Ādažos
sākta vēstures un mākslas galerijas izveide. Vairums ekspozīciju gan tajā
veidos nevis priekšmeti, bet cilvēku atmiņas, kas pie galerijas apmeklētājiem
nonāks kā audiovizuālas ekspozīcijas.
20.
gadsimta sākumā Ādažu pagasts bija daudz lielāks un aptvēra gan
Carnikavu un Garkalni, gan daļēji Ropažus un Jaunciemu, un pat Brīvdabas muzejs
atradās Ādažu pagastā. Kā apdzīvota vieta Ādaži gan bijusi daudz, daudz senāk
„Ir viens ļoti vecs dokuments no 1211. gada, kad Valters fon Pletenbergs ceļ
tiltu Ādažos, bet tie Ādaži toreiz bija Bukultu muiža,” saka Ādažu vēstures un
mākslas galerijas idejas autore un vēsturniece Elita Pētersone.
Līdz
šim Ādažu vēsture nav bijusi apkopota vienuviet, bet tagad kultūras centrā tiek
sperti pirmie soļi, lai izveidotu vēstures un mākslas galeriju, kurā vairums
ekspozīciju būs audiovizuālā formātā. „Šeit varētu būt apvienotas gan modernās
tehnoloģijas - gaismas, skaņas, dažādi efekti,” uzsver Pētersone.
Fotogrāfijas,
kas parādās uz griestiem, uz grīdas. Un tas kaut kā mēģinās rosināt izprast,
kas šeit ir noticis un mēģināt izprast to savu sūtību un lepoties ar šo vietu.
Pagaidām
vērtīgākais topošā muzeja eksponāts ir 19. gadsimta klavieres no Alderu muižas
kroga, un, protams, cilvēku atmiņas. Ritas kundze atceras, kā šodien tik populārā
integrācija tika īstenota Ādažu kolhozā. „Pēkšņi tāda ziņa parādījās, ka visiem
tiem krieviem, kuri prot latviešu valodu un kuri var nolikt eksāmenu latviešu
valodā, pie algas būs 20 rubļu piemaksa, un tas eksāmens patiešām notika. Es
pati biju komisijā,” norāda pensionētā skolotāja Rita Zeibote.
Vēstures
un mākslas galerijas oficiālā atklāšana notiks 15. novembrī, kad apmeklētājiem
būs iespēja ielūkoties nelielā ekspozīcijā par padomju un pirmskara
laiku, bet veco cilvēku atmiņu stāstu apkopošana turpināsies, un uzsākts
arī eksperimentu - dokumentē savu dienu video - rīt tā jau būs vēsture.
Ādažu Kultūras centrs Vēstures un mākslas galerijai pieņēmis dāvinājumu no privātpersonas Māras Rūces, kura dzīvo kādreizējā krogus ēkā Alderos.
ASV vēstniece apmeklē muzeju
Elita Pētersone stāsta par novada vēsturi
Vēstures
un mākslas galerijas pastāvīgajā ekspozīcijā apskatāma fotoizstāde par Ādažu
vēsturi no 1918.-1940.gadam, kā arī eksponētas atsevišķas nozīmīgas Ādažu
novada kultūrvēstures liecības – 19.gadsimta beigās tapušās tāfelklavieres un
20.gadsimta sākuma mēbeles no bijušās Aldermuižas krogus ēkas Mazā Baltezera
krastā. Ekspozīciju vizuāli papildina vēsturiski un mūsdienu kinomateriāli,
kuros atspoguļojas ādažnieku ikdiena un svētku brīži sākot no pagājušā gadsimta
30.gadiem līdz pat 2014.gadam.
Nogriežamies no Vidzemes šosejas uz
automaģistrāli Via Baltica. 2001.-2002.g. šoseja “Via Baltica” kapitāli
restaurēta saskaņā ar mūsdienu prasībām.
Mazais Baltezers
Baltezers atrodas starp diviem ezeriem. Šosejas
labajā pusē Mazais Baltezers, kura platība 198,7 ha, garums 2,5 km, platums 1,5
km, dziļums līdz 10 m, krasta līnijas garums ~8 km. Krasti smilšaini,
pauguraini.
Norāde uz Rīgas ūdensapgādes muzeju
Dienvidu krastā ir sūkņu stacija. Gandrīz visur gar krastu stiepjas niedru
josla.
Ceļa kreisajā pusē Lielais Baltezers – 597,5 ha, garums 3,9 km, platums
2,5km, dziļums līdz 6 m, krastu līnijas garums –15 km. Piecas salas, kas
apaugušas kokiem.
Lielais Baltezers / 2017
Lielais Baltezers / 2017
Kanāls starp Mazo un Lielo Baltezeru
Te bija Gaujas-Baltezera kanāls Slūžu drupas
Abus ezerus savieno 200 m garš kanāls, kas ir daļa no Gaujas-Daugavas
ūdensceļa, ko uzbūvēja 1899.-1903.g. Tad vēl nebija uzbūvēts dzelzceļš, un pa
Gauju ik gadus pārvadāja ap 10000 t kravas, pludināja ap 1000 plostu. Plosti un
krava bija jānogādā no Gaujas ietekas līdz Daugavai (uz Rīgu) pa jūru. Vētras laikā
plostus bieži salauza un kokus izmētāja pludmalē. Tāpēc arī izbūvēja 26km garu
kanālu sistēmu no Gaujas līdz Daugavai. Tas sastāv no vairākiem posmiem.
Pirmais posms ar slūžām ir 3 km garš – no Gaujas līdz Mazajam Baltezeram. 200 m garais
kanāls savieno Mazo Baltezeru ar Lielo Baltezeru. No Lielā Baltezera 3,3 km garais Bukultu
kanāls ved uz Juglas upi, kas ietek Kīšezerā, bet no Ķīšezera pa Mīlgrāvi Daugavā.
Kanālu rakšanu finansēja Rīgas koktirgotāju sabiedrība. Kokus pa Gauju
pludināja vēl 1944.g.
20.gs. sākumā pie Lielā Baltezera sāka būvēt vasarnīcas.
Tagad te veidojas lepnu privātmāju pilsēta.
Baltezera baznīca / 2017
Baltezera baznīca / 2017
Piemineklis represētajiem Baltezera kapos / "Ciešanu vārti"
Aiz tilta kreisajā pusē Ādažu
(Baltezera) baznīca. Celta 1775.g. baroka stilā ar klasicisma iezīmēm fasādē
pēc vācu arhitekta Mazungena projekta.
Kapa piemineklis Ārijai Elksnei
Pie baznīcas atrodas Baltezera kapi, kur
apglabāti Miķelis Fišers (1915-1984) un Ārija Elksne (1928-1984).
Viesnīca PortHotel
Kokaudzētava "Baltezers
Ādažu novada karte
1863.g. sakarā ar pārmērīgi lielajām
klaušām izcēlās Ādažu muižas zemnieku nemieri t.s. Ādažu bunte, ko bargi
apspieda. Līdz Pirmajam pasaules karam Ādaži bija bagāta muiža.
Ādažu novada simbolika
Pa labi no ceļa Ādaži, kas veidojušies
kā paraugkolhoza Ādaži centrs, kur laurus plūcis odiozais darbonis Alberts
Kauls kas, ilgajos kolhozēšanas gados savācis pietiekami naudas, lai nopirktu
varenu zemes pleķi pašā Gaujas nacionālā parka vidū starp Ķūķu klintīm un
Amatas upi. Tagad Ādaži pazīstami ar šeit ražotajiem čipsiem. Netālu Ādažu
poligons.
Novada augstākais punkts Utu kalns
Čipsu ražotne
Ādažu centrs
Vecā pagastmāja
Kolhoza Ādaži laika piemineklis 1948.g. - kolhoza dibināšanas gads
Gauja no tilta
Dzīve poligonā
Carnikavas Zivju rūpnīca
Pa kreisi paliek Carnikava. Senrakstos Gaujas grīva saukta līvu vārdā
– Koive mindu. Gaujā no jūras iepeld nārstot laši, vimbas un nēģi, tāpēc jau
kopš seniem laikiem pie grīvas pastāvējis zvejnieku ciemats. 1880.g. zivjkopības
speciālists A.Kiršs Carnikavā iekārtoja pirmo zivjaudzētavu Latvijā. Apmēram
tai pašā laikā šeit uzcēla arī nelielu zivju konservu fabriku.
Gauja
Gaujas ieteka jūrā
Tālāk ceļš ved
pāri Latvijas skaistākajai upei –Gaujai. 460 km garā upe sākas Vidzemes
centrālajā augstienē Elku kalnā (261 m). No Valmieras līdz Inčukalnam plūst pa
skaistu senleju, krastos daudz smilšakmens atsegumu.
Aiz tilta šosejas kreisajā
pusē nelielais Pulksteņezers.
Pulksteņezers
Nedaudz tālāk 1,77 km2 lielais Dzirnezers, kurā
apkārtnē ir viens no pirmajiem un lielākajiem atpūtas bāzu rajoniem Latvijā.
Ezers bioloģiski piesārņots.
Dzirnezers
Dzirnezers
Dūņezers
Ceļa labajā pusē Dūņezers (2,8 km2). Šoseja šķērso
Lilastes upīti, kura iztek no dūņainā Lilastes ezera (1,9km2), kura dibenā 8 m
biezs sapropeļa slānis. Nosaukums laikam cēlies no līvu līlud - niedres.
Lilastes ezers
Nūdistu pludmalē
Vaļņveida
kāpu virkne no Lilastes līdz Inčupei vietumis paceļas 33-36m augstumā
– augstākās Rīgas jūras līča piekrastē. Zem kādas Lilastes kāpas atrodas
vairākas smiltīs ieputinātas mājas. Agrāk te atradās Bādes (Peldēšanās) ciems.
To dēvēja arī par Badciemu dēļ zvejnieku grūtās dzīves. Pludmale 50 m plata,
vietējie to sauc par Pliko standi. 11.-12.gs. te gāja ceļš no Rīgas uz igauņu
zemēm. Tagad nosaukumam vēl viena nozīme –vasarās te peldas nūdisti.