otrdiena, 2018. gada 29. maijs

Sporta dzīve - I #
















Kolhoza «Ādaži» ģimeņu spartakiāde 

«Ādažu» jaunajā sporta kompleksā notika kolhoza ģimeņu spartakiāde. Sacensībās piedalījās 32 ģimenes, kurās ir 4 līdz 11 gadus veci bērni. 

«Apļu tango» Jansonu ģimenes izpildījumā.

Vai spēšu? 

«Slaloma» trasē. 

Pasaka par rāceni sacensību uzvarētāju Šūmaņu ģimenes interpretācijā. 

Kolhoza «Ādaži» ģimeņu spartakiāde
1986.04.22 Padomju Jaunatne

-------------------------



==============
Sestdien Vilku gravā 

Šogad jau otro vasaru pēc kārtas kolhoza «Ādaži» puiši un meitenes pulcējas kopā komjauniešu un jauniešu salidojumā. Pretim kolhoza valdes ēkai nostājušās kolhoza deviņu dažādu uzņēmumu un lauksaimniecības iecirkņu jauniešu komandas un ādažnieku draugi no Ļeņingradas valsts putnkopības rūpnīcas «Boļševiks». Skan «Ādažu» kolhoza himna un gaisā uzplīvo salidojuma karogs, kuru pacel pērnā gada salidojuma uzvarētāju Briljantu lielfermas un Pērles putnkopības kompleksa komandu pārstāvji. Komandieru ziņojumus pieņem kolhoza komjaunatnes organizācijas sekretāre Nadežda Ivanova. 
Kopā ar jauniešiem ir kolhoza kara veterānu padomes locekļi.
Jauniešus sveic kolhoza priekšsēdētāja vietnieks Agris Everss un partijas sekretāra vietniece Anita Treigute Par tradīciju kļuvis, ka visos pasākumos piedalās arī kolhoza kara veterānu padomes locekļi. Arī šodien kopā ar jauniešiem stāv vīri svinīgos tumšos uzvalkos, pie kuriem mirdz ordeņi. Padomes priekšsēdētājs Nikolajs Antoņenko ar sava kolhoza jauno paaudzi runā par mieru. Tad zaļajā zālienā uzskrien paši mazākie ādažnieki — deju kolektīvs «Mazulītis». Vēlāk komjaunatnes sekretāre Nadežda Ivanova atzīstas, ka visu nedēļu rīkotāji uztraukušies, vai tik sestdien būs labs laiks. Viņu raizes par laiku, rūpes par pasākumu gaitu, par transportu, pūles, lai sapulcinātu kopā visu 400 cilvēku plašo komjaunatnes organizāciju, atalgojās. Ar dejotāju baltajām blūzītēm un īpaši izgatavotajiem vimpeļiem, ar klusuma brīdi Vidrižu Brāļu kapos salidojumā ienāca svinīgums. Tas gandarīja ne vien tos jauniešus, kas strādāja un sagatavoja šos svētkus, bet arī visus dalībniekus. Lietus neizjauca pat jauniešu darbu Pabažu iecirkņa siena pļavā un makšķernieku konkursu. 
Beidzot visi sapulcējās salidojuma nometnes vietā — Vilku gravā pie Pēterupītes, lai gatavotos vakara cēlienam. Programmā — tūrisma elementu stafete, sacensības krosā, vakariņu un vislabāk noformētās komandas nometnes konkurss.
Par atsevišķu programmas daļu var uzskatīt arī pēkšņo lietus gāzi, kas uz mirkli pārtrauc tūrisma stafetes gaitu. Taču jaunieši nav tik viegli samulsināmi, un pēc brīža atkal sāk rībēt soļi pāri Pēterupītes tiltiņam, acīgāko puišu un meiteņu šāvieni balonu šaušanas stendā. Visskaļāko sajūsmu izraisa šķēršļu joslas pārvarēšana. Lietus beidzot ir aprimis, atmirdz vakara saule. Daudzi, atbrīvojušies no dubļainajiem zābakiem, basām kājām skrien 
Komandas atklāšanas parādei gatavas.
pa pielijušo zāli. Bariņš jauniešu, aizmirsuši, ka jādodas uz tallēkšanas sacensībām, joprojām drūzmējas pļaviņā pie granātas mešanas sektora un aizrautīgi vingrinās tāllēkšanā no vietas. Stāv ļeņingradiešu puiši, kuri tik smagi pārdzīvoja neveiksmi krosā, stāv paši sīvākie konkurenti — «Briljantu» un «Pērles» jaunieši. Šajā mirklī visi aizmirsuši, ka cīnās katrs par savu komandu. Tagad viņi ir visi kopā, uzmundrina lēcējus un nebēdnīgi smej. Virves vilkšanu pavada pārdzīvojumi un tā dīvainā konkurence, kas satuvina, nevis šķir. Ļeņingradieši, kas divas reizes pēc kārtas viegli kā spalviņas pārvilkti pretinieka pusē, sakrīt zālītē un līdz asarām smejas par savu vājumu. Tiesneši ir aizsmakuši un nespēj vairs strīdēties ar padomdevējiem no malas. Pie ugunskuriem talantīgi kulināri gatavojas garšīgākās zivju zupas konkursam. Zivju zupa ar dillēm, zivju zupa ar pipariem (pēc kuras nogaršošanas žūrijas locekļiem labu laiciņu mute paliek vaļā), zivju zupa ar sviestu. 
Tās ir tikai dažas no īsto makšķernieku receptēm, par kurām katrs pārliecināts, ka tā ir vienīgā pareizā. Pāri Vilku gravai paceļas dūmu strūkliņas, krājas migla un atskan pirmās aicinošās deju mūzikas skaņas. Taču salidojuma dalībnieki vēl nesteidzīgi klīst gar savām interesanti noformētajām teltīm, beidzot izbaudīdami vakara mieru un dienas notikumu radīto nogurumu. Tagad laiks padomāt, ko devusi šī diena un ko tā nozīmē kolhoza jauniešu dzīvē. Tādas ir dažas šajā vakarā izskanējušās domas: — Lielisks pasākums, kas saliedē kolektīvu. — Vajadzētu rīkot biežāk šādas tikšanās. Šeit mēs sanākam visi kopā, redzam cits citu. Ikdienā tas tik bieži negadās. — Tā ir vislabākā atpūta. Padomājiet, šovakar mēs esam pārguruši, bet kā mēs rītdien strādāsim! (Un darba sparu apliecina augšup pavērsts īkšķis.) — Ļoti laba, raita salidojuma organizācija, nekādas aizķeršanās. Ļeņingradieši: — Vakar iepazināmies ar kolhozu "Ādaži", ar Rīgu, bet šodien iepazinām daudz vairāk — cilvēkus sev apkārt, ieguvām draugus. Tas ir pats galvenais. — Labi, ka dienā mēs strādājām, ja tikai atpūstos, ne būtu tik interesanti, tik pilnvērtīgi. Nākamajā dienā Vilku gravā nolaidīs salidojuma karogu, apbalvos uzvarētājus. Ļeņingradieši dosies mājup. Kolhoza jaunieši izklīdīs pa darba vietām. Taču šovakar prātā aizķērusies doma, iespējams, ka pati svarīgākā no visām šeit dzirdētajām — par vajadzību un prieku būt visiem kopā, būt vienotiem. 
Sestdien Vilku gravā
1983.07.09 Padomju Jaunatne
ANTRA PŪRIŅA, LVU žurnālistikas nodaļas studente
=======================










* Darba Balss / 11.06.1985

* Darba Balss / 11.06.1985

* Darba Balss / 11.06.1985








* Stadions / 08.06.1933

Rīts / 28.06.1937

Rīts / 28.06.1937




 ==== ŪDENSPOLO ====







* * *










12.09.2016

 








ceturtdiena, 2018. gada 17. maijs

Pie jūras kāpās #

Mangaļu pagasts / Vecāķi / 1928.g.


Vecāķi kopš 17.gadsimta pazīstami kā zvejniekciems — zvejnieki dzīvoja pie Vecdaugavas, kur senā Daugavas gultne bija izveidojusi apbrīnojami mierīgu ostu pašā jūras krastā. Oficiāli Vecāķi kā atsevišķa teritoriāla vienība pastāvēja līdz pat 1949. gadam, kad tika iekļauti Rīgas teritorijā. Vecāķi robežojas ar Trīsciema, Vecdaugavas un Mangaļsalas apkaimēm, kā arī ar Carnikavas novadu