pirmdiena, 2020. gada 28. decembris

Raksti par dzīvi Ādažu kolhozā <>

Viena kolhoza komunisti 

Vera Volāne panākusi savas ieceres piepildījumu —
viņa kļuvusi par traktoristi

Partijas sapulces dienas kartības pirmais punkts bija jaunu biedru uzņemšana. Pieceļas neliela meitene, vēja un skopās rudens saules iebrūninātu seju, un sāka stāstīt biogrāfiju. Daudz jau tur nekā nebija. Skola, darbs, komjaunatne ... Mūžs vēl īss un tas pats noritējis kolhoznieku acu priekšā. Daudz atzinīgu vārdu sapulcē runāja par Veru, par pirmo sievieti traktoristi šai kolhozā. Viņas mazais riteņnieks augu vasaru tekalēja pa tīrumiem. Agronome un briqadiere zināja: tur, kur strādājusi Vera, nav ko pārbaudīt — darbs būs padarīts teicami. — Kas par to, lai Veru Volāni uzņemtu partijas biedru kandidātos, lūdzu pacelt roku. — ierosināja sapulces vadītājs. Balsoja visi. Rīgas rajona kolhoza "Ādaži" komunistu saime atkal bija kļuvusi bagātāka par vienu jaunu biedru Vera šogad ir trešā, kas stājusies partijas rindās. 
Partijas pirmorganizācijas sekretārs Arnolds Turins sarunā ar
dārza strādnieci komjaunieti Leontīni Babuli. 
Partijas pirmorganizācija augusi gadu no gada, un tagad tā savās rindās apvieno 21 kolhoznieku. Arteļa biedri turpat uz vietas diendienā redz komunistos tos paraugus, kuru darbs un dzīve ir atdarināšanas cienīga. Ziemeļrietumu zonas lauksaimniecības mašīnu konstruktoru birojs kolhoza «Ādaži» centra fermā ierīkojis jauna veida slaukšanas agregātu. Pienu tieši no slaucenēm pa stikla caurulēm sūknē uz pieņemšanas telpu. Izplūdis cauri dzesētājam un filtriem, tas satek cisternās. Visā pagarajā ceļā tas nekur nesaskaras ar ārējo vidi, iegūst pilnīgi tīru pienu un atkrīt slauceņu nēsāšana, piena laistīšana, kannu cilāšana. Darbs kļuvis vieglāks un ražīgāks. Uzstādīta virkne sarežģītu ierīču un mehānismu. Ir vajadzīga prasme, lai ar tiem tiktu galā. Valde gudroja, vai nevajadzētu pieņemt kādu speciālistu. Tad ierunājās agrākā slaucēja tagadējā kūts brigadiere komuniste Zinaīda Beitere. Mums lieka cilvēka nevajag. Iztiksim pašas. Zinaida bija uzmanīgi vērojusi konstruktoru darbu, ko pati nebija izpratusi, un tadā veidā pamazām vien iemācījusies apieties ar šīm ierīcēm Korektori vēl arī pēc tam bieži ieradās fermā, izdarīja jaunus uzlabojumus un papildinājumus. Taču tagad viņi jau apspriedās ar Zinaidu kā ar sev līdzīgu jaunrades cilvēku. Pārējās slaucējas šodien ne bez lepnuma saka: — Mūsu inženiere! Zinaida ar padomju cilvēkam raksturīgo izziņas kāri uztver jauno un pakļauj to savai gribai. Vispār kolhozā tas jau kļuvis par paradumu: tur, kur smagāk, kur vajadzīga jaunrades uguns, iet komunisti. "Katlāpās" ierīkoja kombinētu jaunlopu uzbarošanas punktu. No turienes uz sagādes organizācijām ceļo bekoni un labi baroti bullēni. Kolhozā šāda apvienota uzbarotava ierīkota ar gudru ziņu: spēkbarību, vājpienu, dažādu sulīgo barību patērē kā vieni, tā otri, tāpēc iznāk lētāks transports un barība vieglāk saglabājama. 

Darbs tur vēl pagaidām smags. Barības sagatavošanas ierīces gan sagādātas, bet transformators atrodas tālu, vadi tievi — elektrībai trūkst sprieguma, lai darbinātu mehānismus. Uzbarotavā vajadzēja enerģisku cilvēku, kas nebaidās grūtību. 
Justīnes Daģes saime ir liela. Viņa apkopj 38OO vistas. 


Un tāds atradās. Tas bija komunists Vitālijs Kolodinskis. Pašlaik «Katlapās» barojas 255 bekoni un 150 teļu. Tas nav pārāk daudz. Bet, kad darbosies mehānismi, uzbarošanas punkts iegūs pavisam citu vērienu. 

Pirmās kompleksās brigādes brigadieris Heinrihs Ūdris (no kreisās)
 ar traktoristu Staņislavu Litiņu un traktoristu brigādes brigadieri
Valdi Libertu.  Viņiem ir par ko pārrunāt.
Līdz Oktobra revolūcijas svētkiem rugainēm jābūt apartām.

Vai tikai citas slaucējas neaizsteigsies priekšā ?
— to pie sacensības norises rādītāja noskaidro
Centra kūts labākā slaucēja Genoveva Pigožne. 


 Mūsu inženiere — tā slaucējas iesaukušas kūts brigadieri Zinaīdu Beiteri.

Par to domā arī Vitālijs: — Ja visi agregāti strādās, es varētu nobarot arī 5000 bekonu. Pašu Bārtuli izsaukšu uz sacensību. Tagad mašīnas stāv un rūsē. Taisni sirds sāp uz tām skatoties. Sekretārs A. Turins mierinādams ierunājas, ka nupat priekšsēdētājs bijis Rīgā un viņam apsolīti resnāki vadi. Lai tik tā arī būtu. Padarīt visu ar rokām ir grūti, un mūsu laikā tā iznāk tikai tāda ķēpāšanās. Lopkopība kolhozā «Ādaži» ir galvenā saimniecības nozare, tāpēc arī partijas organizācija tai velta vislielāko uzmanību, sūta tur strādāt savus labākos cilvēkus. Daudz laba kolhoznieki stāsta par slaucēju komunisti Genovevu Pīgožni, vistu kopēju komunisti Justīni Daģi un citiem. Komunisti pašaizliedzīgi strādā ne tikai lopkopībā, bet arī citās saimniecības nozarēs. No agra rīta līdz vēlam vakaram kolhoza tīrumos rūc komunistu Volānes un Pīgožna traktori, skraida šofera Fjodorova vadītā automašīna. Lielu cieņu ar savu taisnīgumu iemantojusi grāmatvede komuniste Anna Kokareviča. Cilvēku izaugsmi rosina pati mūsu dzīve. Tā veidojas un aug augumā acīm redzami. Ādažniekiem piemēri tālu nav jāmeklē. Kolhozs ar katru gadu top spēcīgāks, kolhoznieku dzīve pilnskanīgāka un turīgāka. Rīgas un Carnikavas šosejas malā izaudzis prāvs ciemats ar labiekārtotām mājām. Turpat trīsdesmit kolhoznieku ģimeņu uzcēlušas sev glītas pilsētas tipa savrupmājas ar vairākām istabām, vannu, gaumīgu iekšējo apdari. Modernas mēbeles, radio, televizors, motociklets pat vieglās automašīnas — tās jau kļuvušas par ikdienišķu parādību. Drīz ādažnieces arī veļu vairs nemazgās pašas, viņas to aiznesīs uz veļas mazgātavu, kas top reizē ar pirti. Vēl šogad būs gatava moderna veikala ēka. Nākamajā gadā uzcels ēdnīcu un iekārtos bērnudārzu. Pilsētā vēl tikai gudro par kooperatīvo māju celšanu, bet Ādažos kooperatīvās celtniecības iedīgļi skatāmi jau tagad. Pagaidām gan vēl tādas kopējas mājas būvē uz radniecības pamatiem. Divstāvu ēku ceļ brāļi Iesalnieki un Daģu ģimene. Bet partijas pirmorganizācija jau ir padomājusi, lai šo pasākumu veidotu uz plašākiem pamatiem, ar vairāku ģimeņu piedalīšanos. Arī kolhozs jau nākamgad centrā cels vairāku dzīvokļu mājas. Pret trīs un četrstāvu ēkām vēl diezgan bieži dzird kolhoznieku iebildumus: — Kā varēs izstaigāt ar visiem cūkēdieniem un govju dzirām pa trepēm augšā un lejā, arī pienu ja zeme nebūs pie pašam durvīm. Ādažniekus šāda problēma nebaida. Jau tagad 35 ģimenes ir atteikušās no piemājas zemēm, nākamgad vēl pārdesmit ģimenes gatavojas to darīt. Tas viss notiek bez kādas speciālas aģitācijas. Cilvēki paši grib dzīvot brīvāk, vairāk laika veltīt interesantākām nodarbībām. Izpeļņa kolhozā pietiekami laba, lai varētu dzīvot bez liekajām rūpēm par piemājas zemi un paša lopiem. To vislabāk pateikusi «Eimuru» novietnes slaucēja  — Dzīve mūsu kolhozā pēdējos gados strauji virzījusies uz priekšu. Pirms četriem pieciem gadiem darbs bija smags un darba diena gara. 

Vitālijs Kolodinskis pats piegādā barību bekoniem un telēm.
 Šoreiz viņi atbraucis uz dzirnavām,
lai pārvestu mājās pašu tīrumos audzēto spēkbarību.
Tagad mēs strādājam tikai septiņas stundas dienā un saņemam divas līdz trīs reizes vairāk. Mūsu izpeļņa pilnīgi nodrošina vajadzību apmierināšanu un nav nepieciešams vēl uzņemties klapatas ar piemājas zemi un lopiem. Kolhoznieks "Ādažos" nopelna ne mazāk kā 50 rubļu mēnesī. Ja ģimenei ir vairāk cilvēku, kas iziet kolhoza darbā, tad arī ģimenes budžets iznāk tīri paprāvs. Lai cilvēki dzīvotu arvien labāk, lai viņiem katrs gads būtu jauns pakāpiens uz augšu, par to cīnās mūsu partija, tas ir zelta burtiem ierakstīts Komunistiskās partijas programmā. Visas mūsu lielās valsts mērogā to panāks jo drīzāk, ja ikviena pirmorganizācija savā darba vietā rūpēsies par cilvēkiem, par viņu labklājību. To allaž patur prātā kolhoza «Ādaži» partijas pirmorganizācija. Daudzos kolhozos vēl ir tā, ka vadošie darbinieki, mehanizatori, lopkopēji saņem samērā labu un garantētu apmaksu, bet laukkopēji atstāti pabērnu lomā. Tā tas bija arī «Ādažos». Pavasarī kolhozā sasauca atklātu partijas sapulci. Izvēlēja komisiju, kas sīki izpētīja līdzšinējo apmaksas kārtību un izstrādāja ieteikumus kolhoza valdei. Apmaksu laukkopējiem par normas izpildi palielināja. Partijas organizācija te nopietni rūpējas par cilvēku materiālo ieinteresētību, un tas ir liels spēks kolhoza ražošanas līmeņa celšanā. Ādažos ir dzīves augšupeju apliecinoši fakti, daudz lielisku cilvēku. Tas viss nav radies pats no sevis. To veidojusi partijas pirmorganizācija rūpīgā un neatlaidīgā darbā. Kolhozā ir pašdarbība, lekcijas, politpulciņi, kino - visi tie cilvēku audzināšanas līdzekļi, kas ir daudzos kolhozos.
Kas saskaitīs tos kilometru tūkstošus,
ko nobraucis šoferis Nikolajs Fjodorovs

 Taču Ādažu komunistus tas vien neapmierina. Par iedarbīgu audzināšanas līdzekli izvērtušās Partijas atklātās sapulces. Tanīs komunisti runā par trūkumiem gan saimniecībā, gan atsevišķu cilvēku darbībā, pirmorganizācija domā un rīkojas tā, lai kolhozniekiem būtu labāk. Komunisti stingri vēršas pret tiem saviem biedriem, kas pārkāpuši morāles principus -  šad tad atļāvies darbā ielūkoties pudelē.  Mēs nekad nepalaižam garām nevienu pārkāpumu, to nepārrunājuši atklātā partijas sapulcē, audzina ne tikai vainīgo, bet ar pārējos, kas sapulcē piedalās. Un visbiežāk pietiek ar to vien. Sodi tas ir pēdējais - tā partijas pirmorganizācijas sekretārs A. Turins. 

Brigādēs, mehāniskajās darbnīcās, fermās, dārzniecībās notiek tā sauktās ražošanas apspriedes, kurās vienmēr iztirzā panākumus vai kļūdas darbā, vēršas pret nedisciplinētiem un  nosprauž konkrētus uzdevumus ko darīt turpmāk. 



Bērzu pavadīta, tālumā aiziet jaunā ciemata iela

Viena Kolhoza Komunisti
1962.11.05 Zvaigzne
P. SŪNA
🍀 🍀 🍀

NO SABIEDRISKO KONTROLIERU DARBA PIEREDZES 



A. Turins kolhoza «Ādaži» partijas un valsts kontroles veicināšanas grupas priekšsēdētājs Partijas un valsts kontroles veicināšanas grupas locekļi (no kreisās) Maiga Trēde, traktoriste Vera Volāne, mehanizators Pēteris Liberts un kalējs metinātājs Alberts Krauja seko, lai tehnika pavasara lauku darbos strādātu bez kļūmēm 

Visur vērīgas acis
1964.05.08 Cīņa
A. Turins kolhoza «Ādaži» partijas un valsts kontroles veicināšanas grupas priekšsēdētājs
🍀 🍀 🍀
* Komunārs ( Dobele ) / 16.06.1981
🍀 🍀 🍀

Valdes priekšsēdētājs lauksaimniecības zinātņu kandidēts Alberts Kauls.

Elza Mitriķe ir viena no veiksmīgākajām slaukšanas meistarēm
ne tikai «Ādažos», bet arī republikā.

Valdes sēdē. Zīmīgi, ka fonā ir Nopelniem bagāto kolhoznieku portreti.

PILNĀKAM GALDAM
1983.10.01 Zvaigzne
ILGONIS BITE
🍀🍀🍀



 
Kopsaimniecības «Ādaži» skaitļošanas centrā.

 
Briljantu fermas ziemas dārzā šoziem jumtu pacēla četrus metrus augstāk,
 augiem bija kļuvis par šauru.
 
«Ādažu» govju piens tiek sadalīts Rīgas bērnudārziem.
 
Jaunie ādažnieki.
 
Palīgnozare. Polietilēna ražošanas iecirknis Podniekos.
«Ādažu» intensitātes lauks
1986.02.06 Dzimtenes Balss
V. Šķēle

===

piektdiena, 2020. gada 25. decembris

Gaujas - Daugavas kanāla pārbūve <>


 











 



























































Sākusies Gaujas-Mazā Baltezera senā plostnieku kanāla atjaunošana

2019. gada 4. jūnijā
Kārlis Kristapsons


autors: Jānis Jakaitis

Ir sākta Gaujas-Mazā Baltezera senā plostnieku kanāla atjaunošana. Vismaz 40 gadus pamesto kanālu tagad atjauno vairāku iemeslu dēļ, un viens no galvenajiem ieguvumiem būs iespēja mazināt plūdus Gaujas lejtecē. 
Plostnieku kanāls sākas vienā no Gaujas līkumiem un tālāk ved taisni prom no straujās upes. 19. un 20. gadsimta mijā izraktais kanāls ir nedaudz vairāk kā trīs kilometru garš un savieno Gauju ar Mazo Baltezeru. 
Ādažu novada iedzīvotāja un novada vēsturniece Elita Pētersone norāda, ka kanālam Mazā Baltezera galā vēl saglabājušies vecie koka pāļi. Ezera galā kanāls ir vēl saglabājies sākotnējā platumā. No kanāla vidus uz ezera pusi kanāla pamatne un sāni bijuši izlikti ar dēļiem. Pavasaros straume no Gaujas baļķus nesusi iespaidīgā ātrumā. 
“Ļoti spēcīga straume, no otrajām slūžām līdz šejienei bija tikai baļķiem, tikai šī dēļu grīda un dēļu stiprinājumi, un viņi tādā ātrumā esot gājuši, vecie plostnieki teikuši, ka tur bija jāuzmanās, ka tevi neaizrauj līdzi,” bilst Pētersone.  
Pašlaik notiek kanāla atbrīvošana no saaugušajiem krūmiem un kokiem. Ādažu novada domē norāda, ka kanāla atjaunošana ir iedzīvotāju sen gaidīts notikums. Pirmkārt, atjaunojot kanāla caurteci, būs iespējams mazināt plūdus Gaujas lejas daļā.  
“Ņemot vērā, ka Ādažu novads realizē lielus pretplūdu projektus, tad šī ir neatņemama daļa, lai noslēgtu šo posmu,” skaidro Ādažu novada domes attīstības un investīciju daļas vadītāja Karīna Miķelsone.  Pēc atjaunošanas kanāls novadīs ūdeni no Gaujas un ezeru, tādējādi paglābjot aptuveni 1000 mājsaimniecību.  
Arī Zemkopības ministrijā atzīst, ka kanāls no plūdiem paglābs lielu skaitu mājsaimniecību. Pēc atjaunošanas kanāls darbosies tāpat kā pirms 100 gadiem, kad to būvēja. 
“Tās rievsienas vecās no koka tiks aizstātas ar plastmasas rievsienām, ar modernām tehnoloģijām. Tiks sakārtoti krasti ūdens notekai. Pats galvenais, – tiks sakārtotas slūžas, ar kurām varēs mazināt plūdu riskus Gaujas lejtecē,” norāda Zemkopības ministrijas pārstāvis Edgars Griķītis.  
Pēc kanāla atjaunošanas turpmāk tas būs pieejams laivošanai, – tāpat kā agrāk. Īpaši aizraujoši esot airēt pa Gaujas-Mazā Baltezera kanālu pavasaros, kad ir augsts ūdens līmenis un spēcīga straume.

Gaujas kanāls (2019. gada maijs) / autors: Jānis Jakaitis






Gaujas kanāls (2019. gada augusts)



 



 









 

 



 

 



 




===