Pūtēju orķestris <>

==

Muzejs <>

Ādažnieki veido
 vēstures un mākslas galeriju 

14. novembris, 2014

Ādažos sākta vēstures un mākslas galerijas izveide. Vairums ekspozīciju gan tajā veidos nevis priekšmeti, bet cilvēku atmiņas, kas pie galerijas apmeklētājiem nonāks kā audiovizuālas ekspozīcijas.

20. gadsimta sākumā Ādažu pagasts bija daudz lielāks un aptvēra gan Carnikavu un Garkalni, gan daļēji Ropažus un Jaunciemu, un pat Brīvdabas muzejs atradās Ādažu pagastā. Kā apdzīvota vieta Ādaži gan bijusi daudz, daudz senāk „Ir viens ļoti vecs dokuments no 1211. gada, kad Valters fon Pletenbergs ceļ tiltu Ādažos, bet tie Ādaži toreiz bija Bukultu muiža,” saka Ādažu vēstures un mākslas galerijas idejas autore un vēsturniece Elita Pētersone.

Līdz šim Ādažu vēsture nav bijusi apkopota vienuviet, bet tagad kultūras centrā tiek sperti pirmie soļi, lai izveidotu vēstures un mākslas galeriju, kurā vairums ekspozīciju būs audiovizuālā formātā. „Šeit varētu būt apvienotas gan modernās tehnoloģijas - gaismas, skaņas, dažādi efekti,” uzsver Pētersone.

Fotogrāfijas, kas parādās uz griestiem, uz grīdas. Un tas kaut kā mēģinās rosināt izprast, kas šeit ir noticis un mēģināt izprast to savu sūtību un lepoties ar šo vietu.

Pagaidām vērtīgākais topošā muzeja eksponāts ir 19. gadsimta klavieres no Alderu muižas kroga, un, protams, cilvēku atmiņas. Ritas kundze atceras, kā šodien tik populārā integrācija tika īstenota Ādažu kolhozā. „Pēkšņi tāda ziņa parādījās, ka visiem tiem krieviem, kuri prot latviešu valodu un kuri var nolikt eksāmenu latviešu valodā, pie algas būs 20 rubļu piemaksa, un tas eksāmens patiešām notika. Es pati biju komisijā,” norāda pensionētā skolotāja Rita Zeibote.

Vēstures un mākslas galerijas oficiālā atklāšana notiks 15. novembrī, kad apmeklētājiem būs iespēja ielūkoties nelielā  ekspozīcijā par padomju un pirmskara laiku, bet veco cilvēku atmiņu stāstu apkopošana turpināsies, un uzsākts arī  eksperimentu - dokumentē savu dienu video - rīt tā jau būs vēsture.

Ādažu Kultūras centrs Vēstures un mākslas galerijai pieņēmis dāvinājumu no privātpersonas Māras Rūces, kura dzīvo kādreizējā krogus ēkā Alderos.

 

ASV vēstniece apmeklē muzeju 

Elita Pētersone stāsta par novada vēsturi

 

Vēstures un mākslas galerijas pastāvīgajā ekspozīcijā apskatāma fotoizstāde par Ādažu vēsturi no 1918.-1940.gadam, kā arī eksponētas atsevišķas nozīmīgas Ādažu novada kultūrvēstures liecības – 19.gadsimta beigās tapušās tāfelklavieres un 20.gadsimta sākuma mēbeles no bijušās Aldermuižas krogus ēkas Mazā Baltezera krastā. Ekspozīciju vizuāli papildina vēsturiski un mūsdienu kinomateriāli, kuros atspoguļojas ādažnieku ikdiena un svētku brīži sākot no pagājušā gadsimta 30.gadiem līdz pat 2014.gadam.

=

Ceļojums kopā ar www.CELVEZI.LV <>

Nogriežamies no Vidzemes šosejas uz automaģistrāli Via Baltica. 2001.-2002.g. šoseja “Via Baltica” kapitāli restaurēta saskaņā ar mūsdienu prasībām.

Mazais Baltezers

Baltezers atrodas starp diviem ezeriem. Šosejas labajā pusē Mazais Baltezers, kura platība 198,7 ha, garums 2,5 km, platums 1,5 km, dziļums līdz 10 m, krasta līnijas garums ~8 km. Krasti smilšaini, pauguraini.

Norāde uz 
Rīgas ūdensapgādes muzeju

Dienvidu krastā ir sūkņu stacija. Gandrīz visur gar krastu stiepjas niedru josla.

Ceļa kreisajā pusē Lielais Baltezers – 597,5 ha, garums 3,9 km, platums 2,5km, dziļums līdz 6 m, krastu līnijas garums –15 km. Piecas salas, kas apaugušas kokiem.

Lielais Baltezers / 2017

Lielais Baltezers / 2017

Kanāls starp Mazo un Lielo Baltezeru

Te bija Gaujas-Baltezera kanāls 
 Slūžu drupas

Abus ezerus savieno 200 m garš kanāls, kas ir daļa no Gaujas-Daugavas ūdensceļa, ko uzbūvēja 1899.-1903.g. Tad vēl nebija uzbūvēts dzelzceļš, un pa Gauju ik gadus pārvadāja ap 10000 t kravas, pludināja ap 1000 plostu. Plosti un krava bija jānogādā no Gaujas ietekas līdz Daugavai (uz Rīgu) pa jūru. Vētras laikā plostus bieži salauza un kokus izmētāja pludmalē. Tāpēc arī izbūvēja 26km garu kanālu sistēmu no Gaujas līdz Daugavai. Tas sastāv no vairākiem posmiem. Pirmais posms ar slūžām ir 3 km garš – no Gaujas līdz Mazajam Baltezeram. 200 m garais kanāls savieno Mazo Baltezeru ar Lielo Baltezeru. No Lielā Baltezera 3,3 km garais Bukultu kanāls ved uz Juglas upi, kas ietek Kīšezerā, bet no Ķīšezera pa Mīlgrāvi Daugavā. Kanālu rakšanu finansēja Rīgas koktirgotāju sabiedrība. Kokus pa Gauju pludināja vēl 1944.g.

20.gs. sākumā pie Lielā Baltezera sāka būvēt vasarnīcas. Tagad te veidojas lepnu privātmāju pilsēta.

Baltezera baznīca / 2017

Baltezera baznīca / 2017

Piemineklis represētajiem Baltezera kapos / "Ciešanu vārti"

Aiz tilta kreisajā pusē Ādažu (Baltezera) baznīca. Celta 1775.g. baroka stilā ar klasicisma iezīmēm fasādē pēc vācu arhitekta Mazungena projekta. 

Kapa piemineklis Ārijai Elksnei

Pie baznīcas atrodas Baltezera kapi, kur apglabāti Miķelis Fišers (1915-1984) un Ārija Elksne (1928-1984). 

Viesnīca PortHotel

 

Kokaudzētava "Baltezers

  

Ādažu novada karte

1863.g. sakarā ar pārmērīgi lielajām klaušām izcēlās Ādažu muižas zemnieku nemieri t.s. Ādažu bunte, ko bargi apspieda. Līdz Pirmajam pasaules karam Ādaži bija bagāta muiža.

Ādažu novada simbolika

Pa labi no ceļa Ādaži, kas veidojušies kā paraugkolhoza Ādaži centrs, kur laurus plūcis odiozais darbonis Alberts Kauls kas, ilgajos kolhozēšanas gados savācis pietiekami naudas, lai nopirktu varenu zemes pleķi pašā Gaujas nacionālā parka vidū starp Ķūķu klintīm un Amatas upi. Tagad Ādaži pazīstami ar šeit ražotajiem čipsiem. Netālu Ādažu poligons. 

Novada augstākais punkts Utu kalns

Čipsu ražotne

 

Ādažu centrs

 

Vecā pagastmāja

Kolhoza Ādaži laika piemineklis 
 1948.g. - kolhoza dibināšanas gads

Gauja no tilta

 

Dzīve poligonā

Carnikavas Zivju rūpnīca

Pa kreisi paliek Carnikava. Senrakstos Gaujas grīva saukta līvu vārdā – Koive mindu. Gaujā no jūras iepeld nārstot laši, vimbas un nēģi, tāpēc jau kopš seniem laikiem pie grīvas pastāvējis zvejnieku ciemats. 1880.g. zivjkopības speciālists A.Kiršs Carnikavā iekārtoja pirmo zivjaudzētavu Latvijā. Apmēram tai pašā laikā šeit uzcēla arī nelielu zivju konservu fabriku.

 

Gauja

Gaujas ieteka jūrā

Tālāk ceļš ved pāri Latvijas skaistākajai upei –Gaujai. 460 km garā upe sākas Vidzemes centrālajā augstienē Elku kalnā (261 m). No Valmieras līdz Inčukalnam plūst pa skaistu senleju, krastos daudz smilšakmens atsegumu. 

 

Aiz tilta šosejas kreisajā pusē nelielais Pulksteņezers. 

Pulksteņezers

Nedaudz tālāk 1,77 km2 lielais Dzirnezers, kurā apkārtnē ir viens no pirmajiem un lielākajiem atpūtas bāzu rajoniem Latvijā. Ezers bioloģiski piesārņots. 

Dzirnezers

Dzirnezers

Dūņezers

Ceļa labajā pusē Dūņezers (2,8 km2). Šoseja šķērso Lilastes upīti, kura iztek no dūņainā Lilastes ezera (1,9km2), kura dibenā 8 m biezs sapropeļa slānis. Nosaukums laikam cēlies no līvu līlud - niedres. 

Lilastes ezers

Nūdistu pludmalē

Vaļņveida kāpu virkne no Lilastes līdz Inčupei vietumis paceļas 33-36m augstumā – augstākās Rīgas jūras līča piekrastē. Zem kādas Lilastes kāpas atrodas vairākas smiltīs ieputinātas mājas. Agrāk te atradās Bādes (Peldēšanās) ciems. To dēvēja arī par Badciemu dēļ zvejnieku grūtās dzīves. Pludmale 50 m plata, vietējie to sauc par Pliko standi. 11.-12.gs. te gāja ceļš no Rīgas uz igauņu zemēm. Tagad nosaukumam vēl viena nozīme –vasarās te peldas nūdisti.

* teksts no www.celvezi.lv

=