ceturtdiena, 2020. gada 17. septembris

Velta Poriete #


JUBILEJA 3 x 25 ĀDAŽOS 
Skolu dzīve
Ā. Platais 
* Darba Balss / 08.01.1970
🌸🌸🌸


V. Poriete,  Ādažu astoņgadīgās skolas skolotāja 
Viņi bija iniciatori
1960.04.27 Darba Balss (Rīgas rajons)

🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷


L. Pavasara
Velta Poriete G. Līvena foto
* Darba Balss / 01.09.1968





sestdiena, 2020. gada 12. septembris

Jānis Sirlaks #


Picērijas atklāšanas pasākumā dejo Ināra Donika un Jānis Sirlaks


Picērijas atklāšanas pasākumu kuplina dejotāji - Ināra Donika un Jānis Sirlaks, kā arī  kultūras nama mūziķi un sieviešu vokālais ansamblis






«KO ES SPĒJU CELT...»
1983.12.16 Padomju Jaunatne
MĀRIS KLIŠĀNS, LVU žurnālistikas speciālitātes students

🍀🍀🍀

Šodien mūsu pastā 

Labdien, redakcija! Jau otro vasaru mēs strādājam kolhoza «Ādaži» apzaļumošanas grupā. Mūsu brigāde nav liela, tajā strādā tikai piecpadsmit cilvēku, bet kolektīvs ir draudzīgs un izpalīdzīgs. Mēs esam šajā brigādē pašas jaunākās. Mūsu vecākie biedri ir ļoti labi padoma devēji. It sevišķi Ilga Leikmane, Jānis Sirlaks un Dzintars Neimanis. Mēs esam pateicīgas, ka viņi mūs pieņēma savā brigādē. Darām visādus darbus, bet vislabāk mums patīk krūmu «apcirpšana» un zālāju kopšana. Ādažu apkārtne ir ļoti jauka. Taču sevišķi skaists ir kolhoza centrs — daudz tajā augļu koku, puķu, netrūkst interesantu skulpturālu veidojumu. Tā kā šī ir mūsu pēdējā vasara «Ādažos», gribam no sirds pateikties kolhoza vadībai un darbabiedriem, novēlēt labu veselību, panākumus darbā! Un vēl — būt allaž tikpat jautriem un humora pilniem kā līdz šim! 

Rīgas 66. vidusskolas 8 a klases skolnieces 
Aija Ancone un Ingrīda Perlovska

🍀 🍀 🍀



Tā šodien izskatās prestižā rajonā Baltezerā.



Kaspars Ozols

Uz dārzniekiem nešauj
1994.06.10 Diena
Kaspars Ozols



ceturtdiena, 2020. gada 10. septembris

Cilvēks pie ūdeņiem ( Baltezers, Garezers ) #









* Nedēļa / 21.08.1925
* Nedēļa / 21.08.1925


DRAUDZĪBAS BĒRZI
 
Labo darbu stafetes laikā pionieri iestādīs daudzus jo daudzus dārzus, alejas, birztalas. Un koki būs divtik zaļoksni, divtik skaisti, ja tos stādīs draugu pulkā. Lūk, Baltezera krastā jau tagad sākusi šalkot draudzības birzs: desmit dažādu tautību bērni, kas te bija pulcējušies forumā, katrs iedēstīja savu bērziņu. Tie tagad zaļos draudzības vārdā! 


DRAUDZĪBAS BĒRZI
1964.08.25 Pionieris
🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳🌳

Gatavi izbraukt uz nometni

Baltezera krastos patīkami smaržo priežu un egļu skujas. Koku vidū paceļas ēku puduri, uz kuriem no lielceļa ved rūpīgi izveidota aleja. Otrpus mājām mežs pašķīries un redzams ezera zilais ieloks. Drīz te atskanēs taures skaņas, meža klusumu pāršķels pionieru bungu rībieni. Karogam plandot, priecīgi pa aleju ienāks 2. bērnu nama audzēkņi. Te viņi pavadīs vasaru. Viņi visi ar prieku atceras šeit pavadītās pagājušā gada brīvdienas. — Man palika atmiņā ekskursija uz Dzirnezeru — ieminas Maiga Bose. — Cik labi dzīvot teltīs ezermalā, vākt gliemežnīcas, augu un iežu kolekcijas. Zigmundam Gilam un Alfrēdam Piģim iepatikusies pārgājieni un spēles. — Reiz mēs noķērām ezi, — atmiņu pavedienu tālāk risina Alfrēds. Interesanta un veselīga bija vasaras atpūta: 2. bērnu nama audzēkņi no tās atgriezās ar daudzām vērtīgām iecerēm. — Baltezerā es redzēju buru laivas. Vai nevarētu mūsu darbnīcā . . . izgatavot tādu laivu, kaut arī mazāku — savu vēlēšanos vecākajam pionieru vadītājam atklāja Staņislavs Cižiks. Šī saruna ierosināja bērnu namā radīt jaunu — buru jachtu modelistu pulciņu. Visu ziemu šā pulciņa dalībnieki čakli strādāja. Izgatavoti jau 10 jachtu modeļi. Staņislava izbūvētā jachta ir pati lielākā un pilnīgākā. Tās korpuss izveidots no daudzām līstītēm. Nesen Staņislavs kopā ar pionieriem Ramlausu un Pantelonu Māras dīķi izmēģināja savas jachtas. — Te nav laba vēja. Baltezerā ies kā nākas — bija zēnu vienprātīgs spriedums, Šā pulciņa dalībnieki tagad dedzīgi pārspriež jaunu nodomu — izgatavot nometnē īstu jachtu. Ar jachtu būvētājiem sacenšas lidmodelisti. Šoreiz izgatavotie planieri ir pilnīgāki nekā tie, ar kuriem viņi pagājušajā gadā ieradās nometnē. Alfrēda Piga planieris ir 1 m garš, viegls, ar labi izveidotiem spārniem un stūri. Būvētājs paredz, ka tas lieliski lidos. Par to viņš taču sapņojis visu ziemu, it sevišķi dzīvas ziemā bija tūristu pulciņa sanāksmes.
Šeit bērni mācījās orientēties dabā, uzņemt apvidus plānu, izlikt ceļa zīmes un signalizēt pēc Morzes ābeces. Tūristi gaida dienu, kad viņi no nometnes varēs doties pārgājienā gar Gaujas krastiem uz Siguldu vai arī uz Saulkrastiem un Carnikavu. Jau sagatavota uzkabe, iegādāti piezīmju bloki un planšetes, pēc kartes noteikti maršruti. Pārgājiens var notikt kaut šodien! — Bet mēs domājam par sporta sacīkstēm nometnē. — nopietni saka Arturs Donis. Tiešām, sporta dzīvē valda liela rosība: trenējas skrējēji, trenējas volejbolisti. Savu māku papildina arī tāllēkšanas un augstlēkšanas entuziasti. Bet jo sevišķi cītīgi gatavojas futbolisti. Pērn, satiekoties ar 6. bērnu nama futbolistiem, viņi zaudēja. Šogad jāuzvar mums — nosprieduši 2 bērnu nama komandas dalībnieki un tagad treniņos kaldina panākumus. Pionieri sagatavojušies arī kolekciju vākšanai. Zēni darbnīcā pagatavojuši kastītes iežu un citu lielāku priekšmetu ievietošanai. Sagādātas arī herbāriju mapes, trauki ar spirtu. Augu kolekciju vācēji iepazinušies ar herbāriju iekārtošanu.
Tas noderēs novadpētniecības pasākumu realizēšanai. Un šie pasākumi nav vis kaut kādi mazie! 1. pionieru pulciņš izpētīs Mazo Baltezeru. Vajadzēs iepazīt ne tikai krastu kontūras, bet arī ieskatīties ezera ūdeņos. Ir taču jāzina, kādas zivis tur dzīvo, no kā tās pārtiek, kāda ir ūdens augu valsts. Visa šā darba rezultātā izveidos Mazā Baltezera maketu.
Arī tas nebūs vis vienkāršs, no augšas skatāms ezera attēls, bet gan kastes veidā un ar stikla sienām, caur kurām varēs redzēt ezera zemūdens dzīvi, kā arī ezera dibena veidojumu. Lielo Baltezeru tādā pašā veidā izpētīs 3. pionieru pulciņš.
Interesantu tematu sev izvēlējušies 4. pulciņa pionieri. Viņi nolēmuši iepazīties ar Baltezera Ūdensstaciju un Rīgas ūdensapgādes sistēmas darbību. Bērni izpētījuši Rīgas ūdenstorņus. 5. pulciņa pionieri uzrakstīs Ādažu ciema Staļina vārdā nosauktā kolchoza vēsturi. Baltezera nometnes maketu uzņēmies izgatavot 3 pionieru pulciņš. Bērnu nama audzēkņi paši rūpējas par savas nometnes saimniecību. Zēni izgatavojuši drēbju pakaramos, logu aizkaru līstes, atkritumu kastes. Meitenes šuj baltās blūzes. Izrotā galdautiņus ar skaistiem izšuvumiem. Radioamatieru pulciņa dalībnieki Harijs Zaļais. Arnolds Pelcis un Eduards Vasiļjevs izlabojuši skaļruņus, jo pulciņš apņēmies radioficēt Baltezera nometni. Sportisti nometnes laikā ierīkos mazā tenisa laukumu, nostiprinās peldētavas aizžogojumu. Visi bērni palīdzēs kolchozam «Uzvara» saimniecības darbos. Tādi ir vasaras nodomi, tie padarīs brīvlaiku interesantu un reizē lietderīgu. 

Gatavi izbraukt uz nometni
1952.06.18 Padomju Jaunatne
B. Rūdnis

* Nedēļa / 21.08.1925

* Nedēļa / 21.08.1925

* Nedēļa / 21.08.1925



* Ugunskurs / 01.08.1926

* Ugunskurs / 01.08.1926

* Ugunskurs / 01.09.1926



🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌🌌

Pārdzīvojumi pie Baltezera. 



* Ugunskurs / 01.02.1927

💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢💢

TE AKTĪVS 

Veselu mēnesi Baltezera krastā mācījās un atpūtās 130 pionieri - aktīvisti no daudziem mūsu republikas rajoniem un pilsētām. Pieredzes bagāti pionieru vadītāji stāstīja par vienības padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu pienākumiem. Speciālistu vadībā pionieri apguva jaunas dejas un rotaļas, masu dziesmas un spēles, veica interesantus pārgājienus. Netika aizmirsta arī atpūta. Nometnes dalībnieki devās ekskursijās uz Zooloģisko dārzu, Mākslas muzeju, apskatīja Rīgas senās celtnes, dedzīgi aplaudēja ASK un Ungārijas basketbolistiem. Kādā saulainā dienā pionieri brauca ar kuģi pa Baltezeru. Interesanta bija tikšanās ar tankistiem. Ar lielu prieku nometnes dalībnieki sagaidīja viesos Mākslas darbinieku nama bērnu leļļu teātra grupu, kura uzveda ludziņu «Kaķis un zaķis». Daudz jauna un interesanta pionieri aktīvisti aizvedīs savām vienībām.


TE AKTĪVS
1959.07.01 Pionieris
💥💥💥💥💥💥💥💥💥💥💥💥



* Stāsti un Romāni / 25.05.1940


pie Garezera

pie Garezera







* Nedēļa / 21.08.1925


* Nedēļa / 21.08.1925

* Nedēļa / 21.08.1925

* Nedēļa / 07.08.1925

Ugunskurs / 01.03.1926







Nometnes lielo peldplostu iestumj ezerā 


Jauno kristiešu nometnes teltis mežā

Baltezera krastā volejbola spēles moments kristīgo jauniešu nometnē 


kursu nometnes žurnāla redakcija saņem jaunākās radio ziņas 

Jaunatne Baltezera krastos
1927.07.07 Jaunākās Ziņas

🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞🌞

SAULĒ UN VĒJOS 
Z. JAUNZEMES teksts. 

VIENA DIENA TURBOMEHĀNISKĀS RŪPNĪCAS TELŠU PILSĒTIŅĀ 

Mazajam Vilnim šī drēbes mājiņa likās ļoti šaubīga. Tāpat parotaļāties vēl var, bet gulēt tajā pa nakti viņš nebija ar mieru. — Gribu mājās, savā gultiņā. — Vilnis noteikti pieprasīja. Tad māmiņa sacīja: — Mājās neviena nav, bet te no rīta dzirdēsi, kā putniņi dzied. Vilnis sāka ausīties. — Ko putniņi dziedās? Vai viņi dziedās arī dziesmiņu «Lai vienmēr būtu saule»! Māmiņa nez kāpēc pasmējās, tā kā Vilnis jau sāka domāt par apvainošanos. — Jā, manu puisīt, putniņi dziedās: čiv, čiv. Un tas viņu valodā nozīmi — «Lai vienmēr būtu saule...». Agrā rīta stundā, kad viņš vēl nav modies, Senču sils ir tik rāms, it kā aizturētu elpu ieklausītos pats savu iemītnieku balsīs. Neredzami spārnaiņi vītero un čivina, kaut kur paķiķina dzenis un trauksmīgi iekliedzas kaija. Telšu pilsētiņa zem kuplajiem priežu cekuliem vēl snauž rīta nomiedzī. Makšķernieki, kas ceļas līdz ar gaismiņu, jau sen ir prom uz ūdeņiem, bet citiem svētdienas rītā nekur nav jāsteidzas.

Nometnes saimniece Grasmaņu tante, kas piecēlusies agrāk, kā jau rūpīgai saimniecei pienākas, ar vērīgu skatienu pārlūko savu valstību un tad ņem rokā slotu. Ak, šie jaunie, vajadzētu tik pašus sliet kājās un likt pie slaucīšanas, ja nezina papīrus vietā nomest, bet apdomājusies, viņa labsirdīgi atmet ar roku — lai paguļas, jaunie taču aizgāja pie miera tikai tad, kad jūlija nakts blāzma, iegriezusies rīta pusē, nemanot sāka plesties lielāka un gaišāka. Visu nakti ezermalā liesmoja ugunskurs, un līdz nometnei atlidoja dziesmas, saplūzdamas ar priežu šalkoņu un saldi iemidzinādamas pat dažu īgņu, ko parasti viss uzbudina un traucina, to nu gan Grasmaņu tante var apliecināt, ka sliktam garastāvoklim telšu pilsētiņā ieeja aizliegta. Te visi kļūst jaunāki un bezbēdīgāki, pat Vasilijs Grigorjevičs, solīds cilvēks, rūpnīcas partorgs, līdz ar jaunajiem sit bumbu un skraida apkārt sporta biksītēs. Šeit, ezermalas pilsētiņā, ātri vien tuvbrālības noslēdz cilvēki, kas gadiem ilgi strādājuši vienā rūpnīcā un tomēr īsti nav pazinuši viens otru. ...Visās teltīs vēl klusums, tikai vienā Grasmaņu tante pamana kūņojamies kādu mazu cilvēciņu. Durvju spraugā parādās gaiša, izspūrusi galva. — Labrīt, Vilnīti. Vai tu jau kājāsl Mazais nometnes iemītnieks raugās apkārt kā brīnuma gaidās. — Vai putniņi jau dzied? Grasmaņu tante nekā nezina par Vilnīša vakarējo sarunu ar māmiņu. Bērna jautājums liek viņai pašai citām acīm ielūkoties rīta dūmakas piestrāvotajā vidē. leklausīties putnu balsīs. Patiesi, rīts taču ir brīnišķīgs. Nē, šo skaistumu nevar ļaut nogulēt. Un tūlīt pār nometni atskan komanda: — Celieties! Saule jau brokastlaikā! 

— Labrīt! Kāds šodien laiks

Šī lielā «vanna» ir ļoti patīkama, miegs uzreiz kā ar roku atņemts.



Guntis Fomrāts ir kājās itin agri. "Svētdiennieki" var gulēt, bet Guntim nav laika šļaukāties. Viņš ir telšu pilsētiņas pastāvīgais iemītnieks, dzīvo te jau trešo nedēļu un iejuties visās saimniecības gaitās, kādas vien pa spēkam šīm "vīra" roķelēm. Pietiek Guntim padzirdēt, ka Grasmaņu tante saka: «Nav vairs neviena žagariņa, ko tēju uzvārīt, kad Guntis jau pazūd mežā un pēc brīža atgriežas ar sausiem zariem vai čiekuriem


Arī Ļuda un Vitja dzīvo telšu nometnē turpat mēnesi. Viņi iedeguši un norūdījušies, un Vitjam pat raksturs esot uzlabojies: viņš nemaz vairs neiebilst, kad no rīta jāiet mazgāties. «Tas tāpēc, ka mēs mazgājamies ezerā, — Ļuda min «pāraugšanas» iemeslu. Viņu tētis — Vasilijs Levins — ir remontu ceha meistars, bet māmiņa — inženiere konstruktore. Nesan bērni padzirdēja viņus runājam, ka atvaļinājums drīz beigsies un būs jāatgriežas Rīgā. — Negribam uz Rīgu! — Ļuda un Vitja vienā balsī iesaucās. — Te ir daudz labāk. 

Makšķernieki pārrodas no ezera.
Nelūkojiet lomu — ne jau tas vienmēr ir svarīgākais …


Viņiem ir vislabāk un visjautrāk

Makšķernieka gaitas sākt nekad nav par vēlu. Varam droši galvot, ka šis «svētdienas makšķernieks» drīz vien iegūs īsto rūdījumu un papildinās saistošos stāstus pie nometnes ugunskura …


Taisnības labad jāteic, ka šis kadrs mūsu reportāžā «ieklīdis» no turbomehāniķu sābriem — Rīgas un Juglas manufaktūras ļaudīm. Baltezers šovasar ir ļoti apdzīvots — tā krastos ierīkojušās astoņas telšu pilsētiņas. Tā Rīgas strādniekiem beidzot radusies iespēja izmantot šo veselības «akumulatoru» — piepilsētas mežu un ezeru skaistumu.

— Paklau, vai tu nevari mums aizdot rupjmaizi! Paņēmu līdz puskukulīti kā jau cilvēkiem, bet te, mežā, visi ēd kā vilki. — Ko nu par aizdošanu! Ja būtu, tad iedotu, bet mūsējie rupjmaizi jau vakar apēda. Mājās vienmēr sakalst, bet te pēdējo garoziņu notiesā ... — Nu ko, ja nav maizes, ēdīsim melleņu ķīseli. Ogu mežā kā bruģis. Ejam tik lasīt! 

Ūdens, mežs un saule — kas tad vēl vajadzīgs svētdienas atpūtai? 

SAULĒ UN VĒJOS
1963.08.05 Zvaigzne
Z. JAUNZEMES teksts