Velta Poriete <>

JUBILEJA 3 x 25 ĀDAŽOS 

Skolu dzīve

Ā. Platais 

* Darba Balss / 08.01.1970

🌸🌸🌸

V. Poriete,  Ādažu astoņgadīgās skolas skolotāja 

Viņi bija iniciatori

1960.04.27 Darba Balss (Rīgas rajons)

🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷

L. Pavasara
Velta Poriete G. Līvena foto
* Darba Balss / 01.09.1968

=

Jānis Sirlaks <>

Picērijas atklāšanas pasākumā dejo Ināra Donika un Jānis Sirlaks

Picērijas atklāšanas pasākumu kuplina dejotāji - Ināra Donika un Jānis Sirlaks, kā arī  kultūras nama mūziķi un sieviešu vokālais ansamblis

 

«KO ES SPĒJU CELT...»
1983.12.16 Padomju Jaunatne
MĀRIS KLIŠĀNS, LVU žurnālistikas speciālitātes students

🍀🍀🍀 Šodien mūsu pastā  Labdien, redakcija! Jau otro vasaru mēs strādājam kolhoza «Ādaži» apzaļumošanas grupā. Mūsu brigāde nav liela, tajā strādā tikai piecpadsmit cilvēku, bet kolektīvs ir draudzīgs un izpalīdzīgs. Mēs esam šajā brigādē pašas jaunākās. Mūsu vecākie biedri ir ļoti labi padoma devēji. It sevišķi Ilga Leikmane, Jānis Sirlaks un Dzintars Neimanis. Mēs esam pateicīgas, ka viņi mūs pieņēma savā brigādē. Darām visādus darbus, bet vislabāk mums patīk krūmu «apcirpšana» un zālāju kopšana. Ādažu apkārtne ir ļoti jauka. Taču sevišķi skaists ir kolhoza centrs — daudz tajā augļu koku, puķu, netrūkst interesantu skulpturālu veidojumu. Tā kā šī ir mūsu pēdējā vasara «Ādažos», gribam no sirds pateikties kolhoza vadībai un darbabiedriem, novēlēt labu veselību, panākumus darbā! Un vēl — būt allaž tikpat jautriem un humora pilniem kā līdz šim!  Rīgas 66. vidusskolas 8 a klases skolnieces  Aija Ancone un Ingrīda Perlovska 🍀 🍀 🍀 Tā šodien izskatās prestižā rajonā Baltezerā. Ir cilvēki, kam pēc pamatīgas mājas uzcelšanas vēl paliek pāri krietni daudz brīvas naudas. Šādi cilvēki parasti dzīvo vienkopus, taču citur nekā pārējie. Brīvos naudas līdzekļus viņi iegulda visnotaļ saprātīgi apzaļumojot savas jaunās pamatīgās mājas apkārtni. Nē, nepārprotiet, viņi neņem rokās lāpstas un grābekļus un pēc darba vai brīvdienās nerāpo, dēstot rozes vai sējot zālīti. Viss notiek citādi. Māja jaunajā prestiža rajonā Baltezera krastā ir gandrīz gatava. lekšā rosās vairākas amatnieku brigādes. leradies arī pats saimnieks. Tikmēr dārzā vai, precīzāk, vietā, kur tas būs, zem nerimstoša lietus šaltīm divi jauni cilvēki plātās ar rokām, rādot uz visām debesspusēm. Pēc brīža viņi ierodas pie saimnieka. «Ā, jūs par to dārzu. Pagaidiet, tūlīt atbrauks sieva, viņa tai lietā nosaka visu.» Pēc brīža sieva ar džipu klāt. «Ziniet, es gribu kaut ko vairāk bavāriešu stilā, jo mums jau māja tāda. Tur tai stūri bērniem būs šūpoles, tikko no Dānijas atvedām. Te, kā jau runājām, vajag mākslīgo strautiņu, tam pāri tiltiņu.» Abi puiši viņu uzklausa mierīgi, pa brīdim kaut ko precizējot vai pārprasot. Šķiet, ka viņus vairs nekas nespēj pārsteigt. Pēc nedēļas vienlaikus ar mājas nodošanu te jābūt arī dārzam ar visiem tiltiņiem, celiņiem, strautiņiem un baseiniem. Tāds darbs dārzu iekopšana prestiža rajonos.  Darba uzdevums  Ja kāds iedomājas, ka dārznieks ir cilvēks, kas iestāda, pārstāda un ravē, viņš ir atpalicis no dzīves. Te, pie Baltezera, dārznieks sāk ar dārza plānošanu, turklāt viņš arī nosaka (iesaka), kā labāk taisīt tās vai citas dekoratīvās margas, vai baseins harmonēs ar to tiltiņu, kuram jābūt tik platam, lai bērni varētu pārbraukt ar savu elektrisko džipu, kur un ar ko bruģēt celiņus. Tad nāk stādīšana un sēšana, turklāt raugoties, lai klienta vēlmes tiktu sabalansētas ar gaumes kritērijiem, lai tas viss ne tikai labi izskatītos, bet būtu arī funkcionāls (piemēram, krūmu puduris, kur paslēpties no kaimiņu acīm, jo ar pārāk lielām teritorijām Baltezera apdzīvotāji nevar lepoties). Abi galma dārznieki Aivars Blūms un Jānis Sirlaks atzīst, ka visvairāk šādam darbam nepieciešama diplomātija un iemaņas psiholoģijā. Tūlīt aiz profesionālajām iemaņām, protams. Tā kā jaunapbūvētais rajons pie Baltezera, gluži tāpat kā brīvās Latvijas jaunbagātnieki, pastāv nepilnus divus gadus, rodas sarežģījumi ar klientiem, kuriem vajag visu uzreiz. Nākas iestādīt pāris metru augstu tūju, krietni paaugušos rododendrus un citus lietošanai gatavus augus.  Klienti   ir visdažādākie. Sākot no tādiem, kuri uzticas visam, ko dārznieks saka un dara, beidzot ar tiepīgiem un bezgaumīgiem. «Visnepateicīgākie klienti ir vietējie valstsvīri. Viņiem raksturīga augstprātīga attieksme un slikta gaume. Biznesmeņi vairāk braukājuši pa ārzemēm, un laikam kaut kas no redzētā palicis arī atmiņā. Gadās, protams, ka sākumā arī viņi izturas iedomīgi un skatās no augšas, taču darbā rodas savstarpēja cieņa.» Redzot, ko dārznieki izdarījuši ar Baltezera krasta nīkulīgo priežu klajumu, par šiem pēdējiem vārdiem nenākas šaubīties. Dažviet izveidots mākslīgs reljefs, citur baseini un mākslīgie strauti. Ekscentriskākie klienti pieprasa smalkākas un oriģinālākas lietas ģeometriskās formās apcirptus krūmus, mākslīgos strautus ar ūdenskritumiem, ar akmeņiem noklātus dārzus. Tomēr arī ikdienišķāki stādījumi netiek nonievāti šur tur var redzēt tulpes, īrisus un peonijas. Daudzi pieprasot arī rozes, taču vairākumā gadījumu dārzniekiem izdodas saimniekus no šīs domas atrunāt. Aivars Blūms saka, ka labāku vietu eksperimentiem nemaz nevar iedomāties. Tikai ar vienu noteikumu— eksperimentiem jābūt veiksmīgiem. Klientiem visvairāk nepatīkot, ja viņu vārdus minot publiski. Tas arī saprotams, jo šādi tādi te nemaz nedzīvo. Ir pāris banku vadītāji, benzīna firmas īpašnieks, vēstniecību darbinieki. Daudzu nodarbošanās nemaz neesot zināma. «Mēs arī necenšamies to uzzināt. Droši vien ir arī kāds, no kura būtu jābaidās, taču ir visiem zināmā paruna: uz muzikantiem un dārzniekiem nešauj.» Lielākie dārznieku ienaidnieki te esot suņi. Ne jau tāpēc, ka kož, bet tāpēc, ka izbradā dobes.  Kopšana  arī ir dažāda. Kā par brīnumu, dažos dārzos redzamas pat dobes un siltumnīcas ar tradicionāliem sakņu dārzu augiem. Tos parasti apkopj paši saimnieki, teiksim, bankas prezidenta sievasmāte. Dekoratīvie stādījumi gan visur atstāti algoto kopēju ziņā. Arī mauriņus saimnieki paši nepļauj. «Ja nu vienīgi kādam nedēļas nogalē gribas pamuļķoties.» Nonākam pie dārza, kurā zāle sniedzas vismaz līdz ceļiem. Aivars paskaidro: «Šī māja, piemēram, nav noslēgusi ar mums līgumu par apkopšanu. lepriekšējie saimnieki bankrotēja un pārdeva māju citiem. Tie vienu dienu muļķojās ar pļaujmašīnu, bet, kā redzams, nekas prātīgs tur neiznāca.» Bankrotēšana un jaunbūvju pārdošana te esot parasta lieta. Apbūves centrā stāv divas jaunceltnes, kas izskatītos iespaidīgas jebkura privātmāju rajona fonā, taču te tās ir mazas un pelēkas, turklāt nepabeigtas. Kaut arī pašreizējie saimnieki pretojas, domājams, ar laiku tās tiks pārpirktas un pārbūvētas pēc apkārt valdošās modes prasībām. Pagaidām vēl uz katru nejaušu garāmgājēju nešauj un suņus nerīda, taču tas esot tikai laika jautājums, jo tūlīt būšot gatava arī amerikāņu tipa signalizācija ar videoiekārtām kontrolei. Un tad visi šaipus un taipus žoga varēs justies mierīgi. Visi, kas ārā tāpēc, ka nezinās, kā tur iekšā, visi, kas iekšā, tāpēc, ka zinās, ka tie, kas ārā, nezina. Vietai vēl nav pat nosaukuma. Dārznieki to sauc par Annas paradīzes dārzu. «Kāpēc tas nevienam nav jāzina.» Zināma līdzība tur ir, jo arī paradīze bija noslēgta no ārpasaules.  Uz dārzniekiem nešauj 1994.06.10 Diena Kaspars Ozols =

Cilvēks pie ūdeņiem ( Baltezers, Garezers ) <>

💧💧💧

L. S. C. O.44.skautu pulciņš nometnē pie Baltezera,
apakšskautmastera T. Baltpurviņa vadībā.

1925.08.07 Nedēļa

* Nedēļa / 21.08.1925

* Nedēļa / 21.08.1925

DRAUDZĪBAS BĒRZI

 

Labo darbu stafetes laikā pionieri iestādīs daudzus jo daudzus dārzus, alejas, birztalas. Un koki būs divtik zaļoksni, divtik skaisti, ja tos stādīs draugu pulkā. Lūk, Baltezera krastā jau tagad sākusi šalkot draudzības birzs: desmit dažādu tautību bērni, kas te bija pulcējušies forumā, katrs iedēstīja savu bērziņu. Tie tagad zaļos draudzības vārdā! 

DRAUDZĪBAS BĒRZI

1964.08.25 Pionieris

🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳

Gatavi izbraukt uz nometni

Baltezera krastos patīkami smaržo priežu un egļu skujas. Koku vidū paceļas ēku puduri, uz kuriem no lielceļa ved rūpīgi izveidota aleja. Otrpus mājām mežs pašķīries un redzams ezera zilais ieloks. Drīz te atskanēs taures skaņas, meža klusumu pāršķels pionieru bungu rībieni. Karogam plandot, priecīgi pa aleju ienāks 2. bērnu nama audzēkņi. Te viņi pavadīs vasaru. Viņi visi ar prieku atceras šeit pavadītās pagājušā gada brīvdienas. — Man palika atmiņā ekskursija uz Dzirnezeru — ieminas Maiga Bose. — Cik labi dzīvot teltīs ezermalā, vākt gliemežnīcas, augu un iežu kolekcijas. Zigmundam Gilam un Alfrēdam Piģim iepatikusies pārgājieni un spēles. — Reiz mēs noķērām ezi, — atmiņu pavedienu tālāk risina Alfrēds. Interesanta un veselīga bija vasaras atpūta: 2. bērnu nama audzēkņi no tās atgriezās ar daudzām vērtīgām iecerēm. — Baltezerā es redzēju buru laivas. Vai nevarētu mūsu darbnīcā . . . izgatavot tādu laivu, kaut arī mazāku — savu vēlēšanos vecākajam pionieru vadītājam atklāja Staņislavs Cižiks. Šī saruna ierosināja bērnu namā radīt jaunu — buru jachtu modelistu pulciņu. Visu ziemu šā pulciņa dalībnieki čakli strādāja. Izgatavoti jau 10 jachtu modeļi. Staņislava izbūvētā jachta ir pati lielākā un pilnīgākā. Tās korpuss izveidots no daudzām līstītēm. Nesen Staņislavs kopā ar pionieriem Ramlausu un Pantelonu Māras dīķi izmēģināja savas jachtas. — Te nav laba vēja. Baltezerā ies kā nākas — bija zēnu vienprātīgs spriedums, Šā pulciņa dalībnieki tagad dedzīgi pārspriež jaunu nodomu — izgatavot nometnē īstu jachtu. Ar jachtu būvētājiem sacenšas lidmodelisti. Šoreiz izgatavotie planieri ir pilnīgāki nekā tie, ar kuriem viņi pagājušajā gadā ieradās nometnē. Alfrēda Piga planieris ir 1 m garš, viegls, ar labi izveidotiem spārniem un stūri. Būvētājs paredz, ka tas lieliski lidos. Par to viņš taču sapņojis visu ziemu, it sevišķi dzīvas ziemā bija tūristu pulciņa sanāksmes.
Šeit bērni mācījās orientēties dabā, uzņemt apvidus plānu, izlikt ceļa zīmes un signalizēt pēc Morzes ābeces. Tūristi gaida dienu, kad viņi no nometnes varēs doties pārgājienā gar Gaujas krastiem uz Siguldu vai arī uz Saulkrastiem un Carnikavu. Jau sagatavota uzkabe, iegādāti piezīmju bloki un planšetes, pēc kartes noteikti maršruti. Pārgājiens var notikt kaut šodien! — Bet mēs domājam par sporta sacīkstēm nometnē. — nopietni saka Arturs Donis. Tiešām, sporta dzīvē valda liela rosība: trenējas skrējēji, trenējas volejbolisti. Savu māku papildina arī tāllēkšanas un augstlēkšanas entuziasti. Bet jo sevišķi cītīgi gatavojas futbolisti. Pērn, satiekoties ar 6. bērnu nama futbolistiem, viņi zaudēja. Šogad jāuzvar mums — nosprieduši 2 bērnu nama komandas dalībnieki un tagad treniņos kaldina panākumus. Pionieri sagatavojušies arī kolekciju vākšanai. Zēni darbnīcā pagatavojuši kastītes iežu un citu lielāku priekšmetu ievietošanai. Sagādātas arī herbāriju mapes, trauki ar spirtu. Augu kolekciju vācēji iepazinušies ar herbāriju iekārtošanu.
Tas noderēs novadpētniecības pasākumu realizēšanai. Un šie pasākumi nav vis kaut kādi mazie! 1. pionieru pulciņš izpētīs Mazo Baltezeru. Vajadzēs iepazīt ne tikai krastu kontūras, bet arī ieskatīties ezera ūdeņos. Ir taču jāzina, kādas zivis tur dzīvo, no kā tās pārtiek, kāda ir ūdens augu valsts. Visa šā darba rezultātā izveidos Mazā Baltezera maketu.
Arī tas nebūs vis vienkāršs, no augšas skatāms ezera attēls, bet gan kastes veidā un ar stikla sienām, caur kurām varēs redzēt ezera zemūdens dzīvi, kā arī ezera dibena veidojumu. Lielo Baltezeru tādā pašā veidā izpētīs 3. pionieru pulciņš.
Interesantu tematu sev izvēlējušies 4. pulciņa pionieri. Viņi nolēmuši iepazīties ar Baltezera Ūdensstaciju un Rīgas ūdensapgādes sistēmas darbību. Bērni izpētījuši Rīgas ūdenstorņus. 5. pulciņa pionieri uzrakstīs Ādažu ciema Staļina vārdā nosauktā kolchoza vēsturi. Baltezera nometnes maketu uzņēmies izgatavot 3 pionieru pulciņš. Bērnu nama audzēkņi paši rūpējas par savas nometnes saimniecību. Zēni izgatavojuši drēbju pakaramos, logu aizkaru līstes, atkritumu kastes. Meitenes šuj baltās blūzes. Izrotā galdautiņus ar skaistiem izšuvumiem. Radioamatieru pulciņa dalībnieki Harijs Zaļais. Arnolds Pelcis un Eduards Vasiļjevs izlabojuši skaļruņus, jo pulciņš apņēmies radioficēt Baltezera nometni. Sportisti nometnes laikā ierīkos mazā tenisa laukumu, nostiprinās peldētavas aizžogojumu. Visi bērni palīdzēs kolchozam «Uzvara» saimniecības darbos. Tādi ir vasaras nodomi, tie padarīs brīvlaiku interesantu un reizē lietderīgu. 

Gatavi izbraukt uz nometni

1952.06.18 Padomju Jaunatne B. Rūdnis

* Nedēļa / 21.08.1925

* Nedēļa / 21.08.1925

* Nedēļa / 21.08.1925

* Ugunskurs / 01.08.1926

* Ugunskurs / 01.08.1926

* Ugunskurs / 01.09.1926

🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌

Pārdzīvojumi pie Baltezera. 

🌈🌈🌈

* Ugunskurs / 01.02.1927

💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢

TE AKTĪVS 

Veselu mēnesi Baltezera krastā mācījās un atpūtās 130 pionieri - aktīvisti no daudziem mūsu republikas rajoniem un pilsētām. Pieredzes bagāti pionieru vadītāji stāstīja par vienības padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu pienākumiem. Speciālistu vadībā pionieri apguva jaunas dejas un rotaļas, masu dziesmas un spēles, veica interesantus pārgājienus. Netika aizmirsta arī atpūta. Nometnes dalībnieki devās ekskursijās uz Zooloģisko dārzu, Mākslas muzeju, apskatīja Rīgas senās celtnes, dedzīgi aplaudēja ASK un Ungārijas basketbolistiem. Kādā saulainā dienā pionieri brauca ar kuģi pa Baltezeru. Interesanta bija tikšanās ar tankistiem. Ar lielu prieku nometnes dalībnieki sagaidīja viesos Mākslas darbinieku nama bērnu leļļu teātra grupu, kura uzveda ludziņu «Kaķis un zaķis». Daudz jauna un interesanta pionieri aktīvisti aizvedīs savām vienībām.

TE AKTĪVS

1959.07.01 Pionieris

💥💥💥💥💥💥💥💥💥💥💥💥

* Stāsti un Romāni / 25.05.1940

pie Garezera

pie Garezera

* Nedēļa / 21.08.1925

* Nedēļa / 21.08.1925

* Nedēļa / 21.08.1925

* Nedēļa / 07.08.1925

Ugunskurs / 01.03.1926

Nometnes lielo peldplostu iestumj ezerā 

Jauno kristiešu nometnes teltis mežā

Baltezera krastā volejbola spēles moments kristīgo jauniešu nometnē 

kursu nometnes žurnāla redakcija saņem jaunākās radio ziņas 

Jaunatne Baltezera krastos

1927.07.07 Jaunākās Ziņas

🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞

Pa ūdeņiem ceļiem un taciņām

Likās, ka liels, zaļš vilnis, mētādams baltus putu gredzenus, atdalījās tieši no kuģīša spožajiem sāniem. Saviļņodams Juglas kanāla mierīgo līmeni, tas devās uz krastu, izšļākdams putu grīstes pret pāļiem. Arnis un Agris, pārliekušies margām, stundām ilgi būtu varējuši noraudzīties šajā kuģīša un ūdens rotaļā, ja vien pie apvāršņa jau neparādītos Baltezera plašais klajš. Kuģa motorists bija apsolījis, ka piebrauks tuvāk pie interesantajām ezera saliņām. Un tur jau tās steidzās pretī, ozolu un bērzu birzīm apaugušas. Arī Vita, stāvēdama pie kajītes kāpnēm, priecājās par jauko braucienu. — Nu, vai tu nožēlo, ka brauci mums līdz? — jau kuro reizi viņa vaicāja savai māmiņai. Māmiņa pasmaidīja. Kā lai nožēlotu piedalīšanos tik labi iecerētā pulciņa sanāksmē, kurai pat nosaukums ir interesants- "Vairāk redzēt, vairāk uzzināt!". Un meita taču bija atnesusi glīti uzzīmētu ielūgumu visa pulciņa vārdā. Kā tad lai nebrauc. Baltais kuģis pieslīdēja pie piestātnes. Motorists komjaunietis Boļeslavs Chļebovičs Mārupes septiņgadīgās skolas 4. klases pionierus aicināja apskatīt savu valstību. Viņš izstāstīja, kā darbojas ātrgaitas motors, parādīja gaisa filtru, signalizācijas ierīces. Bet kapteinis Leons Ceksters atjāva Jānim pagriezt stūri. — Nē, tas ir ko vērts — vadīt tādu kuģi! — zēns jūsmoja. — Noteikti mācīšos par kapteini. — To var, — kapteinis pasmaidīja, — bet vai tev skolā divnieku nav? Jānis klusēja. — Nu, nu, kapteinim jābūt bez divniekiem. — padraudēja ar pirkstu Ceksters, — citādi kuģis var iebraukt nepareizā kursā. Un tad bērni atvadījās no viesmīlīgajiem kuģa saimniekiem .. , Četru kilometru garš ceļš veda tālāk cauri tumšzaļajam egļu mežam, gar kārklu ceriem apaugušo kanāla malu līdz Gaujas plašajiem ūdeņiem. — Apskatiet labi, kā Gauja savienojas ar Baltezeru, — teica skolotāja. — Ģeogrāfijas stundās, kad mācīsimies par ūdens ceļiem, tas viss noderēs. Pa mazu iemītu taciņu, kas vijās gar pašu krastmalu, pionieri devās tālāk meža dziļumā. Vajadzēja sameklēt labu ugunskura vietu, jo visiem ceļotājiem jau gribēiās pusdienot. Drīz bija uziets skaists, saules apspīdēts laukumiņš. Darbu sadalīja pa brigādēm. Pavāru brigāde iekūra uguni. Jau pēc īsa brītiņa katliņā vārījās līdzpaņemtās desiņas. Ūdens piegādātāju brigāde devās pēc ūdens tējai, bet sēņotājas atgriezās ar pilniem priekšautiem. Ai, cik labi pēc kopējām pūlēm garšoja pusdienas. Pavāru brigāde ierosināja arī līdzpaņemtās sviestmaizes likt uz kopējā galdauta. Taču Vilnis, nosēdies sāņus, jau bija sācis viens pats ieturēties. — Kāpēc tu tā? — pārmeta meitenes. — Kopā strādājām, kopā arī ēdīsim. — Redz, kāds individuālists — zobojās zēni, un Vilnis pārcēlās pie lietā sūnas izklātā galdauta. Kad bija paēsts, Agra tēvs parādīja pionieriem, kur aug meža avenāji un jāņogas, kādas izskatās kazenes. Viņš bija dārznieks un labi zināja pastāstīt arī par dažādiem krūmiem un meža puķēm. Dažādās spēlēs un atjautības sacensībās laiks pagāja nemanot. Zeltainā septembra saule jau bija nolaidusies virs mežu galotnēm, kad ceļotāji posās mājup. — Jauka diena, — sacīja vecāki. — Nākamajā pionieru sanāksmē atkal jūs ielūgsim, — apsolīja pionieri, — un centīsimies izdomāt kaut ko vēl interesantāku.

pēc pusdienām labi noder aveņu tēja.
Sevišķi par to priecājas pašas vārītājas Vita, Līvija un Dzintra.

cik skaisti izskatās Gaujas līči no kraujajiem krastiem!

un, kad jāsāk posties mājup, arī apmetnes vietu jāprot atstāt pilnīgā kārtībā.
Arnis un Aldis izdzēš ugunskuru.

Pa ūdeņiem ceļiem un taciņām
1957.10.03 Pionieris
E. AKMENE

🌅🌅🌅

SKOLA AICINA

Šodien Rīgas 2. bērnu nama mācību daļas vadītājai Pūpolai un audzinātājām Baltezera pionieru nometnē gluži citāds rīta cēliens nekā parasti. Viss gatavs, lai bērnu nama kolektīvs atvadītos no pionieru vasaras un sacītu: Uz redzēšanos nākamgad!

Laiks bērniem doties uz skolu.

Bērnu namā pirmā skolas diena jau sagaidīta. Sākot ar augustu, visās grupās audzinātāji organizēja audzēkņiem ziemu skolā mācītās vielas atkārtošanu un aizvadītajā nedēļā šo darbu jau beidza. Ka šāds pasākums svarīgs, atzīst visi. Augusta pirmajās dienās atkārtojot radās dažs labs pārsteigums. Audzinātāja Petrova nebija domājusi, ka viņas audzēkņi nākamie trešklasnieki aizmirsuši rakstīt krievu burtus. Ne vienam vien mazajam tie sajuka ar latviešu valodas rakstu zīmēm. Citās grupās audzēkņiem bija aizmirsušies latviešu valodas pareizrakstības likumi. Neveicās uzreiz izrēķināt ziemu it viegli risināto matemātikas uzdevumu. Dažu nedēļu ilgā sistemātiskā atkārtošana palīdzēja. Jaunajās mājās iejutusies arī jaunākā grupa, tie bērni, kuriem šogad skolas gaitas tikko sāka.

2. bērnu namam, kas komplektējas no 7 līdz 18 gadus veciem audzēkņiem, ir tradīcija ik gadu augusta vidū no 3. bērnu nama pārņemt visu septiņgadīgo bērnu grupu. Jau laikus 3. bērnu namā ar šiem bērniem, viņu biogrāfiju un rakstura īpatnībām iepazinās 2. bērnu nama audzinātājas Poikāne un Plēsuma. Tāpēc arī Daina, Kārlis un citi mazie, kad autobuss pieripoja pie Baltezera pionieru nometnes un viņi iegāja 2. bērnu namā, nemaz nejutās kā svešā vietā. Jaunās audzinātājas viņi jau pazina. Tā bija īsta svētku diena. Pēc izlaiduma akta «vecajās mājās» viņi šeit atbrauca kopā ar saviem audzinātājiem. Te viņus sagaidīja ar dāvanām dažādām rotaļlietām. Pērnējie pirmklasnieki, arī bijušie 3. bērnu nama audzēkņi, izvadāja jaunos audzēkņus pa bērnu nama teritoriju. Noteikumi te, jaunajās mājās, citādāki. Nu darbus vairs nepadara aukles. Te jau septiņus gadus vecais bērns skaitās liels un ir atbildīgs par savas gultas sakārtošanu, par galda uzklāšanu, savas istabas un mājas teritorijas uzpošanu. Pirmo reizi Jurim gulta un sega likās tik liela, ka gribot negribot bija jāšaubās, vai varēs to uzklāt, citam neizdevās glīti sakārtot uz šķīvjiem maizi, labi uzpost istabu. Audzinātājas nāca talkā, un nu mazie šīm grūtībām jau pāri. Patlaban viņi dūšīgi pošas pirmajai skolas dienai. Līdz ar skolas gaitu sākumu no bērnu nama tūristu pulciņa atvadās pulciņa šīs vasaras organizators kādreizējais 2. bērnu nama audzēknis Tālivaldis Pantalons. Viņš strādā uz dzelzceļa par mašīnista palīgu. Bērnu namu, kur viņš uzaudzis, jauneklis iemīļojis. Šovasar viņam tur aizritēja visi brīvie brīži. Atvaļinājuma laikā viņš vadīja tūristu pulciņa pārgājienu no Valmieras līdz Siguldai, organizēja braucienu laivā uz Baltezera salām īsi sakot, bija labs palīgs audzinātājiem un sirsnīgs draugs audzēkņiem. Arī viņš saka: Uz redzēšanos nākošajā vasarā. Rīgā sākt mācības aicināt aicina uzpostās, pašu audzēkņu rokām remontētās telpas, jaunie soli klasēs, meiteņu šūdinātie jaunie formas tērpi, baltie priekšauti. Ieejot uzpostajās Rīgas mājās, liekas, neviens nevar neteikt: Skola aicina. Uz redzēšanos, pionieru vasara! 

SKOLA AICINA
1958.08.29 Skolotāju Avīze
Mežnora, L.

🔥🔥🔥

Baltezerā

1958.08.01 Veselība

👣👣👣

PAKLAUSOT TELŠU PILSĒTIŅAS AICINĀJUMAM!

Vasara ... Saule, liekas, dažkārt nokāpj rotaļāties upes līcī. 

Ziedošās pļavas un bērzu birztalu zaļo samtu pārskrien viegla vēsma, bet kājas grimst siltajās smiltīs. Grūti vasarā nosēdēt kaut kur uz soliņa Rīgas dārzos vai arī Daugavmalā. Saule, vējš un svaigais gaiss sauc mūs ārā no pilsētas atpūsties mežu ielokā, Gaujmalas birztalās vai arī priecāties par Abavas senlejas skaistumu. Taču jauniešiem, kas katru dienu strādā dažādos galvaspilsētas rūpniecības uzņēmumos vai iestādēs, doties garākos izbraukumos iespējams tikai atvaļinājuma laikā. Bet kā un kur atpūsties darba dienu vakaros, brīvdienā? Līdz šim tas bija viens no sāpīgākajiem jautājumiem. Kā ir tagad? Nu jau otro gadu vairākos uzņēmumos iekārto telšu pilsētiņas. To karogs plīvo gan pie Dzirnezera, gan pie Baltezera un citās vietās Rīgas apkaimē vai Jūrmalas pilsētā. Ielūkosimies, kā atpūšas jaunieši Tramvaju un trolejbusu tresta telšu pilsētiņā pie Dzirnezera. Elektriskais vilciens aiznes mūs garām Vecāķiem, Carnikavai. Aiz vagona loga pazib Gaujas tilta margas un, vēl noskrējis dažus simts metrus, vilciens apstājas. Cauri priežu mežiņam vijas vietām ar sūnām apaugusi taciņa. Virvēs iekarināts tilts netālu no Dzirnupītes ietekas Gaujā, daži simti metri pa upmalas taku, un mūs jau aicina uzraksts «TTT vasaras nometne». Saulē vizmo teltis, laivas mierīgi šūpojas upes viļņos. — Vai pilsētiņas komandantu varētu sastapt? — jautājam kādam puisim, kas iegrimis tādā svarīgā darbā kā makšķeres sagatavošana. — Protams, — viņš pieceļas, un gaisu pāršķeļ sauciens: «Arni, ciemiņi!» Arnis Bangēvics izlien no lielākās telts, kurā, kā vēlāk noskaidrojām, novietota nometnes saimniecība, un pienāk pie mums. — Uz ilgu laiku? — viņš smaidīdams sarokojas un paņem biezo grāmatu, lai ierakstītu mūsu vārdus. Tā mēs kļūstam par telšu pilsētiņas iemītniekiem.

Kāda grupiņa spēlē volejbolu, bet daži jaunieši atlaidušies zālītē zem bērza un kaut ko lasa. Esot jāgatavojas eksāmeniem vakarskolā. Vakars paiet ātri. Pie ugunskura skan dziesmas un jautras valodas. Dziesmas skan arī no laivas uz laivu ezerā, bet pārupē griež grieze. Svētdiena ataust ar sauli un cīruļa dziesmu. Pieceļamies, nomazgājamies upes ūdenī un ... nu, zināt! Domājām, ka esam augšā pirmie, bet kur tev! Pa ceļu nāk vīrs pusmūža gados un viltīgi smaida. Viens, divi ... trīs lieli asari un raudas. Loms — nekas!

Jā, tramvaju un trolejbusu tresta telšu pilsētiņā katrs var atpūsties pēc vēlēšanās. Dažādas sporta nodarbības, tūristu sacensības, vizināšanās laivās, makšķerēšana, rotaļas — visu jau ne uzskaitīt. Labāk aizbrauciet paši un apskatiet! Nometnes vadība paredzējusi, ka šovasar te atpūtīsies ap 6000 jauniešu. Diezgan iespaidīgs skaitlis! Bet, ja sirds velk uz VEF-a vai Vagonu rūpnīcas telšu pilsētiņām, brauciet tur. Būsit gaidīti arī Rīgas celtniecības tresta nometnē pie Baltezera, A. Popova radiorūpnīcas, fabrikas «Dzintars» un citu uzņēmumu atpūtas nometnēs. Telšu pilsētiņas aicina. 

PAKLAUSOT TELŠU PILSĒTIŅAS AICINĀJUMAM!
1960.07.01 Liesma
M. ZĪTARS

👣👣👣

— Vasarā gribam labi atpūsties un krietni pastrādāt: — šādu velēšanos pavasarī izteica Rīgas 1. bērnu nama 6. klases audzēkņi. Viņu sapņi piepildījušies: nometne «Draudzība» atrodas skaistā vietā Baltezera krastā. Netrūkst arī saules. Bet darbs labi sokas kolhozā «Ādaži»,

Arī pie mums šovasar kuplos kūziks
1964.06.19 Pionieris

👦👧👨👩

SAULĒ UN VĒJOS 

Z. JAUNZEMES teksts. 

VIENA DIENA TURBOMEHĀNISKĀS RŪPNĪCAS TELŠU PILSĒTIŅĀ 

Mazajam Vilnim šī drēbes mājiņa likās ļoti šaubīga. Tāpat parotaļāties vēl var, bet gulēt tajā pa nakti viņš nebija ar mieru. — Gribu mājās, savā gultiņā. — Vilnis noteikti pieprasīja. Tad māmiņa sacīja: — Mājās neviena nav, bet te no rīta dzirdēsi, kā putniņi dzied. Vilnis sāka ausīties. — Ko putniņi dziedās? Vai viņi dziedās arī dziesmiņu «Lai vienmēr būtu saule»! Māmiņa nez kāpēc pasmējās, tā kā Vilnis jau sāka domāt par apvainošanos. — Jā, manu puisīt, putniņi dziedās: čiv, čiv. Un tas viņu valodā nozīmi — «Lai vienmēr būtu saule...». Agrā rīta stundā, kad viņš vēl nav modies, Senču sils ir tik rāms, it kā aizturētu elpu ieklausītos pats savu iemītnieku balsīs. Neredzami spārnaiņi vītero un čivina, kaut kur paķiķina dzenis un trauksmīgi iekliedzas kaija. Telšu pilsētiņa zem kuplajiem priežu cekuliem vēl snauž rīta nomiedzī. Makšķernieki, kas ceļas līdz ar gaismiņu, jau sen ir prom uz ūdeņiem, bet citiem svētdienas rītā nekur nav jāsteidzas.

Nometnes saimniece Grasmaņu tante, kas piecēlusies agrāk, kā jau rūpīgai saimniecei pienākas, ar vērīgu skatienu pārlūko savu valstību un tad ņem rokā slotu. Ak, šie jaunie, vajadzētu tik pašus sliet kājās un likt pie slaucīšanas, ja nezina papīrus vietā nomest, bet apdomājusies, viņa labsirdīgi atmet ar roku — lai paguļas, jaunie taču aizgāja pie miera tikai tad, kad jūlija nakts blāzma, iegriezusies rīta pusē, nemanot sāka plesties lielāka un gaišāka. Visu nakti ezermalā liesmoja ugunskurs, un līdz nometnei atlidoja dziesmas, saplūzdamas ar priežu šalkoņu un saldi iemidzinādamas pat dažu īgņu, ko parasti viss uzbudina un traucina, to nu gan Grasmaņu tante var apliecināt, ka sliktam garastāvoklim telšu pilsētiņā ieeja aizliegta. Te visi kļūst jaunāki un bezbēdīgāki, pat Vasilijs Grigorjevičs, solīds cilvēks, rūpnīcas partorgs, līdz ar jaunajiem sit bumbu un skraida apkārt sporta biksītēs. Šeit, ezermalas pilsētiņā, ātri vien tuvbrālības noslēdz cilvēki, kas gadiem ilgi strādājuši vienā rūpnīcā un tomēr īsti nav pazinuši viens otru. ...Visās teltīs vēl klusums, tikai vienā Grasmaņu tante pamana kūņojamies kādu mazu cilvēciņu. Durvju spraugā parādās gaiša, izspūrusi galva. — Labrīt, Vilnīti. Vai tu jau kājāsl Mazais nometnes iemītnieks raugās apkārt kā brīnuma gaidās. — Vai putniņi jau dzied? Grasmaņu tante nekā nezina par Vilnīša vakarējo sarunu ar māmiņu. Bērna jautājums liek viņai pašai citām acīm ielūkoties rīta dūmakas piestrāvotajā vidē. leklausīties putnu balsīs. Patiesi, rīts taču ir brīnišķīgs. Nē, šo skaistumu nevar ļaut nogulēt. Un tūlīt pār nometni atskan komanda: — Celieties! Saule jau brokastlaikā! 

— Labrīt! Kāds šodien laiks! 

Šī lielā «vanna» ir ļoti patīkama, miegs uzreiz kā ar roku atņemts.

Guntis Fomrāts ir kājās itin agri. "Svētdiennieki" var gulēt, bet Guntim nav laika šļaukāties. Viņš ir telšu pilsētiņas pastāvīgais iemītnieks, dzīvo te jau trešo nedēļu un iejuties visās saimniecības gaitās, kādas vien pa spēkam šīm "vīra" roķelēm. Pietiek Guntim padzirdēt, ka Grasmaņu tante saka: «Nav vairs neviena žagariņa, ko tēju uzvārīt, kad Guntis jau pazūd mežā un pēc brīža atgriežas ar sausiem zariem vai čiekuriem

Arī Ļuda un Vitja dzīvo telšu nometnē turpat mēnesi. Viņi iedeguši un norūdījušies, un Vitjam pat raksturs esot uzlabojies: viņš nemaz vairs neiebilst, kad no rīta jāiet mazgāties. «Tas tāpēc, ka mēs mazgājamies ezerā, — Ļuda min «pāraugšanas» iemeslu. Viņu tētis — Vasilijs Levins — ir remontu ceha meistars, bet māmiņa — inženiere konstruktore. Nesan bērni padzirdēja viņus runājam, ka atvaļinājums drīz beigsies un būs jāatgriežas Rīgā. — Negribam uz Rīgu! — Ļuda un Vitja vienā balsī iesaucās. — Te ir daudz labāk.

Makšķernieki pārrodas no ezera.
Nelūkojiet lomu — ne jau tas vienmēr ir svarīgākais …

Viņiem ir vislabāk un visjautrāk

Makšķernieka gaitas sākt nekad nav par vēlu. Varam droši galvot, ka šis «svētdienas makšķernieks» drīz vien iegūs īsto rūdījumu un papildinās saistošos stāstus pie nometnes ugunskura …

Taisnības labad jāteic, ka šis kadrs mūsu reportāžā «ieklīdis» no turbomehāniķu sābriem — Rīgas un Juglas manufaktūras ļaudīm. Baltezers šovasar ir ļoti apdzīvots — tā krastos ierīkojušās astoņas telšu pilsētiņas. Tā Rīgas strādniekiem beidzot radusies iespēja izmantot šo veselības «akumulatoru» — piepilsētas mežu un ezeru skaistumu.

— Paklau, vai tu nevari mums aizdot rupjmaizi! Paņēmu līdz puskukulīti kā jau cilvēkiem, bet te, mežā, visi ēd kā vilki. — Ko nu par aizdošanu! Ja būtu, tad iedotu, bet mūsējie rupjmaizi jau vakar apēda. Mājās vienmēr sakalst, bet te pēdējo garoziņu notiesā ... — Nu ko, ja nav maizes, ēdīsim melleņu ķīseli. Ogu mežā kā bruģis. Ejam tik lasīt! 

Ūdens, mežs un saule — kas tad vēl vajadzīgs svētdienas atpūtai? 

SAULĒ UN VĒJOS

1963.08.05 Zvaigzne Z. JAUNZEMES teksts

=