palikuši pāri no militārajām būvēm, lasiet portāla "Apriņķis.lv" oktobra tēmā "Grausti Pierīgā – nesmukums vai vēsture starp mums?". 

-

Raksti par dzīvi Ādažu kolhozā ^

Viena kolhoza komunisti 

Vera Volāne panākusi savas ieceres piepildījumu —
viņa kļuvusi par traktoristi

Partijas sapulces dienas kartības pirmais punkts bija jaunu biedru uzņemšana. Pieceļas neliela meitene, vēja un skopās rudens saules iebrūninātu seju, un sāka stāstīt biogrāfiju. Daudz jau tur nekā nebija. Skola, darbs, komjaunatne ... Mūžs vēl īss un tas pats noritējis kolhoznieku acu priekšā. Daudz atzinīgu vārdu sapulcē runāja par Veru, par pirmo sievieti traktoristi šai kolhozā. Viņas mazais riteņnieks augu vasaru tekalēja pa tīrumiem. Agronome un briqadiere zināja: tur, kur strādājusi Vera, nav ko pārbaudīt — darbs būs padarīts teicami. — Kas par to, lai Veru Volāni uzņemtu partijas biedru kandidātos, lūdzu pacelt roku. — ierosināja sapulces vadītājs. Balsoja visi. Rīgas rajona kolhoza "Ādaži" komunistu saime atkal bija kļuvusi bagātāka par vienu jaunu biedru Vera šogad ir trešā, kas stājusies partijas rindās. 

Partijas pirmorganizācijas sekretārs Arnolds Turins sarunā ar
dārza strādnieci komjaunieti Leontīni Babuli. 

Justīnes Daģes saime ir liela. Viņa apkopj 38OO vistas. 

Partijas pirmorganizācija augusi gadu no gada, un tagad tā savās rindās apvieno 21 kolhoznieku. Arteļa biedri turpat uz vietas diendienā redz komunistos tos paraugus, kuru darbs un dzīve ir atdarināšanas cienīga. Ziemeļrietumu zonas lauksaimniecības mašīnu konstruktoru birojs kolhoza «Ādaži» centra fermā ierīkojis jauna veida slaukšanas agregātu. Pienu tieši no slaucenēm pa stikla caurulēm sūknē uz pieņemšanas telpu. Izplūdis cauri dzesētājam un filtriem, tas satek cisternās. Visā pagarajā ceļā tas nekur nesaskaras ar ārējo vidi, iegūst pilnīgi tīru pienu un atkrīt slauceņu nēsāšana, piena laistīšana, kannu cilāšana. Darbs kļuvis vieglāks un ražīgāks. Uzstādīta virkne sarežģītu ierīču un mehānismu. Ir vajadzīga prasme, lai ar tiem tiktu galā. Valde gudroja, vai nevajadzētu pieņemt kādu speciālistu. Tad ierunājās agrākā slaucēja tagadējā kūts brigadiere komuniste Zinaīda Beitere. Mums lieka cilvēka nevajag. Iztiksim pašas. Zinaida bija uzmanīgi vērojusi konstruktoru darbu, ko pati nebija izpratusi, un tadā veidā pamazām vien iemācījusies apieties ar šīm ierīcēm Korektori vēl arī pēc tam bieži ieradās fermā, izdarīja jaunus uzlabojumus un papildinājumus. Taču tagad viņi jau apspriedās ar Zinaidu kā ar sev līdzīgu jaunrades cilvēku. Pārējās slaucējas šodien ne bez lepnuma saka: — Mūsu inženiere! Zinaida ar padomju cilvēkam raksturīgo izziņas kāri uztver jauno un pakļauj to savai gribai. Vispār kolhozā tas jau kļuvis par paradumu: tur, kur smagāk, kur vajadzīga jaunrades uguns, iet komunisti. "Katlāpās" ierīkoja kombinētu jaunlopu uzbarošanas punktu. No turienes uz sagādes organizācijām ceļo bekoni un labi baroti bullēni. Kolhozā šāda apvienota uzbarotava ierīkota ar gudru ziņu: spēkbarību, vājpienu, dažādu sulīgo barību patērē kā vieni, tā otri, tāpēc iznāk lētāks transports un barība vieglāk saglabājama. 

Pirmās kompleksās brigādes brigadieris Heinrihs Ūdris (no kreisās)
 ar traktoristu Staņislavu Litiņu un traktoristu brigādes brigadieri
Valdi Libertu.  Viņiem ir par ko pārrunāt.
Līdz Oktobra revolūcijas svētkiem rugainēm jābūt apartām.

Darbs tur vēl pagaidām smags. Barības sagatavošanas ierīces gan sagādātas, bet transformators atrodas tālu, vadi tievi — elektrībai trūkst sprieguma, lai darbinātu mehānismus. Uzbarotavā vajadzēja enerģisku cilvēku, kas nebaidās grūtību. 

Un tāds atradās. Tas bija komunists Vitālijs Kolodinskis. Pašlaik «Katlapās» barojas 255 bekoni un 150 teļu. Tas nav pārāk daudz. Bet, kad darbosies mehānismi, uzbarošanas punkts iegūs pavisam citu vērienu. 

Vai tikai citas slaucējas neaizsteigsies priekšā ?
— to pie sacensības norises rādītāja noskaidro
Centra kūts labākā slaucēja Genoveva Pigožne. 

 Mūsu inženiere — tā slaucējas iesaukušas kūts brigadieri Zinaīdu Beiteri.

Par to domā arī Vitālijs: — Ja visi agregāti strādās, es varētu nobarot arī 5000 bekonu. Pašu Bārtuli izsaukšu uz sacensību. Tagad mašīnas stāv un rūsē. Taisni sirds sāp uz tām skatoties. Sekretārs A. Turins mierinādams ierunājas, ka nupat priekšsēdētājs bijis Rīgā un viņam apsolīti resnāki vadi. Lai tik tā arī būtu. Padarīt visu ar rokām ir grūti, un mūsu laikā tā iznāk tikai tāda ķēpāšanās. Lopkopība kolhozā «Ādaži» ir galvenā saimniecības nozare, tāpēc arī partijas organizācija tai velta vislielāko uzmanību, sūta tur strādāt savus labākos cilvēkus. Daudz laba kolhoznieki stāsta par slaucēju komunisti Genovevu Pīgožni, vistu kopēju komunisti Justīni Daģi un citiem. Komunisti pašaizliedzīgi strādā ne tikai lopkopībā, bet arī citās saimniecības nozarēs. No agra rīta līdz vēlam vakaram kolhoza tīrumos rūc komunistu Volānes un Pīgožna traktori, skraida šofera Fjodorova vadītā automašīna. Lielu cieņu ar savu taisnīgumu iemantojusi grāmatvede komuniste Anna Kokareviča. Cilvēku izaugsmi rosina pati mūsu dzīve. Tā veidojas un aug augumā acīm redzami. Ādažniekiem piemēri tālu nav jāmeklē. Kolhozs ar katru gadu top spēcīgāks, kolhoznieku dzīve pilnskanīgāka un turīgāka. 

Vitālijs Kolodinskis pats piegādā barību bekoniem un telēm.
 Šoreiz viņi atbraucis uz dzirnavām,
lai pārvestu mājās pašu tīrumos audzēto spēkbarību.

Rīgas un Carnikavas šosejas malā izaudzis prāvs ciemats ar labiekārtotām mājām. Turpat trīsdesmit kolhoznieku ģimeņu uzcēlušas sev glītas pilsētas tipa savrupmājas ar vairākām istabām, vannu, gaumīgu iekšējo apdari. Modernas mēbeles, radio, televizors, motociklets pat vieglās automašīnas — tās jau kļuvušas par ikdienišķu parādību. Drīz ādažnieces arī veļu vairs nemazgās pašas, viņas to aiznesīs uz veļas mazgātavu, kas top reizē ar pirti. Vēl šogad būs gatava moderna veikala ēka. Nākamajā gadā uzcels ēdnīcu un iekārtos bērnudārzu. Pilsētā vēl tikai gudro par kooperatīvo māju celšanu, bet Ādažos kooperatīvās celtniecības iedīgļi skatāmi jau tagad. Pagaidām gan vēl tādas kopējas mājas būvē uz radniecības pamatiem. Divstāvu ēku ceļ brāļi Iesalnieki un Daģu ģimene. Bet partijas pirmorganizācija jau ir padomājusi, lai šo pasākumu veidotu uz plašākiem pamatiem, ar vairāku ģimeņu piedalīšanos. Arī kolhozs jau nākamgad centrā cels vairāku dzīvokļu mājas. Pret trīs un četrstāvu ēkām vēl diezgan bieži dzird kolhoznieku iebildumus: — Kā varēs izstaigāt ar visiem cūkēdieniem un govju dzirām pa trepēm augšā un lejā, arī pienu ja zeme nebūs pie pašam durvīm. Ādažniekus šāda problēma nebaida. Jau tagad 35 ģimenes ir atteikušās no piemājas zemēm, nākamgad vēl pārdesmit ģimenes gatavojas to darīt. Tas viss notiek bez kādas speciālas aģitācijas. Cilvēki paši grib dzīvot brīvāk, vairāk laika veltīt interesantākām nodarbībām. Izpeļņa kolhozā pietiekami laba, lai varētu dzīvot bez liekajām rūpēm par piemājas zemi un paša lopiem. To vislabāk pateikusi «Eimuru» novietnes slaucēja  — Dzīve mūsu kolhozā pēdējos gados strauji virzījusies uz priekšu. Pirms četriem pieciem gadiem darbs bija smags un darba diena gara. 

Kas saskaitīs tos kilometru tūkstošus,
ko nobraucis šoferis Nikolajs Fjodorovs

Tagad mēs strādājam tikai septiņas stundas dienā un saņemam divas līdz trīs reizes vairāk. Mūsu izpeļņa pilnīgi nodrošina vajadzību apmierināšanu un nav nepieciešams vēl uzņemties klapatas ar piemājas zemi un lopiem. Kolhoznieks "Ādažos" nopelna ne mazāk kā 50 rubļu mēnesī. Ja ģimenei ir vairāk cilvēku, kas iziet kolhoza darbā, tad arī ģimenes budžets iznāk tīri paprāvs. Lai cilvēki dzīvotu arvien labāk, lai viņiem katrs gads būtu jauns pakāpiens uz augšu, par to cīnās mūsu partija, tas ir zelta burtiem ierakstīts Komunistiskās partijas programmā. Visas mūsu lielās valsts mērogā to panāks jo drīzāk, ja ikviena pirmorganizācija savā darba vietā rūpēsies par cilvēkiem, par viņu labklājību. To allaž patur prātā kolhoza «Ādaži» partijas pirmorganizācija. Daudzos kolhozos vēl ir tā, ka vadošie darbinieki, mehanizatori, lopkopēji saņem samērā labu un garantētu apmaksu, bet laukkopēji atstāti pabērnu lomā. Tā tas bija arī «Ādažos». Pavasarī kolhozā sasauca atklātu partijas sapulci. Izvēlēja komisiju, kas sīki izpētīja līdzšinējo apmaksas kārtību un izstrādāja ieteikumus kolhoza valdei. Apmaksu laukkopējiem par normas izpildi palielināja. Partijas organizācija te nopietni rūpējas par cilvēku materiālo ieinteresētību, un tas ir liels spēks kolhoza ražošanas līmeņa celšanā. Ādažos ir dzīves augšupeju apliecinoši fakti, daudz lielisku cilvēku. Tas viss nav radies pats no sevis. To veidojusi partijas pirmorganizācija rūpīgā un neatlaidīgā darbā. Kolhozā ir pašdarbība, lekcijas, politpulciņi, kino - visi tie cilvēku audzināšanas līdzekļi, kas ir daudzos kolhozos.

 Taču Ādažu komunistus tas vien neapmierina. Par iedarbīgu audzināšanas līdzekli izvērtušās Partijas atklātās sapulces. Tanīs komunisti runā par trūkumiem gan saimniecībā, gan atsevišķu cilvēku darbībā, pirmorganizācija domā un rīkojas tā, lai kolhozniekiem būtu labāk. Komunisti stingri vēršas pret tiem saviem biedriem, kas pārkāpuši morāles principus -  šad tad atļāvies darbā ielūkoties pudelē.  Mēs nekad nepalaižam garām nevienu pārkāpumu, to nepārrunājuši atklātā partijas sapulcē, audzina ne tikai vainīgo, bet ar pārējos, kas sapulcē piedalās. Un visbiežāk pietiek ar to vien. Sodi tas ir pēdējais - tā partijas pirmorganizācijas sekretārs A. Turins. 

Brigādēs, mehāniskajās darbnīcās, fermās, dārzniecībās notiek tā sauktās ražošanas apspriedes, kurās vienmēr iztirzā panākumus vai kļūdas darbā, vēršas pret nedisciplinētiem un  nosprauž konkrētus uzdevumus ko darīt turpmāk. 

Bērzu pavadīta, tālumā aiziet jaunā ciemata iela

Viena Kolhoza Komunisti

1962.11.05 Zvaigzne P. SŪNA

🍀 🍀 🍀 Lai slavai nebūtu ēnas pušu Ādažu kolhoza darba slava aizskanējusi pa visu mūsu lielo Dzimteni. Pie mums brauc ekskursanti no tuvām un tālām republikām, brauc viesi no ārzemēm. Mūsu saimniecībā viņiem ir ko redzēt, daudziem arī ko pamācīties. Ādažu kolhoza darbarūķi, saimniecības speciālisti un vadītāji ar savu ierosmi un iniciatīvu ne viena vien pasākumā ir pionieri. Mūsu polietilēna plēvju siltumnīcas tagad izraisījušas īpašu interesi, un to būvē mums ir daudz sekotāju. Saimniecības panākumu kaldināšanā diendienā savu ieguldījumu dod arī jaunieši. Jaunieši ir labi mehanizatori, čakli strādnieki laukkopībā, lopkopībā, dārzniecībā. Labākie jaunie darba darītāji ne reizi vien saņēmuši prēmijas, balvas un goda rakstus. Tas ir labi un pareizi, jo tas cilvēku stimulē darbā. Taču Ādažu jauniešiem liekas, ka mūsu saimniecības slavai ir arī ēnas puses. Un šī ēnas puse ir jaunatnes audzināšanā. Šim jautājumam kolhoza vadība un sabiedriskās organizācijas neveltī pienācīgu uzmanību. Gandrīz visos mūsu pārvaldes kolhozos ir savi rosīgi mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, savi kori, savi fiziskās kultūras kolektīvi, DOSAAF pirmorganizācija. Bet Ādažos to nav. Mums ir gan klubs, bet tam nav īsta saimnieka. Par to, lai saimniecības jaunieši varētu patīkami un lietderīgi vadīt savas atpūtas stundas un brīvos brīžus, maz domā un rūpējas mūsu komjaunatnes organizācijas sekretāre b. Balule. Pašdarbība un sports viņai gaužām maz rup. Kad saimniecības jaunieši b. Baluli izvirzīja par delegāti sporta biedrības «Vārpa» konferencei, viņa pat tajā neieradās. Ādažos ir daudz jauniešu, kuriem nākamajā gadā jādodas obligātajā karadienestā. Taču par šo jauniešu fizisko sagatavotību  neviens nedomā. Un tā var iznākt, ka dažam labam puisim armijā pārējo biedru priekšā nāksies sarkt. Bet tas varētu būt citādi, ja mūsu saimniecības un sabiedrisko organizāciju vadītāji kaut nedaudz uzmanības veltītu fiziskās kultūras un mākslinieciskās pašdarbības jautājumiem. Tagad svētdienās un vakaros pēc darba daudzi kolhoza jaunieši snaikstās gar veikalu ar alus pudeli rokā. Nereti šāda iedzeršana beidzas ar īstu piedzeršanos un huligāniskiem izlēcieniem. Ja jauniešiem būtu kur patīkami un lietderīgi aizvadīt savu brīvo laiku, par Ādažu jauniešiem neteiktu, ka tie prot dziedāt vienīgi ar pudeli rokā pie ciema veikala. Mūsu kolektīvā strādā daudzi prasmīgi organizatori un spējīgi ļaudis, kas labi varētu organizēt dažādus pašdarbības pasākumus. Saprotams, ka ne katrs no viņiem pats ies un piedāvāsies, lai izmanto viņa pakalpojumus. Bet, ja kolhoza valdes priekšsēdētājs, partijas organizācijas sekretāre vai komjaunatnes organizācijas sekretāre ar viņiem parunātu, palūgtu viņus palīdzēt, cilvēki noteikti neatteiktu. Mēs, jaunie kolhoznieki ļoti gribam, lai mūsu saimniecība varētu lepoties ar lieliskiem darba sasniegumiem un lai mēs nepaliktu kaunā arī sporta sacensībās, pašdarbības skatēs un dziesmu svētkos. J. Barkāns, mehanizators  Darba Balss (Rīgas rajons), Nr.45 (12.04.1964) NO SABIEDRISKO KONTROLIERU DARBA PIEREDZES  A. Turins kolhoza «Ādaži» partijas un valsts kontroles veicināšanas grupas priekšsēdētājs Partijas un valsts kontroles veicināšanas grupas locekļi (no kreisās) Maiga Trēde, traktoriste Vera Volāne, mehanizators Pēteris Liberts un kalējs metinātājs Alberts Krauja seko, lai tehnika pavasara lauku darbos strādātu bez kļūmēm  Visur vērīgas acis 1964.05.08 Cīņa A. Turins kolhoza «Ādaži» partijas  un valsts kontroles veicināšanas grupas priekšsēdētājs   Ne nu gluži kā Ķemeros... 1964.11.01 Darba Balss (Rīgas rajons) BARKĀNS, J. ============================================ CIK ILGI VĒL? Labas ir rīta stundas. Tās atnāk ar jaunu steigu, rūpēm. Tad Mildai Vagālei nav laika domāt par vakaru. Pavisam agri vēl pirms sešiem viņa modina Nadeždu: «Pasteidzies, meitiņ, ka nenokavē! Brokastis uz plīts. Neaizmirsti pusdienām maizīti paņemt. Šovakar jau atkal vēlu būsi mājās»... Nadja sāk posties uz Rīgu. Viņa ir vecākā meita ģimenē un mācās profesionāli tehniskajā skolā par audēju. Nāks vasara, meitene pabeigs skolu, kļūs patstāvīgāka. Bet šodien mātes sirds par viņu sāp ne mazāk kā par jaunākajām. Nadja pašlaik praktizējas fabrikā. Nereti gadās vakara maiņa, un tad viņa no skolas pārrodas ap divpadsmitiem naktī, bet nākamajā rītā jāmodina tāpat sešos. Ādažu ciems gan skaitās Rīgas pievārtē, taču laiks aizbraukšanai tāpat' vajadzīgs. Meitene kļuvusi nervoza, sūdzas par galvas sāpēm. Tad laiks celties arī mazākajām. Ingrīda jau nomodā. Viņa vēl arvien tāpat kā pērn, kad tikko sāka skolas gaitas, satraukti un ātri kārtojas uz skolu. Ļuda arī nemīl nīkt viens divi, un soma rokā. Anita šogad tāda miegaināka. Ne vien no rītiem, bet arī stundās. Mācīties jau mācās, vakaros cenšas nolīst maliņā un vēlreiz pacīnīties ar aritmētiku, taču skolotāja stāsta, ka stundā neko neatceroties. Nu jau otro ceturksni liecībā divnieks. Mazās visas trīs drīzi vien nozūd aiz «Līdumnieku» ceļmalas lazdām. Māte, uz kūti iedama, noskatās, kā viņas aizlaipo pa atšķīdušo dubļaino ceļu. Un tad Milda Vagāle vairs nespēj atvairīt domas. Diendienā tās mācas virsū. Dubļainais ceļš... Dubļi pagalmā, kūtspriekšā,,, Tos tur ārā saule izžāvēs, bet ko lai dara ar dzīvi ar savu un to četru meiteņu dzīvi? Kāpēc viņām jābrien šis dūksnājs? Desmit gadus no mūža Mildai Vagālei izsvītroja kopdzīve ar pirmo vīru dzērāju, dauzoņu un huligānu. So cilvēku notiesāja. Milda palika viena ar divām meitām Anitu un Ingrīdu. Nebija jau viegli, bet vai nu viņa pie viegluma radusi. Taču briesmīgāk par visu biedēja brīdis, kad, izcietis sodu, pārradīsies vīrs. Nekādas cerības, nekādas jūtas vairs nesaistīja pie šī cilvēka. Vēlreiz sākt kopīgu dzīvi ar viņu nebija Mildas Vagāles spēkos. Arī to sieviete zināja viņš nāks un centīsies pierādīt savas tiesības uz ģimeni, uz bērniem. Kas atbalstīs Mildu šajā grūtajā brīdī, kas palīdzēs? Tajā laikā samezglojās vēl kifta cilvēka dzīve. Viņas darba biedram nomira sieva. Divas mazas meitenes Ļuda un Nadežda kļuva bārenes. Pietrūka ģimenei mātes un sievas gādības. Tēvs, citādi strādīgs un krietns cilvēks, bija pasācis dzert. Kopā strādājot, Milda Vagāle aizvien centās atturēt Stepanu Bičoku no šī netikuma. - Par bērniem tev jādomā, attopies! Un nu jau divus gadus Milda Vagāle par savām meitām sauc arī Nadju un Ļusju. Meitenes iemīlēja Mildu, sadraudzējās ar Anitu un Ingrīdu. Sākumā viņai pašai šķita dzīve ieguvusi jaunu saturu. Stepanā viņa saskatīja draugu, cilvēku, uz kura pleca varēs atspiesties grūtā brīdī. Taču viņam drīz vien aizmirsās apņemšanās turēties tālāk no degvīna pudeles. Milda kļuva par četru bērnu vienīgo aizgādni. Vēl gan visas cerības nav atmestas viņa joprojām izmisīgi cīnās par cilvēku, ko ģimenei pamazām vien atņem alkohols. Katru vakaru Stepans Bičoks pārnāk no darba vai nu piedzēries, vai ar degvīna pudeli kabatā. Katru vakaru mājas mieru iztraucē piedzēruša cilvēka bļaustīšanās. Meitenes, it sevišķi vecākā Nadja, cen šas aizstāvēt māti. Mazās raud. Nadja tagad par visu ātri uz traucas, Anitas nesekmība kļu va jūtamāka pēc tā rudens vaka ra, kad Stepans Bičoks līdz ne maņai sasita māti un viņām va jadzēja ilgāku laiku dzīvot kai miņu paspārnē. Aiziet? Mātes sirds neļauj pamest Nadju un mazo Ļudu dzērājam. Paņemt pie sevis visas četras? Bet saimniecība tagad kļuvusi par vienu, otra govs pārdota, nekādus eksistences līdzekļus pat iesākumam vīrs nedos. Jau tagad viņš nodzer visu, ko vien nopelna. Ģimene pārtiek no tā, ko Milda sagādā mazajā saim niecībā. «Līdumniekos» dzīvo vairā kas ģimenes. Ne tikai tuvākie kaimiņi, arī darba biedri, kolho za «Ādaži» priekšsēdētājs b. Kukelis, ciema padomes depu tāti un skolotāji zina, kādos ap- stākļos jādzīvo meitenēm, kā diem pazemojumiem pakļauta viņu māte. Taču ciema sabiedrī ba neliekas par visu to ne zi nis. Bičoks labs šoferis, un ar to pietiek. Toreiz, kad Bičoks sasita sie vu, viņai aizstāvji neradās. Pa tiesībā ar savu noklusēšanu kol hoza priekšsēdētājs un ciema sabiedrība aizstāvēja Bičoku. Vēstuli redakcijai atrakstīja kolhoza komjaunatnes pirmorga nizācijas sekretārs J. Barkāns. «Savaldiet taču huligānu, kas kropļo četru bērnu un sievas dzīvi.» Ciemā nevienu neuz trauc šādi gadījumi. Cik ilgi tas turpināsies? Vai ilgi vēl vienal dzīgi uz to skatīsies kolhoza «Ādaži» partijas organizācija? Jau sen pagājis laiks, kad varēja rīkoties pēc vecās morā les «mana paša daļa daru, kā gribu». Mūsu tikumiskie prin cipi prasa neiecietību pret sa biedrības interešu pārkāpējiem, pret cilvēkiem, kas kājām mīda savstarpēju cieņu ģimenē un gādību par bērnu audzināšanu.  CIK ILGI VĒL? 1965.04.14 Skolotāju Avīze Vīlupe, R. 1969.09.19 Darba Balss (Rīgas rajons)  Martinsons, M.  IMITĒTAIS UZBRUKUMS IMITĒTAIS UZBRUKUMS 1974.11.20 Cīņa 🍀 🍀 🍀 Ar kolhoza komandējumu  Vangažu vidusskolai izveidojusies laba sadarbība darbaudzināšanā un profesionālajā orientācijā ar kolhozu «Ādaži» un Vangažu dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu. Tāpēc nebija nejaušība, ka izlaidumā 56 vienpadsmito klašu abiturientus silti sveica gan kolhoza «Ādaži» partijas komitejas sekretāre Daina Dzirkale, gan Vangažu rūpnīcas direktors Aleksandrs Parigins, galvenais inženieris Nikita Kozlovs, gan partijas komitejas sekretārs Aleksandrs Beļaks. Rūpējoties par nākamo speciālistu sagatavošanu, kolhoza «Ādaži» valde nolēmusi nosūtīt uz Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju divus šī pavasara izlaiduma dalībniekus Intu Solovjovu uz Ekonomikas fakultāti un Dzintaru Romančuku uz Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāti. Studiju laikā saimniecība viņiem maksās stipendiju, pēc tam jaunie speciālisti atgriezīsies darbā kolhozā. D. Dzirkale abiem jauniešiem pasniedza valdes norīkojumu. Ar Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas administrācijas komandējumiem uz Rīgas Politehnisko institūtu dosies Andrejs Krastiņš un Oļegs Gurkins. Jauniešiem tos pasniedza A. Parigins. Edvīns Kamoliņš saņēma mūsu laikraksta redakcijas ieteikumu iestājai P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļā. A. Neiburga * Darba Balss / 28.06.1979 🍀 🍀 🍀 Kolhozs "Ādaži" / 1980.gads 🍀 🍀 🍀 * Komunārs ( Dobele ) / 16.06.1981 🍀 🍀 🍀

Valdes priekšsēdētājs lauksaimniecības zinātņu kandidēts Alberts Kauls.

PILNĀKAM GALDAM

1983.10.01 Zvaigzne ILGONIS BITE

🍀 🍀 🍀

Juris un Tamāra Cintiņi jaunajā namā Garkalnē. Šī gada Salatēva dāvana Cintiņu ģimenei ilgi paliks atmiņā: Jurim kolhoza «Ādaži» Garkalnes iecirkņa šoferim, viņa dzīvesbiedrei Tamārai — palīgražošanas uzņēmuma «Podnieki» strādniecei un abu divus gadus vecajai meitiņai Lienītei. Jaunā gada priekšvakarā ģimene saņēma trīsistabu dzīvokļa atslēgas jaunajā namā. Līdz šim dzīvojām nelielā istabā bez ērtībām, - stāsta Juris. - Taču skaidri zinājām: ja labi strādā, darbu novērtēs pēc nopelniem. Kolhozā strādāju astoņus gadus, sieva piecus. Esam ielāgojuši patiesību kāda būs katra atdeve saimniecībai tā attieksies pret tevi. Var rasties jautājums: kāpēc Cintiņu ģimene, kurā ir 3 cilvēki, saņēma trīsistabu dzīvokli. Izskaidrojums ļoti vienkāršs — gaidāms ģimenes pieaugums. Cintiņu ģimene — viena no 36 laimīgajām, kas nosvinēja līksmos jurģus Garkalnē.  TRĪSDESMIT SEŠI PRIEKI 1985.02.07 Darba Balss (Rīgas rajons) Tuļins, J.

🍀🍀🍀

Kopsaimniecības «Ādaži» skaitļošanas centrā.

Briljantu fermas ziemas dārzā šoziem jumtu pacēla četrus metrus augstāk,

 augiem bija kļuvis par šauru.

«Ādažu» govju piens tiek sadalīts Rīgas bērnudārziem.

 

Jaunie ādažnieki.

Palīgnozare. Polietilēna ražošanas iecirknis Podniekos.

«Ādažu» intensitātes lauks 1986.02.06 Dzimtenes Balss V. Šķēle

🍀 🍀 🍀

PSKP 27. kongress: darba un dzīves virzieni

«ĀDAŽU» neparastie ritmi 

Atbraucējiem katrs šīs Rīgas rajona agrofirmas apmeklējums atklāj vienmēr ko jaunu, neparastu. Dzīve te nav "iestāvējusies". Veco drosmīgi nomaina dažādi nestandarta risinājumi, kas balstīti uz zinātnes jaunākajām atziņām, uz kolhoza ļaužu ierosmēm un iniciatīvu. Ir darbs, ļoti nopietns, apzinīgs, atbildīgs. Par to visu varēja pārliecināties astoņu rajona redakciju darbinieki. Rīgas radošās apvienības kārtējās sanāksmes dienu pavadot kopā ar agrofirmas ģenerāldirektoru Sociālistiskā Darba Varoni A. Kaulu, speciālistiem, tiekoties ar agrofirmas ļaudīm dažādās ražotnēs, atpūtas un sporta kompleksos. 

UZ MĒRĶI - BEZ NOLAIDĒM 

Agrofirmas "Ādaži" īpatnība ir tā, ka ne tikai jāpaplašina lauksaimniecības produkcijas ražošana un pārstrāde pašiem, bet arī ar pie sevis aprobētām tehnoloģijām jāsekmē zinātniski tehniskais progress citās saimniecībās. Nākamgad sāksim, bet 1989. gadā masveidā slēgsim līgumus ar kolhoziem un sovhoziem par tādu strādāšanas sistēmu ieviešanu, lai ražas varētu programmēt un garantēti tās iegūt - par šī uzdevuma risināšanas ceļiem stāstīja A. Kauls. Līdz šim zinātniskās iestādes aprobežojās galvenokārt ar ieteikumiem. Mūsu variants citāds - agrofirmas darbinieku brigādes izbrauks uz līgumsaimniecībām un tur praksē īstenos augstu ražu tehnoloģijas. Var apskaust to mērķtiecību un neatlaidību ar kādu tiek iets uz šo mērķi! Progresīvi aizsākumi bijuši arī mūsu rajonā, tomēr vairākumā tie dziļāk par pelēcīgo ikdienu neiesniedzās. «Ādažos» pavisam cita pieeja. Lai tehnoloģiju izstrādnēm būtu līmenis. A. Kauls ieceru īstenošanai sev palīgos darbā pieņēmis piecus zinātņu kandidātus. Izveidots zinatniskais centrs, agrokīmiskā laboratorija, eksperimentālais cehs tehnikas pilnveidošanai un jaunu mašīnu radīšanai, kādas vajadzīgas, lai lauksaimniecībā vārda vistiešākajā nozīmē nodrošinātu komplekso mehanizāciju. Visās apakšvienībās uzstādīta skaitļošanas tehnika; ar kuru ātri un precīzi no daudziem variantiem izskaitļo racionālāko. Protams, lai mācītu citus, jābūt galvas tiesu «augstākiem» par šiem citiem. Jāteic, ka arī šis nosacījums pildīts godam. Uz zemes, kuras dabiskā auglība 38 balles, graudu raža ir 50 c no ha, divtūkstoš divsimt govju ganāmpulkā vidējais izslaukums no katras - gandrīz 5100 kg piena. Arī pērngadējais 45 miljoni rubļu realizācijas ieņēmums (ieskaitot palīgražošanu) uz šīs zemes. Lai pašu saimniecībā, kā arī citās, ar kurām nolemts sadarboties uz kooperācijas pamatiem, sekmes kartupeļu audzēšanā būtu vēl labākas kopā ar igauņu zinātniekiem ierīkota meristēmu laboratorija, kurā izaudzē no slimībām atveseļotu sēklu. Līdz 2000. gadam izslaukumu paredzēts palielināt līdz 8 tūkstoši kg piena no govs. Straujai ražīgāko govju pavairošanai sākta embriju transplantācija. Šo progresīvo metodi ādažniekiem palīdzēja ieviest Čehoslovākijas kolēģis.

CELTNIEKS - NĀKOŠAIS ĪRNIEKS

Ceļ "Ādažos" ātri un kvalitatīvi. Ilustrācijai, piemēram, minēja tādu faktu. Janvārī valde pieņēma lēmumu par savas ceptuves un maizes veikala "Kukulītis" celtniecību, 9. maijā ādažnieki varēja jau pirkt savas firmas pirmā cepuma baltmaizi. Gada laikā uzcelts sporta nams. Praktiski astoņos mēnešos vidusskolas pirmā kārta 900 skolēniem. Par skolas celtniecību gribas stāstīt īpaši, jo te aizsākās ierosme, kas tagad iemantojusi neparastu turpinājumu. Vidusskola paredzēta 1300  skolēniem. Tāmes kopvērtība - 4.5 miljoni rubļu; Būve sadalīta trijās kārtās. Pirmajā bija divi mācību un savienojošais korpuss, otrajā - trešais mācību korpuss, sporta un aktu zāles, kurās, sapludinot kopā, vietas būs divi tūkstoši skatītājiem (nodos ekspluatācijā līdz šī mācību gada sākumam). Trešajā kārtā, ko turpinās celt nākamgad, ir peldbaseins un korpuss darbmācības kabinetiem. Kad bijām skolā, gide - viena no pedagoģēm, pastāstīja: - Pērn pavasarī te bija pamati un visur neizbrienami dubļi. Darba apjoms milzīgs, ja tā godīgi teikt, ticības nebija, ka l. septembrī skola varētu būt gatava. Tad valde pieņēma lēmumu - katram ādažniekam no darba brīvajā laikā skolas celtniecībā jānostrādā trīs dienas. Strādāja visi, arī mēs - skolotāji. Tas bija liels atspaids un palīdzība būvniekam. Tā, kopīgiem spēkiem, tapa šī celtne, un 29. augustā notika skolas svinīga atklāšana. Ādažniekiem iepatikās šāda strādāšana. Pie vidusskolas aizsāktais tagad turpinās 80 dzīvokļu dzīvojamās mājas būvē. Nauda un materiāli - saimniecības, celtnieki - paši nākamie īrnieki. Strādā brīvajā laikā - pēc darba, sestdienās un svētdienās, arī tad, kad maiņa aizvadīta kolhoza darbā. Lai izpildītu programmu «Dzīvoklis - 2000», saimniecībā izmanto visas pieejamās formas. Tāpēc ik gadu jurģus svin 50-60 ģimenes. 

NAUDAS MAKA BIEZUMS UN ATBILDĪBA 

Šie jēdzieni «Ādažos» savstarpēji saistīti cieši jo cieši. Strādnieks saņem par sava darba galarezultātu. Bet kā ar dažāda ranga vadītājiem, kuru atalgojums nestimulē censties, lai uzticētajā iecirknī ražošanai būtu augšupejoša līkne? Patiesi, cik arī pie mums nav dzirdēts, ka vidējais posms "nevelk", kas tomēr ir viens no galvenajiem visā pārvaldes ķēdē, jo ir vistuvāks ražotājam. "Ādažos" rasts risinājums. Alga viņiem tagad ir tik liela, kāda iznāk vidēji uz vienu strādājošo vienībā, kuru konkrētais vadītājs vada. Pilnā apjomā, ja viss izkārtots kā nākas, darbi sokas un plāni pildās, ja ne - jāver vaļā maks. Kāds procents par neizdarību atrēķināms, to nosaka pastāvīgi darbojošās atestācijas komisija. Vienkārši, bet efektīvi.

«ĀDAŽU» neparastie ritmi

1987.07.04 Komunisma Ceļš (Bauska)

BULLE, V.

-